Bavarijas Latviesu vestnesis, November 8, 1950

              1 I
L A T V I JA
TreMien, 1950, g. 8. novembri
E. AngrtkdM
VAI liAmrAS ARBIUAIMO. a VABE7A CDiTTIES (3)
Vienota taula un annija
1 MORiUJI VCETIBA .bilstošas mOsu tautai, un, af^ustot
Armijas morālēs vērtības Jēdzienu' Itilditājiem, armijā kļuva arvien
w izteikt ari citādi, tā i r tautas
prasme un griba dnities. Sevišķi pē«
di)o miera laikā grūti objektīvi no*
vērtēt. Tā pilnībā parādās tikai kau*
Jā. Sai karā daudzi no mums d n l -
^ bet ari tas nedod pareizo vērtē­jumu,
Jo nednljās kā Latvijas armi­ja,
nednIJās ar tiem ieročiem, ar kā­diem
bIJa apmācīti Turklāt |oti liels
procenti nemaz nebija laikā dienē-
Jttfi, tttad nebija baudījuši Latvijas
ami^aa apmācību un audzināšanu.
Tāpat vkmlbu svešādā organizādja
un mvūķi ai^ruņojuto vismaz sā­kuma
pMmā sagādāja lielas grūtības
un neapteubāmi pazemināja vērtību
viimgabalaināka. Kcmiūnistu laiks
1940/41. g. spilgti pierādīja šo vār­du
patiesību.
Ari tauta arvien vairāk sāka de-nlt
savu armiju, un Latvijas pēdējos
gados Jau d r (^ varēja teikt, ka ar­mija
un tauta visumā ir kaut kas
nedalāms. Kritiskajās dienās bažas
par tautas nostāju valsts un armijas
vadībai bija nevis par strādniecību,
bet gan par tā, saukto „rozā inteli-ģend"
Ka šis bažas nebija bez pamata; to
pierādīja sociāldemokrātu vadoņu
nostāja pēc Latvijas okupēšanas.
tettMis Mmittiu
pamuMM
VĪRI KAS NOKĀPA E U 5 P)
AslMd rdoes nesamaņā
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
" ClNrrAJA ATMIŅAS
rKSS-i-SalSjS Ra<lIt5J« un Lielo ae«ju. izlūgd..
«Vai tagad atzisaties?" viņš nopra-
LATVUAS MARKAS ASV
VĒRTĪGĀKAS PAR HITLERA
VACUBIARKAM
savienoto valstu pastmarku kriJSiu ta«
vtenltia (American Piiitat«Ue 8ociety).
kurai ir VOOf bteOru, lavi Kongresi Va-tlngtoni
nolimuii lerofinSt koUeiccionS-m
boikotēt padomju patunarkas. Jo.
pSrkot Os. kontkclonlri (inaneSJot ko-monistiako
pasaules rtvoiOeiiu. Limfima
nosimi virtSjot. JUtceras ari UeU^uz-tkatu
brivn» A8V. Otri P»»«d^, ķaŗa i • -
latki san Hitlera vatete boikotēja Staļina itoanara mocītājam f P ™ » .
markas un otrsm. bet amtrtkiņicm tas Viņš iedzina mani kādā dtā, pavi-nenica
t)e prāUL ļ njajg kamerā, kur tikko varēja
Es neatbildēju, un mani iegrtda
atpakaļ karstojā kamerā, kur drizl
vien atkal zaudēju samaņu...
Tā tas atkārtojās trīs reizes, udz
Kad pārējās bijušās partijas alzmir-kaujā
fe pašu vainas. Tcinēr zinā-i M visas pretešķibas un centās veidot
mus salīdzinājumus un secinājumus'
var gOi
Apmācības līmenis kaujai, salīdzi­not
ar krievu un vficu karavīriem,
Jāatzfit par labu. MQsu kafavIH v i ­sumā
izrādījās par patstāvīgiem d -
nltājiem» k m bezgala liela nozīme
mOsu platajā frontē. Vienīgais, kas,
pēe mttm vērtējuma, nebija pietie­kami
iadcopts, bija novērošanas die­nesti.
