Bavarijas Latviesu vestnesis, May 3, 1949

              meistarība '
>ba8, vienības san. '
Ibu .starpniecību'^"»» «r
r M Ijķ
^ , • ,
m^tfn bokseru hu.
sacensties ar tiJ!!*.6. rn^n
LfotboJa Valsts vientk. ^
fts, (Manchester & |
M s i e m l a i k i e m ^ g P ^ ^
ļftttbola totalizatora ieena, ' IrĶa vācu žurnāla
p em. saņemot n^^S? J .^^eg
ļ g i nepareizi noteiktiem ^^^^«2
līto futbola spēļu S ^^«ttff
ļ JiportiStcs. un kino IhJ^^^ H
' " -V meistara T o ' ^ « ^^
LATVI4
Laivtan N6w8paiier
pflbllsb»^ on<J» EUCOM Civtt
jĻffoirs Di^isioo Autborisation
Nombfr UNDP 19». Publishtr
aod Editor: Kārlis Rabācs.
Dp CaiBp KleinkStz near
Gttnibarf/D. Printer: „8chwib.
Volksbl." Giliizbarg/D., Bgm.*
Uiidfli.'Pl. 7. arculation: 12000
Poblisbed tbrc« timts we«kly.
L A T V I A N NBWSPAPEIL
Nr. 48 (272)
Otrdieii» 1948. g. 3. maUa
I n a tiit Mdiim itdt*
?Qtt LātvMi i m m 4aittd**
Im «Uterblbts ko^; k o ^
cikalt M. Cofftis. Othrcmiit
rtdaklMf K. HabScs (dārkā
M t l l ^ ) ; gahr. rtdaktoft
vif<8. M. eolltft» Miktori:
a Ķīseli A. U i p ^ H. Min-
4«nl«r|8. IMakdju adttse:
Gioibarg/Don Postfoeb 79,
(tSInnitSI).
Pasaulei
Sūtņa K. Zariņa
mes esam
lējuma pēdējās dienas
: 1.. Mtlzikai tosfrumentt, 11»
L«8rdj. 10. BBg. U. «it
Sļ«nrt.lfi. «Cēlieni" S
I?», Baksta. 40, Pagalm^^
i M v t t i e k s . 2. StfiMib
rezultāts^ 13. Sniegt. 18. KiJiS
^. Uels ttttni. 24. NcĀ8ļ|t&2!t
pf3l4< Muldai. 3 2 ; '% 3i m
% Qtkķn biirts, 38. Ksn m
IdU paaSsM M . 39. m
ott inotl HankvA
tģtt pateicību Foldas K«M>
mflcttfijfd htm
a komitejai, l^stlialu |ŗ
. KiMStantlna nomttnei mw
-idaUjāieii maiia Um m
ilelkiSirn izvadfSaoB tu.|^
I'
mJ^r Mmm
J*L^^ Kri«Tio;
KiJ«S" ABOI ^
(13b) 0W»^ _
m
i
i
MSsu speciālkorespondenta ziņojums pa tālruni
Latvijas ārkārtējais pilnvarotais, sūtnis K. Zariņš savā apmeklējuma
braucienā pa Vācijas iatViešu DP ncnnetnēm 10 dienās veica 2500 kir
lometru un apciemoja pavisam 17 nometnes un latviešu apdzīvotas
vietM. Brauciena laikā sūtnim bija izdevība personīgi pārliecināties
par latviešu Mmdinieku dzīves apstākļiem Vācijā, sastapties ar šejie­nes
taudeSu pāristāvjiem un trimdas dzīves vadītājiem un personīgās
pārruiias noskaidrot daudzus aktuālus jautājumus sakarā ar izceļošanu
un mšsu pašreizējo politisko situāciju. Apmeklējuma nobeigumā sūt-nis
piēdaiOas LCK un LNP prezidija s^ēs. norādīdams, ka tautiešu
vienpi^tība un saskaņota darbība ir ari viņa praktiskā darba pamats
un nepieciešamība
Pavadot sūtni Zariņu ceļā no B a l ­tijas
jūras piekrastes uz apciemoju­ma
nākamo pieturas vietu Spaken-bergu,
žurnālista atmiņā vēl izskan
Lībekā dzirdētie vārdi. ,M visiem
tikties nevaru," sacīja sūtnis, „bet,
mājās pārbraukuši, pasakiet, ka 'ne­viens
p|iv aizmirsts.' U n taisni ga­rīgi
vērtību radītāji nākotnē mums
būs sevišķi vajadzīgi. Kara sāku­mā
angļu draugi no oficlālāmļ ap-lihdSm
man sacīja: ,Jūsu tauta ir
pajf maižu, l a i organizētu Iespaidīgu
pret^ibu. Toties glābiet savu i n -
telllģencl, tā jums kādreiz būs Va­jadzīga.*
Un ^s esmu pārsteigts,
cik daudz garīga možuma \m kultu­rālās
rosības sastapu visur, kur cle-mpjos.
