Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1949

              LATVIJA Trešdien, 1949. g. 8. augusti
' —
(4)
Staigāšana nāves pēdās
Ko īsti dara starptautiskais meldēsanas birojs un t(ā
Ja pasaulē šaipus dzelzs aizkara
Ir kāda vieta, kur cilvēku post^ un
likteņi sakopoti kompaktās doku­mentu
kartotēkās tik blivi, ka, sau­sus
papīrus skatoties, sāk kņudēt
matu saknes, tad tā ir Starptautis­kā
meklēšanas biroja galvenais
Stfibs Arolsenā.
Likteņa ironija turklāt ir gribē­jusi,
lai šl krātuve atrastos vietā,
jcur kādreiz nacistu varas viri ap-
^ mācījuši SS sardzes dienestam
koncentrācijas nometnēs. Roman­tiskajā
Arolsenas pilsētiņā, kas
kSdreiz bijusi firstu Valdeku dzim­tas
rezidence, blakus rokoko pilij
pēdējais firsts Valdeks brīvprātīgi
un pats par saviem līdzekļiem \iz-cēlls
ērtas un gaišas SS kazarmas.
Tagad —^ četrus gadus pēc kara •
beigām — pats firsts atrodas kādā
darba nometnē, kur viņam pēc tie­sas
sprieduma jāpavada 15 gadu, v i ­ņa
rokoko pili apdzīvo bēgļu ģime­nes,
kas Valdeka un citu tamlīdzī­gu
viru rīcības dēl izraidīti no vi­ņu
mājvietām Sudetijā un citur,
bet SS kazarmas pārvērstas par lie­lāko
koncentrācijas nometņu doku-
^mentu krātuvi Rietumvācijā.
Starptautiskais meklēšanas bi­rojs,
kas ir viena no daudzajām
IRO apakšnozarēm, saņēmis milzī­gos
dokumentu krājumus kara laikā
pazudušu un mirušu ārzemnieku
meklēšanai no ASV, britu un fran-iu
armijām. Tie nodoti birojam ti­kai
lietošanā un ŗ^ie tam ar vienu
visai svarīgu noteikumu — doku­mentus
drīkst izmantot tikai tādiem
nolūkiem, kādus rietumu sabiedro­tie
var atzīt. No DP viedokļa pats
svarīgākais šī noteikuma rezultāts:
valdībām un personām no otras
dzelzs aizkara puses nekādas ziņas
par personām' netiek sniegtas.
Birojs dzen pēdas katrai perso­nai,
par kufu saņemts pieprasījums
— vienalga, vai tas Iesūtīts uz vis­oficiālākās
valdības blankas vai uz
papīra strēmelītes ar dažiem tikko
salasāmiem vārdiem. Bet ir no­teikts,
ka gadījumā, ja pieprasījums
nāk no rietumiem, tad atbildi ne­sniedz
tieši tai personai, kas piepra­sījumu
iesniegusi, bet tikai attie­cīgām.,
valdības iestādēm, lai no­drošinātos
pret to, ka kāda privāt­persona
varētu ziņas Izmantot ļaun­prātīgos
nolūkos, plem., mantojuma
Izkrāpšanai. Ja, turpretim, piepra­sījums
nāk no otras dzelzs aizkara
puses, tad birojs neziņo atbildi uz
turieni, bet cenšas uziet meklēto
personu un ziņo tai, ka par viņu
interesējas. Citiem vārdiem sakot—
Ja no Rīgas pieprasa ziņas par Jā­ni
Kalniņu, tad birojs meklē Jāni
Kalniņu. Ja Jāni Kalniņu sameklē,
tad viņam pašam pasaka: „Par
Jurts, kungs, Interesējas tāds un
tāds no Rīgas; adrese tāda un tāda.
Atstājam Jūsu ziņā, vai vēlaties pa­ziņot
viņam savu atrašanās vietu
vai ne." Ja Jāni, Kalniņu vispār nav
Iespējams sameklēt, to pēc attiecīga
laika paziņo uz Rī^u.
«Meklētais nav atrodams.'* —
Diemžēl tā tagad ir visbiežākā at­bilde
uz bezgala daudzajiem pie­prasījumiem.
Tie, kas bijuši sa­meklējami,
pa lielākai daļai visi
Jau sameklēti, un tagad turpinās
tikai gandrīz jau bezcerīgi pazudu­šo
pēdu dzīšana. Un tomēr pagāju­šā
gadā vēl sameklēti 12,9 proc. no
tiem, par kuriem iesniegti piepra­sījumi.
Visā biroja darbības laikā
ir bijis iespējams dot skaidras at­bildes
uz apm. 150.000 no vairāk
nekā 400.000 pieprasījumiem.
