1950-08-09-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
9. augustā
mm* 1950. l i ». atiģus»
LATViJfA
kandidātam
nobrīnīties, kā«
:konmiiārali le.
itt. Viss liktos
atzīta par
, ātf politls.
.tiem pierādu
iribai jo kandi^
strādājis, tS^
un liedzas tJkas, viņi
dāta rak«
tūn^^gbflt ir ietek-Ķ:
WP'^ parā-
KH^lnāldļronikā.
«B» JiOlja avi*
poļu fiP, no Bruk^
pretojies po-feaiļMl
». Vi-if
«vpadsmit
^noftvļot policijas
apdraudot ie«
Ižtetiktl ftpii.
. « 1 minētā
^tiliiībaie^
piķi iece-
P ihaži, un
^ittopi^
il^ldasscidu
P^'&ggā-'
*pldausi«*
mterigl
r^a sa-
?un teids,
IfaStu at.
ieiil viņu
ne«
āksts
*u»
IJmtI
iM^vis-tebij.
ialat4ii
iespljama
it^skā
ļisstti va*f
jt3 Stets pieder pie ASV bākā^
kviešu reģiona BeW
«ojot to no dienvidiem uz^e-
P^uja štatā tagad pateteta
|»u»ā^lalka dēli nedilu a»«kn^^
if^ f^^''" * ^ « « sarunas
kv^iem: dk maksās bu-
.1,, & ^ bu-fePJn.
Pfirvie-
" n j**»' B "etas skaidras:
īlis riaAsā 2 ^lari, bet kvleJu
* / « ^ ? sausumu zem vldS-
.(I5__b/a)( kamēr normāli (20 Va).
Wešu pļauja sākas vispirms dien-
1» Statos Oklohamā uc. un pama-ca
«ri Kanzasai pāriet uz Ne-
" - - otru galveno kvieša ra-kur
pļaul 2-3 nedēļas vS-Pļaujas
laikā klusie nepārre-e
kviešu lauki atdzīvojas II-liUbāņa
klfinient niOsu dzimte-
N^redz tikai pļāvāju baltos
iifSdtos, birt rōčo^ tdpu
«aStaM, kas troksni un puteMos
nop^ujot apm. 7« aķRf.
traktora vilkta kuļmašīna irsSnoi
Pi«svien«tu līdz ao^ļiru^iaffi
jm nopļauto kviešu ptoKffi
MriS^!^, ^ traktora, tie
if^_^**^8^ ar šaurāku darba gāji.
VESTUIJ! BEDAKOJAĪ NO AŠV
m
K ;,yAI TKAI JŪS ESIET LATVIE-
« - iMIGRANTU UN KOMO-mSTļJ
«AUKSTAIS KAŖS"
••••
Vēstule Latvijai no Kanbēras
fei^ii;|»adomju saivienības sūtniecību
šcijās dienās aptneldēja
M. kundze» }otl enerģiska
laba krievu valodas pratēja,
neparastā gājiena nolūks bija
ua»!iliāt» vai nevar sūtīt pārtikas un
lBi|>ģērbu sainīšus radiniekiem, kuri
i o Igaunijas deportēti uz Sibīriju.
l^i*ateicoties seviSķam gadījumam, M.
^ k i n d z e zina savu piederīgo adit'ses
Sūtniecībā ļaudis bija ļoti runīgi.
i|iA3?lautājās,M klājas Austr^^ utt.
^ ļVarbūt nepatīkama gan tiem likās
atbilde, k& Austrālija
Viņai šķiet īsta strādnjieku paradīze.
1 ^ '
trimdinie*
ie2^; visur
klibās. Var
ffļflft kaut kas
|a pirms itiēne-p
i u valodas, ao
5ir, ka Ikdienas
aivien spriegā-im
lielo ūdeņu
ida» pacēlumu,: kas
l i S JS, uz Sibīriju sainīšus varot sūtīt, eķaidrt>}a; „tētiņa*^ dlvOd. Bet,
to izdirīt? Igauņu dāmai pateica
kā^Sp^ '
fiavfti
iiililsm un
PSrvieņ ffa-ni^
lltViets
^ a i . la
jttiijjai
_ koi^lbM
nsviJftdsl-iHiiu
iMlIgla*
ifl^svslii astt
«I snii*
a» CI»:9SS,ASV
sarrii5ūsrf#W9t ļ;^stttlt, vkattt visa, .^ī,
procedūra maksā ļoti, ļoti dārgi. Saprotams,
nav jau nekādas garantijas,
vai izsalkušie un neapģērbtie
viņā galā sūtījumus saņems, Jo —
padomljā jau „vlsa ir diezgan"...
Līdzīgi igaunietei M. kundzei, arī
pavisam nedaudziem latviešiem izdevies
uzzināt savu 1941. g. deportēto
piederīgo adreses. To kādreiz
varēja izdaiit tā, ka daži izsūtītie,
nokļuvuši k$ut cik cilvēcīgos apstākļos,
nometināšanas vietas paziņoja
tuvii^^ekiem, kuri nedzīvoja
l^^tvijā, bet dtāš zemēs aiz dzelzs
priekškara.
Kāds deppriētais bij. Latvijas armijas
jūras kapteinis un viņa sieva
tādā veidā savas adreses pateica
radiniekiem, kuri toreiz bija augsti
mūsit valsts ierēdņi Anglijā, bet at
teicās atgriesties komunistu okupētajā
dzimtenē, Utt šodien devušies
vēl tālākā trimdī uz BraziUju.
