Bavarijas Latviesu vestnesis, August 22, 1950

              Id» augustā
os
iP jauns pa,
Jn teilčlnā*
nav noda,
tMtebrau,
Mauks NoN
"nas, flotai
Okto!
nbtiki
^rf-^ ar Jau-
Ibim svira ab*
Sifgp^amt po.
ļbiņiitu
ii.4Usl lene.
iļ» un pir to
kas ne­lai
to iu
jin us
plenfica
Viem
nol^tt.
- ^ r n k rn
-'nucas^ar
lies Ņu-
, ttoiniitnl
ki-
Cltot at-
'SMitlk^
"cils pie-
[alMm itt tim
)llfOi!in8.
sp­īti
ItftUes
1 ^
" i i laikS
lai te
lu.
. .ptrRļļB^
«lliitllls Qal.
jur to liistSjis
W
HiSla-īssīiiedzls
, inistu ^ o n i s
llr preses bif-leiauikt
Sa-un
decembri.
tnSs ameri-lie'm
tur alZf
un Sidnejas
lem. Vlkto-ķs|
g^da
StIJss
trīs
l i tu i i -
Itill^^iavieni*
raut jno kuia
[^^Ik^vitoties
tt^ bet pa-jMi^
enis pre-ittt<
« ladllķi*
^au inlneja
?or«stil8, at-mDitfiris
ap«
lldsekllem
ķerme-as
sfalrai at ienald-fc^
igri.
aus utt.t)o«
eidsinfis los
rietu-
VEKVS
ris iestādes
nndienas le«
kSdukrie-
, sarkah
jtlnāt VI-BtMP
virs­im
automobiU.
itttt viijia pa-
Iblt un noSā-
.«uelju. AU8-
kfts, ka slep-leks,
ķas de«
Loma-i
t i . . .
ils, ar! Its-g.
nocirgani-rtatl".
Kursa
i^kcionā-
^ « K r e m -
Iveka dabu Jsrt. tfi ne-iudljumā
no-
, i: «le-
Fiemes gaba-
UAtbUdenāk
ķodotu strfid-otru
par ap-
Jai un trešo
ludes komiai*
• tev ir div*
ddiet," uz-las
biedrs,
tas pieder
neatdoJui*'
Vi
LATVUA
Latvian New8paper
FubUsaed undei BUČOM dvii
Aifalrs Divifion Authorisation
ņmt^^vffDP m- r^ibusber
Snd Bdltor; Valdemārs Lam-lergS,
Scbwfibisch Gmihid, DP
Camp ArUileFie^Kaaemc, Pbon«
ieli*?. Oroūhd aro, Printer:
Ob, 8diwabiSGb Gmttnd, Pa.
rsdiesstr. 13. Pubīisbed twice
^ Weekly. Ctreolation U.O0O.
āf. • '•• lATviAN NEWSPAPER:
Hr. M ( M l
MMtaĻ liSI. i . III. augiKtft
īsaik tieidieiiia un tettmtnS».
tedetils: iatfielo Oentrili Ko-mitria.
dstvenals rodaktois: V.
Lambeigs: nlvmi redaktora
vl•tBlAJI.X^llms. Redaktori:
A. Boliteliis. J. Jtabsons, K
ĶIMs. l i Baisters, L. gvarct.
Amtri&laa ledakdjaa vad. A.
amts (Lawle3r Bouie, Canber>
n,A.aT^ Aostralla). RedU«
djts adraii: au) acbwiblscb
OmOnd, DP Camp ArtUlerle»
Kasema. tilr.8ehw.Oin0ndSUS
Dr-Adenatiers pirmoreiz
prasa Rietiunvacijas
apbruņožanu
iBRosiNA s f e UZ Emopu i^RS^ -
DIVĪZIJAS
Ierosināts nodibināt
Eiropas bēgļu
pārvaldi
Btrasbnna OJ). — Eiropas pado­mes
konsultatīvā sapulce savā pē*
dējā sēdē nolēnui pārtraukt sesiju
vienu nedēļu pinns paredzētā termi­ņa,
sapulcējoties atkal šāgada beigās.
