Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1951

              m
i
1» l
I I
l i !
I *
I ' i
i I
Irk'
I'. < h
s
« I ii i
Hllļnrllļre IlvilifflpiiCT
Valrft kā nedlltt Loodoofi topi*
nljaf ķonfemice un tikai tagad pa*
ifdis pinnie komunikē, kas timi
dilu fii il^^enii kontecncea noa^
pumu. Britu tautu saimes politiķu
naiiksmei bija Jiatrisina ne v i ^
simtafpOtt attiedbu Jautijun^ bet
ilnoskraso ari probltaas, kas ap-ti
«r visu pasauli un kufu ii4dUia*
nai var bGt loti tālu gājējas s ^
tUo austrumu resp. Ķīnas un Kore­jas
Jmitājumi bUa galvenie, kas no-
#riiinā^ impērijas vadītājus. Kav
dsaklri sināms, vai Jautājumos, kas
stuf Ķ&iu usņēmtaiu UN un pa­mieru
Kmjā, panākti irildrinoH lē-ipnnl
» Jo Kanādas un Austrālijas no-apMa
tel savri^eeļu, bet Bietumdio- &iareitllo JaiiHJumu k o m p l^
• pUnlgi atrisināts. F«c garā-wn
debatim impērijas valstsvīri
i t t uH pte stin^oUem slēdrieniem:
Kvādjas lepublikri aktīvi Jā-rielunm
alssargāianā; Rto-nqļ
»ieeleiams aplm^M>-
^^JKropas ^draiuiiiana aisdiirta
tt«tt;imiCbi«^ valstu drives in-f
t u s s ; mlaru vislabāk var nodroil-
^ is Mvis vājums; neviens
Aizkulišu spēle Tuvos austrumos IDAŽOS VĀRDO!
Korejas notikuna riīdtaiā mērā f l i ^ lietā mUrigus kapitālus, lo­bija
aisēnOJuii politiskās iniereluldi^ Amerikas naftas rūpnieki iz-k(
mku7ējuli angļus kā Irākā, tā Irā­n
i Tcmiēr p a l ^ vēl viens konku­rents,
kupi vairs ar naudu nevar no­bīdīt
no oeļa, un i^o^ ir Pad.
savienība.
Ttrdmledba» Ilgums, kuru Pad.
savienība noslēgusi ar Ifanas valdī­bu
pasaules inesē Ir pacēlis dauds
pretrunīgu domu. ttā vien IMna,
ka figums nav sevi^^ ŪBMPL NO
vienas puses Pad. savfamlba ir pra­tusi
atmodināt perrieiu lepnuma jo­tas,
uzsverot, ka a
ņu
T^rm uH^iumos, kas visas
tēmētas vienā vkrienā un proti, lai
gotu pieeju bagātiem Irānas un Irā­kas
naftas avoHem. Tagad ānemju
preaē atkal p a o i l iM valodas par
krkvu Ugumu ar Irviu. Sis vaktdas
vēl norimigākas tādēļ, ka amerikā­ņu
degvielu sabiedrības tikko atklā­ja
visi^iko naftai vachi pasaulē,
kas sniedzas no Itavaitas ^ Persi-
Jas Hēa Hdz pat Sidmias ostai V l -
dui^Oras pi^kiisti.
Kad PakstInM konflikta lafliā
arābi pārtrauca naftas p ^ ^ pa
pastāvošiem vadim, amerikāņu sa­biedrības
iri)avQa Jaunu vadu, kas
neaizskar ostas un par
jiibiedrotiem nedrīkst ķerties pie
kas vatētu izralrit sav­as
pretelķlbas.
Ar lo dddaritotJn britu iautu sai­me
» ari likUJa im AUstanat pilnīgi
giiilajai pārējo elrodelu un ameri*
I p ^ vladddim. B A ^ I n a visu lai-itt
btja JfHamas Bivopas pfesi par
bnpinfiju nostāju VMJas un visas
ilropaa Jautājumi, tagad Jāuilllko
ļiū^ Viltīgām^ Sit limimii, bei iau**
f t a , fatekmis ari ftaneijas turp-liifto
nostāju Vācijas apbruņolanas
B t l i . Visu laiku franēu valstsvīri v «
Mmj^ ka britu tmtu saime saprafis
fran& aidjas taļiki* Tfegi^ pie
loodiNiai dddarāetjas, Parizei vie-n
l i b eMbM vairi iNdiek marlalf
f ņ ^ k i ^ v i l arvtin krasi noitājas
|rat VIelJaa apbruņoianu. Protams,
tiibi pfŖiMtt staretautfdKO notikimiu
norisi v a i i l teMoDit «kpai maz kā
ifiiBlJaa biilai no^ v ^ ravania.
