Bavarijas Latviesu vestnesis, June 24, 1950

              1im
1990. t 21. jūniji
»fi*«iip^ aizbto
r^$&(|tfi9^ k»
j ^ ^ i ļ k tagad sākusi ak^
iri lai agrIUcajā Ķinag
Krievi jļid siiķuši būvēt
' d z ^ kas savich
- ar 1 ^ Būvdarbi
11Ž r j r j ^ zemes*
""tfemit lidlauki, kuros
^ S^i^ bumb.
| # # ļ * ķ ^ sapro,
m^^m bagātīgi urāna
Ies
-•pteteen. Parīzē sākāi
gžlKin<er«5^ k^ ap-
|^;«raudjPūpniēd^^
'^I^Mk SajS konferen.
tt^icljas'piedalās vēl
*^Wefttimvācija, Itall-uņ
lajksembu
|Bt0Ja, fcuŗā ietilpst pie-
1^ W Parīzi izbrauca
||qņi8dlienā/B^^ po*
I ^ f i l ^ starptautiskā sa-otrā
pasaules kara
V&turlskā apsprie-
1>lāna autors Fran­ks
Sūmans pa-ierosinātā
Insti-
^ tikai ogļu un
^l^anas, bet ne
te ļBez tam velti-
PJfistu bažas, ka
I P t u strādnieku
ot padomā neuz-
, ogļŗaktuves un
IBJas. So pasāku-
"•^ gadījumā pār-ptetiāk
iBfbrmāGlja,
teku deklarācija, kas
Jbtlhu ne vien Pran-
Ito^ valstis, ne-
'^"lu p|i8u angļu strfid-
• ifiitedfis/ Lēhw^^^
Wkla-uzskatiem
kā
laika un
l^dēj.
Jitifahis mSģinfijums ap*
11 Pertf. Maskavas aj[en-
' Oija ieņēmuil otru, lie­gtu
Arekvlpu, noisAvijot
* SOO personas. PBč dallm
karaspēlci dum]^ pU«
^ A t t l lumlbas dē) pilnīgi
»tftiskls daiblbsi. Viņi
" ari dienvidalrlkiņu
Kopi «nļpU'būru ktra
)i|mu abu naidīgo
M«Mttai« avUdjai mi-
W Hfgadlgl detum*
t d l l i t s ļ a t u privl Ju^
apvāmoja saboti*
l i par labu Albl<
fv aM^nlba atkal no
89
itp oy|imizici;)ito jau-
OlMitavs jpag. piektdien
daimumdienu. Oficillas
Ies krUtIfi tlelbl*
, lani ar knstl|«itl-
Taik itjMstiiiot kids
prpfesors.
Sācies starp Argfntlno
Helan Izdeva marku sB-
)ralklan(l JSlands. Vistu-markM
ar io us*
^ iNists atast par ne-
.idria^tma Jau kop» ilaa
' l»rfalWandu salas Ir
• ' • -1 . . •
s a u n bumtas sva^
-jnu nasen nozaguits
. -jra dievnami, «ādsiba
9 t | i n , jo pagrauto baznīcu
•Ti neizmanto.
nep^aiikta miega Sinia
ilas^ «tinitta ViktoiUa
visu laiku barota mik-
- Ui irseinim no 1*
iali. C^ojumam bāl
. pase»". ' •
Svl9au atssardElbn un
«*«ttsta punktiem evēt-
•narUcIņu aizsardzības
ianeraistftba prieki-
I» ar ASV okupācijas
iaku ģen. Mekartū-iedte
piedausles ari
irpostlskals padom*
kas paireiz no Ja«
Ju.
kijas kļūst llali*
jHttdtiēm Ilgiem novi*
ABV seku fabri*
sikuias ralot Ue«
tomir Udsi»n«Joa na«
krttttfi grieķu armiji n»-
^Tl. Sls skaits ir aptuve-
1 zaudējumiem pidiji
)iis pret ItaUJu un Vif
I
LATVIIA
Lstvian Kewqwer
PubUsbed undtr EUCOM CivU
Affairs Division Auttiorisatlon
Number imDP 196. PubUshar
and Editor: Valdemārs Lam-bergs.
