Bavarijas Latviesu vestnesis, April 12, 1949

              1^^,18 Pārvesti^ļau^
^ivķm. m Konstanta
igtwr likvidējas S ftžk
itnēft. Bez šim vēl ' - • » • - « « «•
30. ^^p^»
vai S ^ ^ J
vonju^ .,j.^^ttaamm.. BBeett j<<a• ttCeife r
l^afl; pimerotu skaitu ķ
iicaioSami iiz Kanādu no ,
jostea. 25 diplomētas ma-
^ l & m Ifeflektarites līdz 45^^
ar trisgadīgu izglitibr
if^anā,. bet ar divgadīgu
Kdz 35 g. Vecumain, va?
^^ļM3ndienē, Varnera kaza^
jfmi»^^i^^^::TmBāa izceļoSan^ dali
liiiiSļ^^ ••••LCKintii
$ 1 U LlS
•MVI .. : T M i i i r ' i i ni
I i. ^ i.
i
ļimanļs, Vir^burga
IPlpfIfDS^^ BUUSIE KAlļļA*
' " " ' ' ^ ' ' " ' ' ' ' i^j^^ ' LNP, delegāta
t b l i a interesanti un pati-
* kādas i r mūsu bij. ka*
rpejās attiecības. Sa-
-Jtt veco strelnidmbied-
^_iu piešķirt tai' vienu
P^kuŗa strēlniekiem tagad
vja, vispirms mala
.V. Skaistlauks,sirs.
par strēlnieku biei»
_aa iievērošanu lin ari
ka Kalpaka bataljona
i^f:A[; Krīpens un ZiemeMe-
Bērziņš lūguši In-
VĒSTULE LATVUAI NO CiKAGAS
, Baumas, par^ .ASV- gaidāmo saim- ļ labot produitciju, kas kara laikā b i -
LiMiskp depresiju .bi«dē Sejlfeiuešus; ja cietusi kvalitātes zinā. . '
yiņi vēl M V .aizmirsuši tnsdesmito Tātad ista saimnieciska depresija
fgadu dziļo ķmi -ar divgadīgo bez-, nav iestājusies. Bet vai tā vēl tālu
•SariMi,: publiiskām vvirtuvēm, . mājuļ gaidāma? AMlde nav «k
āropeiņ, bsnkia kractoiem, demon- vienkārša. J a tos 1225 mEjardus do-irāciiiām-
un; gl^ienlem iĶ Vašing- lāru brīvo maksāšanas līdzekļu kas
Karo. .Tā&. dara dranigus" ari nuisu i r iedzīvotāju rīcībā, laistu apgrozi-p5c4otāju&
Ŗ«na8 pat to dzirdam vai bā, tad būtu saprotamas bažas pjir
btru: dienu, iH)2ināi)ft.ām aprindām inflāciju. Taču, pastāvot pircēju at-
^ ar inanāmu p r i ^ u wn ^ b^^ un tun>inoties straujai pro-lareģ^
umieiH'^Visl ar bažim lū- dukcijai, tarājumi pieaugs, pasūtinS-Ķpja
»; pēc . kMām nepārprotamam jumi samazināsies, un produkclia
Unāņ,. ktosibi nepa- būs jāier6bež6. Bezdarbs tad var
pjansato teidif f el talu. pieaugt vēl aprīlī u n maijā, kas jau
ŗSttoHiieoiskp depresiju parasti ie-ļiteimētu istas krizes tuvošanos.
i]ļgt(^-bezifeffbs. Valdības bi- /Vai tā varētu stišniegt trīsdesmito
, j ^ v - « ļ , ka viņu organiM-
«i^lilS«'«1fcalsta streto*
I *Eaīiijrt: Cīīdtāju apvia*
ļ R r ļ C I ^ iz^
ļļE^ESanu strēlniekiem, if
ļ ž l^ja, ka viņa ricļbā »
^ strēlnieku piesiitītt*
,v„.*feftatl«asta biedribas>
K^IŠCarMja ^āds žests vienofib^
iaaSiiaie lk.reiz pat mm
||inj|;Ja kopsapulcē arī
Itfeidii: viedokļi ieņem leg"^ '
iiliļtlifttsevlšķu ceļu Sajaja«"
Hllttlķādiāitt domstarpība ^
l^a.W,x?trā karā latvi^
Ifiii^l^tviju, tāpati ka 1)^
iSttaniefci. Strēlnieki am^
iifejtittJSl leģiciiārieni noto^
R)u, Strēlnieku lūg""».,''!
