Bavarijas Latviesu vestnesis, April 1, 1950

              aprīli
ii •
r
II
VAJADZĪGS?
N par svešu termtafr
[otifes'visā plašā^^^'^l^t-latvieši
tagad i7W.'
:ieņi vien aiz
^5 Vācijā. Bet l i
.tur, kur r u n ā t ^^
^emot zobgalīgus
tikraksti tagad ir viS
maize, tāpēc valodai'
I tīra, citādi laikrajj
Nfe^par valodas sami?
"e^katrs lasītājs sap^J
^dtļ^svešvārdu vai loki
jrot m tam trūksti
I, i|)atnējā Jcolorita i
ļ ļ ^ ^ s i e s nepai
^os v^dus, bet tie 4
^nekādi neatvietoji
f^^^r Nav patiki^
ksļtkadu mzjūras k
^uŗ rakstītājs plas^
^ļiģās Vēl piebilst: 1^
ļnāana sitting-rooin. "p^
Eiits par kādas latvietei
^liai,kas nobeidzis ^
V .tin kad radio pasj^j
^vģrybody, tad ejam gH,
" i^riekšējais teikimā
un iespiests:
11 visiem labu
^ vai tad tas U«„
sbStu labāk /aprotanuj
fdsmfc sv^virdu, ir aii
jē te saucamie temh
iespiežamos rato
& Jauniem Hekiem i
piebllvējumiem.
Magv phiL J. Cd
Traunšteinl
^ ^ ^ ā paustās domas p
jārt^ļ latvieši tagad
tjljplasaulē — cik tadM
^ļļfci" vajadzētu sveSo
^^u labākai attēloSanall
%šām taktiski ir tik
~lķ: jaimi svešvārdi | ŗ
vjah to apzīnim f
• » • t
I
amt ar jau
. tSlāb HeM.';
allaž cieši
MāJuM savu .
asti: musu tauffl)ās aj)-
šSprais bāl^s t tSt
lud svešs vārds, gy*
dbnia. Ja nu ^
jgull gribēsim /UJI^
(daļu ^ īpatnībai^)
' valoda zaudēs
imu im līdz ar
vairāk domāsim J
skaidrošanu no
īgātināšanu ar
; Kalniiiš. Trau
ISBJA APNK
VABISCUS
Idžlesma par satver^
[ii tās išt^ajiem?!
' visiem pretīga, tt»^
•ariācijā. Proti, m
aēi sastop lau»,W
[e apsižkļi it kS#
tot punktus
gan, ka demo
Mv bijis. A.
Sestdien, 1930. g. l. ^rlH
L A T V I J A
Amerikāņu mācī­tāja
novēlējums
atbrivosanai
Kāds nb lielākajiem Vīdsportas
(Weedsport) klubiem Ņujorkas štatā
nesen noorganizēja plašu apspriedi
DP jautājuma iztirzāšanai, kurā pie­dalījās
farmeŗu. rūpnieku, lieltirgo­tāju
un garīdznieku pārstāvji. Re­ferēja
DP imigrācijas darbinieks Dr.
Nikolss (Ničols). No latviešiem sa­nāksmē
bija aicināti 0. KroUs, Z.
Krolls un G. Briedis, kas informēja
sapulcējušos par komunistu terroru
Latvijā, kā ari par IRO darbu un
izceļošanas problēmām. Sanāksmes
rezultātā dalībnieki kopā ar šejienes
presbiterišņu draudzi nolēma .ūgt
kongresu pagarināt DP iebraukšanas
laiku Sav. valstīs, kā an aicināt pla­šāku
sabiedrību sniegt galvojumus
ietēlošanai, Vīdsportas lielākais laik­raksts
The Cayuga Chief ievietoja
par apspriedi sīku aprakstu 1. lap­pusē,
īpaši izceļot latviešu piedalī­šanos,
ļ
Sajās dienās biju uzaicināts šejie­nes
presbiteriāņu baznīcas apskatē.
Tās nobeigumā mācītājs Bauers lū­dza
ierunāt' skaņu lentē kādu lat­visku
teikumu, ko ari izdarīju: „Es
ticu, ka Latvija atkal reiz būs brīva
tāpat kā Amerika." Kad pārtulkoju
teikumu angliski, mācītājs pievienoja
tam ari no savas puses sirsnīgāko
dievpalīga novēlējumu.
