Bavarijas Latviesu vestnesis, April 12, 1949

              lotboUsts 25. '
.liJBgam, 5l8 vasara?,.f<wiii E
LATVU
Latviao Newspaper
Ptiblisbcd noder EUCOM Civil
Aifairs Division Anthorisation
Number UNDP 196. Publisher
gnd Editor: Kārlis Rabācs.
DP Caim» KleinkQtz near
Gfinzburg/D. Printer: „Schwfib.
Volksbi.". Gfinzburg/D., Ban.-
Landm.-Pl. 7. Circulation: 12000
Pablished three tinies weekly.
Editorial office: Giinībnrg/D.,
Domtniktts-^immerniannstr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
OMieii, 1949. g, 12. apriU
I t i ^ Uls reiscs nedēli. Udt*
vč{s: LatvieSa preses darbinie*
ku sadarUbtfii kopa; kopas va*
cātoiis M. CnUtts. Galvenais
redaktore K. Rabācs <Sobrid
dtt>b& neatro^s); calv. redai*
tora vittn. M. CoIItis. Re­daktori:
B. ĶlseUs, A. Uepa,
H. Mindenbergs. Redakcijas .
adrese: GQnxborg/D.. Domini*
kns Zimntarmaiuistr. 2 (lālru*
.nmfe 84).
-^ir^baktf driz''spēfe art W ^ 1
ļ^ta. iekārtot 8pe<iili?« • m\
mm ^ defība * ī S i
SpJt futbolu, kadbwnbļ2^
• I
lifco]^,: viena:
1tiriiii 1045. g.i3: inaiaJ
g l p d b n i j u tiesa pa^
§^<a^tHh§ • sodījusi- Mii
l ^ v u no pkroiti^Ģ, kas jiii
darba nespējīgs.
ir
8f ruijff DŽb^ess ziņo par jji
iMji atrašanu, 'kas,: rēgirļ^
ļal^ l a i atbrīvotos ho.
ifelbas iemesliis tBzfaljJ(W
,^_is;aliniSca Stpkhotali
|'ļ*i^-ļ)ar •" '""^ *
••••
^^^^^^ 1^^^^
Wi5 i V2d
^ dās, .skolotāja
aramirt vakaros mazos tiern-.^
il|l^:^i(*felri
WĶ Arīatizas §tata
«scjuMas teiSrakžta «bon^ .
Sol^^iras^
iilgi^^^^
^ ^ - n , divriteni' -TaSu
i f c ŗ g t o s dēls nedrilfflMg^I
;«sfa«ri*sni grib pirW f J^jjf
ķ tikai trite/*
. 1'
l a ^ l aēteļa-d^«f^
^ illdpŌŠ^
dabūtu laivu n<«\g%iilts *
ŗPSdusgm bijis. du»9?-ļsg#
* i i g 6 ižvilfeufii AP
Gramosā kaujas,
streiki visā
Grieķijā, bet
Sofulisam gripa
• • * • ' Kaujas Gramosa kalnājā ar komu­nistu
spēkiem turpinās. Nemiemieki
ziņo, ka bez 4000 kritušajiem valdī­bas
karaspēks zaudējis ari 1000 gū­stekņu
un^2168 ievainotos. Bez tam
notriektas grieķu valdības lidma­šīnas,
to starpā 4 iznicinātāji un 2'
bumbvežL Tie bijuši novecojušies
amerikāņu lidaparāti, pie kam bumb-vēži
izrādījušies par_ pārbūvētam
,,0akota*' tipa tranSportmasīnām»
Valdības virspavēlniecība šīs zinas,
ilaut arī ar mazākiem skaitļiep, ap­stiprina.