Pamats visai meklēšanai ir bez­galīgās
kartotēkas, kas aizņem
istabu aiz istabas, stāvu aiz stāva;
tur ir daudz un dažādu dokumen­tu,
bet pār visām lietām, vairāk ne­kā
2 mllj. dokumentu no bijušajām
nacistu koncentrācijas nometnēm
ar vairāk nekā 8 miljoniem ārzem­nieku
vārdu. Vācu birokrātisms
sniedzies līdz pat gāzu kamerāifi,
un — kamēr individuālie spriedu­mi
un ieslodzīšanas dokumenti gan­drīz
bez izņēmuma visur sadedzi­nāti,
pāri palikušas kartotēkas par
ieslodzītajiem atņemtām vai iz­sniegtām
mantām, par viņu pārvie­tošanu
no viena bloka otrā, par
atutošanu un par citām lietām.
Liela dala no meklēšanas biroja
galvenā štāba 800 darbiniekiem —
no kuriem četras piektdaļas ir DP
— nodarbināti gar šiem dokumen­tiem.
Stundām te var solot gar karto­tēkām,
kur ik papīra gabaliņš sko­pos
vārdos stāsta nežēlīgas dzīves
romānu. Pietiek pasniegt rpku un
pavilkt ārā kādu no šiem miljo­niem
kartīšu, lai izlasītu pieci vai
desmit vārdos ietvertu traģēdiju.
Es pastiepu roku tikai dažas reizes,
lai izceltu dienas gaismā kartītes ar
uzrakstiem: ..Kalniņš, Eduards, Rī­ga,
Grund: Polit. — Lette." Kartī­tes
apakšā ar sarkanu zīmuli uz­vilkts
vācu krusts. „Tas nozīmē —
miris," man pār plecu paskaidroja
meklēšanas biroja darbiniece.
,;,Kalnlņš, Jūlijs, Riga, Grund:
Pollt. —' Lettci." — „Bērziņš. Jē­kabs
Ernests Vilhelms... Bērziņš
Jānis... Bērziņš..." Krusts... Krusts...
Krusts... Vienā tvērienā biju iz­cēlis
no kartotēkas sešu latviešu
dzīver» un nāves stāstus.
Taču saņemto pieprasījumu^ salī­dzināšana
ar kartotēkas datiem ir
tikai pirmais īsolis meklēšanas dar­bā.
Ne jau visi pazudušie bijuši
koncentrācijas nometnēs, ne jau par
visām koncentrācijas nometnēm
saglabājušies dokumenti. Daudz­maz
pilnīgas kartotēkas ir no Bu-cenvaides,
Dachavas un Mauthau-zenas.
Itin nekādu ziņu nav par
Aušvicu un citām koncentrācijas
nometnēm austrumos. Kāda meklē­šanas
biroja delegācija nesen vel­tīgi
pavadīja 5 mēnešus Varšavā,
gaidot, ka poļi dos tiem pieprasī­tās
un visai nepieciešamās ziņas,
bet arī mirušo meklēšanas darbā
dzelzs aizkars sadalījis pasauli di­vās
nesavienojamās dalās.
Nev/ York Herald Tribune at­stāsta
kādu nesenu gadījumu, kad
divi latvieši ieradušies Arolse­nā,
lai mēģinātu iegūt kaut kādas
ziņas viens par otru. Abi nākuši
no dažādām Vācijas vietām, bet sa­gadījušies
IRO birojā vienā dienā
un vienā stundā.
Tāpat nesen noticis gadījums, ku­rā
meklēšanas birojs saņēmis vēstu­l
i no kādas sievietes Londonā, kas
lūgusi palīdzēt atrast viņas meitu.
Vēstulē māte rakstījusi, ka viņai
kara sākumā izdevies pārklūt Vāci­jas
robežai un nonākt Londonā,
Kopš tā laika viņai par savu meitu
neesot nekādu [ziņu. Pēc nedēļas
biroji! pienākusi otra vēstule, arī no
Londonas, bet šoreiz rakstītāja bi­jusi
— Iepriekšējās sievietes meita,
kas .savukārt lūgusi ziņas par māti.
Izrādījies, ka arī meitai izdevies
aizbēgt uz Angliju, un visus kara
un pēckaj-a gadus viņas abas dzī­vojamas
tikai nedaudzu jūdžu attā­lumā
viena no otras!
ilrolsenas IRO birojs saņem vēl
arvien ik mēnesi apm. 4000 vē­stuļu
no dažādām pasaules malām,
kurās rakstītāji lūdz palīdzēt atrast
savus pazudušos tuviniekus. Biroja
nodaļa« visā Rietumvācijā velc
sīkāko detaļu darbu, mēģinot Ie­gūt
vajadzīgās ziņas tieši attiecī­gajos
apgabalos. Birojam izveido­jies
ari plašs ārzemju koresponden­tu
tīkls.
