Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1951

              Sestdien, 195^
m
4laiitfi|ttiBi I
lai turpmfik
p ^ i t t i 112 jia^ iiļil
i a zJDitt iiirtfļoa
ļa iWO»>g, piariā -^"^
mjMi p&rkfirtojttmt viiļ
« p i e i i i M » ^ ^
iJttgMiavijt, *P<*Hd
iwp|M;^devi redzamālrosinaP
m p i i u s#17. :g. boļševiku-'
'^fllĒiia staiJns jnarkslsŗau
ļttjti apmficitr»!
^aldnnii BiilM«K
^tittijtplnfi, 11»
l l i s k t o instttutamJ»
mžciītfgM mmm
ii^:^l§|U8l braukt W M
S : ^ e a atrastos tuv» "
Mjat pret vica vigif^
^iaca jautājuma «ttjfi^j
m m ka p « d « a ^ f ^
d§)anl«u uzskatot ptf"
^m# J a 9 valdība. Paj«^j
tij d4i^ielu par 7 «n.
7' • I'
pfevsaM gaumes, «e
M e k i ^ a u t arī ž ī d i «
l ^ l s sa\^Ss privUēģetas^
lldiiieh^kvsiarīv^
u | im fcur?^ nonivde vmļL
i tetifelkr^Ģvu begemoii««^^
i i l l ī l i e l ^ r e i z i a i ^
| | s o c i ^ i s m a noteic|su^jgj
liii^knperlalisma un ^ ^ ^ ^
Mm^^ Staļins, uirVg^
^ ^ S e l l a p a r f skaidru knev|^
^ ididgu kādu v a J J
" ' s a v ^ i ideju HdSko
,4V'•
LATVUA
talvia» New8pftper
Nr. 5 (448) Jau. 17,1951
>liiher: JinisNledra, August-b.
Detmold, Ldger, BL 9^,
me Augustdorf 01 Printert
ickerei Stgg. BSrtel & Co,
iwfibisch Gmttnd, Paradies-
11 Publiibed twice weekly.
areulatloh 11.000.
)r--Ihtematloiial Refug«6
Organization.
IMKKiMi. m L 1.17. Jativiri
Imlk Mdtaiii un leatdlkiīis.
Mn^ii Latvieitt Cņtrill Ko-altila.
GiiraDi ndaktorj %l
UMā Cuntis. Redaktora: P.
K U M , y. Uilņi^ i - Ral^tan,
L. dtarcs. A p ^ «alnmk^Ibai
iBdakcDaa vadt3Ā A. ^ t t
BaUarat» VIe*, AiiftraUa).]Bt-dakdjM
adr.: OiU) 8aiwi1^)aeh
Ckntmd, n P Camp
Kaaeni*. tilr. 8ehw. Gm^
Pateldba
So iž$aku vissirsnīgāko patd-
Vvisām sardžu un darķa vienl-un
to komandieriem, organizā-vadltājiem,
izglītības un sabie-mi
darbinieki^ un visiem
iiem tuvās un tālās zemēs, kas
juSi svētku un Jaungada apsvei*^
nus un laba vēlējumus latviešu
itrālajām iestādēm. Laipni lūdzu
^edot, ka laika un iespēju trū-
4ē} nevaru visiem atbildēt per-to
apsveikumu pamatdoma
būtu savukārt mans vDējums
i(^jiem un visiem latviešiem
«Hļ gadā;
Vlbāuz Dievu un ticību mūsu
tis taiiņajal lietai T - visiem cīņā
«V25eiri^ Latviju kļūt stiprākiem,
Vākicb, vienotākiem; izveidot un
Irināt latviešu vadošo centrāip
lu; jitbalstlt un ne^mest trū-inā,,
slimībā un bēdās savu tautas
neapkust ziedot savu artavu
lai u n p a l l d s ^i
tai t^evs palīdz ikvienam viņa
^ŗmiif^iM darbā, lai Dievs
te nitiins visiem kopējā cīņā par
tfvijas ļBrtbrivoSanu!
Jlids Cebiu, Lk.o.k.
ĶNP r^ezidija un LCP priekšsēdis,
^ • C izglītības nozares vadītājs.
