Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951

              L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 9. jūniji
francllas HMesos brlesf
HABSBUIGA8 PMNCA KĀZAS ED RIVJteAS SIVENU SIltDIS - M A L
S A L A Z O F I A GARS V E L D Z Ī V O — plc 7 G A D U M DZIRD DIEVA
VĀRDU LATVIEŠU VALODĀ — FRANCIJAS KOMUNISTI SASĶILUSIES
- LATVIEŠU PAILIDZIBAS K O M I T E J A FRANCIJĀ DARĪJUSI IESPĒJAMO
VĒSTULE LATVIJAI N O FRi^^CIJAS
„Lai dzlTo ķeizaiB! Lai dzīvo ķeiza-riene!"
sauca tūkstosgalvains pulie
kādreizēji leļidemt* pilsētā NaiusI,
drOzmēdamiee laiakuml bercogu pils
priekšif kas slavena ar laviem pilā»
riem no laternu nfabiemi kuru galot­nēs
vēl tagad viz zettltl hercogu kro­ņu
žuburu Ari m^ilnie pils vārti vēl
atvU; kādreiz begātlgu zelta rotājumu
un It labi vēl «arga savā aizvējā ķei­zarisko
jauno pāri no sajO^minātā
pūļa ovācijām. Vērojot šo bangojošo
gaviļu jūru, nāca prātā mūsu laik-metSr
kuru sauc par reālistisko, eksi-steciaīistisko
un nezin kādu vēl tur
„istlsko" un tomēr — tik romantisko!
Nez' vai tie 150^ austriešu, kas nak­ti
bija pavadljuiii automobiļos ceļā
no Vīnes uz NansI, lai redzētu sla­venās
Marijas-Terezijas tiesā pēcnā­cēja
un sava bijuiā ķeizara Kārla I
vecākā dēla Habtsburgas prinča un
Lotringaa hercoga Otto laulības ar
Saksijas-Meiningemaa princesi Regīnu,
bija tikai romantiski jūsmotāji, vai
savas kādreizējās lielās dzimtenes at­jaunošanas
piekritisjl? Ar savu nevil­toto
prieku un Īpatniem tautas tēr­piem
viņi valdzlBāja nansiešus, ko
pierādīja ovāciju «kalums. Tā nebija
uzbāzība un tomēr.., 410 policistu
baltos cimdos sargāja jaunā pāra un
eksķeizarienes Citļis svinīgo ģimenes
bridi. Romantisko noskaņu, ja tā va­rētu
teikt, traucēja vienīgi sensāciju
kārie presea ļaudis ar savu vismoder­nāko
„uzkabi".
Pēc laulību ceirtnnonijas franciskā-ņu
kapellā, kurā piedalījās 2 kardi­nāli
un 2 bīskapi, ķeizariskie viesi,
viņu vidū ap 32 prinči, hercogi, grā­fi,
baroni u.c; grandi kā no Austri­jas,
tā Francija* i . c. zemēm, devās
uz greznāko viesmilcu NansI — Re-staurant
Embaesy, kur ieturēja fAii-ciltigu"
azaidu ar bruņurupuču filē,
jūras vēžiem, jauniem pīlēniem, stir­nas
muguru un dažādiem angļu un
franču vīniem, ar Strad)urgas zoss-aknu
pastēti un Eivjērae sivēnu sir­dīm,
ko aplaistīja ar 1893. g. šampa­nieti,
noslēgumā pie augļu saldējuma
un stildumiem, piecizeŗot sarkano šam­panieti*..
Otrā dienā Ielu notekas pildīja sa­plēsto
foto zibspuldžu lauskas, bet
lepnie dižciltības pārstāvji pavisam
ikdienišķās drānās klusi devās atpa­kaļ
uz savām dzlveis vietām, pārdomā*
jot par pagātni u t i . . . vakardienu.