I l p a t ari, liekas, mēs bijām
b i ^ drusku par mīkstiem savās
prasIMs» trenējot izturību un darbN
bu sBMos laika apstāk}os.f H kā
U t v I J i bija obUgātais kaŗif dienests,
tad v l i l biia apmfidti samērā vienā­di,
un Jāmņem, ka ari tie, kas 1^*
Jā karā nepiedalījās, būtu bijuši
līdzvērtīgi apmācības ziņā. Bažas
varija būt vienīgi par vecākiem ga­du
pjumiem« Jo beidzamajos gados
mainfjāa ieroH uln ari taktika, bet
reservistu apmfldbas tikpat kā ne­notika*
Zināmu atvieglojumu gan šai
ziņā sagādājanizsargu organizādja,
bel pilnīgi aizstāt to nevaršja.
Runājot per dņas gribu, armiju
tagadējā laikmetā nevar uzskatīt K lmut ko atsevišķu, patstāvīgu.
Jāi^jtlņās ar visu tautu, ar tās
nostāju un gatavību upurēties. Mūsu
t a u t i i nostāja pret karavīru dnī-tājtt
un armiju vispār vēl būtībā ne-pan
«ii Jd^stallitēties pilnīgi atbtt-stdtt
Utvijas apstākļiem. Vecākā
paauAie, sevišķi Latvijas pirmajos
gados/ atradās cara laiku ietekmē,
kad dēlus, brāļus un līgavaiņus i z ­vadīja
uz svešumu un uz ilgu laiku.
Sis cara laika Izvadu asaras pilnīgi
nenoittva ari Latvijas laikā. Vecais
iesakņojies MZfkats par kmradienefļta
grūtumu, pii neūlļgumu dabiski ra^
dlja lināimi antipātiju pret armiju.
Latvijas laikā šai ziņā pa daļai vai- 2?!rL!iS S i l ^ ^ ^ Neskatoties uz mo ģenerālpado- hS^n^lfnJSif ^^^^^ P^^««^ra sesijas norādījumiem,
rfr^s^^ ' 8'^*^»» nedz ari DP pārstāvju iesnlengu-vuiiSavA
io.m.«mn ««.«arHo P^^*"* personlglm sarunām, IRO
Vislielāko ļaunumu nodarīja daži ļ tiesīguma (EllgibiUty) aparāta pieeja
kopīgu nacionālu fronti pret k(»nū-nlstimn
1940. g. vēlēšanu organizēša­nas
laikā, sociāldemokrāti paziņoja
savas partijas iekļaušanos ..daroa
ļaužu blokā^ tādā kārtā nododot
Latvijas valsts ideju un tautu otro
reizi. Pirmo reizi tas bija 1918719. g.,
kad ari tie paši cilvēki pārtrauca sa­darbību
ar Latvijas pagaidu valdību
un lūdza komunistus uzņemt viņus
savā partijā. Kāda būtu šo cilvēku
nostāja kara gadījumā un kādu pa­roli
tie būtu devuši saviem sludinā­tājiem,
to nevaram šodien pateikt
Vēlreiz jāatkārto, ka nav iespē­jams
teorētiski novērtēt tautas gribu
dnities un gatavību upurēties, var
tikai spriest pēc vispārīgām pazī­mēm.
Domāju nekļūdīties, teikdama,
ka latviešu tauta, ar nelieliem izņē­m
u m i ^ būtu cīnījusies. $im uzska­tam
pamatojumu dod ari mums v i ­siem
zināmās ziņas 1940. g. 17. Jū­nijā,
kad sarkanarmilas tankus ap­sveikt
steidzās vienīgi žīdi, daļa
krievu un tikai atsevišķi latvieši,
kas pa lielākai daļai bija par Šņabja
pudeli nopirkti kriminālisti.
