1946-03-09-10 |
Previous | 10 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
.J. 1 Latvkfin vēstnesis 1946. g. 9. martr S i^rēc. no algas Latviešu C^ntrfili Jnfadome ito*ef^ kusi, ka tāin j^erdonām, kas nod^M-fiāt^ m stftein 60 maftu un atgtJ mēne^, ļamaksj dtģas nodoklis 5 proc. apmērā. Katra latvieša cenšanās ir sagādāt sev darbu, bet ne visiem tas bijis iespējams. Darbs nevien dod saturu mūsu tiikšai emigrantu dzfvei, bet dod m ienākumus, tie^bu MZ pārtikas papildu devām, atbrīvo no nometņu vispārējiem darbiem u. t. t. Biem tautiešiem tādēļ arī jānes ma- «ais upuris algas nodokļa veidā vispārējo mērķu atbalstīšanai. ObKgātte maksājumi tomēr vēl nedos pietiekami» lidzekius visu vaja< dzibu apmierināšanai. Tautieši tādēļ lōgti atbalstīt vat nu tieši Latviešu Centrālo komiteju vai ari Latviešu kultdras vai Invalidu fondu, rīkojot speciālus sarīkojumus, kuht atlikumi nododami kādai no šim vajadzībām, vācot ziedojumus nometnēs vai ari aicinot turīgākos tautiešua individuāli ziedot minētiem mērķiem. LCK bes pateicīga katram un par katru summu,, ko tautieši tai nodos, pierādot savu līdzdalību un dimnplinētibu kopējiem sp^iem veikt tautiešu aprūpes dar^ bu. Nauda iemaksājama LGK loceklim Jānim Bogenam: Latvian Camp, «Frische QuelleDetmold-Hiddesen, Lippe (21). JUOk W Detmo)d§ Pasta tarifs divkarlots Ar. 1. martu stājies spēkā Sabiedroto kontroles padomes noteiktais pasta tarifa paaugstinājums par 100 proc. Tas neattiecas uz pasta naudas pārvedumu maksām, apdrošinājuma un pensiju maksājumiem. Negrozīts pagaidām paliek ar! telefona tālsatiks-men tarifs. :17v Pulkvedis K r i p ē n s, kas.savā laika mējināja ' izdarīt pašnāvību, pēc tagad saņemtam zii^ām, izveseļojies („LCK p Detmoldā). ^ Vēdclē pie Hamburgas vasarā likvidēto latviešu nometni tagad atkal atjauno, novietojot tanī visus Pinnebergas apriAkl dzīvojošos latviešus. Februāra vidū nometnē jau bija 300, tautiešu. Par Latviešu komitejas priekšsēdi ievēlēts i n i Valters Vitands, par viAa vietnieku un kultūras nozares vadītāju māc. E. Lange, par sekretāru Kārlis Ozols, par saimniecības vad, Ansis Kllevics un par būvdarbu vad. inž. K. Berg-rnanis. Kandidātos palika J, Tirzitis un T. Torokovs, Revīzijas komisijā ievēlēja J. Andersonu, E. Jaunzemu un inž, M. Cērpu. Balsoja apm. puse balsstiesīgo tautiešu. Pēc māc. E. Langcs norādījumiem vienā barakā iekārto baznīcu. Nometnes barakas pēc italu un polu aizbraukšanas nopostītās. UNRRA*8 269. vienība dod būvmateriālus un palīgā arī vācu amatniekus. Kas paši grib strādāt. lledakeijai adresēta vēsfalē latvieša kij'dvfrs savā im nelaimīgo likteņa btedru vSrdŽi lūdz tatvieSu emigrantu v^Maju iestāžu un tautiešu patTdzību. To publicējot, ari redakcija lūdz Latvijas Sarkano krustut un Latviešu Centrāla komiteju, ja vierf iespējams, tūlit sniegt palīdzīgu roku vismaz šiem latviešiem, kufu dzīvība tin ve-selība apdraudēta tik Itiešt un tik netaisni. Vēstulē tdkts: „Bambergā, 27. februārī. — Lūdzu palildzību un gādību. 