Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1951

              LATVIA
tatvian. New86ape7
Nr. 76 (520), Dec 8, 1951
Publisher: Vilis Janum^, (21a) Au.
giMtdorf b. Detmold, Uger, Germa.
iiy; Pbone Augusiaorf 02.
mtotiāl and Business Offfce-
{13b) Giafenaschau, Obb., Regiel
fuņgsligeT. Germany/
Printei: WeilheimeT Druckerel
6.in-b. H.. (13b) Weilheim, Obb.
G«Tmany.
Published once weekly. arcnla-tton.
75fl0 Sponsor — International
Refngee Organizatlon. Mem-bership:
Association of the Free
Press.
S'-'^Ts
JoslM dzelzceļu note.
Miio pSrraidSmSi |^
lohktaval,
zem 9 m biezas dubta
m vērttgo kiavi veļu
ļote.- •
tgnSas Jauiigvinejar ig.
liŖlkstē starp Bimi.Bial
' bija 11 noajvito oo
tiem nblSmiiil ijiietot
zemnieki —. tabakai
Saudzētai tabakai esot
vācu pasts nespg) pi^
ļlnigu adrešu dēļ. i
iolcners iepva amert.
leYākt 4 motoru bumb-laikā
nogāzS8'2593 a
sdorfas, un 78 pārgiļii.
muguras nonesa lējfi
iu. par ^iegūto naudā
jabalu Minchenē.J
saiņot, draudu vēstu»
ļrairākām Ziemeļvacijāl
)ena organiiācija „Otv
l'dnot firmas pārtraukt
ļdomju joslu. . *
prbjflffll pasUktlBllailei
To ziņo vairāki Rie-
1c kāda padomju koit
informāciju BetM.
72. dzimumdiena.
zaodējoffla Ildi Hm
ļdņās Korejā. Pēd§*
ir 99:226, ao tiem
ļ ievainoto, 10836 bai
[gūstā krituSo.'
Ids būšot 1952., - tt-ia
Collier's spedfil-kaulēs
kafu iurnilistu
£renburgš. Komfl*
is kaf a draudus vien-
[atbildSs Rietumvaeijai
kam austrumjoslai
Ijis jaunu vēstuli si
|ām pārrunām Vād»
Ies glal^Šanai k& pls-
-sievietēm ieteikūii
Praksē esot pierJdI-ot
iespējams Ievērot
nēsāt biedra kaite»
psoļoja Prancijai-de-ļuices
komisijas sSdS
jautājumu par iekJ-un
apgabalos, kai
j)|oSi^ mattem ^
biešu triedenvienlbo
ļpozicijām. Divāino
šas, bet divas citai
aaiUJā risinSjSrS»
kad iepri^Sja ne­spiestas
uz laiko
rezultātā bija knv
uii kareivji.
aozi IMz šiB -^^
vibas.
tādieiz iesp«i<il9«*^
, kas pēc 6 mēnešu
Peronain draudzīga
'laikraksta agrākais
nas valdību tiesā
| i l U .
ledrlju no Vācija»
Ibēgt kādai ŽiBeDe;
I pagaidām novietoto
ladelē.
ļkāpSanos no Atlan-fvirspavēlnieka
fj-
Ldidēšanu 1952. 9; V
l paredz labi^nfof
lenhauera amatu £ir
I Ridžvcjs. k«
iKorejā esot pa P^^
Lšu u^icibu Atlan-
|s aprindās. _
|d ^enerāla^f ^ ;
llašas aprin^Sļ
Iciju un pieda»7
^pašreizējām koa-esamību
no 'zlmigākajfi/"^*
L npnri nesen ga«'
L j j Ukraiii69
)S.
Nr. 76 iS^)
Iinik reizi etdēlS «estdi^is
liderējs: UtvicJu ceaUāli ko­miteja
Vāctia,
Calv. ledaitoft! Maktli Cutnis
Apgāda oa te44kc\)at adim?
flSbl G?afea«tcb«u. Obb. R^io^
ruttciJaoei, G^rmanv
Anghja» t«d«kcU*» vadUitt*
V- Skuitāni. 3. Pjo»p«ct Place*
Child 1 mi Londo» N W. 2.
