Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Hie poUcjr of ihis New8papor is to provid^ our Latvian people La esile wiih aU availablo ii«W8 of ims^rtaBso coneeraing tbo world's happoainp. of politteal oooiiosBiie. emltimU or
sociai significance. And our special aim Is to present the homanitarian ideāls and aehievements of tbe great Democraeies - the United States of America and the British
Emiiire. This aim, we lmow. wiU help maintain the sphritnai ind enltnial nnitj oitho Latvian peei^le and - of aU thingi - wUi rield hopes Ifor a safer aad happier fntnre.
Redakci^a-Edltorial Office: Hotel Convikt, Dillii^gen/Donau, Bayem (13b) Iznfik divi reizes nedēļii — Publidhe^l twice a week
Nr. 62 (64) Authorized by Military Government and UNRRA Dilliiigenā, sestdien, 1916. g . 10. augusti
Edvīns Mednis i
Droslinājums
Pēc cīņas bieži nezinām, vai jau
bijumi uzvara. Tā ne vienmēr izvei­dojas
tūlīt. Nereti tā visa izaug t i ­kai
pēc zināma laika. Un ja ciņa vēl
tikai pilnā sparā, tad par uzvaru
vēl nemaz nevaram runāt, ^zvara ir
skaistākais zieds, kas apvijās kaŗo-tfija
pierei; bet zieda uzziedēšana un
pārvēršanās auglī prasa labu laiku.
Nākotne pieder drošajiem, ja viņi
lēt kopā ar gudrajiem. Drošinieki
metas jebkurā cīņā, bet gudrajie gā­dā,
lai būtu nodrošināti uzvaras
priekšnoteikumi. Tālab nekas nevar
atņemt nākotni drosmei, kas sabie­drojusies
ar gudrlbui
Neviens nevar uzskatīt sevi par
drošu un nemainīgi varonīgu, iekams
viņš nav sevi no jauna pārbaudījis
patiesās grūtībās uii briesmās. Tikai
pārbaudījumi parāda, vai mēs ar
likteni tiekam tikpat! droši galā, kā
agrāk, vai arī tas sāk izrādīties spē­cīgāks
par munis.
Mēs trimdā izaugam lielāki, nekā
būtu palikuši mierīgā dzimtenes
satilē. Par daudz ko varam ]|ļ)atelkties
arī mvsu pretiniekiem. Cīnītājs aiz­vien
kļūst lielāks, jo lielāki ir viņa
pretinieki. Katra pārvarēta grūtība
ļ>ārvērša
mu virsotni. Tā mēs ceram un iedo­mājamies,
cenšoties novelt no krū­tīm
smagu pārbaudījumu kalnus.
Bieži izrādās, ka naktīs noveltie kal­ni
no Tīta atgriežas vecajā vietā un
sāk munis uzvelties vēl smagāka Lai
4os kalnus aiz^/eltu, ticībai jāsabie­drojas
ar drosmi un laimīgi piepil­dītu
darbu, lai sekmīgi pastāvētu
cīņā.
Ar cerībām un nopūtām vien grūti
novelt kalnus, kas pašreiz savelkas
Vēl lielāki.
Lūk, tāpēc nākotnei vairāk kā jeb­kad
piecļerēs drošajiem, kas ies kopā
ar gudrajiem., '
Priekšroka ieceļot
Austrālijā bijušiem angļu
kaŗavīricim
Kanberrā, 1. augustā (AP). — Au-ttrālijas
imigrācijas ministrs Kol-īrels
paziņojis parlamentam, ka bi­jušiem
angļu armijas karavīriem un
Clvīldaŗbiniekiem garantēta priekšro­ka
imigrēt Austrālijā.
Viņš paskaidroja, ka šis prioritā­tes
dēļ nevar izteikties par ierosinā­jumu
atļaut ieceļot Austrālijā biju-liem
poļu kairavlriem, kas tagad
litrodas Anglijā un Vidējos austru­mos.