Pēdējā rakstā lasiet par Latvijas
innijaa moblIiiieUaa gatavību.
mies viņa žēlastibu un spēku un aiz»
lūgdami par visiem tiem. kas sma­ka
šajos korpusos un vaidēja v i a
Latvijas zemē...
Dc dienas mēs sazinājāmies ar d «
tām kamerām, lai uzturētu pastāvīgu
kontaktu un dzirdētu kā še, ārpasau»
lē notiekošos jaunumus. Ari ar l i
kameru, kur mita ģen. Gopers, jau
ibri
1885.
rLitvMti pMē/o P»<>"4<; °f*^*? MHrtiM vlnū le-lsapratSmle» it labi, un ta m(« pa> • "Waiafili8 veselus seMM-C
— putmuku tedevumu «r dl, pa kuriem saka sianiei wrau »c- ,^_s<5m visu k u no5. « tfla J»" " . ' - i L . idolfs Kak-uTurpt
«»mne,tiufi|tt|daliu aukrt, ūdeM. Tā mani « I d ē - roarita apiinfijām visu, kas sa noti- 1 Secus mūža ga^us. A o o ^
srl tot latviešus, kas no V i
paņimuii HfteI tatvljaa pedi;
okupSdjas laika
relo i latu marku; Turprtttm neatkaruis | ^ainj
Utvijas puunarkas JoprojSm ir cieņā, vismAs pittstundu. un kad izlal-
Bija latviešu izc^oUJi, kas atmeta ar Lļ^ ļ^^^ Qdens spIdziiOltavas, SSmria''fflSS^.r"»rdSS: es dt«M|a « k nevaidami, ka g r t t l
mantām un iegādājis peitmarkaa veae- bija paiet . .
l im iirijim un kolltkdjim. domidami M|mļ ieveda kādā dtā tftlpā, kur
tij Amerikā ar Ulku reiUat im paglibt . x ļ ^ T x i « . oratinfit Biiu tā pārsa-kaut
daļu no aOrt pelnlUem g?aliera. TIt. .o« « i « tf
kas bua uetpratāJMcotiekcionāri, laikam lis, k a pats tikko sapratu saraustl-ksu
^ t a , ka N K VD vai nu aizmirsusi,
vai ari sākusi apšaubīt manu va|nui
Jo ilgāku laiku man bija miers
kāds nu tas ēekas gūsteknim vispār
var būt Un tomēr — es nebiju ne
aizmirsts, ne apšaubīts.
tiešām ari neiaļKiēja,'lai lān. patai- ļ vānlus, kas ar pūīēm lauzās «aur Nāca Jau pavasaris, ^<^^ā^ » • »
ku cenas Amerikā loti semas. t w p f W M i w iM^J^K»»*- W — — i m «A lAtM^ a i i a l a ^ ^ Ki
neepecliUtti «naudas ieguldlUIJi". <^emā. kftrtoja savus JautāJumUā. Utt kad P l 1» T
eotiii autajam jinvet i ^ « « ^ « < ^ i kiabošailem zobiem. Bet OelOStl l O i ļ i o a K«P» ,^|JMVV"U *
nievedrnnlMi no visas psMUies. P««toMtw « a » » ^ aU nSluktu uz Stabu ielu.
Ki Turpretim nesaprata n«»az un «^ādaoues ai* u»^
neapediiitti «naudas ieguldiuiji". <^emā. kftrtoja savus Jautājumus. Utt kad PL 19 mam ieve<»
jami. saudēja tikiMit kā visu. Viens šMī ncTturDmākalām atMldēm nekas turpat, kur bija notikums Udzšinē*»
fcli.'SHli.'v?» «o2?k! Ml!^Sri'"i5: - Nu. M i M W1J?^K!!SS: Sr. dēla. - pagaidiet tūttl, - tie drau- panktā» noilbedloznndleiekmu smeajatsie: mt uurn i6-
Nujorki um piesoīTja piecus doiaņis par liksit navisam miksts un runlgsl gaišām raga acenēm. Mafi ierau*
a^MlS* HitieTm^^r^^^^^^^^^ m^iras. got vIņā i^ecll^
u w ^ m i ^ dS?tti M s ' ' ^ . n^^^^ pie zemeaar seju pret grfdu vārdā saukdiuns un par kungu go.
