Bavarijas Latviesu vestnesis, May 15, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
RedallccijarEditorialOffiGe: Hotel Convikt, Diliingeii/Donau, Bayern (I3b) Iznāk divi reizes nedēlā — Pubiishcd twice a week.
Nr. S7 (39) Authorized by MlUtary Govemment aad U N R RA PUlingenā, trešdien, 1946. f. 15. maU&
Aleksandrs Balodis
Tas mums jāapskata un
jāpārkārto pie sevis ^
Kādai tautai i r sakāmvārds: „Vie-na
nelaba avs sabojā veselu ganām­pulku."
A r i mēs paši bieži sakām,
ka slikta slava izplatās ātri un sļcaļi,
b<5t laba lēni un klusi. Ja uz tīra
trauka vai drānas gabala atrodam
nelielu plankumiņu, tad šalcām, k a
Sls trauks vai drāna ir netīri. Bet
jpi uz tā paša trauka vai drānas, kas
savā lielākā daļā jau pārklāti ar
netīrumiem, atrodam ne t i k a i vienu
u n mazu, bet vairākuj^ un lielus tī­rus
plankumus, tad nesaucam vis §o
ti'auku vai drānu par tīriem, bet sa­kām,
ka tie i r netīri. Glāzē tīra
ūiflens pietiek pielikt tikai dažus p i ­lienus
tintes un šo ūdeni j au dzer-limai
nelietojam, bet sakām, ka tas
Ir netīrs. Bet, ja glāzē tintes piepl-
Uiafijam daudz vairāk ūdens pilienu,
tfiid tomēr nesakām, k a tinte i r sabo-lllta
un turpinām ar to rakstīt.
Visās līdzīgās lietās dzīvē ar tādu
viSrtēšanas pieeju rīkojamies tik
vjlenprātīgi, k a šajā ziņā doriistarpī-b
u un pārpratumu m\ims tikpat kā
nav. Sāda saskaņa vērtēšanas i z -
pi^atnē i r laba un teiciama visos tajos
gadījumos, kad vērtējamais objekts
v i d parādība i r materiālas dabas. Bet
tilldidz tāda pat vērtēšana jāattie­cina
nevis uz cilvēka mantuv bet uz
viņu pašu personīgi, tad m^irauklu
reidikāli grozām. Kā pie materiālas
dabas objekta izvērtēšanas viema ne-glitīva
punkta dēļ vērtējamo atzī-atiB
«n par negatīvu un cenšamies no
i f vienīgā traipa tikt vaļā, tā pie
cilvēka personības izvērtēšanas r l -
kojarnies otrādi: j a cilvēks vai c i l -
vēku< sabiedrības organizējums i r ne­gatīvs
ar 99 punktiem' un pozitīvs
tihiai ar 1, tad tomēr vēl ceniiamies
apgalvot, ka tas i r labs. Sājā nozī­mē
mums piemīt tāds nelabums, k a
pozitīvai morālei piederīgie pret ne­gatīvo
ir tādā nostājā, i kas pārspēj
I visus baušļus: ļaujam sev sist pa
vienu un otru vaigu, ļaujam atņemt
sev virsdrēbes un a r labu prātu at^
vdodam arī veļu.^ Sajā ziņā mūsu po-
«Itivos cilvēkus var raksturot par
tādiem, kas dzīvo un rīkojas pēc šā­diem
baušļiem: ,,Ja tavā sētā ie­skrien
vilks, saķer jēru un aiznes to
uz mežu, tad ķer pats ,otru jēru,
dzenies vilkam pakaļ, doa viņam to
un, j a arī tas viņam par maz, tad
skrien atpakaļ uz sētu un atnes v i l ­kam
arī jēra māti."
Citiem vārdiem, pieļaudan-ii, ka
anlimorālisko elementu neuzskatām
pair ļaunumu, tas aptraipa mūsu sa­biedrību
ar negodu vairāk, nekā to
vairām izturēt. Daudzi vērtīgi sa­biedriski
organizējumi, kas sava sa­stāva
vairākumā i r pozitīvi, par ne­gatīviem
izteicas tikai tādēļ, k a po­zitīvie
pret negatīvajiem neieņem
pajreizu nostāju un ļauj tiem būt v i ­sa
oŗganizējuma vadītājā virsotnē.