ļi(*ārt(rt uzdeva Onitaju W
f i t i v ē t oti-a gadijufflāparāj-
ItNrtsu kafōtāju vienotība, »>
mmm kanmru, Jie an o
i*Ū ipuses neatskanēja nevien
iJ*t te molūciju, kuŗa
mmš, lāi A S V Ja^ai^Tss
Jtf: likumprojektā parejļ^
irOcibas tiem i^eļotajiem,»
Sies sabiedroto P«sē « " LL
*:ķarS, papildinātu f note^
JĒ&ttdžigasWekSŗocibas^2- rtie,' kas sabiedroto pu^
p i r m ā pasaules kaT^^gt
ō? , U2 latviešu stŗebnetoj^.
r-daml atpakaļ dažas ļa^/Jtj
fefures grāmatā, mēs atgaa»
i ^ i , ķa arī latviešu tauteļŗjs
fMvu asins- tiesu taja
l ilcausā, kas Versaļa n ^ ^ ,
'^":as un citu rietumu «e^ita-
.Jē, jo bez uzvaras pirffla;^a.
p t u nākusi uzvara ari ot^^
ttOM mums naudu P»
iillF$ttet uz pārvednin»/ • ^ j ,
jiiiC fttadmēt, p a r
šiiaita
lasasfltin.^
i«48.,gada janvāra beigām Šis^H mazo nogiddijumu skaits ir
ļj^Uela^ par a pm 600.000. a,pdrosināts. Banku un krājkašu
^Inliri tto V a ^ ^ ^ gadījumā noguldītājs pJ-pii^
ejāļā vakiJba iziinaksāijufii pa- zaudētu tikai tās summas, kas pār-
- 8:, immOOO doiaru. Vidēģā sniedz 5.000 ddaru. Līdz šai summai
_ ksa te.fP 20 dolāru nedēļā, krācējs saijemtu tūlītēju 10% iz-
' ^ f e m a r J - p a b a l s t ī t i maksu, par aiJlikūso — bonus
" ē n M * 2,9, :niiljcwii cilvēku. Be^ļ(bonds), kas izmaksaiami 45«/o pēc
^-'efei'Skaits m^rtā ir «^ugstāksļgada un atlikušie 45% pēc ilgāisa
februaa?! im. sasniedzis 3V2 laika. Sīko krājēju un lielā patērē-^
Ipjonus. ; paju vairuma, iztuk^ana tātad nm
kiTie i r ileāi^ diNaiidīgi skaitļi, ja iespējama, un tas izslēdz katastro-
^i&ojamtps pašus par.fievi. Bet, p l u pircēju skaita krišami. Stāvddi
i^ssāldzinām tos ar visu nodarbi- nievātu labot arī federālās valdī-koļpskaa!^
mazaik ne- publisko darbu plāna iedzīvinā-
Ijftb^īga. Tāl941, g; -ASV biJa 57,4 §ana. Krized iestājoties, darbā ie-jnIJ;
valdības aparāts, lai or-fniij.
lauksaimniecībā; :i944. • jau fianizētu un izpildītu darbus, kas uz-un
8^; 1948ļ, g, Mfi un 8i3;ļpla*uma l | iM nav veicami augsto
, Mfim^^^ un darba roiku trūkuma dēļ.