The Stars and Stripes
Abonentu un sludinātāju
ievērībai
Rēķinoties ar ^.Latviešu ' Vēst­neša''
iznākšanas eventuālo pa­gaidu
pārtraolišanu ppc 31. augu­sta,
visus tuvinieku meklētājus un
citu sludinājumu iesūtītājus lūdzu
Ievērot, ka laikraksts niteikti
publicēs visus sludinājumus, kas
redakcijai hūn piesūtjti lidz 25.
augu stam. Ja laikraksts pēc
31. augusta kādu laiku nevarēs
iznākt, abonentiem par septeml>i[i
vai par tālāku periodu iemaksāto
abonementa naudu atmaksas, at­skaitot
pārsūtīšanas izdevumus
un izsūtot io^ pēc abonenta pēdē­jās
uzdotās adreses angļu, franču
un amerikāņu okupācijas joslā
Vācijā. Par laikraksta darbības
atjaunošanu savlaicīgi paziņos v i ­siem
abonentiem, kas abonementu
nokārtojuši IMz 31. ' augustam,
ieskaitot. IzdevjEjs
Pēc 31. augusta ASV Militārās valdības Ucencētos DP laikrakstus atļauts
izplatīt vienīgi ASV okupācijas joslā Vācijā
ASV okupācijas joslas UNHRA's valdība, liekot to samaksāt vācu val-g^
lvenās mītnes izglītības daļas va- dībai. Licencētiem DP laikrakstiem
dītājs Donalds H a i ds (Hyde) 5. au- būs brīvas rokas savu laikrakstu
gūstā UNRRA's galvenajā mītnē
Minchenē-Pasingā bija saaicinājis
dažādo tautību BP laikrakstu galve­nos
redaktorus un izdevējus. Pima-jā
šāda veida DP preses vadītāju sa­nāksmē
nepiedallļās vienīgi žīdu DP
preses pārstāvji, kuriem UNRRA rī­kojusi
atsevišķu sanāksmi.
Donalds Haids sanāksmes dalībnie­kus
informēja, ka ar ASV Militārās
valdības rīkojumu visiem DP preses
izdevumiem ASV okupācijas joslā
Vācijā iznākšana jāizbeidz pēc 1946.
g. 31. augusta. Militārās valdības in­formācijas
kontroles divīzijā turp­māk
atļaus katrai DP nacionālai gru­pai
izdot visas Joslas apmērā tikai 1
laikrakstu ar fādu metienu, lai pa
vienam laikraksta eksemplāram iz­nāktu
uz katrām 5 attiecīgās DP na­cionālās
grupas personām. Sāds laik-rak$
ts tad drīkstēs iznākt ne biežāk
par 3 reizēm nedēļā, bet nepārsnie­dzot
12 lappušu kopskaitu nedēļā. Ja
katras atsevišķās DP nacionālās
grupas tagadējās preses vadītāji to
atzīs par veļamāku, ASV Militārā
valdība neiebildīs arī pret katras DP
;nacionālās grupas visas joslas izpla-
,tJbas l l a i k ^ s t a atvietošanu ar vai­rākiem
nacionālai grupai paredzē­tiem
lailcrakstiem, nepārsniedzot 4,
pēc UNRRA's ^,4 apgabaliem ASV
okupācijas joslā; Minchene, Vlsbāde-na,
Stutgarta un Regensburga. Arī
tādā gadījumā šo laikrakstu kopē­jais
metiens būs atļauts pēc apsvē­ruma,
ka uz 5 DP drīkst iznākt tikai
I eksemplārs un ka tiem visiem kopā
nedēļā nedrīkst būt vairāk par 12
lappušu. Pēc 31. augusta ASV oku­pācijas
joslā Vācijā tad drīkstiSs iz­nākt
tikai tie DP laikraksti, kam iz­dota
ASV Militārās valdības licencē.