V Slm deportētajam jūras kapteinim
^ ar sievu bija laimjSjies tikt pilnīgi
viburžiiāžiskā" stāvokli. Viņi gan
M i l * ā ^ tālā im
pSI^tiflā^^
dabūjuši būdu un izvviil^
s kombaina un toa pārdzen ejoš^ā
^^V"*?^^ 1^ kas re. dzami visās pilsētās un stacijās.
1 !5lHf^ elevatoros saiet
i,^W-bušelu kviešu. Raiu novākt
PaHdz cetejoSu kombainu īpašnieki,
kas savu dwbu ūzsāk^envldu šta-izbeidz
zianelos. Galvenos
satiksmes ceļos isestdienās redz ve-selas
ceļojošo kmbīdņu karavānas,
kas pārļ^ļōs uz citiem rajcrnlem.
Kombaini pārvietojak ātri — tos uzceļ
smagos auto un tad spolē tikai
uz priekšu.
Seit vjdējam ftonerim ir 200-800
fKiti kviešu, bet nav retums ari
1000. Kvieši Ir akotaini, bāli, Isl, 0-
dzī^i vidējiem 4 vai « kanSu mle*
žiem. Ari graudi «Mki, bet ļoti
briedīgi^ i kas izšķaida ar sauso
klimatu. Sl gada kviešus nekādi
nevar salīdzināt ar Latvijas dižciltīgajiem,
brūnajiem bezakotu kviešiem;
Nopļautos laukus tūll^uzlrdina un
sagatavo kviešu sējai rudeni. 1^
nav labības sējas maiņu, bet kvieši
vasarā tiek nopļauti un septembrī
tanī pat laukā iesēti. Tā tas šinī
apkārtnē Ilgst jau 50 gādu.
Man gadījās būt kādā izbrauku-mā,
kad farmera radinieks meklēja
pirkt saviem dēliem farmu. Nobraucām
apm. 800 km uz zieme^em
— Visur tikai kviešu lauki. Zeme
te maksā līdz 100 d o l ^ akrs, atka-libā
no farmas atrašanās vietas. Ve«^
cie tarmerl mūža vakaru parasti pavada
peri8(mīgā ģimenes mājā pilsē»
tā, saņemot no bērniem atstātās farmas
Ienākumiem 1/3 daļu, ja tif cl
tādi nav sava mūža vakaru nodrošinājuši.
Parasti.larmu apdzīvo un
^saiņmliko, t ^ ftomera ģīgpa^.
Iļaij^u uti liju; veic ^ ļ o j o š ā a l ^^
fleS; U*J-J>*1 • ņt?.«>f'--.
Sīs vasaras karstums sasniedza ap
40—50» C ēnā. Tā kā parasti pūš
vējš, tad šo karstumu darbā uz
traktora izturēt nav grūti. Protams,
sviedri plūst kā pirtī uz lāvas,
bet tos vējš nožāvē. Strādājot ūdens
visur līdzi un to patērējam līdz 3—5
litri dienŠI Ar sviedriem izsvīst
daudz sāls, ko papildinām ar sāls
tabletēm vai parasto sāli.
Jaunie lauku ļaudis vasaru pavada
spējām piemērotos lauku darbos,
kas parasti izpaužas 4-K klubā
(mazpulkos) norādītās nodarbībās.
Parasti zēni aiidzē cāļus, cūkas vai
kādu kultūru, meitenes velc ko
mājsalnmiecībā vai rokdarbos. Vakaros
notiek „mltlņl'*, kur savus padomus
dod kluba vadītāji. Tie apmeklē
kluba dalībniekus mājās un
seko nodarbībām. Rudenī rīko darba
skates ar godalgošanu. Sai organizācijā
labprāt uzņem ail mūsu
bērnus. Mans dēls audzē 25 cāļus un
jūtas labi farmeru jaunatnes vidū.
kfi kādreiz senos laikos
dzimtenē, ari Svdhm^ baōto nu
atkal kļuvusi gandrīz vai par vlen!»>
saiešanas vietu. Atšķirība ti&l tā^
ka agrāk mūsu tēvi un tēvu tēvi
Iejūdza augstos rati» godūi zbgu, i»-
brauca laikiUĻ ^idnlgl un n e s^
mles, bet tiigad tādā pasaules BItelē
kā Ņujorkā, kur nevienam nekad
nav laika, ari latvieši uz baļp^cu
iteldzas aizgūtnēm, gan pa zemes
ap^lsšu, gan pa dzelžu tiUiein gar
namu Jumtiem, gan Wu dzebEceļoa
autobusos, Jā, dažs jau pats savā
limudnā, jo tādā milzu pilsētā ari
attālumi ir m l l ^ un no daiba brīva
laika savām persooilgām vajadzībām
^patiesi maz. Tādēļ ari satikt
draugus un paziņas visizdevīgāk
)azhlcā vai pareizāk — zem baznīcas.
Tur diezgan plašas un māllgas telpas
sahfikni^ t^i m svētdienu^ t ^
tās ir kā bāztin piebāzfeis latviešiem,
labi, ja \iens otram var pudidz pieklājīgi
īdzsprauktles garām. Pāri visam
balsu murdoņa kā milzīgā bišu
spietā, kurā reid pa reizei ieskaņās
skaļāki prieka Izsaudenl — kāds
jaunatbraucējs pēc Ilgāka laika atkal
gandrīz necerēti Ņujorkā saUds
drauguriSet tos, kas Ņujorkā padzīvojuši
kldu laini, plrniā acu uzihe-tlenā
nemaz nav tik viegli pazīt, it
īpaši dāmas. No DP nometņu pelēcīgās
ēaulas Izlīdušas, tās atkal visas
smarHgas un elegantas, kā nule no
skatu loga izk^ušas. Tā ari es vecas
oaziņas pazinu atkal tikai tad.
kad, manu nodevīgo apmulsumu pamanījušas,
tās smiedamās nosauca
savus vārdus.