i' un .9,2;J94«. g. decembrī 62^8 P l ^ i e nodrošinājumi pret bezdarbu'
7,4 milj. muk^aimnlecībānodar-ļ^^ pabalsti novērsit^
ato ļ tādu ktdzes asumu, kāds iestājās
^ Milzīgā strādājošo amrida s4>ritef^^^^^^^^ ^?fyč f^^"" sarukJi - np €S miajdni4 pagā- J^^^^ ^ atkal atslābt ka da^
''"-vasaras Vidū m „Eiropa ir veca. be^t Austr|lija
liem šī gada marta sākuma!h'^Ii^^'^ , ., , jauna," tā.rakstīts mūsu angļu va-strādāti^
u skaits vēl vienmēr i r . noskaidrots, io(fes.mācības grāmatā ^English for
tikpat'liels kā 1946. g., kad notika H^^^ "^"^ bēgļiem ;jāa1*uras^norizce- Newcomer& to Australla". Atbraucē-plaSās
:dem<)biadzēšanas, un^ Sava«iotam V ^ t i m -ie- jiem no Eiropas te izdegi arī speciālu
3V« miljoni bezdarbnieku i r : t depresijlas laikrajcstu „The New Australiaii",
maza daļa no Btrādātā^^l^ jārēķinās i^eļojoti, rei2i.m^esļ iznāk ^ ^ K ^ Vi
Tarvi^riekādā^gadīotimā n e n ^ ie<g<^as lebrauce- ^ var vērot, ka a u s t i t a doma*
feesi^āšanos. : . . fei^ff ^^^^
Daudz citādāk izskatījās 1932.—33. Kās ST ipm^ dsi bts^as A U ««.^ • -
* l "3^-, ļl^". . ^ ^ i^^' \m Kanādu.
« ar W mi^. Abus minitos | ?J^{«S,^«
jS^itbezdarMdM^sķaltu, vtepareju. . j . ^ saprotams". Jāizceļo i r jo
•ražošanas s^nazJnSšaņM, cemi k n - ^^^o^MSmi^misV^^
ianos, preCu Pāiplmbu, ņatidas ?f*^^'^^^^^^
(rōkumu,. ražošanas un sadales nzr 1^^„ io^^
«Smw„ k^v,.i,««;«««, Imem, un 1948, g. liKums i r lespe-ņemumu^
bankrotaem;^^^^^^^.^^^^. ļānu'piinjgi jāizmanto, bez Mekas
,. Ari pašreiz. Vetcņama ikritoša ,ten- „jaiutajuniiu studēšanas".
omqe w vistif , l i i ^
„Par no]
piektafa kolonnā • • •
Kā^ franču laikraluitt nat&dUās
ši 1. aprīļa fotoitiontSlii, k a ^ re­dzams
franču komonJIstu vadītājs
Moriss Torezs padomju ģenerāļa uni
formā ar visiem otdeņSem: tos vlņS
esot ieguvis „ffan par nopelniem
1939. g., ]oitpm MažinKif linUas, gan
visas vēlākajās pialās kolonnas
ofensīvās". Pēdējo padlomju mtUtS*
rās vadibas pārkārtojumu secibS
Torezs esot iecelts pm 3. sibMeSa
divizUas brigādes ģenerāli „honori8
causa" un iecelšana atsElmēta air In
timām vakariņām padoanju vēstnie­cībā
Parīzē.
KOŅEVS UN 2UK0VS KAURAZ& SPfiLE VOLEJBOLU, BETT STAĻINS
Priekš dažām nedēlam no Berlīnes
izbēga maršala Sokolovska tedmis-kais
eksperts pulkvedis K. Viņš Ie­radies
Rietumvācijā, kur franču laik­raksta
„Samedi-Soir*' |>ārstāvim i z ­devies
iegutv. no viņa interviju; tā
spilgti raksturo padomju armijas
virsnieku m^tālitāti un dzīv®^
veidu.
„Sokolovska izraidīšana no Ber­līnes,"
saka pulkvedis K., „neap-šaubāmi
ir jaunā kara ministra Va-siļevska
atriebības akts. Savā laikā
Sokolovskis, kas bija Bulgāņina la­bā
roka 1946. gadā, stipri intriģēja
pret Vasiļevsķi — toreizējo padom­ju
ģenerālštitaa pridcšnieku.*'
Staļins šādas savstarpējas intrigas
labprāt atbalstot, .stāsta tālāk pulk­vedis
K. Viņa princips esot — „skal-di
un valdi". PārbēguŠajam pa­domju
pulkvediM biei^ bijusi iespē­ja
uzturēties arī Kaukāzā, tā sai;^*
tajā .JKraanajā Poļanā", kur ^fiīfi
novēroji! sarkano maršalu privāto
dzīvi Tā maz vairs atšķiroties- no
krievu .augstāko virsnieku, dzīves
cara laikps. Sai apgabalā esot fo­relēm
bagātas upes, bet medniekiem
esot lieliskas medību izredzes ap<-
kārtnes mežos^ Pašam Staļinam šai
Kaukāza paradīzē piederot l i e l i ^a
vasarnīca „Nadježda", kas celta pēc
ardiit^ta Ofana projekta un ko
imitējis ari Vorošilovs, npsai&dgms
ssn^u rezidenci par „BrSoņepojezd**
(Bruņuvildenu — par godu tam, ar
ko viņš 1918. gadā aizsteidzās prlek»
šā vāciešiem pie Chaŗkovas.) Vo-rpšilova
pilij esot 18 istabu, tai pie-klaujoties
divas kalpotāju mājiņas,
tris garāžas, staļļi» raldāmstaclja,
sporta laukumi utt — viss gāndbriz
ir launa...