No pēdējā sēdē pārrunātajiem svari-gākajiem
jautājumiem atsējams
vācu CDU partijas delegāta Dr. Gcr-stenmeiera
ierosinājums dibināt se^
IffS^ rietumvatattt «^'«fe» poUtiķu kprinS-i PV^ištķous pEairro dpaarsb baē guļnu jpaāurnvaasl dmi, ākjavsie rtaas-
« JO Vēl pinna neilga laika V valstsvīri katēgoriaU istoicas sagādi^kā ari sekotu, lai bēgļi būtu
nostādīti līdztiesīgā stāvokli ar pārē-
Vid Staļiifi uzbruks šogad
AccKrrA PADOMJU vaunanu DOMAS PAB KBIKTU BSPEJMI
8£n JAUNU KARU - niCAS TEZIB, KAS ATTUK FOUTBIBOJU
ftffj ri? S S"S l!^«BSliopMas p^ado"me's "ko*m īd^t iUvaAJSd uepi»aulcei« Sptunti»-
"2? P » " * * " " " » » valodu un IMkMmiuttSbek- tOB uranaoao Dnesnia naviriamīL
jāpalielina ari franCu bruņotie
-«« norādīja, ka vācu iesaistīšanās' spēki, un franču armijai, pēc ģen.
Metumisiropas armijā būš atkarīga
m irlietu ministru nākošās kotife-reiices
lēmuma, kas i^otiks no 12. līdz
14. septembrim Ņujorkā. Bet jau
starplaikā jāgādā, lai federatīvās re­publikas
policijas spēki tiktu pastip-rlalH
un labāk apmācīti. Ādenauers
uasvēra^ ka komOnisti Hietumvācijā
jau tagad noorganizējuši sabotāžas
centrfUes, un vairākos gadījumos ne­mierniekiem
pat Izdevies ielu sadur­smes
pārspēt policiju. Pēc Adenau-eta
domām ir ari nepieciešams, ka
ASV tuvāko mēnešu laikā nosūtītu
uz Eiropa 2 vai 3 papildu divīzijas,
kuru apsardribā. varētu notikt Rie-tumeil^
pas valstu tālākā sagatavoša-nfiB
pretestībai pret komūnistiska-jij^
agresoriem.
. Apbruņojums Jaunveidojamiem
vļicu ai|»ļur<kl^^ spēkiem, teica
Adeiiauers, ļpūtu jāsaņem no Savie-notajfim.
valsitm. Ņo Ieroču apgādes
ē^nimsk būšot i^jķarlļgs Jauno ^ļifstd"
bu
Degolla domām, jāuzņemas galvenā
loma visā Eiropas aizsardzības sistē­mā.
Pats Degolls esot ar mieru pār­ņemt
Francijas valsts vadību, un, pēc
viņa pārliecības, franču tauta jaunās
vēlēšanās to ari prasīšot.
jiem attiecīgās zemes iedzīvotājiem.
Aktivizēt palīdzības darbu Austrum­eiropas
bēgļiem prasīja ari britu
konservatīvo partijas pārstāve un
Berlīnes pilsētas vecākā Luīze Srē-dere.
Konsultatīvās sapulces pmidijā
tagad pirmo reizi ievēlēts ari vācu
pārstāvis. Tas ir SVD delegāts Dr.
fon Brentanoļ kas skaitīsies par vie­nu
no sešiem prezidija vicepriekš-sēžlem.