So Militārās valdības soli D. Haids
izskaidroja ar avīžu papīra lielo trū­kumu,
ar DP nacionālo grupu daudzu
laikrakstu iznākšanu ar līdzīgiem uz­devumiem
un ar tendenci publicēt
rakstus, kas sagādā grūtības ASV l i -
bo attiecību uzturēšanai ar dtām
valstīm.
Militārās valdības licencētiem DP
laikrakstiem turpmāk būs militāra
pēccenzūra. Nepieciešamo avīžu pa­pīru
sagādās un piešķirs Militārā
vadītājam savus ieteikumius DP laik
rakstu licencēšanai pēc 31. augusta.
Viktors Ealtkājis
maksas noteikšanā un piegādes iz­kārtošanā,
i^us ASV okupācijas
joslas Vācijā tos izplatjt nedrīkst.
Lai samēngi un pēc iespējas
taisnīgi ierosinātu laikrakstu licenču
piešķiršanu katrai DP nacionālai
grupai, D. Haids aicināja laikrakstu
galvenos redaktorus un izdevējus
vienoties katras nacionālās grupas ie­tvaros
un iesniegt priekšlikumus,
kādiem laikrakstiem iznākšana būtu
jāatļauj pēc .31. augusta. Viņš norā­dīja,
ka Militārā valdība nespēj at­ļaut'
iznākšanu īpašiem reliģiskiem
laikrakstiem, literāriem, zinātniskiem
vai citādiem mēnešrakstiem, bērnu
un jaunatnes žurnāliem un taml.
Turpmāk licencējamām DP avīzēm
jāapņemas uzņemt savās slejās arī
nepieciešamākā informācija par reli­ģisko
konfesiju dzīvi. Izņēmumi pie­laižami
tikai tad, ja DP nacionālās
gru^s pašas upurē daļu no viņu
avīzēm piešķiramā papīra.
Atbildot uz preses pārstāvju jau­tājumiem,
UNRRA's galvenās mītnes
izglītības daļas vadītājS' paskaidroja,
ka atsevišķās DP nometnēs ar'I turp­māk
būs atļauta nometņu ini!ormā-dfas"
biļetenu iznālŠKiira rotāt<;»ra V;ai
līdzīgā technikā, j«ljto vēlas un-at­ļauj
attiecīgās UNŖRA's vienlbas^va-dlba,
bet vienīgi ar pašas nometnes
rīkojumiem un tamlīdzīgām ziņām.
Informācija par politiskiem un tam­līdzīgiem
notikumiem Šādos biļete­nos
nav atļauta. Nometņu informā­cijas
biļetenu vadītāji izņēmimia
veidā tomēr var lūgt ar UNURA's
galvenās nutnes izglītības daļas vl-dutājību
atļaut šajos biļetenos publi­cēt
īsas radio vai laikrakstu z:lņas.
Pēc lietuviešu DP preses pārstāvju
norādījuma, ka atsevišķām DP na­cionālām
grupām solīts piegādāt ne­pieciešamo
avīžu papīru no ASV,
Šveices un citām ārvalstīm, D. Haids
izteicās, ka šādu legāli no ārzemēm
saņemtu avīžu papīru nacionālās DP
grupas varēs izlietot preses izdevu-mien\
pēc saviem ieskatiem, infor­mējot
par to UNRRA's galveno
mītni.