Eirbpas armija idp
Eizenhauers apmicrinote ar pirmajiem iespaidiem
NikiBiikss tisšai
Oalo (gg). mm TOrptnol InspekciJaa nn teftjrmMrfļM^HMiftm Klrimaa
^vaapOaētāa, Atlantu» pakti^vHitu bniņoto ^ « f a T v i^N^^
^ ^ ^ tniķiai ap«»riedto Loodonŗi»
9omi. Ulka, kas fteneriļ» r i d H , b lAUlk Isi, lat varētn^^ar dattdii H I IH
pat vtista militārajām im poHOikaJām aprindām Mlakntēl vis9» Javli-
Jiimna. Taēn Eigenhaiiera deklarējis, ka par spitt vfaim paitāv«laiim
grfitlbini viņi cerē drfdi laUci noorganiiēi ffpeolgoa bmņoloa spēkos
WJā kontinenta alcstāv^nai pret Iespējamo paddmja lebmkuniL
Hāgā ģenerālis apspriedās ar Ho­landes
ministru prezidentu Drēsu un
ārlietu ministru Stlkeru, kā arī ar
mlUtārajiem lietpratējiem. Pēdējie
ģenerālim paskaidroja, ka holandieši
paredz līdz gada beigām sakomplek­tēt
trīs cīņas spējīgas divīzijas.
Dāņu galvaspilsētā Eizenliauers
apspriedās ar ārlietu ministru OU
Kraftu un aizsardzības šefu admi­rāli
Kvistgārdu. Pēc tam viņš izUdo*
ja tālāk uz Oslo, kur apspriedās ar
karali Hākohu un min. prez. Ger-hardsenu.
No Oslo Eizenhauers de­vās
uz Londonu. Sarunas Skandinā­vijas
valstīs, cik zināms» skarts arī
jautājums par Atlantika valstu igaisa
un llotes atbalstpunktu iekārtošanu.
Tāpat'pārrunāts jautājums par even-
I Feldmanis informSts par
karavīra aizlure&nu
lOKOJtJlillJ DEVtSI ASV J I E U B T U MINISTEIJA
plkv. V. Janums
^tettfis bija ieradied Ventor^
^ iai&ilttN»^ tnlonnēties par
lirīkdjaš prbcesa^ gaitu uz ASV.
iĶ ar ttdiu līdzstrādnieku viņi
llļlaflcā atkal radušies
IJ;ki#v&iek 10
tim pārtraukt Jautājumi kārtb-kādēļ
par ra­idīt
mformējiš
Ji I^itoaņt Jieta-itt
izvērtējot, neesmu nedz op-ists,
neds pesimists, bet domāju,
pašreiz i r vietā mierīga lietas
viih nogaidīšana. Arī Ventor-ataidnfitie
blj. karavīri kārto v i ­sas
ar emigrāciju saistītās formali­tātes
arī konsulātā, tikai vīzas v i ­ņiem
patreiz neizsniedz. Tiem bij.
karavīriem, kas vīzas saņēmuši
pirms minētā rīkojuma, emigrācija
kavēta netiek, tie dodas tālāk.
DP komisijā noskaidroju, ka tās
^5^.^^ JauiM rlkojumļi ņav
h i kijfa^^' a i d n f i l ^ pa^
ātrihātā kārtā.
Zināmie kavēkļi bij. aizsargu orga­nizācijas
locekļiem pastāv vienīgi
Ventorfas transitnometnes rajonā,
i i. angļu joslfi. Iesniedzot plašu n»r
morandu par aizsargu .organizācijas
patieso dabu, jautājumu mēģinās iz*'
kārtot DP komisijas gslvenajā mītnē
Frankfurtē". Vdn.
tuālu rietumvalstu ka]ra^[)ēka vienī­bu
stacionēšanu dāņu un norvēģu
territorijā.
Apciemojuma laikā Itālijā, kā to
paskaidrojis itāļu aimrdzibas nd-,
nistrs Rondolfo Pakiardi. jļenerālis
inspicēs ari trīs itāļu divīzijas, ku^»
pakļaus viņa vini«vēlnieclbai At-^
lantika pakta valstu bruņoto ppē^
ietvaros. Itālijas ministru pfiez(dent8
Alčide Degasperi piepļŗaiUis parla­mentam
300 miljardus Ibfu bruņoša­nās
vajadzībām un nopietni brī(U-nājis
komunistus no jebkādiem ne­mieriem,
streikiem vai sabotāžas.
Itālija pagaidām domā par 12 divīzi­ju
uzstādīšanu.