1944. g. mani smagi ievainoja mugurkaulā un muguras smadziniēa. Ārsitējos no ši ie^ vainojuma sekām, kas radījušas muskulu paralīzi rokās un kājās un nespēju 8atiBrētwīna. Diagnoze: myelitis. Iepriekšējās slimnīcās, kur atrados, mērķtiecīga ārstēšana nebija iespējama* Ludzu vācu ārstus, lai mani pārcel iiizchirurģisku nervu klīniku, kur būto panākama slimības pro<^esa apturēšana. Citādi mani gada vai nedaudz ilgākā laikā gaida droša nāve. Apzina, ka slimības process arviea pN^fesē un ka tm ieqpē- ^ to apttnpēi» man, ārstam^ ir vS amdgāka ka zinu, cik nepleile-kama bijusi ārstēšanas gaita ūn man līdz šim sniegtā palīdzība. Domādams, ka mani nositis oz speciālo klīniku, vēl ar citiem, garīgi pilnīgi veseliem latviešiem, kas slimo ar tbc smagā formā, pie kam vienam nmļsiMim ^bm rok@9, m i i f ieklovia vājprātīgo iestāda, proti, slimnīcā, kur vācieši mils novietojuši kopā ar vājprātīgiem vācu kafavlriem — ka-fagūstekiiiem. Pēdējo vidū ir ari krītamās kaites slimnieki un galvā ievainotie, kant gan m§8 — iatvie^t^ ne^ var ieskaitīt šādās slimnieku kategorijās. Esam dzirdējuši, ka Latvijas Sarkanā krusta pārstāvji daudz vietās panākuši slimo latviešu kafaviru, arī virsnieku, pārvietošanu uz latviešu slimnīcām vai uz tādām slimnīcām, kur darbojas latviešu ārsti un medicīniskais personāls. Mēs zinām, ka arī miīs bntu samērā viegli izdabāt no šīs trako mājas, ja vien par to iestātos kāda LSK nodaia vai piln-v^ if#t persona.^^ 1^ a^iaeMk^ā^ siml^sis b a t ^ n s 9 ^ ^ 9 0 ^ ^ kaftviii es;ot labvēlīgi. Priekšnosacījums būtu, domāju, tas, ka kāda latviešu slim-nilcd Iŗfflŗ mieru mās ua^emt. Esam, visi latviešu karavīri, mobilizēti kā • visi citi un asins grupaa zīmes nevienam no mums nav ietetovētas. sam gilstii^ bet tas vairs nav cilvēcīgi, ja mōsti <iiienām jīMzrit vaj p r i t ^ vā-ciešu vidū. Mēs — latvieši esam novietoti dažādās telpās un vācu ārsti mums pat neatļauj satliti^ vienam ai otrti. yisi e^ni n<^kamQŠi ūn izmisuši. Pats gribētu acis aizvērt vismaz savu tautiešu v i d ū . . . Z i n u, ka to būtu pelnījis. Vēl nešaubīgi ti- CUV ka «avu latviešu kdileģo ārstēšanā uiBk gādībā varētu apturēt iekaisuma piocesui, kas radies no Šķembas mu* gutr^olā. Ļaiviešu zēnu UB savā Vārdi lildam: neliedziet moms pahdzlba un gi^Mttu! -~ Dr^ A r n o l d š F b i5 r z s, St. Getreustr. 18, Bamberg, Bayern (I3a)." I auli» Silv^ ^ gftfflmā b piatardu priekšā, Kā tu pazini Jbēgļus, Atrautus Latvijai zemei? Vectēvu, sirmo no rokām Gurdai nolaiļstām idīkā, Muguras sakumpušāi; Nesot paaudžu postu. Sievu no biklajām aeim. Zaglīļgās asaras skropstās,: Maizi dalot no donas, * Garozā ieceptu krustu. tie jau izbūvējusi sev atsevišl^as istabiņas 3—4 personām. Nometnē vēl ap 800 polu, kas vada arī virtuvi. Latviešiem tāda solīta, ja būs lielāks iemītnieku skaits. Ari Sarkanā krusta sainīšu sadale polu rokās. Nometnes pasta adrese: DP Camp 570. Wedel, Holst (24). Nometnes latviešu bērniem drīz atvērs pamatskolu (T. Torokovs). — Kāda krievu bēgle, kas uzturas Rietumu sabiedroto okupācijas joslā, bet