Katra DP nacionālā grupai pēc
ilgākām pārrunām iesniedza UNRR­A's
galvenās mītnes izglītības daļas
Latviešu DP preses
pārstāvji lūdz atļauju
3 laikrakstiem un
2 žurnāliem
UNRRA's galvenās mītnes 5.au-ustā
Minchene sasaulitajāDP preses
pārstāvju sanāksmē Latviešu preses
biedrības sekretārs— Esllngenas lat­viešu
kolonijas laikraksta pLatvieSu
Ziņas" galv. redaktors A. Klāvsons
UNRRA's ASV okupācijas joslas iz­glītības
daļas vadītājam D. H a i -
dam iesniedza latviešu DP laik­rakstu
izdevēju un galveno redak­toru
ieteikumu turpmāk licencēt
ASV okupācijas joslā 3 latviešu DP
laikrakstus un 2 žurnālus. Divi stun­du
pārrunās latviešu preses pārstāv­ji
visumā bija vienojušies, ka ASV
Militārai valdībai jālūdz licences Bs-lingenā
līdz šim iznālcošam laik-ralcstam
„Latviešu Ziņas", Hanavfi
iznākošam laikrakstam ,,Tēvzeme"
un Bavārijas apgabala komitejas
projektētam jaunam laikrakstam
resp. atjaunojamam ^Bavārijas Lat­viešu
Vēstnesim," kura nominālā
izdošanas vieta «kaitEoties Minche­ne,
bet redakcija atradīšoties Eich-štete.
Bavārijas apgabala komitejas
pārstāvji K. Lejasmeijcrs iin doc. J
Amtmanis tagad iznākošo laikrakstu
izdevējus un vadītājus inf.^rniēja, ka
jaunprojektējamo resp. atjaunojamo
laikralcstaļi komitejas uzdemmā izdo­šot
redčAdoi» it. Rabaea vadāmā
latviešu iumāUstu sadarbības kopa
Tās dalībniekiem komiteja esot no­drošinājusi
piemērotus mitekļus un
darba iespējas. Sajfi kop8, kži mus
informē, darbojas vēl A. Smits, A.
Liepa, HtMindenbergs un Z. Bārda
u. c.
5. augusta ieteikumā, vairāku lat­viešu
preses izdevumu vadītājiem
līdz tam izsakot ari citādus vēlēju­mus,
netieši pasacīts, ka pēc 31. au­gusta
jāizbeidzas pārējiem ASV oku­pācijas
joslā iznākošiem latviešu laik­rakstiem.
Ieteikumā paredzēts, ka
turpmāk būtu jāiznāk tikai 2 latvile-šu
mēnešrakstiem — Kemptenas
„Sauksmei" und VIrcburgas„Ceļam."
V.B-ILagvardija
paskaidrojumi
Nirnbergi, 3. augustā. — UNRRA's
l^merāldirektors Lagvardija starp-tiiutiskā
militārā tribunālā un preses
konferencē paziņoja, ka saņēmis „ne-apmierinošu"
atbildi telegrammai, ko
2(1. iOlijā nosūtījis ii:enerālleitnantam
LI (liee), protestējot pret lielām za-?
dsdbām UNRRA's sūtījumos Triestā,
pateicoties nepietiekamai sardzei.
Sai telegrammā Lagvkrdija bija
aiiclnājis vai nu LI vai viņa klāt-ni^
sošo šefu ģener&li Morgānu ap­spriesties
ar viņu un viņa štābu 2e-nevā.
UNRRA's ģenerāldirektors atteicāa
izteilcties plašāk psir saņemto atbil­des
telegrammu, atskaitot to, ka tfi
esot ,,neapmierinoša," bet optimtsti-ski
piebilda: „Ganllu sapratīsimies.'*
Uz jautājumu, vai viņš ierosinātu
io jautājumu apvienotā štāba šefu
Sfiināksmē, kā viņš bija draudējis da­rīt
tai gadījumā, Ja netiktu panākts
atrisinājums Dienvidslāvijai, Austri­jai
un Cechoslovakij.ai paredzēto
UNRRA's sūtījumu apzagšanas lietā,
Lagvardija atbildējai ka viņš vien-mSt
varētu satikties aŗ Sabiedroto
ģenerāļiem, „bet es nedomāju, ka tas
būs vajadzīgs."
Lagvardija norādīja, kai paidņos LI
atbildes tekstu, atklājot UNRRA's
padomes 5, sesiju 2enevā 5. augustā.
