Bavarijas Latviesu vestnesis, December 8, 1951

              L A T V I J A
Sestdien, 1951. g. 8. decemb^T
i
Ko dzirdam Latvijā
\ KUR NOVEDUSI KOLHOZI
; Rīgas radio, stāstot par kolhozu
1 kustības pieciem gaddem, apgalvo, ka
i kolhozi esot vienīgais pareizais ceļš
U2 turību unļ pārtikušu dzīvi; tagad
I r^publikS iekārtoti ap 1500 kolhozu
\ nn katram esot 270 liellopu. Ja nu
i' parēķināin, tad liellopu kopskaits pat-
' laban ir 405.000, kamēr brīvās Latvi­jas
laikā to bija 1.271.800. Pat vācu
okupācijas laika 1943. g. to skaits vēl
turējās virs miljona. Lai gan •cuku
tin aitu skaits uzdots tikai procentos
attiecībā pret 1946. g., taču nav
i šaubu, k a arī tas katastrofāli samazi-
I nā jies.. Lopkopības farmāPs strādā 20.000
i jaundešu, no tiem 280 i r farmoi pārziņi.
Un tūliņ ari dzirdam sūdzešanos, ka
ine visas partijas orcfanizācijas palīdz
[izpildot lopkopības .trīsgadu plānu.
1 Slikti par to cīnoties komjaumatnes
' ļ organizācijas Dagdas^ Ilūkstes, Abre-ļnes
uh Neretas rajonos. Daudzos ra­jonos
neesot kārtības putnu farmās;
. ,„ROPES'' P A R M A T E M U N BĒRNIEM
V Ministru padomes priekšsēža-viet-
\ nieks Ostrovs raksta*. Boļševiku p a i t i -
M J a un valdiība gādā par to, l a i mātĢs
Varētu strādāt ārpus mājas; nododot
bērnus mazbēniu novietnēs; un bērnii
dārzos. I^arillēli valsts bērnu dār-ziem
plaši izvērsts bērnu dārzu un
mazbērnu novietņu tikls arī kolhozos,
vēl šodien. Kādā remontējamās tēj-
Lietuvju aģmtūias ELTA lidzs-trād-niekam
bijusi izdevība sarunāties ar
vairākiem pārbēdzējiem, pēc viņu iz­teicieniem
rekonstruējot .šādu vispā­rēju
ainu par apstākļiem um dzīvi
aku)pēti3'jā Lietuvā:
IESKATS PADOMJU V E R G U NOMETŅU SISTĒMĀ
nīcas istabā gan atvērta bufete, bet, Ķaujt gan Amerikas Balss raidījumi
atskaitot alkoholiskos dzērienus, ne­kas
tur nav dabūjams. .
Kolhoznieks A. Voronkovs raksta:
Krustpilf ir iebraucamā vieta, bet
savu nosaukumu tā neattaisno. Telpa,
kur jāapmetas kolhozniekiem, ] ir ne­tīra,
auksta un bez nepieciešamajām
mēbelēm. Virs slitas nav nojumes,
kas aizsargātu zirgus no lietus un
sniega. Par žirgu jāmaksā 2 rubļi,
bet iebraucamās vietas pārzinis kvīti
izsniedz tikai „sevišķos gadījumos".
' F. Triščenkovs raksta: Pirms mēne­ša
Istras mašintraktoru stacija ieguva
mēbeles, kas bija gatavotas Ludzas
rajona rūpniecības kombinātā; Taču
visa galdi, skapji, dīvāni un krēsli iz-rātļfjās
ārkārtīgi sliktas kvalitātes.
No 60 krēsliem puse jau pienāca ne­derīgi,
un tiem vajadzēja kapitāl­remonta.
Galdu atslēgas ,nestrādā, un
sānu durvtinas nav aizveramas.