Eizenhauers savu I|to inspekciju
Eiropā grib iespējami drīz nobdgt,
lai varētu kongresam ziņot par niilt*
tāro stāvokli. Līdz tam ģenerālis lū­dzis
kongresu nekādus lēmumus ne«
pieņemt. Savā ziņojumā Eizenhauers,
domājams, neslēps pastāvošās grūtī­bas.
Piem., Holandi! pats ministru
prezidents pret Jaunu divīziju uz
stādīšanu ceļ principiālus iebildumus.
Taču arī pozitīvas nostājas #adljumā
no Hol^des valdības pusēa ļārflķi
nājas ar lielāki^ sareiģījumiem.
Jaundibinājamās divīzijas.pārskaitīt
jPBiiKi mēi aigiMalmlei
M bitim gan vtaBBffiW P«r
rlķotiea tOod ar vi^pajlem kājnieku ^^m^i etiaa
ieroētem. tfin alaiatL nuMtfslai
flinēl savukiri tiobailjuiies pu^iitfMUM W a oevaiMtt
Jaunu dlvizlju ui8W8iaQ|| fi«^ IlMiiniai; U
M Poļj»;JMtod^ Ueeel tt^ *^«
paa i^djai materiālfe upuri )a^J«i UtUMaa tītfpal n t ^eaM
aizsardim)ai Jāni» pn^mi^ōnfiU t i g | | ^ ^ ^ ^ apnlnuB
llelumatn. Taiu nrti&dja 0 ^ iīākamo ļ j ^ ļ S n ^milvL piatilla MII
13 «tt» taiu «toemi pēe
kus paplašināt'tiktāl, ka piecas d i v i - t in i^ueia ft^jģmš, M"fttm
zijaš būtu Miujaa gatavībā m(fflieO'ļwu kiedttl «n paiaa
tāU, bet otras piecas trīs dienu dabMt
^^"^ LkM paātrinlnr bel MrtMia
Ei:^enhau€»rs tc^ēr uzskata, ka iz- pUkidJaa «n Mm fS
šķirigaig i r I t o ^ s brīvo tautu ap* ļ «i>p«d%^i,^ grillbaa 1
ņenUtenās ziedot ho savas puses vi-|ŗ|^|Qg||| | , | ^ patvētvioa
sus demokrātisko ideālu ļ l i^m i i ^ i i ^ i lānMmM
un dzīves veida aizstāšanai un ^rļinratiie m AattĀeil laMCi
panākt ASV kongresa piekrišanu ļ im ii^kiubta Ideiltett
trūkstošā apbruņojuma sagādei, k ā l n ^ M i M i t e.
ari jaunu ASV divitiju nosūtīšanai * ^ " ^ ^ " ^
uz Eiropu. īgta domāts nākt pretī
Francijai 20 Jsnmu divīziju apbruņo-šafhā,
lai novērstu smagu politisku
kriri.
no Holandes Indijas
ŗavīrus varēs tilcai
rums to apmācīti
ezušos ka
i , Jo vai-
Viens no patDcamākaJlem pārstei«
Min būs iire^Ulo,, kam pMaMta
rHiitianas Dteniknnis īliasttiatii'
LftttilMi pirlaneiitl, pirft ē M i
maalitflkles ari ttdu, kia aigfiam*
Hea varēa «nest doUm Mtad i s
galdiņ k l l ^ t IMuiriMal Īle-gurniem
j^nertUm bijii kopējais L ^ ļ ^ t m r . ^ ^ MUkottia. dk Mtita
britu, tranCu «m Beneluksa v a l i t u i ^ amle lirdlīt lenlMt dtlab n
parcib pWtt. »e|tfctrtw, loti Iroiti. J * ^ ^ SS*?!*»
gu kniķ» vienība apmlclianu, l w - SLoKīLS^
ŗu, ienaidniekam IfbdU»t lUetum-1 ^^«_- ^ W «
eiropā, tiktu n o m e ^ « «««««^ īSS
Sto ..palnSvniefcu" vienttii, ln«u fSTlZJr^S^-
apmficlianfi pie^aUtos topite»iatol-l!2SLS^^
t» valittt iadllkle mliiiri» llrtp».jJ255!S ^ ^juSSSm^
prttigajiem. t o uzdevumi bflta. M - i r l f — L - S ^ - ' ^ ? - ! ^
yl8 turtt atMviilFļU i»)l«u« PUBktoi.ļ'ggJ'^'^Jgt
^(««ši flsam w i a MtolMiK pMĻ
aarValt ne
bet gan, iiritoitt bīstamus Uzbruku
mus ienaidiilelM^ visai
Vai Mio torngr piekipsies?
