Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1949

              •
F Afekti
K varēj
savienībā
ļu Jaskollto. bet?
' darbs S
pareizticīga baS.
.dzīvo daudzi S
a tavanā ArmS
p Nosūtīja U?T!1S:
em ,,visu parelztto
ija bija JeruzalM
3v. Kapa bazlliM»
tkalmesu.
ka Jau tuvSkS A
wlenibas propagamii
'idējos austrumos »8
>rlnāsies, jo moda»
n stratēģiju uelin*.
ta. Un šī dSrgJ^
viļņo zem arābu,vi.
hn
1^
veļas noni6
ngBalkaD09
F). - Vācu lalkralBd
iznāk HamburgS,
niba iecerējusi mlJn
tošanu no Āzijas u
-tam, kad būs gSzif
aķedoniešus, kroSbi»
fus, slovēņus, b#
daļai ungārus un slO'
dus pēc valdības nul*
ā, paredzēts deportJl
ko Ķīnu, Kaukāzu i
lenvidaustrumu iķ
d. savienība vēlas no»
umeiropā un Balkl-armēņus,
mongoļus «a
omadu tautas. Tol^
na sekretariāts, kam
jautājumos daudz |e-nekā
politbirojam. S«i
etilpst maršals V(ŗ
ovs, Molotovs, Miko-i
pasaulē gandrīz ne*
talina lidzstrād*
VĀRDOS
sms trešdien pl#»
ūpniecibas
u ar .pārlabojumu,»
ēkā tikai 1950 1£
ēlēšanām. .A"2
s, lai svarīgo Uk*
narakstu i e ff
kas i e t f , « 1
landes,_ ^««",,^^11
no f ilaka'i^ei»
bija Pe-: * f Madse»-'
Srdā saucas fVts
942. gj Tag^siŗoi
ŗa vācu inn"jiiiiii
agrāko gajT
ašons parad««-
unu, neUelu P
3 miljoni km ^^j,
planēta, ^
klis atrodas
L4TVIA
Latdan Newspaper
PttbUSbed ttBder BUCOM Civfl
Amati DlvlslOD AuthorlsatJon
2Jifflber UNDP m. PubllBber
-nd edltort Valdemārs Lam-
DP Camp Briangen,
ObentDrsusnlc&'Str. L Printen
oimer & ūngeheuer. LudwlgB^
jLga Kōrocrstr. 18. Publlfihed
twlccweeUy. Circulatlon: 14.000
Nr. W (301)
TreSdien, 1949. g.
Imfik treSdlenSs on sestdlenli.
Izdevējs: LatvleSuCentriM Ko­miteja.
Galvenais redaktori: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
BdL CuUtis un A, KUlvsons. Re­daktori:
A. Bolfiteln8.Fr. Zgals,
^. Jēkabsons. r. Krusa, a
Ķīselis, H. Mind^abera, A.
Ozols, E. Balsters. L. Svira.
Redakcijas adrese: Esslingen/I^H
tnaandstr. 1. teL ITS».
VJNSTONS CERCILS CĪNĪSIES PAR EtROPAS
VIENĪBU UN PRET KOMUNISMU
Baltijas ļuras sov-ļetizešanas
plāni
Pirmois trieciens vērsīsies pret
juras sourumiem
V Londona (R). — Kādā referātā
Londonas radiofonā padomju bij.
plkv. G. Tokajevs pastāstīja par Klitbiroja plāniem attiecībā uz
iltljas jūru, Skandināviju un Vā­ciju.
ViņS starp citu teica:
. „JautāJum8 par padomju virskun­dzību
Baltijas Jūrā ieņem galveno
vietu PSRS ārējā politikā. Šodien
šis jautājums jau tiek formulēts
tik konkrēti kā vēl nekad. Politbi­rojs
Ir apņēmies padarīt Baltijas
Jūru par padomju jūļru, un tas no­zīmē,
ka jāsovjetizē Skandināvija
un Vācija lidz pat Ķilei.