Lai gan draudi Taigu novērsti
z steidzamu palīdzību
KOMUNISTU OFENSrVA PAGAIDĀM APTURĒTA - ZIEMELKORB-JIESI
KOPS CĪŅU SAKUBIA ZAUDĒJUSI 50.000 KRFTUSO »> ATKAL
ATGtTA POHANGAS OSTA
Tokio (P). — Pēc kritiskā stāvokļa,
kas valdīja Korejas frontes vidusda-ā,
pag. bedēļfi komunistiem sākot
leloifehsīvu pret Taigu, stāvoklis
svētdien atkal ihanāmi noštabilizē-
|les. Ģeiiielftla !|Ii^rt(ķa galvenās
reaKci^ U2 Dr. Ad^emera
debatēto oraslbu rietumvalstu i>olI-mfipite^
d,až5da.
Kā «liiii(i$,'llds šim tiķM rptais axiie-rikāņu,
btltt» vai franču valstsvīrs
iellroSinājles atldfitibā ierosināt he-popiilfeo
Vfidjas apbruņošdnas jau*
tājumu. Neoficiālas sarunas par to
tdmēr notiek visus pēdējos mēnešus,
uii ari prese šim jautājumam veltī
augošu ievērību. Jau ziņojām, ka pē­dējā
GaUupa institūta aptaujā 70
proii. amerikāņu izteikušies par Vā­cijai
apbruņbSanu, Vēl šajās die­nās
pasaules lielākais laikraksts Chi-cago
Tribune plašā rakstā norādīja
tiz briesmām, kādas Rietumeiropai
draud no vācu tautas policijas" uz­teikuma.
Sis poUdJas stiprumu š. g.
maijā vērtēja uz 60.000 vīriem, bet
tagad tas ieaudzis līdz 70;000, un,
piSc mlUtfiro Uetpratēju domām, ga­da
laikā Austrumvācijā var būt no­organizēta
250.000 vļlru Uela, modOTi
astofuņota armija. Tai pašā laikā E i ­ropas
rietumvalstu rfcibā patlaban,
i^»itot ari visus okupācijas spēkus,**
ir mazāk nekā 12 divīzijas. Pēc frai-ču
ģenerālltātes domām, pretestībai
prei Iroiiiūnte^ Invāziju būtu ne-pieeietomas
vismaz 75 divīzijas. Sai
sakarā vienkārši loģiski apsvērumi
liek domāt ari par vācu armijas ra­g
a n u .
Britu un amerikāņu okupācijas ie­stāžu
pārstāvji par A^enauera ^elgrade (D). - Pēc ilgākas uztu-priekšlikumu
PJ«aļ«^?J", rēSinās Atēnās pagājušās nedēļas
o« atturigi. norādot, ka to katrā ri- Bekradē oficiālā apmeklē-
S P s ^ l i i ^ ^ ^
lai apturētu ži^meļkorejieSu tālāk-virzlšanos.
Pāgājņšo piektdien īpaši
draudīgs stāvoklis bijā Dienvidkore­jas
galvaspilsētai Taigu. Ņo zieme­ļiem
un dienvidiem komunisti pret to
uzsāka ofensīvu, kurā piedalījās čet­ras
divīzijās, divi no tām motorizē^
tās. Pārsteidzīgā triecienā tām izde­vās
pārraut amerikāņu aizstāvēšanās
līnijas un tuvoties Taigu uz 19 km.
Tā kā artilērijas uguns jau aizsnie­dza
pilsētas nomales, militārās iestā­des
deva atļauju civiliedzīvotājiem
evakuēties. Jau dažas minūtes pēc
šī rikojuma pasludināšanas visi ceļi
Pūšanas virzienā bija viena vienīga
ļaužu jūra. Uz Pusanu pārcēlās ari
Dienvidkorejas valdība.
Sestdienas pievakarē Apvienoto
nāciju spēki pārgāja pretuzbrukumā
frontes vidussektorā un atsvieda ko­munistus
7 km atpakaļ. Iznīcināta
ari ziemeļkorejieSu priekštilta pozīci­ja
Naktongas lielajā lokā, kur zie-meļkorejiešiem
bija izdevies pārcelt
ap 12i)00 viru. Lielākā daļa tagad
(Turpinājums 8. Ipp.)
