Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946

              1946. g. 9. marti UtvleSo VSsini
(Tarpin^jums no I. lappuses)
protam, ka šādi draudi bija attieci­nāmi
uz itin visiem baltiem.
Kurš gan neatceras rakstu par
igauņu zemniekiem^, kas^ frontei tuvo­joties,
paglābušies mežā un kam boļ­ševiki,
lai viņi neaizbēgtu pirms tos
nosūta uz Sibīriju, uz vaiga izdedzi­nājuši
burtu Turpat bija uzņē­mums
ar nelaimīgo sakropļotām se­jām
un kas vēli Lai būtu ticamāk,
bija uzdots, ka minētais fotoattēls
iiemts no zviedru avīzes.
Ja fiāds propagandas un preses apa­rāts
uzguļas cilvēka smaidzenēm un
stāsti par sieVieSu masu izvarošanām
parādās ik dienas, tad arī normāli
skeptisks cilvēks klCist domīgs un ne­zina
ko darīt. Kad nākamā dienā
vi6š satiek bēgļus no Latgales vai no
Vidzemes un vi^am stāsta, ko atkāp­damies
dara vācieši^ tad domas par
braukšanu kaut vai U2 nīsto Vācijti'
liekas vienīgais dzīvības | glābiiiš. No
visām pusēm nāk zinas: te nodedzi­nāts
ciems, tur pilsēta. Dali saka, ka
to isdarljuši TāciedI, eiti^ bo^eviki.
Kad boļševiki ar 7 tanhļiem ielaužas
Jelgavā un to» padzen, pilsēta tomēr
nodeg. Iedzīvotāji pārliecināti, ka tas
ir vāciešu darbs^ jo vāciešiem ir spe­ciālas
;,Brandkommando'', kās prot
īsā laikā nodedzināt kājas, iznīcināt
labību un lopus un pašam saimnie-kam,
ja viAš pārāk stūrgalvīgs un
neaiziet uz Vācijas pusi, ielaist lodi
galvā.
Galu gala, domā nb visām pusēm
apdraudētie cilvēki, vai nieiv vienalga,
kas tev nodedzinās māju, izvaros
sievu, atņems bērnus un mantas? Ne­ģēlis
būs viens vai otrs; Palikušos
šāds liktenis tomēr Uagaida, tas ir
skaidrs un nenovēršams. Izdod jau­nas
pavēles. Sētnieks jau nāk augša
un saka, ka no policijas bija rīko­jums
sakravāt visas mantas, ka kuģis
stāvot ostā un mašīnas evakuējamo
pārvadāšanai bōs tīt klāt Un kad
vēl pēc kāda laika ienāk daži „SS"
viri un ap jautājas, vai viss ir gatavs,
tad, gribot negribot Jāsāk kravāties,
jo dzirdētas atkal jaunas ziAas, ka
vācieši pie savas atkāpšanās uzspri­dzina
veselus ēku kvartālus, bet ma­zākās
mājās vienkārši iemet deg­bumbas.
Ja nākošā rītā pa logu redz, ka uz
Ielas aiztur visus vīriešus un aizved
uz ostu aiztransportēšanai uz Vāciju,
laimīgs vēl esi, ja tieci uz kuģa ar
visu ģimeni un ar dalu no mantām.
Kam nelaimējas un ko aiztur uz ielas,
tie tāpat aizbrauc uz Vāciju už neat­griešanos,
varbūt, bez mantām un bez
ģimenes.
Vienīgais, kaut ari uzspiestais, ceļš
ved no mājām līdz Daugavmalai. Tas
ir cilvēkam vi6a pēdējais vēl it kā
brīvais gājiens. Tikko viņš uzkāpis
uz kuģa, tas ir gasteknis. Par savām
turpmākām gaitām viAš vairs nevar
lemt. Vinu atved uz kaut kādu vācu
ostu un pēc tam ievieto darba no­metnē.
Dažam labam no tās izdodas
izkļūt, bet, kur tu arī nebrauc, visur
vispirms jāreģistrējas darba pārvaldē.