TaCu nav tā, ka Ņujorkas latviešt
domātu tikai par labu ipģ&rbšanoi
un dtām praktiskām lietām. Pēc
pirmo nepieciešamību apmierināšanas
atkal modusies interese par "to,
kas šodien ir mūsu ģarii^ dzimtene
svešumā — presi un gitoatām. Ap
lisdkrakstu un grāmatu, kā ari tautisku
daiļamatniecības Izstrādājumu
pmmmiitir tuilanstaatlilila laivise i*
iaSvlM fmuL Inrias
pSdSi^ rīduSiei | l n^iniat^ gada ^ ļ l i ^ Sik^^^ laakiate.
tirgū (Sdi^ liail^^ SlMAk^J^
Vācijā) drūzmējās dli I Jpl JK^L^g^JSa
grāmatai m Jau visi nc^pl^. un] - aa kaTMas taisi it*
dažs atstiJ id^danu uz nākamo w ^ ! S * S S ^ ^ ^ E ^^
tomēr fl^Kuita aUcal pievelk M - l ' ^ ^ ' . S S j ? ^ ^ .
ta4|i ^ ' I BltaMļaMmlaalaintiaMtafiaasv^
Pie laikrakstu lalda redzu ar! va-1 SSfiLftJM^ LS?^
cu paziņu Latviju un gw««tiattctt J ļ ^ ^
to pMod n^ic O. Gulbis, biJJaas aa aatla vslaias kanL BMMias
nšbadu» nom. kom. prieldMdlt. t a i J S ^ i J i a ^ ^ Naftu oa-pats.
par kuru LItviJā bija raksta r ^ ' J * ^ ^ •
saka, ka mēs neesam Uti demokrtU! | H. vataisaas» i» MasMs aa A, fianas.
Bet kad gribēju Utviju m^im un !!!^.J!l!l.>^fNttiM aatM .««^^9^
msiksā 30 eenttt^ gandrīz tikpailt«ii«iimiAiiiaiNui CIMIS;sti,sta
daudz» dk Vācijā feniņu, kļuvu at^lNasiivtlii,
kal d o a ^ J6 niMjtt vēl paspijls] ^ $>^ģ!^S^
neviena centa noiMfi^^i^ stalgijul S S f ļ a g S ^ J ^^
ar aizņemki naudu kabatā. BddaōltiSsm^^MSm^^
•«JMU'liBr/.Uj nāju. ka tā Heiāia biJudIiS^>
tB prātojot, bunma Jau Idu-1 lfl>!^J^ hJ'i'^ .>** J»'*tii^*»*!>»
kUela. ka. pOiOgt.bez lavat Sm^^
skola maksā naudu, kikhrelz pat aiE-jjuMila Ititiila
ņemtu.
Man
vusl^ tik , _
personīgās en«:ģUas Ukianas UetāliiiinuMHta
taoi Jca lUļpuvu gaiai un icresiL unI IM tatataakaH AaVt sākat ar i ēSTiS
tad es dzirdu dzidras bērnu balsis IkiiŅn aaiaMta ait»
dziisdam latviešu tautas dziesmas,
Tie baznīcēnu bē?n«, kam savi puld-LffiiiSSi ^BS?*fcff'?^L "ŽSSSS
ņā oašiem savas nodarbības. Vlealiaļii^SSSK 55^
un krāsainās dienās Ū t a u ŗ ^ ia S M M nd
^ t l . viņi var dzied» to JitvieiuļjgSSJg^
dziesmas un iet latviskas rotaļas^ļiiiii^^
Kļūst silti ap sirdi, ka ari miūgaji p tm^Smļmm^ ^S!^
pasaules Bābelē ir kaut mm» saliņa,
kur dzirdi tikai btvtešu valodu unjS K j ? ^ j s l ^^
elpo iatv^ito gw» gatso^i. 1 ^ tt lr|iwtor '"'^
latviešu baznk» jn" «avu tetidški|^VMiprirj^^
vma un rotu tirdi^ņu. ^
īstoni, ai^tuitā. art wBad ff^
tflva i | ^ | t e « 0 a |^
sa kiria rapiaiii .^^
itta^ an svimaas:^iila. M araaaliS*
ta Isliaiiai ^<taiiiM**-tisiM atadīt»
VB8TIJIJ& lUEOlAKCUAI PAB NOSKAŅJO^^ AIZ linfA8|£
Tie nediudzlejatvleftļ, ki^ esatni tuvāk nekomentējot^ g»^;
Maifa jabttUl' mmmmm MMHM iii
I viātfba. i i s M l i a ^
p lIttvViiMMli AA.. ā M MMMiH»
I aa M, M^š^m, ĶTiimln
^vVeeiliiiAi fl|iiHBlMMds'iini'S^
IIPlRKTlfiS
It
VSoUfi un b08
s; aisll
ttsttt
m0t aamaksa
intecis-
Ittikttil
iUili veiks-iivritsņai,
t^kar stfāāl
pl^Uknaii»
«uŗtoMuma
jt UK no»
Itaivlttlt vai
at]?ska|. Jt
IsMarbSi Iii*
Ut prieki"
jāaGnsKst
zaudSjo*
iMmttama»
ir tieil-ziitāmo
6A*
rādījās — apkopa pat savu govi!
