Bavarijas Latviesu vestnesis, November 2, 1949

              ' 8. 29. 0,
PABTUAS CENtM,.
* GOTVALDU ^
m^nS^^^l""» «aut u. 1, ^
savi&ārt aino v.
Ml pret valstrpreŽL?f«Julo
tt Izdarīt» atentāts iS? ^
: viņ& devies vlldenS m « ' ^
4NCIJA8 MILPTiteAT^g
ziņo, ka valdība iHLi5«^
cljas mllitāratašejuVMil!'
a H e ^ u n viņa m£Z&
m Cechostovaķija JāaCIr?'
'M laikā. Viņus aDvainn. ^
fW slepenā izl)di^f*«J«
tāles raktuvēm. Imm^J'^'
Iplonffltu pases, zto?e«h&!'
iMtārattJejs un'S p^J^i
uSl 4 kg urāna rūdas jsS?
, ka pirms 40 gadiem
u p6Wekl Pjeri un M ^ J f i
ja^radlju un dtu» r a l o f f i
.rūdu, ko Francijā ieve^S
tonnu gadā no torelzējgrAuJ
roncu komunisti biauc
ciemos pie Tito
: (E), — Paklausot jugoiim
i ^ M uzaiclnSJumanT tuv^
nākotnē uz Jugoslaviju dosies
franču strfidni^u grupa, lai
to^ ar turienes sainmieciska.
«asnlegumlem un, galvenais, M
Btētu, cik Uelfi mērā Padomju
ņlba ekspluatējusi h mazo
republiku". Ekskursantu vldtt
oties ari daudzi franCu koraO-kaut
arī partija viņiem alrile-
Jugoslftvlju apmeklēt/Līdzīgi
^ijā nesen Tito valsti apmek-aŗl
lielāka grupa italu strSd»
Atgriezusies mājās, viņi pub«
ftērlju rakstu^, kuros konita-iPadomJu
savienība Jau tūlīt
i l t bdlSm visiem līdzekļiem
tejusl Jugoslavus.'
īzes kreisais laikraksts Frane»
r ziņo, ka pēdējā laikā Tito
ai iegūst aizvien lielākas slm-s
Prancljl ?IpaSi tas sakāms
erividu apgabaliem, kur pat ko-tu
partijas nedaiļās Jugoslavi-ngrfl
nostāja gūst aizvien lie-izlnību.
Kad Diklo un Tortzļ
rīkojumu Francijas komOnls*
Ieņemt rezolūcijas, ķas atbal-jka
notiesāšanu, daudzās vie-vlncē
Šo uzaicinājumu norai*
aņc-^Tireur piezīmē, ka franUu
īstu partijā vērojama aizvien
opozīcija pret savu vadību im
vu.
ti I I
[STU AĢENTI MĒĢINA
NACIONĀLISTU PEDE-ALSTUS
NO IEKŠPUSES
jonga (C). — Komunistu a^
olonnas tuvojas Indoķīnas ro-ziņo
UR Sīs nedēļas sākumi
redzami komunistu jaunie
ma virzieni. Pēc Kantonas
galvenie spēki nav virzīti
gkongu, kā gaidīts, bet pa-dienvidrietumu
virzienā «
as robežām. Novērotāji bal-
Maotsetunga spēki Indoķīnas
nerespektēs un ka tur saK-jna
sacelšanās un cīņas, kas
ki.lidzināsles kapam ar Fraņ-anCu
valdība pēdējos 18 me-
: Indoķīnu nosūtīja daudz le-vairākas
ārzemnieku Jegiona
s. kas galvenos komunistu
s iztīrīja*
ongkongā sākusies jauna at-
Komūnisti savu karasp«K»
uSi tā, ka tiem tiešām nevar
t nodomu Hongkongu JP^
k okupēt, bet tanī paJa lai-iinistu
darbība paSā ^lonf:
-ļuvusi ]oti rosīga. PagaJf«
svarīgajā Anglijas kroņa lw-zcēlusies
vesela virkne str»
rodbledribas vlenprati^ M •
:iespējamas prasības dar»
.un rīko demonstrāciju g»
mūnlstu demonstradjSm J
ormozas salas. Salas gub«J
i^ņCengs Izlaidis u«auk J
zīvotājlem apkarot Koro
entus. Cangkaišeka^ Jg
ožas salas pagāJušS nedļ
pārcēlās uz Cungkin^.