Ajlfbrivošanas svētki! lelaa ļaužu
pilnas, jaunieši tautas tērpos, karogi
plīvo, karavīri defilē... „Milsu at­griešanās
ir definiliva. Jūs esat fran­či
uz mūžīgiem laikiem. Ee esmu
Francija, un jūs eMt Elzasa. Es nesu
Jums Francijas skūpstu," tā 1914. g.
elzasiešiem teica maršals 2ofrs, kad
j ē c 44 gadiem šo apgabalu atkal pie­vienoja
Francijai. Par godu šai dienai
mūsu pilsētā atklāja piemiņas plāks­ni,
un ļaudis atcerējās laimīgo brīdi.
Veterāni no citām pilsētām, grezno­jušies
pulka nozīmēm, 2 batiiljoni kal­nu
strēlnieku un tikpat daudz kājnie­ku
gāja parādē. Kalnu strēlnieku mel­nās
uniformas, melnās beretes uz vie­nas
auss, balti cimdi ar lieliem atlo­kiem,
mašīnpistole», karabini, spožie
orķestranti mijās ar zaļajām kājnie­ku
uniformām. Ātrais franču parādes
solis, ko armijā ieveda ķeizars Na­poleons,
un brašie ordeņiem grezno­tie
karavīri atmiņā atsauca vecos ķei-
IraBsUnoniefiics Invc
maksAosi 8 miil. DN
Izceļotāju skaitam pēdējā laikā
strauji pieaugot, transitnometnes pār­pildītas
līdz pēdējai vietai. IRO va­dība
šādu bēgļu saplūdumu bija pa­redzējusi
un pag. decembri uzsāka
jaunas nometnes iekārtošanu Lēzumā
pie Brēmenes. Maija sākumā nomet­ne
uzsāka darba Pavisam uzceltas
138 divstāvu mūra ēkas, un nometne
spēj uzņemt 5500 personu. Eku būve
izmaksājusi vairāk nekā 8 milj. DM.
Lielākā dala ēku uzceltas amerikā­niskā
tOTpā — 6 nedēļās. Trīs mai­ņās
strādājuši 67 vācu firmu strād­nieki.
Nometne uzņem izceļotājus no Min-chenes,
Augsburgas, Ludvigsburgas,
Ventorfas, Zalcburgas, Triestas, Parī­ze*
un Berlīnes transitcesitriem. Izce­ļotāju
skaitā bijuši arī ap 400 latvie­šu.
Lēzumā iekuģo ari Kanādas brau­cējus,
kuru pēdējā laikā servišķi
daudz. Latviešu vairums dodas UEZ
ASV. Rosīgu daibFbu sākusi YMCA
mūsu taut^a Li^louša vadībā. Katru
svētdienu notiek dievkalpojumi, ko
vada māc. Zuzāns, Uzturs nopietnā
labs. tā ka policijai snaz darba, kon­trolējot
pie vārtiem ^igrantus un
raugoties, lai tie neienes ēdamvielas.
Nometnes administrators it K. Elling-sen&
<L &
zara musketierus. Lielu un stipru
tautas vadoņu gars tik drīz tautā ne­izzūd.
Un ari Zofra gars franču tautā
vēl dzīvs.
Mūsu pilsētai Ir slavena pagātne,
lai gan tā ir tikai neliels rūpniecības
centrs, Taianiešl ir bijuši Francijas
senāta prezidenti un koloniju „pro-konsuli".
Pirmā pasaules kāfa laikā
pilsētu apmeklējis arī „tlģeris" Kle-manso,
prezidents Puankarē u. c.
Laikraksti jmiedz seno dienu uzņēmu­mus,
rada vēsturiskas ainas. Gribas
dzīvot šai sajūsmai līdzi. Arī mēs paši
kādreiz svinējām savu atbrīvošanu tik
pat svinīgi un godbijīgi. Sirds gaida
jaunu atpestīšanas stundu. Ar Lāč­plēša
garu!
Ari mūsu mazā kolonija Francijas
austrumos baudīja dažus svētku brī­žus.