Grotevols oieina
Rietumvoci jos iedzT-Visu
pasauli pašreiz nodarbina do­ma,
vai „mazais karš" Korejā pār-vērtlsia
lielajā un vai Koreja Sta­ļinam
būs iemesls, lai sāktu piīējo
izr^^nāšaņoi. Uz šiem Jautijumlem
mēģinājis atbildēt padomju pulkvež­leitnants
Tladimirt Orlovs, kas ne­sen
Berlltf pāmāds pie atnerikā-ņiem.
Ja pri krievu pfirbēdsija is-teicieni
Jāuzņem ar lielu ptoardzibut
jo Ue vari būt spedāU sūtīti pi^ti-nieka
maldināšanai, taču Orlova uz­skati
tomSr var radīt zināmu inte­resi.
Padomju savienība tuvākajos
mēnešos vēl n ^ k i karu, atbildējis
padomju pulkvedis un pamatojis sa­vas
domas ar Mājošiem argumen­tiem:
1. Padomju savienībai pašreiz^nav
pietiekamu labības krājumu, lai va­rētu
karot Krievu laķības piegā­des
piedāvājumi UN Eiropas saim­niecības
komisijai maijā bija vien­kāršs
blefs. Pie tam sabiedrotajā
Ķīnā valda bads, tā kā Pad. sav.
vispirms Jāpalīdz l^lešiem, lai tur
pastiprinātu komunistisko režīmu.
2. Labības trūkums pa daļai Ir
krievu kolhozu lemnieku neapmieri­nātības
adcas, Jo pēdējā laikā Mas­kava
uz laukiem uzsākusi Jaunu ak­ciju,
kuras mērķis ir pārvērst zem­niekus
valsts Ierēdņiem līdzīgos
Uukstrādniekos. Uds šim 6-10 cU-vēki
kopēji apstrādāja savu platību,
pēc nodevu izpildīšanas ražas pārpa­likumu
sadaHJa savā vidū un bes
tam apkopa vēl avus nelielos pri­vātos
tīrumus, kā ari varēja turēt
cūku un govi Sl kārtllMi tagad t i ^
likvidēta. Turpmāk vienā brigādi
apvienos 30-^ dlvēkus, tā zem­nieku
dioba s i t ^ Ieblējami rado-nāilzējot,
lai tas niktu par labu tt-kai
valstij.
1 Krievu Wfi^'^ manļiml c l i - te m vMfļSMmSkTmm
MM» MoiBim
v
ņl rūpīgi pārbaudīs, bet galī^ Iz­lēmi
Rietumvficijas armijas radīšanu
varēs tikai visas trīs valdības kopīgi. gti vācu prese sniedz Adenauera in-rviju
bez sīkākiem komentāriem,
b^ interesanti atzīmēt, ka Jau otrā
dienā p€c šis intervijas Rietumvāci-
Jas vicekanclers BliAers atkārtoti
kategoriski nostājās pret vācu bru­ņoto
spēku radīšanu.
Sajās dienās par Rietumeiropas
sdzsardzības problēmu runāja ari
franču ģenerālis Degolls. Viņš iztei­ca
Hdzigu prasību kā Ādenauers, —
proti, ka amerikāņiem absolūti ne­pieciešams
sūtīt uz Eiropu vairākas
papildu divīzijas. Reizē būtu steidza-
Plrms 25 gadiem - 1925. gada^
augustā auto katastro^ mira Land-pirmais
ārlietu ministrs ZIgfrtds
Melerovios. Sl ļtraģlskS notikuma at­ceri
esam atzīmējuši mūsu šīsdienas
iMkraksta 2. lappusē, bet p l i ^ k i i 2L
Mderovioa darba, sasniegumu un
personības raksturojumu Aleksandra
Plensnera skatījumā sniegsim ilSka
majS numurā.
beigās Belgradē
jumā ieradās britu ārlietu viceml-nistrs
Ernests Dēviss. Izlidojot no
Atēnām, preses pārstāvjiem viņš pa-skaidroja.
