Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1950

              L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 2. septembri
1950.
Udas pamiainas DP komisijās
INSTRUKCIJU PAR BIJ. KARAVĪRIEM VĒL NAV - NO IZCEĻOŠA­NAS
NOMETNĒM NEVAR DEZERTĒT - VACU SAIMNIECĪBA PĀR­GĀJUŠOS
IZVIETOS PRIVĀTI
ly. LC3C priekšsēdis un archi-blskapa
vietnieks britu joslā prof.
K Kundziņš šinīs dienās apmeklēja
Augustdorfas nometni un bija LCK
viesis. Viņš vizitēja ari šejienes
un Padeŗbomas latviešu draudzēs,
kurās inotikļft sanāksmes un pārru­nas
par tautiešu reliģisko aprūpi.
Ar LCK prol R. KimdziņS apmai­nījās
par turpmāko tālākās emigrā­cijas
gaitu un Vācijā palicēju ap­rūpi.
maksā IRO? *
A t b i l d e : Pašreiz Rietumvācijā
nav nekādu Argentīnas imigrācijas
misiju, tādēļ vienīgā iespēja doties
uz turieni ir ar privātu galvojumu
nb kādas personas, kas jau dzīvo
Argentīnā* IRO maksā ceļu, ja izce­ļot
gribētājs ir DP, kas bauda pilnu
IRO aprūpi. Tuvāku informāciju par
šo jautājumu var iegūt IRO izceļo­šanas
(Resettlement) nodaļās.
J a u t ā j u m s : Vai amerikāņu
dzelzceļi pārvadā par puscenu izce­ļotāju
grinatu kastes, ja tām ir uz­raksts
„Books"?
A t b i l d e : Dzelzceļi ASV pieder
privātuzņēmējiem un to tarifi, ari
DP PRESES KONFERENCE MINCHENC
IRO kārtējs preses konferencē Minchenē, uz kurieni ļs^n pārvieto-liiiii
lielākā dala IRO galvenās mītnes nodalu, publiskās informācijas
didas vadītājs (Srfes T. Rateers. pretēji dttm reizēm varēja žurnālistiem
vStgi tikai nedaudz jaunas informācijas, kurās trūka ziņu kā par anig-rādjas
procesa paātrināšana vispār, tā arī par mūsu karavīru izredzēm.
Daāas mrifākui norādijamus IRO preses šefs izteica uz vairākiem jku-
OJumiem, ko Latvijas redakcija bija sagatavojusi Iepriekš.
Konferences ievadījumā Mr. Rai- vumus uz turieni tādā gadījumā
neri uz noteiktāko noraidīja poļu
ūnijas laikrakstā par poļu bēr­nu
repatriāciju Izteiktos apgalvo­jumus,
it kā IRO ar PoUjas valdību
par DP repatriādju būtu izdarijusi
slepenus nolīgumus. Ne ar Polijas
vai kādas citas valsts valdību par'
repatriāciju IRO nekādu nolīgumu
nav. Par bērniem, kuriem nav ve­cāku,
runājot tika uzsvērts, ka IRO
cenšas aizsargāt šo bērnu intereses
un uzskata, ka viņiem vislabāk do­ties
pie saviem vecākiem dzimtenē.
Tāpat preses šefs par pilnīgi nepa­reizu
nosauca tā paša laikraksta in­formāciju,
ka no Vācijas repatriēti
DP bērni bez viņu vecāku ziņas.
Poļu laikraksts minējis ari IngolŠta-tes
IRO darbinieku Mekkrekenu, kas
gribējis adc^t DP bērnu, bet IRO
viņu šajā nodomā, sakarā ar nolīgu­mu,
kavējusi. Se Ralners norādīja,
ka IRO nw Instrukciju, uz kuru pa­mata
tā vs^tu Izdarit adoptādju.
