Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951

              Trešdien, 1951. g. 7. feboiM
Ķ. Aui^tkalni mēģinājis vērtēt ku-' mais bija jau noticis. Viss vēlākais,
kustību c*jektivā skatījumā,
is Iemesls tam bijis Ingridas
as romāns Mums Jābrien Jūrā,
kuŗfi dots kureliešu kustības literāra
attēlojums.
Ja rakstnieks tēlo vēsturiskas no-nlses
savaa tautas dzīves tālākā vai
tisvākā pagātnē, tad lai tēlojumā ne­izbēgami
bQs īstenība un iztēle
(Dichtung und Wahrhelt, kā to saka
vācu terminoloģijā). Tā tas ir A. Grl-
Dvēseļu puteni, Dziļuma Tor-
' ' " i grāvračos un visos pārējos vē-riskos
romānos. Rakstnieks vien-būs
subjektīvs savā skaUJunOl
uh tēlojumā. Mēs varam tikai vēlē-tiļet
un prasīt, lai iis rakstoieka sub­jektīvisms
nebūtu galīgi patvajlgs,
tam Jābūt iespējami tuvam īstenībai,
tam Jātver īstenības esence.
K. Augstkalns atzīst ari. ka gai- Snals ir lietas būtība, un norāda, ka
kstniece „vlsumā pareizi tvēruid
liļbfiko Kureļa viru domas".
Pazinu kapi Upelnieku, bet Jo Ipa-tuvs
man bifa krietnais skolu dar*
nieks Un. Jānis Gregors. 1944. g.
9. okt. kapt. Upelnieks uzmeklēja
nļani Liepājā un nodeva J. Gregora
pēdējo vēstuli, kurā bija Izstāstīts,
K$ kurelieši Iznākuši cauri Hlgal uz
Kurzemi un kā novērsuši vācu pat
vīķrlbas pret civllledzivotāliem. Kapt.
Ubelnieks divatā man izstāstīja sa-
Uz tumsas un gaismas robežām
LATVUAS UDZSTBĀDNIERA BERLiŅES CEĻOJUMA PIEZĪMES
kas nāca pēc tam, nepārprotami rā­da,
ka armijas uztvere bija citādāka
kā brutālajam policijas ģenerālim
Jekelnam.
Pareizs ir K. Augstkalna politis­kās
un militārās situācijas vērtējums
tanī laikā, bet tāpat ir pareizi, ka zi­nāmos
vēstures brīžos idejas nes cil­vēkus.
Tā tas bija ari ar kureliešu
kustību. Latviešu leģiona vadītājas
personas saprata, ka kureliešu kustī­bas
vadītāji ir bijuši tīras idejas cil­vēki,
un ka viņu sekotāji nav neko
noziegušies. Tāpēc tika darits iespē­jamais,
lai glābtu tos, ko vēl var
glābt Neatbilst faktiem, ka nacionāli
cilvēki nebūtu nosūtīti uz koncentrā­cijas
nometnēm. Zinu vairākus tā­dus,
kas Izglābās pēc Vācijas kapitu­lācijas.
Politisko situāciju arvien vieglāk
pārredzēt pēc zināmas laika atstar­pes.
Daudz grūtāk rast pareizo vēr­tējumu
tiem. kurus pašus šādas vē­stures
kustības nes. Tā bija ari ku-reliešlem
Kunemes mežos. Viņiem
toreiz daudz kas varēja izskatīties ci­tādāks.
Un 1945. g. pavasari, tā tad
labu laiku pēc šīs traģēdijas norises,
Kurzemē palikušajiem bija citādāks
Beriīne Šobrid ir reālais liecinieks
un labākā mēraukla dzīvei s(M;iāli-stiskā
un kapitālistiskā valsts iekār­tā.
Pēdējās strādnieka dzīves stan­darts
ir apnt 5 reizes augstāks nekā
pirmajā. Austrumsektorā vairs pa­stāv
tikai divējāda rakstura valsts
tirdzniecības uzņēmumi: Konzums,
I kās krāsās. Laikraksti sevišķi asi uz­brūk
Berlīnes valsts operai. Kāda
Taegliche Rundschau ievada vii^s-raksts
skan: Dziedi sovjetiski, operas
ansambli! Operas vadībai pārmet
kosmopolītisma ideju propagandēša­nu
uzvedumos. Nevienā inscenējumā
neesot parādīts vācu demokrātiskās
republikas lielais uzbūves darbs, ne
kur iepērkas tikai uz pārtikas kariī-1 ari nacionālās frontes ciņa par mie-tēm
un HO (Handelsorganisation), I ru. Vispār austrumjoslas māksla at-kur
visu var iegūt par spekulatīvām ļ rodoties modemā amerikāņu barba-cenām.