A N N A SAKSE SŪDZAS PAR
V „NEVIESMlLlBU" '
Sovetskaja Latvija ievietojusi An­nas
Sakses'rakstu par pieredzējumiem
Zviedrijas braucienā: Jau pirmajā va­karā
notika preses konference, kur
gan piedalījās daudzu laikrakstu ko­respondenti,
taču buržuju prese mūsu
informāciju centās noklusēt. Nebija
kb- sevišķi veicināja Pad. savienības ne vārda/par draudzību, bet tai, vietā
zniini^tru padomēs lēinums pag. gada
vasail. Ja, iespējams — bērnu ie­stādes
jāatver ari pie brigādēm. Iz­strādes
Sienas, kas noteiktas bērnu
iesitāžu darbinieku algošanai, pielīdzi­nātas
ražošanas izdevumiem. Bērnu
ies.tāžu uzturēšanā' jāiesaista arī ve­cāki,
kolhozu kopsapulcēm lemjot par
tiem maksājamās daļas lielumus (Tā
vecākiem vēl jāpiemaksā par bērnu
atraušanu]). Taču i r vēl tādS kolhozu
priekšsēži un.kolhoznieki, kas nav iz­pratuši,
cik liefa nozīme ir sievietes
iesaistīšanai visos lauku darbos. (To
nu gan spēj izprast tikai vergu tir­gotāji!)
Krustpils, Alūksnes, Dagdas,
•Krāslivas,. Pļaviņu*ua= Rūjienas rajo-
-nos šogad vai nu vispār nebija noor-iganazētas
bērnu iestādes, vai arī tās
' tik^.daža^:3t61hož6s:;.^^^^^^ r
VISIEM VIENS TEVS; U N TAS-PATS
/, -.STAĻINS . : ^ ,
' Rlg-as pilsētas jubilejas gadījumā
oper8 notika Rīgas padomes u i i par­tijas
komitejas sēde ar, viesiem. Iz-pildkomdtejasi
priekšsēdis Apinis savā
runā,, starp dtu, teica: Rīga kļuvusi
par centru kultūras revolūcijai, ko
viBic kompartijas vadībā. Izaudzis
jauns dlvēks ar jaunu garīgu seju,
fozgala uzticīgs padomju dzimtenei.
Mēs zvēram, k a strādāsim komunisma
uzvaras vārdā... (Daži jau nu centī­sies
gan I) — Lai šim, zvērestam kaut
kā piesaistītu ari izvārdzinātās tautas
masas, partijas dižvīri safabricējuši
.„RIgas darba ļaužu vēstuli- Staļinam.
Tajā starp citu rakstīts: Latviešu tau­ta
: dziļi pateicīga Jums, Josif Visa-rionovlč,
par galvaspilsētas i2jglābša-nu.
Gan tālu no Latvijas; Volga,
Dona, Dņ^ra- m Amudarja, bet mēs
tomēr jūtamies šis Staļina ēras celt­nieki.
(Protams, lielā dala Rīgas ra­žojumu,,
kā a r i deportēto latviešu aiz­gājuši
uz ..slavenajām" celtnēm!)
Viens tēvs mums i r un tas pats esat
Jūs, dārgais Josif Visarionovičl So­lāmies
līdz gada beigām dot virs
plāna 250 miij. ru'blu produkcijas...
(Vai gan dtādil)
. . . PA „NElSTOmU"
Tas pats laikraksts sūdzas, k a Jel­gavas
mūzikas skolā sevišķi slikti no­stādītas
vispārizglītojošo disciplīnu
mācības. Literatūras skolotāja Sēn-ielde
savās stundās pielaižot apoll-tismu
un pat rupjus patiesības sagro­zījumus:
Vairāk kā naivi vaņa vērtē
krievu literatūras nozīmi, norādot, kā
kliSLSi^skā krievu literatūra „gājusi Rie­tumeiropas
literatūras ceļu". Skolas
vadība nav pamanījusi, ka Šēnfeldes
kdnspekti ir visaī neautoritāitlvu un
dažkārt pat burzujisku avotu; i z v i l k u ­mu,
ķoUekcija: Paidagogiskais kabi­nets
skolotājiem par mācil>as līdzekli
krievu valodā ieteicis ziņojumus, kuru
autori paši nav skaidrībā par tiem.
l^eviens no šiem referātiem nav pār­strādāts
saskaņā ar Staļina darbiem
|)ir valodniecību..,
KREŠLMR, BET N A V KUR SĒDĒT
•Sovetskaja Latvija pubHcē vairākas
l i l i j u sūdzības. F. Priščepovs rak­sta:
Līvānos i r viena pati tējnīca, kur
var paēst ļiusdienas. Augustā to slē­dza,
remontam, bet remonts nav beigts
reakcionārie laikraksti neskopojās ar
Pad. savienības apmelo jumiem. .;.