It41 P r ( ^ s , ka daudzi^^^^ ^i^^
: Stie piederīgie jau sen miruši mocekļu
nāvē, bet lai uzzinātu, kā pU-
. jniģi klājas dzīvi pialikušajiem, pietiek
izlasīt tikai V. Kravčenko grāmatu
Es izvēlējos brīvību.
'rf:::i:'- • • • '
.,Vai tikai Jūs esiet latvietis?"
PSris jūdzes no Kanbēras dzivojo-.
šais austrāliešu farmeris tā jautāja'
'iV^vam jaunajam iemītniekam M.
Leitim, kad pēdējais kļuva farmeŗa
īrnieks, iepriekšējam iedzīvotājam
— mūsu tautietim H. Norenbergam
pārejot citā darbā.
Tikai tad, kad patiešām izdevās
pierādīt, ka arī M. Leitis ir latvietis,
farmeris viņu ar ģimeni bez runas
pieņēma savā paspārnē.
Lieliska attestācija mūsu tautiešiem!
Dodžsitijā. jūlijā.
I, Vaaderi
bažām Vērbjaifri bdēStol6#ņbtiki^
Saku — nedaudzie, jo saiīdzināiumā
kaut vai ar Angliju, nerunājot nemaz
par tālo Austrāliju vai abām
Amerikām, mēs ar savu nepilno tūkstoti
esam kā vistālāk uz rietumiem
vecajā Eiropas kontinentā izbīdīts
arjergards. Esam ari visUelākle tā-lumnlekl,
jo zinām tik pat maz viens
par otru, kā pārēlā pasaulē Izklīdušie
par mums. Dažādi īpatnēji un ari
vietēji apstākļi kavējuši mūsu ap-viendlanos.
Lielā izkliedētība Ir par iemeslu
tam, ka līdz šim nav izdevies noorganizēt
vienotu organizāciju, rast tai
vienojošo saukli vai personu, kas ar
savu Iespaidu Novērstu šķietamās
domstarpībās vai faktisko pasivitāti.
Tādēļ, runājot par eventuālu Fran-djas
latviešu piedalīšanos projektējamajā
vispasaules latviešu apvienībā,
pacēlušās balsis, vai orgfliilzāto-riskl
mums nebūtu nozimigāk apvienoties
ar Vādjā paliekoSo kodolu.
Mūsu kontakts ar to pagaidām ir
vistuvākais.
Komijam jāsadod
VG^TULE NO ASV PAR NOSK^AS MAIŅU MAZAJĀ CILVBKA
Ne tikai V«^ingtonā un Ņujorkā, bet I kļūšanai no tagadējās kalpu kārtas
ari tālākajos ASV stūros jūtamas Mela nozīme varētu būt pūšu a«)du
Korejas kara atbalsis. Laikrakstos
ļaudis feāri uzmeklē ne vien sporta
notikumu atreferējumus un kriml-nālchiioniku;
bet arī ziņas par kara
darbī^JU Tālajos austrumos. Pirmajās
dienās gan vēl varēja dzirdēt
mazo cilvēku pukojamies ,ļcāda velna
pēc amerikānieift tur vajadzēja
šaut," bet tagad at! v<oS pārliecināts,
ka „tam komijam (tā viņi sauc komunistus)
ir Jāsadod!" Uztraucējas
ziņas par amerikāņu zaudējumiem,
gūs+ā saņemtiem ^enerāļ^em vai me-
, žonigi nomodtaliem dnitāliem at-
Kādā lielā Kanbēras hostelī nak- (jarīluSas acis ari vienkāršajam ame-
«s iemītnieku durvis bieži apUmētas
saukļiem, iia arodbiedrībās lāiznīd-na
«fašisti". Sarkanie sevišķi īgni
uz imigrantiem.
Tajā pašā hostelī kopā ar kādu
sarkano aģentu nodarbināti daudzi
bij. DP. Sarkanais jau ilgāku laiku
vairs neiet ēst pie imigrantu cjalda,
jo atbraucēju ņirgāšanās par „tēti-ņu"
tam kļuvusi neciešama.
«Aukstais karš" starp austrāliešu
komunistiem un bil. DP vērolams
ari daudzas citās darba vietās.
Kanbērā, jūlija beigās.
Six
rikānim. Viņa viedoW« '^'^mUigi mēģina
paplašināt valstsvīru un senatoru
runas un preses apskati.
Sākam ari paši sajust to pēc amerikāņu
iztureSanās pret mums. Boss
darbā biežāk nekā agrāk njiēdz apjautāties,
kā klājas un vai kā netrūkst,
un darbn biedra nostāiā Jūtama
mūsu likteņa sapraS'>na. Liekas,
Ica no šī brtia mūsu d^Tve jfl|V
<es vēl straujāk uz augšu. M^mdrāid
kļūstam ari paši, jo jūtam tuvojamies
gaidīto stundu.
Par to domājot, man šķiet, ka to
iiai va»
asfisnSla
nebūtu Vājāks par Vādjas
konsulu? i^|>stļik}utm^no>tikumuai*|
tistiba ne tikai prasa, bet dod ladevi-bu
atkārtoti apellēt pie Fnndjasl
valdības par Latvijas un latviešu tte*|
sību atk^tzīšanu.