Vasarsvētku pirmdienā Milūzā
bija paredzēts iesvētīt divas latviešu
jaunavas, bet, diemžēl, ieradās tikai
Paziņojam saviem godātiem
abonentiem un pārstāvjiem
ASV, kē, sākot ar š. g. 1. jūni­ju,
mūau laikraksta galvenā
pārstāvja un gaisa pasta abo­nentu
kartotēkas vadītāja ASV
ALEKSANDRA ĀBOUŅA
64, Sunnyside Ave., Brooklyn
N. Y.
ICK apgāds LATVIJA
viena. TotliHs prāvais dalībnieku pul­ciņš
liecināja, ka vienības doma
briest un ir tautiešos populāra. Svi­nīgais
bridis baznīcā atgādināja Jau­nas
mūķenes uzņemšanu klosterī, kad
viņa viena pati baltā tērpā godbijībā
lieca ceļus ziediem un lauru kokiem
greznotā alllāra un melni tērptā mācī­tāja
priekšā. Ieradušies bija 42 diev­lūdzēji,
viņu vidū tautieši, kas tikko
bija atgriezušies no cīņām tālajā In­doķīnā,
un Dieva vārdu latviešu va­lodā
pēdējo reizi dzirdējuši 1944. g.
Piederību savai tautai šai pat reizē
apliecināja arī jaunpiedzimušā zāna
kristības latviešu draudzē.
Sāpīgi bija dzirdēt, ka viens no
mūsu pulka jau iī mēneša beigās aiz­brauc
uz Kanādu. Nu jau trešo reizi
savā jaunajā mūžā uzņēmīgais un
centīgais jauneklis uzsāks dzīves cī­ņu.
Lai Dievs dod, ka atgriežoties
dzimtenē, viņam tā nebūtu atkal jā­atsāk,
bet vienīgi jāturpina!
Ciņa dod panākumus. Kauju cīņas
vainago karavīru galvas un krūtis,
nes brīvību un neatkarību. Bet šīsdie­nas
civilie f.varoņi" sauc — ..nost ar
militārismu!" Kādus panākumus var
uzrādīt „civilā cīņa"? Politikā to sauc
par polemiku un diskusiju, bet citur
— par savstarpēju apkarošanos. Divas
Francijas partijas — degolisti un so­ciālisti
— jiiiu uzsākušas pirmsvēlēša­nu
cīņu. — Degols vēl arvien kritizē
pastāvošo režīmu un grib par katru
cenu vājināt politisko partiju iespai­du,
par parttugu stādot valdību, kurai
pirmā vietā rūp valsts intereses. So­ciālisti,
turpretim, prasa visu varu
partijām un valsts stiprumu un lab­klājību
secina no to stipruma.
Komunisti iekšēji sašķēlušies. K i d -
reiz komunismam bīstams bija troc-kisms,
tag^ad titoisms. Vai starpība
būs tikai nosaukumā, to varēs spriest
pēc Francijas parlamenta vēlēšanām
17. Jūnijā. Mērenās demokrātiskās
partijas vēl arvien uzsver nacionālās
vienības bri'vfbu, t. l. personai jāga­rantē
neierobežota brīvība, ja tā ne­apdraud
nacionālo vienību.
Nacionālāii vienības brīvība nodar­bina
ari mūsu apgabala tautiešu prā­tus.
Ne visai veicas ar tās nostipri­nāšanu
šaf lielajā demokrātiskās brī­vības
zemē. Ir daudzi, kas brīvības
vārdu s^sprot kā „vi6u iespējamību
piepildīšanu'. Bet latviešu pulcēšanās
vēsture Francijā nav tik gara, lai no
tās varētu prasīt kādu neizsmeļamu
aktivitāti: iīākumā pulc:ņš patriotu
nodibināja Latviešu palīdzības komi­teju
Francijiii, un nav ko pārmest, ja
tās sākotnējais darbs aprobežojās ti­kai
ar tftutiešu ap7.ināšanu un palī­dzību
bij, leģionāriem. Pārmetame nav
arī jaunalbraucējiem,, ka viņi tās dar­bībā
saskatiļa trūkumus un nesekmī­bu,
jo sākumā ieceļotājs ikvienā ze­mē
cieš trūkumu un gaida palīdzību.