Tā „rupējas," lai „au8*lenderi'V novie­to
pēc specialitātes: profesoru pie
kūts tīrīšanas, mācītāju vai juristu pie
ceļu labošanas labākā gadījumā, jo
lielajam vairumam jāvergo fabrikās
un jāstrādā ari zem bumbu krusas uz­lidojumu
laikā. Vācu devīze ir: „Ar-beit
lūr den Sieg", un tā jāpilda vi­siem,
kaut ^ari šodienas vācieši šos
piespiedu strādātājus uņ vergus ne­kautrējas
apzīmēt par bļijušiem „Hit-lera
viesiem."
Tā apmēram gājis tiem, i kas palika
dzimtenē līdz pašam pēdējam brī­dim.
Bet vai arī, tos, kas bija tāl­redzīgāki
un kas padevās vācu spie-
Bienam agrāk, tagad var apvainot,
ka vini braukuši uz Vāciju aiz sim­pātijām
pret nacionālsociālistiem?
Mums — baltiem ir skaidrs, ka tie,
kam bija tādas sippatijas, aizbrauca
no Baltijas valstīm jau 1939. gada re­patriācijā,
un tie bija vācu tautības
braucēji.
Labi saprotam, ka dažam labam
amerikānim toreizējie apstākli vācu
okupētās Baltijas valstīs tikpat mīkr
laini kā mums, piemēram, dzīve un
politika Bolīvijā vai Nikaragvā. Ce­rēsim
tomēr, ka pamazām vēl daudz
kas jauns, kaut vai to pa^u Nlrnber-gas
procesu turpinot, pafad|īsies īstā
gaismā \in ka mardīgos uzskatus par
baltiem — nacionālsociālisma pseudo-piekritējiem
revidēs un ' pilnīgi at-metH.
Franči ierosina 4 lielvalstu konferenci
Vācijas centrālpārvaldes izlemšanai
Francija aicinājusi Angliju, ASV un
Krieviju uz konferenci FarlļBi, lai ap­spriestu
un izšķirtu visu jautājumu
kompleksu par Vācijas centrālo pār­valdi.
Francija aizvien vēl neatkāp­joties
no savas prasības par to, ka
Rūra un Reinzeme jāpakļauj UNO
kontrolei. — ASV kongresa locekle
Ljusa radiorunā Vašingtonā sacīja,
ka l.OOG.OOO Eiropas bērnu šoziem var
aiziet bojā, ja Amerika nesūtīs pār­tiku,
drēbes un vitamīnus uz Bel|iju,
Franciju, Holandi un Itāliju. Bērni
šinīs zemēs saAemot augstākais 1209
kalorijas dienā, kamēr amerikāņu
bērni safiemot ik dienas 3500 kaloriju.
— Berlīnes 2.000 sociālistu partijas
vadītāju vētrainā politiskā sanāksmē
vācieši ar saucienem ,,meli "uzņēma
nolasīto Ellnoras Ruzveltas paziņo­jumu
par to, ka vācieši esot labāk
paēduši nekā ļaudis Anglijā. — Liel­britānija
akceptējusi ASV ierosinā­jumu
par 3 lielvalstu kopēju deklarā­ciju
pret ienerSligimaFranko režīmu
Spānijā. Franko valdība Madridē sa­vukārt,
atbildot U2 Francijas robežu
slēgšanu, publicēji 21 panta deklarā­ciju,
apvainojot franču „komūni»tu
konventu" paklausībā „ārzemju paro­lēm."
Valdības komunikē virsrakstam
likti vārdi: „Intemacionālā komu­nisma
jauna ofensīva pret Spāniju.'*
Deklarācija atspēko no visas pasaules
saAemtos protestus pret 10 spāņu no­tiesāšanu
uz nāvi, apzīmējot tos par
mēģinājumiem glorificēt „vulgāros un
parastos kriminālistus par politiskas
idejas mocekļiem." —- Maskavas
„Pravda'* pieraksta Vatikānam, ka tas
bijis par Hitleru kara laikā un «tāds
esot vēl šodien**. „AP" ziAo no Va­tikāna,
ka 2. martā pāvests Pijis 12.
nosvinējis savu 70. dzimšanas dienu, «.^ »"
kas reizē bija arī 7, gadadiena viiSa \ dzīve pilsētās un taukos,
ievēlēšanai par pāvestu.