Sehwābiscb Gmand, DP
Camp Artillerie-Kaseme. Prln-ter:
RemsdrUckerei SiagrHārteI
& Co, 8ebwābiscb Gmund, Pa-radlesstr.
i l PubUsbed twioe
weekly. Clrculation U.000.
Sestdien» 1950. g. U. JislU
lanik irsldlinis m sasMlsņis
fzdfvflts: UtvieittOesufill^
mUtJa. Oalvaaaia rtdaķlafs: V.
Laoibtip; nlvani liUlora
vleuueln 11. CuUtis. Btdaktoci:
A. BollteUis. J. Jlkabsm B.
dseUs, E. Ralitars. U tvares.
AustriUJas redakcijas vad. A.
Bmlts (Uw)C9r Housai Canb«^
i«^A.C.T^ AusbraUa). lidalD*
dju adrese: aia) SdivibMi
OmOnd, DP Camp AHUMi»
DP laikmets tuvojas beigām
KO SOLA PRAKSE JAUNAIS ASV
IMIGRĀCIJAS LIKUMS
vīzu turpmākiem pārbēdzējiem no austrumiem -
Veco laužu mītnes Vācijā nodrošinās uz 50 gadiem —
farP.BlaumaņaliāvilRO komentārus vēl nedod!
KONFERENCE BAD KISINGENA
f^ents Trflmen» parakstītais Savienoto valstu DP Uknma oapU-jnSjams
un \m]& inllcCJas DP grupas tummikais ilktrah — ti»
blU divi galvenie p&rrunu tSmatl S s ņ u TS? mc prcK. kJŽ! ^ "^f^
m>a, kas pēc ilgāka starplaika sanSe^ M « S S STii P' plaSa apkārtne izskatās pēc
Nilāin «laiis
pānērtiK ar iHai»!
Stutgarte (D). — Kāda vāciete, ku­rai
nesen laimējās izbēgt uz Rietum-
Vāciju, preses pārstāvjiem pastāstī­jusi,
ka Klaipēdas apgabals tagad
patiesībā līdzinoties vienam vienī­gam
tuksnesim. Tikai nedaudzās vie­tās
redzami nelieli kolhozi, citādi
ferenoē, kas pēc ilgāka starplaika sanāca 21. iuiiift Bad KMnirt^ni i ne-
Cik pagridam noskaidrojies, galīgā DPU^^ ^L" jūras Visus vāciešus no Klai-
Wi karavlpi izceļošanas izredzes uz AS™iku™ apgabala deportēja uz Siblri-nav
iimiedzamas tikai tiem bij. karavīriem. 1 , ^ 5 » ^ S ļ;^ ^^VT^^^- f ^stl notika tā
brīvprātīgi cīnījusies Uesuii teroč^^-boTe^rnS Jet 7^^^^ sarkanarmlja un MVD no-šabiedrotajieiii
rietumu frontē. Tā kā UkuiST fdrmuX^ "^x1*^
svērts art brivprātfbai princips, IHO Augstm^^r^^^ ^¥ "I^?'*'
ma Frankfurtē secina, ka vismaz tlm kar^v^^^ ^^^^f^^^ī^ ' ^ s'^^^T
savu mobUizāciJu. izceļošanas izredzes varētu būt droL ^^i*^^^^^ "Lf ""^i^^""' ^
fjŗ^i^^ Umata Pārliecīgam optimlsiffr^Jo «noSS^^a^^^^^^^^^ l 2^agad "^^^^^^^^^^
tuvākas inatrukcijaa un likuma izpidnoteikumi no VaSInatonas kas J ? L . if^a^» P«c
situāciju.eventuāli var ari mainīt. vasmgionas. kas dmpu lauka. Vainojama te sarkanar-
"I»"!»*. j^jjg^ ^ļgy izdemolējusi un izlau
publiskās informācijas daļas ļ sibu • braukt tiem līdzi (vecais l i - P^iusi.
