Bavarijas Latviesu vestnesis, February 16, 1946

              l-UfebruEji
etbolists Gro.
roku.
ira ttannovers
«ejuvietis Eit
s Ēriks Hāzen,
bet Hamburga
"ste peldēšaiia
līdz Mm v[l
e palikušo Vitu
es futbola vic
rtu Briedi. Ir
rela partizānu
u okupantiem
eris Reinholds
Hol&teinas uz
vus 6 labākos
Hanjburgas hi-
* iegūti stallļ.
r Latvijas der-rētāju
treneri
gaidām dzīvo
pie Hambur-rnolds
šmiis
is redaktors
-Chief: Viktors
.mm-
.mm
mm.
Gailīti, dz. 10.
janv. atradāi
t sievai Annai
np, ^Lauingen-
' • •• ; • • .
iraku, no Kia-rēds
Saleniekss
Meerbeck, Kf.
•i
'"V !'• \" ~
••'li
Ostrovu, no
lē vīrs Alberts
aus 57j Meep»
21).
Mitrevicu, no , ;;
klē Rasma Mit- J
s Skursteņiem:
hlstr. 1, Lands-
25. 3., no Rīgas
Jurkāne: Siid.
Miincheu-Griin-i,
dzim. Muce-dēlu
Valentīnu
no Rīgas mekl8
Latvian) Camp,
bagen (21).
. 30. 1. Jelgavā,
8, meklē sieva
Valdi: Plochin-
Necka^,Wii^t-
, 24. 7., no Va-vecāki:
Latvian
kar, Wurttem-ni
no Rīgas, dz.
45; g. sākumam
tēvs Voldemārs
mp, .Waldersee
r. 33/35, Lubeck
o Vecpiebalgas,
āsa Elza Straz-
Fischbach be!
te).
m
m
l'r-ķcgulbenes
pag.,
(esot Beļģijā,
īdot Erna Ruigat
ischuie" Hinden-
/Neckar, Wurt-dgaru
Šupstiku,
pēd. zināmā dz.
t mātei Annai
Team 555, DP
erne, Eichstatt,
, dz, 23. 29. IL
tv. buvp. 36. btl
atradās Tomā,
anim Riemerimr
aulusstift", Neu-
3b).
ājas meklē Me-
Itrautiiia no Rl-
Grubweg lO»
mm
(k. 17. 8. h f
traš. T. ArtiUl^
Ble, meklē mate
arli Str. 79a, L«-
neaptraipita
iedzi roku kopŗ
entas zēnam. ^"
• t e
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/Donau, Bayerri (13b) Iznāk divi reize» nedēlā — Published twice a week.
Nr.l3(l,5) Authorized by Military Government and UN RRA Dillingenā^ sestdien, 1946. g. 16. februāri
• V-Df,
J. Sanders
Lutera 400 gadu
nāves atcerei
(t 1546. g. 18. februāri)
Luters ir pelnījis pārpilnām, ka
•16u vēl pēc tik ilga laika godam pie­minam.
VihS izcīnījis ticības un
sirdsapziņas brīvību un pēc tumšiem
viduslaikiem ievadījis Jauno gaisn^s
laiku cilvēces gara attīstībai. Arī lai-
• elgā zinā viAš cilvēkii ir cēlis un vifta
vienkāršo, godīgo darķu augstāk vēr-
.tējis. Baznīcā viņš ievedis demokrā­tisko
principu un pēc tā dibinājis
īstenas draudzes, kur cilvēki nav ti­kai
baznīcā nācēji un projāmgājēji,
bet dzīvi locekli un dalībnieki garīgā
biedrībā, kas paŠi var noteikt drau­dzes
mācību un ari ievēlēt sev niā-eitāju.
Bībeli tulkodams un izskai­drodams,
vihS ierosinājis objektīvu
nostāju, lai iegōtu tās rakstu īsto iz­pratni.
Demokrātisko principu Luters
pielietojis nevien dlvēkiem atsevišķi,
bet arī draudzēm un visām tautām
savā starpāj lai viena otŗuyieapspiestu.