Pašā pēdējā laikā pieprasījumu
skaits pat drusku palielinājies, jo
mūsu dienu sarežģītajā pasaulē cil­vēks
nevar ispert ne soli bez doku­mentiem,
un dokumenti ir vajadzī­gi
ari, lai pierādītu, ka kāds piede­rīgais
vai radinieks ir miris. Ar
loti maz izņēmumiem visas pasaules
valstis tagad atzīst meklēšanas bi­roja
izdotās apliecības par personas
nāvi vai pazušanu bez vēsts par ofi-clāllera.
Tagad arvien biežāk iz-mki(
ķ apliecības arī par to, ka tā­da
un tāda tagad vēl dzīva persona,
pēc meklēšanas biroja rīcībā eso­šiem
datiem, atradusies koncentrā­cijas
nometnē; tas dod zināmas
priekšrocības izceļojot.
Aleksandrs Liepa.
dibināta DP draugu biedrība
aicina LCK pāfšlavi
aktīvam darbam ASV
Vairāk nekā pusgadu Eiropā uztu­rējās.
Vašingtonas štata tirdzniecības
kameras viceprezidents un filantrops
Oskars Hellstroms. L C K nodibināja
ar viņu ciešu sadarbību un sniedza
informāciju. Tagad O. Hellstroms
atgriezies ASV un uzsācis plašu pro­pagandas
darbu par pārvietoto per­sonu,
sevišķi baltiešu, uzņemšanu
ASV. i '
Pēc 0. Hellstroma ierosinājuma
grupa protestantu mācītāju Vašing­tonas
štatā nodibinājuši Amerikāņu
draugu biedrību Eiropas pārvietoto
personu atbalstīšanai '(The American
Friends Of European Displaced Per-sons),
par kuras priekšsēdi Ievēlēts
plaši pazīstamais radld mācītājs Ralfs
Sanders. Drīzumā sanāks biedrības
padome, kurā piedalīsies sabiedrībā
plaši, pazīstamas personas. '
Jaunā biedrība, kuŗasi mērķis ir
praktiski atvieglot iebraukšanu ASV,
sagādājot tiem piemērotus galvoju­mus,
solās ar ASV pre^^s, radio un
brīvā vārda palīdzību ļoti enerģiski
cīnīties par taisnīgu imigrācijas
kvošu sadalīšanu starp' atsevišķām
nacionālām grupām im par 1948. g.
imigrācijas likuma grozīšanu, pa­augstinot
ielaižamo personu skaitu.
Biedrība sola sevišķu vērību veltīt
Baltijas tautu bēgļiem, kuru liktenis
ir vistraģiskākais.
Biedrība jau piesūtījusi sevišķu vē­stījumu
Lielbritānijas karalim Džor-džam
VII, ASV prezidentam Trūme-nam,
Vinstonam C^rčllam, Antoni­jam
īdenam, Klementaŗn Etlljam,
Norvēģijas karalim Hakbnam, Zvie­drijas
karalim Gustavam, Dānijas
karalim Frederikam, Beļģijas' prin­cim
reģentam Čarlzam, Holandes ka­ralienei
Jullanai, Luksemburgas liel-hercoglenei,
Francijas, Itālijas, Eires
un Somijas prezidentiem, Austrijas
un Vācijas rletumjoslu mllltārguber-nātorlem,
Latvijas, Lietuvas un Igau­nijas
sūtņiem, kā arī ievērojamāka­jiem
ASV senatoriem un tautas viet­nieku
nama deputātiem. Vēstījumā
biedrība lūdz darīt visu i iespējamo
apspiesto tautu un viņu bēgļu lik­teņu
atvieglošanai un taisnīgai iz­kārtošanai.
Biedrība mudinājusi tās darbā ak­tīvi
piedalīties arī Lailviešu centrālo
kpmiteju un pat aicinājusi sūtīt se­višķu
LCK pārstāvi uz Vašingtonas
štatu par aktīvu biedrības darbinie­ku,
solot tam galvojuniu. (In)
Kratīšana DP nometnē
Minchene (SS). — Volfrātshauze-nas
DP nometnē pie Mlnchenes pag.
piektdien notikušas lielas kratīša­nas,
kurās piedalījās 350 militārās
policijas darbinieku un amerikāņu
kājnieku vienība Mlnchenes militā­rā
iecirkņa kārtības dienesta r»rlekS-nleka
personiskā vadībā. Kratīšanas
Ilga 8 stundas, un to rezultātā aiztu­rētas
30 personas, kuŗū tiesāšanai
turpat nometnē iecelta speciāla mili­tārās
valdības tiesa! Atrastas un
konfiscētas 30 t cigarešu, šokolādes,
kakao, cukura un miltu, kā arī ap
16.000 dolāru ASV banknotēs., At­ņemti
arī amerikāņu „skripti" 7000
dol. vērtībā, pie kam to; lielā daļa
izrādījās viltota, un ap 100.000 vācu
marku.