tn>as. Ja vispir atrod oircftju. Latvijai «ftka aMtrādāt V l ^ no fieki- dādams, sniedza man roku:
marku cenas nav temikas par 25 P«>c. k t i om «nliJK l U t rM āAklAi un lamai .lAbvakarl"
no kataloga cenas, imemot atiievl«ķas ««em spieda Oūres Vinftnm^^
markas, ko vicu armiia Mlaupija lok- galvu atpakaļ, kamēr otrs iegrūda f .
snim. wem.. tauko ift Intu mari?u ar ue- mutē dzelzs knaibles un izvilka mē- Es platām acīm raudzI]os viņā, ne-lo
valsu *«'^^'^'*\Pit?Jjf'vsrtm? Si^'^ir'T iespriSdot tās | ^ u īpašās spīlēs, zinādams ko tdkt. Jo šādu uņem-itaioi^
a vertma ' i ^Jn tad viņā Sāka durt mēlē ada- šanu piedzīvoju pirmo rdzi kopš ma*
t a s . . . Inis apdetināšanas.
kar%*rttM'aSdn^ tS'srtlAi'propS-1 - Vai Ilgi vēl domājat Uegtieit - Manīdams manu apmulsumu. Jau-gandas
iTdcekiis. kas viegu izsudims un Atbildēt crotams. nevarēiu. un I neklia centās to izgaisināt:
uuias gaitas un ua«»ņu.. ^ \ ^ sadistisku pridni... misāriāts uzdevis man turpināt jū.
Asās sāpēs atbalsojās v i a ķerme- lu lietas lzmdW Elmu Pa­ni,
un salto drebuļu vietā mani pār- domju savienības krievs un slikti ru^
ņēma karstas tirpas. nāju latviešu valodu. Tādēļ vēlētos,
— AtristietiesI — izmeklēšanas lai Jūs runātu ļoti lēni. un mēs va»
tiesnesis nepacietigi uzbrēca. rētu iztikt bez tulka, ku. pēc nub-
Es papurināju galvu, cerēdams sa- pām domām, izmeklēšanas gaitu ne*
vus spīdzinātājus satrakot tiktāl, lai apgriltinās."
viņi kļūtu par slepkavām, tā Izbeig- Tā ari darijām, pie kam visus n^«
dami manas dēšanas, tas tomēr ne- nus izteidenus viņš veikli stenogra»
notika — šo necilvēku nervi biJaU^Jā un pats ari raksti Ja izmeķjēša»
stti^l^ par m a ā S J l e r t t . n w protokolu. Kātrt viņa vteļs
ļ-t Mēs n^igstoi Jūs modfķ kamērm «otdkt^iJautāJunU pāīd^ un
uzzināsim visu. ko slēpjati — šķita, ka viņš patiešām objektivl
Un tad viņi sāka dzīt adatas aiz bezkaislīgi grib iedziļināties manas
interpretādjfi: vai to attiednās tikai I roku nagiem... I apsūdzības izmeklēšanā,
uz bēgļiem, kas ieradušies pēc 1949. Es padevos savam liktenim, ap- Iepazinies ar manu dzīves gājumu,
g. lā. okt Pēdējā gadījumā to varētu ņemdamies vairs neatbildēt ne ar UM. likās, viņu ļoti interesēja, jau*
izmantot ari latviešu bēgļi Zviedrijā, vārdu, ne kustību... neklis apvaicājās par maniem ved*
laikraksti ievietodami rakatua nretr"•'•?r"" «*~*aKi y«««ja kurus gan mēdz uzskati't par galīgi Tas bija drausmīgi... Tai dienā kiem un viņu ;iodarbošanos un bal-