Tur pusmārciņa sviesta mak- risma ietekmē,
sā DM 20, 100 g margarina 6,1 mārc Atklātā cīņā pret austrumu reHmu
cukura 6 u. i t Kopš 13, nov. tauk- izgājusi baznīca drosmīgā kristiānis-vielas
nav vairs izsniegtas, atskaitot ma cīnītāja Berlīnes-Brandenburgas
Ziemsvētkus, kad taukvielas dotas uz bīskapa Dr. 0. Dibeliusa vadībā,
janvāra mēneša rēķina. Pienu saņem Mācītāju pārskati rāda, ka dievnami
tikai bērni un slimie. Kaut ari pa- ir lūdzēju, sevišķi jaunatnes pārpil-domju
sektorā redzami sarkani pla-ļdītl. Svētrunās, kaut ari bieži netic-kāti
ar saukli „H0 nodrošina jūsuUā veidā, mācītāji tautai sludina pa-labklājību",
tomēr pati tauta aplie- tiesību. Uz Grotevola izmestās makš-cina,
ka pārtikas par maz, lai dzīvo- ķeres uzķērušies tikai pāris neno-tu,
par daudz lai nomirtu. svērtu mācītāju. Ari citādi tas nav
Visās kultūras dzīves nozarēs ar- varējis baznīcu pakļaut savā ietek-vien
vairāk iespiežas komunistiskā mē. Zaudēdams Idejisko cīņu, Gro-
SED partija. Valdība atlaidusi Izglī- tevols pašreiz ķeras pie drakoniskiem
tības ministrijas līdzšinējo skolu sek- līdzekļiem. Viņš prasa izraidīt no
tora vadītāju prof. Halli un uzdevu- j Berlīnes lielo baznīcas cīnītāju bi­si
jaunajai vadībai rūpēties, lai sko- skapu Dr. O. Dibellusu, bet dažām
vērtējums par tā laika politisko si- pastiprina politisko audzināšanu, zemju valdībām dots rīkojums ietu-tuāciju.
1945. g. pavasari jārunā par
Kurzemē palikušo ticību, ka atbrivo-šana
sāksies no Ventas. Cik te ko-viļs
turpmākos nodomus un lūdza mūnisma propagandas ietekme un
mpni ņemt līdzdalību Šo nodomu cik pašu latviešu ticība labā uzva-
H-rnolanā. Stāstu Šo sarunu tagad rai, to tagad pat grūti Izšķirt. Var
tic atmiņas, tādē) nevaru to atkar* Jau tagad sacīt, ka tā bija domāša-tņi
precīzi runātos vārdos, bet varu na ar sirdi, bet fakts Ir tas. ka tādi
dcļt tikai tās galvenās detaļas. Kapt. p r l ž i pienāk tautas posta dienās.
Upejnļeka atzinumi bļja: IHr pienā- ļ Tagad mēs vainojam sevi, ka mēs ISrJll^^^^**^ t»,2)keesam varējuši paredzēt citu Isre-
Jāļipdlbina, pagaidu valdība un Jā- dzibu. Jā, to patiesi ir visgriitāk pa-prpMamē
Utvijas neatkarības re- redzēt, Jo reti kad iedomājas, ka lieli
itauriiana, 3) UtvieSu pagaidu vai- un slaveni valstsvīri var būt tik nai-dAa^
parņem ames aizsardzlbu^un vi un lētticīgi par komunismu, kādi
uzktona vācu karaspēku pakļauties bļja lieli demokrātiju vadītāji tai lai-ļ4tWlai
armijas virspavēlniecībai, 4) kā. Tai pateicoties, aiz dzelzs aizkara
Jlnodrc^na kustība no Ventspils uz nonāca ne tikai Baltijas tautas, bet
J"'" W hw Austrumeiropa un Ķīna. Rie-kā
pēdējais atkāpšanās celS pāri jū- tumnlekl paši sev audzināja čūsku
wi uz Zviedriju, ja Kurzemi neva- a^otē un tagad nesaprašanā brīnās,
rētu noturēt. ka šl čūska taisās kost viņus pašus.
Jautāju, vai ir kontakts ar ārzc-ļ A. Dravnieka
mm, vai par to informētas mūsu
iūtiļkiecibas Zviedrijā un Anglijā, un
vai tās atbalsta šādu akciju. Jo tām
labik pārredzama politiskā sjtuāclja.