Izstrādājis jaunu Dievvļārdu kārtību,
v iM nemaz neprasa, lai visas drau­dzes
turētos tikai pēc šās Vitenbergas
secības. Luters gādājis par skolām un
rakstiem tautas valodā. Vi6š veltījis
ari īpašu rakstu „Kristiešiem Rīgā".
Tur drīz arī realizēja reformāciju un
Jēkaba baznīcu nodeva latviešu drau­dzei
ar mācītāju Nikolaju Rammu,
kas pirmo rakstiiiu latviešu valodā
uzrakstījis 1530. gadā.
Luteru godam pieminot, Jānožēlo ka
vlAš dzīvojis tik īsu mūžu — 63 gadus.
Ilgāk dzīvodams, vinŠ reformācijas
darbu būtu izstrādājis pilnīgāk, bet
tik drīz aiziedarns, viAš to atstājis ne­pabeigtu.
Diemžēl pēcnācēji to nav
turpinājuši, tā kā tas palicis 400 gadu
uz vietas. Ticības lietai tas nav nācis
par labu. 400 gadu laikā pasaules un
dabas izpratne ar zinātniskiem pētī­jumiem
ir noskaidrota un ir gājusi
lieliem soliem uz prieLsu, šajā ziiiā
Lutera uzskats ir palicis atpakaļ. To­laik
pat nezināja, ka zeme griežas,
un Luters domāja un ticēja, ka pasau­lei
ir trīs stāvi: apakšā, pekle (elle),
še virsū — zeme un augšā debesis;
Tā nu reliģija un zinātne pēc senās
ticības vairs nesaskan, ļun daudzi no
ticības atkrīt. Lutera reformācijas
darbs tūdēl jāpapildina.
Savādi vērot, ka pati reformācija
pēc Lutera nāves tālāk nav gājusi ne­vien
citās apkārtējās zemēs, bet arī
pašā Vācijā nē. Cik tālu tā bija iz­platījusies
Lutera dzīves laikā līdz
viAa nāvei; iur reformācija atrodas
Vēl šodien.
Mums zuduši
5. febr. Libekā, „Vorwerker" kap­sētā
apbedīts 30. janv. iimirušais Lat­vijas
Sarkanā krustai galvenās valdes
loceklis un Latvijas universitātes bi^
Jušais rektors profesors Dr. ing. Mār­tiņš
B ī m a n i s . Aizgājēju uz atdu­sas
vietu trimdas zemē pavadīja L i -
bekas latviešu pārstāvji, LSK biedfi,
LU bijušie mācības spēki un studenti
Tālu no dzimtenes Bavārijas gal­vaspilsētas
Minchenes kapsētā apbe­dīts
29, janv. Loengrīna ielas latviešu
nometnē pēkšņi mirušais 56 g. v.
pulkvedis Kārlis Bo j ā r s, ilggadējs
7. Siguldas kājnieku pulka un 9. Rē­zeknes
kājnieku pulka bij. koman­dieris.
Par varonību Latvijas atbrī­vošanas
cīnās vi6š bija apbalvots ar
Lāčplēša kara ordeņa 2. un 3. šķiru.
Fašisma upuru diena Bavārijā
10. marts Bavārijā būs „fašisma
upuru diena." Šis datums izraudzīts
tāpēc, ka 1933. g. 10.'martā Hitlera
fašisti sāka visu nacioŗiālsociālistu
pretinieku masveidīgas apcietināša­nas,
no,'kā tad radās bēdīgi slavenā
Dachavas koncentrācijas, nometne.
Visu politisko partiju un dažādo kon­fesiju
pārstāvji,piedalīsies sanāksmēs.
Savu līdzdarbību apsolījuši Bavārijas
kinoteātri, radiofoni, prese un māks-Šiandien,
1946 m. vasario 16 d., sveikiname lietuvius, savo kaimynus ir likimo brolius, Lieibuvos Nepriklau-somybes
paskelbimo 28-riii meti) sukakties proga.
Lai gyvuoja Lietuva!
Šodien, 1946. g. 16. februāri mēs sveicam lietuviešus — musu kaimiņus un likteņa brāļus ar Lietuvas neat­karības
28. gadadienu.