U N D E B A T B J A U N U M I E R A P L Ā NU
Ņujorkā (gg). — U N Rorejaa pamiera komisljaa loeeklli Kanādas
sta ministrs PIrsens, iesniedza U N pilnsapulces poiltiskajja komisi
Irtinu Eorejas konflikta Izbeigšanai, kas visumā atbilst Anglijas ār-mlnistŗa
Bevina 6-punktu plānam, U N aprindās, ieskaitot ASV
delegāoijn, šis plāns uzņemts atsaueigi. Jo, neatkarīgi no remltā-tas
sola konsplidēt nekomūnlstlsko valstu nostāju attiecībā uz til-soļiem
sarkMIās Ķīnas intervencijas Jautājumā, Ieskaitot tās te-fi^
nu par agresoru.
ir visai maz domājlams, ka pie paš­reizējā,
komunistiem visai labvēlīgā,
stāvokļa Korejas kauju laukos tie
gribēs ar šīm sarunām dot iespēju
UN vienībām atvilkt elpu.
pMlm ll^aii» v^āirui^
saistīti pārvaldēs darb<»,va]i M niāk ^ <l|Sot nāvēļoliia triecienus.
KOļPATEIKS I N T E R E S Ē J A S M R A A U D S , ^ ^ ^ ^^
faunais plāns paredz pamieru, ko ,
lena no karotājām pusēm ne­stātu
Izlietāt jaunas ofensīvas
gatavošanai un kam nekavējoties
totu miera sarunas. Tūdaļ būtu
reido ar! īpaša UN komisija, sa-
IvoSa no ASV, Anglijas, Pad. ša­is
un komunistiskās Ķīnas
ļrstāvjiem visu Tālo austrumu
)blēmu kārtošanai, ieskaitot For-is
jautājumu. Pa tam notiktu
Ipeniska visu nekorejiešu karā­tu
vienību atvilkšana un sagata-lās
brīvām vēlēšanām visā
\ē. Līdz paši korejieši spētu no-iināt
zemē kārtību, par to rOpē-
UN.
tGandriz visas nekomūnistiskās
Istis, izņemot Indiju, plānam pie-ituSas.
Indijas delegāts cēla iebil-ms
pret to, ka plānā nav pare-vienlaiciga
sagatavošanās ka
leram, tā četru vlistu sarunām,
ibi informētās aprindas norāda, ka
Ija savā nostājā vadās nb gallga-sarkanās
Kfhas miera noteiku-lem,
un tāpēc domā, ka arī Mao-mgs
plānu noraidīs.,
Pad. savienība un Polija iz-
)ās pret jauno plānu, Padomju
delegāts Maļiks norādīja, ka bū-plāns
nesaturot nekā jauna, taču
fturēja tiesības galīgai nostājas de-
InBi vēlākam laikam, pēc in-tciju
saņemš^as no Maskavas,
lv zināmas izredzes, ka Maskava
ar! Pekinga ieietu uz sarunām,
tajās komunistiskā Ķīna pirmo
* varēs oficiāli uzstāties kā plln-partners.
Taču no otras puses
Bonna (gg). Vācu vāldļbas apHn-das
jūtas vīlušās. Laikā, kad Pēters-bergā
risinājās slepenās sarunas un
gandrīz visas valstis nākušas pie at*
ziņas, ka bez rietumvācu arm||as E i ­ropu
nebūs iespējams aizstālitt, ģe­nerālis
Eizenhauers savā inspekcijas
braucienā par Vāciju interesējās t i ­kai
garāmejot un ar vācu pārstāv­jiem
nesatiksies neihaz.
Rezultātā Bonna spiesta rezignēti
konstatēt, ka Rietumvāčijas armijas
un vispār vācu nostājas Jautājunis
atkal kļuvis Šķietami mazsvarigs.
Tādēļ visai skeptiski še uzņemta
britu augstā komisāra Kirpatrika
Hamburgā teiktā runfu KibEpatriks
asos vārdos bija uzaicinājis vāciešus
apzināties situācijas nopietnību un,
apzīmējot neitralitātes domas par
tukšām ilūzijām, aicinājis izšķirties
par rietumiem.