ās Ķīnas maršals vad^acļ
pasaules kara lajkā. S
• Ies nepārprotamam orjf'JJ
omūnlstu Pusfs Cungg t
nai, nacionālisti P « - ļ.
uz Jinanas pro^in^,, «a
Kunningu pie Burmas ^
LATTlā
plMBO NewBpaper
t,ģWiiet aaōei EOCOU civtt
DlvlsUn Autborlutton
ONDP IM. PubUibet
ļļtiuatt valdaiin LMB-timenK..
Brellte Str.
LJL PJirter: TJto|eh«i« h
JZ-,. uamplbm. KOmer-ļTļU
PnbBiilietf Wi<x weekly.
CUeoliitloīD 11.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 105 (328)
IreSd., 1949. g. 2. novmbri.
Iznfik treldtenfls OD lestoleolB
tEdevdJs: UtvleSu Centrāli Ka
mitēja. Oalvenati redtictort: V
Lambergs; galveni redaktora
vletni^: M, CuntU. Redak­tori:
A. BolitelnA, rr. Igali.
J, mabaoni. a KIttila B
BClndenbergs. B. Raisten, U
Svarcs. Redakcijai adrese:
EssUngen/N., Brelte Str. 6-i,
telefona 17339.
bitrida plānus
(farblbai p k 19S0;g/
30* jūnija
JBO ameriklņu Joslas direk­tors
Filipi E. Raims (Ryan) sa-
^ ar IRO ģenerālpadomes lē-mumiT
pagarināt organizācijas
^ I b u zināmās nozarēs par 9
fljtoeSlem pik: nāk. gada 30. jū-oija
paskaidrojis: „Mums Ir i n -
itrukdjas pārtraul^t visu pārvie­toto
p^aoņu aprūpi 30. jūnijā vai
vfl agrāk,'Izņemot tādām perso-nin^
ķas atrastos tiešā izceļoša-oai
procesā, So personu skaits
jonf adnāms/'
Tai pašā laikā tomēr amerikā­ņu
joslas IHO galvenais štābs i z -
gtiSdi plāniis, pēc kuriem IRO
^ttt atbalstīt DP izceļošanu
vil 9 mēnešus pēc ndnētā termi­na
Lai to veiktu, IRO uzturēs
daž^ izceļotāju nometnes iīdzigi
tlm> kādas tagiad j)astāv Minche-vĶ
Augsbiurgā, Ludvigsburgā,
Sutsbadia» Ambeŗgā un Svein-
(urtl. Bez tām uzturēs vēl tikai
(labi nedaudzas r^ometnes strād-nl^
em un tiem, kas tiešām paš­laik
atradīfles izoļ^ļošanas proce-
A kā ail speciālai nometnes in­validu
pārskoloišaniai, kam līdz ar
to rastos cerības isr^ceļot.
Tālāk amerjkāņi^i joslas IRO
galvenļifs stilbs pai^kaidrojis, ka,
igatairc^es darbības izbeigša-fliit
nometņu konsolidācijas plā­nu
ietvaros Jau līdz 1. augustam
slitas 17 nometnes.
Ifo Jauna p^^ ka bēg-pem*
tes atjītāJuSi savu dzimteni
ļiša 1^9. g. 15. oktobra, nav tie-ilbu
ne u^ kādu līRO atbalstu,
btt tie var reģlstirēties pie IRO
i^diskā$ un politiskās aizsardzī-baiiegūSanai.