, rn ;—j^^j^g ggjg gadījumos noteica, ka
adoptivbērniem nepieciešams atse- 1^.,^^ •
višķs galvojums). Tālāk nozīmīgi JaUnS MaSKaVaS i z ­ir
likuma paragrāfi, kas paredz zi- ^- k«.l^»*->
nāmas prioritātes grupas (gan bez IHCginClļUnia DalOnS
noteiktām kvotēm) imigrantu izvē­lē.
Sos paragrāfus, domājams, prak­tiski
iedzīvinās visas Asv emigrā­cijas
akcijas beigu posmā, kad atli­kušo
vizu skaits būs jau stipri
mazs. Priekšroku izceļošanā tad
taditājs Čarlzs T. Reiners preses
[konference ieradās tiešā ceļā no
Frankfurtes, kur viņš ar augsto ko-misSru
Mekloju pēdējās dienās kār­to
svarīgus DP dzīves jautājumus,
it īpaši zīmējoties uz Vācijā palicē­jiem.
Konferencē piedalījās ari
amerikāņu joslas emigrācijas daļas
ASV nodaļas vadītāja Mišs Jūma,
kas iepazīstināja žurnālistus ar DP
likuma papildinājuma interesantā­ka
jāiļd detaļām. Visumā. jaunā l i ­kuma
teksts atbilst Jau agrāk pre­sē
iztirzātajam, nosakot, ka kop­skaitā
līdz 1951. g. 1. jūlijam Sav.
valstis iekižami 34U0O DP. No
tiem.39.000 ir zināmās speciāli pre­c
i z ē t gļj^' tmm% Q>mA
500 ^ u jftrezen* ^efsonfinr, ka»
pašliiik atrodas zemSa dzelža
priekškara un cīnās tur par demo­krātijas
atjaunošanu. Ik vienu kan­didātu
uz šim 500 vfzēm DP komi­sijai
personīgi rekomendēs Savie­noto
valstu ārlietu vai aizsardzības
ministrs.
Jauns likuma papildinājumā ir
noteikums, ka adoptivbērni vai pa­bērni,
viņu audžuvecākiem izceļo­jot
uz ASV, automātiski iegūst tie-
Dardaneļi
Baltijas jūra
Maskava (E). — Padomju zinātņu
piešķirs: 1) personārt, kas dodas uz I akadēmijas mēnešrakstā Valsts un
ASV strādāt lauksaimhiecibā, māj- "^^^^ ^^^^^ dienās publicēts kāds
turībā, bū^miecIbā un apģērbu rūp- r^^^oranda raksts, kas radījis plašu
niecībā, kā ari dažādu citu npzarui^^^r^ ārzemēs. Autors ierosina
zinātniskajiem AiftT-techn^ Baltijas Jūrā
speciālistiem; 2) ASV pilsoņu vai kara kujļlem, kuru ro-
—... • ' ' l u l ^ i » i^^fi#wprfi<ft<#>. pežas neatrodas 8 ūdana basm%
arī kas |)6č kara nevainojami velr M^fH
kuSas dienestu amerikāņu darba
vienībās.' Sai sakarā visiem ASV Vēžojama, Savas di8ertā(S« beigās
emigrācijas kandidātiem loti no- P^^^^^ konstatē, ka ar šādu lēmumu
pletni norādāms nekavēties un ne- h»^®'^^*" pārvilkt svītru angļu un
gaidīt pēdējo bridi, bet darīt jau amerikāņu imperiālistu iekaŗ<^as
tagad visu iespējamo, lai tiktu pie ^ ^ •
vīzas. Jo citādi var viegli gadīties, 5*^^^» Zviedrijā un Francijā Sls
ka ierobežotā ^^zu skaita dēl Jāpa- P^^^^^^l^ izmēģinājuma balons radl-liek
Vāc^fi. V " *^ jis ļoti negatīvu nostāju. Parlzf do­mā,
ka ierosinājums ir jauns Ma^ka-
IZCEĻOŠANAS GAITA ATSEVIŠĶIEM DP '^^;Zt^£^XB^
PALĒNINĀSIES I jūra ir atklāta jūra un to nosprostot
• Kopš likuma papildinājuma pa­nav
nevienam tiesību. L l d ^ uz-rakstīšanas
dienas, t. i. 16. jūnija,
emigrācijas procedūrā uzsākts pie­mērot
vēl dažus citus noteikumus.
