Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1951

              liet- :
L A T V I J A
Sestdien, 1951. g. 8. decembr!
(Turpinfijums no 1. Ipp.) ;
Slēzv^gas-Holšteinas apgabala pār­stāvis
A*' Vanags savā ziņojumā pie-imiiēja,
k»a atjaunotas veselības dēl
atlikto ASV emigrantu pārbaudes. Uz
VaSiaigtonu nosūtīts 50 galīgi norai-dato
lietu, un ja to vidū bū« daudz
"ŗevidSjemu gadījumu, tad apsolīta'
spedālas amerikāņu komisijas stei­dzama
ierašanās transitnometnēs Vā­cijā.
Izdevies ari panākt atsevišķu
iļoraiditō atpakaļ uzņemšanu emlgrl-cŗijas
procesā. . Latviešu izceļotāju
^ a i t s Ventorfas nometnē patla^n ap
'3^00, Blankenzē ap 150. LWF pārstā-norvēģis,
Bergemsens pēc personī­gās
iniciatīvas sagādājis vairāk desmit
tūktos kārbu konservu sadalīšanai
Šļlēzvigas»Holšteinais ārzemju bēgļiem.
Par transportu rūpējas Ziemfelvācijā
novietotā norvēģu karaspēka vienības.
, Kā zdņoja V. Janums un A. Silde,
atsevišķi baltvāciešu sabiedriski ^ dar­binieki
izrādījuši interesi par kontak­ta
radlSanu ar latviešu bēgļu organi­zācijām
un par latviešu trimdinieku
viedbkll eventuālas atgriešanās gadī­jumā
Latvijā.
^ V. Janums un H. Zā^gars ziņoja par
LCK apgāda Latvija darbību un paš­reizējo
stāvokli. Saimniecisko stā­vokli
izdevies nostabilizēt, un visā pe­riodā
no 1. jūUja līdz 31* oktobrim
apgāds saamniekojis bez zaudējumiem,
paspējot ari izlīdzināt jūlijā^ radušos
32bo DM zaudējmmis.
LCP Vācijā revirljas kdmisijas
priekšsēdim R. Purs, kas piedalījies iz­meklēšanas
komsisaj'as darbā,. zaņoja
par apgāda . darbības . pārbaudē no-
" skaidrotiem' apstākļiem un iemesliem,
kādēļ apgāds savā laika nonācis 6>aam-nieciskās
.grutib|s. Komisij'as sastā­dītā
likta saituni sniegsim Latvijas nā-kiasnā
nupurā.v, .
Ņolēņia sastādīt Jaunu Vātcijā dzi-vojļoSo
l^itviešu kartotēku uz 1 ^ . g.
l. i janvāri, jo tāda darbam gluži ne-pieclešamia,
un lidiz ,tam laikam lat­viešu
sastāvs Vācijā jau būs lielS
mērā nostabilizējies.^ Tikļ^at nepie-cle^
amias.būtu iespējami pilnīgas lat
vi£|^ t>ārstāvlbu kartotēkas' par dtās
zemēs nonākušajiem liatvie.^iemL
. y» Jamums pasvītroja, ka Ziem-svSitku'
laiks būtu izmantojams arī
taiļfieiu latviskās izjūtas stiprināšanai
svētku sarīkojumos, aicinot uh pie
gaismot ar! izklaiduis. dzīvojošo» vien-
0 0 0
ļtulos tautiešus, bet it īpaši domājot
par bērjiiem, viņu apdāvināšanu u-n
svētku svinēšanu mums ierastā lat­viskā
garā. Nolēnua svētku sarīkoju­mu
atbalstīšanai atvēlēt no Latviešu
pašpalīdzības fonda lldZj^kliem 1500
DM', ko nodos apgabalu pārstāvjiem
sadalīšanai pēc vajadzības, it īpaši
palīdzot mazākām latviešu novietnēm,
kur tautiešu skaits neliels un grūtāk
sagādājami vajadzīgie līdzekli.