Kā valdības aprindas Bonnā norā­da,
nepārprotama izšķiršanās polī-
Smagas atvaires kaujas Koreja
KOMUNISTI D R A U D A T G R I E Z T U N S P E K U A T R Ā P S A N S S C E ĻU
Tokija (gg). — Kamēr Ņujorkā val­da
drudžaina diplomātiska rosība un
mēģinājumi vēl atrisināt konfliktu
miera ceļā, UN spēki Korejas kauju
laukos stāv smagās atvaires dņās.
Ar straujiem tanku smaiļu triecie­niem,
kam seko Uell kājnieku spēki,
komunistu vienības frontes vldus-sektorā
draud ar laiku ieslēgt UN
spēkus telpā ap Vondžu un Cungju.
Ar tālāku Iztrlekšanos uz priekšu,
pāri dabiskajam alzsargvalnlm —
Sobeku kalnu grēdām, un savienojo­ties
pie Talgū ar austrumu sektorā
operējošām komunistu vienībām, do­māts
atgriezt UN spēkiem atkāpša­nās
ceļu uz veco Pūšanas tiltagala
pozīciju. Atsevišķas komunistu vie­nības
atrodas vairs tikai 1(H) km no
Pūšanas.
Kā ģen. Mekarturs paskaidrojis,
UN spēkiem, kas pēdējo dienu laikā
Izdarījuši ari vairākus pretuzbruku­mus
un smagi bombardējuši komu­nistu
koncentrējumus, joprojām ir
cerības fronti nostabilizēt vai ail,
elastīgi atvelkotles, noturēt vismaz
Pūšanas tiltagala pozīcijas Kā jau to
rādījusi nesenā pieredze, ^ tas būtu
visnotaļ Iespējams.
Draudīgas liekas vienīgi ziņas par
lieliem pastiprinājumiem komunistu
gaisa spēkiem, kas varētu apdraudēt
UN vienībām pašreizējos apstākļos
tik ļoti nozīmīgo gaisa virskundzību.
Tāpat komunisti visos ieņemtajos
apgabalos drudžaini Izdara jaimas
mobilizācijas/sagādājot sev vienmēr
svaigas rezerves.
tiskajā laukā Jau sen notiku^ MiU-tāra
i^iķiršaņfiā savukārt atkarļga no
sabiedroto nc^ietnas gribas, stetnot
Vāciju par pĀfbiieru ar vienādletn
pienākumiem Un piešķirot tai art H-ddgai
tiesības, I t to ar Uehi Intercdi
gaidītajā atf^ild^es runā svētdien Blle-feldā
uzsvēra Rfetumvādjas minis­tru
prezidēts Adenauers.
Aiiaerikāņu Joslas augstais komi­sārs
Mekloji savukārt soUJis atbri-vot
no valdKbaa budžeta surmnas aiz-sar^
ribas m ē i ķ l ^ tālāk saiņažinot
okupācijas izdevumus.
Taču liekas, ka pēkšņais klusums
Vācijas remOitārizāciJas Jautājumā
tiešbn nav btez dziļāka pamata. Britu
un īpaši franču aprindām neatlaidīgi
iestājoties par 4-val8tu sarunām,
pinns šai Jautājumā tiktu pieņemts
galīgs lēmums, beidzot ari amerikāņi
liekas būt mainījuši savu noMju, un
tādēļ pašlaik rietumvalstis eventuāli
cenšas izvairities no Jebkādas ridbas,
kas varētu nelabvēlī^ ietekmēt pa­šas
sarunas.
ASV nsņAUKS 18-GADIG08
' Vafingtona (gg). ASV prezidents
Trumens aizsardzības miidstn
Maršals pēc apspriedēm ar vadoša­jām
militārajām un poUtlskaJām
personām pankkstIJuSi rīkojumu par
18 g. veco amerikāņu pNid4aušanu
iesaukšanai kara dienesti Ar to
ASV spēs līdz šī gada 30. Jūnijam
paredzēto 8,2 milj. vīru vietā zem
ieročiem rēķināties ar 3.462.205 kara­vīriem
aktīvā dienestā.
Jaunas amerikāņu vienības uz Eiropu
Vaifaigtona (gg). — ASV prezidents
Trūmens kārtējā preses konferencē
nesen paskaidroja, ka paredzēta tā­lāku
ASV kaŗa^ka vienību nosūtī­šana
uz Eiropu. Nosūtot pastiprinā­jumus
Atlantika pakta ietvaros, viņš
domājot turpmāk iepriekš sazināties
ar kongresu, toties okupācijas spēkus
Vācijā ari nā^tnē p ^ vajadzības
palielināt bez tā piekrišanas.