/ISHU^^ '^^^ labvēlīgāka, kā to izvietotiem, kaut ari bez IRO pieda- astoņi reizes kritu nesamaņā..." dzot Jautāja:
S^vk^erSs k^^^ grozījumiem līšanās. Saiunā par to Jautājumu ģe- Se Itn, J . nodrebinājās un. galvu nVai esat iepazīstināts ar savu
SlunS pā^^^^^ S r n K i S ^ ^ DP Ukumā. Tā I RO ģenerālpa- nerāldirdctors Kingslejs paskaidroja, rokās saņēmis, apklusa. Bet m& v i - k un zināt, kāpēc Jūs tura apdl|h
n S i S u liMo^^ oktobra sesijā pārsūdzību pa- ka vispirms Jārūpējas par bēgļu iz- ņu sapratām ari bez vārdiem. dz«ā nājumā? Bez tam, - vai Jū| zināt, 22iSXnrSit M t n e i ^ a t i S u T f ^ P ' ^ ^ ^ ^ ^ ziņoja, vietoštnu no Vādjas. Austrijas, Ita- Udzjūtibā un deņā vērodami ŠIM- kas Si ir par iestādi, kur pašreiz gt-iTtSS^
Sto i^nēlu d2?t ^1 tiesīguma ierēdņiem uzdots izda- UJas. kur materiālie apstākļi un dar- vam zvērestam uztidgā virsnieka rodaties?"
SreivSeri^S S s u^^^^^^ ^^"«^ dokumentu ba izredzes daudz ļaunākiis. baltos m a t t i i . . . Es apjuku un nezināju, ko attrfklēt
A iSkto^^^^ f «"ļ >onān^ i ^ izceļošanas iespē- Tā nosirmoja Jaunekļi un v i r i . kas Mani pamodās aizdomas, ka |ts Ir
U i k S K ^^^^ ^ ^««^em uz savas tēvzemes labā bija gatavi zie- kāds Jauns, viltigs pratināšanas pa-
M toSKrīz^^ ^ Austirāliju, 10.000 uz dot visu. klusā varonībā pārciezdami ņēmiens, iii mani ievilktu lamātās.
mw. W m ^ t u o r ^ ^ ^ lēmumu, kas pieņemti, pirms Kanādu un 15.000 uz pārējām vai- visbriesmīgākās mocības. Un viens Tādēļ kļuvu vēl uzmanīgāks un tie-rittt!
un « r te pieejams, caur- stim. No grūti izvietojamiem, kam pēc otra tie aizgāja nāvē, lai atbri- Pārtiraukti vēroju pratinātāja valb*
a S u n te^^^ 1^1??^ ^ . • nepiedešama uzturēšanās ārstniecl- votu vietu Jauniem komūAisma upu- stus un kustfbas. Pavisam neparasti
ftmrrTJ^ •^^y*^, **i^Y** patversmēs, izvietoti fiem. Tur mūsu tautas kokam at- šķita tas. ka viņš stenografēja m JSS^^ i n . t m l ^ t i f M «i! r H^^^'**^?.*?^^^ ^^"^ NSDAP ap 18.000. Atiikušie Ir tbe slimnieki lauza un iznidnāja labākos zarus. vien manas atbUdes. bet ari lavus
virttii^ un instiiactori, bet to ne- vai kādas mllitā^ ~ rui, i _ .
^ .•tSlvh^ii.KUMJ^^^ savu sonas. Tā kā visiem nav izredžu
p M a i j t i ^ u dabiskām se^^^ Visi iepriekšējo pozitīvo lēmumu, atskal- atrast Jaunu mājas vietu.
gabali, kamir kataloga
doiarl.
