Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1950

              un
Fran-
5tā sākās
demon-
^sfoiltspirm*
fs pie
la Jkme-pu*
fi||€p':::-plls§ti|j
r vi
komunikē ^'
ž^udPjusi
?t!i ka p«s
appredju-
$tu- i
Saņ^ajā,
AP
1^ austrumu
aties, nedrīkst
lasīt
drīkst lietot
attteks.
ierosinājis
speciāUsts
8 Ovens
raida
l*«i yēl priekš
t^r& Me^certijs
ar
vēl līdz va-pakta
valstīm
sekos
automašīnas.
āl§ Udo]umā
r\ Savas valdības
parakstīt
lU ar Boniiu un
politiskās prob-bez
pajamtes,
»te8 dēļ izcēlās
i lOļļS mālu.N
" ^ u»
Pagāj ašās ne-ito
valstu ārlietu
,> - oficiālu pa-ivu,
kas Sinis
„Arlietu mi-i0
« teikts šai pa-
Jechu valdības
«iki^ju, kas vfr-u
»t>lomātiem,
*inieki, kas strā-ļ^
fitnlecības infor-
' īretvalstisku nav
ļ)a r<^ritē1a pa-»
iļos ietvaros, 1^
balsts, >ktiŗati?P
i ^ s a r k S ^ c i^
^mu velS^^-
jstra Dina Ece-konlerencē.
^
tneneši pek??^
. amerikāņu sut-
[JaŠ daļas darbi-
'Iri! Abi ap^
pa-fe|*
tum&. paskaidro
jtfāvu vienlaicīgi f
ari ASV s^-
.pasvītrojot, ka notie-
(t^^ums nevainīgi m
iottās.raksturo visas
^^Ifeišas vai nu Pa-ira.
Kocmitāesn.tyēajoIstt oJsOlS*
lwmus. BBC pieb"^
„jK*bas Cechoslovaklja
oaztnSts uz pusi.
i- izspridzināšanas ^
ipirms atrasti daudzi
ļ. Teika stāsta, ^
'8 pec bagātību iemu«
m nogalinājis v i j_
p^viens bez viŖa
'•• mainās bagātības ap^
sdicija. kas sastāv no
n, strādā gāzes maskas,
ala pilna indīgam f
'.am cēlušās no ala no-aizivju
trānu mufm
,-tīri dārgakmeņu ladg
aktas. bet Jau . p i n g l
lalijuroā Henesns uzļj^
.u, Austrumāzijas s t *
"^"is senas naudas B
lATVIA
^ Latvian Nempaper
Pobllstied ander 817CX>M Ctvfl
Atfoli» DivislOD Antborlsattoo
MUmber UNDP m, PubUiher
iod Bdltorf Valdenirt Lai)!-
oem Emingen^ firelte Str.
, 6 ^ PrSnten G^ebener h
cnmtf. lMdwlg8biffs, Kfimer»
itr. īS.PiibUthedtwieewetidy.
Orodatloo um lArram KEWSPAPEP
Nr. 31 (375)
Sc^diea, 1950. f. 22, apHlL
Unili traldtefiit uo «sitmeotti
I«Sevi)t: UtvteluCtotriliKo.
CDltela. Oalvenati r«UMr«: V
Umbergi: (ilveiia t«Aiktm
vtetnielci: l i CuUtit. Btdik*
tori: K Boliteini. J mab-sons.
a IHseUt. C Ralfttn,
U Bvim AuttriUJat r«<itki
eUM vad A. Smlta (Uwl«y
Houie. Canbcm. A. C TH
AutttiUa) BedakeUia adrtM:
Mlncen/M. Br«tte ati. 1*1.
sūtņu protests pret padomju
uzbrukumu amerikāņu lidmašīnai
JUR4 ATRASTA VIENĪGI
SAmiA KUSTOŠA GLĀBŠANAS LAIVA
Baltijas Jiirā miklalnā kārta pazudu^ amerikāņa Privateer tipa Ud-mftliiias
likf^ņis vēl arvien atrodas rietiunvalstii preses intereses deg­punktā.