Helsingborgā filmas Pad. Igaunija' iz­rādē
noskatījās 400 cilvēki], starp tiem
ap pussimts JgauņuDP. Spriežot, pēc
vi^u uzvešanās, tie bija vietējo bēgļu
fašistiskie barveži. Ieraudzījuši uz
ekrāna dzimto zemi ko izpostīt tie
bija palīdzējuši Hitlera fajistiem, bet
kas ta-gad atjaunota - un ziedoša, —
šis igauņu tautas padib^eners, kas pat­laban
kalpo 'amerikāņu nnt>eriāļistiem,
burtiski iekaucās aiz niknumia. Sevišķi
simbolisks man šķita brīdis, kad uz
ekrāna parādījās brīvo, līksmojošo
igauņu kolonnas ar sarkaniem karo­giem.
• Še •bijaišie igauņi sāka trakot
bezspēcīgā naidā. Ar līdzīgiem sub-
' lektiem man nācās sastapties arī Stok-holgiā,
— šiebuļiganidnēģinaja trau­cēt
zviedriem, noklausīties manu re­ferātu.
. . (Jā, — Stokholma nav
Maskava, kur melus un nejēdzības
• noklausās ..cienīgāļkluisešanā", aplau­dējot
katram runātājam!)
. PAR DAUDZ PRASĪTS
Kādais ungāru pilsētiņas.izpildkomi­teju
nospiež smagas rūpes: tai nepie­ciešams
techniķis, bet kur tādu*- ņemt?
P^c ilgas prātošanas izvēle krīt uz
biedru Janožu. kam, kā stāsita, esot
„gaišia" galva.
Janošu steidzīgi aicina izpildkomi­tejas
priekšā.
..Biedri, mums trūkst inženiera. Tev
tūlīt jābirauc uz Budape&tu un trīs
mēneši jāstude par inženieri, saproti?''
Janošs, kā pavēlēts, aizbrauc. Pēc
trīs mēnešiem pilsētiņai iŗ savs ..tau­tas
inženieris".
Drusku vēlāk konstatē, k a pilsētiņai
katrā ziņā nepieciešams ārsts, un at­kal
izpildkomitejias priekšā aicina Ja-nošu.
,,Biedri, nmans trūkst ārsta. Tev
tūliņ jābrau-c uz Budapestu un četri
meiieši: jāfštudē par ārstu, saprati?"
Janošs aizbrauc. Pēc četri mēne­šiem
pilsētiņai ir arī savs ,.tautas
ārsts".
Drusku vēlāk konstatē, ka pilsēti­ņai
katrā ziņā nepieciešams aptiekārs,
un atkal Janosu aicina rātsnamā.
„Biedri, mums trūkst aptiekāra. Tev
tūliņ jābirauc uz Budapestu un pieci
mēneši jāstudē par aptiekāru, sa-
J>an(^s aizbrauc. Pēc pieciem mē­nešiem
ptetiņai ir ari savs ..tautas
aptiekārs.
Trīs nedēļas i^abaga Janošu atstāj
mierā. Tad viņu atkal aicina izpild­komitejas
priekšā.
„BiedTi, mums vēl trūkst skolotāja.
Tev tūlīt j ā'b raoic uz Budapestu un
seši mēneši jāstudē par skolotāju, sa^
Lietuvā dzirdami ar stipriem traucē­jumiem,
taču tā sasniedz apspiesto
lietuvju tautu, sevišķi pilsētās. Lau­kos
trūkst ne Vien piemērotu radio
aparātu, bet bieži nav arī elektriskās
strāvas. Visi vecie radio aparāti at­ņemti
vai reģistrēti, • jauni grūti
pieejami dārdzības dēļ, jo miaksā 800—
1200 rubļu. Lētā)kos krievu aparātus
var dabūt par 400 rbļ., bet tie u-ztveŗ
tikai uz diviem viļņiem. Lai gan Ame­rikas
Balss raidījumu klausīšanās
oficiāli nav aizliegta, t s l u NKVD
vajā un «smagi soda ikvienu, ko no­tver
pie šī ..pārkāpuma".