Latvijas redakcija publiskās Infor­mācijas
daļai bija Iesniegusi jautā­jumus,
uz kuriem Mr. Ralners at­bildēja:
J a u t ā j u m s ; Vai emigranti, kas
valrfikus mēnešus Izceļošanas un
caurlaides nometnē gaidījuši kuģi uz
Austrāliju, var Izceļot uz ASV, ja
starplaikā saņēmuši galvojumu vai
pat Eiropas numuru?
A t b i l d e : DP, kas atrodas Izce­ļošanas
procesā uz Austrāliju, tikai
tad var braukt uz ASV, ja viņiem ir
sevišķi svarigl perspniskl lemesU vai
ar to t l * veicināta viņu Izglītība.
Attiecība par pēdējo nepietiek vien
ar vēlēšanos doties uz ASV un mā­cīties
kādā no turienes augstākajām
mācības Iestādēm, bet jābūt pierādī­jumiem
par noteiktiem Izglītjbas
plāniem uh nolūkiem.
J a u t ā j u m s : Kur jāpiesakās
blj. latviešu karavīriem, ki^iis no­raidījusi'
AŠV komisija, Ja viņi grib
izceļot uz Arļļenlinu, Vai ceļa Izde-
LCK KANCLEJA TAGAD
AUGUSTIIORFA
LCK apvienotā kondeja tagad at­rodas
Augustdorfas nometnē. Adre­se:
(21a) Attgustdorf/Detmold, La-ger,
Block 9. Kande^as tālrunis —
Detmold 02. Uz Jauno adresi sūtā­ma
visa LCK virzāmā korrespon-dence,
materiāli bēgļu dzīves ar-chlvam
utt.
I
grāmatām, visai dažādi Tādēļ tieši
atbildēt uz to nav Iespējams, bet Mr.
Rainers no savas pieredzes paskaid­roja,
ka grāmatām, kas ir personīgs
īpašums un nav domātas pārdošanai,
dzelzceļu vedmaksa ievērojami lētā­ka
nekā citām mantām.
J a u t ā j u m s : Ir bijuši gadījumi,
ka emigranti naudas trūkuma un
veltīgas gaidīšanas dēļ vienkārši de­zertē
no IzceļoSs^as nometnēm. Vai
šādiem DP iespējams uz IRO rēķina
Izceļot uz kādu zemi?
A t b i l d e : Liekas, ka nē, jo, ja
kāda persona Izsaukta uz izceļošanas
nometai, bet to procesa vidū atstāj,
tas nozīmē, ka viņa bez iemesla at­sakās
no Izceļošanas un katrs IRO
a^tbalštš M ti^māk ātņ^ts.
j r i u t ā j u m s t Vai 4r tieša, ka
il^ōff. (Mlttcheft€sy apgabala DP vl^
dū atklāta komunistiska kustība un
izdaritas apcietināšanas?
A t b i l d e : Neko nezinu un būtu
pateicīgs, ka kāds mani varētu par
to Informēt (Kāda ukraiņu žurnā­liste,
papildinot Latvijas jautājumu,
balstās uz nepārbaudītas informāci­jas,
teicās no vairākām pusēm dzir­dējusi
par komunistu kalpībā esošu
IRO ierēdņu apcietināšanām. Ari par
to IRO preses šefam nekas nebija zi­nāms).
(Turpinājums 7. Ipp.)
HOLANDE UZŅEMS ARi VECOS ļAUDiS
mi gandrīi ifiai litviea, kfi ari sī­kas
intervijai^ ar dažiem invalidiem.