. 2 . ) i t k ā n o ž ^
uņotā un nenocietii»^
iarija pašnāvibq Ķ
k par dažu dienu j
[elo demokrātiju
lejams,' Hdzjūtibu.
nlsv nosmaka ^^^^^^
neatkarība, }f%
Mmčsm, kā rekaluģsēējjao t' 4
5, Albānijas, Abef^
divkārtīgo ^CechoJ
as «nakti _ daa
joņojuši Rīga ŗ ļ
lā, vai tas "
:ad Parīzes
pedejos ^^^V"^ ,v bet pēc KatoŗV
s ir un paliek
fār Visu tās jauno »^
ja tāpat un *ani P ,i
ķkratiski nobalsot,
jkšā vai nē, vairs»
Z. ncis, AngUl^
,lv. pārstāvja
[aunā adresei
u Veinbergs,
R e d k r l k ā , martā.
0. KroUs
Austrālijas
jainsaimniece
Tur tačiānekā nav, atskaitot to
jauko dāmu, — teiks lasītājs, vērojot
apakšējo uzņēmumu. Tiešām, tur ne­kā
nav — tikai Austrālijas debesis
im zeme, apaugusi garu, sausu zāli,
un tālāk dažas miglainas māju kon­tūras.
Bet tas jau šodien ir tieši
raksturīgākais daudzu Austrālijas
latviešu dzīvē, — ka viss atkal jāsāk
no nekā.
Uzņēmumā redzama mūsu tautie­te
Irma Riekste, kas apsēdusies uz
tikko nopirktā apbūves gabala Kvīn-bienag
pilsētiņā Kanbēras tuvumā.
Varbūt pēc 2 vai 3 mēnešiem tur pa­celsies
jau neliela ģimenes mājiņa —
tā domā Riekstu ģimenes galva, lai
gan pati „jaunsaimniece" vēl visai
Skeptiska. Kvīnbiena pašlaik pār­dzīvo
jaunaustrāliešu „invāziju": at­braucēji
pērk zemi un būvējas, jo
pilsētiņa atrodas tikai 8 jūdzes no
metropoles Kanbēras, un zemes Iegū­šanas
noteikumi te daudz izdevīgāki
nekā galvaspilsēta. Kvīnbiena iebū­vējušies
arī jau vairāki latvieši, kam
tagad nu pievienosies Riekstu ģi­mene.
A. Sm.
5 padomi abonentiem
1. Nemainiet pārstāvjusI
2. Maksājiet tikai laikrakstā iz­sludinātiem
pārstāvjiem 1
8. Nenokavējiet maksājumus!
4. Laikus paziņojiet adreses mai­ņu,
minot ar! veco adresi I
5. Rakstiet skaidri salasāmi! Tad
Jūs laikrakstu saņemsit bez
traucējumiem.
LCK apgāds LATVIJA
DARBS, EMIGRĀCUA, EK5A
MENI UN VĒLĒŠANAS
PAB KO EUNA TAipiESi BEĻĢUS
Beļģija šais nedēļās kļuvusi raiba
un trokšņaina: karaļa jautājums sa­cēlis
kājās visu tautu, un abas puses
laiž darbā visus iespējamos propa­gandas
līdzekļus. Ar „oui« un „non"
Zimem no.irncti visi reklāmu stabi,
sētas, pat logi un durvju atslēgu
caurumi. Ik dienas pa ielām braukā
skaļruņi, aicinot uz masu sapulcēm,
kamēr gaisā dūc lidmašīnas, un
„balsis no augšas" vēstī atkal kādu
citu patiesību. Jautājums par karaļa
atgriešanos, kaut gan par to nobal­soja
57 proc. vēlētāju, tomēr vēl nav
galīgi izšķirts, un lielā stīvēšanās
turpinās. Beļģijas latvieši ar in­teresi
vēro šo spēkošanos un ar pa­zinēja
aci saredz apslēpto, bet visai
efektīgo komunistu propagandu beļ­ģu
strādniekos Latviešu prātus to­mēr
vairāk aizņem jautājumi, kas skar
tiešo bēgļa ikdienu un nākotnes plā­nus.
KAUT BŪTU SPĀRNI . . .
