Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946

              .J.
1 Latvkfin vēstnesis 1946. g. 9. martr
S i^rēc. no algas
Latviešu C^ntrfili Jnfadome ito*ef^
kusi, ka tāin j^erdonām, kas nod^M-fiāt^
m stftein 60 maftu un
atgtJ mēne^, ļamaksj dtģas nodoklis
5 proc. apmērā.
Katra latvieša cenšanās ir sagādāt
sev darbu, bet ne visiem tas bijis
iespējams. Darbs nevien dod saturu
mūsu tiikšai emigrantu dzfvei, bet
dod m ienākumus, tie^bu MZ pārti­kas
papildu devām, atbrīvo no no­metņu
vispārējiem darbiem u. t. t.
Biem tautiešiem tādēļ arī jānes ma-
«ais upuris algas nodokļa veidā vis­pārējo
mērķu atbalstīšanai.
ObKgātte maksājumi tomēr vēl ne­dos
pietiekami» lidzekius visu vaja<
dzibu apmierināšanai. Tautieši tādēļ
lōgti atbalstīt vat nu tieši Latviešu
Centrālo komiteju vai ari Latviešu
kultdras vai Invalidu fondu, rīkojot
speciālus sarīkojumus, kuht atlikumi
nododami kādai no šim vajadzībām,
vācot ziedojumus nometnēs vai ari
aicinot turīgākos tautiešua individuāli
ziedot minētiem mērķiem. LCK bes
pateicīga katram un par katru summu,,
ko tautieši tai nodos, pierādot savu
līdzdalību un dimnplinētibu kopējiem
sp^iem veikt tautiešu aprūpes dar^
bu. Nauda iemaksājama LGK locek­lim
Jānim Bogenam: Latvian Camp,
«Frische QuelleDetmold-Hiddesen,
Lippe (21). JUOk W Detmo)d§
Pasta tarifs divkarlots
Ar. 1. martu stājies spēkā Sabiedro­to
kontroles padomes noteiktais pasta
tarifa paaugstinājums par 100 proc.
Tas neattiecas uz pasta naudas pār­vedumu
maksām, apdrošinājuma un
pensiju maksājumiem. Negrozīts pa­gaidām
paliek ar! telefona tālsatiks-men
tarifs.
:17v
Pulkvedis K r i p ē n s, kas.savā lai­ka
mējināja ' izdarīt pašnāvību, pēc
tagad saņemtam zii^ām, izveseļojies
(„LCK p Detmoldā). ^ Vēdclē pie
Hamburgas vasarā likvidēto latviešu
nometni tagad atkal atjauno, novieto­jot
tanī visus Pinnebergas apriAkl
dzīvojošos latviešus. Februāra vidū
nometnē jau bija 300, tautiešu. Par
Latviešu komitejas priekšsēdi ievēlēts
i n i Valters Vitands, par viAa vietnieku
un kultūras nozares vadītāju māc. E.
Lange, par sekretāru Kārlis Ozols,
par saimniecības vad, Ansis Kllevics
un par būvdarbu vad. inž. K. Berg-rnanis.
Kandidātos palika J, Tirzitis
un T. Torokovs, Revīzijas komisijā
ievēlēja J. Andersonu, E. Jaunzemu
un inž, M. Cērpu. Balsoja apm. puse
balsstiesīgo tautiešu. Pēc māc. E.
Langcs norādījumiem vienā barakā
iekārto baznīcu. Nometnes barakas
pēc italu un polu aizbraukšanas no­postītās.
UNRRA*8 269. vienība dod
būvmateriālus un palīgā arī vācu
amatniekus. Kas paši grib strādāt.
lledakeijai adresēta vēsfalē latvieša
kij'dvfrs savā im nelaimīgo likteņa
btedru vSrdŽi lūdz tatvieSu emigrantu
v^Maju iestāžu un tautiešu patTdzību.