Kajļ^i Upelnieks atbildēja, ka sakari
pārtrūkuši un pašreiz navi iespējama
iaaihālanās. Kapi Upelnieks man
pilntgi pievienojās, ka realizāciju ne­var
iākt bez sūtniecības atbalsta,
Visās augstskolas fakultātēs par gal- rēt baznīcas darbiniekiem algas un
veno priekšmetu noteiktas sabiedris- citus maksājumus (vācu ev.-lut. baz-kās
zinātnes, t. l. dialektiskais un nīca ir valsts baznīca, kur valsts le-vēsturlskals
materiālisms, politiskā kasē baznīcas nodokļus un piešķir
ekonomija, Vācijas vēsture un vācu ari tai vajadzīgos līdzekļus). Vēl nav
strādnieku kustība. Uzdots steidzami zināms, kā baznīca uz to reaģēs. Cī-pārtulkot
padomju zinātniskās un ņa kļūst arvien asāka,
skolu grāmatas, kas jāapmaina pret .^Politiskā ziņā rietumsektoraberll-vācu
literatūru. Pašreiz izdara plašu niešl Jūtas samērā droši. Uz jautā-mācības
spēku tīrišanu, apmainot ne- jumu par nedrošību no padomju pu-uzticāmos
speciālistus ar politiski iz- ses, kāds Berlīnes mācītājs man at-skolotiem
un režīma līnijai uztici- bildēja ar vācu sakāmvārdu — kad
giem. Tāpēc lai nebrinas neviens, ja reiz debesis nokritīs, tad nositīs visu
kāds Berlīnes profesors universitātes cilvēci.
biļetenā raksta: GPU Ir augstākā hu- Izrādās, ka Ikdienas dezertē un
mānlsma instruments. Ja tas kādreiz pārnāk rietumsektorā 2—3 tautas po-ari
pazudina kādu nevainīgu cilvēku, ļlicisti. Tie apliecina, ka iestājušies
tad tas tomēr ir daudz labāk nekā
jaunais pasaules karš, kas atkal iz­nīcinātu
52 miljonus.
Savu tiesu pārmetumu saņem ari
austrumjoslas rakstniecība un glez­niecība,
kas visu tēlojot pārāk pelē*
dienestā savas un ģimenes drošības
dēļ. Visumā režīmam neuztici^ esot
75 proc. tautas policistu, 95-418 proc
edzīvotāju, un pat Austrumvācijā
stacionētās saricanarmijas vienības
vairs neesot uzticamas «tautu tēvam
un skolotājam". Tādēļ vairums ber-līniešu
domā, ka pašreiz Eiropu karš
neapdraud. Tas sekošot Āzijas tautu
aneksijai, kad ari piepildīšoties Bī­beles
pravietojums par dzeltenajām
briesmām.
Berlīnē nodibinātas vairākas orga­nizācijas,
kas cinas pret necilvēcību
austrumu joslā, bet saprotamu ie«
meslu dēV tās nevēlas sevi atklāt
Kāds juristu birojs ievāc ziņas par
tautas tiesneSu-jurlstu necilvēdgi
augsto sodu piespriešanu. Jau tagad
tos bridina visādos veidos, l)et viņu
darbību šiki reģistrē, lai kādreiz
sauktu pie atbildības.
Cits birojs noorganizējis pretizlū»
košanas ^ l u un pat saņem ziņoju­mus
no koncentrācijas ncmietnēm.
Vissliktākie higiēniskie un apiešanās
apstākļi esot Potsdamas dekimā un
Baucenes un Tomgauas koncentrāci­jas
nometnēs. Palīdzēt esot grūti, jo
uzturu un drēbes var iesūtīt tikai ar
priekšnieka personīgu atļauju.
Kādas organizācijas uzdevums Ir
Informēt austrumjoslas Iedzīvotājus
par notikumiem, apstākļiem un <felvl
abpus dzelzs priekškara, pārsūtot at­tiecīgu
literatūru. Konstatēti gadīju­mi,
kad šīs literatūras pāmesēji no­tverti
un sodīti ar 10—25 gadiem cie­tumā.
Turpretī rietumsektorā no­tvertie
Grotevola propagandas aģenti
sodīti 14—21 dienu arestā.
Visu Berlīnē redzēto un dzirdēto
konā saņemot, jāsecina, ka Berlīne
būtībā nav sadalīta četros, bet dlvoi
sektoros. Vienā valda tumsa, naba­dzība,
bezdievība un verdzība, bet
otrā — gaisma, pārticība un briviba.