, Transportu uz robežas sagaidīja so-nešiem
attiecīga Holandes komisija ciālo Uetu ministrijas un IRO par-
Kā jau ziņojām, jūlija beigās Ho­landē
no Vācijas ieradās grupa DP
invalidu, kurus pirms vairākiem mē-izraudzīja
Eversburgas pārskološa-nās
centrā. Tā kā Holande iŗ pirmā
zeme, kās uzņem daļu — kaut ari
nelielu ^ DP invalidu no Vācijas,
tad šim notikumam bija pievērsta
sabiedrības uzmanība. Jau dažas
dienas pirms invalidu ierašanās Ho­landes
presē parādījās attiecīgi rak­sti
un uzņēmumi, kuros bija redza-
Jauna organizācija
ASV palīdzes
DP invalidiem
Ņujorkā nupat nodibināta jauna
organizācija, kuras mērķis palīdzēt
DP invalidiem Vācijā, galvenokārt
sagādājot viņiem galvojumus ieceļo­šanai
un novietojot piemērotos dar­bos.
Organizācija, kas nosaukta par
United States Committee for the
Resettlement of the Physically Han-dicapped
under the auspices of the
International Society for the Welfare
of Criples, cer atrast jaunas mājvie­tas
1800 DP invalidiem.
Aktīvi šai akcijā piedalīsies ASV
invalidu pārskološanās organizācija,
kas līdz šim visvairāk centās ameri­kāņu
kara invalidiem iemācīt jaunus
arodus. Bez tam jauno organizāciju
atbalstīs arī tās organizācijas, kas
līdz šim piedalījušās DP izvietošanā,
to vidū Nacionālā luterāņu padome
(NLC), Nacionālā katoļu labklājības
padome (NCWC) un Pasaules baznī­cu
apvienība (CWS). Četras lielākas
invalidu pārskološanās iestādes jau
pieteikušās uzņemt DP invahdus un
apmācīt viņus darbiem ASV,
PROF. STARCS PIEDALĪSIES
EIROPAS LAUKSAIMNIEKU
KONGRESA
Prof. Dr. agr, P. Starcs ari šogad
uzaicināts piedalīties Eiropas lauk­saimniecības
konfederācijas kongre­sā,
kas sāksies 25 sept. Strasburgā.
Konfederācijā ietilpst ne tikai Eiro­pas
zemes, bet arī valstis, kuru ro­bežas
pieiet Vidusjūrai. Pag. gada
kongresā, kas notika Insbrukā, prof.
Starcs referēja par galveno tematu
— kolhozu sistēma, izpelnīdamies
kongresa locekļu un preses uzmanī­bu.
Insbrukā ^tarcu aif ^ e v ē ^ pār
konfedeftcljfe agrāfpdlītikād l^omi-sijas
locekli, un kā tāds viņš šogad
saņēmis ielūgumu. Komisijā galve­nokārt
iztirzā lauksaimniecības vei­cināšanu
un agrārpolītikas metodes,
un šajos jautājumos Starcs šogad no­domājis
izteikt vairākus ierosināju­mus
no Latvijas lauksaimniecības
prakses. Šīgada kongresa galvenais
temats būs lauksaimniecības stāvok­lis
apvienotajā Eiropā, par ko runās
6 referenti ar pazīstamo Eiropas ap­vienošanas
kustības celmlauzi vācu
grāfu Kudenhovl-Kalergl priekšgalā.
stāvji, kā ari Latvijas ģenerālkon
suls Holandē Br. Pavašars.
Robežstacijā atbraucējiem — 21
invalidam un 10 viņu ģimenes locek­ļiem,
sociālo lietu ministrijas pār­stāvji
izsniedza Holandē Izgatavotas
personas apliecības un vācu valodā-iespiestus
paskaidrojumus par valsts
sociālo iekārtu, bet IRO savukārt
katrai personai, ieskaitot bērnus, iz­maksāja
30 frankus neatmaksājama
pabalsta. Pa ceļam, kur ari bija līdzi
laipni pavadoņi, invalidus īsumā ie­pazīstināja
ar Holandes dzīves ap­stākļiem,
bet gala stacijās atkal bija
ieradušies sagaidītāji no sociālo lie­tu
ministrijas, kas atbraucējus nogā­dāja
līdz paredzētajam dzīves vietām
Amsterdamas, Hāgas un Roterdamas
apgabalos. Invalidi par sagaidīšanu
un viņ^m parādīto gādību bija visai
sajūsmināti. Pie tam tāda tā nebija
tikai ierašanās dienā vien. (ģenerāl­konsuls
Pavasars līdz šim no uzņem­tajiem
saņēmis vienīgi pozitīvas at-s
auksmes
Izvietotie Invalidi, kas Ir pārsko-lotl
amatnieki: pulksteņtaisītājl,
sudrabkaļi, koktēlnieki, mēbeļu
galdnieki, metinātāji, virpotāji uc.