Pēc Janumavierosinājuma izraudzīja
rīcības ķomiteju ~- prof. H. Laci, māc.
A. Abakuku un A. Kripenu, kas sa­darbosies
ar LCK Vācijā apgabalu
pārstāvjiem, tāpat ar mācītājiem,
vietējām organizāciju nodaļām un lat­viešu
komntfjām'. Dažos apgabalos
grūtības rada mazais atlikušo mācītā­ju
skaiļts. Virtembergā-Bādenē, var­būt
arī citur, par DP bērnu apdāvinā­šanu
domā arī IRO saziņā ar YMCA/
YWCA. Ziemsvētku sarīkojumos un
apdāvināšanā katrā ziņā piesaistāmi
latviešu bērni arī no vācu skolām.
Pārninājot aprūpes jautājumu,, V .
Janums norādīja, ka palīdzību atseviš­ķiem
aprūpējamiem tautiešiem resp.
ģimenēm grūti koordinēt, jo līdztekus
dažādu centrālu aprūpes organizāciju
m pasākumu aktivitātei risinās ari
tieša individuāla palīdzība, ko tautieši
emigrācijas zemēs veic savrupēji, iz­mantojot
presē vai citur iegūtas Vā­cijas
trūcīgo vai darba nespējīgo tau­tiešu
adreses. Tā dažkārt rodas arī
saņemtās paildzlbas nesamērība, ko
organizācijas, kas ar aprūpi nodarbo-j-
as, šādos apstākļos nav spējīgas no­vērst.
Bez tam konstatēti gadījumi,
kur atsevišķi aprūpējamie Vācijā lū­guši
A S V tautiešu palīdzību, norādot,
ka np Vācijas aprūpes organizācijām
nekādu palīdzību nav saņēmuši, bet
patiesībā no D V saņēmuši 300 līdz
1600 DM pabafetu, tikai, vienā gadī­jumā
65 DM. TSi>at zināmi arī vai­rāki
citi, pat loti krasi gadījumi, kur
palidssibas šāJļjīēmēji-^^^^^ļ^
veddS centušies savtīgi izmantot tau­tiešu
gatavību un gribu palīdzēt grūt­dieņiem.
Sl jautājuma kārtošanai
veltījama Īpaša vēribav
LGK Vācijā, kā ari vairāku citu or-ganizāpiju
un orgānu sēžu sesija 1.
un 2. decembrī notika Etlingenas Rein-ļandes
k^armās, kur viesmīlīgo nama
tēvu lomu bija uzņēmušies šeit sta-cionētō
abu. latviešu darba rotu vīri.
Morālās apbtuņošanās konifetrencē
Šveicē, kas notika no 4. aug.. līdz 4.
novembrim Ko pilsētiņā, pie Montrē,
piedalījās latviešu delegācija no
Zviedrijas ar mag. A. Zāmuēli, J . un
S. Ešmitu priekšgalā, kā arī Dr. M.
Valters. Zāmiuēlis konferences bei­gās
runāja uz< 1500 del*^ātiem, kas
bija ieradušies no 88 zemēm, vēstī­dams
par netaisnību, kas nodarīta
latviešu tautai, boļševikiem okupējot
Baltijas valstis. Runa ieguva tādu
piekrišanu, ka, tai beidzoties, visi klātr
esošie godināja Latvijas pārstāvi ar
piecelšanos, izteikdama ar to jo dziļu
līdzjūtību smiagi piemeklētai latviešu
-tautai, Latviešu delegāti izplatīja ari
Arējās imformācijas biroja izdoto bro­šūru
Red Pestilence) kas Jldz ar to
aizceļoja ua ^visiem kontinentiem.