NO RĪGAS RADIOFONA
Deportētie baltieti ceļ Mano Gibraltiro
trūkst slēpju un slidu
VEIDOJAS JAUNS STRATĒĢISKS PUNKTS VIDUSJŪRA
AlbInIJat ostas pilsētas Valonas Ifc! ua kādas nelielas salas rediami
mlliĀfl klinšu ragi, ko iķfrso cilvēku roku darinātie tuneļi un alas.
%^ ^ » A x« u i^-rfi u * 1,4 I 8al aalal» kas nosaukta par Saseno, Pad. savienība asllkosi savu ķetnu , ~ ,^ ^— — —
i r * * fifuil^^ J? 1? li** Hih labftvi to par otru Gibraltāra ar semfldeņu basēm, V-bumbu licdim nas stacijas, bet fizkultūras propa-m
^d«l paliem JfibOt idejā skaid-1 .p^flm Udmallnu atvaires ierīcēm, lai kara gadījumā paralizētu gandas darbā vēl neesot lūzuma. Kol-kuto
kustību VldusJUrā. Izbflves darbos galvenokārt nodarbināti depor- hoznieku sporta biedrībā Vārpa par
tētk. kuftt Vida ir arī vairāki tūkstoši baltiešu. * jurtdiskiem bledrtem iestājušies t i ­kai
10 kolhozi. Visos kolhozos vēl ne-
STAĻINS l ^ A I S KANDIDĀTS ^ RIGA VAR PIRKT MOSKVieO
- ORDENIS nMATES SLAVA- 8 M I U . M A T BM - KIRCHEN*
STEINS, KALNBERZIŅS. LAaS. UPITIS KANDIDĒ — ARVEDS KAL­NIŅŠ
STĀSTA PAR STAĻINISKO DABAS PĀRVEIDOŠANU ^ ĻE­ŅINA
PIEBONEKLIS JELGAVA
Rēzeknē atklātas septiņas slēpoša-raml,
ko gribam un ko varam darīt
Es šo ideju toreizējos apstākļos uz­skatīju
par nereālu un fantastisku.
Ari kapt. Upelnieks nepavisam nebi- Kādā ceļā Pad. savienība k]uvusi
ja par tās realizāciju tuvākā laikāJ par Sīs salas īpašnieku? — Pirms
Tā bija tikai viņa galvenā Idela, pēc kara Saseno piederēja Itālijai kas
kuras realizēšanu Jācenšas. Viņš t l - tur Izbūvēja tuneļus un nocietināiu-
Cējaļ ka visam tam radīsies labvēlīgi mu ar tālšāvēju lielgabaliem. 1945.
politiski apstākli. Man šis ticības ne- gadā Saseno izcēlās kāda albāņu
bijaļ un tādēļ manu domu kopsavll- partizānu vienība un to okupēja. Pēc
kūms bija: «Jums Ir tiesība augstā- kara beigām, kad parakstīja miera
vairāki tūkstoši aizvesto baltiešu. Lsot pat fizkultūras kollektivu. To-
Deportetos strādniekus izvietoja stei- ties rosīgi raujoties VEFa, Radio-gā
uzceltajās, bet loti rtipfgi apsar-U^chnikas un kuģu rūpnīcas fizkul-gāajas
delu būdās ātpus pilētas. U^mieki. Sporta biedrības Daugava
Rītos tos stmgra NKVD apsardzībā Uentrālās valdes priekšsēdētājs Bala-nogādāja
uz Saseno salu, kur visa h^jevs (skaists vārds) rūpējoties tikai
diena jānostrādā necilvēciskos un hokeju un futbolu. Cēsīs neesot
• oti grūtos apstākļos Viņiem jāiz- nevienas slidotavas. Republikā trūk-kās
Idejas dēļ riskēt ar savu dzīvību, līgumu ar Itāliju, bez lielākām pār-ļ kal neskaitāmas V-bumbu bāzes Ufot slēpes un slidas (var braukt ar
bet Jums nav tiesības šai situācijā domām vienojās, ka Saseno piešķl-rlskSt
ar citu latviešu dzīvībām." ranta Albānijai. Rietumu sabiedro-klintīs
un jāizrok tuneli, kas savieno ragaviņām). Fabrika Omega tikai
vienu bazi ar otru. Tāpat tiem jāpa- janvāra vidū sākusi gatavot slidas.
Kapt. Upelnieks šo domu atzina par tie par salu nopietnāki sāka intere- dzilina un jāpaplašina zemūdens ai- ASV vienkāršais cilvēks esot vai
pareizu, un mēs šķīrāmies draudzi- sēties tikai pirms 3 mēnešiem, kad.zas zemūdeņu bažu vajadzībām. Pie nu lielgabala gaļa vai līdzeklis bairā-gl.