Deviņas dienas pēc lidmaSinaš pārošanas Savienoto valstu
aizsMdzibas minisirUa tagad beidzot devu^ rikojmnu pārķaukt tās
mdOēSann» Jo pretēji dažlon agrākajiem zlņojomiem nav vairs nelOida
eedbn, ka lidmašīna resp. tās apkalpes Joe^as izdosies atrast Meklē-lanas
alceija pēdē dieiiās it ipaši intensīvi noritējusi apgabalā, kas
atiŗbdas ļott tava Latvijas territorijat Reizē ar i^iziņojoma par me-klSSanas
nobdgoma ASV ārlietu ministrija pablioējusi asa atbildi oz
j^omja protesta notu. Sfrita on a|nerikl^ia prese ziļH> ari par UtvUas
amņu K. Zar^ on J. Feldmaņa iesniegtajiem.protesti^ Anglijas un
ASV valdībai, kas v ē i ^ pret amerikāņo Udmailnas ai^adfifana virs
Latvijas territorijas.
Trumens piesaka ka/a
gājienu par taisaiba
Va^iftona (V). — Ceturtdien pre-i^
dents Trūmens teica runu ameri­kāņu
laikrakstu izdevēju apvienības
išanāksmē. Pieteikdams „kaŗa gājie-nu
par taisnību", prezidents uassvē-ia,
ka ASV ar to grib visām pasau-
Hes tautām pierādīt, ka tikai brīvība
īstais ceļš uz saimniecisku m BO'^
ciālu augšupeju, uz polltistoi neat­karību,
uz stiprumu, turību un
mieru.
Aicinādams dedzīgiem vārdiem
amerikāņu preses pārstāvjus veltīt
«isus savus «pēkus, lai apkarotu ko-liadnistu
prdpagandas «sistemātiskos
meHus^S prezidents TrQ?paas apzīmē­ja
šo uzdevumu par tf^t svarīgu,
kfi mdUtā^bs un Itairnniedikos palK
dzibas pasākumus. Viņš esot uzdevis
Ečesonam izstrādāt plānu, kā iedzī­vināt
ietekmīgus pasākumus, lai
taisnības lielo spēku iesaistītu cīņā
par mieru.
„ASV uzdevums tr", teica TM-mens,
„rūpēties par to,, lai visa pa­saule
2dnā4u taisnibUv|>ar komunis­mu.
Tas jftpanāk vlsiim līdzekļiem,
tiklab privātiem, kā valstiskiem."
IRO neveļās ,^
preses cenzūru
ļtopēva (mc). — IRO gaivenās^
n ^ publiskās informācijas direktors
t>m Praiers (Pryor) 18. aprīli nosū-ttjis
rakstu licencētās DP preses sa-vi^
Ibal Vādjā, norādot, ka IRO nav
nodoma ierobežot DP preses brīvību
ar nedibinātu kontroli vai cenzūru,
bet -tā tik^ vēlas^ M ar šis organi­zācijas
atbalstu publicēto Izdevumu
saturs nerunātu pretim IRO politi­kai.
Kā sdiuāms, DP preses brīvības
jautājumā amerikāņu laikrakstos bi­ja
sakuls diskusijas, kurās IRO bi­ja
pārmesti centieni ierobežot šo brī­vību.
Palmats diskusijām bija Praiera
priekšgājēja Dotija izdotā instri&ci-ja,
par ko bija minēts mūsu laikrak­sta
iepriekšējā numurā.
V ē ^ ē DP preses savienības
priekšsēdim dird^tprs Praiers norā- Stbkholma (V). — Somijas valdība
da, ka minētās instrukcijas mērķis izdevusi Padomju savienībai vienu
^«^f»-^!^ _.-t.ii^SA. i^U. ir«nti<rk{ .im O 1f>!«*tZMMi Irtt**** enlerfrimtie
Šķiet, ka vienīgais reālais lidma­šīnas
meklēšsmas akcijas panākums
ir trešdien netālu no Helgolandes
salas atrasta savvaļā klīstošā giuni-jas
glābšanas laiva, ko atklājusi kā­da
britu piekrastes kuģa apkalpe.