Katram ASV braucējam pirms vī­zas
saņemšanas t^gad jāparaksta ts.
CJood Paith Affidavit — solījums
godīgi un pēc labākās ticības strā­dāt
galvojumā minētajā darba vļe-
Atcelti vil 3 igamia
ministri
Tallina (D). — Tallina radio ziņo,
ka nesen no amata atcelti vēl 3 igau­ņu
ministri „par korrupciju un sa­biedriskās
mantas nelietīgu izšķērdē­šanu".
Nomainīts vieglās rūpniecības
ministrs Ristamegi, zvejniecības mi­nistrs
Rauds un mežsaimniecības un
papīra rūpniecības ministrs Volins.
Tallinas raidītājs nekā nepiebilst, kas
aizstās atceltos ministrus. Stokholmā
saņemta vienīgi informācija, ka
Igaunijā nodibināta jauna valsts
kontroles ministrija, ko vada Udrass.
Radiouzrunā jaunieceltais ministrs
pavēstīja, ka Igaunijas sabiedriskajā
dzīvē iefiltrējušies «nacionālie pilso­ņi",
kāpēc vajadzīga kāpināta uzma­nība
„pret šie^ amerikāņu aģen­tiem",
-r
AUSTRUMEIROPA IESPĒJAMS
SASTĀDĪT 10 MIUONU ViRU
PRETPADOMJIJ ARMIJU
Etoburgā (m). - No ppete^tības kustī­bu
dalībniekiem krievu kontrolētajās ze­mēs
būtu iespējams sastādīt 10 milj. vini
lielu pretpadomju armiju, paskaidroja bij.
Ukrainas ministru prezidents Jaroslavs
Stečko konferencē, ko Edtnburgā rīkoja
Skotu liga Eiropas brīvībai. Minētā līga
pazīstama īpaši Eiropas mazajām tautām
ar savu nostāju pret bolSevismu un par
visu, ari mazo nāciju brīvību. Sanāksmes
telpas bija greznotas Austrumeiropas val­stu
karogiem, un lieli plakātu saukli pra­sīja
«brīvību nācijām un brīvību indivl-dam".
EdinburģlcSi gan izrādīja maz in­tereses
par sanāksmi, jo telpās ar 2000
sēdvietām bija ieradušās tikai ap 200 per­sonu.
Tomēr Uga paredz Skotijā ilkot vēl
Citas līdzīgas sanāksmes.
tā. So solījumu nepildot, vainīga- g^ats valda ari VašingtonlASV ār­ām
draud deportācija no Savieno- h,etu ministrija pasvītro, ka territori-tajām
valstīm. Pirms : pielaišanas gii^ , ^ikai trīs jūras jūdzes
pie konsula DP komisija par katru piekrastes, lai gan krievi tos mē-kaiMiidatu
resp. ģimenes galvu sa- paplašināt uz 12 jūras jūdzēm
stādīs. sevišķu raksturojumu, bals- Militārās aprindas Savienotajās vai-toties
galvenokārt ^l CIC izmeklē-Ltis domā, ka padomju iestādes to
šanā ^tajiem a zinumiem. Talak Lja.^ tāpēc, lai slēptu savus nocieti
kopš 16. jūnija stājies spēkā notei- nājumus Baltijas jūras piekrastē,
kums, ķa individuālos galvojumus» * * f
Caru valoda laba diez­gan
ari boļševikiem,
saka Staļins
Ingrida Vīksna
Kas nav pieredzējis Jāņu
nakt} Latvijas pakalnos, tas
nezina nekā par latviešu
dvēseli. Bet kas reiz ir līgo­jis
Jāņuguns spožumā, tas
n ^ d nevarēs aizmirst Lat-vijas
zemi. Tā tauta, kas sa­vās
dziesmās un savas dvē­seles
reibumā slēpj tik al­katīgu
dzīvības prieku, tik
dzi)a skaistuma un mistikas
vīziju, nevar pazaudēt aevi
ne betona milzeņu žņaugos,
ne sausu stepju vējainajla
smiltis.