Morālās apliruņošanās kustība pa­zīstama
vienai latviešu sabiedrības
daļai ari kā Oksfordas kustība. Pē­dējo
^pārveidoja šveicietis Buchmans,
iegūdams ļoti daudz piekritēju visās
kultūras zemēs. Šī kustība vadās no
Atcerēsimies nei«dzig_Qs
Ziemsvētkos
^tavodamies Ziemsvētkiem, atce­rēsimies
savus tuviniekus, dzīves sēr
dieņus un ari neredzīgos, kurus lik­tenis
piemeklējis vissmagāk. Kaujās
' piiei Volhovas, Madonas Un Ventas
krastos, drosmīgi cīnoties par' mūsu
dārgo dzimteni, daudzi mūsu karavīri
zaudējuši savu acugaismu, bet citus
šis smagais liktenis piemeklējis ne­laimes
un slimības gadījumos, gan ari
vecuma dēļ. Rietumvācijā jau re­ģistrēti
58 neredzīgie. IRO aprūpei
izbeidzoties, viņu stāvoklis manāmi
pasliktinājies, un daļa to nonākusi
sevišķi grūtā stāvokli. Ziemsvētku
velte iepriecinās ikvienu, jo Dievs
svĢtī devēju un ņēmēju.
Ziedojumus lūdz sūtīt to tālākai
t sadalīšanai neredzīgo pārstāvim uz
šādu adresi; Mag. Oiķ. Dāvis, (13b)
Menuningerberg- b. Memmingen, Re-
.gieningslager, Bl. 13,^ Germany. Nau-
' das sūtījumiem: Post^checkkonto Mūn-chen
Nr. Ī02004 ar feineto adresi.
devīzes, kas prasa pilnīgu godiīguiriu,
tīrību, pašaizliedzību un mīlestību.
Pēc šīs kustības piekritēju uzskata
Morālā apbruņošanās, ko tie pauž,
nav teorija, bet ir dzīve, dzīves veids
un pasaules uzskats. Sai kustībai ne­kur
vairs nav pretinieku, atskaitot
Maskaivu un tās rokas puišus. Rūras
komūniļstu partija, vērodama minētās
kustības panākumus strādniekos, np-iegusļ
saviem biedriem-stāties sakarā
ar tās piekritējiem. '
Par šīs kustības idepIoģiju tuvāk aš
ziņas sniedz Jēkabs Ešmits, Getebor-gā,
Zviedrijā, Kari Gustavsgatan 21/11
izsūta arī bezmaksas literatūru.
Minsteres nometnē nesen beidzās
Pasaules YMGA/YWCA rīkotie starp­tautiskie
vadītāju kursi, kurus beidza
7 latvieši no Minsteres un 1 no Disel-dorfas.
Vadītāju kursi jau notikuši ari Li-bekā
un Oldenburgā, bet nākošajā
nedēļā sāksies Hanoverā. Šādi kursi
turpmāk paredzēti visās vietās, kur
mīt vairāk nekā 500 ārzem^nieku. Kur­sos
bez YMCAs vēstures un dažādām
sabiedriskām zināšanām uz latviešu
JKS priekšlikumu sevišķu vērību
veltL nacionālo svētdienas un papild-skolu
iekārtošanas un vadīšands jau­tājumiem.
Kursos var piedalīties visi
interesenti. Latviešu JKS savukārt
īpašu vērību veltī -jaunatnes audzinā­šanai
latviskā garā un rūpējas, l^ļ vi­sās
latviešu nometnēs noorganizētu
svētdienas un papildskolas. A. L.
ALA PĒTĪS DEMOGRĀFISKO
STĀVOKLI LATVIJA
Amerikas latviešu apvienības cen­trālās
valdes Sēdē Vašingtonā priekš-sēdds
prof. P. Lejiņš ziņoja, ka šogad
visās ASV Latvij'as valsts neatkarības
diena svinēta ar izcilu tautas piedalī­šanos
un vienības garu. Amerikas
balss noraidījusi uz Latviju ALAs
vēstījumu latviešu tautai. Np organi­zācijām
un atsevišķām personām sa-ņemsti
apsveikumi un novēlējumi, kā
arī ziedojumi no 18. novembra sarī­kojumu
atlikumiem. Tāpat ajtsaucību
radis ALAs aicinājums ziedot asinis
amerikāņu karavīru dzīvību glābšanai
kara laukā.