Tai pašā laikā visā Grieķijā turpi­nās
ierēdņu streiks Atēnās, Pirejā
un visos lielākajos Dienvidgri^ķijas
centros normālā dzīve pilnīgi para­lizēta,
Sti-eiko ne vien skolotāji, bet
m*I pasta ierēdņi, dzelzceļnieki, vi­sas
mirtistrijas un sociālās palīdzī­bas
organizācijas. Kā zināms, pirms
trim. dienām 'grieķu valdība paziņo­ja,
' ka prasa streika tūlītēju izbeig­šanu
un apcietināja 15 streika va-doņx^
s. Pārējiem piedraudēja ar pie­spiedu
mobilizāciju un nosūtīšanu uz
fronti, ja d^rbuis neatjaunos. Sie
draudi nekā nelīdzēja. Svētdien ār­kārtējā
sēdē valdība pieņēma liku­mu
par visu ierēdņu mobilizāciju. Ja
tie tomēr darbā neieradīsies, tos. no­dos
kaŗatiesai. *
Atēnās un citur notika demonstrā­cijas,
kufās pūlis protestēja pret
,;valdibas tiranniju** un aicināja vēl
nestreikoļošās iestādes pievienoties.
Pēdējas telegrammas no Atēnām zi
ņo, ka ar gripu saslimis 88 g. v,
Grielļdjas ministru prezidents Sofu-
IJSS; kas jaa pagājušā gadā visiem
ārstiem par lielu brīnumu pārdzīvo­ja
plaušu karsoni. Pirms likšanās
guļtU^of.uliss vēl devi^ ^SE^viem :līdž-
*^^ira<4riļ^kiem ŗji^ojumu piel?^p9
strello^ājti priekšā uņ atlaist apoi0-
finātos'ierēdņu arodbiedrību vadītā­jus.
Bez\ tam Sofuliss mēģina stā­vokli
glābt ar Helifem preču lin pār­tikas
daudzumiem, ko laiž tirgū par
iepirkšanas, cenu. Cits jautājums, kā
to, uzņems grieķu tirgotāji. Iespē­jams,
ka ari tie sāks streiku.
PASLUDINĀTS JAUNAIS
DP paliek armijas pārraudzībā '
. ASV, Lielbritānija un Francija panākušas pilnīgu vienošanos par
Eietumvāciji&s statūtu. To svētdien oficiāli nodevs^ parbmsentārai pado­mei
Bonnā. Pirmdien 11 Rietumvācijas ministru prezidenti ^āka statūta
I apspriešanu. Ceturtdien tos jģu^edz sabiedroto kontrolps^omei tās
'sēdekli Frankfurte. Tiklīdz vācu parlamentārā padome Bonnā bus
pieņēmusi jaunās satversmes galīgo formu' un sabiedroto ķonk-olpado-me
to akceptējusi, trijās rietumu joslas izbeigsies līdzšinējā niititārpār-valde.
Amerikāņu, angļu un franču mili^rgubernātom v^ta Va­šingtona,
Londoha un Parīz<& iecels savus augstos komisārus, kas
kontrolēs tikai drošības, ārlietu un valūtas jau^umuļs. Visa pārē­jā
zemes pārvalde pāries ps^^ vāciešu rokās. Izņēmums paredzēts
arī ar pārvietotajām personāņp. Tās joprojām atradīsies okupācijas
armijas pārzināšanā. Vašingttonā panāktā Eēesona, Beviiia un Sumāna
vienošanās atstāj arī brīvas rokas Padomju Savienībai pievienoties
šim grozītajam Vācijas pārvaldes plaktam. Priekšnoteikums tomēr ir
Berlīnes b l ē d ē s atcelšana. Kamēr tas nebūs noticis, psiskaidroja JE^-
sons, rietumnieki nekādās sarunās ar Padomju Savienību neielaidīsies.
DP demonsire pret
reli|i)as apspiešanu
Padomju Savienība
Atlantika pakta, pirmie panākumi
pārsteiguši yisū pasauli. Kas iepriek­šējos
gados šķita neiespējams, ta­gad
realizēts vienā nedēļā. Kopš
Berlīnes blokādes sākuma, kad Ang­lija,
A3V un Francija vienojās par
Rietumvācijas satversmes radīšanu
un Bonnā sanāca parlarņentārā pa­dome,
10 mēneši aizritēja neauglīgās
debatēs. Vācieši sava starpā nevā­rēja
vienoties aiz tā iemesla, ka
pašas okupācijas varas nespēju sa­skaņot
savus viedokļus. Francija v i ­su
laiku prasīja nb.Anglijas un ASV
reālas garantijas,. ka, Vācijai at­dzimšot,
tā nekļjās par jaunu drau­du.