To publicējot, ari redakcija lūdz Lat­vijas
Sarkano krustut un Latviešu
Centrāla komiteju, ja vierf iespējams,
tūlit sniegt palīdzīgu roku vismaz
šiem latviešiem, kufu dzīvība tin ve-selība
apdraudēta tik Itiešt un tik ne­taisni.
Vēstulē tdkts:
„Bambergā, 27. februārī. — Lūdzu
palildzību un gādību. 1944. g. mani
smagi ievainoja mugurkaulā un mu­guras
smadziniēa. Ārsitējos no ši ie^
vainojuma sekām, kas radījušas
muskulu paralīzi rokās un kājās un
nespēju 8atiBrētwīna. Diagnoze:
myelitis. Iepriekšējās slimnīcās, kur
atrados, mērķtiecīga ārstēšana nebija
iespējama* Ludzu vācu ārstus, lai
mani pārcel iiizchirurģisku nervu klī­niku,
kur būto panākama slimības
pro<^esa apturēšana. Citādi mani ga­da
vai nedaudz ilgākā laikā gaida
droša nāve. Apzina, ka slimības pro­cess
arviea pN^fesē un ka tm ieqpē-
^ to apttnpēi» man, ārstam^ ir vS
amdgāka ka zinu, cik nepleile-kama
bijusi ārstēšanas gaita ūn man
līdz šim sniegtā palīdzība.
Domādams, ka mani nositis oz spe­ciālo
klīniku, vēl ar citiem, garīgi
pilnīgi veseliem latviešiem, kas slimo
ar tbc smagā formā, pie kam vienam
nmļsiMim ^bm rok@9, m i i f ieklovia
vājprātīgo iestāda, proti, slimnīcā,
kur vācieši mils novietojuši kopā ar
vājprātīgiem vācu kafavlriem — ka-fagūstekiiiem.
Pēdējo vidū ir ari krī­tamās
kaites slimnieki un galvā ievai­notie,
kant gan m§8 — iatvie^t^ ne^
var ieskaitīt šādās slimnieku katego­rijās.
Esam dzirdējuši, ka Latvijas
Sarkanā krusta pārstāvji daudz vie­tās
panākuši slimo latviešu kafaviru,
arī virsnieku, pārvietošanu uz lat­viešu
slimnīcām vai uz tādām slim­nīcām,
kur darbojas latviešu ārsti un
medicīniskais personāls. Mēs zinām,
ka arī miīs bntu samērā viegli izdabāt
no šīs trako mājas, ja vien par to
iestātos kāda LSK nodaia vai piln-v^
if#t persona.^^ 1^
a^iaeMk^ā^ siml^sis b a t ^ n s 9 ^
^ 9 0 ^ ^ kaftviii
es;ot labvēlīgi. Priekšnosacījums būtu,
domāju, tas, ka kāda latviešu slim-nilcd
Iŗfflŗ mieru mās ua^emt. Esam,
visi latviešu karavīri, mobilizēti kā •
visi citi un asins grupaa zīmes nevie­nam
no mums nav ietetovētas.
sam
gilstii^ bet tas vairs nav cilvēcīgi, ja
mōsti <iiienām jīMzrit vaj p r i t ^ vā-ciešu
vidū. Mēs — latvieši esam no­vietoti
dažādās telpās un vācu ārsti
mums pat neatļauj satliti^ vienam
ai otrti. yisi e^ni n<^kamQŠi ūn iz­misuši.
Pats gribētu acis aizvērt vis­maz
savu tautiešu v i d ū . . . Z i n u,
ka to būtu pelnījis. Vēl nešaubīgi ti-
CUV ka «avu latviešu kdileģo ārstēšanā
uiBk gādībā varētu apturēt iekaisuma
piocesui, kas radies no Šķembas mu*
gutr^olā. Ļaiviešu zēnu UB savā Vār­di
lildam: neliedziet moms pahdzlba
un gi^Mttu! -~ Dr^ A r n o l d š F
b i5 r z s, St. Getreustr. 18, Bamberg,
Bayern (I3a)."