Bet šo mērķi nekad nevarēs sa-iniegt,
ja Vācija arī turpmāk pa­liks
neķomūnistiska valsts. Lūk,tā- Sarf politbirojs tik ļoti iritereļsē-par
Vācijas radikālu politisku
gfirveidošanu. Padl' savienībai vai
nu jāokupē visa Ziemeļvāclja, vai
ari jāieceļ tur leļļiļji valdība ar kā­du
padomju kvislingu priekšgalā.
Ciņu par to Pad. savienība uzsā­ka
jau 1939. gadā, iebrukdama So­mijā.
Sis uzbrukums bija }oti sva­rīgs
solis, kam bija jāsagatavo Vā­cijas
un Baltijas valstu iekarošana
ūn triju Skandināvijas valstu sov-jetii^
šana. Kandalākšas apgabala
anektēSana nozīmēja ne tik daudz
PSRS territorijas paplašināšanu uz
rietumiem, bet vēl vairāk tas bija
pirmais PSRS mēģinājums izlauz­ties
uz Bbtnijas jūras līci. To pašu
nozīmēja ari prasība, lai somi uz­būvi
dtelzce}a līniju Kani^alakša—
Tomeo. Pēc tam lielinieki iekārtoja
MV flotēs bāzes Rietumsomijā. Vē­lāk,
padomju karaspēks okupēja
Baltijas valstis un drīz varbūt sa-
^bs ari Alandu salas.
Otra pasaules kara iznākumā
PSRS guva lielus labumus un ie­vērojami
tuvojās savam mērķim
. - virskundzībai Ziemeļeiropā. Tā
sagrāba Klaipēdu, Austrumprūsiju,
Danclgu un Meklenburgu. Un tomēr
viss tas vēl neatrisināja problēmu:
Pad. savienība nedabūja siavāsi ro-
I k§s ieeju Baltijas jūrā un nepanāca
i Vācijas sovjetizēšanu. Pats galve-
I nais, tā vairs nespēj sagrābt stratē-
Jiskl tik svarīgo apgabalu no Ķiles
līdz Kopenhāgenai. So territoriju
Pad. savienība iegūtu sev tikai tad.
Ja Slezvig-Holšteinā nodibinātos
^ komunistiska leļļu valdība, jo ka-
I mēr šī provincē neatradīsies pa-
^ domju varā jeb kontrolē, tik ilgi
Pad. savienība nepārvsddis rietumu
ieeju Baltijas jūrā.
Vienu lietu padomju valdība zina
otl labi: kamēr viss ir tā kā paš-alk,
lieliniekiem nav n e k ā d u i z ­dedžu
izraisīt' revolūciju Sk|n(linā-
Vijā. Bet politbirojs ir arī pnrlie-dnfits,
ka Pad. savienībai draudēs
Uzbrukums no flanka tik ilgi, ka-ro6r
apgabals starp Ķīli un Kopen-
Nenu nebūs komunistisks. Un ja
nu PSRS iegūtu savā kontrolē ie­eju
Baltijas jūrā no rietumiem, tad
neviena sveša vara Baltij'HS jūrā
iekļūt vairs nevarētu.
Nevar būt nekādu šaubu par to,
«a kara gadījumā padomju bruņo-
Iļe spēki savu pirmo triecienu vēr-
^^s pret rietumu ieeju Baltijas jūrā
"*pret Dāniju un Slezvig-Hcišteinu.
Maskava izšķīrusies par trešo pasaules
Rietumeiropai tam ir jāsagatavojas
Londona (B). — Vinsions Cerčils nepārprotami uzsācis Jaunas rosi-bas
un darba posmu. Viņa pēdējo mēnešu runas un it īpaši priekš­vēlēšanu
kampaņā paustā neapmierinātība ar Lielbritānijas pašreizējo
politikas kursu, pēo novērotāju domām, ir tiliai da|a no kāda daudz lie­lāka
un tālejošāka plāna par Eiropas un v^sas pasables nākotni nāka­mo
5 gadu laikā. /
Kad i pēc konservatīvo zaudējuma
1945. g, vasaras vēlēšanās likās, ka
Cerčils uz visiem laikiem aizies no
politikas skatuves, viņš saviem
draugiem izteicies, ka vēl viņa uz­devums
nav galā. Kā daudzkārt, arī
šoreiz Cerčils bijis pravietis un pa­reģis,
kura zīlējumi piepildījušies.