Sie ļaunumi jau i r iesajkņojušies t ik
dziļi un izplētušies tik plaši, ka šo­brīd
nopietni apdraud visu mūsu
tautas kopu.
Mūsu nometņu dzīvi pašreiz var
līdiunāt ar atsevišķu pašvaldību ag­rākās
valsts laikā. Nometņu pārval­des
organizējumi izkārtoti' admini­stratīvajā,
saimnieciskajā un kultū­ras
nozarē, un tas nozīmē,, ka visi
nometnes iemītnieki ir iesaistīti tā­dās,
pašās dzīves aktivitātes nodar^
bibās kā agrākā pašvaldībā. Attie­cībā
uz mums pašiem no tā var se­cināt,
kādi mēs esam kā valsts pil­soņi.
Sl jautājuma lietpratēji mūs
no ši viedokļa ari vēro un vērtē.
Vērojot šos vērotājus arī lio mūsu
puses, i r izdevies noskaidrot, k a viņu
uzskati par mums sāk mainīties
mums par sliktu. . i
Tā viena šī ja^utājuma sapi'ātēja
persona amerikāņu ,administrācijā,
J^as bija piedalījusies laļtvieiiu no-nietņu
organizēšanā pag. gadā un
sekojusi pārvietoto personu dzn^ei
mēnešus, izteica apmēram šādu
^Vērtējumu:
Mplrmarā laikā, kad eSļSāku iepa-
,(Beigas 3, lappusē)
uz
L G K priekšsēža vietnieka, un pa­stāvīgais
pārstāvis amerikāņu okii-pācijas
joslā A. K a c ē n s «Latviešu
Vēstnesi" informē: „Pēdēja laikā
latviešu nometnēs daudz rīmā par
izceļošanu uz Amerikas Savienotām
Valstīm. L C K i r pret to, k a no mū­su
vidus šķiras un uz Ameriku i z ­brauc
neatkarīgās Latvijas agrākie
politiskie un vadītāji darbinieki, kas
var palīdzēt mūsu tautai emigrāci­jā
kārtot tagadnes un nākotnes jau­tājumus.
Tādos pašos ieskatos L C K
i r ari par ievērojamo latviešu
mākslinieku aizbraukšanu. Ar sa­viem
mākslas sniegumiem viņi še
var palīdzēt mūsu tautas propagan­das
darbā. Masveidīga latviešu i z ­ceļošana
no Vācijas pie tam pagai­dām
nav arī nemaz iespējama."
Latvijas republikas saeimas priekš­sēža
vietnieks bfskaps J . R a n c f i nA
tajā pašā jautājumā izsakās: „Uz-skatu,
k a izceļošana i r pārsteidzīga.
Mums jānogaida, ko par mūsu valsts
likteni lems miera konference. Ne­šaubīgi
ticu, ka taisnības principi
uzvarēs."
Kā jau ziņots, A S V kpnsulātos ple->
teikumus uz izceļošanu pieņem tikai
noteiktās kvotes robežās, kas i r ļoti
niecīga (236 personas gadā), pie k am
priekšrocību bauda bāreņi līdz 18.
dzīvības gadam un tie, kam Ameri­kā
dzīvo pirmās pakāpes radi. No
angļu okupācijas joslas izceļošana
uz SaviCTiotām Valstīm līdz šim nav
iespējama ari šīs kvotes robežās.
Pēc informācijas, kāda i r bijusi pie­ejama
mūsu pārstāvjiem. Savienotās
ValstīG darbojas vairākas labdarības
organizācijas, kas esot uzņēmušās ga­rantiju
par pārvesto personu aprū-pību
lidz to novietošanai darbā. īpa­ša
organizācija esot nodibināta pa^
līdzībai katoļticīgiem, bet Amerikas
kristiešu palīdzības komiteja bēg­ļiem
(AGGR) gādāšot par evaņģēlis­kās,
baptistu un pārējo konfisiju
piederīgiem. Par Sls komitejas pār­stāvi
iecelta Brigantl Stutgartā. K o ­miteja
aprūpēšot 2000 izceļotāju no
amerikāņu okupācijas joslas Vācijā
un gādāšot tiem telpas un uzturu līdz
novietošanai darbā. Bez tam Ameri­kā
darbojoties ari īpaša organizācija,
kas uzņēmusies gādību par politisko
uzskatu dēļ vajātiem iedzīvotājiem.