I auli» Silv^
^ gftfflmā b
piatardu priekšā,
Kā tu pazini Jbēgļus,
Atrautus Latvijai zemei?
Vectēvu, sirmo no rokām
Gurdai nolaiļstām idīkā,
Muguras sakumpušāi;
Nesot paaudžu postu.
Sievu no biklajām aeim.
Zaglīļgās asaras skropstās,:
Maizi dalot no donas, *
Garozā ieceptu krustu.
tie jau izbūvējusi sev atsevišl^as ista­biņas
3—4 personām. Nometnē vēl ap
800 polu, kas vada arī virtuvi. Lat­viešiem
tāda solīta, ja būs lielāks
iemītnieku skaits. Ari Sarkanā krusta
sainīšu sadale polu rokās. Nometnes
pasta adrese: DP Camp 570. Wedel,
Holst (24). Nometnes latviešu bēr­niem
drīz atvērs pamatskolu (T. To­rokovs).
— Kāda krievu bēgle, kas
uzturas Rietumu sabiedroto okupāci­jas
joslā, bet agrāk dzīvojusi Voro-liežā,
stāsta par Latvijas bij. ārlietu
ministra V. M u n t e r a gaitām Pa­domju
Savienībā. Voroiiežā vjnS ap­meties
NKVD namā, 8 istabu dzī­voklī.
No savas Siguldas vasarnīcas
pirms došanās uz PSRS viņš esot iz­sūtījis
labākās mēbeles, bet kad sūtī­jums
pienācis Voronežā, lielākā dala
mēbeļu ceļā bijusi nozudusi. Mun-
•ters devis vācu valodas stundas, bijis
mazrunīgs un vispār dzīvojis loti no­slēgti.
Villu gandrīz neviens neesot
apmeklējis. Stāstītāja sadraudzēju­sies^
ar Muntera sievu, pēc tautības
arī krievieti. Tā biezi žēlojusi Lat­viju,
slikti izsacījusies par padomju
iekārtu un par pa domi j asi ļaudīm, ku­rus
esot samaitājis komunisms. Vina
stāstījusi, ka virs esot rakstījis Sta­ļinam
vēstuli iin lūdziiB atļauju ap­meklēt
Latviju, bet lūgums palicis bez
atbildes, kaut ar! Maskavas sarunu
laikā, kad PSRS sev pieprasīja bāzes
Latvijā, Munters ar sievu bijis Sta­ļina
personīgs viesis. Voronežas ie­dzīvotāji,
jo sevišķi krievu „dāmas,"
kas Munterupazinufsas un zinājušas,
ka vii^š bijis Latvijas ārlietu ministrs,
apbrīnojušas viik smalkās vakareiro-piskās
manieres. Vēlāk Munters pa­mazām
iekļāvies vietējā krievu sa­biedrībā
un savu agrāko iznesību sā­cis
atmest. Reiz, pēc dūfu un elkoņu
cilpas, iekļūstot tramvajā ar savu
mazo zēnu, Muntera sieva neesot va­rējusi
noklusēt Mvu neapmierinātību
ar padomijas kārtību un slavējusi
agrākos Latvijas apstākļus. Pretim
sēdējis kāds krievu strādnieks. Tas
pasmīnējis un teicis: „Tagad jums
ari ir tāpat"! Kad vācu karaspēks tu­vojies
VoroAežai, Muntera ģimene pa­zudusi
Ļaudis stāstījuši, ka krievi
Munteru nošāvuši, bērnus ielikuši
patversmē, bet sievu izsūtījuši uz
Krievijas iekšieni (S.). — Nav līdzē­juši
komandanta neskaitāmie brīdi­nājumi
un komitejas aizirādījumi iz­beigt
indīgo reibinātāju Šķidrumu
ražošanu, pārdošanu uņ lietošanu.