Sl glābšanas laiva nogādāta uz Vis-bādeni,
no kurienes, kā zināms, ^ -
cies pazudtišās amerikāņu lidmašī­nas
. pēdējais lidojums. Savienoto
valstu aviācijas speciālisti noskaid­rojuši,
ka atrastā ^ābSanas laiva
ir līdzīga tai, kāda bija pazudušās
lidmašīnas komandas rīcībā. Pēc
ASV laikraksta The Athens Mesr
senger informācijas visas UdmaSī-nas
glābšanas laivas bijušas apgā­dātas
ar pārtiku 10-12 dienām. Tā­pat
laivās atradušies gumijas tērpL
kas domāti avarējušo lidotāju even­tuālajai
aizsardzībai pret aukstumu.
No Visļbādenes atrasto glābšanas lai­vu
paredzēts nogādāt tālākai izmek­lēšanai
uz kādu amerikāņu flotes
baal Ziomeļafrikā.
Savienoto valstu republikāņu se­nators
Bridžs (Bridges) starplaikā
Ierosinājis, ka visām mnerikāņu lid­mašīnām,
kas dodas kārtējos patru­ļas
dienesta lidojumos tuvu pie Pa­domju
savienības kontrolēto territo-riļju
robežām. Jābūt «apbruņotām
līdz zobiem", un tām jādod rīko­jums
nekavējoties atbildēt uz even­tuālo
uzbrucēju uguni.
Pēc DPA aģentūras ziņām ASV
senāts vienbalsīgi pieņēmis rezolū­ciju,
ka pazudušās flotes lidmašīnas
desmit apkalpes lo^sekļiem būtu pie­šķirami
augsti militāri ordeņi. Vis­pār
tiklab amerikāņu, kā angļu un
vācu prese uzskata, ka pēc meklē­šanas
akcijas neveiksmes jārēķinās
ar visas Privateer lidmašīnas ko­mandas
zaudējumu.
Otrdienas vakarā An^rikas Balss
raidītājs ziņoja, ka ASV ārlietu mi­nistrija
atbii<Jējusi uz Padomju sa
vienības neseno protesta notu. Ame­rikāņu
atbilde ieturēta viscaur ļoti
asā formā. ASV ārlietu ministrija
vispirms tajā norādījusi, ka ameri­kāņu
lidmašīnām dots rīkojums ne-pārlidot
svešas territorijas bez attie­cīgo
zemju valdību atļaujas. Otr­kārt,
pazudusi MdmaSIna nav bijusi
Somija izdevusi
2 krievus un 1 igauni
apbruņota. Tā pacēlās no Vlsbāde-nes
aerodroma 8. aprīli pulksten 8
no rīta un pēc divām stundām te­legrafēja,
ka sasniegusi Vācijas bri­tu
okupācijas joslas robežu. Pēc fil
pēdējā telegrāfiskā ziņpjimui no lid­mašīnas
nav saņemta vairs nekāda
cita informācija.
Atbildes notā tālāk norādīts, ka
padomju laikraksti un Maskavas ra­diofons
divas dienas pēc mīklainā
incidenta publicē|uši ziņu, ka kādai
amerikāņu lidmašīnai, kas bijusi
ielidojusi padomju territorljā, uz­brukuši
četri krievu^ iznīcinātāji.
Dienu vēlāk tika piiblicēta ziņa, ķa
šo četru padomju lidmašīnu piloti
apbalvoti augstiem ord^iem par to,
ka „viņi veikuši savu pienākumu".
-Savienotās valstis kategoriski no­raida
Maskavas apgalvojumu, ka
kāda amerikāņu lidmašīna būtu ieli­dojusi
aizliegtā territorljā. ASV ār­lietu
ministrija bez tam savā ^atbil-des
notā prasa, lai Padomju savie­nības
iestādes izmeklētu šo gadīju­mu
un sodītu vainīgos lidotājus, kas
uzbrukuši neapbruņotai un neaizsar­gātai
lidmašīnai, tādā kārtā pazu­dinot
10 amerikāņu pilotus un sagā­dājot
Savienotajām vailstlm ari no­zīmīgus
materiālus zaudējumus.