Sūtnis J . Feldmans norādīja, ka līdz
šim latviešu organizāciju un sabied­risko
darbinieku memorandos un pub­likācijās
par latviešu tautas upuru
lielumu zem okupācijas varām minēti
dažādi, bieži pārspīlēti skaitļi, kas var
radīt neuzticību latviešu sniegtajai
informācijai. Tā kā skaidru datu nav,
jāvāc iespējatnā informācija un jā­panāk
viena aptuveni pareiza skaitļa
uzdošana.. To vēlas arī mūsu sūtnie­cība
' Londonā. ALAs valde, kopā ar
Brīvās Eiropas komitejas latviešu kon­sultatīvo
kopu, uzsāks pētījumus par
tagadējo demogrāfisko stāvokli Lat­vijā.
^ 4 " : : ^ ' v -.
Tālāk sūtnis 'norādīja., ka kļuvis
akūts jautājums par latviešu jauīiiešu
karaklausības attieksmēin ar ASV ar­miju,
liesaukšanas pavēles saņ^m visi
latviešu jaunieši attiecīgos gados, arī
tie, kas nav A S V pilsoņi, ne art iz­ņēmuši
pirmos pavalstniecības doku­mentus.
ASV vienmēr bijušas latvie­šiem
labvēlīgas, devušas patvērumu
un palīdzību latviešu bēgļiem no ko­munisma
un nav arī atzinušas Latvi­jas
iekļaušanu Pad. savdenlbā, oficiāli
sadarbojoties ar neatkarīgās Latvijas
diplomātisko pārstāvību. Bez tam ir
spēkā Latvijas un A S V valdību 1928.
gada līgums, kas paredz abām pu­sēm
iesaukt kaŗaddenestā otras valsts
pilsoņus, ja kāda no līguma slēdzē­jām
atrodas karastāvokli ar kādu
trešo valsti, un šodien ASV vada
cīņu pret komunismu visā pasaulē,
hļēļ ALAs valde atzina, ka ies
pavēlēm būtu jāseko.
Kasieris R. Silleŗs ziņoja, ka no
biedru naudām ieņemti 2785 dol., bet
no ziedojumiem apvienībai, kultūras
fondam uc, 791,15 dol. Izdoti 1834,30
doL, bet atlikums uz 1. nov, 1741,85
dol. Ienākumi ar katru mēnesi vairo­jas,
un apvienība materiāli nostipri­nās.
No Ņujorkas 18. novembra sarī­kojuma
atlikuma Kultūras fondam
iemaksāti 300 dol. un tikpat ari aprū­pei.
Patlaban ALA jau apvieno 117
organizāciju un samtiem fizisku per­sonu.
ALAs gadskārtējo kongresu
nolēma sasaukt nākošā gada februāra
beigās vai marta sākumā Vašingtonā.
Ūz Kultūras biroja vadītāja Ev. Frei
valda priekšlikumu par Kultūras biro
ja valdes locekļiem iecēla prof. R.
Pāvelu un dzejnieku E. Raisteru. Kul­tūras
dienās jinvāŗa un februāra mē­nešos
ALAs kuitūras birojs vāks zie^
dojumus Kultūras fonda vajadzībām.
Par latviešu iniazpulku vadītāju izrau­dzīts
agr. A. Eglītis. Korporācija Let-tonia
ziedojusi Kultūras fondam 50
dol. jaunatnes audzināšanai latviskā
garā. Informācijas biroja vadātājs A
Bērziņš ziijbja, ka Latviešu informāci­jas
centra izdevumā iznācis Latvian
Bulletin otrais numurs angļu valodā
6. decembr! Somija svinējr savus
34. valsts neatkairības svētkus. Sis
notikums pašreizējā Eiropas politiska­jā
situācijā ir ar sevišķu nozīmi. So­mija
i r tā zeme, pret kuru pašreizējie
Kremļa valdnieki izmēģināja vispirms
savu laimi, sākdama pārgalvīgo iebru­kumu
Eiropā. Nevar teikt, ka ši dēka
tiem būtu sevišķi izdevusies. Nevarē­dami
somus pielauzt politisku sarufiu
ceļā, tie 1939. g. 30. nov. lika soļot
sarkanarmijai. Pēdējā tūliņ aiz Somi­jas
robežas uzdūrās tik sīvai pretestī­bai,
ka iedomāta iešana ūz Helsrn-kietm"
apstājās. Nelldzēja ari vairāk
desmit jaunu divīziju pievilkšana.