T
. Gentrālā vēlēšanu komisija notei­kusi
LCP un L A K elektoru vēlēša­nas
visos apgabalos laikā starp 1946.
g. 1. un 15. oktobri. Delegātu (elekto­ru)
sanāksmes L G P un latviešu ap­gabalu
komiteju locekļu vēlēšanām
sasaucamas laikā no 1946. g. 1: līdz
15. novembrim.
L C K uzaicina visas apgabalu ko­mitejas
nekavējoties piesūtīt Centrā­lai
vēlēšanu komisijai ziņas pajr ap­gabalu
vēlēšanu komisiju personālo
sastāvu un konstruēšanas kārtību
(LAK statūtu 27. p.). Visām latviešu
nometnēm nekavējoties jāsastāda
saraksti par vēlētājiem, kas nometnē
paredzētā vēlēšanu dienā (no 1.-^-15.
okt.) būs sasnieguši 18 gadu vecumu
(LCP un LAK vēlēšanu instrukcijas
3. p.).
L C P 4. scsijā pieņemtajā centrālās '
padomes un latviešu apgabalu komi­teju
vēlēšanu instrukcijā noteikts, ka
vēlēšanas notiek pa apgabaliem.
Vēlēšanas ir divpakāpeniskas, aiz­klātas
un kā L C P , tā L A K notiek
vienā laikā ar tiem pašiem elekto-riem..
Pavisam noteikti 7 vēlēšanu
apgabali ar sēdek]iem Lībekā, Det-moldā,
Hanavā, Minchene, Rāvejis-burgā,
Zalcburgā un Eslingenā. Ap­gabalos
vēlēšanas vada apgabalu ko­miteju
statūtos paredzētās komisi­jas,
kas arī iedala vēlēšanu apga­balu
iecirkņos un nodibina vēlēša­nu
iecirkņu komisijas, uzdodot tām
izkārtot vēlēšanas. Centrālai vēlē­šanu
komisijai ir tiesības izņēmu­ma
gadījumos vēlēšanu organizēšanu
apgabalā vai iecirkni uzticēt atse­višķam
personām, izdodot tām rakst­veida
pilnvaras. Vēlēšanās aktīvas
balsstiesības bauda abu dzimumu
Latvijas pilsoņi, ja viņi vēlēšanu die­nā
sasnieguši , pilnus 18 gadus, bet
pasīvās, — ja viņi sasnieguši pilnu
21 gadu. Par Latvijas pilsoņiem
nav uzskatāmi 1939./40. g. repatrianti,
tāpat arī 1941. un vēlāko gadu iz­braucēji,
ja tie ieguvuši citas valsts
pavalstniecību. Apgabalu vēlēšanu
komisijas var noteikt, kādi pierādī­jumi
atzīstami par pietiekamiem ve­cuma
un pavalstniecības jautājumos.
Vienu deiegātu-elektoru tiešās vē­lēšanās
ievēl katri 300 nometnē dzī­vojoši
balsstiesīgie tautieši. Balsu
atlikumi, kas pārsniedz 150, dod tie­sības
uz 1 delegātu. Ja kādā nomet­nē
balsstiesīgo skaits ir mazāk;s par
300, bet pirsniedz 150, tad arī šāda
nometne sūta 1 delegātu. Sie paši
noteikumi attiecas uz ārpus nomet­nēm
izvietotiem, vienā komitejā rē^-
ģistrētiem tautiešiem. Nometnes ,vai
privāti izvietoto tautiešu grupas ar
mazāk par 150 balsstiesīgo iemītnie­ku
vēlēšanās apvienojas ar citu no­metņu
vai privāti tuvākajā apkārtnē
izvietotiem tautiešiem, lai sasniegtu
vismaz 150 balsstiesīgo skaitu. Strī­du
gadījumos par nometņu un pri­vāti
izvietoto balsotāju apvienošanu
vēlēšanās iz.šķiŗ apgabala vēlēšanu
komisija. Atkāpšanos no šiem notei­kumiem,
ievērojot īpatnējos vietē­jos
vēlēšanu apstākļus, var izdarīt
ar iepriekšēju centrālās vēlēšanu ko­misijas
piekrišanu. Kandidātus de­legātu
vēlēšanām var uzstādīt vē­lētāju
grupas ar ne mazāk par 30
balsstiesīgo tautiešu parakstu. Par
kandidātiem var būt personas, kas
dzīvo nometnē, izvietotas ārpus no­metnes
vai dzīvo tā pasa vēlēšanu
apgabala citā nometnē. Kandidātu
'uzstādīšana notiek saskaņā ar no­metņu
vēlēšanu instrukciju. Vēlē­šanu
techniskai sagatavošanai un
sarīkošanai sastādāma vēlēšanu ko­misija
saskaņā ar latvieš;u nometņu
(Beigas 3. lappusē)
Apmeklējumi DPnomejtnēs
Raksturodams apstākļus no­metnēs,
kuras iviņiŠ apmeklējis savā
ct'ļoju*i§ pa fiģlpti,. Grieķiju, Dien-vl!