Vai bumbos taisa
lielu troksni?
kopām, kādās šeit no Ja^a tadtle-šiem
būtu jānooi^sanizējas. Tās tad
varētu uzņemt sakarus ar attiecīgām
amerikāņu arodorganizādjām. infor-mēties
par darba lesrēiām dažādajos
štatos, gādāt par kvalifikācijas celšanu
šeiienes apstākļos un vajadzības
gadījumā rūpētos par ietdku-mlem
un dokumentiem, ja tādi būtu
nepledešaml, lai tiktu amerikāņu
arodorganizādjās. Salā zinā lau labu
priekšzīmi parādījuši ārsti
Otra lieta ir jaunatne, kuras latviskai
audzināšanai nekavējoties vajadzētu
organizēt katrā latviešu ko-loniiā
svētdienas skolas un nodarbības
latviešu organizfidjās, vienalga,
vai tās būtu skauti un gaidas, mazpulki,
kristīgie pulciņi utt. T/lsvai-rāk
tas vaiadzīgs jaunatnei, kas skolas
neapmeklē, visvairāk bērniem
svētītajām ģimenēm, kui#m grūti jā-dnās
par !tavu eksistenci un kas vēl
ilgi netiks pie sava auto, kaut ari
Amerikā tas ir pirmās nepiedeSaml-bas
priekšmets.
Kolorado štatā, Jūlijā.
Ad. Ei^tis
;4it|xļyļirzienā. Nuļ^ļRlaj^vl^^i iļ|Ti
publikai atļāva iecelt Parīzē _
konsulu, pirmām kārtām „vācubrivoļrttti ladil
ari kulturālu atti«»'''^^veldnāia-| Mas. J 7^
nal Vai nebūtu pēdējais laiks ari i Na Dfiujas as Hm*
mums rast dari» ^ j l gu autorizētu! ^ I J l f l B I f ļ ^ ^
pārstāvi Parizē. kas savās tieim>i8|#'^^^^^^K^Si^ļ^^
. Kattkaatt atsl. ^
^ li ur aiaa latkiak* r
f''**^j!^J5^ saaafeot ^
Patlabanējie apstākļi Frandjfi nav auMi taipaOk Hviatii pa «uS^rtl
vairs tik labdabīgi kā pirms divi ga-«**^
diem, un mūsu stāvokUs lēnām slīd
uz leju. Vismaz austrumu rūpnled-bas
apgabalos vērojama vlq>firēja
ārzemnieku kustības ierobežoiana,
resp. tās brivibas liegšana, kas bija
solīto pirms 2 gadiem. Sis valdības
ŽS^, S ™ J^5^ . „ J S f J,^^ gatovoiaoo? var izprast da-tiesu
koncentrētt ļŗ4 austrumu de.ļ||dl,||ii tādiļ ari katrs dara ko dtu.
partementos. liegto pāreja no vienaļKa^i kasSirirts katr^
departamento otrā un uzņēmumi at-|tā Mtu liela vai maza^ bet mantai,
sakās pieņemt dart)ā Jaunus firzem* i ko nevar dabūt vtenā apgabali bMU
niekus. Totlesu sāk vefdnfit naturi-ivten ir papUnam otri VakUbt gan
Uzēšanos un neUek šķēršļus pārieša-lmlM^ Iestāstīt, ka par cukura, auto
nat w dzīvi FranH^rs vidieni kamlriip vai toukvlelu brOkumu nav J|.
gan mums trūkst drosmes. Ir lldzd4u,|ba&jas, taču veikli' tirgotāji Jau pa-
Pa šo laiku s«k saruKI nf dienas I spējuil ieraut naudu.
Sako^rdtdSarb.imem ^un' vSksLtu,n,d^ām^. sa^ukSša^na,* p ūlu dabūkt admar idnri aburdu ņleo-.
rā ar paaulē briestofejiem riJpniedbTbet d H ) ^^
Si^k^S?™ rtlpn^eku attiŗlbj^ia. d z ^ ari latvieši, steidzas satau^
žošanl Tāpat notikumi kavē franCuļlātles.
dod vietā Iespēju pārs'lSēgĪtI r^ū pniecību I nLAanii ngTanin'attMkliāAtiK tpJair^ JksaSrut L da^u^dizt
franēu valdības varētu būt mlMga tu iedrivotāju balles gan Ir noplet-nas,
bet daudzkārt ari tie mtoni
Nav mūsu vaina, ka esam šeit tlkre*J^*,Jf« jniirikānls, kas kādai
mazs puldņS, kas esam paklausījuši ^ja bažīgi Jautājis: ^Vai
augstākajai trimdas vadībai un pa- pmo«» šām taisa Uelu troksni?"
likuši Eir«H>l Vēl Jc^rojām uzskatām | ASV, augusti & Kardeiia
Frandju par sev piemērotu zend, to-ļ
mēr nekad nebūsim materiāli tiki .
stipri, lai varētu ar pilnu krūti prasīti «TO VAIRJIl lEDZiVOTAlir -
sev kādas īpašas tiesības. Nevajadzē-1 TTOCfifJl VAI KANĀDA
^ ^^f^*"^ ^ 2S? ^S^®** Lft?a«»to nldlu stattstUkals mlntla un Frandjas loma un vieto nākama-1 biļetaiisnMeniniadst vitu MUSUIM
jā Eiropā Ir nenoliedzama. Tāpēc Cs jpt daiii
li. tj«u . _ . ^IM» ļatkuj inagaiatu saari^ starp otĀu vil-saltes
ar valdību un franCu ofidā- stu apdiivotnra. Tllāk sni^^orMamM
lām aprindām būto jāattīsta un Jā-hld«» vaisgi tohi sktittimiuo.