Lai gan arī viņš pazīst neveiksmes,
un dažs viņa plāns nav realizējies
tā, kā viņš to iecerējis, Cerčils ne­kad
nav kādu pasāktu lietu uzdevis
un atmetis uz visiem laikiem. Kopš
pirmā pasaules kara Viņu vienbal­sīgi
visi atzīst par komunisma ie­naidnieku
Nr. 1. Pēc viņa paša uz­skatiem
divos pasaules karos viņa
mēģinājumi komunismu iznicināt
beigušies ar komunistu uzvaru. Kā
daudzas zīmes rāda, liekas, ka Cer­čils
tagad atzinis pašreizējo stāvokli
par vienreizīgu izdevību sākt trešo
un izšķirīgo uzbrukumu komunis­mam
visā pasaulē.
Galējā konsekvencē tas nozīmē,
ka Cerčils uzskata trešo pasaules
karu par nenovēršamu. Bet tas ne­nozīmē,
ka šim karam būtu tūlīt
jāsākas, vai ka tas varētu sākties
dažu gadu laikā. Tas nenozīmē arī,
ka Cerčils personīgi būtu izlēmis
darīt v i ^ , lai šis karš sāktos. Bet
komunisms ir tas, kas izšķiries par
trešo pasaules karu. Nesen Cerčils
kādam zviedru korespondentam ga^f
ŗākā intervijā apstiprināja, ka pēc
viņa uzskatiem karš nākamo 5 gadu
laikā šķiet nenovēršams, jo Maska­va
izšķīrusies par visas varas sa­grābšanu
pasaulē un gatava šī mēr­ķa
sasniegšanai arī karot.
•No šis pašas sarunas, ko nesen
publicēja Stokholmas prese, izriet®
ari, ka Cerčils pašreizējo politisko
stāvokli Anglijā un ASV atzinis par
izdevīgāko brīdi, lai stātos pretī
Maskavas plāniem. Cerčils apzino­ties,
ka apkārtceļš līdz aktīvai rīcī­bai
pret politbiroju un Staļinu būs
visai garš un līkumots. Pamatdoma
Septembri hm plaši
Vašingtona. — Pag. sestdien Va­šingtonā
paziņots, ka septembrī
amerikāņu sauszemes, Jūras un gai­sa
spēki Vācijā izdarīs lielus ma­nevrus.
Par šo manevru neparasti
plašo apjomu liecina apstāklis, ka
tanīs būs norīkotļ pāri par 100.000
kājnieku — vairāk nekā jebkad
agrāk. Uzaicināts piedalīties arī
franču okupācijas karaspēks. Pēc
oficiālā paziņojuma, manevru uz­devums
esot pārbaudīt, kādas tak­tiskas
kaujas spējas piemīt ameri­kāņu
karaspēkam Eiropā.
Amerikāņu sauszemes, Jūras un
gaisa spēku virspavēlnieki ieteikuši
atremontēt un savest kārtībā 134
amerikāņu karaspēku transporta
tvaikoņus, kas Jau bija pārskaitīti
rezervē. To apzīmē par „svarīgu
soli mobilizācijas plānošanā".
Albānija raizējas par savu
bndona (R). — Tiramas radio
Piektdienas vakarā ziņoja, ka Jugo-wavija
veicot priekšdarbus uzbni-
«jmiam Albānijai, sadarbībā ar
»*neķu monarcho-fašistu bandām".
Jugoslavijas ārlietu ministrs Kar-ues
sestdien paziņoja, ka jugoslavu
vwaiba turpmāk vairs aktīvi neat-oalslišot
grieķu dumpiniekus. Reizē
^ to viņš no jauna apstiprināja ju-joslavu
valdības apņēmību pilnīgi
^^egt grieķu robežu tiklab grieķu
jumpmiekiem, kā grieķu valdības
«^aspēkam.