apspriedis par DP
Ņatorka (D). — Apvienoto nāciju
ieneiiilsekretllrs Trļgve Lī paziņoja,
to piektdien pilnsapulcē apspriedīs
«rlDP problēmu. IBO ģenerālpado-me
ženēvā piesūtījusi viņam memo­randu,
kurā lūgusi nodibināt īpašu
Institūtu, kas rūpētos par pārvietoto
personu' politisko un juridisko aiz-lardzlbu
pēc tam, kad darbību būs
Mgusi tagadējā starptautiskā bēgļu
organizācija. Preues pārstāvjiem
Trlģve Lī paskaidroja, ka viņš iero-ilnfis
nodibināt īpašu augstā komi-
88ra posteni, paredzot viņa un attie-dga
darbinieku štata atalgošanai
mm dol. gadā. „Ja Apvienotās
nficijas nevarētu vienoties par per­lonu
šā augstā komisāra amatam,"
teica Lī, „tad lūgšu- pilnvarot mani
attiecīgā kandidāta izvēlei."
izceļošana uz ASV
onas gaida galīgo lēmumu
sutna Kārļa Zariņa apspriedes
Franidurte, Heidelberga un Bonnō
Latvijas ārkārtējais pilnvarotais, sūtnis K. Zariņš 29. oktobri no
Frankfurt^^ caur FarizI devies atpakaļ uz Londona. Pēc lepasISanāB
ar latvieSu dzīvi raerik§b|^o Joslā un apspriedēm ar misa centrālo
organizāciju pārstāvjiem LNP prezidija un paplaSiniti LCK sēdē
Augsburgiii, sūtnis E. Zariņā apmeklējuma ncMilēguma posmu veltīja
pārrunām ar amerikāņa anpijas, DP komisijas^ un vācu valdibaa va­dītājām
personām, Apspriedes Frankfurtē, Heidelbergi im BonnS,
kur sūtniai ieradās LCK priekšsēla H. Elarka un vicepriekšsēāa V.
Lamberga pavadībā, skarti aktnaU milsa pašreizējās ddves un tālā-kās
nākotnes Jautājumi un panākts vlsci^kais kontakts mūsu coit-rālo
orgaiiizācija tālākai sadarbībai
Pēc otreizējā apmeklējuma pie amerikāņu augstā komisāra Džona
Mekloja, īpar ko ziņojām Jau sestdienas numurā, sūtnis K. ZariņS
arī piektdien turpināja apspriedes ar Mekloja Staba augstākiem dar­biniekiem,
Sūtnis sastapās un apspriedās arī is^ kādu augstā komisā­ra
padomdevēju, kas ir sūtņa K. Zariņa vecs paziņa no Latvijas pat­stāvības^
laikiem un kas toreiz uzturējis ciešus sakarus ar vairākiem
Latvijas"^ valstsvīriem. Vēl tagad minētais amerikāņu diplomāts ir
sirsnīgs Latvijas draugs un labi pārziiia mūsu ai^tākļus. Ar viņu sūt­nis
Zariņili plašāk pārrunāja tagadējo Latvijas valsts tiesisko stāvokli
un nākotnes izredzes. 1
Pēc visu apspriežu nobeigšanas
augsta komisāra Mekloja n^itnē,
gūstot ļoti labus panākumus, sūtnis
Zariņš ar pavadoņiem apmeklēja
DiP komisijas koordinatoru Eiropā
A. SkvadrilUl un viņa ātabu. A*
Skvadrilli apsolīja mūsu ministram,
darīt visu cilvēciski iespējamo, 1 lai
taisnīgi un humāni izkārtotu enU-grācijas.
sevišķi mūsu bij. kcļravīru
izceļošanas jautājumu. Kā Skvad­rilli
porādi'ja, no Vašingtonas sa­ņemts
paziņojums, ka visā drīzumā
mūsu bij. karavīru Jautājumu iz­šķirs
vlspāi^ējā mērogā un līdz tam
laikam dots rīkojums apturēt visu
bij. karavīru izceļošanu uz ASV.
Viņu emigirācijas lietas nosūta uz
Frankfurti Skvaddlli Štābam, kur
tās caurskata sevišķa trts vīru ko­misija.