Bedzu, ka m ^ l a s , zinātnds
Vn Baznīcas pārstāvju trimdā pa­tiesi
Ir daudz." Un, pateikdamies
'par lielisko baudījumu, ko sniedza
Lfbekā rīkotais koncerts, sūtnis
cerējās tos laikus, "kad pats veĻ va-i
rējis būt personīgā kontaktā ar lat­viešu
gara dzīves veidotājiem
lūk, Adōlfs' Kaktiņš, ftfofesōra Jā­zepa
Vītola ķimdzĢ,^prof.Star<?s^
„UtvleŠu garīgo • vērtību sargātāji
uh,. r^(ļ!tājl Tādīs ceļu uz mājām,"
, atbildes vārdos: 8,ol;1ās JāAis Rudzi-tia...;.-
Ierodoties Spakenbergā, sūtni Za­riņu
.apsveica kora dziesmas, un ko­mandants
T. Silkalns pasniedza tau­tisku
pūra lādīti. ,ļiels paldies,"
sacīja sūtnis, „es .pildu tikai savu
pienākumu un neesmu tik skaistu
dāvanu pelnījis. Bet nodošu to sa­vai
meitai,, t a i . ' a u pūra vajadzēs."
Nometnes aipciemojumā sūtnis
īpašu vērību veltīja veco ļaužu mit-nļ&
ļņ, bet, ierodoties Edmuntstales t u ­berkulozes
sanatorijā, kur atrodas
65 l a t v l ^u bijušie karavīri, apmek­lēja
slimniekus viņu Isļtablņās, ap­sveicinājās
un pārmija ar tiem uz-mundrlnātājus
vārdus. Sūtrīis ap
solija slimnīcas, administratoram L,
Opsim rūpēties par trūkstošo medi­kamentu,
īpaši streptomiclna sa­gādi.
Pazīstamajā transitnometnē F a l -
lingbostelē, kas ir vesela pilsēta ar
vietām 10.000 izceļotājiem, svinīga­jā
s^^gaidīšanas aktā sūtni sveica
komitejas,priekšnieks Utināns. F a l -
lingbpstelē pašreiz uzturas arī korti
ponists Jānis Cīrulis, kas Izsaukta
u?; Kanādu par Idavleŗu skaņotāju.
No šejienes sūtņa Zariņa ceļš veda
uz HaņōVĢru, kur visi trīs Baltijas
,valstu* sūt^ bija militārās pārvaldes
'Viesi. Sūtnis izmantoja izdevību
aizbraukt arī uz netālo Glftenes no­metni',
kur komitejas priekšsēdis A .
Nikurs apsveica viņu vārdiem:
fjLIdz ar jums sveicam savu gaišo
pagātni un reHzam austošo brīvības
ritu." Glftenē sūtnis vēlreiz sasta­pās
arī ar Paugavas Vanagu priekš­nieku
pTOlkv. Jaiiumu. Nākošā rītā
UN nosoda baznīcas
vajāšanas Austrum­eiropā-
Pēc Ugām un ļoti asām debatēm
Apvienoto Nāciju pUnsapulce ar 43
pret 6 padomju bloka valstīm pie-i)
ēma rezolūciju, kas izsaka nožēlu
P ^ cilvēka tiesību ^erespektēšanu
Austrumeiropā. Priekā nobalsoša­nas
ASV delegāts Benjamiņš K o -
^ens norādīja, ka Savienotās Valstis
^arls visu, lai noskaidrotu garīdz­nieku
procesus Ungārijā un Bulgā­rijā.
Visus apvainojumus tikpat k a ­tegoriski
noraidīja padomju dele­gācijas
vadītājs Gromiko. Un ^
sadām debatēm iejaucas vienīgi ne-ajkarigu
valstu iekšējās lietās.