,JĒs neredzu iemesla, kā­pēc
Jugoslavija nevarētu atkal atjau­not
diplomātiskās attieksmes ar Grie­ķiju"
Dēvlsa apmeklējumam Bel-
Sadē prese velti lielu ievērību. Jau
agrāk bij zināms, ka viņS apmeklēs
Atēnas, Vīni un Jugoslavijas gal­vaspilsētu.
Toreiz britu ārlietu mi­nistrija
paskaidroja, ka šīm vlritēm
būs tīri informatīvs raksturs. Uekas
tomēr, ka aiz SIs stereotipās frāzes
slēpjas daudz nopietnākas Metas.
Kopš ilga laika, Sis ir pirmais oficiāla
britu valstsvīra apmeklējums Jugo­slavija.
Dēvisa paskaidrojums žuma-līstiem
Atēnās varētu nozīmēt, ka
Uelbritānija r/iēģinfis izmantot savu
ietekmi, lai pierunātu Tito atkal at-jamiot
«īaomātiskās Me^^^ ar
Grieķiju. Pašreizējā saspīlētajā situā-d
j ā ^ panākumam būiUi Uela no-zfme.
Jugoslavijas un Griek^as ^e-fāka
sasalšana tādā, veidā radRu
2^āmu pr^vsiTu; komiīrforma mo­kām
JBalkānos.
va »ar ipekvMnvtin eiiifiif
forma šo lespekulēto naudu viņiem
neapmainija. Tādēļ tātad tanniaki
mēģina labību nbbēdrināt,*
pildot nodevas» un tā Izlidrinot sa­vus
valūtas reformā cMM audē-
Jumus.
1 Us laukiem Ir maz partijas
biedru. Tas spiedis politbiroju Iz-darit
partijā jaunas tīrīšanas; likvi­dēti
vai sodīti daudri vadlUJl un tā
Ievērojami vājināta partijas organi­zācija.
5. Lai mazinātu vispārējo neap­mierinās
un tīrīšanas akeljfia ra­dīto
nedrošību. Staļins izprovocēja
Korejas kon^jctu, tikU veidā ar ār^
politiskiem panfiktuniem mēģinot
nostabilizēt MvMi kā imšā Padom­ju
savienībā, tā visā austrumu blo­kā.
Bez tam karā Korejā vajadzē­ja
pārbaudīt padomju armijas aziātu
vienību kaujas spējas, ļaut konsta­tēt,
kā norisiiOis Ism darbība starp
skaitliski stipriem, tanku, artilēri­jas
un kājnieku atbalstītiem zemes
spēkiem un skaitliski vājāku Ienaid­nieku,
kam savukārt Ir avUldJas un
flotes pārsvars. Beidzot Korejas
karam bija Jānoskaidro |[)asaule8.
Apvienoto nāciju un ASV mllltfirfi
reakdja, kā ari padomju tautu
to sabiedroto nodcaņojtuns,
PIkv. Orlovs uavMs, ka taisni
pēdējais punkta eaot vissvarīgākais,
novērtējot driiā Udā kara ieo^Jas.
Pašreiz padomju slepenā policija pē­tot
tās strāvas, kādas krievu tautt
radījis karš Korejā. Staļins neva­rot
aizmirst, k i 194L g. kara pirma­jos
mēnešos p ^ Vādju pie i^iaid-n
l ^ pārbēga gandrīz 8 milj. pa­domju
karavīru un šoreiz tādu
varbūtību gribot nddrc^tles.
,Jfotikumi Korejā, k i ari attīstība
Padomju savienībā Uedna par Sta­ļina
pastiprinātu un Plašu gatavoša­nos
Jaunam pasaules karam, bet rei­zē
ari rāda, ka šādam pasākumam
viņš vēl nav ptavs," saka Orlovs.