ASV ievedmuitas noteikumi...
(Turpinājums no 3. Ipp.)
300 clgareSu vai 3 mārciņas tabakas, vai
attlecUiļ^u daļu no visu šo veidu tabakas
izstrādājumiem, ja tie domāti porsonis-kām
vajadzībām un ne pārdošanai.
Bez muitas var ievest ari mājturības
piederumu^ un dzīvokļa ičkārtas piede­rumus,
kā grāmatas, istablietas, gleznas,
galda klāšanas piederumus, gultas veļu
u. c, ko ieceļotājs pats vai ģimene, ar
ko viņš dzīvojis iepriekšējā dzīves vietā,
lietojusi ne mazāk par vienu gadu, ja
iVIs mantas nav domātas pārdošanai Sav.
valstīs. Ja ieceļotājs iebrauc ASV uz
paiitāvīļju dzīvi, viņam atļauts bez
muitas; ievest; ari tādus aroda piederu­mus,
instrumentus, darba rīkus, profe­sionālas
grāmatas, kas viņam plederēju-i5as
jau agrāk un ko viņš l i e t o j i s,
jau Iepriekšējā dzīves vietā.
:DP ieceļotājiem tālāk der zināt, ka
pēc kuģa piestāšanas ASV ostā vispirms
;lecelotā.ius pārbauda veselības iestāžu
;pārstāv.ii. tad imigrācijas un naturalizā­cijas
iestāžu pārstāvji, bet pēc tam seko
bagāžas kontrole. Kuģa mantzinis savāc
pieminētos mantu sarakstus jau iepriekš,
bet katram ieceļotājam jāpatur speciāla
formulāra kupons, kas vēlāk, kad visa
bagāža pēc norādījumiem savākta vien­kopus,
jānodod muitas ierēdnim. Muit­nieks
lūdz katru ieceļotāju atvērt viņa
kofervis un kastes, jo pašam viņam pēc
no!:eikumlem nav atļauts to darīt. Kat­ram
Ieceļotājam Ir Iespēja palīdzēt veikt
šo darbu tik ātri, cik vien iespējams.
Muita, ja tādu iznāk maksāt, jāmaksā
vai nu ASV dolāros, vai ar tādiem
CekJem, ko muitas priekšnieks šim gadī­jumam
pieņem. Praktiski — tā kā DP
nav atļauts Ievest valūtu -- muita būtu
jāmaksā ASV pilsoņiem val organizāci­jām,
kas DP ieceļotāju sagaida. Tā kā
šis apstāklis var radīt l'elus sarcž^a.iu-raus,
sevišķi der leg\imē<-, kādas mantas
ASV nedrīkst Ievest vaļ var Ievest tikai
ar speciālu iepriekšēju atļauju. Pirmā
kārtā aizliegto mantu sarakstā minēts
opljs un citas narkotiskas| vielas. Nav
atļauts Ievest mantas ar speciālām fir­mu
zīmēm. Tā, piemēram, parfimus ne­lielos
daudzumos var ievest tikai, ja no
pudelēm noplēsta firmu zīme, vai Ir
speciāla atļauja to ievešanai ar visu
zīmi. Aizliegts ievest strausu, paradīzes
putnu un citu meža^ putnu spalvas (Iz­ņemot
zinātniskiem nolūkiem). Aizlieg­tas
ir visāda veida pornogrāfiskas grā­matas,
attēli, filmas utt. medicīniski
piederumi dzimstības novēršanai vai
abortiem: visādi materiāli, kas varētu
kalpot nemieru vai nekārtību, radīšanai;
loterijas biļetes, loteriju plakāti vai
sludinājumi; zināmu veidu ^ročl v«l
munīcija (izņemot ar speciālām atļau­jām).
DP jāzina, ka aizliegto mantu sa­rakstos
ir arī siens vai salmi iesaiņoju­ma
vajadzībām, ja šis materiāls nav
speciāli dezinficēts. Tāpat aizliegts ie­vest
liķiera konfektes un abslntu. mo­nētu,
naudas zīmju vai pastmarku at­darinājumus,
ieskaitot ļ arī izdevumus,
kur attēlotas ASV nau(^as vienības vai
krāsaini reproducētas ^ pastmarkas.