Desmit faunas nometnes uzņeiņs DP
Mūsu SPEaSLKOlUSFONDENTA VESTULE NO BATl ĪSTAS
_ ^.. , _ - ^ , ^ * - v - ^ ..
jautājums: vai * tad, kisidr šSs^^»^k(aiti-itšr/
vairs nebūs , # jāiinS^ fias
iszsiimos arī vecās Ein>:pas: 6ēi-gu
lir gari vēl stipri augtāka par
temskaŗa līmeni, bet ie&pejams, ka
P isā laikā var ^mazināties no
p/o uz apm, Wh virs pirmsļ^a U -
|wĢa, Tērau^v aitttomobi|u un Wiv-ribās
produkoiijā tuvākos mēņe-vaf
sagaidīt' slltļešaniu iI^iSt>.
^ātaou-<^ixrmēra nedēļas izpeļ-mg.
decembri - 54,7? dolāri^
J ē k a b s K a l n i ņi
kcmiūnismu? Atbraud^il to neieva
zās Austrāliešu - lielā .^rese, kas ir
noteikti i pretkomūnismka^ tāpēc
apsveic katru jaunu BP lassansportu,
kad lae piestāj lielās ^ļd(las [krastos.
Daudzi eiropieši*te dzļvo J^ii.30 un
vairāk gaduVaņi komtnisrmi savām
acīm nav redzējuši, bet iepādnušies
ar to tikai no propagandas Hiēterātu-ras
un pūš satikanajā stabulē. Sī ne­laime
i r arī daudziem no apmēram
3 000 igam^u, ka^ šajā kantiņentā
Mm iī im%m galvassiipel
.FRANKONA EUmLTA PĒDĒJIE VĀRDI
^iltSi
Kad Ruzv^Sts bija Savienoto Vali-pies
ļoti maž^ toties stipri slī- ļ stu prezidents, lielo laikrakstu īpaš-
^ caur^nērā nostrādāta stundu ļ nieki izdevia milzu summas, lai re-
Iedzīvotāju icaiākumi ir porti izsekotu katru viņa soli un
itafci nefcā 1947rg., bet i e j^ša- ātrāk par citiem ziņotu, vai Baltā
mazināijusies. Cenas vairumā ir nama saiiimieks nav saslimis ar ies-par
#/o zemākas un var sama-1 aiām un kur vjiņš pavadīs nedēļas no-f
īnities caurmērā par lOVo. Rūpnle- gāli. Par spīti visai šai centībai Ruz-ibas
akdju oenBte i r zemi&ās k^^^ dzīves gHitām īstijzsekot i z -
Wi.g. Banku aizdevumi i ^ trīs lielāko ziS?u aģentū-tudas
:apgro2abā ir mazāk (27i557 rU pārstāvjiem, kuriem bija īpaša
^ i : pret 20:163 n^j; dolāru 1946. atļauja uzturēties pie pre'sidenta kā
ķ Bzeazce^ pār^ļiāļumi ikritušies pastāvīgiem novērotājiem. „United
acdnz līdāt 10% zem 1948. g^ līme- Press* ziņotājs Merteens Smis^ sa-a.
Tādā situācijā:saprotam®," ka rakstījis „Baltā nan^a piezīmju grā-paaugstināšanās
ir apstājusies.!matu", nobeigumā paistāstīdaUis par
Oen^ai. Motors" (nodarbina apm. Ruzvelta pēdējām stundām.. 12: ap^rīlī
!H).0(K() i r pat pazeminājis sdgas, tai kopš viņa nāves paiet 4 gadi.