Lai tādēļ lai Jūnija nakti,
kas dažam pienAka zem ek­vatora
zvaigznēm! dtam ar
debesskārpju reklāmu ugu­ņu
zibēšanu, kādam varbūt
zem moskītu tikla dienvidu
salās, Austrālijas kaktusu
ēnā vai Kanādas mūža me­žos,
— lai visi pieveram
acis, un savos sapņos atsau­cām
vasaru tēva pagalmā,
kad pa ganu ceļu laidarā
ielīgoja govis, ziedu vītnes
šūpodamas ragos. Migla, kas
cēlās no Pļavām, bija silta
glāsaina, un gani sasaukda­mies
pieauroja birztalas ar
ar pirmajām Jāņu nakta gavilēm. Līgo!
Smuidro meiju viegli vīstošā dvaša, sajaukdamās ar svaigo plā­ceņu,
rūgto apiņu un spodro Unu drānu tīro smaržu, nogulās kambaru
ēnainajos kaktos un plaši atvērtajās klētsdurvis, bet ziedošie rožu un
jasmīnu krūmi gar dārza vārtiem iesita sejā savu saldo un grēdfo
elpu.
Līgo! Vēl nedroši ielocījās pirmās meitu balsis lejā pie upei, btt
kad pietvīkušās pieres apsedza kuplie Jāņu vainagi, zem spoil n
jiem ozolu zariem aizslēpjot dīvainā nemieri degošās acis, btliia ^
va dirdilkas un skaļākas, celdamās pāri pagalma teokim un lijom*
daifnaa Md vakara v^ļanu
No kalna u kalni
JiņofunlB splfo...
var sniegt tikai ASV pavalstnieki,
vai ari organizācijas, bet ne agrāk
iebraukušie DP. Tomēr tie DP pa­rakstītie
galvojumi, kas līdz minē­tajam
datumam būs bijuši jau pie­ņemti
DP komisijā Vašingtonā, sa­vu
derīgiunu paturēs arī turpmāk.
Atšķiribā no raiTetf.*i'k\^sii:;\»
teikumiem, turpmāk izceļot uz ASV g^a presē. Pravdas so. e. numurā garākā
varēs arī tie DP, kas atzītu iemeslu apcerējumā par ..marksismu filoloģijā"
dēl zināmu laiku bijuši izbraukuši paskaidroja, ka padomju komūnlsU ic nnfot VViSānciiljfatRs , Tlaass aatutiieeccaass , Pniieemm. . uuzz r*jj*^*^^'^^ jr^ugnj ājot to p^a^S^u^ krie^v^u^ ^v^a^lo ^d^u^^, kādu
personām, kas veseļošanās nolūka visām gķim barjerām un udēi ari ne­pavadījušas
kādus mēnešus Šveicē Usot vajadzība pēc ..valodas revoiacijas"
vai Zviedrijā; kas izbraukušas no P^dom^^^ !ll„5!f^*J}L'^!^*'
Vacilij as sit.u dj xēit. kuRādjsa ās.^rmz^e^mU'j, u maci- I jdaruonjuiemšile md, omkfaiUs ikztāe ikautšbii ldiez brtītneum, kkāodmi^-
ļjas iestādē, vai ari kas ar personi- netiek pārveidota krievu valoda, ja vlsi
gU iniciatīvu bija devušās uz citām cits komunistu valsti pārveldoU. Nevle-e4i.