Eagland; tāJr, HAMpstead 8270.
Ausuālljai redakcijas vadliāltt
A Smits. i8. Undfn Aveoot, Wfta«
SASTAMS JAUNU VSCIJAS tATVttSu I U R T O T E KU
Latviešu'centrālās komitelas Vāciiā DSdsis . S H S •» j v - „ ,.
izmeklēšanas komisija. Sēdē piecialljās LCĶV priekšsēdi* V ^
nums,LClW priekšsēdis X.§iWe.^^^L^^
tii^, Latviesu^spalidz^^^
^ ^ ^ ^ ^ ap^^a Utvija samimecibas vadītājs H. Zāgars,
;Utviešu,šķolu stāvoklis Vācijā ik
mēnesi vel turpiņ^pasliktiināties.^^^^^^^^t
gfcaiUņe^tturaniil sarūk/un novembra
, beigās pastāvēja vairs tikai 5 latviešu
paMtskolaf uri Augrustd
zija. Tādu ainu radīja sēdē nolasītais
izglītības nozares vadītāja prof, H.
. Lāia pārskats. Pamatskolas Lejas-saksijā
vēl darbojas Omštedē, DIp-hoļcā
mi Lih^enā, kur darbība vēl
rpagaļinlta ļldz 1, aprllimi^
Vestfilē pamatskola pastāv \ vienīgi
' Augustdorfā, kur darbbja ari vienīgā
latviešu ģimnāzija, bet Bavārijā pa-miatskpli
vēl aitliķu^^^ Memihgenā. Tai
•pašā iaiķā aiidzis papildsķolū uai svēt-skolu
skaits; mi to dibināšana
vēl turpiinās. Patlaban papildskōlas
darbojas Eitinā, Pinebergā, Rends-burgā.
Libekas Artilērijas, kā ari Mē-zenes
kazarmās, Neištatē, Omštedē,
Volterdiņgenā un Hanoverā-Stekenā.
Bez šīm 9 papildskolām nodibināta
jau 11 svētdienas skolas: Hāmburg^
Funkturma nometnē, Hamburgā-Fišl^-
kā, Omštedē. Bedburgā-Hauā, Heid^-
heimā, Esļingenā, Mindhenē-Mpzachā,
Ģra-fenašavā, Rozenlieim'ā, Vllands-hāga
un Vircburgā, bet Ambergā tā ir
organizācijas stadijā. Var pieņemt, ka,
latviešu pamatskolām likvidējoties
varbūt pat pilnīgi, Vādjā atlikušo
Uzmani^ sekojot lab^^^ rSkojji balU vietējo orķestri, kas
gaļnizSdju darblbti «aprakstii^^^ tuvu 80 DM. Un
^.at! atsevišķuu.per&om nauda^ bija cauri,
m vestulēni, rodas Bbpie^^^ Vispār ton^r jāteic, ka gluži
&#a®; It sevišķi tās rosināja neatsaiuclgi mēs šeit neesamundo-
Sevp-Trta Dūma raksts par Libekas mājam ari par savas tautas cietē-latVieMem
(Utvijas 68. n-rā).^4ēs jiem, kaut ari varbūt, ne li daudz,
visi, kas savā laikā esam mitināju- cik lielas ir viļņu vajadzības.
l iM Vācijas .nometnēs, z^^^^ Tiesa Severīnam Dūmam, ka Ie­pazīstam
grūtos apstākļus un sā- viešu vidū ir daudz lepnu ozolu,
• pes, bet, Raiņa vārdiem runājot: kaš labāk lūzīs, neka lūgs, bet man
>,K^d ^^8 jiim^ m ^ūdzu, jQs HeJcas, ka ir ari tik lepni, kas sa­dzirdat
savējās"; ^ ņemtā atbalsta nozīmi ņeanazne-
Mums, kam •laimējies tikt aizļū- ahīst, uzskatīdami to par gluži sa­rās
zemēs, i r iespēja uzsākt jaunu, protamu lietu: MJŪS, tur ---^^^d
neatkarīgai dzīvi, tačii; ari starp tik šurp!" Turklāt mēs, šeit dzī-mums
ir reti laimes Ibērn-i. Gik vodami, nezinām, kam tur lielāka
daudz asaru, ižmd- ^ ^ vaiadZība: bet liz-suma
un dažkārt skats, ka visi zie>.