padziļlna^ko v ^ veikt Pto^vl-bas
j^brkārtoāana un mūsu Parizesl^Nto valstīm ar kHetau «tftarpu M-uoriagiauniiuzaāvdijjai
»s dttaornbma iInuwte:nuswlvvlzi«ēwšauniao.. Iļ vsiLelSja^ a?r ^SM^, fUīt itnitinlia sirtd 5t0r,v0,o tBsrjua-,
l ^ * ^ !S ^ ^ un Francija ar Taunfi, Jūlija beigās. laUJ. Vleni>adimita)l viets teko spS-
^ 'SJa r i ^ i tad Polija - SS,S, Meksika -
MlfeiKiia tikai tad Kanaas ar iM mUJ. itdUvotSlo.
i!
iii
4 i !
it
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500809 |
Description
| Title | 1950-08-09-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
9. augustā
mm* 1950. l i ». atiģus»
LATViJfA
kandidātam
nobrīnīties, kā«
:konmiiārali le.
itt. Viss liktos
atzīta par
, ātf politls.
.tiem pierādu
iribai jo kandi^
strādājis, tS^
un liedzas tJkas, viņi
dāta rak«
tūn^^gbflt ir ietek-Ķ:
WP'^ parā-
KH^lnāldļronikā.
«B» JiOlja avi*
poļu fiP, no Bruk^
pretojies po-feaiļMl
». Vi-if
«vpadsmit
^noftvļot policijas
apdraudot ie«
Ižtetiktl ftpii.
. « 1 minētā
^tiliiībaie^
piķi iece-
P ihaži, un
^ittopi^
il^ldasscidu
P^'&ggā-'
*pldausi«*
mterigl
r^a sa-
?un teids,
IfaStu at.
ieiil viņu
ne«
āksts
*u»
IJmtI
iM^vis-tebij.
ialat4ii
iespljama
it^skā
ļisstti va*f
jt3 Stets pieder pie ASV bākā^
kviešu reģiona BeW
«ojot to no dienvidiem uz^e-
P^uja štatā tagad pateteta
|»u»ā^lalka dēli nedilu a»«kn^^
if^ f^^''" * ^ « « sarunas
kv^iem: dk maksās bu-
.1,, & ^ bu-fePJn.
Pfirvie-
" n j**»' B "etas skaidras:
īlis riaAsā 2 ^lari, bet kvleJu
* / « ^ ? sausumu zem vldS-
.(I5__b/a)( kamēr normāli (20 Va).
Wešu pļauja sākas vispirms dien-
1» Statos Oklohamā uc. un pama-ca
«ri Kanzasai pāriet uz Ne-
" - - otru galveno kvieša ra-kur
pļaul 2-3 nedēļas vS-Pļaujas
laikā klusie nepārre-e
kviešu lauki atdzīvojas II-liUbāņa
klfinient niOsu dzimte-
N^redz tikai pļāvāju baltos
iifSdtos, birt rōčo^ tdpu
«aStaM, kas troksni un puteMos
nop^ujot apm. 7« aķRf.
traktora vilkta kuļmašīna irsSnoi
Pi«svien«tu līdz ao^ļiru^iaffi
jm nopļauto kviešu ptoKffi
MriS^!^, ^ traktora, tie
if^_^**^8^ ar šaurāku darba gāji.
VESTUIJ! BEDAKOJAĪ NO AŠV
m
K ;,yAI TKAI JŪS ESIET LATVIE-
« - iMIGRANTU UN KOMO-mSTļJ
«AUKSTAIS KAŖS"
••••
Vēstule Latvijai no Kanbēras
fei^ii;|»adomju saivienības sūtniecību
šcijās dienās aptneldēja
M. kundze» }otl enerģiska
laba krievu valodas pratēja,
neparastā gājiena nolūks bija
ua»!iliāt» vai nevar sūtīt pārtikas un
lBi|>ģērbu sainīšus radiniekiem, kuri
i o Igaunijas deportēti uz Sibīriju.
l^i*ateicoties seviSķam gadījumam, M.
^ k i n d z e zina savu piederīgo adit'ses
Sūtniecībā ļaudis bija ļoti runīgi.
i|iA3?lautājās,M klājas Austr^^ utt.
^ ļVarbūt nepatīkama gan tiem likās
atbilde, k& Austrālija
Viņai šķiet īsta strādnjieku paradīze.
1 ^ '
trimdinie*
ie2^; visur
klibās. Var
ffļflft kaut kas
|a pirms itiēne-p
i u valodas, ao
5ir, ka Ikdienas
aivien spriegā-im
lielo ūdeņu
ida» pacēlumu,: kas
l i S JS, uz Sibīriju sainīšus varot sūtīt, eķaidrt>}a; „tētiņa*^ dlvOd. Bet,
to izdirīt? Igauņu dāmai pateica
kā^Sp^ '
fiavfti
iiililsm un
PSrvieņ ffa-ni^
lltViets
^ a i . la
jttiijjai
_ koi^lbM
nsviJftdsl-iHiiu
iMlIgla*
ifl^svslii astt
«I snii*
a» CI»:9SS,ASV
sarrii5ūsrf#W9t ļ;^stttlt, vkattt visa, .^ī,
procedūra maksā ļoti, ļoti dārgi. Saprotams,
nav jau nekādas garantijas,
vai izsalkušie un neapģērbtie
viņā galā sūtījumus saņems, Jo —
padomljā jau „vlsa ir diezgan"...