gandrīz visi strādās pazīstamos ho­landiešu
uzņēmumos. Sākuma alga
viņiem paredzēta no 88—45 franki
nedēļā, apmēram tikpat daudz, cik
pelna ari vidējs holandiešu amat­nieks.
Tjrimenes, kurām sagādāti at­sevišķi
dzīvokļi, vēl saņems arī pie­maksas
par bērniem; vieninieki no­vietoti
panzijās, par ko. Ieskaitot uz­turu,
jāmaksā ap 20 fr. nedēļā.
Pēc. kāda mēneša Holandē galda
Ierodamies 100 DP veco ļaužu, kuru
uzņemšanai reformātu im luterāņu
baznīcu apvienības mītnēs piekritusi
valdība. Organizācijas pārstāve drī­zumā
ieradīsies Vācijā izmeklēt uz­ņemamās
personas. Paredzams, ka
Holandes valdība atļaus uzņemt vēl
100 vecos DP, kurus novietotu kato­ļu
baznīcas mītnēs. Tā mazā Holan-
159 latvieti uz
Jaunzēlandi
Kā zināms, aprīlī, maijā un ja,
nijā īpaša Jaunzēlandes imigrācijai
komisija apceļoja Austriju, SVeici,
Vāciju, Franciju un Dāniju, Izvēlo-ties
1000 DP ieceļošanai Jaunzēlan*
dē. Pēc pag. gadā pievemtajiem
1000 Eiropas DP tas tagad ir jau
otrs līdzīgs kontingents. Izvēlētos
kandidātus jūlija beigās sapulcina*
ja Tirpicas transitnometnē pie Brē*
menes, kur tie jau vairāk nekā mē-nesi
gaida uz kuģi Hellenic Prince,
kas, cerams, drīz varēs sākt tālo
braucienu.
Tirpicas nometnē sapulcināto 870
izceļotāju vidū ir 159 latvieši, sg
lietuvieši un 39 igauņi. Pārējās Ue,
lakās nacionālās grupas: 357 poļi,
103 ukraiņi un 95 ungāri. Trans­portu
pavadīs latviešu mācītājs Ro­māns
Relnfelds, kas jau tagad 1^
picas nometnē katru nedēļu lasa
referātus par Jaunzēlandi un vada
dievkalpojumus latviešu un vācu
valodā.
Visi izceļotāji uz Jaunzēlandi Šeit
priecājas par šīs valsts humanitāro
pieeju imigrantu Izvēlē, n^oraidot
ari fiziski vājākas, vecas un slimi*
gas personas. Pag. gada Ieceļošanai
akcijā nekāda vecuma robeža vlspfir
nebija noteikta, un pieņēma pat
vairākus pāri par 70 g. v. latvieiku»
Pirms savas Izlidošanas juz Jaun«
zēlandl Tirpicas nometne vēlreii
ieradās konsuls Pīrss, kas Izdeva
visiem jaunpieņemtajiem vīzas un
starp citu norādīja, ka Eiropā pa­likušo
radu un draugu izsaukšana
uz Jaunzēlandi turpmāk norisini*
šoties daudz ātrāk nekā līdz šim.
K . a
VES1 UlEi
REDAKCIJAI
PUSDIENAS AR BfiRNU IZDARĪBĀM
Par Vlldflekenas emigrācijas centra
kārtību un šeit saņemamo aprūpi nav ko
sūdzēties. Telpas priekfizlmlgl tīras, visur
laba kārtība, labs uzturs un laipni ierēd­ņi.