Pēc pieciem gadiem šai vecākajai lat­viešu
organizācijai Francijā jau ir
vairākas nodaļas. Ar draudzes nodi­bināšanos,
kas cieši sa^darbojas ai
LPKF, tas darbība vēl paplašināju­sies.
Francijas latviešu dzīves stan­darts
nav tik augsts kā dolāru zemēs,
kādēļ no mmsm nevar prasīt tādus
materiālus upurus, kā tas varbūt ce­rēts.
Tāpēc Francijas latviešiem būs
vēl jāpaciešas, līdz izdosies nodibināt
DVF vai LNF nodalu. A. Pārumi
9fēlgiJ<l, Maiji.
ildesheimiešu
„jubaeja"
KARTUīE LATVISKIE BIH>RU VA­KARI
TEICAMS PARAUGS TAUTIE­ŠIEM
Daudziem tautiešiem nav ne jaus­mas,
ka Hlldesheimā pie Hanoveras
vēl dzīvo latvieši, turklāt tik rosīgi,
ka DV Hildesheimas nodaļa jau var
atskatīties uz 33 biedru vakariem, ku­rus
pasāka rīkot septembrī un kas iz­vērtušies
par svētīgu tradīciju .Va­karos
pulcējas paši hildesbeimieši,
pārstāvji no tuvējām nometnēm un
viesi — cittautieši no šejienes nomet­nes.
Ik vakaram savs vakara vecā­kais,
tā veidojot katremi sarīkojumam
savu īpatu seju.
,Jubilejas" — 33. biedru vakara
vecākais Z. Skuja klausītājiem pastā­stīja,
kā vietējā DV nodajā, kas ap­vieno
gandrīz visus 30 pieaugušos no­metnes
tautiešus, radusies un arī rea­lizēta
ideja kārtējām ik nedēļas sa­nāksmēm.
Tās tagad kļuvušas par še­jienes
dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Hildesheimieši vēlētos, lai tikpat vie­noti
un brālīgi ik nedēļu uz pāris
stundām kopā sanāktu tautiešu gru­pas
arī visā pārējā pasaulē. Tad arī
nebūtu jābaidās, ka ar gadiem dau­dziem
būs izdzisis latviskais sirds sil­tums
un mīlestība uz dzimteni. H i l -
desheimiešu vakaru programmā refe­rāti,
kara atmiņu stāstījumi, dziesmas
un pārrunas.
Pieminētajā jubilejas vakarā pēc J.
Gedrovica priekšlasījuma par latvisko
gribu DV nodaļas priekšnieks V. Sal-davs
ar vakara vecāko un referentu
izdalīja balvas rosīgākajiem vakaru
apmeklētājiem. Grtoatu ar veltījumu
saņēma kāds 70 g. v. kalpakietis, kas
no 33 vakariem apmeklējis 31. DV
centrālās valdes pārstāvis noņēma sev
DV krūšu nozīmi un, klātesošiem su­minot
jaundilīgi mošo sirmgalvi, pie­sprauda
to viņam. Balvaa — krūšu
nozīmes, latviskas prievītes un grā­matas
ar veltījumiem — saņēma arī
citi cītīgākie sarīkojumu apmeklētā­ji,
reizē ar vēlējumu —• kopā ar at­miņām
par latviskajiem biedru vaka­riem
nest šo ideju visur, kur vien bū­tu
lemts nokļūt.