agrāk dzīvojusi Voro-liežā, stāsta par Latvijas bij. ārlietu ministra V. M u n t e r a gaitām Padomju Savienībā. Voroiiežā vjnS apmeties NKVD namā, 8 istabu dzīvoklī. No savas Siguldas vasarnīcas pirms došanās uz PSRS viņš esot izsūtījis labākās mēbeles, bet kad sūtījums pienācis Voronežā, lielākā dala mēbeļu ceļā bijusi nozudusi. Mun- •ters devis vācu valodas stundas, bijis mazrunīgs un vispār dzīvojis loti noslēgti. Villu gandrīz neviens neesot apmeklējis. Stāstītāja sadraudzējusies^ ar Muntera sievu, pēc tautības arī krievieti. Tā biezi žēlojusi Latviju, slikti izsacījusies par padomju iekārtu un par pa domi j asi ļaudīm, kurus esot samaitājis komunisms. Vina stāstījusi, ka virs esot rakstījis Staļinam vēstuli iin lūdziiB atļauju apmeklēt Latviju, bet lūgums palicis bez atbildes, kaut ar! Maskavas sarunu laikā, kad PSRS sev pieprasīja bāzes Latvijā, Munters ar sievu bijis Staļina personīgs viesis. Voronežas iedzīvotāji, jo sevišķi krievu „dāmas," kas Munterupazinufsas un zinājušas, ka vii^š bijis Latvijas ārlietu ministrs, apbrīnojušas viik smalkās vakareiro-piskās manieres. Vēlāk Munters pamazām iekļāvies vietējā krievu sabiedrībā un savu agrāko iznesību sācis atmest. Reiz, pēc dūfu un elkoņu cilpas, iekļūstot tramvajā ar savu mazo zēnu, Muntera sieva neesot varējusi noklusēt Mvu neapmierinātību ar padomijas kārtību un slavējusi agrākos Latvijas apstākļus. Pretim sēdējis kāds krievu strādnieks. Tas pasmīnējis un teicis: „Tagad jums ari ir tāpat"! Kad vācu karaspēks tuvojies VoroAežai, Muntera ģimene pazudusi Ļaudis stāstījuši, ka krievi Munteru nošāvuši, bērnus ielikuši patversmē, bet sievu izsūtījuši uz Krievijas iekšieni (S.). — Nav līdzējuši komandanta neskaitāmie brīdinājumi un komitejas aizirādījumi izbeigt indīgo reibinātāju Šķidrumu ražošanu, pārdošanu uņ lietošanu. Nav līdzējis ari tautieša Krastina nāves gadījums, kas jāuzskata par dzeršanas sekām. Priekš dažām dienām cita dzērāju grupa pēc indīga šķidruma lietošanas meklēja glābiņu pie nometnes ārsta. Tas konstatēja sm.agu saindēšanos un darīja visu, lai neatlaidīgos „pašnāvniekus" glābtu. Viņam tas, šķiet, būs izdevies, atskaitot nometnes iemītnieku Kokinu, kas, rītu nesagaidījis, nomira. Nometnes komandanta, komitejas un administrācijas kopējā apspriedē vienbalsīgi atzina* ka mērs ir pilns. „Tā!avas" nometne jāatbrīvo no tanī iemitinajuŠa-mies reibinātāju šķidrumu ^bruveficm, piegādātājiem, tirgotājiem un līdzīgiem. Vitiiem mūsu nometne jāatstāj ar labu vai ar sliktu. Stingrus solus spers ari pret neatlaidīgiem dzērājiem un spekulantiem, kuhi vārdi ir zināmi. Sajā mūsu dzīves tīrīšanā jāpiedalās visiem tautiešiem un nometnes vadība jāatbalsta tās darbā, kamēr nav par vēlu („Tā!ava8 Ziņotājs" Hanā). — Augsburgā pie LJKS noorganizēts 30 viru koris, ko vada diriģents J.Gaiķis. Tikko sācis darboties gaidu pulciftš (J. Upmanis). — Igauņu, lietuviešu, latviešu un polu DP mākslinieki ar UNRRA's m vienības diir.K I. M o I s i j a (Malsie) atbalstu 1 martā DUBngcni pie Dona-vasi