Nav līdzējis ari tautieša Krastina nā­ves
gadījums, kas jāuzskata par dzer­šanas
sekām. Priekš dažām dienām
cita dzērāju grupa pēc indīga šķi­druma
lietošanas meklēja glābiņu pie
nometnes ārsta. Tas konstatēja sm.agu
saindēšanos un darīja visu, lai neat­laidīgos
„pašnāvniekus" glābtu. Vi­ņam
tas, šķiet, būs izdevies, atskaitot
nometnes iemītnieku Kokinu, kas, rītu
nesagaidījis, nomira. Nometnes ko­mandanta,
komitejas un administrāci­jas
kopējā apspriedē vienbalsīgi atzi­na*
ka mērs ir pilns. „Tā!avas" no­metne
jāatbrīvo no tanī iemitinajuŠa-mies
reibinātāju šķidrumu ^bruveficm,
piegādātājiem, tirgotājiem un līdzī­giem.
Vitiiem mūsu nometne jāat­stāj
ar labu vai ar sliktu. Stingrus
solus spers ari pret neatlaidīgiem dzē­rājiem
un spekulantiem, kuhi vārdi
ir zināmi. Sajā mūsu dzīves tīrīšanā
jāpiedalās visiem tautiešiem un no­metnes
vadība jāatbalsta tās darbā,
kamēr nav par vēlu („Tā!ava8 Ziņo­tājs"
Hanā). — Augsburgā pie LJKS
noorganizēts 30 viru koris, ko vada
diriģents J.Gaiķis. Tikko sācis dar­boties
gaidu pulciftš (J. Upmanis). —
Igauņu, lietuviešu, latviešu un polu
DP mākslinieki ar UNRRA's m vie­nības
diir.K I. M o I s i j a (Malsie) at­balstu
1 martā DUBngcni pie Dona-vasi
Sv abi jā, rīkoja reprezeiitātīvu
koncertu pilsētas teātfa zālē: Klausī­tā
jii vidū bija amerikātiu armijas un
vairāku UNRRA's vienību pārstāvji.
Igaufti, „importējof* dažus savus
dziedātaijus un instrumentālishis ari no
bālākām nometnēm Bavārijā, pro­grammā
bija izcilākie un 4. martā
deva pat patstāvīgu koncertu. Lie­tuvieši
iepriecināja ar loti dzīvu un
jaukti dejas grupu, Lāuingenis latvie­šu
kori» dziedāja Jurjāna kantāti
„Tēvijai*' (V. B.). ^ Par kalpakiešu
varoiigaitām Lauingenas latviešu no­metnes
iemītniekiem pie Donavas
2. martā stāstīja Kal paka bataljona
karavīrs atv. plkv. P. Pen^uks. Lau-ingeniešu
vidū vēl ir kalpakieši C.
Pētersons, K. Smits un atv. kpt. R.
Jenkevics, kas abu aizvadīto pasau­les
karu ievainojurnu sekas pašreiz
ārstē DiīlingenasDP slimnīcā. Kal­pakiešu
svētbrīdi kiiplināja nometnē
dzīvojošie mākslinieki L. Gaillte, L.
Latiševa, V. Liepirta-Zake, E. Frei-maifiis
un A. Spranča vadāmais koris
(š.). — Visi latviešu, igauiiu un lietu­viešu
bējiļli C e c h b s 1 o v ak i j ā 19.
janv. saAērnuši rīkojumu, ka viņiem
jāatgriežas dzimtenē, kurp tos nogā­dāšot
padomju iestādes. Viens otrs
tautietis pēdējā brīdī uz savu roku
devies Bavārijas virzienā. Latviešu
bēgli, kasi līdz šim atradās Čechoslo-vakijā,
paziAo, ka velti viņiem rakstīt
uz agrākām adresēm un ka vini suta
sveicienus tautiešiem citās zemēs.
Stokholmā 27. janv. dzejnieci Ingridu
Vlķstil (Liuidu Reneslāci) salaulāja ar
juristu Jāni Valdemāru Fogeli. —
„Daugavas" apgādā Stokholmā fe­bruārī
iznākusi Mārtiņa Zīverta „Ka-rātavu
komēdija'* 13 skatos par 13
no
iem zi
iem matienoĻ
vējos.