Ziemas karā, kas turpinājās līdz 1940
gada pavasarim, somi uzrādīja vēLne-pieredzētu
vaironību un nelokāmību.
Pad. savienība šinī karā pret savu
mazo ziemeļu kaimiņu pazaudēja
zu spēkus. Militārās operācijas gan
deva tiem labu pieredzi, Somija, kas
nesaņēma militāru atbalstu no ārpu­ses,
bija spiesta slēgt goda pilnu pa»-
mieru. 1941. g. Jāņos kaŗs ar Pad. sa­vienību
tomēr atjaunojās. Somija šo­reiz
saņēma atbailstu no Vācijas, bet
pēdējās kara neveiksmju finālā, tai
nācās slēgt jaunu, jau neizdevīgāku
pamietru. Abos karos Somija zaudē­jusi
Kareliju, Petsamio ostu un Sallu,
kas ir 12 proc. kopējās zemes platības.
Līdz ar to tā zaudēja 32 proc. spēk­staciju,
20 proc. cellulozes rūpniecī­bas,
kā arī daudz citu saimniecisku
vērtību. Tā tika piespiesta iznomāt
Paid. savienības kuģniecības un
tām vajadzibām Porkalas pussa
līdz Karelijas un citu wudēto no­vadu
iedzīvotāji uzsnināja; ka viņu ze­ma
okupēs krievi, tie cēlās kā viens
vīrs, dodamies uz brīvo Somija 480
tūkstošu kareliesu pameta savus īpa­šumus
un lielāko daļu.iedzīves. Kopš
ši drūmā notikuima, katrs devītais
soms i r bēglis jeb vārda pilnā nozīmē
DP.
Vācijā steidzīgi vajadzīgs
i s - c i
ar perfektu vācu un vēlams ari
angļu valodu, kas spētu pat­stāvīgi
tulkot no latviešu valo­das.
Pieteikumi ar izglītības un
prakses aprakstu iesūtāmi mūsu
laikraksta kantorī ar Nr. 543.
gadu laikā nokārtot šādus reparāciju
maksājumus, kādēļ no jaunavatēs
improvizēt „Somijas apzinātu jaun*^
prātibu" pret Pad. savienību. Bet
patlaban Somija ir ceļā uz šo maksā­jumu
beigu cēlienu. Pēc miera līgu­ma
tam jānotiek 1952. g. septembrī,
bet somi apņēmušies reparāciju m^k- .
sājumus, neskatoties uz to smagumu,
nomaksāt pat agrāk. Neko nav līdzē­jusi
boļševiku rīkotie strēlei, ar ko
tie gribēja sagraut šīs smagi cietu­šās
valsts finances. Par spīti visam,
* šī sīkstā ziemeļnieku ta'uta no jauna
pierādījusi ^savu „sisu*' — somiem >
īpato izturību.
Visa pasaule ar aizturētu elpu ee-kojusi
šīs ziemeļu demokrātijas vlēp-.
najai cīņai pret boļševismu. Somija
palikusi kā vientuļa sala sarkanās
ekspansijas ūdeņos. Kamēr datudzie
Pad. Krievijas satelīti sevi apzīmē
par „tautas demokrātijām", Somija jo-
)rojēm air lepnumu atgādina rietumu
)a&aulei, ka tāi demokrātija nav ie.
dragājama ne ar kādiem līdzekļiem.
Savās publikācijās, kur tie run| p^i
savu valsti un tautas dzīles,tiadicļ»
ām, tie uzsver, ka ši zeme i | vieaļa
no visvecākajām deanokratijām pa- ļ
saulē. Būdama tāda, Somija neUfidz
darboties savā zemē ari komūnistieiDi.