pat traģēdiju p r ^ v \ v^^^^^^A ^^"^^^^^^^
išas no mums . . •. / . ^ . • • ^ i d a i labdarības or-šī9
svešās tālās zemes, to ziņām ganizācijai tālākai izdalīšanai, zau-tikai
mēs, šinī krastā. Daudziein dējis uzticību tautā, ko zinām
nācies izstāties no laimes cīnītāju jau no Vācijā pavadītiem gadiem,
rindām sabojātas veselības dēl, j o Pagājušā
darba apstākU bieži ir neticami latviešu grupiņa sava mācļtāja ie-sUkti.
Dažkārt tas noticis mūsu rpsiriājumā saziedoja astoņiem sai-tautas
goda dēl, lai izturētu līgu- ņiem. ko aizsūtīja uz Vāciju ģime-mā
laiku, citkārt aiz pārliekas nēm un dažiem vieniniekiem, par
centības tikt uz zaļa zara. kuriem bija saņemtas ziņas, ka
Tas vēl nekā sevis vajadzīga palīdzība; No sieiņ sep-
Ja nesaka, ja kikrakstos lasām par i i ņ i ^ tikai divi ziņoja, ka sūtīju-namsu
uņ auto īpašnieku skaita mu saņēmusi, bet vai pārējie pieci
straujo augšanu. -Kā ļaudis cīnās,^^^^^ vai saiņi bijuši
lai tiktu pie iemaksas naudas un tādi kā sūtīti — nav zināms, Pro-iegūtumāju,
uzņemdamies parādus tams,^ rīcība var m-est ēnu uz
ilgiem gadiem! Lielākām ģimenēm attiecīgajiem darbiniekiem, un tau-cltas
izejās nav: ar bērniem ne- ta^^^^^^p
labprāt uzņem dzīvokļos. Bijuši Zinu tautiešus, kas labprāt daU-pat
gadījumi; ka tikai tādēj jā- tos ar savu nabaga brālir ja runātu
pārceļas UZ' citu pilsētu, kaut gan no sirds uz sirdi. Ir daudzi, kas
ģimenes galvām bijis labi atalgots sūta gan saiņus, gan naudu, bet tie
darbs. ^ klusie darītāji, kuriem kreisā
Ir tiesa,- d^^^^^
auS), lai varētu brīvā laikā ērti dzīvoju
vizināties, bet citiem auto ir ne- gadu kraju dažādas lietiņas^ Zie^^^^^
pieciešama satiksme līdzeklis dar- svētku, d
bam Citi sa<vukārt vairs nevar nīšus Ziemsvētku vecītim. M^zs
apkopt savas pāris istabiņas bez un mazvērtīgs dažreiz bija samisu
p M u sūcēja un nemāk izUktbe.^^^s^^^^^^^
Lus skapja tā iedzīvodamies paV Reiz gan gadi^ apdāvināta^
rādos Be^ katram cilvēkam ir sa^ dāvanu nonicināja, jo tur neb^a
S o t ī b a s un katram arī savas naudas: cits v;ss P^^^^ i ^ ^ ^ ^ ^ ^^
Ir^ci^t- visi dribētu u tādel atrausim sirsnību un
pmiimgas ikzacreaļovšīraan as ««'ņ^e3m' ^a^l,-e.lu^T^ ^^ ^^^^^n^d^z iU uzmeklēsim tos saBatori-ļi;
f!
i ii
1 i •
. i ; •
i i
; . 1
iii
i -I
MOSU
LlDZ-STRĀDNIEKA
AFCrO^OJUMS
ĢEN. ANDERSA
DARBA MĪTNĒ
V e«a Bo UelikaJIa tfa|ēdl|la. par pfckafa poftttiUt kwitdttd|ai dll
pasaulei vēl nav alkUU pttea 1» ģa8wā|a Aadttu vadtUs po|u «rallaa
llkieaJs kopi tis ptraa|Ii9 dltao. Sniedias ©Gio ndislrādnleka iMclilrakit^^^
kurā viņi. ^UtoUt»ttiauteatlsWeaavoH«a.atlē^ po|Q ateljaa atu^anei vē­sturi
ar tli traģisko prtckSvēttnrt - Ka Uaai BotlkutDes. kur*» plaiat ASV kos.