Sv abi jā, rīkoja reprezeiitātīvu koncertu pilsētas teātfa zālē: Klausītā jii vidū bija amerikātiu armijas un vairāku UNRRA's vienību pārstāvji. Igaufti, „importējof* dažus savus dziedātaijus un instrumentālishis ari no bālākām nometnēm Bavārijā, programmā bija izcilākie un 4. martā deva pat patstāvīgu koncertu. Lietuvieši iepriecināja ar loti dzīvu un jaukti dejas grupu, Lāuingenis latviešu kori» dziedāja Jurjāna kantāti „Tēvijai*' (V. B.). ^ Par kalpakiešu varoiigaitām Lauingenas latviešu nometnes iemītniekiem pie Donavas 2. martā stāstīja Kal paka bataljona karavīrs atv. plkv. P. Pen^uks. Lau-ingeniešu vidū vēl ir kalpakieši C. Pētersons, K. Smits un atv. kpt. R. Jenkevics, kas abu aizvadīto pasaules karu ievainojurnu sekas pašreiz ārstē DiīlingenasDP slimnīcā. Kalpakiešu svētbrīdi kiiplināja nometnē dzīvojošie mākslinieki L. Gaillte, L. Latiševa, V. Liepirta-Zake, E. Frei-maifiis un A. Spranča vadāmais koris (š.). — Visi latviešu, igauiiu un lietuviešu bējiļli C e c h b s 1 o v ak i j ā 19. janv. saAērnuši rīkojumu, ka viņiem jāatgriežas dzimtenē, kurp tos nogādāšot padomju iestādes. Viens otrs tautietis pēdējā brīdī uz savu roku devies Bavārijas virzienā. Latviešu bēgli, kasi līdz šim atradās Čechoslo-vakijā, paziAo, ka velti viņiem rakstīt uz agrākām adresēm un ka vini suta sveicienus tautiešiem citās zemēs. Stokholmā 27. janv. dzejnieci Ingridu Vlķstil (Liuidu Reneslāci) salaulāja ar juristu Jāni Valdemāru Fogeli. — „Daugavas" apgādā Stokholmā februārī iznākusi Mārtiņa Zīverta „Ka-rātavu komēdija'* 13 skatos par 13 no iem zi iem matienoĻ vējos. , kas līdzi ar sauli ju ceļamies redzēs. Veronikai Strēlerte Kaut kur mums ir īstās m^jas. Mēs jūtam un tiecamies turp. l Bet gadi atnāk' un krājas, Uņi riies vēl jautājam: kurp? J Ir tumša un naidīga ziertiia. Rimst kiaidoAi. būdā lien iun^ No tālienē grimuša ciema Maj l a ^ a un mīlīga giļns. Steidz kājas, zied elpa, un liegi Sirds nojauta teic: tur tev stāti Bet sniegi, kā plīvuris snie;ļi Sāk miglot un apvārsni klāt. Kāiit kur mums ir īstās mājas, dzīve np tām ilgi šķirt. — reiz tur būs jāapstājas. Un kaut tikai dusēt un mrrt. 1. apcietinātiem, ievainotiem kafavlriem Rīgas latvicSu slimnīcā, kurus ārs^ē, lai pēc 1 tam uz kara tiesas spriedurnu nošautu. Drīzumā iznāks JāM Jaun-sudrabina grāmata „Balle aplokā^** kurā būs iecienītā rakstnieka 5 jaunākie, stāsti. Apgāds izdod Edgara Po 12 iespiedu lokšiiu biezu noveļu krājumu Andreja Johangona tulkojii-mā. Veronikas Strelertes sastādītu latviešu tļautas dziesmu izlasi un populārā Alant Vila humoristiskos dzejoļus ventinu izloksnē „Dzīv.sen ceper kuldamsl" — K a n ā d a s imigrācijas ministrs paskaidrojis presē, ka, gēč spēkā esošā likuma, Kanādā paMaik no Eiropas var ieceļot tikai zemkopji ar kapitālu un to viru sievas, bērni un līgavas, kas dzīvo Kanādā un var viņus uzturēt. Ieceļošanu Kanāda no Eiropas pašlaik loti apgrūtina ari transporta līdzekļu trūkum Teibe visu Kanādas latviešu v; izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību mūsu tautai vilks bēdās. Ja viAš kaut \% varētu palīdzēt no Kanādas, tad rakstiet viņam pēc adreses: Vilis Teibe, Canadian Latvian Mission, 10711 104 St,Ēdmontori, Alberta, Canadsi^^^ („Latvju Zinas" Stokholmā). Sabiedrotie, okupējot Vāciju, tās valsts iekārtā, tiesās un administrācijā noteica radikālas pārmainās. Sabiedroto bruAoto spēku virspavēlnieks ar proklamāciju nr. 1 pasludināja, ka augstākā likumdevēja, tiesas un izpildu vara okupētā Vācijā pieder viiSam, kā virspavēlniekam, un ka virtš nodibina Militāru valdību, kas darbosies pēc vina norādījumiem. Proklamācijā bija pasvītrots, ka visiem okupētās territorijas iedzīvotājiem nekavējoties un bez iebildumiem jāpilda Militāras valdības rīkojumi un pavēles, un piedraudēts, ka nepaklausīgos un likuma pārkāpējus bargi sodīs. Proklamācijā tieši aizrādīts, ķa visas vācu tiesas slēdz, bet ka krimināl- un civīltiesas atkal atvērs, tiklīdz apstākli to pieļaus. Ar Militārās valdības rīkojumu (Ordinance No. 2) okupētā territorijā Vācijā bodibinātas sekojošas militārās tiesas: augstākās militārās tiesas (General Militarv Gourts), vidējās militārās tiesas (Intermediate Military Courts) un ļ zemākās militārās tiesas (Summary Militarv Courts). Militārās tilesas nodibinātas; lai iztiesātu lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas versti pret Sabiedroto bruņoto spēku interesēm un pret publisko kārtību okupētā territorijā (Ordinances !^o. 1 and No. 2). Tām btietSSanai piekrīt visi noziedzīgie nodarījumi pret kafa likumiem un iera^ dūmiem (usages),, visi noziedzīgie nodarījumi pret proklamācijām, likumiem, rīkojumiem, pazii^ojumiem un pavēlēm, ko izdod Militārās valdības vai Sabiedroto karaspēks vai to uzdevumā, un visi noziedzīgie nodarījumi pret okupētās territorijas vai kādas tās daļas likumiem (Ordinance No. 2 Ar. II). Militārām tiesām pieder tiesas vara pār visiem iedzīvotājiem okupētā territorijā, izņemot tās militārās, bet ne civilās personas, kas pakļautas armijai;, jūras un gaisaflo-tes kara likumierai un kalpo virspavēlnieka vai kāda cita Vienoto Nāciju karaspēka pavēlnieka vadībā (Ordinance No. 2). Augstākā militārā tiesa kompetenta piespriest katru likumā paredzēto sodu, nāves sodu ieskaitot. Vidējā militārā tiesa var uzlikt likumā paredzētos sodus, izikmot nāves sodu, bet brīvības sodus līdz 10 gadiem un naudas sodu līdz 2500 angļu . mārciņām vai 10.0(X) am. dolāriem. 2'emākā militārā tiesa var uzlikt katru likumā paredzēto sodu, izņemot nāves sodu, bet brīvības sodu līdz 1 gadam un naudas sodu līdz 250 angļu mārciņām vai 1000 am. dol. Par vienu un to pasu nodarījumu tiesa var uzlikt kā brīvības sodu, tā arī naudas sodu līdz likumā paredzētam maksimam. Soda naudas nesamaksāšanas gadījumā tiesa var piespriest brīvības atņemšanas sodu (Ordinance No. 2 Art. III). Ja pati tiesa nenospriež citādi, katrs tiesas spriedums, izņemot nāves spriedumu, jāizpilda nekavējoties, nenogaidot pārsūdzības instances spriedumu (Extract Rules oi Mii. Gōv. Courts 14-b). Notiesātais var