Musu «melnie vīri" vēl joprojām
kalpo pazemei. Gan Briselē izciemo­jās
IRO ģenerāldirektors Kingslejs,
bet ari tas viņu stāvoKlī nav grozījis
ne nieka — tāpat vien jārok dārgās
Beļģijas og'es. Var jau gan bez se­višķām
grūtībām pāriet laukstrād­nieka
vai mājkalpotāja darbā, taču
šajās nozarēs atalgojums niecīgs, un
vīri labāk pacieš sūro pazemes dar­bu,
nekā riskē ar plānu maizes riku
bērniem un tukšu kabatu sev. Vēro­jot
tautiešu straujo izceļošanu nb
Vācijas, mūsu «melnajiem" dažu la­bu
reizi kremt sirds, bet vai viņi
savu 1947. g. rīcību simtprocentīgi
nožēlo — tas atkal cits jautljums.
Nesekmīgi cīnoties par emigrācijas
iespējām no Beļģijas, dažs labs to­mēr
nopūtu brīdī apskaudis putnus,
jo tos neierobežo zaudēts tiesību sta­tuss
. . .
Piemēri vienmēr rada sekotājus.
Vikingu zemes okeāna pārbraucē­jiem
sekotāji solās rasties arī Beļ­ģijas
tautiešos, jo grupa ogļraču pa­mazām
gatavojas kļūt par jūrnieku
«kooperatīvu" un iekarot kādu aiz­jūras
zemi. Var jau gadīties, ka pa­saules
avīzēs par to atkal kādreiz
raksta.
UZ GALVASPILSĒTU
Atstājot brašos puišus viņu pelē­kajā
ikdienā, apciemosim spožo Bri­seli,
kur mājvietu raduši ap 50 lat­viešu,
pātsvarā inteliģence. Darbs
atradies beļģu iestādēs, fabrikās,
mājsaimniecībā, un nedaudz tautiešu
nodarbināti arī P. Mantnieka karto­grāfijas
uzņēmumā.
Latviešiem jau raksturīga kļuvusi
tendence pulcēties emigrācijas valsts
galvaspilsētā un tieši tur sakt veidot
savu sabiedrisko dzīvi. Tā arī Bri­selē
izaugušas un pastāv latviešu
kulturālās un palīdzības organizāci­jas
— latviešu biedrība un LSK.
Pirms dažām dienām latviešu biedrī­ba
iepriecināja tautiešus ar lieliski
noorganizētu akadēmiskās saimes
vakarēšanu, kurā piedalījās viesi no
visas Beļģijas, to vidū sūtnis Gros-valds
ar kundzi un konsuls Rācenis.
LSK Beļģijā pastāv nu jau 4 ga­dus
un pierādījies par ļoti nozīmīgu
palīdzības organizāciju, par ko lie­cina
lielais līdzekļu apgro^ī'ums —•
800.000 franku. Sekmīgais darbs to­mēr
nav bijis pasargāts no dažām
kļūdām, kas pēdējā laikā devis ie­meslu
asām nesaskaņām.
PIE STUDENTIEM
Pusstundas brauciens ar vilcienu
— un nonākam Luvēnā, kur vairāk
nekā 7000 studentu (25 tautības) ik
dienas pieraksta tūkstošiem lokšņu
papīra. Luvēnas katoļu universitāte,
ko l425. g. nodibināja Brabantas her­cogs
Zans IV, mūsu dienās kļuvusi
par vienu no ievērojam "ka jiem zi­nātņu
centriem Rietumeiropā. Uni­versitātes
profesori ir slaveni spe­ciālisti,
kuŗru vārdi ik dienas lasāmi
Beļģijas un ārzemni nresē Ir, pie­mēram,
visai dīvaina sajūta klausī­ties
profesoru, kas „privātajā dzīvē"
Ir Beļģijas ministru prezidents . . .
Universitātes pilsētā jūtams pava­saris.
Tas studentu dzīvē neglābja­mi
iezvana eksāmenu tuvošanos
Pretēji Latvijā ierastajai kārtībai
šeit visi kursa eksāmeni jānoliek pā­ris
nedēļu 1^!>T niekam
izkrišana tikai vienā no tiem re^ul-tējas
nepielūdzamajā reālitntē, ka
rudens sesijā jāatkārto v i s i ek­sāmeni.