(Turpinājums 8. ipp.).
Sagaida asu padomju
atbildi amerikāņu notai
Maskava (V). — Labi informētas
Maskavas aprindas sagaida, ka Pa­domju
savienība ļoti asā toni atbil­dēs
ASV notai par starpgadījumu ar
pazudušo' lidmašīnu. Padomju diž­vīrus
esot al2:valnojis amerikāņu no­tas
asais toņiīitm^t:p9,ti«^jam
ka Pad. sav. notu nemaz nepieņemšot.
Daži diplomāti Maskavā ir tais uz­skatos,
ka Padomju savienības un Sa­vienoto
valstu attieksmes nosiīd^u-šas
līdz viszemākajam punktam. Pa­domju
prese un oficiālā aģentūra
TASS joproģām vēl klusē.
Vocijos evaņģēlisko baznica sniegs'
IHilidzīgu roku ticības brāļiem
konference par Vācija palicēju ev. lut DP
reliģisko aprūpi un nākotnes nodrošināšana
Luterāņa pmales federileijas (LWn stadija tmMk bnbshaoienā IKI
apdlfan notika svarīga konf^ce par VādJasevaaieUskāsbaiiiI^
cas un ev. loi trimdas banlca turpmāko sadarbība on Vācijai palielja
m garU^o, reliģisko on lodUUo aprU^ pie IRO dariiIbas^iidielgiatfM,
Ksslerencei. trijās komidAi ii^trSdāftos atsbiamus par palicēju reli*
Hskām, aadriiOUianas, iodtiām un faimnieeiskām problēmām lemiegi
Rietumvādjaa valdībai Bonnā, augstajiem komteāriem un IRO. Jaa
Smiedēl atzinumus un priekilikamos' tālāk apspriei Pasaoles baal^
padomes (Worid's Coonoil of ChoreheiO sasauktajā sanāksmē, kas ap#
vieno visas konfesijas, izņemot ka(o|as; lijā piedalās ari Sietomvādjai
bēg|a ministrs Lukaieks.
Imbshaasenas konferenoi. ko bUa sasaakori Luterāņa piiaales fade*
rācija, sevišķi labvēlīgo nostāja pret trimdas ev. lat bamloa pled«n<i
gajiem isriUHJa vāca evaņģēlisko basnica pāntāvjl Vairāki radikāli
priekšlikumi, IpaSl par nacionālajiem Jantājamlem teliģlikajā aprflpi
un audzināšanā, kā ari par darba sagādi nāca tleil no vāea bainlea pār«
stāvju puses, ar ko pierādies, ka tā gatava Istt kristtftam paUddbiS
darbam.
Konferenci vadīja LWF bēgļu Uetu kārtotājs ī^. Stjuarts Hermani
no Zenēvas un tajā piedalījās LWF pārstāvji: DL Sercers no Ņujor^
kas, bēgļu aprūpes darba kārtotājs Vādjfi Dr. P. Lindbergs, joslu di<»
rektori K. Senfts un A. Nelscms un visi Vācijas štito dari)iaidd ^
amerikāņi, Vācijas ev baznīcas ārējo lietu pārvaldes viceprezidenti
Dr. G. Stratenverts, kas parādīja ievērojamu interesi un li^atai pat'
Vācijā palicēŗju nākotnes jautājunaem. Vācijas ev. baznīcas un Mciējo
misiju pārstāvēja delegāti no visām Rietumvādjas zemēm, bet ev. lut
baznīcas trin^ifi — latvieSu, igauņu, lietuviešu, ungāru, ukraiņu un poļu
pārstāvji. Latviešu delegācljfi bija archibl^aps prof. Dr. T. Grin«
bergs, viņa vietnieki prof. Dr. K. Kundziņš un prfiv. J. ĶuUItis^ prot
Dr. £d. Smits, māc. E. Rozitls unEsUng^ias latvieSu koIoni|)ai pado*
mes priekšsēdis K. Kalniņš.