Dievkalpojoimi vēl notiek, un ļau­dīm
latļauts glabāt arī rožu kroni un
citus ticības/ simbolus. Dievnami- ir
pārpildīti dažkārt pat darbdienās, un
tiem ļgaŗāmejot, landis noņem cepures
vai a-rī iegriežas īsam lūgšanas brī­dim.
Tiā'ču diejvnamu vaiirs nav dauidz.
Viļņas l^aitedrāle un klosteri silēgti,
bet visā zemē daudzas kapellas Iz­postītas
vai sašautas, bet ceļmalas
celtie krusti un svēto tēli nogāzti.
Par lietuvju bīskapu likteni zināms
tikai tas, ka tie apci^ināti un pazu­duši.
Brīvībā palicis vienīgi Paltaro-kas
bīskaps. Daudzas draudzes pali­kušas
bez mācītājiem, un daudz baz­nīcu
slēgtas nepanesami augsto no­dēj.
Pagājušā gadā Mēmeili ap­ļa
bīskapa pārstāvis, sprediķo-un
izdalīdams svēto sakiamientu
turienes lietūvjiem. Atceļā šo garīdz­nieku
Tēlšos izsēdināja no vilciena
un arestēja. Taču par spīti ronagajam
terroram, reliģiskā dzīve nav apstāju­sies
u>n ļau-dis upurē baznīcai visu ie­spējamo.
ļ4i tikai uztuirētu tās dar­bību.
''^•''•^
Lietuvā joprojām darbojas partizāni
— gan tikai mazākās grupās. Viņu
vajāšanā okupanti iet tik tālu, J a
soda ar ilggadīgu ieslodzījumu
tos, pār kura mājas pagalmu gājis
kāds svešinieks. Partizānu iznīcinā­šanai
ope/ē īpašas N K V D vienības
(izstrebiteļi), To piederīgiem jāpa-faiksta
so/lījums akli sekot priekšnie­cības
pavēlēm, vajadzības gadījuma
are&tējot un iznicinot pat savus:, vecā­kus.
Sādi .giadljumji arī jau notikuši.
Sie partizānu iznīcinātāji rekruitējas
no dēkaiņiem, kas vairās no kara­dienesta
un meklē vieglu iedzīvoša­nos.
Aģirāk, kad zeme vēl bija bagā­tāka,
tie patiešām arī labi iedzīvojās,
pievācot apcietināto mantas. Bet tā
kā tagad visi jau kļuvuši nabadzīgi,
„bkkus peļņa" atkritusi un pairtizānU
apkarotājiem jāiztiek ar 400 ruibļiem
mēnešalgas. Un tā, slikti apģērbti un
visu ienīsti, tie pilda savu nožēlojamo
un grūto dienestu, dažkārt gan mēģi­nādami
no t a bēgt, kas parasti bei­dzas
laT cietium'U.
Apriņķu pilsētas ir pilnas ar N K V D ,
milicijas upi partizānu iznīcinātāju
vienību ļaudīm. Ja pirmos un pēdē­jos
lietuvji ienīst, tad krievi savukārt
neieredz miliciju, kuras dienestā ir
arī godīgi cilvēki, kas cenšias pasar­gāt
savus tautiešus no okupantu
vardarbībām un laupīšanas. \
Lietuvju noskaņojums ir ārkārtīgi
nospiests, un ja pašreizējais stāvoklis
ieilgs, no lietuvju tautas maz kas pa­liks
pāri. Karu ne vien gaida, bet
ļaudis pat slepeni min kapa sākša­nās
termiņus, kas vienmēr tiek atkal
atlikti uz tālāku laiku. Nav gandrīz
nevienas ģimenes,'kur kāds. vai vai­rāki
piederīgie nesmaktu Sibīrijas
spaidu darbu nometnēs vai arī ne­būtu
dabūjuši galu no čekas rokām.
Vienīgā cerība vel if karš, jo tikai tas
var grozīt pašreizējo stāvokli. Krievu
pusē gan kara pazīmes neesot manā­mas.
Karaspēka kustība esot normā­la.
Kaŗaļauču apgabals stipri no­cietināts;
un militārie atbalstpunkti
izbūvēti kā pašos Karaļaučos, tā P i i -
lavā un Liepājā, Mēmelē sevišķu
nocietinājumu neesot, tikai piekraste
gan stipri apsargāta.