JJincentl notiesāts tāpēc, ka £r
volstrlta atbalstu gribējis gāzt U n ­gārijas
likumīgo valdību.
tālais viesis devās uz vienu no slik-ākajām
nometnēm angļu joslā —
baraku pilsētu ACCU, kas sūtņa sa-aldlšanal
bija veltījusi īpašu uz­manību,
uzceļot goda vārtus nacior
n^lās krāsās. Sagaidītāju vidū bila
^iCjassaksijas latviešu pārstāvis R.
Kukainis un komitejas priekšsēdis
A. Grantskalm. Sūtnim pasniedza
veselu klēpi s a r m u un baltu neļķu.
Nometnes apskates laikā retajam
viesim skaistu pārsteigumu sagādā-a
67 g. vecā latviešu māmuļa Že­nija
TUllka, pasniedzot pašas dari­nātu
koka šķīvi: „Pār.skolojo8, l a i
Pļatl varētu sev nopelnīt maizi."
r Blon^berga ciemiņu sumināja svi-lifģā
aktā mākslinieku mājā. Sa­gaidītāju
vidū bija kom. priekšs. Dr.
K. Karps un nometnes vadītājs H.
Karlsons, kā arī B C P pārstāvji A.
Trapāns un J . Miezis un igauņu im
lietuviešu pārstāvji Sūtni K. Za­riņu
visu brauciena laiku pavadīja
IfŅP un. LOT priekšsēdis J . Celms
un finanču nozares vadītāj$ J .
Nledrai kaiņ brauciena laikā bija
piļņas roikaa darķa; r ā j o t i e s par
tautiešu bagātīgajam veltēm. „Daž-rei^
g'luži vai aizmirstas, kuru dienu
jau.esmu jūsu latviskās viesmīlības
uh sirsnības lutināts," kādā' brīdi
atzlnaa sūtnis K Zariņš, ,„ta6u ga­rais
ceļojumis mani nenogurdina,
gluži otrādi — ar katru dienu es
kļūstu stiprāks un jaunāks." Aug­stajiem
Baltijas valstu viesiem par
godu rīkotajā koncertā piedalījās
lietuviešu dziedātāja Ale Kalvaitite,
igauņu dziedātāji Irma Kalvete un
Natans Polds un latviešu mākslinie­ces
Adele Pulclņa-Karpa un Herta
Lūse.
Sūtnis savā runā pieskārās gan
satversmes jautājumam, kas savus
vētras laikus trimdā jau pārdzīvojis,
gan mūsu polltisk-ajam stāvoklim un
uzsvēra angļu valstsvīru secinājumu,
ka neesam savu dzimteni zaudējuši,
bet tikai pašreiz neesam tur saim­nieki.
Blombergas apciemojuma
laikā sūtni pavadīja Ziemeļvestfāles
(Beigas 3. Ipp.)
Visuif, kiiir vien savā apmeklējumā ^ d j ā iegriesSs Latvijas ārkārtē*
Jais pilnvarotids, sūtnis K. Zariņš, viņu sagaldfja tautiešu sirsnība,
ziedu un dāvanu veltes. Skaistu rožu pušķi sūtnim Ļībeka pasniedu
latviešu tautu meita, sveicot viņu Baltijas Jttra« krastā.
J. Palka ujmēmums
I lllllllllllllllllilllllilllllllllllll^^^^^^
Jāvienojas tikai par Berlīnes
blokādes atcelšanas terminu
TURPMSK^tS SARUNAS PIEDALĪSIES ARI LIČ3.BRITANIJAS UN
F i t A N O J A S PĀRSTĀVU
Saivas Ņujorkā seksiīii^ pavirzijušis uz priekšu. R»n& lidz šim
, 0 ^ Jau inviJi^ās die^
nās šaubas risinātiem olfio^lS litforaietas aprtndaa V^iS^
. tonā izsakās, ka jāvieno^lai^ vienīgi par Berlīnes blokādes atcelSaoas un
ārlietu ministru konferences sasaukšanas termiņu. Viss pārējais jau
esot nolEārtots. Turpmākajās sarunās piedalīsies arī Uelbritanllas un
Francijas pārstāvji.