Hildesheimiešu rosība Ir teicams
paraugs citiem, bet viņu piemērs nav
vienīgais. Līdzīga rakstura latviski
biedru vakari, kuros aicināti piedalī­ties
arī citi tautieši, jau agrāk rīkoti
Eversburgā, Augustdorfā un citur. Pē­dējā
gadā rosmi vēl sekmējusi Ipala
rosības plāna pieņemšana un kultūras
referentūras nodibināšana pie DV
centrālās valdes, un šogad ar vairā­kiem
biedru vakariem var lepoties ari
Hanovera, Braunšveiga u. c, tāpat ie
minami jau aprakstītie latviskie ra­kari
Ventorfā un Gronā. Ja lādu va­karu
tradīcijas varētu ieviest un sa­glabāt
ne vien Vācijas tautiešos, bet
arī katrā mazākā izkaisīto latviešu
grupā citās zemēs, to nozīme latvie­tības
saglabāšanai trimdiniekos varē­tu
būt lielāka nekā to iobrld varam
iedomāties. A« Z.
icceļolilof lei Ā in
Mfiiei
Tautu ladArbiba un saprašanas
iespciama
PASAULES VMCAS KURSI UN KONFERENCE MELŪNĀ
Lai izkļūtu no Eiropas un rastu
darbu un eksistences iespējas aizjūrā,
bēgļi vairākkārt mēģinājuši nelegāli
atstāt Eiropu un bez iebraukšanas at­ļaujām
izkāpuši ASV u. c valstu kra­stos.
Latvijas sūtniecība Vašingtonā brī­dina
tautiešus no pārgalvīgiem pasā­kumiem
un braucieniem, pirms nav
apgādātai nepieciešamās ieceļošanas
vīzas. Līdz šim Sav, valstīs iebrauku­šas
vairākas laivas, un tikai ar lie­lām
grūtībām sūtniecībai izdevies pa­glābt
šos iebraucējus latviešu« no de­portācijas.
(Pēc pēdējām ziņām uztu­rēšanas
atļauju ASV nav ieguvuši di­vi
latvieši —- Ernests Karulis un Jā­nis
Paltlņš, kas nosūtīti atpakaļ uz
Zviedriju. — Red.) Savienotās valstīs
var iebraukt tikai ar attiecīga ASV
konsula izdotu izceļošanas vīzu. Zi­nāmas
cerības uz pagaidu atbrīvoša­nu
no imigrācijas aresta varētu būt
vienīgi personām, kas atbēguSas uz
Ameriku no kara joslas vai no apga­bala,
kur tiem draud tiešas briesmas.
YMCAsYWCAs organizlcijas visā
pasaulē d a \ i ^ darījušas, lai bēgļiem,
ārzemju strādniekiem u. c. ārpus
dzimtenes esošiem dzīvi svešā zemē
atvieglotu. Lai šo kustību vēl vairāk
Aizvesto atceres diena
Strasburga
Lai atcerētos boļševiku 1941. g. 14.
jūnija nakti aizvestos latviešus, Fran­cijas
latviešu biedrība kopīgi ar DV
nodaļu 17. jūnijā Strasburga, FLB
Strasburgas nodaļas telpās, rīko aiz­vesto
atceres dienu. Ievadījumā pa­redzēts
latviešu dievkalpojums Stras-burgas
ev. lut. baznīcā, pēc tam FLB
centrālās valdes priekšsēža un DV
Francijas nodaļas vad. A. Apses refe­rāts
par tematu Latvju tauta Golgā-tas
ceļā. Noslēgumā literārs vakars ar
dzejnieces Ilonas Leimanes piedalīša­nos.
A.
Jaunas izceļošanas jcspe-jas
veciem jaudim
IRO galvenā mītne Minchenē ziņo
par dažāņi jaunām izceļošanas iespē­jām
gados veciem DP. Holande vēl
var uzņemt 53 personas, vecākas par
65 gadiem, ko aUevišķi vai pa divi
kopā novietos mazās mājiņās. Vienī­gais
noteikums, ka kandidāti nedrikst
slimot ar lipīgām vai gar^ slimībām,
un tiem jāspēj kāpt pa kāpnēm. In­teresentiem
nekavējoties jāsazinās ar
National CaOiolic Welfare Conference
tuvākob iroju.
Bez tam United Council of Christian
Chur'ches Īrijā sagādājusi novietoša­nas
iespējas 10 veciem protestantu
vai pareizticīgās konfesijas laulātiem
pāriem, ko novietos kopā privātās
lauku mājās. Kandidātiem tūlīt Jāpie-tuvāko
biroju.