Pēc sacīta drīkstu secināt, ka l . albāņu bēgļi, kuriem laimējās no- loti vāja uztura, deportētiem jāstrā- tības iegūšanai. Amertkā Ik gadus
Vīksna patiesi Ir pareizi tvērusi šīs kļūt Jugoslavijā vai Itālijā, ziņoja,
kustības būtību, jo kureliešu dvēse- ka krievi vācu ekspertu vadībā pār-le
un uguns bija kapt Upelnieks. vērš Saseno par spēcīgu V-bumbu
Ir 1944. g.. bet Jo īpaši tagad, vēr- bazl un visu Valonas līci par nocie­tējot
ar prātu, nevis ar sirdi, jāat- tlnātu zemūdeņu Izejas punktu. Se-xl8t
līdz ar K. Augstkalnu, ka kapt vlšķl rosīga krievu nocietinājumu
Upelnieks bija dziļi maldījies sltuā- būve kļuvusi pēc nesaskaņām ar
cijas poimskl un militārā novērtē- Tito.
iani. Tāds vienmēr ir aizrautīgu cl- Valonā - mazajā aitas pilsētā ar
ttitāju liktenis, kas deg savā idelā un MOO Iedzīvotājiem kādā dienā iera-pareizl
nenovērtē pretspēku. Tādos dās liels skaits krie\nj un vācu eks-gadljumos
mēs runājam par traģē- pērtu. Piflfētlņas Iedzīvotājus stingri
dilu. Tā mums Jārunā ari par kure-Lskrinēja". pusi no tiem kā neuzti-llešu
traģēdiju ar tās galveno varoni camus izsūtot. Bet ari atstātie ne-kant
Upelnieku centrā. drikst bez speciālas atļaujas atstāt
8l traģēdija varēja ari nenotikt Ja sa^oi dzīves vietu,
tai kā pretspēlētājs nebūtu bijis kāds Kad ..gaiss bija tīrs", ostā sāka
jauns gars. kāds bija vācu SS pollci- ļ pienākt padomju kuģi ar materiā-jas
ģenerālis Jekelns, kas pazīstams
t r daudzām genoslda noziedzībām.
Kevis kureliešu štābs» bet Jekelns
lauza norunu. Ko no štāba prasīja,
to kureliešu štābs Izpildīja (Iesniedza
vienību sarakstu). Tālākas prasības
nesekoja. To vietā nāca visa štāba
apcietināšana, sadursme ar Itn. Ru­beņa
rotu un kara tiesa ar nāves so­diem
kureliešu štāba vadītājiem. Ka
vācu armijas vadītājas personas ne­atzina
Jekelna ricibu par pareizu, to
rāda visa tālākā Izturēšanās pret ku-relieliem.
Te jārunā par brutālu va­ras
aktu pret cilvēkiem, par kuriem
varēja būt tikai alzdon^as, ka tie ga­tavojas
patstāvīgai cīņai. Tādēļ ne­var
izskaidrot traģēdijas norisi tikai
* ar to, ka Jekelns bija atbildīgs par
aizmugures drošību. Kā Jekelnu vēr-tēia
jpaSl vācieši, to man sitāstīja ne­laiķis
prof. Dr. M. Primaiais, kuram
ģeneHOkomlsfirs Drechslers kādreiz
^ teicis: „Ja sāk rīkoties tāds virs kā
Jekelns, tad labāk grieziet celu.*<
Ja ģen. Bangerskim vai pulkv. Sll-gaUlm
būtu bijis iespējams iejauk-tles
birms karattesas un runāt ar ar­mijas
pārstāvjiem tieši, tad ar lielu
varbūtību var pieņemt, ka nāves sodi
būtu novērsti. Tas nebija Iespējams
Jo latviešu leģiona vadība par to da­būja
tinat tikai tad, tad nenovēriā-llem
un cilvēku tūkstošiem. Tie bija
galvenokārt deportētie, un albāņu
bēgli apgalvo, ka viņu vidū esot arī
dā no agra rita līdz vēlam vakaram. gO.OOO ogļraču z^udēiot darba spēias.