Kardels runāja par griel^, dum­pinieku
vadoņu «naidīgo rīcību un
ne^mtigām intrigām pret Jugosla-rin^
u* ^ ^^^^^2u centrā esot Maķe-
«onoas jautājums. Jugoslavija esot
^ ^ v i atbalstījusi grieķu dumpi-dSrJ;
vaļsirdīgi atzinās Kar-un
ari tagad vēl daudzi ievai-noti
grieķu dumpinieki ārstējoties
Jugoslavijas slimnīcās. Jugoslavijas
aprūpē atrodoties ari grieķu bēgļi,
to starpā bērni. Līdz šim Jugosla-vija
klusu ciezdama esot panesusi
grieķu dumpinieku vadoņu naidīgo
rīcību, lai nepasliktinātu partizānu
stāvokli frontē. Bet turpmāk vairs
neesot iespējams viņus atbalstīt. Ja
nu kāds darāms atbildīgs par sma­go
stāvokli, kādā tagad nonākuši
grieķu dumpinieki, tad nekādā ziņa
tā neesot'Jugoslavija, bet gjm vie­nīgi
tie ļaudis, kas organizē Jugo-slavijai
naidīgu propagandu,
Belgrades oficiozs Borba pēdējās
dienas vairākkārt ziņoja par rumā­ņu,
bulgāru un albāņu karaspēka
koncentrēšanu pie Jugoslavijas ro­bežas.
Vēl nesen laikraksts šādas
ziņas bija atsaucis.
tomēr vienkārša: Anglijai resp. pa­šam
Cerčilam jākļūst par pasaules
politikas kiļirsa noteicēju, un Eiro­pai
tik tālu Jāatspirgst un Jāatve­seļojas,
ka tā kļūtu par līdzvērtīgu
partneri Sav. valstīm.
Būdams redzamākais angļu un
amerikāņu visciešākās sadarbības
veicinātājs un celmlauzis, Cerčils ir
ne mazāks cīnītājs par Eiropas sa­vienotajām,
valstīm. Gan viņš pats,
gan viņa znots Denkans Sendijs,
pagājušajos gados par Eiropas sa­vienotajām
valstīm runājuši vairāk
teorētiski nekā aiz pārliecības, ka
šī politiskā ideja varētu kļūt īste­nība
Jau tuvākajā nākotnē. Tagad,
kā to Cerčils savā apkārtnē atkār­tojot
katru dienuj pirmā prasība
esot tūlītēja Eiropas, vismaz Rie­tumeiropas
savienoto valstu prak­tiska
radīšana.
8. augustā Strasburgā sanāks Ei­ropas
padome. Vinstons Cerčils būs
centrālā personība, kas šinī i:onfe-rencē
pulcēs ap sevi redzamākos
Rietumeiropas politiķus. Var /lagai-dlt,
ka Cerčils šeit teiks kādu runu,
kas var kļūt tikpat nozīmīga kā.
viena deklarācija Cīriches universi­tātē
1946. gadā.
Ar garajiem cigāriem, panc<mas
platmali un krāsu kasti Cerčils at­stājis
Londonu, lai dotos atpūtā uz
Itāliju. Piŗmi,, tam, viņš ^0.000 klau­sītajiem
Viilverfaamptonā 23. jūlijā
teica runii, ar kuru konservatīvo
partija atklāja vēlēšanu kamt)al;iU
1950. g. Sl runa bija asākā un kra­sākā,
ko Cerčils kopš otra pasaules
kara beigām teicis. Strādnieku val­dības
premjers Etlijs pēc Cerčila
dedzīgajiem uzbrukumiem Anglijas
pašreizējai valdībai sacīja: „Cerčila
runās viņā vārdu stiprums ir tieši
pretējs zināšanu trūkumam par lie­tām,
kas šai runā tiek pieminētas.
Ir ļoti žēl, ka Cerčila vārdus ārze­mēs
visi, uzņem nopietni un veltī
tiem lielu uzmanību. Tur nezina, ka
tie ir tikai Vin'stona saviļņoto Jūtu
uzbangojums."