gresa aprtadas kategoriski ^eprasIlulM lavadt dfliu UmeklHaau:
Šķirsim atpakaļ vēsturei grāmatu bu un aug^^^
par desmit gadiem. Asinis un dOmi *
raksturoja 1941. g. rudens dienas Aus­trumeiropā,
kas citādi mēdza būt rā­mas
un klusas. Vācu armijas bija
iebrukušas dziļi Krievijā,
lauzdamas sev ceļu uz
Maskavu. Latvieši jau
bija sapratuši, ka vasarā
notikusi tikai okupantu
maiņa, ka ir I grozījušās
tikai metodes, bet ne­kas
cits...
Ap to pašu laiku 2000
km no Rīgas bēdīgā koka
šās tikai metodes, bet nekas cits..>
Ap šo pašu laiku 2000 kilometru
austrumos rio Rīgas nožēlojami koka
namelu pilsēta Buzulukā sākās nere­dzēta
rosība. Uz io pUšās Krievi-latviešu
ģeogrāfiskais .izvietojums ra-dls
vajadzību pēc apmēram 30 pāpild-akolām.
Ja bez šīm būtu nodibinā­jušās
vēl kādas citas svētdienas, vai
papildskōlas, — par tām lūdz paiiņot
izglītības daļas vadītājam prof. H. Lā­cim,
lettenlager Obmstede, Olden-burgi.
Oldb. (23).^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ '
liz izglītības nozares aicinajumu
laikrakstā Latvija līdz šim reģistrēju­sies
23, galvenokārt gados vecāki sko­lotāji,
kas paliek .Vācija. No tiem
viens jau saistīts papildskolu darbā.
Jācer, ka atrūksies vēl citi; Nozare
saņēmusi no Zviedrijas Latviskās iz­glītības
satversmi un latviešu papild­skolu
programmas trimdas laikam. Tās
nav domātas tikto Zviedrijai, bet lat­viešu
trimdas kopībai vispār, un to
izstrādāšanā pieiklljušies arī no Vā­cijas
tālāk izceļojuši skolu iietpratēji.
GaidāoM vēl līdzīgi materiāli no Angli­jas
un ASVi pēc kam izglītības no­zare
steidzami izstrādās jaunās latvie­šu
papildskolu programmas, ar kuram
sal^stīsies ari sastādāmā dažādo
priekšmetu kopīga mācības gtāmata.
Agrākais LGK izglītības nozares vadī­tājs
J. Celms Sav. valstīs lūgts sniegt
latviešu pārstāvim pie IRO Zehēvā A.
Škrēberam vajadzigo informāciju par
Vācijas latviešu aktīvitāti izglītības
laukā aizgājušos gados,
LCK Vācijā pHekšsēdis V. Janums
ziņoja par ©aviem un citu komitejas
locekļu apmeklējumiem dažādās ieslā-dēs
un organizācijās, latviešu darba
rcrtās un nometdēs. Vestfāles sociālo
lietu ininistrijā izdevnisi^^
ārzemnieku ciematu komitejām, ku­ram,
blakus citiem uzdevumiem, jāat­vieglo
ari bēgļu sadarbība ar vācu
iestādēm un paliidzlbas organizācijām.
Visi tautieti aidņatd aktīvi piedalīties
komiteju vēlēšaiiiās. jo ir svarīgi,'^ lai
šais komitejās iekļūtu ari latviešu vai
vismaz kopTgri baltiešu pārstāvji,
Vairākos gadījumos komitejas lo­cekļiem
radusies saskare ar vācu bēg­ļu
nogrupējumiem. Priekšsēdiis V. Ja­nu
ms p^ edal 1 jies Si 1 ēzi j as evaņģe 1 is
kās palīdzības komitejas sēdē, kur
starp citu varējis vērot vāciešu no­skaņojumu.