Daudzi sabrūkot darba vietā un k^t tūkstoši *>;ot bojā katastrofās
vairs neceļoties. No Pad. savienības U.SV imperiālKtiem dlvēku neesot
nespējot tik ātri piegādāt jaunus de- u\ (Stnllnam gan). ASV prezidenta
portēto tūkstošus, lai aizpildītu ra- kandidatūras izvirzīšana notiekot bez
duSos robus. Tādēļ ar piespiedu mo- tautas līdzdalības. Amerikā vēlētā-billzāciju
vāc strādniekus Valonas jicm esot 50 ierobežojumu, Anglijā 8
apkārtnē. Par darba spējīgiem atzīst (padomiiā neviena),
jau 12 gadīgus zēnus un 13 gadīgas Rig§ Drāmas teātri sapulcējušies
meitenes, kā ari veco mītņu iedzīvo- Lauksaimniecības akadēmijas profe-tājus.
sori. darbinieki un studenti. Pie pre-
Pēc vācu ekspertu Ieteikuma italu zidija galda sēdēiuši (aiz galda pazī-lielgabali
aizstāti ar jauniem. Tā- Utama vīra ftimetne un sarkans ka­pāt
pie Valonas zemūdens klinšu rogs) Kalnbērz.iņS. Titovs. Avotiņš,
alām jau stāv sardzē krievu zem- Spalva un citi. Komjaunatnes sekre-ūdenes.
To kopskaitu patlaban jau' tžrs Pastors referējis par lielām tie-
KAS VtLAS ATGRIEZTIES
AUSTRUMVĀCIJĀ. TAM IEPRIEKŠ
JĀNOKĻŪST CIETUMA
Vaikenrida (rs). — 40 vāciešiem un
vācietēm, ko 13. janvārī savažotām
rokām tautas policija atveda pie
Valkenrīdas robežkontroles punkta
un izraidīja no Austrumvācijas. se­košot
daudzi citi. Katru nedēļu sa­gaidāmi
divi transporti, jo padomju
varas Iestādes izdevušas ļoti daudzas
apcietināšanas pavēles. Izraidīšana
draudot gandrīz visiem, kas pēdēlos
gados ilgāku laiku uzturējušies Rle-tumvācljā
un tāpēc uz.skatami par
..spiegiem un miera ienaidniekiem'*.
Izraidītiem paskaidrots, kā iegūt tie­sības
atgriezties Austrumvācijā. Rie-tumvācijā
tiem jāpierāda, ka ir ener­ģiski
,jniera cīnītāji". Sevišķi ieteik­ta
komunistu plakātu līmēšana uz
namu sienām un skrejlapu izplatīša­na.
Ja kāds. to darot, nokļūtu cietu­mā,
tad pie atbrivošanas tam jāpie­prasa
apliecība, kāpēc apcietināts un
sodīts, sādu apliecību ieguvējiem tū­līt
atļaušot atgriezties Austrumvā-vērtē
uz 50—60. Bez preču kuģiem,
kas gandrīz vai katru dienu ierodas
Valonā. Berlīnes gaisa tiltu imitē
krievu 4-motorigās transporta lidma­šīnas,
kas uztur nemitīgu satiksmi
starp BudapeStu — Sofiju un Tirānu.
Albānijas galvaspilsētu. Vienīgi Ju­goslavijā
veido dabīgu šlj:ērsļli krie\ii
colš uz Valonu. tadēl tā Pad. savie­nībai
agrāk vai vēlāk jālikvidē. Un
tomēr jau tagad Saseno cietoksnis ar
savām V-bumbu bāzēm kļuvis par
nopietnu draudu Oronto ostai Itālijā,
kas otrā pasaules kafā bija viena no
svarīgākām jūras spēku bāzēm Vi­dusjūrā.
Var droši teikt, ka klinšai­nā,
līdz šim nepazīstamā Saseno sala.
kādreiz izvirzīsies pasaules stratē­ģiskā
degpunktā. (II)
i
SisUGis mitra «9leUt
Viuunina kArlkatūiē
sibām, ko dod Staļina konstitūcija un
uzaicina iis izraudzīt labākos pārstāv­jus
Augstākai padomei. ..Domāiu. ka
izteikšu visu domas." izsaucies biedrs
Pastors, ..ja nosaukšu cilvēcei vis­dārgāko
cilvēku nenogurstošo miera
cīnītāj\i Jozefu Visarionoviēu Staļi­nu!"
Vētraini aplausi, visi piecēlu­šies
kāiās. Nams gavilējis piecas mi­nūtes.
(Mēs arī.)
Rīgā esot veikals, kur iegādāties
visdažādākos sat'ksmes līdzekļus
(kāds progress). Veikala apgrozība
50. gadā biju.'Ji divreiz tik liela kā
1949. gadā Varot pirkt automobiļus
Pobeda. Moskvič. motociklus Kijev-laoin
un arī velosipēdus. Rigas osta
tagad stiepjoties gandrīz līdz jūrai
Tā masu sapulcē ziņojis ostas priekš­nieks
Gavrilenko. Esot paredzēta
dzīvokļu būve ostas strādniekiem.