Konference konstatēja, ka ev.
lut DP īUetumvācijā 1949. g. martā
bijis ap 46.000, bet izceļoSanas dēļ
gada laikā šis ^ t s varētu būt sa­mazinājies
uz pusi un palikuši gal­venokārt
vecie, invalidi, slimie un
daudzbērnu ģim^es. VMJi» «V«
baznīcas padome jau 1949. g. 12.Ok*
tobŗa lēmumā iztdkusl gatavību
iespēju robežās uzņemties atbildī­bu
par Vācijā dzīvojošo ev. trimdas
baznīcu piederīgo garigo un sociālo
aprūpL Konference lūdza evsoīģē-
Hsko baznīcu Vācijā trimdas baznl-
100 latviešu pārstāvji Vašingtona lemj par vienotu
organizāciju ASV
NODIBINĀTA ORGANIZĀCIJAS KOMITEJA'RESP. PAGAIDU VALDE
nav aizliegt DP presei publicēt jeb­kādus
valdību vai amatpersonu iz­teikumus,
nedz ari ierobežot laik­rakstu
normālo objektīvās informā­cijas
sniegšanu. Instrukcijas mērlļds
b^ar vienīgi nodrošināt jau agrāk
deklarētās IRO politikas ievērošanu,
kas liedz ar IRO atbalstu publicēta­jā
presē uzbrukt okupācijas iestā­dēm
vai Apvieaioto nāciju locekļiem,
tāpat šajos izdevumos nevar atļaut
publicēt nepārbaudītus ziņojumus
vai baumas, kas cenšas radīt nemie­ru
DP vidū, vai arī tādu uz faktiem
nedibinātu materlMu, kas mudina uz
karu vai cenšas vairot bailes no kara.
„IRO nekad nav centusies cenzēt
DP presi", rakstā norāda direktors
Praiers, „un nedomā to darīt arī nā­kotnē.
Vairāk nekā divarpus ga­dus
IRO publiskās informācijas ie­rēdņi
yācijā atbalstījuši DP izdevē­ju
centienus radīt tādu brīvu presi,
kuras darba pamatā būtu tāds pats
ētiskais standarts kā visai rietumu
žumālistikaL Sī augstā standarta no­drošināšana
ir viens no publiskās in­formācijas
nodaļas svarīgajiem mēr-igauni
un 2 krievu kara gūstelcņus.
Igaunis apzīmēts par kara noziedz­nieku,
kas otrā pasaules karā sa­darbojies
ar vāciešiem, bet abi bij.
sarkanarmieši atteikušies at^iezties
Pad. savienībā. Trīs izdoto vārdi f l -
gurēļjuši „kaŗa noziedznieku" sarak­stā,
ko Pad savienība iesniegusi So­mijai
Jaungada dienā, pieprasot 56
personu izdošanu.
Austrālija aizliegs
komunistu partiju
Londona (D). ^ BBC ziņo, ka Aus­trālijas
valdība pašreiz apspriež l i ­kuma
projektu par komunistu parti­jas
siešanu. Sis jautājums jau bija
konservatīvo partijas vēlēšanu prog­rammā.
Jaunais likuma projekts pa­redzēšot
izsludināt komunistu parti­ju
par kaitīgu Austrālijas valsts in­teresēm.
Esot paredzēts ari, ka pēc
projekta pieņemšanas visus komu­nistu
partijas biedrus im viņu līdz-skrējējus
ierakstīs īpašos sarakstos,
ko pēc tam publicēs prese.
Gandrīz 100 ASV latvieSu organi­zāciju
pārstāvju un sabiedrisko dar­binieku,
sūtņa J. Feldmaņa aicināti,
15. aprija pēcpusdienā pulcējās Va­šingtonā,
lai lemtu par vienotu or­ganizāciju
ASV. Plašāk bija gan re­prezentēta
Atlantijas okeāna pie­kraste
— Bostona, Ņujorka, Filadel­fija,
Vašingtona, bet bija arī latviešu
darbinieki no ASV vidienes, zieme­ļiem
un pat rietumiem — Čikāgas,
Mičiganas, Kalifomijas. Par sanāk­smes
vadītāju ievēlēja sūtni J. Feld-mani
un prezidijā — O. Blūmili no
Bostonas, H. Lielnoru no Ņujorkas,
prof. P. Lejiņu no Vašingtonas, doc.