Par šiem Etiija vārdiem Jāšaubās,
vai arī 'tie nav šoreiz nepatīkami
aizkārtu \ Jūtu saviļņojums. Cerčila
runa deva diezgan iemesla, lai tas
tā būtu. Volverhamptonā opozīcijas
vadonis pateica, ka strādnieku val­dība
Lielbritāniju novedusi „tuvu
komunismam un pie nacionāla
bankrota". Viņš apzīmēja sociālismu
par bīstamu un dārgu maldu. „Pat
Vācijā un Itālijā," teica Cerčils, „tā-pat
kā visās pārējās Rietumeiropas
zemēs valda, lielāka labklājība nekā
Anglijā. Anglija visu laiku saņē­musi
lielu palīdzību no ASV un
Kanādas, un tomēr strādnieku val­dība
izsaimniekojusi visas mūsu re­zerves.
Bet Lielbritānija var glābt
brīvās pasaules sabrukumu un pa­sargāt
deniokratiskās nācijas no
komunisma chaosa tikai tad, ja tā
kļūst atkai stipra kā kādreiz bijusi.
Sociālisma teorija stāv krasā pret­runā
ar cilvēka dabu. īstenībā nav
nekādas starpības starj) sociālismu
un komunismu."
Liekais, ka Volverhamptonas runa
ir starta šāviens jaunajai Cerčila
aktivitātei. Otrs posms sāksies ar
Strasburgu. Trešais cēliens varētu
risināties nākamā gada vēlēšanās
Anglijā, un kas būs ceturtais, to šo­brīd
neviens nevar' pateikt. Bet
Cerčilam mērķis skaidrs un, acīm
redzot, lie"kas arī sasniedzams. Viņš
vēlas redzēt Angliju un Rietumeiro­pu
kā spēcīgus reālus ASV partne­rus
cīņāļ ar pasaules komunismu.
Viņš pats domā, ka vienam pietiks
spēka ievadīt šīs izšķīrējas cīņas
sākumu. Ja tas izdotos, tad, kā
viņš to sacījis pusprivātās intervi­jās,
viņa mērķis būtu sasniegts un
dzīves uisdevums piepildīts. Viņš
baidās tikai par vienu — ka pa­saules
politika neieslīd miegainībā
un vienaldzībi pret komunismu.
Viņš grib būt trauksmes zvans, kas
ievadītu kaut vai pašu traģiskāko
un bīstamāko karu, ko cilvēce pie­dzīvojusi.
Tas, pēc viņa domām,
būtu labāk, nekā lēnām noslīgt ko­munisma
verdzībā.
Trumens iesniedi kongresam ieroču
paltdzibas programmu Eiropai
Ar rfdīsanu un komunisma leUiem Maskava
tur Eiropu bailēs, saka ASV prezidents
Vašingtona (B). — Divi stundas pēo tam, kad preiidento Trflm^
pirmdien bija parakstBte Atlantijas pafcta ratiflMcIJas dokumi^
viņš ASV kongresam iesniedza likumprojektu par ieroču paUdBlba
Eiropai un teica runu, kurā aicināja amerikāņu tautas, pārstivjui ne­kavēties
piešķirt 1450 miljonus dolāru ieročiem. LUīumproJektam pie-vienots
paskaidrojošs teksts, ko sastādījusi ASV ārUetu miniitrija^
Sis komentārs raksturo bīstamo stavokU, kādā Padomju savienība no­vedusi
pasaules polītiku un asos vārdos nosoda Maskavas „tlii
bēto un provocēto bai|u un bažu atmosfairu^ kādā tagad JSdzIvo W«
vēcei. Arī prezidenta Trūmena runa kongresam bija |otl «sft fonnl
vērsta pret Padomju savienību.
„Cetrus gadus Eiropa centusies
sadziedēt kara rētas un Ievirzīt dzī­vi
normālās sliedēs," teica Tru­mens,
„bet Padomju savienība visu
šo laiku visiem spēkiem centusies
kavēt un jaukt Eiropas atveseļoša­nos.
Joprojām miljoni cilvēku Ei­ropā
dzīvo baiļu un bažu atmosfal-rā,
ko Maskava tīši izprovocējusi.