Zentā Mauripa Libeka
Atceļi 01 Zvtedrtia Ubekā Tairikti dienai
Biturēlii ptiIftāBi UtvleSa eieļitte an f«kst-
•lecf Dr. phU. Zeitt Mauriņa.
Koailaa loULisa draugu biedrībā viņa ni-
Bija par teaati loliia rieta paiaulet llte-ritart.
Llbekat Behabaat x< bt)a basātigi
rotāta puķēs, m iarIke)«Bt rlfioStli fveeu
galmā, tā radot Iitt ivlilgv aotkaņa. iete-rāti
g«va dsivii klaoilt&la attaociba, im vēl
Ugl pēc tā ap autori paicēj&s dandti cienī­tāji,
lai pāraltii kaat (livf vārdu m la-ņtaito
rakitaiactt autofraBUBs vico valodU
iioākaiajāt viņaa granātās. Bakitnied gan-drii
butitki apbēra roiēa. Udx llm vēl ne-vieni
Eo«ēta lolāna drangn bledrfbai larī-ko)
ami. kā Borādlfa rlkotilU Debija palcēļU
tik dandi iB tik auatdgoa klattaltālos, kura
vldfl rediēja ari Ubekaa vācu kaUūrat drī­ves
proBUBtacef. Ubekat vāca Itikrakiti bi)a
Ucill Btilaieiidll taiIkoiBaia, pleabiot, ka re­ferente
Ir Utviete BB tagad trimdā darbojai
Upialat oBlvenitālI par lektori, bl)a minēta
ari rakitnlecea pertoalgā draudzība ar So-lāBB.
Z. Mavrlņai referāta Latvlela Btdevami
tft«dā bija iidevlba dtirdēt Llboku Mēienei
Bometsoe latviešiem. Vakarv levadl)a LCK
pfintāvif Slēivlgā-HolStelBā A. Vanags. Z.
Maorlņa prlekllasllnmā starp cita skāra ari
aadoBātlsna lanULloai, pieminot, ka ta|ā
Man daudi maldlIaSles an tādēļ moms tagad
Uk daods Jācieš. Bijāsi k}Oda, ka rlnātnlskos
darbos agrāk nelideva kādas lielu aādjas
valodā ^ vāca vai aaglo, kā to dara dtas
maiu laotas. latvieša linātniekam oa māks­liniekam,
Iekarojot sev vieta paiaolē, daž­kārt
Jālijat, ka pieder pia tautas, kas par
sevt nav noSlbtnāJasl noteiktu priekSstatu.
Mēs alutāvam nevis ekspaaslvo, bet toleran­to
nadoBālisaa. TurprcUm lielais Cechs Ma-sariki
atbaidījās sveša Iespaido, apiloāda-mles,
ka spēdgā rakstorā tie tikai skaidro
un dara auglīgu nacionālo kodola. Masariks
apprecēja amerlkānieU on tā kļava morāUski
un politiski čechiete.
Seferente norādīja, ka latviešu trimdinieks
BO diimtenes paņēmis Hdi skaidro latvisku
sirdi oa alclaāja latviešus ari turpmāk sa­glabāt
to tādu paSu. Tad mēs tiešām reiz
pārnāksim tajā temē, par karu dzejoja Po-roks,
— kaot vai Ukal, lai rastu tor kapa
vietu.
Ubekā Z. Mauriņu apciemoja daudzi denl-tājl
— vācu koltfiras darbinieki pat no Ham-bargas
on vēl tālākām vietām. Hamborgas
radiofonam Z. Mauriņa Ierunāja plati par
draudzību. Plati paredzēts pārraidīt tuvākā
leikā. K. 8t.
Izplatītu un stiprinātu, Pasaule*
komiteja no 27.4.-6.5, Melūnā, Fi
cijā rīkoja internacionālus Y/Y vi
tāju un sekretāru kursus. Kursos
dalījās 12 tautību dažādu ticību
darbinieki no 6 Eiropas valstīm,
cijas par vispārizglītojošiem pnt
metiem un reliģiskiem Jautājui
lasīja mācības spēki un dažādu
fesiju garīdznieki, bet par Y ^
cipiem. darba metodēm un it
un organizāciju lasīja Pasaules k(
tējas un dažādu Eiropas un Arei
zemju Y Y vadošie darbinieki.