Augļus, saknes, sēklas, stādiis un dzī­vus
lopus, kā arī galu un galasļ produk­tus
var ievest tikai saziņā ar lauksaim­niecības
ministriju. Zelta monētas un
zeltu var ievest tikai pārdošanai val no­došanai
ASV naudas kaltuvei vai tālā­kam
eksportam. Papagaiļus, visāda veida
mājas putnus, kaķus, suņus un pērtiķus
pēc ASV ievedlikumiem var ielaist tikai
ar speciālām veselības ministrijas atļau­jām
(parasti šo dzī\Tiieku. pār\TŠanu uz
kuģiem nepieļauj jau IRO noteikumi).
Meža dzīvnieku ievešana vispār noliegta.
Jāievēro, ka šie ir ASV ievedmuitas
noteikumi, kas pa lielākai daļai, bet ne
vienmēr, sedzas ar noteikumiem par
mantu izvešanu no Vācijas.
Franču rakstnieka G i j a de Mopasana pastasts
Gadus piecus atpakaļ Monakā at­klāja
īstu slepkavību. Tas bija sen­sacionāls
notikums šajā citādi tik
miermīlīgajā zemē. Sasauca augstā­ko
tiesu, prokurorus, zvērinātos,
advokātus... Kungi apspriedās ilgi
un pamatīgi. Tad pasludināja sprie­dumu:
vainīgais notiesāts uz nāvi
rīka. Ministru padome tādēļ no-vecais
firsts uzmanīgi izlasīja tie­sas
aktis un spriedumu apstiprinā­ja.
Tik tālu viss bija kārtībā.
Bet Monaka nebija ne bendes,
nedz viņa aroda galvenā darba
rīka. Ministru padome tamdēļ no­sūtīja
diplomātisku notu lielajam
franču kaimiņam ar lūgumu aizdot
uz īsu laiku savu patentēto galvu
cērtamo mašīnu kopā ar piedzīvo­jušu
techniķi — bendi. Pieklājības
dēļ apvaicājās arī, cik šī trans­akcija
izmaksātu Monakas valdī­bai.
^Sešpadsmit tūkstoš franku,"
birokrātiski un sausi atbildēja Pa­rīze.
Tas firstam un viņa valdībai iz­likās
par dārgu: sešpadsmit tūksto­šus
par viena nelieša galvas nocir-šaflgu!
Vai nevarētu kaut kā lētāk?
Ja to uzzinās tauta, sāksies pār­metumi
un varbūt pat nemieri...
Kabineta sēdē vienojās apjautāties
pie otra kaimiņa, Romas valdības.
Piedāvājums bija drusku lētāks,
tomēr prasīja savus divpadsmit
tūkstoš liru. Slepkavas galva pēc
Monakas tiesas kungu domām ne­bija
ari tlkdaudz vērta. Vai neva­rētu
sarunāt ar kādu vietējo kara­vīru,
lai tas saskaņā ar vietējām
paražām un pret nelielu atlīdzību
ar zobenu vai citu ieroci atdala
slepkavas gsdvu no pārējā ķer­meņa?
Atsauca ģenerāli. Viņam taču pa­doti
karavīri, kuŗ-us apmāca tieši
šādām vajadzībām. Ģenerālis sa­aicināja
savu armiju, apspriedās ar
to, bet neviens nepieteicās, kas at­zītos,
ka prot šādu amatu. Ko nu?
Sasauca komisijas, ievāca juriskon­sultu
un augstāko valsts ierēdņu
atzinumus. Beidzot vienojās, ka šā­dos
apstākļos jāgroza spriedums.
Nāves sodu atcēla, mīkstinot to ar
ieslodzīšanu cietumā uz visu mūžu.
Sim lēmumam labprāt pievienojās
arī monarchs: tauta viņu cildinās
kā žēlīgu valdnieku, bet, galvenais,
notiesātā palikšana šai pasaulē iz­maksās
valstij daudz lētāk, nekā
viņa aizraldlšana aizsaulē.
Bet atkal nelaime — Monakā ne­bija
īsta cietuma, vienīgi aresta
telpas mazāku sodu izciešanai. Kār­tīgas
kameras mūža cietuma soda
izciešanai trūka. Sameklēja tomēr
kaut cik piemērotas telpas, ievietoja
tajāg notiesāto un pielika pie dur­vīm
posteni.
Postenis apsargāja improvizētās
durvis un bez tam pienesa ik dienas
no pils virtuves notiesātajam uz­turu.
Pēc gada finanču ministrs
varēja ziņot, ka valsts izdevumu
budžetā radies jauns un itin prāvs
robs: seši simti franku par sarga
algošanu un cietumnieka uzturu. Un
ja nu šis tēviņš iespītējas un dzīvo
vēl piecdesmit gadus! Izskats v i ­ņam
veselīgs un no tāda var sagai­dīt
visu. Kaut kas jādara.