Briseles starptautiskajā goda tiesā šovasar nopratināja 25 liecinie­kus
privātajā apsūdzības lietā pret Pad. savienību par necilvēcīga-
Jiem apstākļiem padomju spaidu darbu nometnēs. Noprathiātle lie­cinieki
paši bijuši koncentrācijas nometņu iemītnieki, bet daži no
tiem kādu laiku darbojušies šo nometņu pārvaldē. Viņu izteicienu
sakopojums dod plašu ieskatu par drausmīgajiem apstākļiem padomju
koncentrācijas un spaidu darbu nometnēs.
N O K O L A S P U S S A L A S LiDZ T A D Z I K I J A I , N O U K R A I N A S.
L Ī D Z J A P Ā N A S JŪRAI
Padomju savienībā pēc 1949. g^da
datiem ir 197 milj. iedzīvotāju, bet
10—12 proc. šī • skaita atrodas ilg­stošā
ieslodzījumā — izineklēšanas
cietumos, pārmācības namos, darba
kolonijās vai arī spaidu darbu no­metnēs,
kuru tīkls aptver gandrīz
visu šo milzīgo valsti. Tālajos zieme­ļos
ir labošanās darba nometnes —
no Kolas pussalas pāri^ Jaunajai ze­mei.
Vaigača un Diksona salām,
Taimuras pussalai un Lāču salai līdz
Bērin-ga jūras šaurumam. Subtro-piskajos
apgabalos ir Kaukāza v un
Centrālāzijas nometnes — Turkmēni-jā,
Uzbekijā un Tadžikijā. Vis-gaŗām
Sibifijas dienvidu Tobežai līdz pat J a ­pānas
jūrai sniedzas trešais nometņu
apgabals. Vistālāk uz rietumiem ir
Ukrainas nometnes, kamēr Tālajos
austruma arktiskajās Čukču un Kam­čatkas
pussalās iekārtoti milzu spaidu
darbu nometņu kompleksi. Arī visu
Eiropas Krievijas vidieni pārklāj no­metņu
tīkls tāpat kā Urālu apgabalu,
Kaukaziju un Sibīriju.
Līdz 1934. g. šīs nometnes bija pa­kļautas
atsevišķo padomju republiku
tieslietu komisāriem, bet pēc tam no­metņu
pārvaldi pārņēma iekšlietu
ministrija (NKVD), kas nodibināja
nometņu centrālo pārvaldi •— Gulag,
ar sēdekli Maskavā. Tā i r gigantiska
mašīna, kas visnecilvēcīgākā veidā
izmanto miljoniem padomju pilsoņu
darba spēku ,.sociālistiskajā celtnie­cībā",
"'nebēdājot par viņu necieša­miem
dzīves un darba apstākļiem, cie­šanām
ūn nāvi. Nometņu sistēma ir
pilnīgi izolēta, ar savu armiju un po-ļi(;
ijņ un atbildīga tikai- savai cen­trālei
Maskavā, 'i •
A ) - ^ PROG^^^^
Katrs lielāks nometņu komplekss ar
miljonu vai vairāk gūstekņiem iedalīts
nodaļās, kas savukārt sadalās nomet­nēs
vai kolonnās (pie dzelzceļa bū­ves).
Kolonnas vadītājam ir 4 viet­nieki:
techniskās vadības inženieris,
administrātoirs darba sadalīšanai, p o l i ­tiskais
propagandists un novietoša­nas
un uztura pārzinis, Katra rūp­niecības
nometne ienes Gulagam 50--r
70 proc. peļņas, bet ir arī tādas, se­višķi-
mēbeļu rūpniecībā, no kuru dar­ba
viņu verdzinātāji nopelna 150—200
proc, kā to apliecināja kādreizējais
N K V D nodaļas vadītājs Jaroslavļas
^apgabala labošanas darbu kolonijā.
Ja par sevišķi izciliem darba sasnie­gumiem
piešķirtas prēmijas, tad lau­vas
tiesu saņēmuši vadošie v i r i . Piemē­ram,
fabrikas direktoram prēmija
sniegusies līdz 50 proc. viņa algas.
Par "katru kādā rūpnīcā nodarbināto
gūstekni N K V D saņēmuM no attiecī­gā
uzņēmuma 12 rubļu dienā, kamēr
šī paša gūstekņa uzturam izdots ti­klai
1—1,25 rbļ. dienā.