Līdzīgi igaunietei M. kundzei, arī
pavisam nedaudziem latviešiem izdevies
uzzināt savu 1941. g. deportēto
piederīgo adreses. To kādreiz
varēja izdaiit tā, ka daži izsūtītie,
nokļuvuši k$ut cik cilvēcīgos apstākļos,
nometināšanas vietas paziņoja
tuvii^^ekiem, kuri nedzīvoja
l^^tvijā, bet dtāš zemēs aiz dzelzs
priekškara.
Kāds deppriētais bij. Latvijas armijas
jūras kapteinis un viņa sieva
tādā veidā savas adreses pateica
radiniekiem, kuri toreiz bija augsti
mūsit valsts ierēdņi Anglijā, bet at
teicās atgriesties komunistu okupētajā
dzimtenē, Utt šodien devušies
vēl tālākā trimdī uz BraziUju.
V Slm deportētajam jūras kapteinim
^ ar sievu bija laimjSjies tikt pilnīgi
viburžiiāžiskā" stāvokli. Viņi gan
M i l * ā ^ tālā im
pSI^tiflā^^
dabūjuši būdu un izvviil^
s kombaina un toa pārdzen ejoš^ā
^^V"*?^^ 1^ kas re. dzami visās pilsētās un stacijās.
1 !5lHf^ elevatoros saiet
i,^W-bušelu kviešu. Raiu novākt
PaHdz cetejoSu kombainu īpašnieki,
kas savu dwbu ūzsāk^envldu šta-izbeidz
zianelos. Galvenos
satiksmes ceļos isestdienās redz ve-selas
ceļojošo kmbīdņu karavānas,
kas pārļ^ļōs uz citiem rajcrnlem.
Kombaini pārvietojak ātri — tos uzceļ
smagos auto un tad spolē tikai
uz priekšu.
Seit vjdējam ftonerim ir 200-800
fKiti kviešu, bet nav retums ari
1000. Kvieši Ir akotaini, bāli, Isl, 0-
dzī^i vidējiem 4 vai « kanSu mle*
žiem. Ari graudi «Mki, bet ļoti
briedīgi^ i kas izšķaida ar sauso
klimatu. Sl gada kviešus nekādi
nevar salīdzināt ar Latvijas dižciltīgajiem,
brūnajiem bezakotu kviešiem;
Nopļautos laukus tūll^uzlrdina un
sagatavo kviešu sējai rudeni. 1^
nav labības sējas maiņu, bet kvieši
vasarā tiek nopļauti un septembrī
tanī pat laukā iesēti. Tā tas šinī
apkārtnē Ilgst jau 50 gādu.
Man gadījās būt kādā izbrauku-mā,
kad farmera radinieks meklēja
pirkt saviem dēliem farmu. Nobraucām
apm. 800 km uz zieme^em
— Visur tikai kviešu lauki. Zeme
te maksā līdz 100 d o l ^ akrs, atka-libā
no farmas atrašanās vietas. Ve«^
cie tarmerl mūža vakaru parasti pavada
peri8(mīgā ģimenes mājā pilsē»
tā, saņemot no bērniem atstātās farmas
Ienākumiem 1/3 daļu, ja tif cl
tādi nav sava mūža vakaru nodrošinājuši.
Parasti.larmu apdzīvo un
^saiņmliko, t ^ ftomera ģīgpa^.
Iļaij^u uti liju; veic ^ ļ o j o š ā a l ^^
fleS; U*J-J>*1 • ņt?.«>f'--.
Sīs vasaras karstums sasniedza ap
40—50» C ēnā. Tā kā parasti pūš
vējš, tad šo karstumu darbā uz
traktora izturēt nav grūti. Protams,
sviedri plūst kā pirtī uz lāvas,
bet tos vējš nožāvē. Strādājot ūdens
visur līdzi un to patērējam līdz 3—5
litri dienŠI Ar sviedriem izsvīst
daudz sāls, ko papildinām ar sāls
tabletēm vai parasto sāli.
Jaunie lauku ļaudis vasaru pavada
spējām piemērotos lauku darbos,
kas parasti izpaužas 4-K klubā
(mazpulkos) norādītās nodarbībās.
Parasti zēni aiidzē cāļus, cūkas vai
kādu kultūru, meitenes velc ko
mājsalnmiecībā vai rokdarbos. Vakaros
notiek „mltlņl'*, kur savus padomus
dod kluba vadītāji. Tie apmeklē
kluba dalībniekus mājās un
seko nodarbībām. Rudenī rīko darba
skates ar godalgošanu. Sai organizācijā
labprāt uzņem ail mūsu
bērnus. Mans dēls audzē 25 cāļus un
jūtas labi farmeru jaunatnes vidū.
kfi kādreiz senos laikos
dzimtenē, ari Svdhm^ baōto nu
atkal kļuvusi gandrīz vai par vlen!»>
saiešanas vietu. Atšķirība ti&l tā^
ka agrāk mūsu tēvi un tēvu tēvi
Iejūdza augstos rati» godūi zbgu, i»-
brauca laikiUĻ ^idnlgl un n e s^
mles, bet tiigad tādā pasaules BItelē
kā Ņujorkā, kur nevienam nekad
nav laika, ari latvieši uz baļp^cu
iteldzas aizgūtnēm, gan pa zemes
ap^lsšu, gan pa dzelžu tiUiein gar
namu Jumtiem, gan Wu dzebEceļoa
autobusos, Jā, dažs jau pats savā
limudnā, jo tādā milzu pilsētā ari
attālumi ir m l l ^ un no daiba brīva
laika savām persooilgām vajadzībām
^patiesi maz. Tādēļ ari satikt
draugus un paziņas visizdevīgāk
)azhlcā vai pareizāk — zem baznīcas.