The Stars and Stripea
Kas ir latvieši?
(Pagāine 00 tagadne)
AO^ildējb etnologs P. Ednardss
5.
Sabiedriskā dzīve. Līdz ar semnie-ka
saimniecīb;as uzplaukumu sekmīgi
attīstījās arī garīgā un sabiedriskā
Polu divīzija vaja
bandītus
„AP" zino no Bjaiistokas, Polijā,
ka apm. 6000 vīru stiprā polu 18. divī­zija
februāra beigās biezu sniega kār­tu
klātajos mežos sākusi karagājienu,
kura nolūks ir padzīt no ziemeļ­austrumu
Polijas ,*NSZ" (nacionālo
bruņoto spēku) bandas. Divīzijas ko­mandieris
ģēn. Gustavs Paškevičs rak­sturoja
,,NSZ" vienības par ^nacio­nāliem
bandītiem,** kas terrorižčjot
plašu Polijas ualu, nogalinot zemnie­kus,
dedzinot sādžas, sarīkojot vil­cienu
aplaupīšanas un apzogot valdī­bas
iestādes. Ģenerālis, kas priekš
mēneša atgriezies no Anglijas, kur
viiiŠ komandējis kādas turienes polu
karaspēka vienības, sacīja, ka neofi­ciālie
minējumi par 50.000— 100.000
„NSZ'' locekļiem Polijā ir „pilnlgi ne­iespējami.*'
Paškevi^s deklarēja, ka
„NSZ-' financējot un apgādājot polu
karaspēka komandieris Itālijā Jen.
Vladislavs Anderss. Polijas valdība
Andersa armiju izsludinājusi ārpus li­kuma.„
NSZ*' bandās, runā, esot vā­ciešu,
polu un krievu dezertieri un
daudz baltu. The Stars and Stripes
Ta mes • •
(Turpinājums no 1. lappuses)
ikvienam krievu kareivim vai virsnier
kam ir tikai šaurā, negrozāma sfaira,
ku^ā viņš var rīkoties pēc paša inicia­tīvas.
Mēģiniet panākt to, lai viņš
padara kaut ko ārpus šim robežām,
un viņš -atbildēs, ka tas nav viAa
kompetencē. Neviens krievs jūsu dēl
neies riskēt ar savu galvu. Vinš.zina,
kas notiek ar uzņēmīgajām dvēselēm,
kas kļūst pārāk rosīgas.
Mūsu„kancelejas žurkas'* ir pavi­sam
citādākas, kādas . ir krieviem.
Kāds no mūsu pulkvežiem vēlējās
saAemt izšķīrēju atbildi no līdzīgas
pakāpes partnera sarkanā armijā. V i ­ņam
atbildēja, ka šādai atbildei jānā-kot
no maršala Žukova un ka amerii-kāAu
pulkvedim jāvirzot pieprasTt-jums
pa attiecīgām instancēm uz vina
paša ģenerāli, tad vina — krievu ģe­nerālis
pieprasīšot maršalam Zukovam
un maršals Žukovs varēšot novadīt
savu atzinumu uz leju līdz sarkanās
armijas pulkvedim. Kad vinš vaicāts,
vai tad sarkanās armijas pulkvedim
nebūtu vieglāk dabūt piekrišanu pa
viifia paša instancēm no viAa paša
maršala Žukova, atbilde bija: ,iMum»
nav instanču uz maršalu Žukovu. In­stances
iet no vina.**
Krievi jau no dabas ir tirgotāji.