Sl organizācija Amerikā aprūpēšot
ari agrākās latviešu sociāldemokrā­tu
partijas biedrus» kas ieceļotu Sa­vienotās
Valstīs.
Tajā pašjēi laikā jāatzīmē ka SI i n ­formācija
nav tieša vai tāda, kas bū­tu
saņemta no mūsu pārstāvjiem
Amerikā, un nav a r i zināms, kādos
veidos pieminēto organizāciju solītā
aprūpe ieceļotājiem Amerikā izpau­stos.
Tāpat nav noskaidrots, kādi i r
šo organizāciju līdzekļi, darbības
veidi un mērķi un cik vispār tās so­līdas.
Nebūt neapšaubot šo organi­zāciju
vēlēšanos sniegt palīdzību ie-cēļotājiem
no Vācijas, tomēr vien­mēr
jāpatur prātā, ka emigranti ne­reti
i r piekrāpušiiesi, nodomami savu
likteni nezināmu cilvēku un nezinā­mu
organizāciju rokās.
Kā mūs informē, līdz šim no Stut-gartas
uz Brēmeni tālākam ceļoju­mam
uz Ameriku Izbraukuši 12 lat­viešu.
Katram aizbraucējam bijis
atļauts ņemt līdzi 32,5 k g bagāžas,
bet vācu nauda A S V valūtā nav ap­mainīta.
Par vērtslietām^ kas
pārsniegļuišas zināmu normu, pa­skaidrots,
ka pai: tām būs jāmaksā
muita pēc Savienoto Valstu muitas
likmēm. Brēmenē mūsu emigrantiem
norādīts,, ka nav atļauts ņemt līdzi
segas \m upilvenus. Pirmo aizbraucē­ju
vidū bez prof. V. Stota i r a r i
tautsaimnieks;V. Ziāgars Baltijas
apgāda vadītājs Stutgartā.
ASV konsulātā Stutgartā pa­skaidrots,
ka jūlijā, ārpus kvotēm
izceļot no amerikāņu okupācijas jos­las
Vācijā uz Ameriku varēšot arī
kādu zināmu profesiju darbinieki.
J . Raitums
mm
Frankfurtā, 8. maijā. — Amerikā­ņu
okupācijas karaspēks svinēja V f i -
cijas kapitulācijas pirmo gadadienu
ar bezbolu, dejām un parādi, kas
bija zīmīga ar krāšņuma u n militāra
si)ēka trūkumu. Nebija uguņošanas,
nebija runu un t i k a i ļoti nedaudz
vieglu ieroču uzvaras dienas demon­strācijai.
Tikai mazāk kā pusei no
4000 karavīriem, kas soļoj a skatē gar
ģenerāli Maknarniju, bija šautenļes,
un meciianizētos militāros spēkus pār­stāvēja
tikai 2 bruņotie auto ar lož­metējiem.
Daži simti vācu skatītāju
b i ja ļoti pārsteigti. Neviena ameri­kāņu
lidmašīna nelidoja debesīs, k u r
pirms gada ar t ik daudz asinīm bija
izcīnīta uzvara.
„UP" ziņo no Berlīnes, ka Sa­vienoto
Valstu, Padomju Savienības,
Lielbritānijas un Francijas pjirstāvji
U2.varas gadadienā atskatījās uz
vejikto ar lepnumu. J a ne vairāk, tad
4 lielvalstis, kas runā dažādas vak>-
das, pierādījušas skeptiskajai pasau­lei,
ka uzvārētā ienaidnielfa zemes
kopīgā pārvaldīšana nav neiespēja­ma
— vismaz vienu gadu. 4 valstu
okupācijas eksperiments tuvojas
krustcelēm un i r jau manāmas pa­zīmes,
ka nākošie 6 mēneši rādīs,
vai tās gūs panākumus vai izrādīsies
par kļūdu. Vācija uzvaras gadadie­nā
joprojām ar bažām raugās uz
svarīgākajām problēmām: pārtiku,
dzīvokļiem, bezdarbu un nedrošu nā­kotni.