LĪDZ 16 STUNDU DIENĀ BEZ AT­PŪTAS
Nometņu darba spēks sadalās 4
grupās: 1) administratīvais, un tech-niskais
personāls — inženieri, agro­nomi,
ārsti, grāmatveži u c , kas no­metnē
strādā savā specialitātē; 2) gū­stekņi
vispārējiem darbiem kā ogļ-raktuvēs,
ķieģeļcepļos, kanālu rakša­nā,
mežu darbos uc; 3) nometnē strā­dājošie
gūstekņi, piem. virtuvē, mai­zes
ceptuvē, kurināmā piegādē un da­žādās
darbnīcās; 4) nestrādājošie gū­stekņi,
resp. slimie, darba nespējīgie,
invalidi un karcerī ieslodzītie.
Starp šīm dažādajām darba grupām
ir lielai atšķirība ^ I v e s apstākļu: uh
apgādes zipā. Kamēr ..priviliģētas
virsslāņis", kas aptver augstākais 10
proc. nometnes iedzīvotāju skaita,- ļr
materiāli, diezgan labi nodrošināts, da­žiem
dzīvojot ^at labāk nekā brīvībā,
tikmēr visa liŽlā gūstekņu masļ^ciļE š
badu un tā iradītās slimības m d z l |o
necilvēcīgos apstākļos, veicot ism^^^
verga darba normas. •.
Parastākās, darba nozares Ir g^ta
rakšana Magadānā un Kolim)a8|^-
gabalā, ogļu rakšana Vorkutā, Kāta-gandā,
Donbasā un Kusbasā, kanālu
būve Kazākijā un starp Baltijas
Balto jūru, dzelzceļu būve VorkutL'
Kotlasa un Austrumsibirijā. mežu dar-bi^
K o n i apgabalā, hidroelektriskas
spēkstacijas būve pie Murmanskls,
cement a fabrikas būve Karagandā, i i
arī ceļ i būve, kūdras rakšana, lauķ*
saimniecības darbi, koku pludināSaha,
kuģu kraušana, raibo metallu un nif-tas
iegūšana, zveja Japānas un Ochot-sķas
jūrā un z i v ju konzervēšana Nļi-gadānas
sieviešu nometnē. Darba a!p-štākļi:
\īsur ļoti primitīvi. Ogļraktiivju
šachtās nav apgaismojumai sūkņi bie­ži
bojājas, kādēļ ogļračiem jāstrjļiā
līdz ceļiem ūdenL žNepietiekošs i r i
izrakto aiļu nostiprinājums, kādļāļ-i^^
parādība i r nelaimes gadIj\Mi
ību upuriem. Zivju rūjmiecīoS
natām sievietēm nav darba
cimdu,iun viņu rokas ir sāls-sa&tiisi
ār
Bet nu arī Janoša pacietībai beigas,
is pašsavaldīšanos; viņš sit dūri
un pilnā kaklā rēc:
,,Velns parāvis, nu gaii man pietiek!
Biedri, vai jūs domājiet; ka esmu kāds
Sksts? Trīs mēnešus studēju par i n ­ženieri,
četrus mēnešus par ārstu, pie­cus
mēnešus par aptiekāru — u n tagad pārdzīvot visas ,,tīrīšanas"; bet reizē
jūs prasāt, lai iemācos- arī vēl lasīt, apstiprina arī pašu mājās kritizēto
un rakstīt!" l ; faktu, ka tikpat kā nav režisoru jau-
P A D O M J U F I L M N I E K U ROPES
No kāda ..boļševis
kas" raksta Ļiteraturnaja Gazeta uz­zinām,
cik grūti padomju filmrūpnie-clbai
iet ar režisoriem. Režisori, kas
pag. gadā izlaiduši, filmas, visi ir jau
ar 15—25 un vairāk gadu praksi, bet
divi ,,paši jaunākie'- pirmo filmu ga­tavojuši
pirms 13 gadiem. Tā ir gan
liecībā, kā šie vīri lieliski pratuši
nās paaudzes. Valsts filmu institūta
režijas fakultāte pēdējos 15 gados no
pavisam 143 absolventiem izsniegusi
23 mākslas filmu režisoru diplomu^.