Francijai, kā tas jau noticis trīs
reizes pēdējos 75 gados. Sādu ga­rantiju
tagad Francijai devis Atlan­tika
pakts. Kopā ar Maršala plānu|
uh JElietumeirdpās saimņiecībasi un
mi'litāl'o, padomi ,i(Vtlahtika drošības
listOT» saliedējusi B i e t u^
valstis, tik ciešā organismā, ka tā
atsevišķa locekļa non^ācejs pārākums
.pār citiem nav domājams. Tāpēc arī
tagad četru diehu laikā Francijas
ārlietu ministrs varējis vienoties ar
Ečesonu un Beyinu xm teicis jā v i ­sur,
kur līdz šim Francijas valstsvī­r
i bija sacījuši n§. So Francijas' ier
»
Komunisti nolēmuši sagrābt savā^
rokās visu pnu
5 divīzijas pariet Jarigtse un aplencNankiiagti
Mao Tse Tungs iesloga studentus kocentracijas nometnes
Ilgi gaidīta un jau vismaz desanit reizes pāragri ziņota Jangtsē ofen­sīva
šoreiz ti^ām sākusies, dņo Reutera korespondents no Nankingas.
Ar spēcīgu artilērijas uguni komlinisti ievadījuši pārcelšanās operācijas
trļs svarīgos upes pārejas punktos un tos ieņēmuši. Kritusi Jičiinig:a —*
Jangtse ostas pilsēta 40 km no Nankingas. Hupejas provincē ieņemtas
divi pēdējās pilsētas, kur vēl turējās nacionālistu spēki — VuskeniKuāna
un Kuanšui. Visa satiksjtne starp Nanldngu un Sanghaju pa Jangtsē upi
pārtraukta, un abās lielajās piisētāssākusies patika. Nankingā naktis
no^ek sabotāžas un laupīšanas — sākuši darboties mēnešiem iepludinātie
koadunistu aģenti. Pirmdien AP ziņoja, ka komunistu kiH*aspēks vairs
tikai 15 km no Nankingas.
I
Ķ
Neraugoties uz lielgabalu dunoņu
pie pēdējā dabīgā^ šķēršļa —• Janģtse
upes, kas vēl šķir Dienvidķīnu n^
komunistu ieņemtajām ziemeļu pro­vincēm,
miera sarunas abu pretinie­ku
starpā Pelpingā turpinās. Eiro­pietim
grūti 1x) saprast, bet ķīniešu
rituāls un diplomātija, acīm redzot,
pieļauj šādas sarunas arī tad, ja vie­na
puse jau koi>š vairākām dienām
paziņojusi, ka nekāds miers nav ie­spējams
un pierādījusi šo apņemša­nos
darbos. Komunistu vadonis Mao
Tse Tungs radiorunā pagājušo sest­dien
paziņoja, ka vienīgais ceļš, kā
glābta Ķīnu no pilsoņu kara, i r na-cipnālistu
beznoteikumu kapitulāci­ja.
Peipingā paziņots, ka nacionā­listu
miera delegācijai līdz ar ofen­sīvas
sākšanos pie Jangtsē iesniegtas
jaunas prasības, kas „tālu pārspēj
agrākos 8 punktus". Acīm redzot,
komunisti nekādās miera sarunās
neielaidīsies, un Mao Tse Tungs ap­ņēmies,
ofensīvu turpināt, lai visu Ķī­nu
sagrābtu savās rokās.
To panākt viņam i r pilnīgas izre-vizes.
Komunistu militārais pārākums
un daudz lielākais kaujas spars tik­pat
kā garantē, ka Jangtsē ofensīva,
^^aut ari pāragri sākta, dos komu­nistiem
drošus panākumus.