Q<4Sf ivrolraHS vinfi fnm?r ^^'^ oslēpums, raksta Joslfs Visarlo-
^ ^ ^ r ^ i . ^t: i 5 a Te U^v^^' ^« krtevu valoda kalpojusi krlc-
ASV ari turpmāk nepieņems tos vu kapitālismam un krievu buržuāziskai
DP, kas ar IRO palīdzību kādas kultūrai tikpat labi, kā tā āodien kalpo
emitfrāciias akcijas ietvaros izceļo- sociālistiskai sistēmai un sociālistiskai
eimgragga» aiv^^joD nact5vī0ti J^uUūral. Bet citādi nevarot būt. Jo valo-juSi
un apmetušies uz Pastavigu i ^ ^ sabiedrībai,
dzīvi (finnly resettied) ārpus Vāci-' *^
jas (piem., DP ogļrači Beļģijā).
Stipri paplašināts DP likuma 13
paragrāfs, kurā noteiktas drošības
apsvērumu dēļ ASV neielaižamās
personu kategorijas. Tajā minēta
vkkne nacionālsociālistu resp. ko­munistu
organizāciju, kuru tagadē­jiem
vai bijušajiem biedriem vai
simpatizētajiem durvis uz Savieno­tajām
valstīm paliek slēgtas. Pa­ragrāfa
teksts vietām tomēr atzīs­tams
par neskaidru un, to vienpusī­gi
iztulkojot, varētu pat rasties si­tuācija,
ka Sav. valstīs neļautu
iebraukt nevienam, kas komunistu
vai nacistu okupācijas laikā savā
zemē v i s i ^ bijis- kaut kādā amata
(Turpinājoiss i IPP*)
EŪMĀNIJAS CIETUMNIEKI
..BRlVPRATlGr* ROK KANĀLI
Bukaresta (Rs). — Rumāņu raidītājs
Romanla Liberla ziņo, ka jau kopS jan­vāra
DonavBs—Melnās jūras kanāli rok
gandrīz vienīgi cietumnieki un koncen­trācijas
nometņu ieslodzlUe. PagājuSā ga­da
beigās tic pārvietoti no visas Rumā­nijas
uz speciālām, politiskās policijas
apsargātām nometnēm*abpus līnijai Ker-neveda—
Konstanca. Raidītāja komentē-tors
uzsver, ka cietumnieki ..brīvprātīgi
pieteikusies kanāla rakSanas darbā un
slavē viņus kā ..demokrātiskās valsts po-
ItUkas izpratējus". Cietumnieku nodarbi
nfišanas akciju komentē tors nosauc par
..progresīvāko un lietderīgāko soda Iz­ciešanas
veidu", kas pārņemts ho Padom
Ju savienības.
Sil Bi4iv&it w hiM^ ¥iļĒ malt nndi tp ilpdr IniMtļit tl<
n iM vienā pēc otras pacēlās Jāņuguns sveķainās liesmai» jm spoiu
dzirksteļu lietos nobārstīja pļavas 1^ ar, zcataf ut^kļiem^ yi
vejSi» tfizn^kuSi bārdas -miesta • putās, atUēca gal>^afl tKu ai
damie savām balstm aizskanēt pāri jauno gavilēni, un šai
kauliem kāda nezināma burvība atdeva vingrumii, viņu sirdīm Jau­nību.
Līgo!
Kas zina, vai Jauno vaigi un rokas kaisa vairāk no ugunskura
liesmām, miesta kannām, vai dzi^mu un smaržu viļņoftanās, k u tii*
koja gaišā. Tā bija Jāņu nakts un ziedēSanas nakts, tālab pļavu, ma»
ži un tīrumi gavilēja savas auglības briedumā, un Ildzi tiem Mltībl,
nemierigās asinis, šļākdamas dzīvos locekļos, alka dzīvības brinuma
krāšņumu.
Senās dievības, ko ikdienā vairs nepieminēja jauno ļaužu lūpai,
Sai naktī likās atmodušās ar slepeniem jāņzāļu Čukstiem, un iķita
nozuduši, gadu simti, kas šļ^ra dltls un paaudzes. ^Hena tauta, viena
elpa, viena dziesma un viens reibums šai naktī apņfena Latviju
pāri visiem novadiem no robežas līdz robežai ar neizmērojamas ai-"
klāsmes mirdzumu, un katra dvēsele slēdza zvērestu ar savas samta
seno cilšu trūdiem.