Latviešu katoļu studentu saime,
par kuras garīJJo un materiālo ap­rūpi
nenogurdams rūpēias bīskaps
B. Sloskāns, līdz ar pārējiem stu­dentiem
paslēpušies grāmatu un pie­zīmju
kaudzēs. Daži latvieši gata­vojas
gala pārbaudījumiem, bet sai
mācības gadā iebraukušie bažīgi
skaita nedēļas līdz liktenīgaiiem da­tumiem
un pamazām sāk atvadīties
no vasaras brīvlaika priekiem . . .
UZ PAREIZA CEĻA
Beļģijas latviešu sabiedriskajā
dzīvē palaikam gājis visai «trokšņai­ni".
Kā sērkociņš var radīt milzu
ugunsgrēku, tā ari dažu cilvēku ne­savaldība
un tīri personīga simpā­tija
vai antipātija var izjaukt labi
domātus un sāktus darbus. Patiesī­bas
labad gan jāpiezīmē, ka viss
Beļģijas tautiešu vairums stā­vējis
ārpus strīdiem. Sais pāris ga-dos
ir pierādījusies centrālās latviešu
organizācijas nepieciešamība Beļģijā.
Ukraiņiem un poļiem tādas te jau ir,
un tās savu vārdu var teikt arī pie
beļģu iestāžu konferenču galda. To
tikpat labi varētu veikt arī centrālā
latviešu organizācija, jo beļģu sa­biedrība
ir ļoti atsaucīga un labi iz­prot
bēgļu likteni. Arī Beļģijas lat­vieši
grib un var dot savu artavu
un spēkus kopējam latviešu uzde­vumam
visas pasaules mērogā, un
tiem jābūt pārstāvētiem veidojamā
pasaules latviešu centrālajā organi­zācijā.
Apsverot vēlētās centrāl:^s organi­zācijas
nepieciešamību un vērojot
tautiešu rosību citās zemēs, Beļģijas
latviešu organizāciju padome saziņā
ar konsulu H. Rāceni, baznīcas un
ogļraču pārstāvjiem, sākusi veikt
nacionālās komitejas vēlēšanu priekš­darbus.
Notikušas jau vairākas vē­lēšanu
komisijas §des, kurās pie­ņemti
vēlēšanu noteikumi un sākta
materiālu gatavošana. Paredzams,
ka vēlēšanas varēs notikt maija
beigās.
Ir arī cilvēki, kas par labi sākto
darbu vīpsnā. Kritika ir laba un
vajadzīga, ja vien tā ir objektīva, bet
«gudri" smīnēt un teikt: «Tur jau
nekas neiznāks, jo es neesmu klāti*
— nav ne labi. ne vajadzīgi.
Beļģijas latvieši ir iekustinājušies
pareizā virzienā — demokrātiskas
vēlēšanās no sava vidus izraudzīt
uzticības cienīgus un spējīgus vadī­tājus,
aiz kuriem stāvēs tautiešu lie­lais
vairums. Tad reiz ar! Beļģijas
latviešu Gordija mezgls būs pār­cirsts,
un apsīkuma vietā, varēs nākt
ražīgs, mērķtiecīgs darbs
Ad. Mārzems
Jus taču tik diīz projom neiesit?"
Valoda un diploms ari Kanādā paskir ceļu
VĒSTULE REDAKCIJAI NO VANKUVERAS
Mūsu Vankuveras latviešu biedrī­bas
lielākais balsts ir enerģiskā dar­biniece
Ilga Ešmites kundze. Viņa
ieradās Kanādā pirms gada kopā ar
savu mazo puisīti Miksi un uzsāka
dzīvi šeit gluži tāpat kā mēs visas —
ar trauku lupatu un slotu. Smaidot
un nekurnot viņa panesa untumainās
saimnieces kaprises, drīz nodibinot
sirsnīgas attieksmes ar mājas ļau­dīm,
kas sāka kārtot dokumentus Eš­mites
mātes, ilggadīgās Rīgas skolo­tājas
2. Mangules iebraukšanai. Do­kumentus
izkārtoja rekorda laikā —
„Avcnaju kauli"
teias vakara
ASV ziemeļrietumu piekrastes lie­lākajā
centrā Sītlā dzīvu sabiedrisku
darbību att'sta VMCAs paspārnē no­dibinātā
Jaunamerikāņu kluba lat­viešu
sekcija. Tā kā kluba, rīcībā
amerikāņu VMCAs lasītava, sporta
un citu nodarbību telpas, pilsētas
un apkārtnes latviešiem dota iespēja
pavadīt vismaz vienu vakaru nedēla
mājīgā atmosfairā, Sekcijas rīkotajā
pēdē:ā tējas vakarā bija ieradušies
turpat 100 apmeklētāju. Pēc prof.