Pēc Vašingtonas galīgā lē­muma
saņemšanas visu mūsu kara­vīru
emigrācijas Jautājumā arī ^ī
komisija beigs darboties, un mūsu
karavīri vai nu varēs izceļot uz
ASV līdzīgi pārējiem bēgļiem, vai
arī viņu lūgumus nemaz nepie­ņems,
lai tiem tad dotu iespēju iz­ceļot
uz citām zemēm. Ar to tad
būs gūta gļallga skaidrība mūsu ka­ravīru
lietā. Sajā sakarībā mūsu
sūtnis Vašingtonā J. Feldmanis da­ra
visu ieiipējamo, lai gaidāmais lē­mums
būtu karavīriem labvēlīgs.
Arī LCK priekšsēdis H. Klarks ie-
BEGLU INVĀZIJA
Stolholma (V), Rudens tumšo
nakšu aizsegā Zviedrijas piekrastē
fflcusies jauna bēgļu invāzija, kas
»P& Austrumvādjasf valsts nodibinā­šanas
daud:!:kārtigl palielinājusies.
Kgļu straumi galvenokārt palieli-jŅuSi
saasinātie politiskie apstākļi
Vficijas austrumjoalā.
Lielākā bēgļu daļa nemaz nav i n -
lormlta par Zviedrijas bēgļu uz­ņemšanas
likumiem. Viņi zina vie-
^ to, ka vairs nevar dzīvot krie­vu
Joslā un i r ļoti pārsteigti, ka ar
to vien nepietiek patvēruma tiesību
iegūšanai. Par šo jautājumu daudz
^sta zviedru prese un tas pārru-
J^b ari pariamentā. Dagens Nyhe-ler
sevišķi plaši aprakstīja gadiju-
'«u ar 14 vācu bēgļu atpakaļsūtiša-
JJītal pašā zvejnieiku laivā, kurā tie
WJa ieradušies Zviedrijā, „Mēs jutā-
^^es kā bendes," atzinušies zviedru
Policijas darbinieki, kuriem bija uz-uots
rūpēties par bēgļu aizbrauk­tu.
Parlamentā Iekšlietu ministrs
Mosbergs paskaidrojis, ka Zviedrija*
l^Projām dos patvēruma tiesības
Mītiskiem bēgļienii, bet stingrāki
ievēros likuma noteikumus.
«Bēgļi, kas pamet savas dzivesvi^
ārzemēs \m ierodas Zviedrijā tā^
vien, ka pašu mājās nav apmie-
"ijātl vai ari jātas ierobežoti savās
saimnieciskās iespējās, n a v uzska-
^ par politiskiem bēgļiem," teica
J^j^strs. Lēmumi par dažu jaunie-
'Muios bēgļu grupu atpakaļsūtlša-nu
pieņemti tāpēc, ka ar kārtējiem
satiksmes līdzekļiem tikpat kā ne­iespējams
nogādāt atpakaļ uz'Poliju
vai Vācijas austrumu joslu no tu­rienes
ieradušos bēgļus. Ministrs
paskaidrojis ari, ka no Polijas un
Vācijas austrumu joslas Zviedrijā
ieradušies tik daudz bēgļu, cik pa­rasti
dzīvo vidēji lielā Zviedrijas
pagastā
Zviedrijā saņemta informācija, ka
Vācijas austrumu joslas piekrastē
norīkotas apbruņotas padomju ātr-laivas
to bēgļu gūstīšanai, kas mē­ģina
bēgt uz Zviedriju. Strālzundā
novietota kāda milicijas vienība,
kas sastādīta no krievu jūrniekiem.
Atrlaivas apgādātas ar grozāmu
smago ložmetēju un starmešiem.
Arī amerikāni izrai
cediu diplomātus
Ņujorka (D). — Amerikas balss
ziņo, ka Savienoto valstu valdība
izraidījusi divus čechu diplomātus—
ģenerālkonsulu Ņujorkā Muchu un
sūtniecībasi darbinieku ChorvatU
Vašingtonā. Cechiem adresētajā rak­stā
ASV ārlietu ministrija paziņo­jusi,
ka šo personu palikšana Ame­rikā
nav vēlama. Vašingtonas lē­mums
uzskatāms par atbildi līdzīgai
Prāgas rīcībai. Kā zināms, no Ce-choslovaķijas
izraidīti divi ameri­kāņu
diploi
sniedza Skvadrilli memorandu ka­ravīru
jautājumā SBT attiecīgiem
pierādījumiem.