Ar rīdīšanas propagandu un inter­nacionālā
komunisma leļļlem Pa­domju
savienība tura Eiropu bai-
Sacelšanas Rumānija
Ņujorka (F). — Amerikas balss
ziņo, ka Rumānijā sākusies sacel­šanās,
ko turienes ^komunisti gan
sauc tikai par partizānu kustību.
Informācija no Bukarestas vēsti, ka
valdība bijusi spiesta dibināt pat
īpašas trieciena vienības, lai sa­glābtu
draudīgo stāvokli. Sim vie­nībām
esot izdevies likvidēt kādu
lielāku partizānu grupu Septiņkal-nē.
Sacelšanās draudīgus apmērus
turpr^im pieņēmusi rietumu Tran-silvānqā
un Prutas upes baseinā.
Partizānus vadot bijušie rumāņu
virsnieki un tieni pievleriojiiŠles.ļ^^^^
daudzi zemnieki, kuru mājas na­cionalizētas.
Ka informācija par
sacelšanos Rumānijā pareiza, lieci­na
rumāņu komunistu partijas ofi-cloza
ievadraksts 23. Jūlijā. Laik­raksts
partizānus nosaucis par «fa­šistu
bandām", apgalvojot, ka tie
izdara terrora aktus un nodarbojas
ar spiegošanu ārvalstu labā. Pēc
Amerikas balss informācijas, parti­zāni
darbojas arī Ungārijā un Bul­gārijā.
JAU DEPORTĒTI 400.000 tīDV
Ņujorka iF), — Ņujorkas rabīns
Benjamiņš Sugcs iesniedzis Apvie­noto
nāciju ģenerālsekretāram Trig-vem
LI oficiālu paziņojumu, ka Pa­domju
savienībā sākusies vēl ne­pieredzēti
asa kustība pret žīdiem,
No Baltkrievijas un Ukrainas vien
uz Sibīriju Jau deportēti 400.000 žī­du.
Par antisemītismu ziņo arī no
Polijas, Rumānijas, Ungārijas un
Bulgārijas.
lēs no tā, ka kādā dienā UelākI
armija pasaulē, kas miera laikop
jebkad pastāvējusi, to okupē un pa­zudina.
Mēs esam piedzīvojuši un
redzējuši, kā pazūd un iznīkst val­dības,
kas bijušas labi un draudzī­gi
Padomju savienības kaimiņi un
ar kuriem Maskavai bijuši to ne­atkarības
un drošības garantijas
nolīgumi." \
Tālāk Trūmens nosodīja Padomju
savienības „vlltIgo im neīsto drļau-dzlbas
tēlošanu saviem kara laika
sabiedrotajiem" un savrūpceļu. ie­šanu
starptautiskās organlzficUfla.
„„PadomJu savienība So savu kur­su
nevēlas mainīt," uzsvēra ASV
prezidents, „tāpēc mums bija jā­maina
mūsu nostāja un jāizlemj
rīkoties citādi. Eiropai pašai vaja­dzīga
armija, lai to kādā dienā .uz*
brūcējs nepārsteigtu, ļekām ameri­kāņu
kara potenciāls pagūst iedar­boties.
Mūsu militārais spēks atro­das
5000 km no Eiropas krastienu
Ja mēs gribam, lai Iniciatīva pa­liek
pie brīvajām tautām, tad mjims
Eiropai jau tagad un bez kav^a-nās
jādod Ieroči. Ja tas nenotiks,
mēs zaudēsim pašreiz ar p&Um ie­gūto.,
trieciena sp^ku,. Jo ^
drīkstam^ Ieroču palIdzStnis im-gramma
ir pirmais prakti4»ka|i
veids, kādā jāizpaužas mūsu p6UU-kal
Eiropā."
Runas nobeigumā Trūmens Icirī^
nāja Padomju savienību, ka' tfll
stāvoklis pasaulē būs atkarīgs np
viņas turpmākās Izturēšanās un at­tiecībām
ar saviem kaimiņiem. VlņS
norādīja ari vēlreiz, ka Atlantijas
pakts Ir tīra aizsardzības, ne agre-*
sijas savi2n^ba.