Lai dzīvo Lietuvai
^1»
Eiropas smagi pārbaudītās tautas ir
izsalkušas, bet badu tās necieš. Sting­ra
racionēšana noteic pār trūcīgajiem
pārtikas krājumiem, un afi nabaga­jiem
pieejama gandrīz līdzīga tiesa
no tās pārtikas, kas dabūjama legālā
ceļā. l^tāžu — valdību vai okupā­cijas
varu vislielāko problēmu vhlū
gandrīz visās Eiropas valstis ir ..mel­nie"
tirgi, kufos bagātie iegūst lielā­kus
un dažādākus pārtikas daudzu­mus.
No valstīm, kufās pārtikas stāvoklis
rādās visbēdīgāks, minama Austrija,
kufā UNRRA nefunkcionēs vēl līdz
martam, tad Ungārija, Bulgārija un
Somija.
Vislabākā stāvokli Ir valstis, kas
kafa laikā bijušas neitrālas, Spā­nija,
Portugāle un Zviedrija. Aiz tām
nāk Beļģija, Dānija un Anglija, lai
gan Anglijas stāvoklis pārtikās ziAā
ir gandrīz vai ^sliktāks par jebkufu
posmu kopš 1939. g.
«Associated Press" . korespondenti
visā izmocītā kontinentā sniedz šādu
kafu pārdzīvojušo valstu pašreizējā
stāvokļa attēlojumu: :
A u s t r i j a , — UNRRA's pārstāv­ja
vārdiem stāvoklis pārtikas zinā
še ir tuvu bada līmenim." Galu redz
loti reti, un nesenējais kartupeļu trū­kums
lielāko ddu iedzīvotāju piespie­dis
pāriet uz maizes-un zirņu diētu.
B u l g ā r i j a , — stāvoklis loti no­pietns
ne tikai cilvēkiem, bet arī māj­lopiem,
kas jau sāk nobeigties aiz
bada. Tas sekojis vasaras ārkārtīgam
sausumam. „Ja mūsu lopi nobeigsies,
tad ari mūsu maize būs pagalam, jo
mēs nevaram apsēt savus laukus,"
saka iestāžu pārstāvji, mudinot ļau­dis
rūpēties par lopiem. Armija» vie­nības
norīkotas mājlopu barības mek­lēšanā
un sagādāšanā.
So m i j a. — maizes te iespējamību
robežās ir daudz, var dabūt nedaudz
kartupeļu im olu ceha nedaudz no­kāpj
no fantastiskajiem augstumiem.
Sāk parādīties ari nedaudz zivis, bet
stāvoklis ir drūms. Tēju, kafiju un
saldumus var atrast vienīgi labi no­organizētajā
^.melnajā" tirgū. Piena
dienas deva ir apm. Vie litra, gaļas
deva mēnesi — 250 g. Taukvielas
ierobežotas ar 500 g mēnesī.
U n g ā r i j a, — jāpārtiek galve­nam
kārtām no maizes. Taukvielas un
gala nav ga'ndrīz dabūjamas.
V ā c i j a , — angļu un amerikāņu
okupētās territorijās vācieši saAem
pārtīku līdz minimālās iztikas robe­žai.
Amerikāņu pārtikas* eksperti saka,
ka līdz šim nav konstatēts it neviens
badošanās gadījums. Kāds angļu pār­stāvis
izteicies, ka vācieši neēd tik
labi kā tas iesipējams pārēja Eiropā.
P o l i j a , — UNRRA's pārstāvis
ziņo, ka še nav nopietnu badošanās
gadījumu. Racionēto pārtikas vielu
papildināšanai pieejams labs brīvais
tirgus.
F r a n c i j a , — virs badošanās lī­meņa,
bet ļaunāk par gaidīto. Aug­stās
cenas aizvien kāpj. Melnās mai­zes
racionētā deva ir 300 g dienā, ga^
1as deva— 150 g nedēlā. Taukvielas,
kufas mēnesi jāsa^icm 125 g, gandrīz
nav dabūjamas. Cukuru mēnesi sa-
6em 500 g, sileru Šķēlīti nedēlā.
Kartupeļus var^ dabūt vienīgi resto­rānos.
G r i e ķ i ja,'— pārtikas krājumi ir
pietiekami, bet cenas ir augstas.