No tiem tikai 6 izdevies līdz šim iz­laist
pa vienai filmai, bet 2 paspējis
izlaist tikai viens. Visi pārējie 120
aizgājuši uz citām nozarēm; jo^ vien;
kārt, uz slidenā filmu karjeras ceļa
aplam grūti noturēties partijas ..boļ-ševistiskās
paškritikas" vējos; un,
otrkārt, V cels līdz „režisorā-inscinē-tāja"
titulam pēc grafikas aizņem
vismaz 15 gadu.
Raktuvēs darba laiks ir deviņi ar
pus stundas bez pusdienu pārtrau
kuma. bet citos darbos — 10 stundu.
Magadānas fabrikās "sie\detēm jāstrā­dā
pat li--^l2 stimdu, bet vaiatii,
strādājot /laukā, darba diena i r pļļit
15—16 stundu ilga. Vairākos apgaba­los
bijņšās darba vietas, kur v i k
gada laikā n a v dota neviena atpūtas
diena. "
VĒRSIS PRET 10 VERGIEM.'
Kāda nometne pie Karagandas fiļ^*;
ņēmusi piecgades plānā paredzētu
darba uzdevumu, kura veikšanai biju­ši
vajadzīgi 25 zirgi un 12 vēršu. Tā
kāvhometnes rīcībā šo jūga lopu riav
bijis, nometnes vadība uz laiku iemai­nījusi
• tos pret nometnes gii^tekņii
darba spēku apkārtējos Kazakijaskpl-..
hozos. Par vienu zirgu tie prasījusi
8. bet par vērsi — 10 vīru. Kad p^c
darbu veikšanas zirgi un vērši atkal
atdoti kolhoziem, izmītie gūstekņi at­kal
atgriezušies nometnē. Pie lain
noskaidrojies, ka vienu no ..vergiem-'
kāda kolhoza vadītājs jau pārdevis
kādam attālākam kolhozam. Jaunais
nverga īpašnieks" atteicies atdot pēc 1
viņa domām likumīgi iegūto gūstekni,
un tikai ar bruņotu karavīru palīdzī­bu
tās atvests atpakaļ nometnē, i ,
Padomju spaidu nometnēs «ir četras^
darba kategorijas: smagais fiziskais
darbs, vidēji smagais fiziskais darbs,
vieglais fiziskais darbs un invalidu
darbs. Kāds ārsts, kam savā laikā uz­dota
nometnē saņemto gūstekņu ie­dalīšana
darba kategorijās, liecina, ķa
ar īpašu rīkojumu noliegts ieskaitīt
darba nespējīgo grupā vairāk par 15
proc, nometnes gūstekņu skaita. No­metņu
kompleksos bijuši īpaši punķ-..
U,-'kur koncentrēti daiba nespējīgie
i n v a l i d i un gūstekņi vecāki par 65 ga­diem.
Tos šķirojusi īpaša ārstu ko­misija,
nosakot darbā nespējīgos un
tds, kas v a r strādāt invalidu darbu.
Katras nometnes vadītājs centies pec
iespējas ātri atbrīvoties no • nepiln­vērtīgajiem
strādniekiem! protama ļr
neviens neinteresējās par to, vai vā^
jie un darba nespējīgie nonāks inva­lidu
nometnē vai nē, galvenais. —
tikt vaļā ņo tiem. Tādēļ arī invalidu
uzturs ..nonormēts" tik niecīgs, ka šie
cilvēki iet pretī nenovēršamai bada
nāvei, jo viņu dzīvībām nometnes va­dītāju
acīs vairs nav nekādas vērtī­bas.
— tie tikai lieka nasita noinetne;s
,.budžetam". •
1951-i:
5'
stunda
' - taiitq
arc
Nākošajā turpinājumā: I • ^
MOCĪBAS J A U N O BĒRNA KAJAM
tāoiļ
lasim]
latviā
nodiļ
atv^
mm,
kim sagādā]
l||iļ'(eSerciciia,vt
,!i|iiī&zlcam
' ^^TOtuļiiirā^
it tur attēloto;
un rit
,^..,p..:tos,- _
iskfe. Tā 5.-
s
. - • •
IV
P" partizānu gtviv
f Vidus, vai R i .
««hiiannijas v
ļ^lafnodj
-f" if