Tiklīdz amerikāi^i, kas sēž komitejās
ar krieviem^ to uzzina, visas sarunas
ievirzās plāksnē, kas amerikāņiem k
daudz tuvāka un, protams, zaudēju­mus
nevar sagādāt. (KrievSj kā jeb-kufš
rūdīts zirgu mainītājs, uzprasa
vairāk, nekā vifiš cer dabūt. Ja jūs
tūlīt dodat tik, cik vii^š prasa, tad
vinš apjūk un slepenībā jūs nicina
par jūsu laušanos apšmaukties, viiiš
nav ieinteresēts tikai pārdot jums
kaut ko, -4 vinš grib izbaudīt patī­kamās
kaulēšanās stundas. Vinš neiz­prot
kompromisus laika aiztaupīšanai.
Mums reiz būtu jāatradinās no do­mām,
ka krievs ir grūts klients, un
jāuzskata vinš par to, kas vinš ir -—
sīksts uzprasltājs.)
Ja krievi liek mums par viAiem brī­nīties,
— un tas tā ir, — tad mēs arī
viņiem liekam brīnīties. Kāds krievs
man atzinās: „Mēs neizprotam jūs,
amerikāņus. Jūs braucat ^urp 6.500
km tālu^ nogalināt vāciešus un iznī­cināt
vinu pilsētas. Un tagad jūs gri­bat
viņus barot, gādāt tiem siltumu
un palīdzēt, lai vini atkal atjauno
savu zemi"- Kāpēc? Vai mēs esam
aizmirsuši, ka vācieši mērdējuŠi badā,
situši un nodarbinājuši līdz nāvei mil­joniem
krievu? Krievi to nav aizmir­suši
un vini nedomā to ļaut aizmirst
arī vāciešiem. Lielākas pārtikas de­vas?
Kurināmo? Pajumti? Pie vel­na
ar viņiem. Krievi, protams, oetru
lielvalstu sanāksmēs to nesaka gluži
tik skaidri, bet vini prot novilcināt
katru savu soli un saprašanās ar krie­viem
līdzīgos jautā jomos ir burtiska
vinu līdzvilkšana.
Potsdamas deklarācija nosaka no
augšas: ,,Vāciešu izglītība jākontrolē
tā, lai pilnīgi izskaustu nacistu un mi­litāristu
doktrīnas un padarītu par
iespējamu demokrātisku ideju sekmī­gu
attīstību." Tas ir viss. Tieciet ar
to galā paši. Ka lai kontrolē vāciešu
izglītību? Kas to lai dara? Kā jūs
varat izskaust nacistu militāristu
doktrīnas un padarīt par iespējamu
demokrātisku ideju sekmīgu attīstī­bu?
Kādas deraekratiskās idejas?
Tikai uz brīdi ieskatīsimies ameri­kāņu
un krievu paņēmienos izkārtot
izglītības jautājumus. Kad krievi
ieņēma Berlīni, visas skolas pārstāja
darboties. Kad amerikāni pārņēma
savu sektoru, vini nosacīja, ka ne­vienu.
skolu nevar atvērt no jauna,
kamēr skolotāji nebūs „polrtiski pār­baudīti,"
denaciiicēti, programmas iz­strādātas
visos sīkumos, lai izskaustu
jebkufu hitlerisku ietekmi, un jaunas
skolas grāmatas, kuras pirms Hitlera
laikos sarakstījuši vācu audzinātāji,
iespiestas no jauna un par ļ)rīvu sa­gādātas
visiem skolēniem. Šis rindas
rakstot, Berlīnes amerikāņu sektorā
vēl neviena skola nav atjaunojusi sa­vu
darbību. Krievu sektorā skolu
darbs rit pilnā gaitā. Krievu nostāja
kodolā ir Šāda: „Skolas jums bija ag­rāk,
veriet tās no jauna vaļā, ja jūs
varat. Ja jums vajadzīgas ēkas, tad
atrodiet tās. Ja: jums vajadzīgas grā­matas,
tad gādājiet tās. Māciet visu,
kas jums patīk, bet tikai ne to, kas
mums nepatīk. Mēs izlemsim to, kas
mums nepatīk, pēc tam, kad būsim
jūs novērojuši. Mēs uzmanīsim jūs,
lai jūs neizaudzintu jaunu paudzi, kas
mums atkal gribētu uzbrukt. Ja jūs
mācīsat kautko tādu, kās mums ne­patīk,
jūs nošaus."