Pēdējās ziņas vēstī, ka uz Jangtsē
fronti im tās galveno centru Nan-kingu
plūst arvien lielāki komunistu
spēki. Mao ģenerālis Lin^Piac ai*
piecām divīzijām dodas uz Hankovu
palīgā jau šī centra priekšpilsētās
lebrukušajiem komunistu spēkiem,
ko inacionālistu aizsardzība bija izo­lējusi
kopš pagājušās piektdienas.
•Lai gan pagaidām nav nekādu no­rādījumu,
ko nacionālistu valdība
domā darīt, sagaida, ka tā rīkosies
pēc kāda Cangkaišeka izstrādātā
pma, kas pieņemts jau pirms trim
mēnešiem. Tas paredz, ka kpmūnis-tu
rokās pametīs visu Ķīnas cietze­mi
un nacionālā valdība pārcelsies
uz Formozas salu, no kurienes va­dīs
pretestības kustību. Kuomintan-ga
valstsvīri pārliecināti, ka komu­nisti
nevarēs Ķīnu „sagremot" un ka
šis lielais kumoss tiem iespriedlsies
kaklā. Jau tagad dienvidu provin­cēs
vairojoties pretkomūnistiskais
noskaņojums, ko radījuši bēgļi no
Ziemeļķīnas. Starp citu, uz īSang-haju
un Nankingu . bēg tūkstošiem
studentu no Peipingas un citām lie­lajām
ziemeļu universitātēm. Stu­denti,
kas nometināti Nankingas.
Šanghajas un Kantonas zinātņu aka-|
dēmiju un augstskolu koridor<;>s un
laboratorijās, stāsta, ka Mao Tse
Tungs ierīkojis koncentrācijas nor
metnes studentiem, kur ar vam tos
cenšas padarīt par komunisma kal­piem,
jo viņam trūkst politisko i n -
kruktoru un ierēdņu, ar ko realizēt
paredzētās reformas. Lielākā kon­centrācijas
nometne studentiem esot
ierīkota ziemeļos no Peipingā, kur
pirms mēneša bijuši 3000 ieslcidzīto.
laišanos kompromisos ASV un Ang­lija
vērtē ļoti augstu, un Sumāns
droši varēs pārvest Francijai no V a -
šingstonas papildu priekšrocības
saimnieciskā un militārā apgādē.
Vašingtonas vienošanās komunikē
publicēja naktī uz piektdienu.' Tas
aptver astoņus punktiiJS. Tie nņsaka,
kas pēc okupācijas statūta pie3;i€!m-
Vācu raidītāji ziņo,, ka par Aiofli-jas
aug^o komisāru Vācijā iecels
līdzšinējo militārgubemātoru
Robertsonu. Francija esot izraudzī­jusi
vēstnieku Frarisuā Ponsē,, bet
ASV komisāra postenim min - trīs
kandidātus: vēstnieku Robertu Mer-fiju,
bij. kara vic^emjnistru. Viljamu
Dreperu ūn 0žqrdž\i Ķenanu —r ā^^^^
lietu ministrijas' aufgsiu ierēdni, /
500 niiljoīra
' PIEŅEMTS MOim^OMBRIJA
PL$NS
„Eir<HMk bes militāras; palīdzības
biltu kā kaujams lops, ko uzbaro
miesni^ nadm,** iziddis amerScā-ņn
Austmmatiantlka un Vidusjūras
flotes komandieris admiriUls Konne-lijs.
Šie idmigle vārdi visilgāk rak­sturo
paSreizējo noskaņojumu Sa­vienotajās
Valstis un tos notikiunusi
kas pēc Atl^lika pakta parakstfSH»
nas risinājusies Vašingtonā.
Tautas pārstāvju nama finanču
komisija bez gaŗān* debatēm nolē-
Vācu raidītāji ziņo. ka svētdien ļmusi piešķirt valsts aizsardzībai 16
Mindienē notika lielākas demonstrā-1 miljardus dolāru. Sis piešķīrums ir
cijas, kurās piedalījās ap 4000 pār-1 par 500 miljoniem dolāru lielāks no­vietoto
personu. Denionstranti vis^ļkā pavasari prasīja prezidents Tru-pirms
sapulcējās Kōnigsplatz, kurļmens. Jāpiezīmē, ka tagadējais Sa-notika
īss aizlūgums. Pēc tam viņi, | vienoto Valstu aizsardzības budžeta
sakārtojušies gājienā, gribēja do-ļ ir augstākais, kāds jebkad amerikā-ties
uz Padomju Savienības misijas ļņiem bijis miera laikā. Līdzekļu Ue-namu.