LatvijM pastmarku koUeketJa ir ne ti
Projektē tbc ciemu, biudiju ceniru
un beglu banku Vācijā
BERIifNES ARCHIVA VAR PĀRBAUDĪT VI8U8 — IZCEĻOŠANAS
ATBALSI» ARI BĒGĻIEM, K A S IERADUSIES PIRMS 1950. 0 . 1. X . -
IRO «BNERAI^ADOMM O R ^ ^
S p ē t i f i l ž i ņ o j u m s L a t v i j a i no 2enēvaa
.,.-.'»|v I'
« d e kiŗtvlri blj« audzināU rara tot gadijumut, kur i^ftrUm īpaldii Uver Jautājumu par I i » la tbc dema
Pārsūdzību ItolBko daļu b - tebūvl Vftdja. TIpat projekts studiju
SI?.. ««!^^.2!?!?'L^,'Jf**'.!l"r'^^^^^ « vairumi no- un pētniecības Mntri> nodlblnŠSanu,
« « fciTi r/i»J?»^™ IJl!*'**» vmmn &> kā a n līdzekļu nodoianu trimdinieku
h . « i M 5' S*.**. apsvērumu bankai, lai verBtu Izsniegt aizdevu-
M JS^SM ttaiT» J i ! l i ^M^?»"*» "^^^ Vairāki mus IHO aprūpējamiem begUem
w S ^ T -!!!f^ ^Vf '^«^^^^^ «esljas vadītāju, patstāvīgas dzīves uzsfikSanaL
„ "^Pk" " 8an tatelca vēlējumu, lai l l em Jautā- Vācijā panākta vienošanā» ar at-
SLte £IM 'SLK T IT'I'" liberāli. sevUķi z e ^ u valdībām un labdarl-īpato
seju, izstrādājās metodes, at-1 taCu konkrētu lemumu le nepieņēma, bas organizācijām par daļas grOtt Iz-
. Ta kā pag. budžeta gads beidzies vietojamo beglu turpmāko aprūpi.
nSOClALISTISKA mTNIEOBA..." ar vairāk nekā 50 milj. dolāru atlt- Austrijā Sls Jautājums vSl nav galīgi
DotMi-KttbapM «MUUMībM n o n t . Ro«- ij?» radies emlftidjas t«npa nokārtots, un tur aprūpe vāl gulstas
?SS.2??J!^SS'"JSl'^lS*: ..^Su J«>«»ll»dom« uz niO. Tāpat tur vāl nav («nākts
ta l A nodota ieeaivotājiem Jau kopi di- " ? i i f ^ * J ^ . ^ ^ tas notids Vācijā, kur federālā
^SHKf^* v« anrttn • » jf- U » " ? * ? ^ Dudiettt 9$ mlļJ. dotam [valdlb^ iesniegusi Bonnas parlamen-pffl^
lŽSP^^ par bēgļu stetusu un
J S S M Ī S vairāk W i a t t ^ ^ i S p ^ ^ ^ ^ deklarējusi, ka visādā veidā atbal-cturt
Odeni, apat bojsu odensvadi. Ap- Qro«>l savu agrāko lēmumu,at k o s t l s tās atbUdlbā nodoto l)ēglu ie-
«Jku. Hiku mttntiK « I grīdu krta ,r„J..fL. *»««>•»>. «unelzdos, neizraidīs, nedeportSs vai
"*"J5J*SS*?.-"^r-"*" '"••^ 1. i . Pf* M. 18. nenosūtīs uz kādu zemi, kur rases.