, kas līdzi ar sauli
ju ceļamies redzēs.
Veronikai Strēlerte
Kaut kur mums ir īstās m^jas.
Mēs jūtam un tiecamies turp. l
Bet gadi atnāk' un krājas,
Uņi riies vēl jautājam: kurp? J
Ir tumša un naidīga ziertiia.
Rimst kiaidoAi. būdā lien iun^
No tālienē grimuša ciema
Maj l a ^ a un mīlīga giļns.
Steidz kājas, zied elpa, un liegi
Sirds nojauta teic: tur tev stāti
Bet sniegi, kā plīvuris snie;ļi
Sāk miglot un apvārsni klāt.
Kāiit kur mums ir īstās mājas,
dzīve np tām ilgi šķirt. —
reiz tur būs jāapstājas.
Un kaut tikai dusēt un mrrt.
1.
apcietinātiem, ievainotiem kafavlriem
Rīgas latvicSu slimnīcā, kurus ārs^ē,
lai pēc 1 tam uz kara tiesas spriedurnu
nošautu. Drīzumā iznāks JāM Jaun-sudrabina
grāmata „Balle aplokā^**
kurā būs iecienītā rakstnieka 5 jau­nākie,
stāsti. Apgāds izdod Edgara
Po 12 iespiedu lokšiiu biezu noveļu
krājumu Andreja Johangona tulkojii-mā.
Veronikas Strelertes sastādītu
latviešu tļautas dziesmu izlasi un po­pulārā
Alant Vila humoristiskos dze­joļus
ventinu izloksnē „Dzīv.sen ceper
kuldamsl" — K a n ā d a s imigrācijas
ministrs paskaidrojis presē, ka, gēč
spēkā esošā likuma, Kanādā paMaik
no Eiropas var ieceļot tikai zemkopji
ar kapitālu un to viru sievas, bērni
un līgavas, kas dzīvo Kanādā un var
viņus uzturēt. Ieceļošanu Kanāda no
Eiropas pašlaik loti apgrūtina ari
transporta līdzekļu trūkum
Teibe visu Kanādas latviešu v;
izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību mūsu
tautai vilks bēdās. Ja viAš kaut \%
varētu palīdzēt no Kanādas, tad rak­stiet
viņam pēc adreses: Vilis Teibe,
Canadian Latvian Mission, 10711
104 St,Ēdmontori, Alberta, Canadsi^^^
(„Latvju Zinas" Stokholmā).
Sabiedrotie, okupējot Vāciju, tās
valsts iekārtā, tiesās un administrā­cijā
noteica radikālas pārmainās. Sa­biedroto
bruAoto spēku virspavēl­nieks
ar proklamāciju nr. 1 pasludi­nāja,
ka augstākā likumdevēja, tie­sas
un izpildu vara okupētā Vācijā
pieder viiSam, kā virspavēlniekam, un
ka virtš nodibina Militāru valdību,
kas darbosies pēc vina norādījumiem.
Proklamācijā bija pasvītrots, ka vi­siem
okupētās territorijas iedzīvotā­jiem
nekavējoties un bez iebildu­miem
jāpilda Militāras valdības rīko­jumi
un pavēles, un piedraudēts, ka
nepaklausīgos un likuma pārkāpējus
bargi sodīs. Proklamācijā tieši aiz­rādīts,
ķa visas vācu tiesas slēdz, bet
ka krimināl- un civīltiesas atkal at­vērs,
tiklīdz apstākli to pieļaus.
Ar Militārās valdības rīkojumu
(Ordinance No. 2) okupētā territorijā
Vācijā bodibinātas sekojošas militā­rās
tiesas: augstākās militārās tiesas
(General Militarv Gourts), vidējās
militārās tiesas (Intermediate Military
Courts) un ļ zemākās militārās tiesas
(Summary Militarv Courts).