Vācu policija izsauca ameri- lākā daļa paredzēta aviācijai. Pēc
kāņu MP, kas uzaicināja demon- ļ sēdes fInanču komisijas priekšsēdis
strantus izklīst. Kad tie nepaklau- preses pārstāvjiem paskaidroja:
sīja šim uzaicinājumam, amerikāņi ļ ,%udz tumšu mākoņu pie apvāršņa
lietoja asaru gāzi. Vairāki DP, ļ mums nedod citas izejas. Ja mēs ne­kam
nebija līdzi dokumentu, apcieti-ļ rīkosimies, mēs zaudēsim to tautu
nāti. „Scbv\^ābische Lmideszeltung" uzticību, kas uz munas paļaujas, un
ziņo, ka d^onstrācijas rīkojusi \:^-1 nevarēsim pildīt pienākumus, ko
raiņu politisko apK^ietiftāto biedrība, esam uzņēmušies.** Komisijā plašu
un tajās piedallījušies ukraiņu tautī- pņojumu nolasīja ari armijas ŗni-^
bas DP ļnistrs Bojals. Pēc informācijas no
Ukraiņu,*krievu, dienvidslāvu un V a S ^ ""IS'
vācie^rdemonstrā^ljas notikušas ari SavienoUJam Valshm^^^^
Vestfāles pilsēta Beinē. Demon^ l^fļ P^^J^ ^^^^^
strantl protestējuši pret kardināla P"«^*"« ^ ^^^^
Mincenti noti^āšanu, nesot viņa ģi-1 Pec Atlantika pakta parakstīšanas*
metnes. ļBeneluksa valstis^ Francijā un Nor­vēģija
pieprasījušas, lai ainerikāņl
. stttdzami sūta solītos lejtočus un ka*-
30. padomju veto UN i . ' ^ i^
Pagājušās nedēļas beigās Padomju ļviSķa uzmanība jāveltī Somijas un
Savienības delegāts Maļiķs trīšdes-1 Badoniju Savienfeas robežas aizsar-mito
reizi izlietoja veto tiesības Dro- dzībai. BBC ziņo, ka prezldea^ Tru-šīb^
s padomiē. Darba kārtībā bija|«iens atUecJgo līgumu par "
šanas atradīsies vāca pārvaldē tin
kas būs jāizšķir augstajiem komisā­riem.
Tie kopā izveidos augstāko
sabiedroto kontrolkomisiju, - ^ kuiŗi
tedmisko personālu samazinās. līdz
minimam, lai tā atvieglotu Riefcum
Vācijas okupācijas izdevumus. Jau­tājumi
par drošību, ārpolitiku un
jauno Rietumvācijas satversmi iz­šķirami
tikai pilnīgā vienprātībā. Te
katram no t r ^ komisāgem jr veto
tiesības. V i ^ pārejiet Jamjumi, tur­pretim
izšķirami ar vienkāršu balsu
vairākumu, kas nozlimē, ka daudzos
jautājumos angļu un amerikāņu pār­stāvji
varēs savu franču kollēgu
pārbalsot vai arī angļi ar frančiem
kopā piespiedīs amerikāni pievieno­ties
to viedoklim. '
Vašingtona jau sv^ētdien pie^ftīja
vācu parlamentārai padomei oficiālo
statūta tdcstu kopā ar papildinā­jumiem.
Bonnā ^siedes ' turpinājās
līdz vēlai naktij im pirmdien tās
atjaunoja. Visas partijas, atskaitot
sociāldemokrātus, par Vašingtonas
lēmumiem sajūsminātas un. prasa tū­lītēju
satversmes izsitrādāšanu lai to
nākamnedēļ jau vaj'ētu iesniegt sa­biedroto
kontrolkomisijai.