Atkal sapulcējās ministru kabi­nets,
sprieda lietpratēju komisi­j
a s . . . Kā būtu, ja mēģinātu ietau­pīt
sarga algu? Bet ja cietumnieks
tad aizbēg? Nu, lai tad ari bēg, ne­būs
vairs izdevumu arī uzturam!
Firstam nebija iebildumu pret tik
sapratīgu lēmumu. Uzteica sargam
darbu un noteiktā termiņā viņu
atlaida.
Bet kas notika? Pusdienas laikā,
nesagaidījis savu maltīti, cietum­nieks
sāka meklēt sargu. Neatradis
viņu, tas pats devās uz galma vir­tuvi
pēc savas devas. Un tā tas at­kārtojās
katru dienu. Pat sapnī v i ­ņam
nenāca ne prātā bēgt. „Tam
nelietim beidzot skaidri jāpasaka,
lai pazūd," beidzot ieteica tieslietu
ministrs.
„Nenāk ne prātā!" bija cietum­nieka
atbilde. „Kurp gan lai eju?
Esmu pilnīgi atradinājies no darba.
Bez tam jūs man esiet sagādājuši
daudz nepatikšanu un pat notiesā­juši
uz nāvi. Būtu vismaz šo sprie­dumu
izpildījuši! Bet jūs mani uz
visu mūžu Ievietojāt šeit, nozīmējot
speciālu sardzi ēdiena atnešanai.
Bet arī to tad jūs man vairs neno­vēliet!
Esmu miermīlīgs cilvēks,
tamdēļ pats sāku iet uz virtuvi. Un
tagad jūs vēl gribiet, lai es vispār
pazūdu no šejienes! Pat prātā ne­nāk
to darīt!"
Sasauca jaunas kabineta apsprie­des,
runāja Šā, sprieda tā. Beidzot
nolēma: ^Piešķirsim tam puisim
pensiju, lai beidzot tiktu no viņa
vaļā!"
„Kā jums tīk, kungi!" piekāpās
arī firsts. „Man tā lieta jau sen ap­nikusi.
Maksāsim viņam gadā tos
pašus sešsimt frankus, bet lai viņš
beidzot liek mūs mierā!" Cietum­niekam
nebija iebildumu, viņš ie­sēdās
vilcienā un atstāja Monakas
robežas.
Pēc dažām minūtēm viņš iz-k
ā p a . . . Nopirka nelielu ^^^B ^^iģ^lĒ^^JļSii
balu un uzcēla sev māju. K i f ^ ^ ^ ^
gadu viņš brauc uz Monako,
valsts kancelejā saņemtu savu
siju. Tad viņš ierodas spēļu
noriskē dažus frankus un
mīlīgi dodas mājup, jo viņš i r j ^ ļ ^
rīgs un kārtīgs pilsonis...
Un kāda gan šim klaidonim
gadījusies laime! Būtu viņš
noslepkavojis tādā vietā, kur
vumi par noziedznieka galvas
ciršanu un cietumu korpusi
nekāda problēma, viņš jau sen
pinātos elles ugunīs... -"''M
HUGO PURIŅS
Sta^
Novele
Un nu Teofils Sims laiž d(
gredzenus gar galvu, izlaidīgi S\
jas krēslā un nesaprot vairs n^l
ta ne vakara. Kā tas var būt-katrs
no veselajiem te tagad
lētu kā Lācars, bet viņam —• ni
Tāda pelde taču nav nekāds
Brīnums, tas taču ir brīni
līgi apjucis murmina Sims, un
peši viņfimi ir tā, it kā tam
ataususi negaidīta gaisma, kfi
viņa iekšienē nupat, nupat
iekārts kāds vecs un tomēr J(
lukturis ar tīru, aklinoSi 8]
uguni
Viņa sirds sāk dauzīties pai
spēji, un viņam liekas, ka
vētras auriem viņš dzird balsi,
noteiktu un mierīgu, kādu vēl
kad nav dzirdējis. Jeb — val^
balss skanētu no viņa paša?
„Raugl, zemes nieks. Es
tas — kas bija, kas ir un kas
Priekš laika mats no tavas gf
nekritīs ari tad, ja tu manis
zīsti, tikai tad tu allaž būsi ti
rītdienas nojausmu vergs, šaubul
baiļu vergs, pats savas nākc
vergs..."