Piektdienas pēcpusdienā ministrs
K. Zariņā LCK priekšsēža K. Kler­ka
pavadībā Ieradās Bonnā, kur
vispirms devās vizītē pie Rietum-vācijas
valsts kanclera Dr. K. Ade-nauera,
bet pēc tam apspriedās
bēgļu lietu ministrijā ar vācu val­dības
pārstāvjiem par to latviešu
likteni, kas pēc IRO darbības iz­beigšanās
paliks Vācijā. Vācu val­dības
pārstāvji izteica prieku par
mūsu valsts pilnvarotā apmeklēju­mu
un draudzīgās pārrunās iztir­zāja
visus tos jautājumus, kas būs
izkārtojami, IRO darbībai Izbeidzo­ties.
Vācu valstsvīri parādīja mūsu
viedokļa labu izpratni un izteica
vēlēšanos sadarboties Jau tagad ar
Latviešu centrālo konilteju.
Sestdienas rītā sūtnis K. ZariņS
H. Klarka un V. Lamberga pava­dībā,
bija aicināts apmeklēt ameri­kāņu
armijas Eiropas galveno štā­bu
Heidelberga. Te mūsu sūtnim
im centrālās komitejas pārstāvjiem
bija izdevība vispusīgi apspriesties
par nometņu pārcelšanu, slēgšanu,
sardžu un darba vienību turpmāko
darbību un komplektēšanu un ci­tiem
jautājumiem.
Armijas Štābs, kas rekvizē telpas
bēgļu nometņu vajadjflbām, norā­dīja,
ka pēc IRO darbības izbeig­šanās
Vācijā palikušiem arī uz
priekšu atļaus dzīvot armijas rek-yizētās
nometņu telpās. Grūtāks
būs Jautājums par darba sagādi un
nodrošinājumu. Bet kamēr Vācijā
būs ASV militārie spēki, ari lat­viešu
vīri vienmēr atradīšot darba
Iespējas sardžu un darba rotās. Tā­pat
kā štābs saņēmis labākās at­sauksmes
par latviešu DP nomet-nēni,
tā ari latviešu sardžu un dar­ba
rotu viri izceļoties ar savu labo
stāju un krietno darbu. Štāba ci­vilo
lietu daļas priekšnieku mūsu
pārstāvji^ sīki informēja par mūsu
bij. karavīru jautājumu un viņu
grūtībām emigrēt uz ASV. LCK
priekšsēdis H. Klarks iesniedza ari
memorandu karavīru Jautājumā.
Štāba vadība mūsu karavīru jautā^^
jumu labi Izprot un apsolīja ap­svērt
sūtņa un LCK priekšlikumus
grūtību novēršanai. Štāba vadītāji
virsnieki izteica pateicību sūtnim
Zariņam un LCK pārstāvjiem par
Ierosinājumiem un Informācijām
bagāto apspriedi un lūdza turpmāk
uzturēt pastāvīgu un tiešu kontak­tu
ar štābu.
Ar šo apmeklējumu tad ari Lat^
vijas pilnvarotais nobeidza vērtīgās
apspriedes ar ASV armijas, augstā
komisāra, Vācijas valdības, IRO un
DP komiijijas autoritātēm. Ar ap­spriedēm
mūsu sūtnis ir ļoti apmie­rināts,
jo ir ne tikai noskaidroti
mūsu valststiesiskie. aprūpes un
enugrācijas jautājumi, bet arī no­dibināti
sakari, kas atvieglos mūsu
centrālām iestādēm turpmāko uz­devumu
veikšanu.
Pirms siizbraukšanas uz Londonu
(Tiurpinājums 4. Iņp.).