Rindās pec ēdiena nav U|i jāstāv, ka*
de aizsteigsies priekšā lielajām vai- tru dienu pusdienās ari saldais, bet.,,
stīm un reāli sākusi palīdzēt DP, ku­riem
ierobežoto darba spēju vai ve­cuma
dēļ nav iespējams izceļot uz
kādu citu — lielāku un bagātāku
zemi. B. B.
60
^ ^ģustā'ļ%ei#^
t.at\ne?a nacionāli fondā Skandinā­vijā
padomes priekšsēdim inž. Artū­ram
Ozolam. Jubilārs, kas sā Stu­dentu
rotas karavīrs piedalījies Lat­vijas
brīvības cīņās, bija Satversmes
sapulces loceklis un Latvijas pēdējos
13 neatkarības gados Jūriilecības de­partamenta
direktors, bet trimdā
blakus praktiskam kuģu klasifikāci­jas
darbam Malmē iktīvi piedalās sa­biedriskā
darbā. Tautieši Zviedrijā
godināja Ozolu, pasniedzot viņam
mākslinieka N. Strunkes gatavotu
adresi.
Jāpusdieno kopā ar bērniem, kas pa ēis*
nas laiku klaigā, spiedi, skraida ap un
zem galdiem un atņem mierīgākiem rak*
stūriem katru iespēju klusi un patnōunl
baudīt azaidu. Nolilojamākais vēl tas, ka
bērni savās nerātnajās izdarībās ar
vai desas gabalu rokā apzlež galda nulaii
aptraipa solu vai vlenkāi^l novelk ar tan*
kalnu šķēli strīpu pa Jūsu biksēm ?i|
svārku piedurkni. To visu rediōU patikt*
mi atcerēties Mlncbeņes. enUgļrācuai fta*
trn; kiir pieiluģuSo kopģaldā ncSīif «?
redzami bērni. VUdnekenS gmi iil,kti
ar paplāti vat -viras trauku spnaeeUn
caur bērnu pulku, kādam nākas udlet u
ausīm karstu Šķidrumu. Tāpēc būtu Jāie­rosina
pieaugušo kopgaldu nodalīt atse­višķi.
Kādu ierosinājumu gribu Izteikt ari par
telpu sadali. Vai nebūtu iespējams Izceļo­tājus
pa telpām sadalīt tā, lai tie mazāk
traucētu viens otru. Tagad redzam vienā
Istabā saspiestas divi vai vairākas |lme-nes
ar bērniem, no kurām kādai ir zīdai­nis,
kas citus bērnus traucē naktis nn rī­tos.
Ar maziem pārkārtojamiem pēc ka­tra
transporta būtu viegli ģimenes ar ri-daiņlem
sadalīt pa telpām tā, lai ciUem
bētnlem nodrošinātu vajadzīgo naktsmie­ru.
Nav reti gadījumi, ka lādot fl^kļoi
bērni sabojā nervus un savu vaMubiL
B . ū d r i s , Vlldnekeni
VAINĪGS?
AGATES KRISTI ROMĀNS
(2. turpinājums)
II.
Piesardzīgi no galda uz galdu Iedams, Henrijs Mlčels —
vecākais no abiem stjuartiem — iekasēja naudu, jo pēc pus­stundas
jau bQs sasniegta Kroidona. ,jPaldles, sēr," viņš sa»
clja un pievāca sudraba un papīra naudas zīmes. Un viegli
palocījās: «Paldies, madam." Pie galdiņa, kur sēdēja ābi
franšl, viņam bija 2 vai 3 minūtes jāgaida, jo tēvs ar dēlu
diskutēja pārāk aizrautīgi „Nekāda lielā dzeramnauda te ne­iznāks,"
— skumīgi domāja Henrijs Mičels.