„ U P " uzvaras gadadienā sniedz
viena gada valdīšanas bilanci. Iegu­vumos
grāmatojams: 1. vācu kaŗ-a
potenciāla sagraušana, 2. nacistu l i ­kumu
atcelšana, 3. kara noziedznie­k
u apcietināšana, 4. četru okupācijas
varu plaša vēriena vienošanās saim­nieciskos
jautājumos, 5. denacifikā-cijas
uzsākšana amerikāņu joslā. Ne­veiksmju
pusē pēc 1 gada jāgi'āma-tol
1. vēl nav izdevies atrisināt Vā­cijas
rietumrobežu jautājumu, 2. nav
izdevies nojaukt šķēršļus stjirp oku­pācijas
joslām un radīt centrālu ad­ministrāciju,
lai Vācija varētu kļūt
par saimniecisku vienību, kā tas p a ­redzēts
Potsdamas deklarācijā, 3. Sa­vienotām
Valstīm, AngUjai un F r a n ­cijai
nav izdevies sekmīgi atrisināt
problēmu, kā pabarot vairāk par 45
milj. vāciešu trīs rietumu joslās, 4.
Sabiedrotiem nav izdevies radīt sek­mīgu
pāraudzināšanas programmu
Vācijai iedzīvotājiem, 5. nav izde­vies
vienoties par kopēju i)olitisku
vadību un tāpat nav panākta ari
vienošanās par nākamo Vācijas vē­lēšanu
vadību.
Apstāklis, k a nav izdevies likvidēt
barjeras starp joslām, kavē Vācijas
pašapgādL Ziņojumi rāda, k a de­centralizētā
pārvaldes sistēma ia-maksā
Amerikas nodokļu maksātā­j
i em 200 m l l j . dolāru gadā. Pārtikas
jautājums pēdējos 2 mēnešos kļuvis
ārkārtīgi smags un kļūs vēl akūtāks
1947. gadā.
„AP^* ziņojumā no Londonai saka,
ka Eiropas izsalkušie miljoni uzva­ras
dienas xītā atskatījās uz pirmo
miera gadu, kas iezīmējās ar sociā­lisma
panākumiem no Lielbritānijas
līdz Melnajai jūrai. Eiropa šai gada
piedzivoj usi kreiso valdību panāku­mus,
kādi nav bijuši kopš 1840. g.
revolūciju laikiem. Divi karaļi —
D i e n V i d s 1 a v i j a s Pēteris un A l -
b ā n i j a s Zogs zaudējuši savus tro­ņus.
A n g l i j a uzsākusi j aunu fazi
savā vēsturē, gāžot Vinstonu Cer-čilu
ar viņa konservatīvo valdību
un radot vairākumu sociālistu eks­perimentiem.
K r i e v i j a , pēc k a ­rā
stiprāka kā jebkad, grozījusi
pirmskara, spēku līdzsvaru^ radot sev
drau<iz][ga1t^ radikālas valdības val­stis,
kas pirms kaiŗsi bija stingri kon­servatīvas
un dažkārt pat reakcio­nāras.
Vesela rinda komunistiski
noskaņotu valdību radusies t. s.