Ar ordeni Mātes slava PSRS 1950.
gadā apbalvotas 3 mili, mātes. Labī­bas
ražots pavisam 7.6 miljardi pudu,
t. i. 300 milj. pudu vairāk kā ie­priekšējā
gadā. Esot prieks dzīvot
padomju zemē, neesot aiz kalniem
laiks, kad Staļina vadībā uzcelšot ko­munismu.
1950. g. jau 18.000 lauk­strādnieku
uzcēluši personīgas mājas.
Žurnāla Bērnība janvāra numurs
sniedz rakstu Ļeņins mūsu slava
Sila dzejo: Pašā Rīgas \idū piemi­neklis
stāv. viņš mūs māca strādāt,
strādāt godīgi. Turpat Michalkovs
dzejo, ka Staļins dzirdot dziesmu
skaisto, ko stepē ganiņš dzied. Raksts
Senā draudzība attēlo krievu tirgo­tājus,
kas braukuši par Daugavu uz
eju (ar strūgām) tirgojušies un ar
atvleSiem nodibinājuši draudzību.
(Tagad to pārjauno.)
Augustu Kirchenštelnu Augstākai
padomei par kandidātu izvirzījis
rūpniecības kollektīvs Tērauds, 28.
skola u. c. Vēl par kandidātiem iz­virzīti:
Andrejs Upītls. KalnbērziņS.
vietējās rūpniecības ministrs Alfrēds
Damburs, Titovs, Pelše, Lācis, Tad
Jeko vesela rinda nopelniem bagāto
kolhoznieku un darba varoņu, t)et vl«
siem priekšgalā solo Staļins, Molo-tovs.
Chruščevs un citi Kremļa lielie.
Prof. Arveds Kalniņš stāstīja kol­hozniekiem,
kā top īstenots stalinls-kais
dabas pārveidošanas plāns. ASV
deviņos gados iestādīts 30.000 ha me­ža
aizsargjoslas, bet Pad. savienībā
vienā pašā gadā 700.000 ha. Uz Te-nesijas
upes ceļot spēkstaciju jau 35
gadu,» bet Volgas-Donas kanālis bū­šot
gatavs pāris gados. Ģeoloģiskais
institūts esot nosūtījis uz kanāla
būvi savus specus. lai demonstrētu
jaunas metodes betonēSanas darbos,
kur uz l kub. m varot ietaupīt 20
līdz 50 kg cementa. Augsnes zinību
Institūti Pad. Latvijā pētot, kā at-gūt
jaunas zemes. Meliorācijas insti­tūts
iemācījis kanālus rakt ar spēcī­gas
ūdens strūklas palīdzību. Mikro­bioloģijas
institūts izpalīdzot padom­ju
ļaudīm ar potēm, uzturvielu insti­tūts
ar vitamīniem. Vārdu sakot visi
strādā, visi palīdz cits citam (un visi
kopā Staļinam).
Jaunie operas mākslinieki pie mi­krofona.
Arturs Frīnbergs stāstīja,
ka buržuju Latvijā bijis gadījumu
strādnieks, bet tagad Staļina prēmi­jas
laureāts. Ta bijusi vislaimīgākā
diena viņa mūžā, kad uzņemts par­tijas
kandidātos. Jauna režisore kļū­daini
latviešu valodā stāstīja, ka Jau­niem
māksliniekiem jāsadarbojotla
ar sabiedriski politiskiem darbinie­kiem,
jāpiedaloties vēlēšanu propa­gandā
un jāmācotles no vecajiem.
Došoties papildināties uz Ļeņlngradu.
H. Vāgnere un Slm.sone pērn beigu­šas
konservatoriju, bet šogad jau dzle
dot operā galvenās partijas. Buržu­ju
Latvijā par to nevarēts sapņot
Jelgavā stacijas laukumā atklāts
piemineklis Ļeņinam. 10.000 demon­strantu
ieradušies ar karogiem, pla­kātiem,
ziediem un vaiņagiem. Bron­zā
kalto pieminekli atklājis Izpolkom
priekšsēdētājs Bērziņš, Pionieru vār­dā
runājusi Tamāra Gurev.ska. Jel­gava
bijusi tā nopostīta, ka tikai ve­cie
jelga\mieki varējuši pateikt, kur
māja. kur iela. Tagad drupas no­vāktas,
uzcelti jauni nami. atjaunoti
vecie (un pa visām lietām piemin
neklis).