Tas vislabāk raksturo­jams
ar Vācijā diezgan populāro,
;,Ohne mich" nostāju; sil ēzi esi gan
cer atgūt dzimteni, bet vairāk tikai ar
ticību tai uh labprāt nedzird pieminam
eventuālo vajadzību ķerties pie iero-tiem.
Sudētiešu apvienības pārstāvis
savukārt LCP Vācijā priekš^dim A.
5i Iļdem izpaudis s u dē t ieš u veloša n os
iKn;iemtkontaktu ar latviešu bēgļu or­ganizācijām
» Sudētieši sadarbojas arī
ar čechu bēgļu ģen, Prhalas grupu,
A. Silde un V. Janums ziņoja ari
par 18. novembra svinībām Vācijā,
notikušajiem: vācu radio raidījuniiem i šanas gadījumā Krievija nav dalāma
iem ļldilgi V , . Padomijas vēsturē
bija notkis kaut k^s vienreiiēis: atr
vērusies koncentrācijas nometņu
vārtir lai izlaistu āfā polus, kas pēc
1939. g. bija deportēti,
bet tagad bija mieru !«•
itāties jauniormētajā polu
armijā. Un kuri gan ne­bija
ar mleru^^
Sakarā ar iatastrofisko
stāvokli frontē un īrkār-tlgi
nepieciešamo pa­līdzību
no rietumiem,
Kremja valdnieki bija
spiesti pielaist neatkarīgas poju
armijas dibināšanu i a v l t e r r i t o r i j ā.
Pēc 1941. g. 14. augusta l l g m a starp
Maskavu un polu emigrācijas valdību
Toreiz, kad viņi bl|a Vaļadilgs;
Ģeserfi Itt Aoderts sartioā ar Aegli |at karaU OSordfii VI
jas niecīgo punktu sāka plūst dīvaini
jcilvēki, tērpt; skrandās, basām kājām,
nosaldētiem locekļiem^ dažādu sliml-
Londonā lai armijai bija jāklflst par
polu suverēnSs republikas bruņoto
(Turpinājumi iO. Ipp,)
Lai atkārtoti pievērstu brīvēs pa- patstāvīgas dzīves spējlgas.^^u
saules uzmanību Pad. savienības ne- darba panākumu,, kultoras^ nacioDālo
krievu tautu patstāvības centieniemļlpatlbu un brlvlbasLclņas nerefpektē-un
protestētu pret ts. kerenskiešu un ļ šana ir ne tik«^ ņem6rā!a. bet ari no-līdzīgu
krjevu emigrantu griipu pār­stāvju
š; g. augustā^tutgārtē noliku­šā
K r i e v i j a s ta utu aib rl vošan a s korai-tejas
(SONŖ) sanāksmē aizstāvēto
ka komunistu režīma likvidē-un
atbalsi vācu presē; Muras labvē­līgi
un objektīvi raksti starp citu ie­vietoti
vēl sekojošos vācu laikrak­stos:
Lūbecker Freie Presse, Ļvibecker
Nāchricbten, Minchenes -.Gladbscbas
Westdeutšciie Zeitung un Rheinische *
Post, Freiburgas Badische Zeitung un
Das Volk, kā arī vairākos citos.
LCPV un LCKV locekli rpsigi ple­da
1 īj uš i es La tvi j as valsts s velk u sa­rīkojumos,
apmeklējot latviešu no­vietnes
un darba rotas.
Juridiskās nozares vadītājs Ķ. Ōzo^
nacionālās, autonomās valstīs, 30. no­vembrī
Minchene notika plaša kon­ference,
feurā piedalījās pāri par siro­tu
dažādu tauUbu delegātu un pre-ziedzlga.
SONR politiķu klOdas nav
pierakstāmas krievu ļtaut^s vairfiko-mam,
pat ne krievu tautibds trimdi­nieku
lielākai daļai. Referāta belgls
D. Andrijevskis Izteicās par nepiecie­šamību
Atlantika pakta valitu armijā
iedallt ar! Austriimciropa% taulu trim­dinieku
nacionālās vienības/ kas būtu
morāls balsts kara gadījumā.