Tā bija nakts, kas visu pārvērta sksiistumā, visu darija. tīru' uid
domām atņēma ļaunumu, tuvinot cilvēku mūi^gās dzivībsfs sivotiem.
Dievs vien zina, kādas šogad elles ugunis svilina Latvijas >pikal*
nus un kādas vaimanas un apslēptas elsas ceļas pret mēmajām da*
besīm. Miesta kannas ir rūgtas, balsis aizsmok migl&t'Un smarĪBiiii
āboliņš grāvmalās saļimst zem naglaino zābaku spēriena. Mūsu dnoiH
tenes sētsvidos vairs nemostas senās burvības nakts, bet savas .4vē«
seles klusākos dziļumos mēs katrs pasaules plašiunfi nesam Ildzi htit^
vijas Jāņu nakts reibumu un spēku, kas palīdzēs mums pārdzīvot
tūkstoš nāves, lai reiz iedegtu jaunu dzīvības lāpu savas tautai md-žīgās
vasaras nakti.
Jūl hlki iolHis n M UimB limlil
Apvienoto nāciju krize meklējama chartas
nerespektēšariā, saka sūtnis J. Feldmanis
Ņujorka (F). — Apvienoto nāciju
aprindās Lēksaksesā dzirdamas ar­vien
noteiktākas valodas, ka nado*
nālās Ķīnas liktenis laikam izšķirsies
jau jūlijā, kad notiks Drošības pado­mes
sēde. Padomes delegātu lielākais
skaits it kā esot ar mieru pieaicināt
Maotsetunga pārstāvi, tādā veidā
beidzot darot galu konfliktam, kas
ilgst jau vairākus mēnešus. Par se­višķi
labvēlīgu uzskata to apstākli,
ka Drošības padomē prezidēs Norvē­ģija,
kas komunistisko Ķīnu jau atzi­nusi.
Ari kāds britu ārlietu ministri­jas
pārstāvis šinīs dienās izteicās, ka
Londona pašreiz apsver iespēju par
komunistiskās Ķīnas uzņemšanu Ap­vienotajās
nācijās. Sazinoties ar ci­tām
valstīm, britu valdība tomēr at­zinusi,
ka šis Jautājums vēl ir pār­agrs.
Apvienoto nāciju konflikts ir Ju­ridiskas
im morāliskas dabas. Savie-notajām
valstīm un Lielbritānijai ir
ļoti neērti atstāt agrāko sabiedroto
maršalu Cangkaileku savam liktenim
un sadarboties ar Maotsetungu. II0
otras puses konflikta palldztriāiana
pilnīgi paralizējusi Apvienoto nidju
darbu, ja viens no Drošības padomei
pastāvīgajiem locekļiem — Padomjtt
savienība to boikotē. Sūtnis J. Feld*
manis mūsu līdzstrādniekam lai sa­karā
izteicās, ka tagadējās UN k r im
iemesli meklējami nevis tai apstttU,
ka valstis nevēlas sadart)Otiei ar na­cionālās
Ķīnas pārstāvjiem, bet gan
Apvienoto nāciju neveiknnē pieda­būt
savus biedrus pildīt pienākumus,
ko tie uzņēmās, parakstot UN cfaartu*
Kāda nozīme runāt par £iropai ūni­ju
un rietumu kultūras sargāšanu, ka
puse Eiropas tautu smok nebrivibi
un tām nolaupītas elementārās dl-vēka
tiesības. Latvijas sūtņi un bēgļu
organizācijas darija visu, lai vērstu
pasaules uzmanību uz notikumiem
Baltijas valstīs, bet šie iesniegumi
vai nu nozuda, vai netika nekad ap-
I spriesti, pretēji Apvienoto nādju
I pakta noteikumiem.