Sis apstUdis l l d l miri patrinās ir
li^tlskiK Ir stfnnMUm sllMUtātl
BtetumaoniA tm J M i ar to ptospia-te
Padoma aavtenOm vai nu mal»
nit auksti kara taliflnii vai ari ķar-t
l i i pit dtlem radtkilikiem lUīek
USBiL'
300 JOras Jūdzēm saīsina JCkras ce)u
un aiztaupa kuģim privos noc" "
)us par Simaa kani|a Itetoianu.
Degvielu stratttiJI. Ipafti l i n
apgidē ar naftu. Jaunajam vadam
iriUrtlgi UeUi nosbne. Jiņm vēril,
ka Tuvie austruani Bbopai Ir vienīgā
ellas baze. Irānas un Irākas naftā
turklāt ir ieiniemēta ne vien Eiro­pa,
bet ari Amerika, kuras naftas
mervea vispir aplēstas tikai apmē­ram
25 gadtem. Nafta un tis pro­dukti
nei^edešami ne vien miera
laika vaJadriMoa, btt VH svarltfDd
Ue i r militiriUii operiidjim. VIts
modema kaŗl taSu diblnits uz mo-torMtim
vienibim, bet tanki un
lldtoaUbas var k u s l i e tikai tad. Ja
A8V «A vai. savMttas
mas un aizdotonii nsama piridii
H i . NO ASV puiss samals
sOtnls Pt
snieAdena attilumi no Kaukāza at­rodas
avoti, kuri Jāuzskata par vienu p.^^ ^
no bagātākiem pasaulē. Nav tioslē- A j j j i ^ ^
puma, ka Pad. savienība un tēs sa-j^i^t^betju vtda satnis PiņuikiiaĻ
tellU pagaidām rafo tikai 7,5 procļ f ā v e s i i H I s j ^ tetohi
no kopSā naftas ieguvuma P « » « » - S^^SSu^ ĪSSiJ^^
Amato ar savām Iespaida «iairāmUrt P ^ J ^
raio 7i proc un arābu zemes 15|tA leititiet. sakāri ar l o . "
proc. tirt interoMlonllis vadioļs
Amerika ibi^Jott ^itoud^ J^^ļS^JM SSS^
nostiprinātu savu ietdmii Irānā. Nav \^ atkidrsiņi neirib tsdaift
l»ota ne nauda, nedz Ieroči, kad « lauaiikim «n ponuMm
Irānas vaMlbai v a j a d ^ dnities ā r | ' ļ L « M i ^ svMitias —
puskomOnistisko parilju Azer^|a«tSii^suS?^
m amarOiā-lbeidianas iKvHnci. Ton*. liakas,|gvstopiMi ta^^
āri Irānai zemes bagi- draiMbdgie dāvinājumi nav b i j u l l l * ^
Ir pletid»mi degvielu. H izikaidro-
Jama Ifelā interese, ko i z r i ^ «ne-rikāņi
par I^iviem austrumtem.