Aberu no Filadelfijas un J. Kalniņu
no Čikāgas.
Sanālcsmi ievadot, sūtnis J. Feld-manis
starp citu teica: „Ne visiem
mūsu tautiešiem iespējams būt šo­dien
kopā ar mums: attālums un
lielie ceļa izdevumi atturējuši tos no
darba, kufā tie labprāt būtu piedalī­jušies.
Vēstulēs tie izsaka savas un
savu organizāciju domas par ap­spriežamo
jautājumu un novēl mums
selanes. Sl latviešu kopības sajūta
mūs sevišiji iepriecina, un mēs ce­ram,
ka ar laiku varēsim vieglāk
pārvarēt lielos attālumus un ari ce­ļa
izdevumus. Mūsu apspriedes mēr­ķis
ir apmainīt domas jautājumā par
centrālās latviešu organizācijas dibi­nāšanu
ASV. Mēs zinām, ka tādas
pastāv mūsu kaimiņiem lietuviešiem
im citām ASV dzīvojošām tautībām.
Tādas organizācijas pastāv arī Vā­cijā,
par tādu dibināšanu runā Ang­lijā,
Kanādā. Zviedrijā jau pastāv
LN fonds, kas guvis plašu atzinību.
Aplūkojot tagad jautājumu par vi­su
Amerikā dzīvojošo latviešu ap­vienošanos
un sadarbības organizē­šanu,
gribētu jums seviSķi likt pie
sirds būt iecietīgiem pret citu tau­tiešu
domām. Pārliecināt mēs viens
otru laikam ndkad nevarēsim, bet
saprasties 1^ lesļp^amsi ja vien būs
laba griba. Vispirms mums jāno­skaidro,
vai šāda centrāla latviešu
organizācija vajadzīga un vēlama. Ja
mēs vienprātī^ nejutīsim tās vaja­dzību,
tad tai nebūs nepieciešamais
atbalsts tautā, bez kā līdzīgas orga­nizācijas
nevar pastāvat. Neaizmirs­tiet,
ka jaunā organia»cija prasīs no
mums upurus un uzliks muns pie­nākumus.
Sabiedrisks darbs ir ^ t s
un nepateicīgs, bet tas dod ari gan­darījumu
tiem, kam kalpošana savai
tautai ir sirds lieta, sevišķi, ja tauta
pārdzīvo girūtus laikmetus.
(Turpinājums 4. ipp.).
Argentina grib vācu
tērauda ražojumus
Buenosalresa (E). — Argentīnas
oficiālā ziņu aģentūra vēstī, ka valsts
prezidents Perons vēlas pirkt visus
vācu tērauda rūpniecības ražojumus
un mašīnas. Komentējot šo ziņu, Va­šingtonas
prese raksta, ka vienīgi tā
izskaidrojams nesenais Argentīnas
vēstnieka ASV apmeklējums Bonnā.
Sarunās ar vācu vadītājiem politi­ķiem,
par kurām vēl nav publicēts
neviens oficiāls paskaidrojums, ar­gentīniešu
valdības pārstāvis pa­skaidrojis,
ka viņa valsts vēlētos
nopirkt no Vācijas visu to, ko „tā
vien spēj ražot".
ATKAL KRITIS VIENS PADOMJU
DI2VIRS
Maskava (F), - BBC ziņo, ka Sl-nīs
dienās no amata atcelts Padom­ju
savienības traktoru im autorūp­niecības
ministrs Apukovs. Maska­vas
oficiālajā paskaidrojumā minēts,
ka viņa ^nolaidības dēļ" šā gada sē­jā
nevar iesaistīt tūkstošiem trakto­ru.