Pridcšlikumi satur arī piedāvājumu,
ja jaunā kārtība izrādītos sekmīga,
pēc gada vai 18 mēnešiem vēl tālāk
samazināt okupācijas pārvaldi un
to nodot pilnīgi vācu centrālvaldības
vai federātīvvalstu rokās.
(Beigas 5. Ipp.)
Vai Baltijas valsfis
aicmas s
parlamentā
Dunkan5:Sendijs,'angļu parlamen­ta
loceklis un Vinstona ēerčila mei­tas
virs, pagājušā trešdienā aicināja
Eiropas padomes locekļus paredzēt
17 Eiropas nāciju apvienotajā par­lamentā
vietas arī pārstāvjiem no
zemēm aiz dzelzs priekškara. Uz­saukumā
Dunkanš Sendijs prasa, lai
Eiropas parlamentā bez jau tagad
aicinātajām zemēm Anglijas, Fran­cijas,
Beļģijas, Holandes, Luksem-burgas,
Īrijas, Itālijas, Norvēģijas,
Dānijas un Zviedrijas aicina ari
Grieķiju. Islandi, Austoriju, Rietum-vāciju,
Turciju, Poitugali un Sveici.
Bez tam, saka Sendijs, jāparedz; z i ­nāms
skaits vietu izciliem to zemju
saimnieciskajiem, kulturālajiem un
politiskajiem pārstāivjiem^ kuru vai-:
stifi nevienā līdzšinējā konferencē
nav varējušas piedjillties. Ne vārda
nav minēts, kas šis valstis varētu
būt, lai gan loģiski tām būtu jābūt
ari Baltijas valstīm.
viņi dēfežāti. 1 ^ miais^ aS^ unka^a r r i a t e r i ^ saņems
dams jau sen dzirdēto? trafaretos ap- Dānija un ItaŅļa. Palīdzību līdz
galvojumus, ka Dienvidkorejas vai- f l « i nav Prasījusi PoMu
dība ir marionetes, pateica veto.M^«^»
Pretī balsoja ari Ukrainas pārstāvis, i Pagājušās, nedēļas beigās nozīmīgu
Patiesība i r tā, ka vēlēšanas Dien-1 lēmumu pieņēmuši arī Briseles pak-vidkorejā
notika UN pārstāvju uz- i ta pieci aizsardzības ministri. No
raudzībā un tās bija pilnīgi brīvas, i Londonas ziņo, ka, pēc īsām pār;ti-
Pēc padomju veto korejiešu delegāts Inām akceptēts feldmaršala Mpntgo-iesiiiedza
protesta notu, aizrādīdams, I mērija izstrādātais Rietumeiropas
k^ Maskavas neobjektīvā izturēšanās laizsaardzības plāns, kas koordinēts ar
apvaino viņa valdību. lAtlaiitika paktu. •
vienprātība ņav panākta arī ag-| Par savas territorijas aizsardizību
rāko Itālijas kolcmiju Jautājumā, ipēdējā laikā nopietni sākusi domāt
ASV, Lielbritānijas un Francijas lē-1 ari Zviedrija, kas paliku^ firpus v i -
mumam nepievienojas Padomju Sa-īsiem paktiem un nolēDausi paglabāt
vienība. Maļiks ierosināja l i M J d I savu neilrālititLAiss^ iņi-un
Eritrejai pēc 10 gadiem i^ešķM I n i s t r s A l i E ^ ie^niedlzi^ parla-neatkaribu.
Udz tam laikam ai^aslmentam pieprasījumu <|>ieš]^ pa­zemes
atrastos UN virsuzraudzībā, I pildu kredītu 03 z^iiljonu kronu ap-ko
kontrolētu īpaša padome. Tajā mērā. lai varētu iepļrkt 90 Jaunas
ieietu visu četru lielvalstu, pašas i kaujas lidmašīnas. prezi-
Italijas im divi vietējo iedzīvotāju Idents Brlanders parlameiitā p a ^ i d -
pārstāvji. Somali dodama līdzīga jroja, ka zviedriem jSrGp^as par
pārvalde ar to atšķirību, ka arī pēc ļ savu militāro spēku partlprināšanu,
desmit gadiem šis apgabals ndcļus kaut gan jau tagad tie ir lielāki ne­patstāvīgs.