Kopš pagājušās nedēļas beigām
vairs neviens nešaubās, ka Berlīnes
blokādi atcels. Sestdien padomju
delegāts IVĪaļiks lūdza A S V pārstāvi
Dr. Džesupu uz jaunu apspriedi. L a i
gan par to līdz šim nav vēl publi­cēts
nekāds komunikē, informētas
aprindas Ņujorkā domā, ka Maļiks
paziņojis Padomju Savienības pozi­tīvo
nostāju attiecībā uz visām ame­rikāņu
prasībām. Maskavai esot
tikai divi noteikumi — atcelt pret-blokādi
im noteikt termiņu četru
ārlietu ministru konferencei. Svēt­dienas
priekšpusdienā kāds A S V ār­lietu
I ministrijas pārstāvis presei pa­skaidroja,
ka ari turpmākās sarunas
pagaidām notiks Ņujorkā. Līdzši­nējās
apsļpriedes Maļika un Džesu-
Staļi&s piesem !. tnaija parādi Sarkanajā
lattkttiiiāi btt Ņujorkā 200^000 cil?ekt demonstrl
par ASV demokrātija ^
Visas pasaules strādnieki šogad
svinēja 1. maiju, rīkojot sapulces,
masu demonstrācijas un sanāksmes.
Rietumos strādnieki demonstrēja
par darba solidaritāti un sociālo ap­drošināšanu.
Šādas rezolūcijas pie­ņemtas
visās lielākajās •Rietumvā-cijas
pilsētās. Berlīnē sarīkojumi
risinājās bez jebkādām sadursmēm.
Padomju sektorā strādnieki de­monstrēja
Zem liepām un Lustgar-tenā,
kamēr rietumu sektoros Brī­vības
laukumā. SED visur bija i z ­līmējusi
lielus, krāsainus plakātus
ar uzrakstiem: ,J»adomju Savienība
i r mūsu labākais draugs".
Ņujorkā apmēram 200.000 cilvēku
demonstrēja par amerikāņu demo­krātiju
un tagadējo Savienoto Vaislu
dzīves veidu. Demonstrāciju pieņē­ma
Ņujorkas lielvecākais un kardi-nālis
Spelmans. Kreiso aprindu un
komunistu rlko^ajā demonstrācijā
piedalījās tikai 17.000 cilvēku.
Liela parāde, kas ilga 3 stundas,
notika Maskavā Sarkanajā laukumā.
To pieņēma Staļins un kara ministrs
Vasiļevskis. Dienas pavēlē sarkan-armlja
aicināta „izrādlt vislielāko
gatavību, ievērojot kapitālistisko ie­lenkumu".
Pavēles turpinājumā
Vasiļevskis no j^una uzbruka A t -
lantika paktam un amerikāņu i m ­periālistiem,
• kas gatavo karu pret
Padomju Savienību. Pēc kājnieku,
tanku un artilērijas parādes garām
Ļeņina mauzolejam nosoļoja 3 mil­joni
strādlnieku, ļkas nesa Staļi­na
un citu politbiroja vareno bildes.
Virs Sai'kanā laukuma riņķoja
bumbvežu un iznicinātāju eskad-
Lldzlgas parādes notika arī pārē­jās
Austrumeiropas valstis. Belgra-dē
to pieņēiņa Tito. CJoda\iesu t r i ­bīnēs
bija redzami padomju un pā­rējo
satelitvalstu diplomātiskie pār­stāvji
un mili+ārie atašeji Sofijā
visi [bulgāru laikraksti publicējuši
ministru prezidenta Dimitrova vēs­ti
juniu, kurā teikts, ka, pateicoties
krievu ārstiem, viņš atkaJi atguvis
veselību un varēs savas dzīves atli­kušos
gadus veltīt Bulgārijas tautas
demokrātijai.
Neapoles strādnieku delegāciju 1.
maijā pieņēma pāvests Pijs XII.
Svētais Tēvs pasvītroja, ka baznīca
nīst karu un visiem spēkiem aizstā­vēs
pasaules mieru, sociālo līdztie­sību
un sitrādnieku algu Izlīdzinā­šanu.
Ar delegācijas starpniecību
pāvests nodeva savu svētību visas
pasaules sitrādniekiem. Vienīgās sa­dursmes
1. maijā notika Londonā,
kad ķomļūnisti, pretēji aizliegumam,
mēģināja rīkot gājienu Trafalgaras
ielā. Militigs ļaužu pūlis uzbruka
demonstrantiem, saplēsa sarkanos
karogus uin transparentus, bet pašu
gājienuļ izklīdināja. Demonstrācijās
Parīzē ģenerālis de Golls kritizēja
sabiedroto politiku Vācijā iim norā­dīji,
ka \Xi apdraud Franciju.
pa starpā devušas „labus rezultā­tus".