DP kalnraču bada
streilcs Beļģija
Daily Mali (29. 10.) ziņo no Mon«
sas Beļģijā, ka tur sākuši bada
s t i ^ u 52 DP, kas līdz šim^trfidt*-
JuSi raktuvēs. Tie paskaidrojuši* ka
jūtoties pārguruši un vēloties emig­rēt
Sešpadsnut no šiem DP atrodo*
Ues slimnīcā, bet arī tur atteikutiei
no aprūpes. „Mēs labāk nUrslm, ne*
kā atgriezīsimies raktuvēs,^' Isteldes
slimnīcas personālam viens no vi­ņiem.
Angļu laikraksta korespondents
noskaidrojis, ka šie DP nāk no 900
personu lielas poļu un ukraiņu gru­pas.
Bada streiku Šie kādās kara­spēka
barakās novietotie DP sākuši
pēc tam, kad IRO izšķīrusies par
300 cilvēku atpakaļsūtišanu uz VA«
dju, lai tos no turienes izvietotu
ASV. Beļģijā atstātie tad deklarēju­ši,
ka viņi visi vēlotiOļB emigrēt us
Ameriku.
Tito vairs nenoliedz ļobežsadursmes
IESAUC REZĒRVISTŪŠUN MOBIUZĒTOS
y m —
NEATUIZ MAJAS
Belfrade» (B). — ASV Aosftramelropas tfiltna konferences sprie-domi
par 8tivok|a altlsUbu Jofoslavijft pierādījušies ne tik preoU kl
amerlMņu alepenft dienesta matiMItS prognose par auksta ka|m tiliko
attbtn>a starp Tito un EremlL Belgrades radio svētdien li^oJa» ka
DonJi-lffllaaovakaa ciema lavomi pie JogoslaviJaa Voflrijai robeiaa
notikosl atksil īsta kaoja, kori iebracējn paHIiino vimlbas Uetejoiaa
Idhnetijas, patiaatenes un mbiametiJuB. Elaosot Tito pavēH Jufoala*
vn Imŗičipēka vienības, kaa kft pasUprinUama robešsarglem kono^M*
taa pleiobeH, oi partirina ognni nav atbildējušas, Jo partldbii lugosla-vijas
timltorijā nav leaikaSL Jugoslavu pusē bUašI valrikl krilotta.
Jugotfaviīas Iekšlietu ministrija
šo starpgadījumu dfidliijfi kpmuni^
kē apaumē par „smagfiko starpgadf*
mu ķej^ fiādes aukstais ķaŗš ^ t^
kirlitaformu un ļnlitMu Tito".
AņiEļu un anieiik&ņu avoti pār' šo
starpgadījumu nekādas papildus zi­ņas
nesniedz, bet atgādina, ka sen-,
sacioņlUe ziņojumi par drīzu pār-
Tito spokojas arī
Amerikāņu žumāl^ts Sursbergers
ziņo, ka jau tuvākā nākotnē sagai­da
Cechoslovakijas ministru prezi-dentii
ĶIementisa krišanu. Labi in-forniētas
aprindas Prāgā Izsakās, ka
viņš Jau kopš ilgāka laika zaudējis
Maskavas uzticību. Politbirojs Kle-mentisu
uzskatot par Tito draugu.
Amerikāņu žiumālists ziņo tālāk,, ka
Tito ēna aizvien vairāk izplatās ne­vien
zemēs aiz dzelzs priekškara,
bet arī rietumu demokrātijās, Ko-stova,
Gomulkas un Rajka krišana
izskaidrojama vientgi ar Padomju
savienības bailēm, ka Jugosiavijas
piemērs varētu radīt ļaunas sekas
Kremļa ietekmes sfairās. Ka Pa­domju
savienība cīņā pret Belgradl
savu spēli pa daļai Jau zaudējusi,
liecina spdlgts piemērs no franču
komunistu dzīves. Kaut ari pjurti-jas
augstākā vadība saviem bied­riem
aizliedza apmeklēt Jugoslavi­ju,
šinīs dienās uz Belgradl devās
42 franču komunisti, paklausot mar­šala
Tito ' personīgajam aicināju­mam.