Berlīne (F). — Kāds katoļu garīdz­nieks
RIAS raidī^jā sestdien aici­nāja
Austrumvācijas katoļus nepa­rakstīt
tā saucamo Stokholmas dek­larāciju
par atombumbas aizHegSanu.
daridznieks piebilda, ka komunisti
skaistiem vārdiem propagandē savas
miera idejas un mēģina apmāt cilvē­kus.
Viņi saka to, pēc kā ilgojas
katrs kristietis. Bet kad komunisti
kādā zemē iegūst varu, viņu miera
idejas aizstāj terrors, koncentrācijas
nometnes un deportācijas.
Tai pašā dienā HeiligenStatē teica
runu arī Austrumvācijas ministru
prezidents Grotevols. Viņš aicināja
Rietumvācijas iedzīvotājus „uzstā-ties
aktīvāk" pret rietumu sabiedro­tajiem.
Grotevols piebilda, ka Vāci­jas
vienību traucē joslu robežas, kas
Jānoārda. Bez tam Jāatceļ rietumu
okupācijas statūts un likuins par Bu­ras
aloneņogļu iziiiāntoSanu, kas
^apkauno" katru vācieti. Pēc SED
konferencē pieņemtajiem lēmumiem
Sis ir pirmais austrumu joslas valsts­vīra
nepārprotams aicinājums Rie­tumvācijas
iedzīvotājiem sacelties.
Ka komunisti izmantos visus iespēja­mos
līdzekļus, par to liecina nepār­trauktā
aģentu iefiltrēSanās federa­tīvajā
vācu valstī, tūkstoSieļfn tonnu
apķīlāto propagandas izdevumu un
triepumi uz sienām „Ami, go home".
Dīvaina šai sakarībā liekas ari dažu
vācu firmu un rūpnieku izturēšanās.
Kad Korejā sākās konflikts, Disel-dorfas
komunistu laikrakstā parādī­jās
lieli sludinājumi, ko bija node­vušas
Vairākas firmas. Ievērojot
laikraksta niecīgo tirāžu, saimniecis­kas
nozīmes šādiem sludinājumiem
nevarēja būt nekādas. Vienīgais iz­skaidrojums
ir tas, ka vācu tirgotāji
ar komunistu laikraksta atbalstīšanu
mēģina nodrošināt savu ādu even­tuāla
konflikta gadījumā ar Padom­ju
savienību. ,
10 iniiioiiieffljiniffiM trani iiaiis
Hongkonga (E). — BBC ziņo, ka,
pēc britu slepenā dienesta informāci­jas,
vēl nepieredzēta plūdu katastrofa
piemeklējuši Centrālķīnas austrumu
daļu. Nepārtrauktās lietus gāzes jū­nijā
un jūlijā iznīcinājušas simtiem
ttlkstoSu hektāru sējumu un sagrā­vušas
tūkstošiem nama Plūdu kata­strofa
skārusi vahrāk nekā 10 milj.
iedzīvotāju. Tā kā kata^fā iznīci­nātie
sējumi nav aizstājami ar ieve­dumiem
no citurienes, lietoratēji
domā, ka GentrālķInas ausU-umu da-jkrievu MVD priekšnieks U&tfbrijā
ļai draud bada katastrofa. iģeo. Baklānovs. Bilgktei kmklus
Baltijas jūru grib
padaill par
padomju juru
Londona (J). — Pēc L<mdonā sa­ņemtām
informācijām Padomju sa­vienības
juriiU pašlaik rosīgi pēti
vecus starptautiskus Ugumus, lai ar
to palīdzību varētu rakst tiesidcu
bazi Baltijas jūras noslēgšanai visu
to semju kuģiem, kuras neatrodas
šis Jūras krastos. Nov^tāji domā,
ka krievi mēģinās atsaukties us 98
gadus veco Kopenhāgenas līgumu,
kas formāli ari vH šodien far spēkā
un garantē brīvu kuģu satiksmi Bal­tijas
Jūrii tikai tām imisi, kas ar