„drošIba6 joslā" gar Krievijas rie­tumu
robežām. S o m i j ā kreisā
spārna iespaids pierādījies pašvaldī­bu
vēlēšanās. Sociālizācijas jautā
jums pagaidām atlikts. P o l i j ā Mo-ravska
pai;aidu valdība, kas dibinā­ta
Maskavā, nacionalizējusi visus
rūpniecības uzņēmumus, kas nodar­bina
vairāk par 50 personu, un sa­dalījusi
zemi zemniekiem. C e c h o -
s l o v a k i ļ ā BeneSa valdība radī­jusi
aliansi ar Krieviju. Novēroja­ma
nacionalizācijas un zemes refor­mu
attīstiiba. U n g ā r i j ā , par spīti
tam, ka parlamenta vēlēšanās uzva­r
u guva konservatīvā partijā, ko­munistiem
un sociāldemokrātiem
pieder noteikšana valdībā, kas pa­kļauta
kontroles komisijai, kuŗfi do­minē
padomju F^ārstāvji. R urnā -
n i j ā Grozās kreisā spārna valdību
Anglija un Savienotās Valstis atzi­nušas
pēc tam, kad tanī piešķirtas
vietas arī opoziciijas partijām. J a u -
nuzbūvi veicina Krievijas aizdevumi
un garantijas. D i e n v i d s l ā v i jā
monarchija atcelta un maršala Tito
partizāni radījuši tautas republiku
pēc padomju parauga. Visi būtiski
svarīgie rūpniecības un komerciālie
īpašumi nacionalizēti ar likumiem
kas vērsti pret nacistu līdzstrādnie­kiem
un kara .,ierāvējiem". A l b ā ­n
i j ā monarchija likvidēta, realizē­tas
nacionalizācija un zemes refor­mas.
B u l g ā r i j ā radīta komuni­stu
„tēvzemes frontes" valdība pēc
tam, kad konservatīvā opozīcija vē­lēšanas
boikotēja. Savienotās Valstis
un Anglija šo valdību nav atzinu­šas.
The Stars and Stripes
Atbrīvošana jaii sākusies
Turpinot kārtot latviešu bij. kaŗa-vīru
— gūstekņu atbrīvošanas jau-tājumu,
L G K priekšsēža vietnieks
amerikāņu joslā A. Kacēns, Eslinge^
nas latviešu kolonijas vecākais K.
Kalniņš un L S K pārstāvis Dr. J . Lī­cītis
šinīs dienās Frankfurtā, A SV
bruņoto spēku g8|lyenāi štāba kaŗa-gūstekņu
sekcijā skaidroja vairākus
karavīru atbrīvošanas jautājumus.
Gūstekņu sekcijā i paskaidrots, ka
latviešu bij. karavīru atbrīvošana
jau sākusies un skar arī virsniekus.
Karavīru politiskai 'pārbaudei nodi­binātas
vairākas pārbaudes kon^isi^^;^
jas. Delegācija lūdza, laii atbrīvoša­nu
vispirms attiecinātu uz karavī­riem,
kas slimo ar tuberkulozi, un
l a i pārbaudes komisijās pieacinātu
latviešu tulkus. Galīga lēmuma par
latviešu karavīru uzņemšanu DP
nometnēs vēl nav, kādēļ delegācija
atkārtoti lūdza paātiināt SI jautāju­ma
noskaidrošanu, i
Latviešu delegācija apmeklēja a r i
kapa noziedznieku lietu kārtošanas
komisiju Visbādenā. S a i ' komisijai
delegācija nodeva memorandu par
atviešu tautas pagātni un tās paš­reizējiem
apstākļiem un nostāju.
LCK iesniegums UNO
L G K nosūtījusi Vienoto Nāciju or­ganizācijai
(UNO) memorandu,, kurā
norādīts uz latviešu pārvietoto per- /
sonu pašreizējiem apstākļiem, lazsve- \
rot, ka latvieši mīl darbu un nevē­las
ilgostoSl dzīvot uz citu tautu rē­ķina.
Viņi vēlas, l a i tiem radītu ap­stākļus,
kas var nodrošināt to eksi-^
Stenci nākotnē. Latviešiem nav ie­spējams
iekļauties vācu saimniecī­bas
sistēmā un nekādā gadījumā v i ­ņi
nevēlas pāriet arī Vācijas pa­valstniecībā.
Vācijā nav saskatāmas
nopietnas darba iespējas, jo vācieši^
pārējo tautu piederīgos neuzskata
par līdzvērtīgiem. Vāciešiem jāmak­sā
reparācijas par karā nodarītiem
zaudējumiem, bet latvieši nav šī k a ­ra
zaudētāji, un netaiWi būtu, ja v i ­ņiem
no šīm darba algām būtu jā­maksā
vācu reparāciju nodevas. Tā­lāk
memorandā norādīts, k a latviešu
DP labprāt vēlas atrasties UNO aiz­sardzībā
un l a i tiem ierāda pagaidu
apmešanās vietu Eiropā, kur būtu
iespējams dzīvot vrienā tautības k o ­pībā
un strādāt uzbūves darbu, kas
nepieciešams Eiropas atjaunošanai.