tibas izmanto par pusvelti Sajā sa-|ptetid(ami lieU, tād^ <taudriba||ģļ|g^ akandinifUis ārUataiiiArī
karā Irānas parlamentā notika kar-lplalsā. ļbSifc^ASVMtoifi^^par
stasddMites, kur par angļu un ame-l IHsu laiku Irāna stāvIJa amerikā- Jto^i«gj2^
rikāņu saimnkddcām tei^lmēm I ņu puai» iMit pēdējā mēnesi tā kķi-1 ^ ^ ^ ^
Irānā tika lauzti ne vien āķēpi, belivuri lattblp. Ivu nret Kravee&ko» tuad aUnl:
abu lielvalstu valdībām MJa Jādzirdļ Neviens nedna, ko Pad. savleidbaļjj* 5*^51Jj™jBSftL
skarbi pārmetumi Protams, ang)u|ir sdljusl par naftu koncesijām. ^tnSn^Suim^ SurtT t-un
amerikāņu naftas sri»iedrlbasip^)m,kaardr«idieiiiirt«i^^p
Irānā un Irākā ir i ^ t l pasākumi, Ju dlpkināti ndMIa op««Jiiil bet j a ^ ^
bet neapšaubāmi Ue pasākumi Iste- bOs Iflmii lieti ari s a i m i ^ d i ^
no valdības politiku. IHJunn» vai pat taustimas hompen-lmtu, kuri atkO) totsuaiio
Krievi šis Vilis vietas faemantx4ot. sictjai Jo rakstmigik taa. ka to- S!S%w,^ii?J^
resp, •aOdiJot naftas sabtedribu n a s P a d savi«ilbas tirdziOedūb^
nepiesitināmfis peļņas ti^csmes. Baumu pt^HcHoi Mpte uzakteiiaļ^^^;*^ ffffJgf^tSr^
panikuli sev izdevīgus noteOcumusI angļu no 8uecasjikaitāatsin&isQsAttstnuB?ie]
Jaunajā tir^edbas līgumā. Pa kanēļa Jodas. Ir len^ējams,ka v i r i e m l ^ . . ļļiJ^ "'^^'VSL ^
labiem ceļiem, kurus amerikāņu šiem ac4lcm i r kāda tumla sakariba. M
kapitālistt iri>ūvēja Irānā» lai otrā Atbdstot Izraēlas neatkarības, o«Ei*|SŗļSiJiSSS^ un u » « IQ ^
pasauks kara laikā iHegiditu sarka-itiaius, kā angļi tā amerikāņi guvuii| J M M ā a b i ^ i ļ ^
tai armijai munteiju un uzturu, ta- nežēlastību arābu valstu acis. l^irSSSSii*2?^
gad ripo neskaitāmas degvielu kara-i ^nentpds uzticamais arābu zemesIj^jST^M. M V ^ HM
vānas rimeļu idnienā. Krievimfvaldnkks pagaidām Ir Transjordāni-1M asstm
gatavojoties ekspansijai, nafU ār-ļjas karaHs Ab*ilkt T ^ kad»^^
kārilgi vajadzīga. Un lOk ^ lokas mels stāvēja pie Ateksandrijas, kadlsSIKs
'Krite bUa kritusi «»^ļ*^^^
SapaiM iMsaida lESsSfSS SSl^M»
. . . ^ ^ ; »««ttJ«-|«meriM9tt {MMJumtan. PrflalķUUeB n l n i^rttkt ar mm beduteul"»» Sl^l^„S?1SlSLiii:
ml l a i ^ t t tautai |Mi.Md(artuft uz- Japfinal i r mm viru Uda ipCcIga un kamiaK ¥ K n n ^ karwaIlw|SM^m&MB^<*^^^
nuDlfoa vtrdM nuidUa, ķt Jspi- amrij«. Int gan <«cttU laueU tautas atvairftu no naftaa avotim, to ne-| icSannKaM '
' ^ . S I ! ! * " ' ^ " <m b « tara ap viena valn n m r ptteOrt. l i A a i ļ i £ « * i g «! I!S'*'^„'2? ^ ^^'•"S^^h^''»» PoUdJai ipēku. gan. ta « •
tŅdUem i ^ t l t vani. Tas nodml, In juīgpoiidja". no kuru 79.000 vf-llttelmlla nMatnn ieoald&ldctt. ifim^aMm^
ilgu apivinimu randtitl ASV vloi-riem UelIkS daļa i r i e p ^ ^ TtvuiMlnīJa kari arl«i>"<r<Sn<>u* >»
piulgl iia^uiit p«r Japinu apbru- vetnriņi ar bagitlgu kaulu pi«n-|liraBuir«UpirāoHjiBlti.mtaiJi-rS^
SSJSS" A^M!SLJ?™*iiS* r^.*' UMk apbruņoU un atalgota apgidi M» pnnmioM arābu MCķLl^MMia laaaitiiaa
vor
Mm Iris rietumvaMi v M i Md
^ u t e ^ l VMlM ( g « . B a a l i a ^ o t UN riltt.