"'^ laikā- samazinot vieglo un 1945, februārī notika Jaltas kon-
'figo automLoMļu'cenas. ference. Ruzvelts atgriezās Vašing-
Arī dzīV€Š5 dārdzība ti-īs mēne§a tonā noguris. Staļins pārāk viegli
'^S kritusies par 2,7 punktiem, bija uzvarējis.. Kad Ruzvelts pinna-
^^ Pārtikas līdzekļiem un drē- jā martā ziņoja kongresam par kpn-
^, bet īres cēlušās. Izeijvielu ce- ferences.norisi, viņš pirmoreiz se'dē-
MtuSāS visvairāk, taču metallu j^^ slimnieka krēslā. . «Atsvaidzināts
'iias kapūSaš. Konkrēti darbu sa- un jauna spēka pilns es atgriezo^"
bāšanās Jūtama drēbju tin ādu viņš teica gandrīz izaicinātājā bjdsi.
*Weca)ā, pulksteņu un rotas lietu, ,,Es nebiju ne minūti slims, Hdz atr
^Iiavu un k i^alno metaUii ražoša- griezos Vašingtonā un dzirdēju visas
kokrūpniecībā un dzelzceļu baumas, kas par mani pa šo laiku
sportā. Sīs parādības ,pa daļai radušās.** Bet prezidenta izskats ne-idrojamas
ar sezonas darbiem [apstiprināja viņa vārdus, un ari
Vkaŗa laika ierobežojumu dēļ ra-fbalss bija pavāja un neaizsniedza
^ iiJlrufoumu segšanu tāpat ar pilnās zāles tālākos stūrus. Ruzvelts
^ārtošanos m riguiāni ^^^r^ ^^^^es pat pārteicas.
^ ^grožibu. Sava-nozīme arī jau- Sinisssaka, ka Jalta bijusi Ruz-ražošanas
metodēm, kas izstrā- velta smagākais piedzīvojums. Viņs
^tas kara laika pieprasījumu izskatījās par desmit gadiem vecāks,
paidos; bez tam jāMn pdītiskā un par to runāja visa Vašingtona,
'^oirja pēc vēlēšanām, valdības Baltā nama ārsts to visu nolieto
^nu un nodokļu politikas nogaidi- bet - slepenā poHcija sāica apsai'gat
ana, kā arī valsts uzņēmumu dar- viceprezidentu Trumenu ta it Ka^tas
apmēPi un pabalstu poiītto. jau būtu stājies pie valsts vadisa-feraugčtlēs
-uiž *to tomēr notiek nas. , _ ^.
lifPSrēSa saSaurinišaiiās,^ rezervju Taču par «Pīti visam sim ļauna,
grūtākiem laikikn, cenša- jām If^^^t^^^autam un p a z m^
samazināt inventūras, atbrīvo- Ruzvelta nave pat f^^^^%J^^f^'
»e4 no ve^āMem strādniekiem ^ 1 ^ ^ ^ un^ tuvākajiem h d ^
i^WekiSi:J:paceat diu^^ r^^^ pilnīgi negaidīti. Baita nama
^^augstinot S o J u m u , ua «z-1 žurnālisti bija nolēmusi 12? ai^nii
sarīkot Vormspringā nNmis-svētkus.
Ruzvelts bija ielūgts mi apsolījies
ierasties pulksten četras. Žurnālisti
izgaidījās — prezidents nebrauca.
Viņi piezvanīja. Atbilde bija neno­teikta
un izvairīga. Svištiius atklāja
ar mūziku, bet Ruzvelts joprojām
neieradās. Pulkstenis ifcdja j a u ^ v -
desmit minūtes pēc čeMem. Žur­nālisti
zvanīja vēbreiz. Atks^ neno­teikta
un izvairīga atblOlde, līdz bel-āz(
A reportierus uziddiniāja ierasties
ūz apspriedi.
Visi bija satraiikti, jo kas gan va­rēja
atgadīties brīdī, kad .Vācijas ka­pitulācija
šķita tepat likai nedēļu
jautājums. Taču avīžnieka priekš­nojautas
bija pareizas. Kad. atska­nēja
vārdi „manl kungi, māns sktpn-jais
pienākums i r jums paziņot..
lielākā daļa žurnālistu jau satraukti
tālrunī pieprasīja zlbenis sarunas ar
Ņujorku, ar otru ausi aiaklaiisīdami,
ka prezidents šodien 35 minūtes pēc
trijiem miris.