Es negribu apgalvot, kam ir labāka
sistēma, bet krievu pieeja rādās būt
tāda, kas panāk rezultātus, jo -—
vācieši būs ārkārtīgi ieinteresēti, lai
te būtu panākumi. No mūsu sistēmas
es daudz nesagaidu. Mums nav pa-matnējas
izglītības filozofijas, par
kuru mēs paši varam Vienoties. Mums
nav cilvēku ar plašu audzināšanas
pieredzi, kas nepieciešama, lai pār­raudzītu
vācu audzinātāju pāraudzi­nāšanu.
Ja mēs meklēsim skolotājus,
kas nav bijuši nacistu partijas biedri,
un nodosim viņiem vācu skolas, ame­rikāņu
skolu :virsinspektoru un kol-ledžu
profesoru (kas pa lielākai daļai
neprot vāciski un negrib palikt Vā­cijā)
pārraudzībā, ja tas ir vislabākais,
ko mēs varam darīt, tad mēs esam
zaudējuši jau pašā sākumā. Vācijā
ir miljoni ianātisku nacistu, kas nav
bijuši partijas biedri, miljoni armijas
kafavīru, kam pat nebija atļauts ie­stāties
partijā. „Heil Hitler" ir miris,
bet „Deutschland iiher ailes" aizvien
vēl dzīvo (un kā vēl!) un kumēr šie
vārdi dzīvo audzinatīrju prātos, tik­mēr
no skolām n^-ks paaudzes, kas
būs pārliecinātas, vi:'u uzdevums
ir uzkundzēties to kaimiņiem. Krievi
saprot vācfešus, tāpat arī franči. Un
Uzcēla dauda jaunu modemu skolu
namu. Skolas katrai tautībai — lat­viešiem^
žīdiem, poliem vai krieviem
bija par brīvu„ >o valsts atalgoja sko­lotājus.
Latvijas valdība uzturēja pat
anglu-ameiikāl'iiU institūtu un franču
liceju. Visi pilsoni, bez izņēmuma,
baudīja līdzīgas tiesības un brīvības,
kujras saviem pilsoņiem dod parauga
demokrātiskās valstis. Iziīēmums bija
vienīgi ar vācu sugas nacionālsociāli­stiem.
Kaitīgā;S doktrīnas dēl, to li­teratūra
(ieskaitot slaveno Hitlera
„Mein Kampf"), organizācijas un
vispār viiiu ideju propaganda kopš
1934; g. Latvijā bija aizliegta. Lat­vijas
noraidošā nostāja pret jebkufu
despotisma vi,eidu izpaudās arī aktīvā
līdzdalībā Kontroles komisijā pret fa­šistisko
Itāliju, kas darbojās Tautu
Savienības uzdevumā. Gluži dabīgi
latvieši nav ne fašisti, nedz arī na­cisti,
bet gan vistīrākie demokrāti.
Padomju okupācija. Mierīgo, lai­mīgo
un darbīgo dzīvi izjauca 1939.
g., kad milzīgā Padomju Krievija ar
Hitlera kluso piekrišanu piespieda
Latviju, Igauniju un Lietuvu dot tai
militārās bāzes. Sim piespiedu aktam
1940. g. jūnijā sekoja padomju mili­tāro
spēku pēkšņs iebrukums Baltijas
valstīs, neievērojot priekš dažiem mē­nešiem
starp Latviju un Padomju
Krieviju noslēgto neuzbrukšanas vie­nošanos.
Okupācijai sekoja vixkne
dekrētu, kas pavēlēja pārvērst valsts
īpašumā itin visu kustamo un neku­stamo
mantu. Ka<i šl ekspropriācija
bija paveikta, visi pārtikušie pilsoni
pārvērtās īstos proletāriešos, kam at­lika
diezgan nedrošais privātais īpa­šums
— paša dzīvība. 1941. g. jūnijā
sekoja 35.000 Latvijas iedzīvotāju de­portācija,
boļševikiem tos aizvedot
piespiedu darbos.