Ž?^Si%«^*^.^«^S^S I««t tJr'2iS?JS?™SS J ? ^ h ^ Tafvtdi diar ^Jsakpaiindant . rkonal U~- Mtagvaledm t iepllbadna mbū tum ēlarebni ou nbk uuzptiIccaUmui. JJ?S£S^J ļ^»'^S]SJS»f JJ^S'L^S^S ^ M^2^1J. "S' !^S L ! f ^"K^SSH-^^t^oS1SS «P^«t ^M( ^V l d «j i« *- " a«trt oHrtdnult nionsteādjum AuS«V la sa- biedUraontiae.n lgSM vērotāji torair nSoSrādfiat. eg toSSSt^aJSfig «jīfS»S»'»^^ !?^«?22!l ^ noteikumiem priekšā stāvo- ka_>pā,u vienīgā. Intervēs ir i-M^„h.2S2&i^*aS!
dājot uzmetumu demokiktisMs Ja- valsts tertOļt |nis spScsTb^ lidnu. aJTi» te vClS'SS?*..*"^ *^
J T ^ i ! M n S L ^ kāņu IņstruMoru vadībā un tirpta kmau. kāds pailalk pastāv ar bagā- " . ... . iitfnfkāi s Mkā ^ B p kfacfaL, ^tār JkSarSa ^drSau: du I" vefidfo ^s pldgu nāka.r«^^ "S"»' Wlem naftaTavotteb: ' iT
«.SSfl.lL «22?J-ffi2^^ ?^*!2'^'«^ī?*"'»***« »t- dolu. j t situācija Tālajos austrumos
KL^ S A J « S ? ^ k S "W r^L*? vārdos tālāk paasinātos un amerikāņi bOtu SL^S?*S3SL*ffiISU^^'^ ^«"^^^ > «atavi uz tālejošām koncesijām poU- ^?ī^..tffi??^S^I^ "«Bzemes, nedz tiskajā dpā. ie īsā laikā varltu tapt
F " " » » » J ^ a i P ^ J g ? ^ - . ! ! ! ^ IPBM. ļrefiU miUtārs spāks. O n . M^kerturs
• f ^ . ^ M M ^ v uuuiiiiu *piim*
1 aMTlUta tialelailiias
dienās Portauni, VI
tis mlnlstrili. icula
rofitt
Tafiiiil.
inodiii
Ja tāds Mdti lirt«tos "'i'ŗ iii^ ottelāU noslēdries gandrb
^eaš^alMņmi^s n.^ aJMvi Mv iLaMņ^lwst 2pt^ «l atlisM aar jnug- ļl i r *a'r"m*ij^ai* ^pi i^eat^fldz2ēdje^av muimemi«n ienroo' čASieSmrV' !nui5ned 2ksak?do^, ta^psou lbit«ūislsk i no outinci sm, mirluiJtnāfār*so vpaarvui-, n.. int3iX.
wm ptelfttlla Piuteantatlitt,
marialu, kas Kor^u no^lzrjr
vienkāriK par ^ t i ģ l s ķi
Irilpnledbas i
a i . MtM. w ivtiMMa wt«M« «ft^i^^š snm citādu, amerikāņiem. vaiUlt, pat
^ kuģu vdUiiJa skMdrais Mpi*t> Sk|aļiļs[ Iebildumi pret
x\
izskanējušas bdbn pai
dribai celšanos sakari
iriikilikums neatrisina Tālo austro^ „ _ _ ^
5tt ^ I f c n u , vienīgi paHdz to atlikt «»TASV iismtfrfbii v i n o r i - l i t o i i tam ar labiem panākumieml!^jrlft.l?Naii«ww
t§0ļ4 izvalritiei lio
remUitirizficiJuļ KUKVI BOVI S7jaa I KAUJAS
KUĢUS
« ^ ' ' a ^ i b S s ^ s r ^ ^
Tlvlia vH illntai Mvlum vlankSria *te><l»>n«« ««WWļt k « « floti, kM ttla|»?*J"«. ATgaBttnā
pļteus gadus Ogs posms, kurā pēc- ta.
kara pcditlsko transtelUieiJas (ezul-i8££%£2lJ^
tttfi bija mitināts gāzt F m k o • r U M k s S ^ O M t v g u .