12. aprīlī Ruzvelts bija labā gara­stāvoklī,
raksta Smiss, kaut viņš arī
izskatījās bāls un slimīgs. Viņš sē­dēja
savā mīļajā vietā pie kamīna.
Rokas viņam trīcēja stiprāk nekā
citdien, un viņš ieklepojās pa brī­dim,
taču smēķēja cigareti pēc clga
retes. Džordžijas siltā i«uļe spīdēja
uz prezidenta muguras.. Pēcpusdie­nā,
piecpadsmit minūtes pēc vie­niem,
Ruzvelts teica pēclējps vārdus
Tas bija pirms otrajām lirokastīm
Viņš strādāja gar aktīm, kas tikko
bija atsūtītas no Vašingtonas, šķita
jūtamies labi un priecājās par sarī­kojumu
pēcpusdienā. Kara ziņas
bija labas. Ruzvelts vēlreiz pāršķir­stīja
papīrus, bet tad piepeši' iesita
sev pa pakausi, it kā gribētu aizgai-ņāt
kādu nekaunīgu mu&u. Viņš sa­cīja
klusi: „Man i r šausmīgas gal­vassāpes."
Tad viņš sabruka
Asins izplūdums smadzenēs 1945
gada 12. aprīlī izdzēsa Piranklina De-lano
Ruzvelta dzfvību.
:ā. kā Berchtesgādenā. Maršala
Budjōnnija vasarnīcai gan esot t i *
cai 15 istabu, toties viņa īpašumā'ir
kaut kas tād^. kā citiem nav, proti
observatorija Nav zināms, vai
Viņš pētī debesu telpu vai arī bai­dās,
ka saiicanā zvaigzne ar neap-jTuņotu
aci drīz vairs nebūs saska­tāma.
Arī visi pārējie maršali un
ģenerāļi sekojuši modei un apmetu­šies
Krāšņajā Po}an§", tā k a pa­domju
tauta to sāku$i dēvēt par
„maršalu ieleju".
Plvreiz nedēļā promiinentā sabied­rība
Mti^as dažādās spēlēs. Sa-dia
spēlētāji pulcējas ap Vasiļevsķi,
ko uzskata par Staļina i^rsonīgo pa«
domdevēju. Viņš i r lids Žukova un
Koņeva pretinieks, un viņa simpāti­jas
i^eder Molotovaifi. Rokosovskis^
arī vecs cara vii'snieks, motorizētā
karaspēka stratēgs, pulcinot ap se\^
tenisistus. Volejbolu spēlējot Ko-ņevs
un Zukovs, bet tos abus pastā­vīgi
uzraugot — Koņevu savā laikā
atcēla no ģenerālštāba vadības, bet
2ukovu drīz pēc kapitulācijas at­sauca
no Berlīnes. Staļina mīļāka
spēle esot biljards. Tajā īpašus pa­nākumus
gūstot Maļinovskis — Be-rijas
balsts un politbiroja uzticības
vīrs. Bēt pie kriketa sastopas Bud­jōnnija
ar Sčemenko.
Bulgāņinu, politbiroja maršalu,
labprāt neuzņemot nevienā spēļu
$8biedŗībā, jo viņu necieš tāpat kā
Zdanovuun Maļei^ovu, kas esot
„<dv!lās armijas" virsnieki un nekad
nav redzējuši kazanņas. Toties K l e .
ments VoroSiiovs, saukta Kļems»
baudot simpātijas kā labg paidagogs.
Pēc >^šā pasaulē issplatrtajām slikta­jām
atsauksmēm par boļševiku ka­ravīru
uzvedību^ dieviešu izvaroša­nu,
pieda^eršanos un laupīšanu, v i*
ņam tagad esot pilnas rokas darba,
lai atjaunotu padomjv armiļas pre­stižu.