iesniegt pārsūdzību 10 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas augstākam tiesas virsniekam (Extract Rules of Mii. Gov. Courts 24). Pārsūdzības instance var pārsūdzēto spriedumu atstāt spēkā, grozīt vai atcelt vai arī nodot lietu atpakaļ jaunai izspriešanai pirmā instancē. Tā nevar atcelt pirmās instances attaisnojošu spriedumu nedz arī paaugstināt notiesātam piespriesto sodu, izņemot vienīgi gadījumus, kad atzīst, ka pārsūdzība iesniegta aiz vieglprātības (Ordinance No. 2, Art. VI, Ex-tract Rules of Mii. Gov. Courts 25). Ar likumu nr. 1 (Law No. \ 1) Militārā valdība atcēla visus nacionālsociālistu režīma pamatlikumus, bet ar likumu nr. 2 (Law No. 2) nacionālsociālistu tautas tiesu un speciāltiesas un visas citas nacionālsociālistu partijas tiesas un tribunālus. Minētie likumi deklarē,- ka vācu likumi, kas bija spēkā pirms 1933. g. 30. janv., t. i . pirms nacionālsociālistiskā režīma sākšanās, paliek spēkā un" piemērojami Militārās valdības uzraudzībā un ka vācu kārtējās tiesas civilās un kriminālās lietas var atklšt savu parasto darbību ar Militārās valdības rīkojumu (Law No: 2, Art. III 5 and IV J). Vācu tiesas izspriež civīl- un krimināllietas vācu likumos preeīzētās korapetencfes robežās, t. i. attiecībā uz visām zināmās tiesas rajonā dzīvojošām ipersonām, ciktāl tās ar Militārās valdības likumiem vai rīkojumiem nav izņemtas no vācu tiesu jurisdikcijas. Šādi izņēmumi ir precizēti Militārās valdības likumā nr. 2 (La\v No. 2, Art. VI), kas nosaka, ka, ja nav dots Militārās valdības sevišķs pilnvarojums, vācu tiesās nevar pieiiemt un izspriest lietas, a) kas attiecas uz Vienoto Nāciju armiju, jūfa^i un gaisafloti vai jebkādu personu, kās kalpo tajās vai arī pavada tās, b) lietas pret kādu no Vienotām Nāciijām vai kādu to pilsoni, c) lietas, kuru pamatā ir tādi vācu likumi, kurus Militārā valdība atcēlusi, d) lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret Sabiedroto armijas rīkojumiem. Militārās valdības noteikumiem uņ par šādu noteikumu un rīkojumu spēku un iztulkošanu, e) katru lietu, kuru kāda Militārās valdības tiesa jau pieņēmusi savā iztiesāšanā, f) katru lietu vai lietu grupu, kuru Militārā valdība nodevusi Militārās valdības tiesām eksluzīvai iztiesāšanai, un g) lietas par naudas prasībām pret Vācijas vaddību vai pret kādu legālu publiski-tiesisku sabiedrību. Vienoto Nāciju definīciju dod likums nr. 3 (Law No. 3), nosakot, ka tās ir nācijas, kas parakstījušas Vienoto Nāciju 1942. g. 1. janvāra deklarāciju, uņ nācijas, kas ar tām apvie* nojuŠās ķaf a lai kā. Likumā uzsk ai tītas visas Vienotās Nācijas, kopskaif Militār^ Valdības uzraudzība pār vācu tiesām un to darbību ir plaša No. 2, Tā yaf atvar atcelt no amata katru vācu tiesnesi prokuroru vai citļu tiesas aniata personu un aizliegt praksi kat* ram notāram vai advokātam,\ar usj^ raudzīt procesa gaitu katrā tiesā, būt klāt pid lietas iztiesāšanas kā atklātās, tā arī slēgtās sēdēs, apskatīt aktis, protokolus un dokumentus, var adrainistrātīvā kārtā