Apvienoto ^Nāciju pilnsapulces
prezidents, Austrālijas ārlietu m i ­nistrs
Dr. Evets, kas atrodas nepār­trauktā
kontaktā ar A S V uh Pa­domju
Savienības pārstāvjiem, žur­nālistiem
izteicās: „Es ceru, ka
Berlīnes blokādi drīz atcels, jo ir
plbilgs pamats to sagaidīt. Lai gan
blokādes atcelšana vien vēl neatri­sinās
vl&us strīdīgos jautājumus, tā
tomēr būs liels iolls uz priekšu mie­ra
saglabāšanā Eiropā \m Tālajos
austrumos." Daudzu laikrakstu dip­lomātiskie
korespondenti^ sdņo no
Vašingtonas, ka arī šais sarunās
Maskava palikusi sev uzticīga. Esot
pazīmes, ka blokādi tā vēlas atcelt
pēc iespējas ātrāk, bet visiem lī­dzekļiem
mēģina novilcināt ārlietu
ministru konferenci, lai tādā veida
aizkavētu Rletumvācijas valdības
nodibināšanu. Bet liekas, k a šoreiz
Kremlis piedzīvos neveiksmi, jo kā
ASV, tā Lielbritānija nedomā at^
teikties no savas līdzšinējās politi­kas
Vācijā.
Bādenbādenes raidītājs pirmdie­nas
rītā, atsaucoties uz kādu vārdā
neminētu amerikāņu radio komen-tātoruf
ziņoja, ka Staļins nosūtījis
prezidentam Trutttenam vēstījumu,
kurā sīkāk precizētas Padomju Sa­vienības
prasības un noteikumi. Tas
pats radio komentātors tālāk ziņo­jot,
ka pagājušās nedēļas sarunās
apspriesta eventuāla ārlietu ministru
vietnieku konference Parīzē. Lai
gan turpmākā Džesupa un Maļika
tikšanās nav norunāta, pietiekot
vienam no delegātiem piezvanīt pa
telefonu, lai sarunas atkal atjauno­tu.
Pirmdien Dr. Džesups no jauna
ziņoja ārlietu ministram Ečesonam
par līdzšinējo apspriežu, gaitu. Lon­donā
domā, ka četru ārlietu mi­nistru
konference varētu notikt jau
jūnijā.
Londonas svētdienas prese gandrīz
vienprātīgi atzīst, ka blokādes at­celšana
nebūtu nekāds pārsteigums
rietumu demokrātijām „Sunday
Times" diplomātiskais redaktors
Skrutetors raksta: krievi nekad ne­cerēja,
ka gaisa tOts būs t ik iedar­bīgs.
Maskava bija pārliecināta, ka
britu un amerikāņu lidmašīnas i l ­gākais
vienu mēnesi varēs apgādāt
berlīniešus. Bet izrādījās, ka pret-blokāde
iedarbojusies uz krieviem
daudz vairāk nOTā blokāde uz rie-tiunu
sabiedrotajiem. Tā Kremlim
bija jāmeklē ce^š kā atkāpties, ne­zaudējot
prestižu
APSVER DP
SKOLOTĀJU AP­MĀCĪBAS
CENT­RA
RADĪŠANU
IRO UN NAaONALO KOMITEJU
PĀRSTĀVJU APSHRIRDE PAR
SKOLU JAUTĀJUMI)
Pirmfi IHO vaidas im nacionālo
komiteju s a k ā m i e darba sēdē,
kas nct^ca pagājušā trešdienā Bad
Kisingenā, vl^Iašāk pārrunāja sva­rīgo
skolu jautājumu. Aprūpes da­ļas
vadītājs Brodijs, kas vadīja sē­di,
vispirms paiteicās visām nacio­nālām
komitejām par l i d o darbu
DP skolu izveidošanā, ko nacionālās
grupas veikušas gancU^ bez U N -
RRAs vai IRO psdīdzības. Viņš
uzsvēra, ka ari turpmKc IRO nevē*
1as grozīt ievadnās skolu sistēmas,
bet tikai palīdzēt tās uzturēt un da­žos
gadījumos dot padomus eventu­ālai
skolu programmu uzlabošanai.