Viņu skaits pēdējās vēlēšanās pat ne*-
daudz pieaudzis, iTdmēr pašu zeine's
tomūnisti nenozīmē Somijai nekādus
draudus. To sevišķi skaidri pierl(}!ja
ciņa ar komunistiem arodbiedrībā».
Somiu strādnieki nevien tikuši gellS
ar komunistiem savā arodu kustibi,
bet pēc notikušajām vēlēšanām arod­biedrībās
šā gada aprīlī, tie izlēmja
Jaunie apstākļi piespieda somus iz
darīt janinu zemes reformu. Karelijas
bēgļi ierīkojuši Somijā -47.000 jaunu
lauksaimniecību. Ar! rūpniecība un
mežsaimniecība uzrāda apbrīnojamus
anākumus. To visu Somija pavei­kusi
be? Maršala plāna, tikai paļaujo
ties saviem spēkiem.
Somiijas spēkus nesalauza ari tas, k«
boļševiki tiem uzlika 300X)00.000 do­lāru
lielas reparādjas;; Boļševika bija
pārliecināti, ka somi nespēs astoņu
ļielbrttāniļas
6 i e V k a l p o j u m i
Latviešu Miera draudze Londonā, prāv.
Bergs, Daugavas Vanagu namā, 72, Oueens
borough Terrace, W. 2 Ziemsvētku eglītes va
karš 20. dec. p l . 18. Bērnus lūdz pieteJ"
pie draudzes pr-ka P. Priedlša Latvijas sūt
niecībā, 87, Eaton Place, S. W . 1, t e l . SLO
2564, vai pie prāv. E. Berga, 10". Fairfay Rd.
N. W. 6, t e l . PRI 6121. V
Bedfoidā, māc. A . Dzenitis, St. MaTy baz
nicā, 91 dec. p l . 16.
Lelghton Buzzard, prāv. E. B'ergs, N . S
Hostel, .Steinbridge Rd., 16. dec. p l . 15.
Rietumangliļas draudze, māc. R. Mužlks
Montcombe Park nometnē pie Sha{te8bury,
dec. pl. 11. — Henlijas nometnē, Bearly un
apkārtnes kopa pie Stratford-on-Āvon diev
kalpi ar eglītes vakaru 15. dec. pl, 18.
LIdsas' draudzei māc. E. Bergmanls, LIdsā
Emmaņuel Church adventes dievkalp. ar diev
galdu 9. dec. p l . 16. — Hudersflldā, Pafochia
H a l l , 8, Springvrood Str. eglītes vakars ar
bērnu apdāvināšanu 15. dec. p l . 18. — Lau
lāti: Kārlis Ozols-OzoliņS ar Helēnu Lozdu.
Nottinģhamā, prāv. B. Fedders, Sv. Pētera
baznīcā, 9. dec. p l . 16. '
Skotijas draudze; māc. J . Sapiets, Lady-bankas
nometnē, 16, dec.
Ziemeļanglijas-Bradfordas draudze, māc. R.
Āboliņš, Bradfordā, Lūkas bazn., 9. dec. p l .
15. - - Bradfordā, skolēnu eglīte 15. dec. —
Donkasterā, Parish Church zālē, 16. dec. —
Sim numuram 10 lappuses/
par izstāšanos no komunistu iespaidā
©sošās Vispasaules arodu savienībai
Ar to tie krasi demonstrēja pret Ma#-
, bet somu paitstāvības griba m'
nepiekāpība naidīgas varas priekšā '
uzdrīkstējās pat šādu „izlēci^u".
Somijas piemērs rāda, ka ari demo*
a spēj sekmīgi cīnīties pret ap-drauidējumiem,
kas to grib iznīcināt
Tas ir kā somu tautas, tā tās izrau­dzīto
valstsvīru nopelns. Zfmigi bij.
Somijas parlamenta priekšsēža Fager*.