Tur diezgan plašas un māllgas telpas
sahfikni^ t^i m svētdienu^ t ^
tās ir kā bāztin piebāzfeis latviešiem,
labi, ja \iens otram var pudidz pieklājīgi
īdzsprauktles garām. Pāri visam
balsu murdoņa kā milzīgā bišu
spietā, kurā reid pa reizei ieskaņās
skaļāki prieka Izsaudenl — kāds
jaunatbraucējs pēc Ilgāka laika atkal
gandrīz necerēti Ņujorkā saUds
drauguriSet tos, kas Ņujorkā padzīvojuši
kldu laini, plrniā acu uzihe-tlenā
nemaz nav tik viegli pazīt, it
īpaši dāmas. No DP nometņu pelēcīgās
ēaulas Izlīdušas, tās atkal visas
smarHgas un elegantas, kā nule no
skatu loga izk^ušas. Tā ari es vecas
oaziņas pazinu atkal tikai tad.
kad, manu nodevīgo apmulsumu pamanījušas,
tās smiedamās nosauca
savus vārdus.
TaCu nav tā, ka Ņujorkas latviešt
domātu tikai par labu ipģ&rbšanoi
un dtām praktiskām lietām. Pēc
pirmo nepieciešamību apmierināšanas
atkal modusies interese par "to,
kas šodien ir mūsu ģarii^ dzimtene
svešumā — presi un gitoatām. Ap
lisdkrakstu un grāmatu, kā ari tautisku
daiļamatniecības Izstrādājumu
pmmmiitir tuilanstaatlilila laivise i*
iaSvlM fmuL Inrias
pSdSi^ rīduSiei | l n^iniat^ gada ^ ļ l i ^ Sik^^^ laakiate.
tirgū (Sdi^ liail^^ SlMAk^J^
Vācijā) drūzmējās dli I Jpl JK^L^g^JSa
grāmatai m Jau visi nc^pl^. un] - aa kaTMas taisi it*
dažs atstiJ id^danu uz nākamo w ^ ! S * S S ^ ^ ^ E ^^
tomēr fl^Kuita aUcal pievelk M - l ' ^ ^ ' . S S j ? ^ ^ .
ta4|i ^ ' I BltaMļaMmlaalaintiaMtafiaasv^
Pie laikrakstu lalda redzu ar! va-1 SSfiLftJM^ LS?^
cu paziņu Latviju un gw««tiattctt J ļ ^ ^
to pMod n^ic O. Gulbis, biJJaas aa aatla vslaias kanL BMMias
nšbadu» nom. kom. prieldMdlt. t a i J S ^ i J i a ^ ^ Naftu oa-pats.
par kuru LItviJā bija raksta r ^ ' J * ^ ^ •
saka, ka mēs neesam Uti demokrtU! | H. vataisaas» i» MasMs aa A, fianas.
Bet kad gribēju Utviju m^im un !!!^.J!l!l.>^fNttiM aatM .««^^9^
msiksā 30 eenttt^ gandrīz tikpailt«ii«iimiAiiiaiNui CIMIS;sti,sta
daudz» dk Vācijā feniņu, kļuvu at^lNasiivtlii,
kal d o a ^ J6 niMjtt vēl paspijls] ^ $>^ģ!^S^
neviena centa noiMfi^^i^ stalgijul S S f ļ a g S ^ J ^^
ar aizņemki naudu kabatā. BddaōltiSsm^^MSm^^
•«JMU'liBr/.Uj nāju. ka tā Heiāia biJudIiS^>
tB prātojot, bunma Jau Idu-1 lfl>!^J^ hJ'i'^ .>** J»'*tii^*»*!>»
kUela. ka. pOiOgt.bez lavat Sm^^
skola maksā naudu, kikhrelz pat aiE-jjuMila Ititiila
ņemtu.
Man
vusl^ tik , _
personīgās en«:ģUas Ukianas UetāliiiinuMHta
taoi Jca lUļpuvu gaiai un icresiL unI IM tatataakaH AaVt sākat ar i ēSTiS
tad es dzirdu dzidras bērnu balsis IkiiŅn aaiaMta ait»
dziisdam latviešu tautas dziesmas,
Tie baznīcēnu bē?n«, kam savi puld-LffiiiSSi ^BS?*fcff'?^L "ŽSSSS
ņā oašiem savas nodarbības. Vlealiaļii^SSSK 55^
un krāsainās dienās Ū t a u ŗ ^ ia S M M nd
^ t l . viņi var dzied» to JitvieiuļjgSSJg^
dziesmas un iet latviskas rotaļas^ļiiiii^^
Kļūst silti ap sirdi, ka ari miūgaji p tm^Smļmm^ ^S!^
pasaules Bābelē ir kaut mm» saliņa,
kur dzirdi tikai btvtešu valodu unjS K j ? ^ j s l ^^
elpo iatv^ito gw» gatso^i. 1 ^ tt lr|iwtor '"'^
latviešu baznk» jn" «avu tetidški|^VMiprirj^^
vma un rotu tirdi^ņu. ^
īstoni, ai^tuitā. art wBad ff^
tflva i | ^ | t e « 0 a |^
sa kiria rapiaiii .^^
itta^ an svimaas:^iila. M araaaliS*
ta Isliaiiai ^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-09-03