Militārās tilesas nodibinātas; lai iz­tiesātu
lietas par noziedzīgiem noda­rījumiem,
kas versti pret Sabiedroto
bruņoto spēku interesēm un pret
publisko kārtību okupētā territorijā
(Ordinances !^o. 1 and No. 2). Tām
btietSSanai piekrīt visi noziedzīgie no­darījumi
pret kafa likumiem un iera^
dūmiem (usages),, visi noziedzīgie no­darījumi
pret proklamācijām, liku­miem,
rīkojumiem, pazii^ojumiem un
pavēlēm, ko izdod Militārās valdības
vai Sabiedroto karaspēks vai to uz­devumā,
un visi noziedzīgie nodarī­jumi
pret okupētās territorijas vai
kādas tās daļas likumiem (Ordinance
No. 2 Ar. II). Militārām tiesām pie­der
tiesas vara pār visiem iedzīvotā­jiem
okupētā territorijā, izņemot tās
militārās, bet ne civilās personas, kas
pakļautas armijai;, jūras un gaisaflo-tes
kara likumierai un kalpo virspavēl­nieka
vai kāda cita Vienoto Nāciju
karaspēka pavēlnieka vadībā (Ordi­nance
No. 2).
Augstākā militārā tiesa kompetenta
piespriest katru likumā paredzēto so­du,
nāves sodu ieskaitot. Vidējā mi­litārā
tiesa var uzlikt likumā paredzē­tos
sodus, izikmot nāves sodu, bet
brīvības sodus līdz 10 gadiem un nau­das
sodu līdz 2500 angļu . mārciņām
vai 10.0(X) am. dolāriem. 2'emākā mi­litārā
tiesa var uzlikt katru likumā
paredzēto sodu, izņemot nāves sodu,
bet brīvības sodu līdz 1 gadam un
naudas sodu līdz 250 angļu mārciņām
vai 1000 am. dol. Par vienu un to
pasu nodarījumu tiesa var uzlikt kā
brīvības sodu, tā arī naudas sodu
līdz likumā paredzētam maksimam.
Soda naudas nesamaksāšanas gadīju­mā
tiesa var piespriest brīvības at­ņemšanas
sodu (Ordinance No. 2 Art.
III). Ja pati tiesa nenospriež citādi,
katrs tiesas spriedums, izņemot nāves
spriedumu, jāizpilda nekavējoties, ne­nogaidot
pārsūdzības instances sprie­dumu
(Extract Rules oi Mii. Gōv.
Courts 14-b). Notiesātais var iesniegt
pārsūdzību 10 dienu laikā pēc sprie­duma
pasludināšanas augstākam tie­sas
virsniekam (Extract Rules of Mii.
Gov. Courts 24).
Pārsūdzības instance var pārsūdzē­to
spriedumu atstāt spēkā, grozīt vai
atcelt vai arī nodot lietu atpakaļ jau­nai
izspriešanai pirmā instancē. Tā
nevar atcelt pirmās instances at­taisnojošu
spriedumu nedz arī paaug­stināt
notiesātam piespriesto sodu, iz­ņemot
vienīgi gadījumus, kad atzīst,
ka pārsūdzība iesniegta aiz vieglprā­tības
(Ordinance No. 2, Art. VI, Ex-tract
Rules of Mii. Gov. Courts 25).
Ar likumu nr. 1 (Law No. \ 1) Mili­tārā
valdība atcēla visus nacionālso­ciālistu
režīma pamatlikumus, bet ar
likumu nr. 2 (Law No. 2) nacionāl­sociālistu
tautas tiesu un speciāltiesas
un visas citas nacionālsociālistu par­tijas
tiesas un tribunālus. Minētie li­kumi
deklarē,- ka vācu likumi, kas
bija spēkā pirms 1933. g. 30. janv.,
t. i . pirms nacionālsociālistiskā režīma
sākšanās, paliek spēkā un" piemēro­jami
Militārās valdības uzraudzībā un
ka vācu kārtējās tiesas civilās un kri­minālās
lietas var atklšt savu parasto
darbību ar Militārās valdības rīko­jumu
(Law No: 2, Art. III 5 and IV J).