Ari automašīnas, nepietiekamo
remontu dē|, nav iespējams imantot
«valsts fļs:dd^vā dazbā^
cām dot i ^ j a s r^iģlirisā daifMI
veikšanai un pieņēma Sādui atadau*
mus:
Ev. baznīca Vācijā pārņem atW<P
dību par tr^Qdas b a z i ^ paUkute*
Jiem draudiEes k)e^sļiem. DraiH
diļēm j&iorilda, ka kimd^ hĒšOt»
p l e ^ W Vlčijā tikai tad atriŠi
gadīgu dzimteni, ja ar vācu
locekļiem būs vienoti kristīgajā i^
dā un sakramentā.
Reliģiskā aprūpe jāveic paSu im:^
tas garldzni^em, bet ja aittiecigf
tautas grupa dzīvo tik iikaiitll^ ka
to nevar apkopt paSu mācītājs, V9Ļ
ja tā ir pārāk maza, vācu basnicaa
tās aprūpi uzdos mācītājiem no «u«
strumu apgabaliem, kas ptot attlect«
gās tautas valodu, vietējiem mācītā^
jiem vai lajiem. Trimdas mfidtljt
kļūs par vācu mācītāju konfermSu
kārtējiem locekļiem.
Reliģii^ 8adari)Ibas prAti*il
īstenošanai priiusipiālos baznīcas tla*
sibu jautājumus nokārtos vienolai*
nās Vācijas ev. baznīcas un attlaeb
go zemju un trimdas baznīcu itar*
pā. Z^u un trimdas baznīcu kār­tējai
informēšanai par Vfidjfi pali^
cēju luterticīgo skaitu un dzīvei
vietu konference lūdza Luterāņu pa­saules
federāciju ierīkot informtei**
jas centrāli. Garīgo rakstu izdota*^
nai mātes valodā jālūdz LWF m
zemju baznīcu atbalsts. Jāaicina
vietējās draudzes atļaut baznīcu
telpas trimdas draudzēm to diev«
kalpojumiem, skolu un kultūras dtt>
bam mātes valodā, kā ari kopējiem
baznīcas Sarīkojumiem. Sagaidot^
ka trimdas baznīcu piederīgo saim­nieciskais
stāvoklis turpmāk bfli
grūts, jālūdz vietējie mācītāji m
draudžu orgāni sniegt palīdzīgu ro«
ku, un nepieciešams, lai st£ut> trim«
das un vācu draudžu mācītājiem
pastāvētu deSa sadari)Iba. lekSējo
misiju un Evaņģēlisko palldzibai
organizāciju lūdz izrādīt sevišķu at»
balstu daiba atrašanā m arodu mā­cīšanā
bērniem un jaunatnei
Tikpat labvēlīgā un ciešas sadara
bības un palīdzības garā izteikti so­ciālo
un saimniecisko problēmu ko«
misijas atzinumi, kuros uzsvērts, ka
sociālās aprūpes ziņā konfer^ce sa­gaida
DP vienlīdzību ar Vādjas i^l-soņiem.
Atzina, ka veco ļaužu mīt­ņu
ierīkošana amerikāņu Joslā no­rit
apmierinoši, par ko jāpateicas
sadarbībai LWF, vācu Iekšējās ne­sijas,
IRO un augstās komisijas
starpā; šāda dešāka sadarbība starp
britu okupācijas iestādēm un baz­nīcas
organizācijām būtu vēlama
ari angļu jos'ā, lai varētu radīt at­tiecīgu
projekta komiteju un at­vieglināt
ev. lut. veco laužu mītņu
nodošanu Iekšējās .r^sijas pārziņā
pēc š. ^. 30 ^Oniia Vec^ ]^^^iu mīt­nes
Jāorganizē pēc konfesijām, un,
ja ieejams, ari pēc tautībām.
Komisija ieteica ierīkot speciālas
mītnes luterāņu DP invalidiem, kā­dam
nolūkam nepieciešams uzzināt
luterāņu invalidu skaitu, kuru dar-
/ļ^npinļjmns 2. ļijpJi