Transporta grūtības sagādā papildus
trūkumus nomaļākos apgabalos.
I t a 1 i j a, — Izaalkums valda visur.
Maizes deva racionētā uz 300 g dienā,
milti pārādījui^ies tikai,,melnajā- tir­gū
un mirstības procents no 10,6
priekš pieciem gadiem pieaudzis līdz
12,32 uz tūkstots iedzīvotāju.
K r i e v i j a , — padomju kviešu
laukus nokapāja nebeidzamie lieti ra­žas
novākšanas laikā. Maizes racio­nēšana
aizvien turpinās. Gaļas, cu­kura
un dātzetitu ir vairāk kā pagā­jušā
gadā. Izredzes nākamajam ga­dam
labas.
A n g l i j a , ^ maize nav racionētā,
bet toties racionētā ir gala, taukvielas
un lielākā dala no konservētās' pār­tikas
Anglija tomēr nekādā zi6ā nav
no bada cietējām. Pašreizējā pārtikas
krize gan apēno visu pārējo, Londo­nas
laikraksti notikumiem pārtikas
grūtību frontē veltī savas pirmās lap­puses.
The Stars and Stripes
Nāves sodi Latvijā
Baltijas kafa noziedznieku procesā
apsūdzētie Jekelns, Rufs,. fon Men-tenons,
Verters, Knipels (Kīpels?),
Pavels un Bekings, pēc TASS'a infor­mācijas
no Rīgas, par saviem nozie­gumiem
notiesāti ifz nāvi. „SL**
PSRS izdodamie nokļuvuši Vācijā
PSRS izdodamie Zviedrijā internē-tie
baltu karavīri, kā mūs informē,
šinīs dienās varējuši nokļūt Rietumu
Sabiedroto okupētā Vācijas daļā un
līdz ar to kluviļiši biīvi. A. T.
Baltijas universitāte Hamburgā tomēr
darbosies
Pārvarot radušās telpu grūtības»
Baltijas universitāte Hamburgā varēs
sākt mācības pēc apm. 3 nedēļām.
Lekcijas lasīs Hamburgas Vēsturiskā
muzejā, kur universitātei paredzētas
28 auditorijas,
„LCK IB" Detmolda
Šis raksts amerikāņu presē
parādījās pag. gada vidū. Snie­dzam
to apstākļu raksturošanai
Eiropas dienvidaustrumos. Jāat­ceras
vienīgi, ka pēc Maskavas
konferences lēmumiiem pag. ga­da
beigās un Rumānijas valdī­bas
ārējas papildināšanas to ta­gad
atzinušas arī ASV un Liel­britānija.
Jaltas konferencē maršals ;Staļins
pievienojās Rūzveltam un^ Cerčilam
kopējā deklarācijā par atbrīvoto pi-ropu.
Sis dokuments, starp citu, ap­solīja
„lielo triju" kopēju rīcību, „pa-lldzot"
atbrīvotām' tautām «iznīcināt
n^isma un fašisma pēdējās paliekas,
radīt pēc pašu izvēles demokrātiskus
iestādījumus" un starplaikā «sastādīt
pagaidu valdības orgānus, kas pār­stāv
visus iedzīvotāju domokratislcos
elementus."
Visa bēda ar Jaltas deklarāciju ir
tā, ka padomju Iztulkojums galvenam
frāzēm, kādas ir «demokrātiskie iestā­dījumi"
un „demokratiskie elementi"i
pagalam atšķiras np Anglijas un
Amerikas Savienoto Valstu iztulko­juma.
Nekur citur šis nepatīkamais
fakts nav izpaudies tik spilgti k i Ru­mānijā.,
Bukaresta šodien aplipināta
ar pretfašistu īEiaukliem, bet te nav
vairāk izteikšanās. brīvības par to,
kāda bija nacistu laikā. Atļauts iz­nākt
tikai tām, avīzēm, kurām nav
nekādas politikas vai kas atbalsta ko­munistu
partiju,. Aizliegtas jebkui'as
publiskas sanāksmes, atskaitot tās,
kuras vēlas jaunais režīms. Vispopu­lārākās
avīzes slēgtas un aizliegtas
par to, ka viena, piemēram, publicē­jusi
ievadrakstu ar prei^s brīvības
slavinājumu, bet cita par to, ka
ievadā mēģinājusi pārmest tā sau-tei
vienas partijas diktatūras nodibi­nāšanu.