pārbaudīt, grozīt vai atcelt katru vācu tiesas sprie^ dumu. . No citētiem likumiem un noteiku-» miera redzams, ka Militārai valdībai angļu, araerikānu un franču okupētā Vācijas teiTitorijā pieder visplašākā vara tiesību laukā. Šīs varas robežās Militārā valdība var deleģēt tiesas varu arī DP organizācijām, kas formāli nep^ieder pie Vienotām Nācijām, kā tā to jau darījusi dedzās latviešu DP nometnēs. Latviešu Centrālās padomes apstriprinātie Noteikumi par sa|3iedri8kām tiesām arī bāzējas uz Šām Militārās valdības tio-sībām. ļ \ Pārkāpumi un strīdi, kas minēti Šajos noteikumos, piekrīt iztiesāšanai latviešu sabiedriskās tiesās^ bet visai pārējās kriminālās un cfvīlās lietas, kufas neietilpst šo tiesu korapeteneē^N^ piekrīt vācu resp. Militārās valdībai tiesām saskaņā ar augstāk citētiem likumiem un noteikumiem. \ Se&āioss l. Kalacs
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-03-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460309 |
Description
Title | 1946-03-09-10 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
.J.
1 Latvkfin vēstnesis 1946. g. 9. martr
S i^rēc. no algas
Latviešu C^ntrfili Jnfadome ito*ef^
kusi, ka tāin j^erdonām, kas nod^M-fiāt^
m stftein 60 maftu un
atgtJ mēne^, ļamaksj dtģas nodoklis
5 proc. apmērā.
Katra latvieša cenšanās ir sagādāt
sev darbu, bet ne visiem tas bijis
iespējams. Darbs nevien dod saturu
mūsu tiikšai emigrantu dzfvei, bet
dod m ienākumus, tie^bu MZ pārtikas
papildu devām, atbrīvo no nometņu
vispārējiem darbiem u. t. t.
Biem tautiešiem tādēļ arī jānes ma-
«ais upuris algas nodokļa veidā vispārējo
mērķu atbalstīšanai.
ObKgātte maksājumi tomēr vēl nedos
pietiekami» lidzekius visu vaja<
dzibu apmierināšanai. Tautieši tādēļ
lōgti atbalstīt vat nu tieši Latviešu
Centrālo komiteju vai ari Latviešu
kultdras vai Invalidu fondu, rīkojot
speciālus sarīkojumus, kuht atlikumi
nododami kādai no šim vajadzībām,
vācot ziedojumus nometnēs vai ari
aicinot turīgākos tautiešua individuāli
ziedot minētiem mērķiem. LCK bes
pateicīga katram un par katru summu,,
ko tautieši tai nodos, pierādot savu
līdzdalību un dimnplinētibu kopējiem
sp^iem veikt tautiešu aprūpes dar^
bu. Nauda iemaksājama LGK loceklim
Jānim Bogenam: Latvian Camp,
«Frische QuelleDetmold-Hiddesen,
Lippe (21). JUOk W Detmo)d§
Pasta tarifs divkarlots
Ar. 1. martu stājies spēkā Sabiedroto
kontroles padomes noteiktais pasta
tarifa paaugstinājums par 100 proc.
Tas neattiecas uz pasta naudas pārvedumu
maksām, apdrošinājuma un
pensiju maksājumiem. Negrozīts pagaidām
paliek ar! telefona tālsatiks-men
tarifs.
:17v
Pulkvedis K r i p ē n s, kas.savā laika
mējināja ' izdarīt pašnāvību, pēc
tagad saņemtam zii^ām, izveseļojies
(„LCK p Detmoldā). ^ Vēdclē pie
Hamburgas vasarā likvidēto latviešu
nometni tagad atkal atjauno, novietojot
tanī visus Pinnebergas apriAkl
dzīvojošos latviešus. Februāra vidū
nometnē jau bija 300, tautiešu. Par
Latviešu komitejas priekšsēdi ievēlēts
i n i Valters Vitands, par viAa vietnieku
un kultūras nozares vadītāju māc. E.