Likumprojektam tr^s galvenie
punkti: Rietumeiropas apbruņoša-nai
ASV paredz 1200 mii jonus \ do­lāru,
bet 300 miljoni Izlietojami
Grieķijai un Turcijai. Pirmām kār­tām
Rietumeiropā apbruņojamas
tās nācijas, kas pagājušā karā bi­jušas
galvenā cīņas smaguma Izne­sējas.
Bez tam ASV var apbruņot
visiem ieročiem, Izņemot atom­bumbu,
katru valsti, ko lās uzska­ta
par svarīgu partneri kādā aiz­sardzības
koUektīvlIgumā, kurā ie-
(Turpinājums 8. Ipp.).
Komunisti UN sekretariātā
Trigve Li pieņem visus Ico ieteic . . . Sobolevsl
Vašingtona (SS). — Senāta Juri­diskā
komiteja publicējusi kāda
vārdā neminēta liecinieka Izteicie­nus,
ka komunisti ar ģenerālsekre­tāra
Trigve LI palīdzību ietekmē
Apvienoto nāciju sekretariātu, Lie­cinieks
izteicies, ka ģenerālsekretāra
vietnieks Arkādijs A. Soboļevs Ir
viens no tiem, kas terrorizē UN
darbiniekus. Senāta komisija šo
jautājumu ierosinājusi sakarā ar
to, ka daži Apvienoto nāciju darbi­nieki
pēdējā laikā palīdzējuši ie­braukt
Amerikā vairākām nevēla­mām
personām.
Liecinieks apgalvojis, ka komu­nistu
ietekme UN sekretariātā ne­būtu
varējusi tik lielā mērā izpau­sties,
ja pati sekretāritāta vadība
nebūtu terrorizējusi savus darbinie­kus.
Baidoties zaudēt labi atalgotās
vietas, par faktiskiem komunistu
ieročiem kļuvuši pat citādi kārtīgi
demokrāti. Komunisti ar viņu palī­dzību
tagad cenšoties izmantot sa­viem
nolūkiem Apvienoto nāciju
iestādījumus. Vienīgais, kas mēģi­nājis
pretoties, austrālietis R. Džek-sons,
vienkārši atlaists no ģenerāl­sekretāra
vietnieka posteņa. Ģene­rālsekretārs
T. LI pieņemot par
darbiniekiem visus, ko viņam ieteic
Soboļevs, tuvāk neinteresējoties par
šo personu patiesajiem nolūkiem. Sl
sekretariāta darbinieks bijis ari P.
Eislers, kas tagad Iecelts par Cecho-slovakljas
prezidenta K. Gotvalda
saimniecisko padomnieku. Darboda­mies
Ņujorkā, viņš varējis tuvu Ie­pazīties
ar slepeniem materiāllentL
UN saimniecības daļā joprojām
darbojas ungāru komunistiskā rakst-nieka^^
gona Ervina Klša blj. ad­vokāts
H. Daniels, bet dokumentu
kontroles nodaļā Kanādas krievu
komunistiskā laikraksta līdzstrād­nieks
B. Skomorovskis. Palestinas
komisijā sēžot Kanādas komunists
Ļevs Malania, krievu emigrants, bet
UN oficiālā mēnešraksta The Uni­ted
World redaktors L. Dolivē, kas
saņem 45 dolāru dienā, izveidojis So
izdevumu par īstu komunistu pro­pagandas
ieroci.
Ziņu par to, ka ģenerālsekretārs
T. LI nokļuvis lielā atkarībā no ko­munistiem,
sniedza arī Vācijas rai­dītāji,
izmantojot šos pašus ASV
senāta publicētos materiālus. Trigve
LI pats patlaban atrodas atvaļinā­jumā,
ko pavada savā dzimtenē
Norvēģijā. Viņa vietnieks Bairons
Praiss pēc iepazīšanās ar presē
publicētajiem senāta komisijas ma­teriāliem,
apstrīd vārdā neminētā
liecinieka izteicienus un nosauc tos
par ļaunprātīgienrL Oslo laikrakstu
pārstāvjiem, kas gribējuši uzzināt
paša ģenerālsekretāra domas šinī
lietā, viņš licis savam privātsekretā-ram
pateikt, ka pagaidām nevēlas
par to izteikties.
"43