Priekšlasījumam sekoja ukraiņu,
\ -«i
m
m
m
ni/
ses pārstāvju; Latviešu nacionālo pa-i baltrutē^
domi pārstāvēja A.Endz-ņš. ! gabala Utāru.gruziou. turkincņtī.ii©-
Konferenci atklā ja Ukraiņu nacip- melkaukaziešu; kazaku MnKtmi^ tur-nāiās
padomes pārstāvis H U l i v s k i s . ku trimdas organizāciju paritavjņ
kam sekoja D.Andrijevska referāts — deklarādjas. pžc kam pieņē^^
padomju valsts, apspiestās lautas un )0dju. kai ir doai pleteikm^^^^
starptautiskā politika. Daudzu krie- polUiķu Imperiāla
vu emigrantu politiku c e n i a n c « a t - un ..klauvējiens p^
jaunot nekomūn^stisku Krieviju biju-liņš
ziņoja, ka UN augstā komisāra ļ šās ca^a valsts ro^ referents no-pārstāvis
Vādjā izrada diezgan ak-1 sodīja kā impe^^ noskaņotu
tiVu interesi par bēgļu jautājurniemļ cilvēku nespēju^ u^^^ nevēlēšanos sa•
Kā jau ziņots, IRO lūgusi augsto korj prast padomju varas : apspiesto ne-misāt^
i izkārtot veselu rindu bēgļiem krievu lautu brīvības centienuf Sie
ļoti svarīgu tiesisku un citu jautāju- krievu emigrantu polītiķi nevēlas $a-mu,
kas IŖO laikā vēl nav nokārtoti.'* darboties a r mmētotaut^
Tā kā au<ļ!stā komisāra darbība vel- trimdā, nelikumīgi uzstājas to vielāj
tita tikvai bēgļu politiskai un tiesiska! ļ un tā cenšas maldināt brīvās pasaules ļ
aizsardzībai, tadiespējams, ka tieši ļ sdbiedriski-poHtisko domu; kā ari Ig-j
šajos jautājumos kom:sārs āri gūst kā-j noie Atlaritika charlā deklarētās tau-ļ
das seKmes. Bēgļiem paši svarīgākieJ lu pašnoteikšanas tiesības. ;Ne tikai ]
divi jautājumi ir panākt likuma iedzi^ļPĀd. savienībā-ar var^ Bal-j
vināšanu par ārzemju bēgļu tiesisko \ tijas lautas, bet arī ukraiņi, baltkri^
stāvokli Vādjā, izdodot izpildnoteiku-ļgruzio:/ armēņi, kazaki, kā ar! Aser-rnus,
kā ari panākt ārzemju bēgļu pie- ļbeidžānas un Turkestānas tautas 1917.
līdzināšanu dažādo piešķiramo priekš- j—1918. g. nodibināja paIslāvigasval-rocību
ziņā pašu vācu bēgļiem. Jā- ļstis, ko atzina Krievijas un rietumu
cer. ka a r i pēc IRO darbības beigām } valdības. Tāpēc lieka būtu šo Isutu
atsevišķo' t-sutiou bēgļu pārstāvju jpāšnoteikša:\ds griibas atkārtota: pžr-konferences
turp:nās:es ar augstā ko-' baude un dcklafauia starptaii<:«kā
misāra pārstāv.. ļTurp-3ār.T.s : ,\or\:ml Sis tautes pierādījušas; ka^^ i^^^
valdību un sabledriski-polUiskāiļ^do-mas
d u r v ī m a k t i v i z ē t Atla^ka
chartas principu rcāUzBanu komu­nistu
verdzini io tautu atbrīvošanai. m
S SOMIJAS VALSTS SVrtKOS -
:nt«fk.«rl!nj' • • • Ž . l p p .
1 MtUONt MAskAVAS ŽrtVEKĻA
•p^^ida d«fN nōmiMnēi . . . 4- Ipp.
g CET80ESMIT CAM/ - P^ttrli
Erm^n;» p*f: MvSm ;ai«)nlfk« o»
k*^ni«ka ftitāa . , . . . S IpP^
V JA?^MA ATirLOE LATVIJA-BttvA
tALSS L«ŗŗA . . S Ipp.
.11
wm