Savas informācijas beigās
Sursbergers piezīmē, ka Jugosiavi­jas
«ļaunais piemērs" lielā mērā vā­jinājis
Kremļa pozicijas ari Somijā.
Par «neuzticību ģinerāllinijai" no
turienes komunistu partijas centrā­lās
kondtejas nesen esot Izslēgts
Lelno, kas savā laikā bija iekšlietu
ministrs un skaitījās Staļina uzti­cības
persona.
tUiņu kara iespējamību JugoslivK
jfi, aeīnoredzot tomēr /balitit i»
faktiēni un ka liondonas dipIomlM
konferences atturīgais iniers patie­sībā
bijis Tito valdības %pgUltag
ārzemju novērotāju maldlnlianaa
rezultāts. Aiz līdz šim neizprota­miem
iemesliem maršals Tito un
viņa iekšlietu ministrs Rankovičs
līdz pat svētdienai mākslīgi apklu­sinājuši
visas līdzšinējās zinas par
robežsadursmēm ar kominforma
partizāniem. Ja no citiem avotiem
diplom&ti un žurnālisti par šim sa­dursme
tikuši informēti, iekšlietu
ministrija Belgradē arvien paziņo­jusi,
ka darīšanas tikai „ar pārspK
lēt|m un neapstiprinātām bau­mām'*.
Vēl pagājušās nedēļas sākumā
Jugosiavijas ārlietu ministrs Beb-lers
UN pilnsapulcē ižleicās: „Ne-miemieki
un partizāni Jugosiavijas
mežos un kalnos nav atrodanU. Tie
eksistē tikai karstgalvīgu ārzemju
žurnālistu raksto&." Tagad turpre­tim
sestdien Beblers UN politiskai
un drošības komisijai ziņoja, ka
«smagākais starpgadījums un ne­piedzīvota
provokācija notikusi Un-
•gārijas un Jugosiavijas pierobežā".
Reuters ņn BBC izsaka bažas, ka
ar Belgrades atklāto .paziņojumu
par kaujām ar kominforma aģen­tiem
.sācies jauns posms cīņā jiret
Tito. Spriedumi vjsumā atturigl
un pagaidām paredz tikai ,,nervu
kara saasināšanos". Ja tā, tad šis
jaunā veida „nervu kaŗS" būs pa­grūti
atšķirams no aukstā kara pa­veidiem
Grieķijā un ĶInā.kur I0Ž-;
metējus un mīnmetējus lieto jsiu
kopš četriem gadiem. Politiskās
aprindās gan sagaida, ka Maskavas
īstā ofensīva pret Tito sāksies tikai
nākamā gada sākumā, kad janvārī
Jugoslāvijal būs jāieņem jauniegūti
vieta Drošības padomē.
Pēdējās ziņas no Jugosiavijas un
Ungārijas pierobežas rada Iespaidu,
It kā tur notiktu gatavošanās vēl
nopietnākiem starpgadījumiem. Ti-
(Turpinājums 8 Ipp.).
Visinska grūtā diena UN
Ņojorka (E). — Apvienoto nāciju
politiskā komisijā jau vairākas die­nas
tufipiinās debates par cilvēka
tiesībām. Pirmdien vēl nedzirdēti
asu runu pret Padomju savienību
teica britu delegācijas vadītājsMek-nils.
Viņš norādīja, ka Maskava Jau
divdesmit gadus ignorē cilvēka tie­sības,
tanī pašā laikā apgalvodams,
ka Krie\aja ir «visprogresīvākā
valsts pasaulē." JEs būtu laimīgs,"
teica tālāk Manila, „ka Padomju
savienība izlaistu no cietumiem
vismaz tos cilvēkus, kas tur ieslo­dzīti
pēc Višinska kunga rīkoju­miem.
To komēdiju, kas norisinājās
Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā,
mēs visi zinām. Sarkanarmijas
durkļu aizsardzībā šīs Austrumei­ropas
valstis bija spiestas ievēlēt
tādas valdības, kas patīkamai Mas­kavai.
Tagad Višinska kungs par to,
protams, vairs nevēlas runāt," runu
beidzot teica Meknils.