- n tikrt Ir iaunuibav.1 | okt.jNerālpadome. pleotat Jauna reliģiskas vai poMtiskas pārliecības
rt^tt.?l«l!SS^'5* ^ v«9U dzīvība
atrcktoru attlednāt IzvkloiaiMi gt»| apdraudēta. Tfinat tie baudi» miriias
M I U U SOVHOZS LIETUVA balstu aH u i ttem b ē g U ^ ^ ^ Satte^ S
^ Par miltu sovhota nooibinSSanu agrS- ^ ^ 5 » ^ ' ^ ' ^ • ^ pamattiesības, un ar tiem
ķajS Vllkomlrcu rajoni UaiuvS ilņt ~ — ' ^ —
New»i«uer, di valiU saimniecība, ku^
i apgabalos a y ^ M l ^ ^ princis u n ^ i a r i:
nieen>ai. a|>iver lioo kv. km un itvetdo cama O f i a i i i i M j i a fobalāa manēu delesāta iestfiiSa nar ka
patt par mvfi adminiatrSUvu vienībuJ un nediBttl dort t S ^ i i ^ ^
^«•SJ/*» 8<s«tt«^. « centr&ii adSu- izvietoSanu vai grOtl Izvieto- nebdtu jfiatUek Bēg]u augstā komi-
5SSS^J^Jftja un parujai Itaba no- lamo programmas reilliēšanu. Pie- sara stāšanās darbā kas m i
M ^ ^ ^
viesiciril noSauJ* vuu produkciju nogs- 5^^."**™* lAt^^ - pSrsOddbu aiwardxlbas. SU ierosinājums balso
aļua Krieviju. K l d l veci basnScs Sioi. 1 P^^omeL I §ani Uanēr nenonāca
M l e l i r t o l a partijai aitiņu ļ Vēl nav skaidrības i l a reaoliidjasl o K Skrēbesi
Jāšaubās, vai Jel kad un kur citur Jautājumus. Nolēmu runāt pēc la»
— atskaitot mOsu karavīru vienības spējas mazāk un izvairīgi paraustīju
dažādajos ciņu laukos — latviešu v i - plecus:
dO valdījusi tāda vienprātība un nVisā šai Uetā man nav nekādas
savstarpēja izpratne kā toreiz Rīgas Jēgas."
centrālcietuma iemītnieku saimē. Tad briļļainais atšķīra mana bie*
Mocību gaitās un nāves ēnā staigā* zā akta sākumu un paskaidroja:
dami, mēs brālīgi dalījāmies nevien >«JOs esat apcietināts par padomju
bēdās un ciešanās, bet aH plānajā iekārtai naidīgu nostāju, kas pare*
maizes riecienā, dzēta 8., 28. un 68. pantā. Tā Ir ļoti
Milsu sāpju draudzei bija ari savs smaga lieta, jo šie panti Jūs apvaino
gans — māc. K., un es neatceros die- Par pretvalstisku darbību, spiegoša­nu,
kad mēs nebūtu lūguši Dievu. Ik nu, sakaru uzturēšanu ar padomju
ritus pirms brokastīm un vakaros ļ tautai naidīgu varu, piederību pagri-dēs
organizācijai un neatļautu iero*
Cu slēpšanu. Pievienotā izziņa lie­cina,
ka esat gatavojies kopā ar ci­tiem
pagridnleklem organizēt apvēr­sumu
padomju Latvijas territoriJL
Bez tam Jus tur aizdomās, ka esat
piedalījies kādā afērā, kur ar vUto-tiem
dokumentiem no sarkanarmijas
. k ^ s ' ^ P*"***- noliktavām izkrāpti ieroči Likums
soli Buls Jisēd tfu stoJintcm - ar nāves sodu, bet JŪSU
HSISLi?^"''"^ «P- nepilngadība līdz ar vaļsirdīgu atsl- SSlST^^^ ^^tu jums tiesību lOgt tautas
rtjle ikoiottrkia^^^^ un lck§lletu tautas komi-
?*^IT J!?** ^ ' « ^ V*«^i» itpiidkomite. sāriātu — apžēlot un nāvts sodu pār-
Mi?tou ^l^mSffJila"'*^*^^^^ ^^'•st mūža spaidu darbos. Citas ize- 'T'^^li Sn^kSUde^^'S^^^^^ J " ' " ^ n«v, nemaz nerunājot par
p r * u MvSm pimnieu itrSdniecCm vec- atbrivoSanas cerību. Iestādē, kur jOs
nSm"?.»"?!!? in.?1l!! "lo- patlaban atrodaties, var viegli no-
SMU^USi.?»/™"«. A^ r ' O t P«t P « "«a^ko parkā-
•to»ļM mslkat iķOnit tukit. Nopirkti gan Pumu: bet nesodīts no tās Hdz i lm
^ i mcML* "° ^ neviens, un domāju.