(Turpinājums sekos)
Who Ar© Latvians?
(Past ani Present)
A]iswertd by P. £dwards, Ethndogi^
Soelal Life. Pacing with the pro<
spcring of tbe iarmer's house-keepin^
the spiritual and social life in town
and country thrived likewise.
A number of new modern school-houses
was ef^cted, and public
schools were frec to every nationa-lity
eitbcr Latviaiļ, i Jew, Pole, or Rus-sian,
wbile tbe state paid tbe teachers.
There were even an Anglo-American
College and a French Lveeum main"
tained bv the Latvian government
All citizens, \vithout exception,
enjoyed equal rigbts and liberties ac-corded
by modei democratic states
to their respectijve subjects. An eX'-
ception was made with nationalsocia-lists
of German brand. In view of
the pefnicious dioctrine, their litera-ture
(including the famous Hitler's
„Mein Kampf") as well as organiza-tions
and propaganda of their ideas
in ģeneral, were stfictly forbidden In
Latvia, since 1934. Latvian*s disgust
to ever>^ kind of despdtisms was also
exhibited by active participation in
the Gontrol Gommission against th«
fashistic Italv; oi| the part of League
of Nations, Cons€qjiiently Latvians
are neither fashists nor Nazis, tbcy
are dcmocrats of the first water.
The Soviet Occupation. The qutet,
happy, and industrious life wa$
disturbed in 1939, ^^^hen the huge So­viet
Russia imposed niilitary bases
upon Latvia, as well as Estonia and
Lithuania. with quiet assent of Hit­ler.
Thifi compulsory act was follo-wed
by sudden invasion of the Baltie
States by the Soviet military forces
in June 1940,, regardlessof the Non-v
Agression Agreement concluded bet-wcen
Latvia and Soviet Russia, some
months ago. The occupation \vas fol-lowed
by series of decrets ordering
the transformation into state-pro-perty
of all and every1:hing, the qukk
and the dead. In tlie ertd of this
expropriation, all well-to-do citizens
\vere turned into downright proleta-rianr,
owning but the rather insecure
private property, oiie's o\vn life.
There followed. dcportation of 35,000
Latvian inhabitints to forced labour
by the Soviets, in June 1941.
(To Be ^phtinued)
arī angli. Mēs nē. Krievi .attiecībā
pret vāciešiem ir simtprocentīgi reā­listi.
Mēs esam sapņotāji. Vācieši
okupēja territoriju, ko apdzīvoja
88,000,000 krievu pilsoņu. Pāri par
1700 pilsētu un 70.000 ciemu iznīci­nāja
un 25.000.000 cilvēkii atrāva
dzimtenei. Sarkanās armijas kareivim
nevajadzēja nekādu indoktrinācijas
kursu, lai iestāstītu viņam, par ko šis
karš risinās vai kādiam jābūt mieram.
Jebkurš amerikāņu virsnieks jums pa­teiks,
ka vissmagākiiis uzdevums tam
bija izskaidrot amerikāņu kareivim,
kāpēc vinš ieradies Eiropā, un ^ ta­gad
•— ieskaidrot, kiipUc viņam te jā­paliek.
Kamēr amerikāni, angli, un d a ž i^
ne visi — franči runā par Vācijas
jaunuzbūvi, krieviem rokas pilnas ar
vācu ierīču pārvietošanu, lai uzbūvē­tu
Krieviju. Kad mūsu transporta
lietpratēju privātais vilciens ceļā uz
Berlīni sasniedza krievu joslas robežu,-
amerikāni redzēja, ka dubultsliežu
ceta vietā tālāk ved vicmas pašas slie­des.