Vairāk nekā UNRRA vai I RO līdz
šim skdu organizēšanā \m uzturē­šanā
esot palīdz^uSas brīvprātīgās
orgcnbsācljas. Tagad amerikāņa
joslas D P nometnēs pastSvot visda­žādāko
sistēmu ^ o l a s . Ja tām ir
kādi trC&umi, tad tie v a r ^ būt iz«-
skaMrojMni ar IMzAļu m telpu i e ­robežotam,
bet nevaīKJt noiliečt, ka
pūles nevienā gi^ījuml tm tau­pītas
Apliednot IRO ^ b u neiejaukties
naciohfilo gri^m ievadītajā audUinā-
" mas daibā, Mr. Brodijs ierosināja,
lai paši gn^ pSrstivJi pārbauda,
vai tagadējais ^ o l o t l j u aastSvs »:^t*
bust vSamām pi«s!bbn un, vfija-dzlbas
gadījumā, adņo par to IHO
štābam. Sēdes d a l l b n i ^ vienojās
ur to, tagfld^os apstfilBlos liels
ieguvuR^ būtu l e i ^ a . nodibināt
amerikiyp joslā ķldu aIcolotSJu ap-mficISiffiis
eentrvi W^ ļ»9r«
stfivji ep$oll]a šo p t < M ^ i«9vērt
un, Ja 1 ^ iespāļj^, wiStasik šlda
pārrunāja angļu valodas mācfianas
i e ^ a s , k a i stipri ieroMotas pie*
mērotu soļotāju trūkuma d ^ . Iz­teica
ari domu, ka būtu vSlams
angļu valodas mācībām piesaistīt
skolotājus, kam angļu valoda ir
mātes vsdoda.
Plašas pārrunas izraisīja apstāk­lis,
ka taigad, konsoli^anas pro­grammas
ietvaros pārvietojot no­metnes,
nereti skolas Hdc saskaldī­tas,
un Iesāktais darbs sapostīts. I BO
v(»dība apsolīja šai ziņā darīt visu
iesp^amo, k i tuīpmilk skolas resp.
fikolotfijus un skolnidois pēc iespē­jas
pārceltu vienkopi», kā arf l a i
jaunajās dzīves vietās skolām pēc
iespējas drus piešķirtu nepieci^a-mās
telpas un idcārtas piedenmms.
Pārrunājot studentu problēmu,
Mr. Brodijs aizbīdīja, ka IRO jau
vairākkārt lūgusi miit&fo^ valdību
piešķirt vairāk līdzekļu vācu mar­kās
šo i d e n t u ati>alstīdanal. Viņš
apsolīja atjaunot pūles šai virzienā,
izmantojot jaunus argumentus stu­dentu
labā, kurus šai sēdē pleminē^
ja nacionālo komiteju pārstāvji. Tā­pat
IRO vadība aps\*ērs iespējas iea­dīt
papildu ^olas par 15 g. vecā­kiem
vai pieaugušiem DP, kas kara
apstākļu dēļ nav spējuši apm'^lēt
regulāras skolas un pa daļai oali-kušl
pUnīgl bez skolas izglītības.
Saprotams, ka visos šais gadijomos
IRO nevar dot noteiktus solījum'is,
jo kā studaitu. atbalstīšana, tā pa­pildu
skolu iekārtošana pieaugu­šiem
atkarīga no militāro iestāžu
piekrišanas.
Tas pats attiecas ar! uz priekšli­kumu
pieļaut privāti dzīvojošo D P
bērnu skološanu nometņu skolas. To
varētu darīt tikai tad. Ja izdotos šo
pasākumu samanot ar militāriem
noteikumiem.
IRO pārstāvji izteica gatavību iea­udzēt,
ja, nometnēm dilstot, rastos
vajadzība koncentrēt augstāko ^ko-lu
audzēkņus vienā vietā, kur at­rastos
ģimnāzijas v i i cltais augstā­kas
mācības iestādes. Tādos gadī­jumos
būtu i^pējams organizēt
skolas ar internātiem.
Mr. Bnxiijs lūdza nacionālo ko­miteju
pārstāvjus iesūtīt sīkākas z i ­ņas
par ^ o l u jautājumiem līdz 20.
maijam, lai jaunais IRO izglītības
jautājumu konsultants Mr. Holidejs
varētu lepasutles ar audzināšanas
problēmām visos sīkumos un pie­mēroti
r&otles.
Beidzot Brodijs izteica cerības, ka
;5āktā sadaitība starp IRO im na­cionālām
komitejām izvērtīsies ar­vien
labāka un ciešāka. Lietuviešu
pārstāvis Dr. Kalvaitis visu nacio­nālo
komiteju sakārnīju vārdā pa­teicās
par sadarbības gribu un -Jip-sollto
palīdzību s^olu jautājumā.
Nākamā darba sēde paredzēta 8.
jūriijā.