P. Dērmaņa referāta par laul-^^aim-niecibas
problēmām Va<in«ītor>as
štatā sekoja Fr. Bīrdas un A-^n^zi-jas
dzejdarbu deklamācijas. Rīko­tāji
bija rūpējušies par tē'as vakara
hektografētas avīzes izdošanu, dodot
tai šejieniešu izpratnei raksturīgu
no«;aukumu Avenāiu kauli.
Latviešu dievkalooiumu jautā^nms
ša^ā piekrastē nokārtots labvēlīgi.
Māc. E. Mačs tādus noturēs reizi
mēnesī vSītlā un tai pašā dienā arī
Takomā. Takomieši ^au iekārtoju­šies
tā, ka dievkalpoiuma anme^lē-tāji
pēc tam vēl n a k a v p i p c ^raņdrī-gās
ņ^mnās nie draudzes d^mu viā-ta
kafijas galda. Fr. J.
Tautiete Ilga E^^mlte tāla.lā Kanad&
stāsta dēlam pasaku par Laimes zemi
3 nedēļās, bet līdz ieceļošanai, pro­tams,
pagāja vēl mēneši.
Ešmite beigusi Latvijas universitā­tes
farmāciias fakultāti, bet šeit, kā
zināms, mūsu diplomus neatzīst, —
.vienīgi pēc 5. gadu nodzivoSanas un
Kanādas pavalstniecības iegūSanas
atļauts eksāminēties un dabūt tie­sību
strādāt savā profesijā. Aptie­kās
farmaceitu atalgojums pie tam
ļoti zems. Bet mūsu tauaetci laimē­jās:
tieši tad, kad Ešmites māmiņa
brauc pāri okeānam šurp, kāda še­jienes
Sarkanā Krusta asinspārlieša-nas
daļas speciāliste precas, un tai
meklē vietnieci. Izņēmuma kārtā
Sarkanais Krusts izvēlas Ešmitl, gan
tādēļ, ka Vankuverā šim darbam pie­mērotas
kanādietes nav atrodamas,
gan ari latvietes labo angļu valodas
zināšanu dēļ. Ešmites kandidatūru
atbalsta ari šejienes darba pārvalde,
un beidzot pēc nedēļas gaidīšanas
un nervozēšanas pienāk pieprasītais
apstiprinājums.
Priecīgi satraukta ir visa šejienes
latviešu saime, jo mūsu tautietei kā
pirmā;ai gadījies lielais «laimests'" —
spējām atbilstošs un labi atalgots
darbs, «Jūs taču paliksit un neiesit
tik drīz projām?" - bažīgi jauia
priekšniece savai jaunajai darbinie­cei,
jo pieradusi pie darbinieču ne­pastāvības.
— «Palikšu, cik vien ilgi
turēsit," smaidot atteic laiviete, tik­ko
slēpdama savu . neku. Pr:(?kš-niece
tomēr vēl skeptis-<.i nosaka:
«Ak, jaunas dāmas nekad nevar būt
dro.>as par to, kur un"kā viņām pa­šķiras
ceļš . .
Un nu Ilgas vietā mā]kalpotājas
darbā stājas viņas māmiņa. Darbs
veicas lieliski, un saimniece nevar
vien nopriecāties par laiviskaļā gau­mē
gatavotajiem ēdieniem. Vēlāk
tomēr materiālu apstīkļu dēļ kana-
Dievvārdi pa pastu
Latviešu dzivc pie mums klust rosigaka
VĒSTULE REDAKCIJAI NO JAUNZĒLANDES
Katrs Jaunzēlandes latvietis pēc
zināma starplaika saņem vēstuli, ku­rā
atrodas svētruna un maza infor­mācijas
lapiņa. Par nosūtīji] u vien­mēr
parakstās «Mācītājs". Tas ir
māc. R. Reinfelds, kas gandrīz pa­stāvīgi
arī pats atrodas ceļā, apcie­mojot
tautiešus. Viņa pēdējais ce­ļojums
bija pa Jaunzēlandes ziemeļu
salas austrumu piekrasti un Tarana-ki
apgabalu Māc. R. Reinfelds iera­dās
14 vietās, vadot 4 dievkalpoju­mus,
kuros katrā piedalījās 4—7 cil­vēki.