Udtfgas llotai aņa tiņo vēl par datsm J.?f,, nenotiks ari turpmāk. Sie
skolim. Bft vUmas viena ikola tomēr ir apstākļi un fakti jums jāpatur prātā
Dieni
naklT—
— klase,
skolotāju
gujamisiaba
ur*JKSīJXV!*CY*; ^Ji' ^ i ? ^ * ^ tiem ari jāvadās tālākajā i z-skaidro
skolas pirtlnis UpItU: vītus va-iadzTgot
darbus pavelkull skoloUlji un
bērnu veciki. veltot skolai tOkstoā darba
stundu. Tas ir vecais boli^viku panē*
mlens: ko valdn>a un partija negrib vai
Nikott turpinājumā:
nevar, tas par brivu fiveic .,padoml]8sM^ MEKLĒJA GLĀBUj^ NAvE
laimīgajiem darba lattdlm*% ī s a s a s ^ ^ ^ ^^
ja doues ^ « «Tiauna ziedotu
• ^ I f t , Kaktiņu plnno,reW^<^^
S^vuSafatpatu mēdia pavadi
Srtu koncertu. «^«l^.^^Ta
U i n tedUklem .RIgas koriem. M j ;
JTnS^tato Kaktiņi vienu
aKjauuz8tļlJl«ia,»oU»^^
STnanale» «arikojuipoļ, aevis»
Kaktiņam WJa «ticBtarg-
SSTM^ n i a l l a tikko ,KomponWe SUS?» R«iņ« un Ņekrasova » •
litmUkl «lņ> nautls droii, kompo-
S^TifiSr pla klivlerto. «.rtt-mUd
nedroHbp koncertā valr» ne-bUa
latama unrītaloa JSaltltii lapa*
jŪHnināti, ka mums radiet
daudiapiolois dzledonii ar ipoiuff
nikotnei iitedato.: Netrūka
tt«a aplausu, bet «tarp ķlauiM[la»
bi]a ari tfidl, kM pavtaai? «WrtMH
•tdt Kafcttoa toļlantu. Tie «aa dldj-ni)
i viņai «ktiera^n«ii^<liH|f<!l^
^% Q\Afefha. SiCiMuL' uiuMte Jl«p«
tttoitt» «tliliileiiiMja « « } a i . • ^
nrfeiktt Ķ. Kad savu tikko uzrakstī­to
krltftij Dzimtenes Vēstnesim no­lasīju
d^l&lekam RSrlIm KrOzam,
pBdeiali l>l)a katigorlskl pret ma­niem
dldlttilumlem un ieteica k#
telktiei daudz m^ņUd, lai levl &»•
IļņmpromitStu NgaH lab&kli l a b l ^^
ribai aeti. Oiejalekam gah n«riAri«
tu. bet redakcija h l ^ itmIUitt bi]il
valrikiu manui iltvlnijumiti ao<
tņiple-f
i paja «ada ateml Pitona U t ^
vielu labdarigSs biedrībai I n n d l r i *
ģents Aiitūrs LfesiJieki ar \toa«
priticinleln». tagadējo La(yil«i jotnt
sH
iJJgona KIrU Zariņu bll« K«klin„
SHvi^*, ^/85tai ta-'
blilt
Ari
nav
Verdi
f lēja 1
r8 T
mā
no
?^iio»«rtjļj «r« °°*'''«« auf.
<'Ug8{
Vil, tJ
tttifi
mit A
Teut*
vet
ka
nekad
Ka