DM no, pasažieriem bija cieši aizmiguši — mazais vīriņš
ar'lielajām ūsām, un vecā sieviete pašā lidmašīnas dibenā.
Viņš atminējās, ka viņa jau vairākkārt pārlidojusi kanālu,
būdama vienmēr visai devīga, un tādēļ nosprieda pieklājības
dēļ viņu pagaidām vēl netraucēt. Mazais vīriņš uzmodās
un' saiņaksāja par vienu pudeli zeltera un paciņu sausiņu —
tas bija viss viņa rēķins. Piecas minūtes pirms nolaišanās
Miēels uzrunāja aizmigušo dāmu: .J^ardon, madāme — rē­ķins."
'
Viņš piesardzīgi pieskārās Viņas plecam, taču Zizeles
kundze nepamodās. Tad viņš viegli sakratīja viņu, no kā
viņas ķermenis negaidot sabruka sēdeklī. Mičels pārsteigts
noliecās, un kad viņš atkal izslējās, viņa seja bija pelēka
kā pelni,
,JCo-o-o tu s-a-a-ki?" murmināja Alberts Deviss, otrs
stjuarts.
„Dieva vārds, es nemeloju," viņa kolēģis gluži satriekts
apgalvoja. «Beigta, noteikti beigta. Vai vismaz — man
šķiet «r- tā varbūt ir kāda lēkme."
,J)ažās minūtēs mēs būsim Kroidonā."
^ 1 Ja jau nu viņai taisni tagad kļuvis slikti..
Apmulsuši viņi uzlūkoja viens otru. Tad vecākais no vi­ņiem
atgriezās pakaļējā nodalījumā, un no jauna devās no
galdiņa pie galdiņa, galvu piellecis un paslepšus čukstē­dams:
„Piedodiet, sēr, vai Jūs gadījumā neesat ārsts?"
jJBsmu zobārsts," atsaucās Normans Gāls. „Vai vāru
Jums būt kaut kā noderīgs?" Viņš piecēlās no sava sēdekļa,
taču šajā mirkli pieteicās Dr. Braients.
JSA esmu firsts. Kas par lietu?"
„Tur, dibenā — tā dāma... viņas izskats man nemaz ne­patīk."
Doktors Braients pavadīja stjuartu, un viņiem abiem se­koja
ari mazais vīriņš ar ūsām. Izmeklēšana nevilkās ilgi,
„Viņa ir mirusi," sacīja ārsts.. Mičels jautāja: „Kas viņai
kaitēja? Kāda lēkme?"
„Bez pamatīgas izmeklēšanas es jums to nevaru pasacīt.
Kad jūs šo dāmu redzējāt pēdējo reizi? Tas ir — dzīvu."
Stjuarts brīdi pārdomāja, pievērsis skatu melni ģērbtās
sievietes sabrukušajam auguniam.
„Kafiju servējot, man viņa likās itin mundra. Tas gan
būs bijis pirms savas trīsceturtdaļstundas. Kad es pēc tam
pasniedzu viņai rēķinu, man* šķita, ka viņa guĻ"
„Viņa ir mirusi vismaz pirms pusstundas."
Sī saruna sāka pievērst arī pārējo pasažieru uzmanību.
Galvas pagriezās šurp, kakli Izstiepās.
„Man liekas — tā būs bijusi lēkme," prātoja Mļčels. Viņa
sievas māsai bieži uznāca lēkmes, un 4ādēl viņam šķita, ka
jēdziens lēkme lietojams visos gadījumos.
Dr. Braients nevēlējās neko noteiktu apgalvot, viņš tikai
domīgi šūpoja galvu. Blakus viņam atskanēja balss — ma­zā,
satuntuļotā ūsainā cilvēka balss.
„Viņai uz kakla ir kāda zīme," viņš sacīja, un tas skanēja
gluži kā atvainošanās, lai apliecinātu, ka viņš bez iebildu­miem
atzītu sava sarunu biedra lietpratību.