dslaiHju un Vāciiju, kā „vissatriG-cošākās
lietas, klid^ jebkad esat
redzējuši,*^ Lagvairdijaizteiļcās^ ka
piirvietoto personu problēma būtu
atrisināta vienīgi tad, jal varētu
atrast kādu | vietu, kur Slem cilvē-.
kiem bez jnajām doties. „Tie gluži
vierrfsāršl nevar pavadīt atUkušomū-Ž8i
daļu DP nometnēs," viņš teica.
Sēdēdams gald^ gal^ tribunāla
preses telpfi ar lielu clgSni pirkstos,
Lagvardija teicās sagaidām, ka UN­RRA's
funkcijas nākošā kada sāku­mā
pārņems armija. Uzdei^ms rā­psities
par pārvietotām personātn tai
laikā piekritīs internacionālai bēgļu
organizācijai pie Vienotām Nācijām,
kamēr UNRRA's veselības dienestu
pširņems pasaules veselības un reha­bilitācijas
dienesits, ko financēs
Starptautiskā atjaunošanas banka.
Lagvardija izteica domu, ka Vienoto
Nāciju aprupības organizācija, domā­jams.
Janvārī vēl nebūs gatava sākt
darbu, lai gan „tā kļūs (splendida or­ganizācija,
kad sāks darboties."
Sāpīgi personāla zaadējumi
Lagvardija atzina, l^a daudzu^ UN­RRA's
darbinieku aizbraukšana mā-jāii
rada nopietu štata problēmu, im
nosauca to zaudējuihui par „ļoti
bīstamu." Lai gan UNRRA's darbība
līdzekļu trūkuma ^dēļ oficiāli iz­beigsies
ar 1947. gada 1. janvāri,
Ltigvardija Izteicās, ka tā, domājams,
turpinās izdalīt ptapildu krājumus,
kas būs tās rīcībā pēd H laika, ka­mēr
tie būs izlietoitl. ^\
Pēc sarunas ar ģenerāli Maļc-namiju
Frankfurtā Lagvardija devās
uz UNRRA's padomes sesiju Zenevā;
bet pēc tam ^ vēl pirms atgriešanās
Ai5V — dosies uz Minsku, Kijevu,
Varšavu un Prāgu.
Tiie Sitars aAd Stripes
Varēs pārliecināties?
Igauņu laikraksts „Eesti Post*
raksta, ka Borgiiorstas nometni ne­sen
apmeklējuši Padomju Igaunijas
pārstāvji, kas ieteikuši izvēlēt 4—5
pārstāvjus, kas varētu icpazītiea ar
apstākļiem dzimtenē. Pēc Padomju
Igaunijas pārstāvju paskaidrojumiem^
nometnes dclcf;ācija ieautu - dzirn-c-nē
kustības brīvību, lai pār]iecinri:o3
par tās saimniccisko'uzi|'.ai'kumu. At­griešanās
Borghor.sl'a bū-^ot n<rJro-.
šināla.