Blakus saviem ofiaHajiem
pienēkundem politbirojā un aimijā
viņā vdc ari dažus citus — viņu
uzsluita par jrnilitSristu pareģi, bez
tam v i i ^ rāpljas par etiķetes ievē-mīt
jau gadu deOTituĢ. Tagadējiem ļ ro5anu, un tikai tie, kas uzņemti v>^
atbraucējiem atliek vienīgi nožēdot, I ņasastfidifā saraksti, dj^ikst piedar
ka ar saviem taUtieSiemiņevtŗ vairs | Uties šai prjl»nin?txtajā sabiedr&ā.
sarunāties; Viņi neSkam netic. Kitrā zlņē tftdus. kas niav militāristi,
Kāds Sidnejas laikraksts ^ ā s [tur n^ifeņem. VctfoSliovs izsfrādājis
dlēiias ievietoja: rakstu pitf k m C i - t e ļļ^uzvedlbas kb4*u«, kas mi^#tft-nistu
ienākšanu Sidnejā. Tur U]Q |:]% aabiēdiib uzņe^^tajiem padomju
tēlots, kā tagad^a dzive pamazām I v i r s n i ^ e in lidc žņaui|tties unifor^
pārvēršam — „nadanālizē** namus unlmās tikpat deSi|cā vecos laikos prū-namiņus,
i r v a ^ tasīti viena pollt lāif»^ i e t ^ skOpstit dāmām t<Am
samazinās preču krājahi utt; Viss hiei%}ma ^s^dlffic^ MUt ^atradlnSt
bija pateikts i t i k ^ f ^ tied^ Sudlii^u^^^ arvien mēdzot
kā to atceramies i i o iaVas im^s [norūkt ū$is kddu divstāvu vārdu,
pirmās boļševi^SSanas lailldeih; £sot.intetflsant^
Raksts radīDa lielu sensāciju, taču bi^iliā veāda zināms antisemī-viens
otrs pat^ca „Pasakas!" Vai tisms, un, Ja ipc^i T n i to
patiesi šis „|pasakās", lai tām ti<^,j laikā, galvenajā Stābl ap 55 proc.
katram pašfdm jāpārdzīvo? Auistrā- bijuši žīdi, tad .tags^ vairs nav ne­liešiem
katrā s^ā Jāizvglas savs nā-1 viena MiŪ domāts atjaunot arī go-kotnes
cetš; RiOcsti presē gan noicMa, Ida divkartjas, bet politbirojs vilci-ka
visumi ieŠķirSsĀās jau notikusi notiek šo iesniegumu izšķirt,
par ^ o m ū i ^ ^ fronti. Un jau- ,,Marfalu kejfi** uzturas ar! NK-
^ \ ^ V P nodi^^as gādā, lai militāristu
AiistralU^u ^ ā d m ^ j ) r l v ^ fr ies^paids pārāk nepieaugtu. Staļins
n ^ ^ n a ^ Cilvēks a i z i ^ pa- gan pašreiz ^>ēleJot , ^ visām kār-sti^
da pāria dienu tad viņam tur tim«. taču viņš esot arī ieinteresēts,
v ^ s n ^ S ^ u n tas m ^ e . atical lai ifcvicai w
dtu nodaitKjSano^, nesaņ^is nekā- bfitu pa taCVD mmm, — vai nu
d i ^ oficiālo iestāžu .pāranetraus. tas būtu mājkalpotājs, virtuvene vai
<^W)8. plOT^am, pat viena vai otra virsnieka sieva
austrāiHeši mainas viens pec otra, un
bal^heši, )|^ azf nbdaiU^Hl tuiim «f«- • t dž ^ ti •
tatai noskatās. J a šie paši cilvēci re- VaClSKS llllKOf UITIS
dzētu padondu strādnieku ,,brivilbu", I
tie patiešām būtu mēmi. Bet, Dievs | Raksts par „b!8tamako cilvēku E l ­lai
nedod viņiem to piedzīvot! Jā, ropā" SS pulkvedi Oto Skorceniju,
AustrMija i r jauna . . . kas iespiests arī mūsu laikrakstā, Iz-
Paredzēts, ka no 16. marta līdz 3. raisījis strīdu un sašutumu viicu
maijam Austrālijā no Eiropas iera-1 presēs aprindās. Raksts, kas vis-dīsies.