Lange, par sekretāru Kārlis Ozols,
par saimniecības vad, Ansis Kllevics
un par būvdarbu vad. inž. K. Berg-rnanis.
Kandidātos palika J, Tirzitis
un T. Torokovs, Revīzijas komisijā
ievēlēja J. Andersonu, E. Jaunzemu
un inž, M. Cērpu. Balsoja apm. puse
balsstiesīgo tautiešu. Pēc māc. E.
Langcs norādījumiem vienā barakā
iekārto baznīcu. Nometnes barakas
pēc italu un polu aizbraukšanas nopostītās.
UNRRA*8 269. vienība dod
būvmateriālus un palīgā arī vācu
amatniekus. Kas paši grib strādāt.
lledakeijai adresēta vēsfalē latvieša
kij'dvfrs savā im nelaimīgo likteņa
btedru vSrdŽi lūdz tatvieSu emigrantu
v^Maju iestāžu un tautiešu patTdzību.
To publicējot, ari redakcija lūdz Latvijas
Sarkano krustut un Latviešu
Centrāla komiteju, ja vierf iespējams,
tūlit sniegt palīdzīgu roku vismaz
šiem latviešiem, kufu dzīvība tin ve-selība
apdraudēta tik Itiešt un tik netaisni.
Vēstulē tdkts:
„Bambergā, 27. februārī. — Lūdzu
palildzību un gādību. 1944. g. mani
smagi ievainoja mugurkaulā un muguras
smadziniēa. Ārsitējos no ši ie^
vainojuma sekām, kas radījušas
muskulu paralīzi rokās un kājās un
nespēju 8atiBrētwīna. Diagnoze:
myelitis. Iepriekšējās slimnīcās, kur
atrados, mērķtiecīga ārstēšana nebija
iespējama* Ludzu vācu ārstus, lai
mani pārcel iiizchirurģisku nervu klīniku,
kur būto panākama slimības
pro<^esa apturēšana. Citādi mani gada
vai nedaudz ilgākā laikā gaida
droša nāve. Apzina, ka slimības process
arviea pN^fesē un ka tm ieqpē-
^ to apttnpēi» man, ārstam^ ir vS
amdgāka ka zinu, cik nepleile-kama
bijusi ārstēšanas gaita ūn man
līdz šim sniegtā palīdzība.
Domādams, ka mani nositis oz speciālo
klīniku, vēl ar citiem, garīgi
pilnīgi veseliem latviešiem, kas slimo
ar tbc smagā formā, pie kam vienam
nmļsiMim ^bm rok@9, m i i f ieklovia
vājprātīgo iestāda, proti, slimnīcā,
kur vācieši mils novietojuši kopā ar
vājprātīgiem vācu kafavlriem — ka-fagūstekiiiem.
Pēdējo vidū ir ari krītamās
kaites slimnieki un galvā ievainotie,
kant gan m§8 — iatvie^t^ ne^
var ieskaitīt šādās slimnieku kategorijās.
Esam dzirdējuši, ka Latvijas
Sarkanā krusta pārstāvji daudz vietās
panākuši slimo latviešu kafaviru,
arī virsnieku, pārvietošanu uz latviešu
slimnīcām vai uz tādām slimnīcām,
kur darbojas latviešu ārsti un
medicīniskais personāls. Mēs zinām,
ka arī miīs bntu samērā viegli izdabāt
no šīs trako mājas, ja vien par to
iestātos kāda LSK nodaia vai piln-v^
if#t persona.^^ 1^
a^iaeMk^ā^ siml^sis b a t ^ n s 9 ^
^ 9 0 ^ ^ kaftviii
es;ot labvēlīgi. Priekšnosacījums būtu,
domāju, tas, ka kāda latviešu slim-nilcd
Iŗfflŗ mieru mās ua^emt. Esam,
visi latviešu karavīri, mobilizēti kā •
visi citi un asins grupaa zīmes nevienam
no mums nav ietetovētas.
sam
gilstii^ bet tas vairs nav cilvēcīgi, ja
mōsti |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-10