Šādai vietai vajadzētu atrasties ār­pus
Vācijas territorijas. Memorandā
noslēgumā pasvītrots, ka Sāds lat^
viešu DP nākotnes jautājuma atrisi-^
nājumsuzkatāms tikai par'pagaidu
stāvokli, jo mūsu reabilitācija vār^
notikt tikai mūsu pašu zemē — brī­vā,
neatkarīgā Latvijā.
Līdzīgu iesniegumu L C K nosūtīs
jusi ari uz Parīzi četru lielvalstu ār­lietu
ministru konferencei.
J . RaitiGuns
\
Beraess ieteic sasaukt miera konferenci 15- jūnijā
Parīzē, 8. maijā (AP). — Savienoto
Valstu ārlietu ministrs Bemess šo­dien
proponēja pārcelt Eiropas mie­ra
līgumu .apspriežu smagumu uz
vispārēju m i e r a k o n f e r e n c i ,
/kas būtu sākama 15. jūnijā, bet kāds
amerikāņu delegācijas loceklis iztei­cās,
ka pašreizējā ārlietu ministru
konferences sesija turpināsies vis­maz
līdz nākamai nedēļai. Tas pats
amerikāņu delegāts norādīja, ka
konferences darba kārtībā paredzēta
visas V ā c i j a s p r o b l ē m a s dis­kusija,
un atklāja,, ka Bemess var­būt
mēģinās iztirzāt arī A u s t r i -
j a s jautājumu, neraugoties uz no-teiktaļiem
Padomijas iebildumiem.
Disku,tē.!ot Vācijas jautāiumu, ko
pieprasījis Francijas ārlietu ministrs
Bido, paredzēts pārrunāt arī Berne-sa
priekšlikumu par 25 gadu sadar­bības
paktu.
Bernesa aicinājumam — 15. jūni­jā
sasaukt Parīzē. 21 nācijas miera
konferenci, lai tā atrisinātu j autā-jumus,
ar kuriem ārlietu ministru
konference nav tikusi galā, pārējie
3 ārlietu ministri atbildējuši, ka tiem
vispirms jāsazinās ar savām valdī­bām.
Amerikāņu no-stāja ir tāda, ka.
pamatojoties uz solījumiem, ko 17.
janvārī Savienotām Valstīm devušas
Francija, Anglija un Krievija, miera
konference būtu liels palīgs „4. l i e l a -
jieprt" un nebūtu tikai parasta sēdē­šana
ap zaļo galdu. Tāŗēc arī, pa­skaidrojis
amerikāņu pārstāvis, ne­būt
nav nepieciešams, lai ārlietumi-
(Beigas 3. lappusē)
Kas noticis ar Atlantiljas
chartu?
i
„Daily M a i l " kontinenta izdevumā
2. maijā ievietota šāda J . Trenta vē^
stule redakcijai: „Brivības un taisnī­bas
mīļotāji norūpējušies gaida ār­lietu
ministru Parīzes koilferences
rezultātus. Parīzē pārrlinās ari B a l ­tijas
valstu jautājumu, un i r liela
vēlēšanās zināt, vai demokrātijas
akceptēs Baltijas valstu, „brlvprātī-go
ūniju" ar Krieviju. Baltijas val­stis
okupētas ar varu 1^940. gadlā.
Krievi varbūt ieies uz kompromi­su
Itālijas jautājumā, ja Baltijas
valstis atzīs par Padomijas ieguvu­mu.
Bet vai i r nepieciešams upurēt
Baltijas valstis, lai varētu vienoties
Itālijas jautājumā? Vai mazajām,
valstīm nav tiesības būt neatkarī­gām?
K r i e v i še neapstāsies. Ieguvuši B a l ­tijas
valstis, viņi ceļntlsies p<§c c i -
:tām „brīvprātīgām lūnijām", — kā
tagad ar Irānu. Kas noteicis ar A t ­lantijas
chartu? Vai tā i r tikiii p a ­pīra
strēmele?'"