,JPareizi," pamāja Dr. Braients.
Mirušās galva drusku noslīdēja uz sāniem, un pie viņas
kakla kļuva redzams niecīgs punktiņš. Abi Diponi bija cī­tīgi
sekojuši sarunai.
„Vai tā dāma ir mirusi? Un viņai ir zīme uz kakla?"
Jautātājs bija Zans Dipons. „Vai es drīkstu izteikt kādu
nojausmu? Te visu laiku lidinājās lapsene, es viņu nositu.
Tā vēl guļ uz manas apakštases. Vai nebūtu iespējams, ka
nabaga nelaiķe mirusi no lapsenes dzēliena? Cik man zi­nāms,
tādas lietas mēdz notikt."
„Protams, tāda iespēja pastāv," piekrita Braients. „Man
tādi gadījumi ir zināmi, īpaši, ja ir arī sirds vājums."
„Vai es varu būt kaut kā noderīgs sēr?" jautāja Mičels
pakalpīgi. „Mēs tūliņ nolaidīsimies Kroidonā."
„Te vairs nekas nav darāms, mīļais," Dr. Braients ne­daudz
atkāpās. „Protams, līķi nedrīkst aizkārt." — „Es sa­protu,
sēr."
Ārsts gribēja atgriezties savā sēdeklī un drusku izbrīnē­jies
atskatījās uz mazo ūsaini, kas nekustējās no vietas. Ta­gad
šis cilvēks ierunājās no jauna:
@Arsta kungs jūs kaut ko esat palaiduši neievērotu."
Ar savas elegantās lakkurt)es smaili viņS norā^ja UE
grīdu. Braients un stjuarts ieraudzīja tur kādu melni dzel­tenu
nieku, ko pa daļai sedza nelaiķes melnā tērpa mala.
„Vēl viena lapsene?" pārsteigts iesaucās ārsts.
Herkuls Puaro noliecās, izņēma no kabatas nelielu pin­ceti,
veikli satvēra atradumu un tūliņ atkal izslējās stāvus.
„Jā, izskatās pēc lapsenes," viņš teica. „Taču tā nav lap­sene.'*
'
Viņš visādi izgrozīja atradumu, lai viņi abi — stjuarts un
ārsts — pagūtu labi apskatīt šo niecīgo zīdaf drēbes šķipsni­ņu,
kas bija austa no dzelteniem un melniem diegiem un
piestiprināta pie kāda gara, dīvaina ērkšķa ar notraipītu
smaili.
,,Dievs, stāv man klāt!" pēkšņi iesaucās detektīvromānu
rakstnieks Klensijs, kas ziņkāres dzīts bija piecēlies no sa­vas
vietas un tagad kratīja galvu pār Mičela plecu. „Ta8
ir tas dīvainākais, kas jeb kad manā mūžā atgadījies! Pa­tiesi,
to es ne sapņos nebūtu iedomājies!"
„Vai jūs neizteiktos drusku skaidrāk, sēr?" mudināja stju­arts.
„Vai jūs pazīstiet šo lietu?"
„Vai es pazīstu? Protams, ka pazīstu," misters Klenslji
gluži uzpūtās no lepnuma un pašapmierinājuma. „Sī lieti­ņa,
mani kungi, ir zināmu iezemiešu cilšu dzelksnis —, es
nevaru acumirklī precīzi pasacīt, vai tie ir dienvidafrikāņl
vai Bomeo iedzīvotāji. Viņi to Izšauj ar īpašas pūšamās
caurulītes palīdzību. Un man ļoti liekas, ka tās smaile...**
„ . . . ^ saindēta ar pazīstamo Dienvidamerikas indiāņu
bultu indi," nobeidza Herkuls Puaro. „Bet, mīļie — vai tad
tas vispār ir iespējams?"
„Vai nē — izklausās neticami?" triumfēja Klensijs laimīgs
satraukumā.