Tautiešiem, Ras dievkalpoju­mus
nevar apmeklēt, domātas piesū­tītās
svētrunas Pateicības vēstules
mācītājam pierāda, ka tās ļoti gaidī­tas.
Kāds mūsu tautietis raksta*
«Latvijas dzimumdienu atcerējāmies
mājās. Pēc darba kopīgi lasijām
Jūsu 18. novembra svētrunu un lū­dzām
Dievu par Latviju." Citā vēs­tulē
rakstīts: ..Priedes zars bija mū­su
eglīte. Dedzinājām svecītes un
lasījām piesūtīto Ziemsvētku svēt­runu."
Par Latvija? Sarkanā Krusta pār­stāvi
Jaunzēlandē izraudzīts inž Alb
Bruners: c/o Fletcher Holding Ltd..
Great South Rd. Auckland, New-
Zealaņd Viņš par savu pirmo uz­devumu
uzskata noorganizēt palīdzī­bas
akciju Eiropā palikušajiem tau­tiešiem
bij karavīriem, slimiem
un darba nespējīgiem ļaudīm. Māc.
R. Reinfelds savā pēdējā ziņojumā
Jaunzēlandes latviešiem raksta: .,Ai-cinu
visus šejienes tautiešus lūgt
Dievu par šī svētīgā pasākuma labu
izdošanos un visiem spēkiem to at^
balstīt. Tautieši lūgti, vai nu indivi­duāli,
vai ari grupās kļūt par «krust­tēvu"
vai «krustmāti" kādam Eiropā
palicējam trūkuma cietējam vai ģi­menei.
Te mums visiem dota izde­vība
parādīt darbos savu kristietību
un tēvzemes mīlestību."
Jau agrāk ziņots, ka Velmgtonas-
Vairarapas tautiešu grupa (Dr. K.
Gailis, G. Elepāns, H. Meidrope un L
Jelēna) sākusi iekārtot kartotēku, ar
mērķi apzināt visus Jaunzēlandes
latviešus. Grupa vēlas arī informēt
citu kontinentu tautiešus par dzīvi
Jaunzēlandes salās. Kartotēku vada
H. Meidrope: c/o Solway CoUege,
Masterton, New-Zealand.
Kraistcērčas tautiešu sanāksmē par
turienes latviešu draudzes priekšsēdi
ievēlēts inž. A. Steinbergs, viņa
vietn. V. Lagzdiņš un sekr. T. Osītis.
Paredzams, ka latviešu draudzes no­dibināsies
ar^ dažos citos Jaunzēlan­des
centros, kur dzīvo mūsu ļaudis.
I n v e r k a r g i l ā , martā.
Z. Ringenberga
diešu ģimenei no kalpones jāatsakās»
un tā Ešmites māte no līguma atbrl*
vojas.
Uga Ešmite rosīgi piedalās ari lat­viešu
sabiedriskajā dzivē. Vēl pag.
gadā viņa lasīja referātu par Latviju
VMCAs rīkotajā jaunatnes organizā­ciju
pārstāvju sanāksmē. Vecgada
dienā Vankuveras radiofons aicināja
Viņu pastāstīt par mūsu dzimteni pie
mikrofona Februāra /id»^ E<m:to
nolasīja radiofonā referātu piur lat­viešu
lauku sētu vasaras darbdienft.
So stāstījumu viņa lenmāja art ska­ņu
platē, ko nosūtīja uz valrfiklm
citu Kanādas pilsētu raidfimstacijām.
Ma-iS mūsu taitule runāja r DP
ii \f-8 apstāk, em Vācijas un Aus-ij
,a£ nometn^> tfipa*. piedalījās vai­rākās
kanādiešu baznīcas sapulcēs.