pavisam 11 D P tran4x)rti. Sisi pirms bija iespiests amerikāņu žur-plāns
pagaidām sim<^roc^!gl ple-jnālā ^ a d e r s Digesf V — no kura
pidās. Martā un aprīlī te sagaida ņemts arī mūsu laikre^stā iespies-ieceļotāju
rekordskaitu, ap 10.000 cii-[tais tulkojums — ievietots arī Sī
vēku. Tas i r tieši tikpat dau^z, cikižumāla vācu izdevumā, ko redij^
pērn atbrauca vis^ gada. I vācietis Dr. Aleksandrs Posts. M i -
Tik plašai ieceļoSanas kustībai ar P^^^^S valdiba tagad paskaidrojusi,
Batherstas un Boneg^as izvietoSa- f"'^ vācu izdevumā ieapiestais stāsts
nas nometnēm vien vairs nepietiek, P^^ Skorceniju ,4calpb nadstu glo-jo
tajās katrā var izmitināt «kaiK^^ccŠanai". Jau*pirms tam ,,f^^^
2000 cavēku. AustrMiJas imigrācijas " " ^ r Rundschau" ie^adraljptā iztei-
TT^ni&trija tādēļ steidzami plāno jau- r ^ ^ ^ s Pdfias domas, piebilzdams, ka
nas nometnes gan tāliBcal tevietoša- gan iespiest ffit-nai,
gan arī ģimeņu nometināšanai, ^^^^ jaunatnes žurnāla,
jo uz šo tālo zemi sen vairs nebrauci ,3tar8 and Stripes** salīdzinājis
tikai vieninieki vien, bet arī daudz ļoriģinSlrakstu angļu valodā ar vā-ģimeņū.
Izprojektētas a^ 10 jaunas I cu tuUcojumu un atklājis, ka starp
nometnes, arī Tasmānijā, kur gan I abiem i r ievērojama atšķirta. Vis-pagaidām
varēs novietot tikai 200|pirm8 jau amerUsāņu izdevuma virs-atbrauc^
u. ļriOcsts bijis ,,Vi8bīstani&ais"^cilvScs
Tiem ieceļotājiem kas strādās P^'^'V ^ vācu izdevuma virs-
Rietumaustrālijā, turpmāk nebūs „acorcenija bīstamākais uz-vairs
jābrauc uz Sidneju un Mel- Puvums". Kādā vietā angļu tekstā
bumu. ,Aniarapoora" būs pirmais P ^ ^ ' ^ ) ^ nosaukts par ,^rūnma-kuģis,
kas J14. apr^ī piestāsies Pre- painu ar^ glītu seju**, bet vācu
mentlē. Atbraucēji vlsFrirms apmetī- P^^^J^» teikts: „bldndais milzis ar
sies GreUendē, Pērtas tuvumā, ģi- skaisto, pievilcīgo seju", i^rī illus-menes
novietos Northemā, 56 jūdzes l^^^^Ua, kas ievietota vācu izdevumā,
austrumos no Pērtas, kur būs nomet-ļ Skorceņijs stipri idealizēts, viņa re­ne
1000 cilvēkiem. Jaunas nometnes p a noslēpta, bet toties sevišlji izcelts
šajās dienās pavērs durvis ari dtās dzelzs krusts, kas viņam kaklā. Va-
Austrālijas malas, pat Kvīnsflendā. ļ tulkojumā esot vēl vairāki sīkāki
Kovrā, netālu no Sidnejas, būs vietas ī^as kalpo šī SS vīra
2000 atbraucējiem ,,glorifikādjai". Pavisam izlaisti d i -
Ņav šaubu, ka jauniekārtotās no-rk^-!,*\ ^^^iJi izteicieniem:
metnēs darbu atradīs ari daudzi bi- paādausiju pavēlēm. Es nošau-jušie
DP. Jau tagad liels skaits mū- 5" savu māti, j a mļnjo liktu
su tautiešu strādā Batherstā un Bo- h^^^*^ ""^ ,,Tevzemes labā mes m m
negillā. Arī šis daits skaitās līgumā PS^^^
paredzēto 2 gadu kontā; ^ S^i^^rP^^^r '^^^ •^I^^'^'^J^: ^ Z daktors Dr. Posts pagaidām šai lieta
Batherstā. martā. paskaidrojis tikai to, ka „tulkojums
A r n o l d s S m i t s [veikts lielā steigā*'.
I I