ASV senāta ārpoUtiskajās deba­tēs
lielā mērā pierādīja, ka pastāvošās
domstarpības starp demokrātiem un
republikāņiem neskar principus, bet
gan metodes, un ka tālā&a.ASV mi-ilitāra
palīdzība Eiropa un brivajd
pasaulei nav apdraudēta. Turpmāko
ārpoUtikas kurau šai virzienā galīgi
noteiks tikai pēc Eizenhauera atgrie­šanās
no Einnims, taču jau tagad pa­redz
noturēt apspriedes starp vado­šajiem
demokrātu un republikāņu
ārpolītiķiem. Senators Tafts, kura
savrupējais plāns ASV un brivās pa­saules
drošībai, balstoties m spēd-giem
1 ^ un Jūras sp^em, radījis
Eiropā liehi nemieru, šādas sal'unas
silti apsveicis.
Savā saimnieciskajā ziņojumā kon­gresam
prezidents pieprasīja atļaut
valdībai tadķā^Udz 1051 g. Jūfijam Iz-
Ifetāt lidz 140 mfljardut «tolam
• mbitiļiim, liet toiMr
kain bUosI Inlafeia un paaia*
lliN^ ^ k t l v l tiovērai k l paiaiB aa-vUa,
i i ari vira vlaaaa vai otiaa no-iņetaei
Mfpii ^mma itup 6 m ļt
gl^fem, varii atslirka Jaiinb lalviefc
dtlselB aakroidoiaiial ir p a v ^
BoaMid^ Oaudi. Vatno^unag ne vieo
ģimenea aavoa ieHIJoi tHUcimļMMĻ
bet vēl valrik vfaa pleaugaio im
Hīnritlgo^ dlvēko ipwa, kaa, aiiblldl*
netlea ar apallidii OĒkiniem ekato-
ImiM iieteflmml«[iflu Ir devūri ne-'
akallinnia gļēvnoiii pleaabiuĻ lab-pnngl
vergo^tema |iqa inalliikin no
videa radītām Uaribim im netlkii-miem*
f •».
U B Ja nu tornis» llkieņa Iklaial
atundai plenjj^ nti, ilmigafr^
ptenmāsim un pār^dnialn kaui
da|a no mūsu samiem un idikctm»
cerībām atgriestleirtalvIA tikai
taa» k«B būa neaamaltlto l i t v lA
sirds, bet kumēiiMM im traģlMm
vārdu kaujām sapratis, kādOtviņi ia
nasta aavoa pleoof 19M» ifai k i Ū
a «aoim lldt llkieņa ^ U K I U
vietai
VtA eaam pletiekofi daiida un no-plefal
pirdondUttil un atalnuli dk
Uein mūžības mantojumu latviskās
dvēseles ncmlrallbaļ «a Odii tam»
elk pāriledgu pienākumu anuns no-devuH
mira veda lēvi un nātesf
n a Ir viņu aMIs» kaa saglabāja m i -
ralatvtoUsdiliAaa un Dieva attlāa-mea
grihnatu tautas Maamaiit To­reizējie
lemea UkumI un i^Eito vald­nieku
dati alļāvi šos dlvēkm inalttlt
Vļ^ Vāczemes pīpju gtivtein vai
Krimas latām austiem t e p ļ ^ n
lonēr viņi nekad nekļuva vergi JUM
drlkU M , runāt un smleHes Hkal
ea«r aavu kni^n mutēm. Tte p M i l -
flUĻ dilvoja un nomira kā šķietami
bmerigl ehltājl» bet viņu biuribaa
« I elņai ļēm tobestlbu saņēmām
mēs, brivāa U l v U u pledsIvotāM un
iMMsIvotāJL
Ari mūra Jaunatne Ir io ailņn maa-llBieee,
bet ial Dfeva svēHbiri dsl-vflNM
slkal JāUek Ieeēt mūra Hkleņa
iMiauddgaJi gultnē. Taa b baifs un
daudareii nHiēlga f^nākoms, bet
kompranira iett nm nekffl: ariSa
drikUirim alirfei«tes Mkal kopi ar
aavn nākotni Tas k vecāku un mira
ciņaa MganUcUn rasagākals pienā­kama
vlaoi kontinentos.
P t l i e if
1 -r
i'