spiedienu no ārienes. iS!!$^.np*iMikim «iki _
ASV Jaunais vistaldn I M r i d l I r U ^ ^ . i J L S ' ^ ? ^«•pta,
Stentons Oriflu. tāpat abu P l H ^ m , % S S M a ^
rietumvalstu vēstnieki i r t r p t S u ^ i r a ^ r e k S r Hm ^
dlplpmfitisku idrndzL faunais britu ^ g j j ^ ^ t e ^SS^
vml BļttSuMMiNitsakauui lMit
lininanļilMli
nlstiškitspad^Mtt»bttstiktālffi īSS^noSfi^ £^iySS tnmciju K 2 ^ « a f t^
brieduši, īSvMlta rikotles bez ai»- !Su«W^iJte«SM«^«^ īSSS h?^» oSnKļdlpIomātt
onmr iraeudmvRni^n «UnD «ie™run" ā"m^ . ļ1dleJzganl pSrobl^emārt iskJa*.* B»*e^z t*am pla-li«m»* •ir t5 t»n* i«ti?s *»»•«»« «»w«t bOrrt.» \PMM» i*ateaij«oi|.IJ J«o£o3SsJ v, isu laiku bija franCu« v«ēsStSnlIel-i *!*S»t tW»«e5e«!sJ,?>« t«an*l«ra o n a * f .
Daiam labam B ridba izrādīsiesļu,|,utia,naasvaldartrlleclba;ka «"«««mjunomtmnoamnattu „ j » i i , v I * * ? ™ ' S ? . " P T S " uas iim wmi\»āi$
ssi'Mffi' S5*S'^jiS5 b^'^atTt s r p a t t t e ? . = ^ ' s " ? ^ jia^^
mH^umMla lajūtu diktēti Toa p a - l ^ i T * ^ ^ ^ »*'^*"'^ «ii to Uistot ir intmitt <iar!)ir^kt|.| Jla aprindās ŠI ziņa par normālu « P - tt^STS-STSb «?KiJf£2J2i^ -
ribu gulbja dziesmu, tagad ipie^līāko kaimiņu mājās tiek cilāti ari**™
klusie Jo izrildās, «tert^n bloka „, ^ ^ a prieku. Slepc-
«^•katalogi virtijjMaa,!)^ iiŖt|viiai rietumu pasaules drivibas vai ISiSSrotosžto^
pastāv nopietnas Aaanikb
«m tālāk norma- 2HftJ?**W-^ W ^ ua
'S'^ln^^K^ ^«««M55^^-SM^gS^^^ Ptn^ uz Silu.
Uelbritanijai laimnleclikās n e a l k a - i e v e š a n a i * * tuvāko im tā- t kreiKit* MS tam diiri bi|iiitaļl^i2Ju!!!!r^r "*verow ar neiu|atiim i
ttttt
gandarijumu, tm
ceribas. ka attiecībām tālāk nonna-ļE5SSJŗ^2^
%Miism
(15) ttaadjii
Tā kā ai^ņojtuna Jautājums Ja­pāņiem
vienn^ bOi sāf^s, sagaidā­ma
viņu pretimnākšana pašreizējiem
priddKi traucotiei kādreiz var ari
atkāptiei.
Angļu ārlietu ministrijas padom-sidd
ne vienreiz vien IzrādUuttes
tālredzīgi, pieUetoJot nogaidīšanai
taktiku, kas ir krasā pretrunā ari jārunā, Jo karot ar Ķīnu nav notl-aktlvo
ārpolitiku, ko tik ļoti lede-lmes.
nljui^ totalitārās valstis. Pēc angļu
uztveles nokavēta ridba ir daudz
mizlis ļaunums kā kļūdīga pārstd-dziba.
Protams, par metodēm var
Lai kāda bdtu noUkumu attfttiba
Ķīnā un Korejā, impērijas k(xife-rence
£ i r ( ^ Jautājumā ir pateikusi
galīgu un poritivu vārdu, i^e tam
stri^ties, bet JābOt skaldriU, kalapUednāJuri bar Jaunu, ka kompro-Ķlōas
nĀtāJu M i t t i iepretim rietu-imlsa un koalidjas māksla spēj dai­ļam
nevar grodi ne draudi, nedzļldirt darit brinumui. It kā nd>atlbfi
draudzīga nogddišana. Anglijas no-1 aizgājušā britu impērija ar «s kon-itlitt
Ķbias Jautājumā plrmkāri diktē |fer«cices Itaumu atkal dpo, un visa
angļu saimniedsko aprindu apsvē-1 pasaule ir spMa uzklausīt šos elpas
ruml (Angļu naudnieki kompr«nisa|vild6nus. Britu tautas saimes atd-ttdUumā
cerē glābt kaut daļu nolnumi šajā noiOera, nniņas un bažu
KInā ieguldītiem kapitāliem.) Otr-1 pilnajā Idkā Ir Idl gaišs c ^ stabs.