«Valoda, valoda ir tā, kas pašķir
celi» — sati iiictiei arvien uz3\eŗ
ei)i;iģiskā taut'
VankuverA martā
Leonija Ocolka)&e
LATVlCil
Latviešu skaits Austrijā, kas 1946.
g. sākumā nedaudz pārsniedza 2000»
š. g. martā noslīdējis jau us
Visvairāk mūsu tautieši lzce|ojuii
uz Argentīnu (265), Kanādu (231)»
ASV (230) un Angliju (188).
•
Latviešu katoļu biedrība Zvitd-rijā
ievēlējusi savā jaunajā valdē
A. Vorkali, A. Bušu, S. Borisu, J.
Dervlnieku un A. Vuciņu.
The New AustraUan^
jaunākajā numuri
publicēts aicinājumi
visiem bij. DP māk*
sllniekiem pieteiktiei,
imigrācijas departa­mentā,
lai tie ari
Austrālijā varētu tur­pināt
mākslinieku gaitas. Latviešu
dziedātājiem, dejotājiem, mūziķieni
un gleznotājiem, kas ierodas Austrā­lijā,
tādēļ ieteicams paziņot savu
jauno dzīves vietu un aprakstīt līdz­šinējos
panākumus, adresējot vēstu­les
The Secretary, Departament of
Immlgratlon, Canberra, A.C.T.
Kanādā dzīvojdie.
MMi pareizticīgie latvļelļi^
IHg >far vēlētos iestitiet
<^ ^ 'lunorganizējamā pa^
relzticigo draudzē»
lūgti rakstīt līdz SO.
aprīlim: AlekJ'an'^rj^m
Tropoliņsm. 1404
Queen St. W., Toronto. Onl
•
Daugavas Vanagu Londonas noda­ļas
biedru skaits pieaudzis uz 242.
Pēdējā gada laikā nodaļa noorgani­zējusi
11 dažādus sarīkojumun. Dar­bojas
sporta un drāmas sekcija.
Jaunajā nodaļas valdē ievēlēti: K.
Strazdiņš, 2. Bukovskls, E. Ke*ris,
R. Freimaniš un M. Ķeņģe, bet re­vīzijas
komisijā — A. Grāmatiņā, E.
Sķobe un V. Jūga.
Latvian Rellef līdz
šim nosūtījusi uz Ei­ropu
pavisam apm.
11.200 galvojumu mū­su
tautiešu izceļoša­nai
uz .f""' * Organi-
"^cijas gpda sapulce .
Ņu'ork^ martā levē-lējusi
valdē līdzšinējos: p-^r prezi­dentu
Hariju Lielnoru, sekretāru
Pob. Pēlersonu un kasieri Jāni Zalc-manl.
13. martā Vilimantikā (Konektlka-tas
štatā) ar sirdstrieku pēkšņi miris
latvietis Eduard? Palicis, kas Ukal
pirms 2 nedēļām bija iebraucis
ASV. Palicis dzimtenē pēc univer­sitātes
beigšanas strādāja par juris­tu
Valkā, bet trimdas gaitās b'Ja
Heilbronnas sanatorijas darbinieks.
Nelaiķis apbedīts Vilimantikas ka­pos.
Jaundibinātās Sinsinatl (Ohaio
Statā) latviešu biedrības valdē ievē­lēti:
M. Potapovs, K. Norvelis, H.
Zommers, K, Priede un A Spro-ģis.
Sava biedrību nodiblnāluSi
arī Tenesijas štata ^alvaspllsētl
Nešvilē un apkārtnē dzīvojošie
latvieši, ievēlot valdē J. Skal-bergu,
J. Sprincl, J. Mazītl, J.
Jasionovlču un J. Vanagu. Tenesijas
Stata latvieši lūgti paz^'-ot biedrībai
savas adreses* c/o First Luthpr?>n
Church, 312 Fifth Ave, NeshvlUe,
Tenn.
Daugavas Vanagu
Argentīnas nodaļa
savākusi latviešu In­validu
atbalstam Vā-
'^ijā 3000 peso. Nau­da
izlietota kafijas un
taukvielu paciņu no-nosūtīšanal
pēc Indi­viduālām
adresēm.
No Clles latviešu apvienības
priekšnieka pienākumiem darba ap­stākļu
dēļ atteicies E T ai nenieks.
Priekšnieka vietā līdz i^'^*'^-^u nāko­šajai
pilnsapulcei paliek J. Grln-bergs.
i
1
i
i
i'
•f
i
ļ
I