uasakraias
l«'SS&ff'j^^lffrhdKef^ei-s MMduū sus prHied
Sfi» f*fL2w>entSte iz- t(» darbus p
Jp^TnTmnmmmu n «taTPV VataikBaK- a-j uJruar aS oSiSkOaīnKaa naui
^ e l a abās stUizgtās litogrļ
^^"^nm tieSl 1950:1 atzina ^ ^ ^ " ^
i»*»=..srriiswdājis ^P^^ekta izstrādājis ar-1 - Kā laikmeta
||l«£g?ižntinl ms stāde. bija āi^i
W X J namu aizņēma Lērtība, ko
It*
W rtsu namu aizņēma vērtība, ko a&
M a s un Katoliskās ak- diozā sanāksm
ifļff^i Krisfigās mnesti- «k neganti lal ļļ!»J** • cibā, rijīgs eg<
["JSldeflais nolōlfs nebija ap- nežēlībā, ja prJ
Stoicas iecietitu pret mo- jeŗjāUsms noci'
f^TT. !.«* aan dokumentēt U,/ļ *nmSr vēl
jSftenlcas nocid
Krftolu. bet gan dokumentēt ļam^c vēl
l'StMrm gadslintā V^rmii glābjami lestM
Slitegte sakrālās Mākslas lau- j^g katastrofli
5w»lwWluntauā.Triskūo- neizdzēšama
SSparidS bija Izstādīti 2000 g^ngs mgksia
S^4Wies 3» nācijām. Pie gg„ vērtībām,
SlBll(iM«B8»W)8 redzami da-gu^ ticību ,
MMdonJlle karodziņi koka plāk- SnHl Skats kāri ļapstājās pie .
iSMtiaAanām krāsām... Ze- E . Hanwnberp-riMtda
priekikna bija ap- « *
LļļļM pgvilionS zem kopēja y^
Mm Auitnmeiropa, ko slm- • *
mķ lulņns karo^ ar balta
taliivitrojttmu. Trlnidinleku pa- ļ aui«e««
i d mi Tiniā bija uzskaitītas anmui-s s i to:
Sr«littr-ailUtv|ja. JjSMoC
Utt blakus Somija novietnei Sgj^Vlītfia
iiiBŖii )^ai durvīm uzr^sts dieni, bet k» 1
ļlB(iOriaW«. Pie giiŗas sienas «»,•»,
|ihptc«tndeliB visi trimdinieki: SeS viSSJ*ff
[ M - Ērika Hammera Apbedī- mu eltUl neU
mmm r. Sofijas Pačevi-I ^^^^^
tedi
I I I ; petaviefl - Soliļas Pačevi- t>«t„^t ^ . ^ ^
llniiiDtoņa všķHand; latvieši - vSiuii ViSi»
mm Štninkes Dievs^ tava zeme iavas valodu ārei
imlrl-GluIaRudneja Eņ-k*!^\j;iļSAit
|r^cien«; kroatl ^ tētoleka g i ^ t R J a ^
lIMb: jļpsa cUnls Sv. Fran- mūsu ivešo ipS
.|WM^nmimen^^^ veidojums vair» viemnēr pn
J»; Wm emigranti ^ V^^ uzraksto «
| f > » ^ ^ e z „ a Pietā Pa T^A^'Z
mm m ukraiņu un jugoslavu mazpUietā: viņi 4
Ja. iffigSra Purkas bronzas cii- ^M^i«- pieņcmiUn MSjft'^Sr Ģ'-'f-
^ ^ « M j u m i uc. Zāles vidu, angļa itandarta la
™.Men§ pusg lietuviešu P. An- «ma», leviiķi
E P ttografijas, otrā — mūsu ^t^H Ikreiiei uzn
i r ™ » , im Niklāva Strunkes M
jŗjM Andrāja EgUša kantātei S^^SJUMa
SfcU3*u*8' «dz ar krā- i»WI«m i S M
. ^^^^^ sapro- tnvii, tgaoņl. poļi
iSlfc Pledapanās šai VLt\
iJttlS^J'^'ns nepieeja- r«» -
i^mZiJ^ principā skaidrs L5|» "«loBSipoMto
^ M S I daudz «na* burtos, SIS' --«ri» »5.?''^3lu Saturu ne. <«» *• «ara vaSsk
Suta^^ikuSeg bija ari T-*S*'- "
| S ? « W K ? y5rā, ka no inmo.. S a i ' f fl
imtOiJ^M no mri«, J 2 f « n vienijs, va
„ ii 7.]°™'" izstādē X«
?iS*»^,,r*3nambiia
ķfiji' j^^ k^eS. ja'dde?vi*a ti- Valodnieku nnk. J