"holma vārdļi, š. g. 4. februāri stāvot
pie maršala Manerheima" kapa. Viņš
teica, ka Manerheims atstājot somu
tautai dārgu mantojumu, -—prast sar­gāt
savas zemes brīvību un patstāvību.
Somi to tiešām lieliski pratuši darīt.
Sd.
Mūsu laikraksta vietējās un ārzemju
korespondenču nodaļas red. E. Mies­nieks
kopš 15. novembra redakdjā
vairs nestrādā, kādēļ šīm nodaļām do­mātās
vēstules un raksftus Mdzanļ
headresēt vairs:viņam, bet gan tieši
Latvijas redakcijai — (13b) Grafenļ-aschaū,
Obb., Regierungslager, BL K^.
— 2. Latvijas redakcija
kas veltīts 18. novembrim un piešu- Miris:/Alberts Grandbergs.
fTIc n f t l T f i V i o T T V « r f l c « { A r ^ a r , u 5 ^ { t 5 ^ ' Mančesteris draudze, māc. P. Namgauds,
tits politiķiem., presei, organizācijām ^ ^ ^ ^ ^ g ^ ^ ^ ^ ^ vakars 8. dec. pi. i7 ~ un atsevišķām personām. -
Aprūpes biroja vadītājs A. Līdacis
sniedza pārskatu par aprūpes darbu.*
Iekārtota kartotēk-a ar aprūpējamiem
Vācijā, Austrijā un ASV. Vācijā ap­rūpējamas
1900 darba nespējīgu per­sonu.
DV organizācija ASV tiem iz­sniegusi
pabalstu 962 gadījumos
22.222,50 DM un 98 dol. apmērā, Aus­trijā
134 gadījumos 12.808 šiliņoi un
ASV 900 dol. apmērā. Citas organizā­cijas
sniegušas aprūpei 801,15 dol. un
8 saiņus. Vācijā DV vēlas iegūt in­validu
namu Holandes pierobežā 100
invalidu uzturēšanai. Nams maksā
80.000 DM. Būtu jāsniedz materiāla
palīdzība šī nama iegūšanai un iekār­tošanai.
,
Par aprūpes biroja techniskb vadī­tāju
apstiprināja A. Puķīti, bet par ju­ridiskās
padomdošan'as sekcijas va­dītāju
iecēla mag. iur, K. Vanagu. Sek­cija
jau stājusies pie juridiskās pa-domdošanas
tikla noorganizēšanas vi­sos
ASV štatos, kur dzīvo latvieši.
: '^r• v.L
Stoke-on-Trent,- HartshilI Parish Church, ar
dievgaldu, 9. dec. p l . 15,15, — Alsagerā,
Excalibur ģim. hostell, eglītes vakars, 16.
dec. pl. 19.
Katoļu dievkalpojums, prāv. J . Savickis,
Lesterā, St. Peter baznīcā, King Richards
Rd. cv. M i s a 16. dec. pl. 12.
Baptistu dievkalpojumi, māc. T. Kauliņš,
Lečvortā, „Croft Cprner", Croft Lane Letch-woŗth
svētbrīdis 8. dec. pl. 19,30. - Londonā,
Misiohes zālē, 189, Whitechapel Rd., E. l
(V^hitechapel apakSz. stac.) dievkalpojums ar
priekšnesumiem 9. dec. p l . 15. Pēc tam ga-r
i ga satura filmas.
Pareizticīgo dievkalpojumi,' Mančesteras
draudze, Mančesterā, Holv Trinity Church,
Stretford Rd., (Vine Str. stūri), 16. dec. p l . 11.
C i t i s a r i k o j u mi
Londonā Archway, N. 19, The Central Hall
(pretim Archway apakšz. stac.), 14. dec. p l ,
19,30 izrādīs filmu Reachirig from Heaven;
ieejas maksa 2/6.