Izbijies Sims uzlec kājās,
joda! Kas par māņiem! Drudi
viņš soļo no sienas līdz sienai,
pamazām atgūst sevi, savaldās.;
— Kas ir, kas bija, kas
Jā, varbūt gan, varbūt.., DzJ^
domu kamolā, kas, dobji i\
dams, rotējis viņa galvā, negj
atradies sākuma pavediens, un
tagad jūt, ka šis/lielais, nen
mais kamols vairs nepaliek uz
tas, bet ritinās projām — an
tālāk un tālāk, un, iiotldamle?,
stāj aiz sevis klusumu, mieru
līdz šim nepazītu skaidrību.
Dzīvot— vai tas nav uzdei
Vai tas nenozīmē valdīt — darīta
atbildēt, ari pašam par savu
vibu, vienalga, laicīgā vai mt
tiesā, val ari pašā pirmajā insi
cē — personīgi tuvākajam, ioi
visrtjargākajam soģim — savai 8l
apziņai.
It kā aptverot ko bez stāstī8«
skaidru un vienkāršu, kas Jau
vijies smadzenēs, bet nezin kl
nav devies saprotams jau ai
Sims uzelpo un nopurinās,
sumi bijuši k
K U'l^SnS Karā-
Diaz^ K rūk. un
[ūdalnl, viņš Ir m
jIes, akli un Ilgi, līdzīgi ceļinieki
ko tumsa pārsteigusi svešā miBŽS
atziņa par visa bezcerīgumu,
tlgumu uii bezjēdzību taču r
viņa paša ārējo apstākļu iete
tajā dvēselē, kam trūka spēka
prasmes nošķirt, izkristalllzēt,
kausēt sevī norises, kas tai ik
nas bagātīgā vairumā jāuzņem^
Teofils Sims plaši atrauj logu
izliecas negaisā. Kā milža ķepa
tumsas pašaujas skaudrs brāzi
sajauc matus, iecērt sejā sāpīgu
ķl un sadzen sniegu aiz apka
Bet Sims nejūt to. Viņš veras t
sā, kas ir pilna svilpienu, vali
dīvainu čukstu un kaucienu,
smaida. Viņš, pārvietotā pers,,,,^,^
Teofils Sims, šonakt ir pārdzimii!*^
*Mm viena sie-
Ssias iegūst simbo-
> ar vieglu teatrālu
, m m strādā unl-inlcfi
un dzivo pie
r^vlundzes Iretā istaba.
Ū^Zrlkm latviešu
ŗsr neīsto Vurma kunga
Bikts maluā munīcijas
vāciete izsit no
lim cenu, un IrnieKi,
liļj-ista nenojauž, ka dalas
(ilar otru personu,
cto! Dii ir tSds. ka. fron-liMImlekl
vienā un tai
darbu, un Seples kun-mi
machlnāclja alklā-ffllkai!
nu ir vārdu div-ļjimo
sleyu. Rūti,, kas.
^dŽluEi savii viru —
viru Vurma kungu»
sievu. Skatītājs
aii noprot, Ica šie abi
83 otra redzSt negribētāji
ilffl! otru meklfitāji, bet
vljia Izvadāt pa liku
reiģiem. iekams lauj
vienam otra sejā. Sī
Elki vai nemāka tad nu
lugas literāri drāma-
EOtelcēja.
ir stila drāma ar tīri
toSrķl. Autors to ap-piraUgļu
līdzsvarojumā:
•|bl cīnītāji atsit uzbru-ir
otra vārdiem, Tā rodas
burtiski teksta atkārto­j
a prasa no aktie-
^ technlsko veiklību, lai
vienmuļība. Sal
™ teStra iestudējamā
'^to viencēlienu sadalījis
.^^.'^^os, nobeigdams pirmo
pirmreizējo parādīšanos.
"JJ.^arlts, jo dod spē-fftJja
turpmākalal uz-f.
m nosaukuma sprie-ir
Jābūt kldai^ iz-pģljuma
atrisinā­j
i e s turpinājums ne-
Ievirzi. Zaļajai
^ ļ * u s l no vīra. sū-taču
ff^ faktoram kas pār- t^^^^^^ īpašniece ir
^f, ar! šim satrau-l
i ^ i t i objekti -
^^No krūzi nenozīrnigi
lugas
rotalaties^ar asajiem
^ skatītājas
sagaidīt galu"!
s jau ne-garām:
pieturas
3} līdzībai. Da-jauns,
kāds vēl nekad nav bijis, f^n atkānļ^ļ?;^
ad i e s v l e « ļ ^ ^ S ^ ^ ^ t ā s un"?t:
viena vienīga alka .un' griba-Hfii| » ļ j ; ! tā kom^diii'^^"^^^
ni]n»,i„. '° . patīk.
viņa asinīs un prātā tagad iesvle|l||j
Skats I
Trimdas gaitas
«aSedribas atz
kiras elementi
otras ^Ķ'i-'" jUļ,
^ "aun
.as vērtētājs, iedroš
kādai parādībai mus
Sulē kam nevare ul
V ena'ldzigi klusļot.