„Es atkārtoju: kautko tādu es nebūtu pat sapņos Iedomā­jies.
Ka taisni man, detektīvu romānu autoram, pati dzīve
šādu gadījumu sagādā, tas . . . tas i r . . . " — no labsajūtai
viņam gluži pietrūka vārdu.
Lidmašīna viegli sasvērās uz sāniem un nelielā ļaužu
grupa drusku sagrīļojās. Tūliņ pēc tam Prometeja riteņi
pieskārās zemei.
III
Stjuarts Henrijs Mičels un Dr. Braients tagad vairs nepār­valdīja
situāciju; jocīgi satuntuļotais mazais vīrs nu pār­ņēma
vadību un runāja ar tādu autoritāti un noteiktību, ka
nevienam neienāca prātā viņam ko pretī iebilst. Viņš kaut­ko
pačukstēja Mičelam, kas pamāja un, lauzdams ceļu starp
kājās piecēlušamies pasažieriem, plaši ieplēties aizsprostoja
eju, kas veda garām tualetēm uz priekšējo nodalījumu.
CTurpinfijums sekos)
dau*jS,em un ^
ti« P ^ S te ir <te«
pun&opafLfbu šajos
glSifVeslcatus.
VAIVABSAKTJ
^ DEJĒJMJļ
XSdeS n1a sm taejlopna"s 2o40lu^
2 nedēļām. j
Viņš teica, kā litikij
^iXnerikā varot Gdļ
Z ii ļoti mērens sM
PerikSņl r e t i k a i .^
itu sioitu puntkopīPu
tiktu pie 1000 4
M 2200 cāļu, rē^<
ipm puse būs gai^^
stiņu, bez tam jārēlļ
rasto mirstības proc
vistiņas būs derigas
labu cāļu maksā 4»
Vistiņas (par to gan ļ
rantijai) maksā apm
gak. Bet nealzmirŗ
veno: zemi, telpai J
gadīsies iespēja nonl
Šu vai neejošu puti^
sākt tur savu ^
iepirkt piemērotu faļ
gu naudu. Pleni, ļ
kirtnē, MinesotS, (P
iedzīvotājiem) zeme
dol. iffi vairāk par I
zemeiil »3 f>:i'i*':'i\Yrf\
Būvma<
Ja te redzamas tam
mājas ar dažādSm
nevis sliktas gaumesl
dēļ, jo nav MJls lej
uzbūvēt māju vis5 d
laikā manā apkārtna
}u cenas esot cēluš^
Uzsakot savu U2,
pībā, dārzkopabā vi
iesācējam jāpārzina
stākļi un jāiegād^
ražojumu nogādāSaļ
tam mazam uzņēmi
kurēt ar lieluaļīēmēj
reizi norāda agr, VS
jas 42. num.), lai ^
Amerikas olu tirgū
audzēt ļoti daudz ļ
pāris tūkstošu. Tad
mazākais skaitlis, ļ
cits algas darbs un d
var piekopt kā blaS
nos, tad ar! dažu^
dzēšana atnesīs siavj
VIENS CILVĒKS d
Ja Amerikas putJ
jāstrādā, tad ne tāā
bas darbs vispār bā^
tādēļ, ka vienam ciļ
ļoti daudz putnu, ļ
2500. Sabērt tādad
barību, saliet traurf
Olas un tās izšķirot
zmāma laika tirīt i
prasa daudz darba i
taču tā aprēķbāti
strādnieku pilnu jd
tas pats ir citās dd
ļ?^u farmās) m
Kā Eiropā, tā Jkii
^as pamatprincipu
^!itnu ēdināSanu,^^
"^^"^^ utt, ir vd
W s dažādības]
^fnne visās p "
d°^zlie8? u^n'' 'v'^a dilip. i
putnkopības
|^y's pieredzi p.
. ^das tad Ir J
• baterijā?? :L»H
^^|U8 audzē ttJ
' ^ apsilda
1:3