_ L B L U ^ ^ ^ lid., London,
f• : >^^,^^*'• ^'^^ referēs par
tematu Cilvēks kā politisks radījums; kafijas
galds,
j^V Londonas nod. rīko eglītes vakaru
n^mT ^^'.^«^^avas Vanagu
eglīte St. Chads skolas telpās 15. dec rA 17-
pieteikties pie B. Bencones. 28. Hano^er
e m im
LWF vietējās izvietošanas biroji
(Local Settiem-ent Office) Ludvigsbur-gā
ziņo, ka saskaņā ar VirtemibergaS'
Bādenes amerikāņu civilās pārvaldei
DP ņožaies vaditā;js J . H . kfem^
(Displaced Population Advišer, Office
of Land Coniiimssioner for Wuertem'
berg-Baden) pasfcaadrpjumu, vSct
saimniecībā pārskaitītās personas jo­projām
bauda priekšrocību uz darbu
pie amerikāņu civilām vai militārlm
iestādēm, ja ir vakances un darba
ineklētāji attiecīgajam darbam kvaii-
ViTtēm-bergas-Bādenes vācu
saiumieclbā pārskaitītām personām
joprojām i r pārskološanas iespējas at­tiecīgos
vācu profesionālos pasāku-ui'os,
pie kam personas, kas pārtiek no;
sociāliem pabalstiem, var saņemt ne-;
pieciešamo dzivokļia im uztura naudu
no vācu sociālās palīdzības iestādēm
(WohIfa3irtsami). Pārskološanai jāpie­teicas
vietējos darba apgādes birojos
(Arbeitsamtļ. •
Gadījumā, ja luterāņu bēgļiem Vir­tembergā-
Bādenē rastos grūtības augš-uiiinēto
priekšrocību izmantošanā, par
katru atsevišķu gadījumu' jāinformē
1WF Loca] Settlement Office vadītājs
K. Kalniņš, IRO Ar.ea 2 HOs, Stutt-garter
Str. 35, Ludjwigsburg.
dece'
la tviešī«
celS
bet otrā p<
no
as
bij
Japānu,
a
^uania
jieksposi
vīru
tteicies,
kļuva P'^j
)rai
c.iTm«Tjiaass Vv aroni
smagas art
kasi
ļzcelas
krita
.Saules dēla
W»^%;Vpret karas
Ifl
bipfliaiiles
Dr, ned. Ed. Faļ
iŗa vētras k|
zam aIp liida alpa*k<
staigāšana;', u
tikās Guamas sali
atviesa trimdinieku
ļteklts&a jaunu dzīvi un
i Tie bija latviešu
\0 ļjcienēin. Viņi' iepa
' s dabu un īpatibām,
S «I latviešu trimdini
6 rīts .Guamā austi
leliHluiMt Jau ap • pl. - 6
Stoiiivelāk valda dziļa t\
kino izrādēm,^
uta. Mūžīgā vasarai
lites) .dienu no dienas, cļ
i Vienīgā pārmaiņa ir li
M periodi. Lietus laļ
«g neiedomājamā strauji
,kur liekas, ka pat
nevarētu parādīties, sa<
jami džungļi: aiz|
\m klajuma, un 7
u garumu. Ap ie(
divi pļāvēji nepārtr|
bet sporta laiiki
rūpējas par tā.
Arlkolčiun citi augi i
gada zaļumi
\i neuzlvērīga acst )(
iekrist, jau trešā
'^^sullgs jaunlapojui
u zvēru ua čūsku. I
bagātības ^ ir daži
strazdam līdzīgi,
jPfc ģeograilskis
^^io vulkānisko
^ ^ ^ ^ l u atlii
'^-^Mr klijīšaina
« pauguri ziemel(
dienvidu
Sakarā ar
S^^^^ia-J^jaiLTi^i
..:^^^^tu likties,/ka
*ugim. Dažs 1^
"bezpanakuDsir- ^
aug tikai
^ ^ ^ ^
^ e ^ ' S ? sārtiem ui
aiiij^^ffiij^i^^^^
]^,Wukart tik'si
S^^^V^ Visu di!
*s no ai
'•«o paris
^ «beltē;
• pie