lielbritānljai valdībai jāņemļkas liedna. ka ne vien tmors un
vērā Indijas un Cdicmas nostāja un i durkļi spēj darit brīnumus, bet ar!
treškārt — Anglijd jāpdiek ar Ķlnulbrivu tautu griba spēj izrdstt noti-pusdrauddbā,
Id neaizdrstu visas I kūmus, kas sniedzas tālu pāri tkdie
durvis uz sarunām. Ja tām gribētu|ni%a d l v ^ redzalokam.
^evteiMaei ari ASV. Uki ASV bitol P. D.
iStfUu ^ e W ^ ^ RIRDANA PADOMJU ANEKDOn |ļ2ffi'ļak?^dM l^S^J^ āraimlu ^dūtai W j « I » « « >^^|n»ēclgākas M dtur. kaut ari neviens
reaims 1050. gadā dubiUteJušas. Jaļnevar pierādīt to tiešo pakļautibu
no vienas puses devdvādjr tjMrdzLjerookratizi^ Mikado. Taču Ja-bija
vājuma padn»vd.iņm^ apstākļu padnēji dna sUlstit,
lodā runājot - atiEāpšanās, tad Jā-||a^ pietiktu viena viņa mājiena, lai
a t l ^ vert patiesība: atkāpties Ljaitt uzstādītu pat līdz
bieH nodmē iet uz pridrfu, un uz|5 y^^y^ ķrivpril^go armUu.
AcumIridI nekādi konkrēti plāni ^«iztiOvii^SiS^^
JĒWtallas iesaisj^anai Eiropas aiz- 2* * J»^. tā t mittu..^
ļsarddbas dstēmā nepastihr. Ja ne- Si toSJSii
•kaiti ķarakuiu apdemojumu laikā g ļ ! ? ^ ^
m>tikuHs sarunas par spāņu flotes SJftf, fatisinii. v a P ^
bata MIetošanu kara gadījumā no R j ^ a ^ ^ S ļ ŗ ^ ^
ASV Jdras spēku puses. Taēu Madrt- SSg^ ^^^^ ^
de var vteglāk uzdpot, dnot, ka tii l » i M M
^ si^rtem PIreneJiem un Ott)rdtaru SS^SJEK^ķ»» »H»iac
[Hropd intereiē kā dzsargvalnis pfet| S i s ^ ; ^ * * j£g«^
-_^^Mm*Beaii kaaili M
pevilktt Kaaiite savfinos
S S ^ t J f ^ « » £ i S S t a
urkanajām briesmām.
Mira SinUtn Ljuias —
Ipinnaii Bmeiili]|a Nobela
lanreab lileraliui
anklers Mulss, ievirojamals ame- p»m.^K īSStoSSn.
rikāņu nkstaleks. miris «9 g. vecu- SSīL^i'***"*' A^tSTS^
» • tteiditnu priekipiisdteā, 10. STSSSnS? 2L^^
finā Iloiincē, ao kurienei v « ā ga- h ^ i J ^ ^
da dienā «ka pārvests « kādu Bo- i o ^ t o S S J ? ^ *«»««fcM» i m l i
neicavMindes tdefOniski sadnotiesl^AastriuiasuattaliaareaBiii
ar a m n f i ^ kottsuuto, b«a plr- JSS^^
mals cOv^cs, kas paziņoja pasauld SKst^S^S? ntvamol isp
K-«Mw, i^Muici pitott^ Papildus stridnidni J w - ^ A - ™ - i ei t.« . I "aiotoi trūkstot ddvokltt.-
l^l^^^^^mu^^^ I ^ ^ 5 ^ ^ Stoklera Ljuisa darbu apmidtu tpedšUstu.
^ i tra«ViK^ d t d iH, ift HrtjStļttn^vi sniegdm mOsu laikraksta ļf vitnigi »
feiaiit OBidaiastMitemt* «nālsoāa^ aunM. l^S^^tov^Sl
KAfftAliVAJi
ŽarnIlUt» iattrvi piriMsi|a, paloaja I izdiā iUtora nāvl
pOMBt Mardakeriča. ^Bsklet, ki '