Kur sliedes palikušas? Aizvestas
uz Krieviju. Vācijai bija pasaules
plašākā apakšzemes telefona kābelu
sistēma. Mūsu sapieri, palīdzot vā­ciešiem
atjaunot sakaru līnijas, jo
bieži izseko kabelim līdz krievu jos­lai
un tad ierauga kilometriem garos
tukšos grāvjus. Kur šie telefona ka­beli
pazudusi? Aizvesti uz Krieviju,
Un reparāciju eksperti jums teiks, ka
arī tādā gadījumā, ja krievi paņemtu
itin visu no savas joslas Vācijā —
absolūti visu, tad tas būs mazāk par
pusi no tā, ko vācieši vai nu iznīci­nāja
vai arī nozaga plašajā krievu
territorijā, ko tie bija okupējusi.
Londonas „Observer' sūdzas par
Sabiedroto „apjukumu un inerci" tanī
zinā, ka vini nekādi nevar vienoties
par to, kādai jābūt Vācijas^saimnie­ciskai
nākotnei. Krievus mēs varam
turēt aizdomās par dažādām lietām,
bet ne par apjuk-umu un inerci. Mums
nav kopējas atbildes problēmai par
to, cik tālu Vācijas liialraniecību var
atjaunot produkcijai, lai tā. neatgūtu
savu kapacitāti karam, bet no krie­viem
mēs 50 rci/u diena dzirdam at­bildi,
kas atticcī;,s uz vinu Vācijas
dalu/To var surnin;t Kādi: «Dcutsch-land
ūbci aJles" ir „kaput" un tā ari
palikta „kaput'\
Krievs, būdams reālists, zina pārāk
labi, ka dažu nacistu nošaušana un
pārējo „polītiska pārbaude" nav n^-
kāda atbilde, ka zinātne un amatu
prasme, kas Vāciju padarīja pa,r vel­nišķīgu
militāru kpdrabdējumu, nav
maģiski pazudušas ar dažiem spalvas
vilcieniem^ kas parakstīja kapitulāci­ju.
Vini bīstas vāciešus, jo vini zina
labāk par mums, ķa vācieši ar savu
pozitīvu rīcību aizpildīs jebkufu tuk­šumu,
ko rada pozitīvas rīcības trū­kums
no mūsu puses. Krievi to zina
un tādēļ vini gatavojās rīkoties pir­mie.
Mūsu acīm jau ir atklājusiea
atšķirība, kāda ir baiļu pilnam re-spektamV
ko vācieši izrāda krievu
,^tingrībai" viiiu sdctorā, un tai vāji
aizsegtai nicināšanai, ko vini izr&da
par mūsu„mIk«tomu".
Pēc Hcarst's Iniematibnal-Cos-mopoHian,
December, 1945.
„LatviešuVēstnesr piesūta tikai
abonentiem, kas abonementa nau­du
samaksājuši uz priekšu. Abo­nementa
un sludinājumu maksā­jumi
piesūtāmi ļ„Lat v i e šu
V ē s t n e s I m" (Latvian News
BuUetin), H o t e l C o n y i k t,
D i M i n g en / D o n a u , Bayern
(13b), no a m e r i k ā ii u okupāci­jas
joslas ar p a s t a naudas
p ā r v e d u m i era, no a n g ļu
okupācijas joslas nauda piesūtāma
i e r a k s t ī t ā s v ē s t u l ē s „Lat-vLešu
Vēstnesim** Cļilliiigenā vai ar
p a s t a naudas p ā r v e d u ­m
i em L i d i j a l D r a ļ j r n i e cei,
Latvian Camp, «Fļrische Quelle'*j
Hiddesen bei Detmold, Lippe (21),
atsevišķi par to paziinojot izdev­niecībai,
no f r a n Č u okupācijas
joslas — ,jLatTie§u Vēstnesim"
Dillingenā v e r a k 8111 ā s v ē -
8 t u l ē s . Abonementa maksājumi
par maiju un jSniju jānokārto līdz
15. aprīlim.
Visus maksājumus var nokārtot
ari ^Latviešu Vēstneša** tuvākieih
pārstāvjiem, kuru vārdi un adreses
periodiski publicēti. laikrakstā.
Laikraksta pārstāvjiem un komi­sionāriem
ik nedēļas norēķini jā­piesūta
vienīgi ,4>atviešu Vēstne­sim**
Dillingenā.