Kalmites Jaunākas g
Vispirms mani pai'
bu nemaldīgai!, latv
ietveramais gle/.nlec
kas nav nekas un
Galu galā mākslas g
saka pēdējo vardu,
mākslu pārliet-ibai
Vienīgi tur, kur
līdztekus ar nacioni
izaug māksla ar mi
Ar šo garīgo lezu
nālo īpatnību Jāsast
gā, vērojot Jāņa Kf
sevišķi viņa latvisk
cildenais krāsu dzeļi
ar lielu temperamei
un nemaldīgu maks]
dejā gadā skicējis
pēc atmiņas vlsdažl
ros tvērumos un vaļ
simts latviešu rijas.
Akurāters savā li
r a k s t ī j a vi.spilnigāki
bas un lauku dzīvei
zēna vasara, Rāinļ
mīlestības apgaroto
Kalmīte simtiem krl|
Latvijas snledZ; latvi
i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i " !
KULTiJIMS
Amerikāņu joslas
G^islingenā, kas ei
savu darbību izbeidļ
rili, tagad pievieno)]
igauņu trimdas teātj
nacionālais teātris
teātra 250 izrādes!
70.000 cilvēku. Dalaļ
nālā teātra saimes
uz Ameril^u un daļj
bet citi vōi atro(
centros un gaida
ASV.
Pieaugot interesei
ģences problēmu,
sitāti Pinebergā a|
radiofona sabiedribi
tieŗi un uzņēma skj
no universitātes dzj
ŗākā raidījumā dai
sai angliski runājoi
Karikatūrists Ed.
vernas nometnes pļ
gvardenas nomelni,!
stīt atceres par ten
pozē, attēlojot tur
zīmētāja-šaržista g<
mām personībām.
Gētes piemiņas
Sv. Paula baznīcā
ka Tomasa Manna
sētas galva teica si
paziņojot lielajam
kam Gēles prēmijļ
Kā zināms, tā ir 1|
balva, no ku^as T(
teicās par labu t|
māksliniekiem.
Publicists 2. Ul
Anglijā, raksta gi
Vinstonu Cerčilu
tijis Cerēila sara]
par otro pasaules
nostāju pret Raltijļ
Nordremas - Ve
ministrija uzdevusi
glitibas lietu ki
b. c. V. Vacl
gi^amatu par vācit
^0 l^ia.-l934.
vot, cīnīties, uzvarēt!
Vētra plosās divas dienn
Tad tā aprimst tikpat spēji un vm^'^ ^^^^^m^.
•gaidīti, cik sākusies, dodama v^jte^ļ^SRiu Mgrbeka.
dzidram, saulainam ritam. Katt« ^ ; * t «"^lu ļ'o's'l'a's'
pakājē,'vienādā augstumā^ pār | » ^ S ^ M e & ^ ?
leju nostājusies, stingst blāva W ^ bariņa' ^ļ]^
maka, bet galotnes, kas iestiepull||mripatnP^ oa'
augstajās debesīs, mirdz žilbīglballim^ ro." tas. •iSif^\,3b^^^^
Sajā rītā kāds vientuļš- vīrs s ( ^ » ^ļ^^^ no^^^'
pa ceļu kalnup. Viņa plecus s { r f i | | f ^ ; i atzīsi kun-
'^i Ipai
' valo(
vīrs atrod šauru, vēja' nopūstu t^SiZ,^iska^'n^^? E
ciņu, un iet tālāk. Pēc laiciņa, kda,;y|^?;^^^^^^
vientuļā gājēja stāvs jau saplii™ -^^^^ ,!5^a-mugursoma,
un roka cilā spieķi, t o f l A : i^j
mēr viņš neizskatās pēc tūrista. KMSIVS^^ vaiožrv'^'
aiz pēdējā ciema ceļš i z b e i d z a i ^ » le^^j^^^^^^^
t'^/^'^ n.i.ks kiauļ
aja izruna, kas ba'f
au saplud» •:s&,ii(vj;j'» viņa
ar klinšu pelēko masīvu, ielejā at-- . ļ^l'^tŗacus';
lido savāda dziesma par bēdām, ve*^.Sl^t?i!e tnS^^Ss n..,.
cu mugursomu un smiešanos. Tad;:;/;|^
izgaist ari tā. Saule ceļas au
(Beigas).
Taa3/;f ^ tie K KOfi un .^J^si
V nš 4,,' l'^vc,
sevi
nieks ^'^^^
smaidu^ mn ^^^^K
kā par ni"* ^''^^
Dažus dzivesl