Vācu tiesas izspriež civīl- un krimi­nāllietas
vācu likumos preeīzētās
korapetencfes robežās, t. i. attiecībā
uz visām zināmās tiesas rajonā dzī­vojošām
ipersonām, ciktāl tās ar Mi­litārās
valdības likumiem vai rīko­jumiem
nav izņemtas no vācu tiesu
jurisdikcijas. Šādi izņēmumi ir pre­cizēti
Militārās valdības likumā nr. 2
(La\v No. 2, Art. VI), kas nosaka,
ka, ja nav dots Militārās valdības
sevišķs pilnvarojums, vācu tiesās ne­var
pieiiemt un izspriest lietas, a) kas
attiecas uz Vienoto Nāciju armiju,
jūfa^i un gaisafloti vai jebkādu per­sonu,
kās kalpo tajās vai arī pavada
tās, b) lietas pret kādu no Vienotām
Nāciijām vai kādu to pilsoni, c) lie­tas,
kuru pamatā ir tādi vācu likumi,
kurus Militārā valdība atcēlusi, d) lie­tas
par noziedzīgiem nodarījumiem
pret Sabiedroto armijas rīkojumiem.
Militārās valdības noteikumiem uņ
par šādu noteikumu un rīkojumu
spēku un iztulkošanu, e) katru lietu,
kuru kāda Militārās valdības tiesa
jau pieņēmusi savā iztiesāšanā, f)
katru lietu vai lietu grupu, kuru Mili­tārā
valdība nodevusi Militārās val­dības
tiesām eksluzīvai iztiesāšanai,
un g) lietas par naudas prasībām pret
Vācijas vaddību vai pret kādu legālu
publiski-tiesisku sabiedrību.
Vienoto Nāciju definīciju dod li­kums
nr. 3 (Law No. 3), nosakot, ka
tās ir nācijas, kas parakstījušas Vie­noto
Nāciju 1942. g. 1. janvāra dekla­rāciju,
uņ nācijas, kas ar tām apvie*
nojuŠās ķaf a lai kā. Likumā uzsk ai tī­tas
visas Vienotās Nācijas, kopskaif
Militār^ Valdības uzraudzība pār
vācu tiesām un to darbību ir plaša
No. 2, Tā yaf at­var
atcelt no amata katru vācu
tiesnesi prokuroru vai citļu tiesas
aniata personu un aizliegt praksi kat*
ram notāram vai advokātam,\ar usj^
raudzīt procesa gaitu katrā tiesā, būt
klāt pid lietas iztiesāšanas kā at­klātās,
tā arī slēgtās sēdēs, apskatīt
aktis, protokolus un dokumentus, var
adrainistrātīvā kārtā pārbaudīt, grozīt
vai atcelt katru vācu tiesas sprie^
dumu. .
No citētiem likumiem un noteiku-»
miera redzams, ka Militārai valdībai
angļu, araerikānu un franču okupētā
Vācijas teiTitorijā pieder visplašākā
vara tiesību laukā. Šīs varas robežās
Militārā valdība var deleģēt tiesas
varu arī DP organizācijām, kas for­māli
nep^ieder pie Vienotām Nāci­jām,
kā tā to jau darījusi dedzās
latviešu DP nometnēs. Latviešu Cen­trālās
padomes apstriprinātie Notei­kumi
par sa|3iedri8kām tiesām arī bā­zējas
uz Šām Militārās valdības tio-sībām.
ļ \
Pārkāpumi un strīdi, kas minēti Ša­jos
noteikumos, piekrīt iztiesāšanai
latviešu sabiedriskās tiesās^ bet visai
pārējās kriminālās un cfvīlās lietas,
kufas neietilpst šo tiesu korapeteneē^N^
piekrīt vācu resp. Militārās valdībai
tiesām saskaņā ar augstāk citētiem
likumiem un noteikumiem.
\ Se&āioss l. Kalacs