to robežojas. Britu prese lai sakarā
atzīmi, ka krievu tOs^ Ir skaidrs:
radu sev nprlvitu'* Jūru, kuri varētu
netraucēti almerlmlntlt ar flotiMi un
^^^'^ķi j h M^^M^I^ maļiiav-'
| a k ^ daftja gi!Ve-ndUJa
leipijai Izvairitlei no tietum-valīt^
novtroļUlem,
Dienvidofrika
ierosinās
Dienvidu paktu
Londona (D). - Britu nedēļas laik­raksts
Sunday T l n ^ rakrta, ka
Blalana valdība laflcam Jau tuvākā
nākotni Ieroainās parakstīt Dienvidu
paktu. Laikraksts pielīst, ka konfe­rence
par šis Jaunās aizsardzības
sistēmas noorganizēšanu varētu no­tikt
dctobri Pretorijl Pamatu savai
Infonnādjal Sunday Times ņēmis no
DIenvIdafrikaa aizsardzības ministra
nesenās runas, kurā v ^ pasvītroja,
ka ari Āfrikas kontinenta dienvidu
valstīm pienācis pēdējais laiks rūpē­ties
par savu drošību. Ja šī informā­cija
izrādīsies pareiza, tad Atlantika
aizsardzības sistēmu papildinās divi
Jaunas — Padflka pakts un nule
Ierosinātais Dienvidu pakts.
Organizē starptautisko
pret Dienvidkorfeju
Jugoslāviju
un
Varšava (JJ). — No dažādiem poļu
avotiem iegūtas informādjiis vēsti,
ka Polijā nesen uzsākts vervēt starp-
Uutisku komunistisku brigādi dņām
Korejā. Pieteikumus pieņem poļu
slepenpolicijas UB nodaļas, li>et presē
un radiofonā par tiem līdz ifim neko
oficiāli neziņo. Starptautiskās brigā­des
komandieris būšot vācu komu­nists
VilheUns Ceizers, kas savā lai­kā
piedalījās jau Spānijas pilsoņu
kari
Rietumvalstu prese iegurusi ari
tuvāku informāciju par kādu citu
starptautisko briedi, ko pašlaik or­ganizē
un apmāca Ungārijā cīņai
pret maršahi Tito. Brigāde stadonē-ta
dienvidrietumos no Budapeštas,
Bakoni kalnos,- kas atrodas apm. 20
km no Jugoslavijas robežas. Viss šis
rajons rtlplgl noslēgts dvOledzIvota-
Jiem, un to stingri apsar^ Brigādes
novietnē iespējams iekļūt tikai ar
speciālu caurlaidi, ko parakstījis
apmāca it īpaši partizānu cīņas tak­tikā.
Komandieri līdz majora pakā­pei
Ir dažādu Uutibu virsnieki (gal­venokārt
poļi un vādeši), bet, sākot
ar majora pakāpi, - tikai krievi
Starptautiskā brigāde apbruņota ari
vissnuigākajiem ieročiem, un tās ka­ravīru
skaitu aplēš uz 25.000.
Interesanti vērot arvien pieaugošo
plaisu starp padomju satelītvalstīs
piekopto ofidālo prq>aģandu un ie-drivotāju
patieso noskaņojumu. It
īpaši Polijas iedzīvotāju vidū, par
spm daudzajām „entuziastUkajām"
rezolūdjām pret «amerikāņu kara
kūdītājiem", tidli Amerika pēdējā
laikā kļuvusi ļoti populāra. &s popu­laritātes
radīšanā galvenā loma biju­si
apstāklim, ka ASV beidzot sāku­šas
Korejā aktīvu dņu pret komu­nistiem.
Nadonāli nc^kaņotie poļi
lasvddnoties tagad mēdz lietot otrā
pasaules kara laikā iedenīto Cerčila
V rimi (kas simbolizēja Victory -
uzvara), tikai aj^PTleztā. vekiā, kas
atgādina burtu A — Amerika.
''Vi
f
I
It -
i
ir
ii'-: (i:
•I
:5v
i,
m -
m m1'
I:
W
i-i
.
m
I