Slēgtie laikraksti gan bija
kritizējuši Krievijas metodes pamiera
noteikumu uzspiešanā. Rumānijas l i ­berālu
un zemnieku partijas vadītāji
pārliecināti, ka Krievija pamiera ne­pildīšanas
draudus izlieto par rungu,
ar kuru Rumānija jāpiespiež kļūt par
padomju ekonomiskās sistēmas sa^
stāvdalu.
«Vienīgā atšķirība krievu un boļše­viku
okupācijai," amerikāņu žurnālis­tam
L. Uaitam sacīja zemnieku parti-jas
prezidents Manijs,!„ir tā, ka vācu
laikā mums bija diktators —• rumā­nis.
Tagad Antonesku vietā mums
ir Višinskift." I>r. Manijs pareģoja, ka
vifia partija, ja sarīkotu brīvas vēlē­šanas,
iegūtu 70 proc. visu balsui Bet
viņš nesaskatīja m mazāko izdevību
brīvām vēlēšanām. «Kaut ari zem­nieku
un liberālā partija bija princi­piālais
faktors Rumānijas izdabūšanai
no kafa," viņš sacīja, „mūsu laikraksti,
radioprogrammas m publiskas sa­nāksmes
ir aizliegtas. Zemnieku sargi,
rumāņu policija un žandarmērija at­bruņoti.
Ieroči šodien ir vienīgi NDF
(nacionāli demokrātiskās forntes) ro­kās."
Antonesku laikā tauta dzīvoja pa­stāvīgās
bailēs no dzelzs gvardes nak­tīs
izdarāmām apcietināšanām. Šo­dien
tā dzīvo pastāvīgā terrorā uņ
bailēs no nakts apcietināšanām, kuras
izdara pilso6u milicija sadarbībā ar
krievu NKVD. Daudzi no apcietinā­tiem
ir pilnīgi nevainīgi, atskaitot
opoziciju pret boļševiku bīdamās
NDF rīcību.
70.000 vācu tautības personu depor­tētas
verdzības, darbā uz Gentralāziju.
36.000 bēgļu, kas atstāja Besarābiju
pirms boļševiku okupācijas, pārvie-camai
nacionālai demokrātiskai fron- toti ««citām Padomju Savienības
dalām. Sabiedroto (padomju) pamie­ra
komisija sāka deportācijas 1945/ g.
6. janvārī. AmerikāAu un angļu no­vērotāji
šinī komisijā par nodomāto
akciju nebija informēti līdz 4. jan­vārim.
Kamēr no Vašingtonas un
Londonas varēja pienākt oficiālie
protesti, deportācijas jau bija noti­kušas.
Rumānijas miniaitru prezidents Petru
Groza ir labsirdīgs, pārticis veikal­nieks,
kas ilgu laiku bijis zemnieku
partijas pretinieks. AmerikāAu žur­nālistu
grupu viAS pieņēma savas val­dības
trīs noteicēju locekļu—-komu­nistu
klātbūtē» Iekams viņš atbildēja
uz kādu no jautājumiem. Groza pra­sīja
komunistu piekrišanu. Ja tie
piekrita, viliS atbildēja nenoteiktos
vispārējos vārdos. Ja viAi nepiekrita,
viņš paziAojav ka Šādus «grūtus" jau­tājumus
var atbildēt tikai ar rakstu.
Jautājumu lielākā dala neizbēgami
ietilpa pēdējā kategorijā. Tos visus
tiešām atbildēja pēc vairāk dienām.