Ikā 1039. gadā.
Tito pret rietumiem un austrumiem
MAŠĪNAS DIENVIDSLĀVIJA TOMGR PIRKS, KUR VIEN VARES
Sestdien Belgradē sākās dienvid­slāvu
tautas frontes kongress; kurā
piedalās ap 1600 delegātu. Pēc i l ­gāka
laika Tito pirmoreiz atkal,pa­rādījās
atklātībā un teica ilgi gai­dīto
runu. Delegāti saņēma Vipu ar
skaļām gavilēm un ovācijām.
„Visi ks^a kūdītāji un re^donā-rie
elementi kapitālistiskās zemēs,''
runu Sākot, teica Tito, „maidīsies,
domādami D^ehvidslavijas pašreizē­jo
konfliktu ar k<miinformu izman­tot
kaut kādām spekulācijām. Sai
punktā Dienvidslāvija paliks uzticīga
saviem principiem tāpat kā agrāk."
Runājot par kominformu, Tito pa-^
skaidroja: jo asāka kļūs tā kampaņa,
jo ciešāk un noteiktāk dienvidslāvu
tauta 'tai pretosies. Kominforms
pašreiz grauj ne vien sociālistisko
metožu prestižu, bet var radīt arī
katastrofālu attīstību revolucionārā
kustībā. Būtu bezjēdzīgi atbildēt uz
visiem kominforma apvainojumiem
un meliem. Tie ļr tādi paši, kādus
pirmajos gados nācās dzirdēt ari Pa-domjt^
Savienībai no buržuju puses.
Kominforma uzaicinājums dienvid­slāvu
tautai gāzt savuas vadoņus īste­nībā
ir mudinājums radīt Dienvid­slāvijā
pilsoņu karu. Tālāk Tito pa­teica,
ka Dienvidslāvija slēgs tirdz­nieciskus
darījumus ar kapitālistis­kām
zemēm, jo tautas demokrātijas
nav TuiGJuc«>« vārdu un nedod apso­lītos
rūpniecības . ražojumus. BBC
ziņo, ka Dienvidslāvija šinīs dienās
para'tstījusi divus jaunus tirdzniecī­bas
Ilgumus — ar Dāniju un Nor­vēģiju.
Tagad āri Maskavas radio apstip­rina
informāciju, ka apci^ināts bul­gāru
ministru priezidenta vietnieks
un politbiroja loceklis Kostovs. Rai­dījumā
par Austrumeiropas presi
spīkers nolasīja Bulgārijas komu­nistu
partijas ofidoza ralcstu^ kas
piedēvē Kostovam novirzīšanos pa
labi im nacionālas tendences. Ko­stovs
bez tam izturējies nedraudzīgi
pret Padomju Savieiubu. Bulgāru
komunistu partija nolēmusi vēl
stingrāk sekot sava vadoņa Grigori-ja
Dimitrova norādījumiem un'lie­lā
. Marksa-Engelsa^Ļeņina-Staļina
mācībai.
Labi informētais britu nedēļas
laikraksts „Bbonomist" pastāsta, kā­da
īstenībā bijusi šī nedraudzība
pret Padomju Savienību. Kostovs
redzēja, k a ! Maskava nepilda savus
solījumus un n^iegādā bulgāriem
kalnraktuv^u mašīnas. Sis apstāk­lis
aizkavējis paredzētā plāna izpil­dīšanu.
Beļz tam viņš sapratis, ka
zemnieku sadzīšana koldiozos kata­strofāli
šaniazinās ražas, kāpēc pre-toji^
kolleķtlvizācijai. Bet Kostovs
laikam aizmirsis, ka komunistu acīs
tas ir vislielākais noziegums, kas
saucas par nacionālām tendencēm.