Atbildēs nepārprotami bija saskatā­ma
Rumānijas komunistu partijas rū­pīgā
roka. Amerikāņu žurnālistiem
sarīkotajās pusdienās Groza lāva ru­nāt
savam propagandas ministram
Konstantinesku-Jasijam un Annai
Paukerai. KonstantineskuJasijs, me­žonīga
izskata iesirms vīrs, ir bijis
Rumānijas vēstniecības pirmais sek­retārs
Londonā. Priekš dažiem ga­diem
vi6u atlaida'tā komunistisko sa­karu
dēl. Anna Paukera ir Rumāni­jas
īstā vara. Lai gan vi6ai nav ofi­ciāla
amata, vina vienmēr redzama
publiskās sanāksmēs, kad tā parasti
sēž pa kreisi no galvenā runātāja un
dod savus padomus. Izbijusi skolo­tāja,
viAa ir profesionāla komunistu
aģitatore, kuras darbība tā apdraudē-
(Beigas 3. lappusē)
UNO nolenkj: pret gribu
neviens nav jāpiespiež
atgriezties dzimtene
Turpinot bēgļu problēmas ap­spriešanu
UNO sociālo un huma­nitāro
jautājumu komitejā Lon­donā,
Baltkrievijas delegāte Ura-lova
pieprasīja, lai UNO nepa­balsta
un neaizsargā nevienu, kas
kopā ar vāciešiem aizbēdzis no sa^
vas dzīves vietas. Šādas personas
jāsūta atpakaļ uz to valstīm un
vajadzības adījumā jānotiesā par
kafa noziegumiem. Krievu pār­stāvis
prof. Arutiikns paziņoja, ka
Krievijai esot pierādījumi par to,
ka Vācijas Tietuniu okupācijas
joslās, Itālijā un citur bēgļu no­metnēs
piekopjot politisku propa­gandu
pret Vienoto Nāciju intere--
sēm. ViAš izteicās: „ N a v pielai­žams,
ka aiz ļ)ēglu palīdzības aiz­sega
uzbaro kvislingus, nodevējus
un kafa noziedzniekus, kā tas no­tiek
tagad. Vienotās Nācijas nevar
pārvērst palīdzību bēgļiem par pa­stāvīgu
palīdzību. Mpžīgi bēgli,
nedrīkst būt." ļ
Pēc amerikāftu delegācijas priekš­likuma,
ko paziņoja Elīnora Rūz-I
velta, komiteja nolēma lūgt UNO
pilnsapulci steidzāniiības kārtā ap-ļ
spriest bēgļu problēmu un radītr
īpašu komiteju. Personas, kas ne-V
vēlas atgriezties savā dzimtenē,
piespiedu kārtā atpakaļ nav jāved.
UNO Sociālo jautājumu komi­teja
9. febr. noraidīja krievu priekš­likumu,
pēc kufa bēgļu problēmas
atrisināšana ^ būtu atstājama Au­strumeiropas
valstu zinļā. Lielbri­tānija
nostājās pret priekšlikumu
dot attiecīgām valstīm tiesības
piespiedu kārtā panākt to pa­valstnieku
repatriēšanu. Komiteja
atzina, ka bēgļu jautājums ir starp­tautiskas
atbildības^ problēma
nevis, kā tas labāk būtu paticiei
PSRS, tikai saprašanās jautājums
bēgļa izcelSanāSļ valsts un tā paS-reizējās
uzturēšanās valsts vidū.
Francija pieprasījusi UNO, lai
DroSibas padomes parstāvīgiem lo­cekļiem
būtu tiesības ļpielietot dip­lomātisku
spiedienu pret Spāniju
un citām neitrālām zemēm, kurās
vēl varētu uzturēties kafa noziedz­nieki.
Kafa noziedznieki būtu
jāizdod valstjm, kuras tie savus
noziegumus pastrādājuši. Polu de­legāts
Modzelevs paskaidroja, ka
Polija atbalstot Baltkrievijas priekš­likumu,
pēc kufa UNO locekļiem
pusgada laikā jānāk ar ziņojumu
par viiiu valstīs kafa noziedznieku
konstatēšanai un apcietināšanai
spertajiem soliem.
UNO pilnsapulcē Londonā 12.
febr. par bēgļu likteni Eiropā no­balsots,
šādi: 15 balsu par bēgļu sū­tīšanu
atpakaļ uz vinu zemēm, 17
balsu pret bēgļu piespiedu sūtīšanu
atpakaļ uz vinu zemēm. 16 piln­sapulces
locekļu no balsošanas at-turējušies.
„The Stars and Stripes",
,,N. Z.**, ,^S. Ļ.