Kursu dalībnieki, vadība on U
li jutās kā viena liela ģimene,
visi pieredzēja dzīvu piemēru,
iespējama internacionāla un intt
fesionāla saprašanās un sadt
kur katra atsevišķa persona ne
patur savu nacionalitāti un tlt
bet to tālāk izkopj un padziļina.
Francijas radiofoni pārraidīja
šiem kursiem reportāžas franču,
poļu un ungāru valodā Jvlelūnā
ka arī konference, kur pārrunāji
darbības iespējas starp vietējo,
nālo YMCAs kustību un šinīs
esošām citu tautību YMCAs
zācijām.
Latviešu JKS kursos un konhi
pārstāvēja A. Ludriksons no V[
un J. Straubergs no Zviedriju
« " ' t r f l c l g l f Ai»'»
,.utleJu ASV }
salīdz
ieceļo
oriD }
P
i
dl
i
Arscnijs Podniel
pedcja ģtakā
Mirušo redaktoru Arsēniju P
n i e k u izvadīt aizmuža gaitās
dien, 2. jūnijā Londonas Kensal
kapsētas krematorijā bija san
prāvs bērinieku pulks. Cereai
vadīja prāvests E. Bergs. Izs'
pēdējai bērinieku dziesmai un b
miem mācītā a atvadvārdiem, I
lēnām aizslīdēja un pazuda pa
tāju skatieniem.
Ar uzrunām no aizgājēja atva
noliekot vainagus, sūtnis K.
LNPL prezidija priekšsēdis A.
kuks, Lāčplēša k&ra ordeņa ķavi
ru vārdā — prāvests Grāmatlņš,'
& tītaru audz«anļ
•ļtSl. m Minasol
JSS, Tlsmaz amerikāņj
liiikiUi «n sniegotas, Ip^
^ļ, vasarai mērenas. B
j{ņ pusot^^s ziemas, pi
tiii vasām, bet mai
Tķii pie aukstuma pierf
nlikii tik ai^sta, vairā
Jjjilļi karstums vasari
iiTialtolnams ar dier
j^ifm un pr5riju lai
Ittiiio apiiaiu dāļ Mint
gavas Vanagu Fonda vārdā --^^B|^ani8 vietu jau agr
Kursietis, Londonas Avīzes pārvi
priekšsēdis 0. Rozītis, nelaiķa
kais darba biedrs red. J. And
Latvijas apgāda un redakcijas
dā — A. Veinbergs, un daudz
draugu un paziņu.
Runātāji atcerējās Podnieku
Latvijas atbrīvošanas kara cin
un Lāčplēša ordeņa kavalieri,
zobens bijis asi trīts pret mūsu
ienaidniekiem. Daudbs rakstu pa
ši nepabeigti. Viņa darba biedru
devums tagad tos pabeigt tādā
kā to sācis Podnieks. Nelaiķis a
dzies pretim Latvijas rītausmai.
Tad bērinieku rokas spiediens
laika tuviniekiem — kundzei un
lam, lai katr^ atkal atstātu šo
un klusuma vietu, kur palika
mirstams draugs.
LATVIJAS EV. lUT. BAZNI(
SINODE LIELBRrrANIJA
2. un 3. jūnijā Londonā sanāca
sēdi, kurā piedalījās 8 Lielbril"
latviešu draudžu mācītāji un
stāvji. LNPL vārdā sinodi sveica
zidija priekšsēdis A, Abakuks»
de pieņēma prāv. E. Berga ziņoji
par baznīcas darbu Lielbritānijā
Latvijas ev. lut, baznīcas Lielbl
nijā iekārtas un darbības noteiki
Draudžu robežu jautājums Jāizkl
Baznīcas virsvaldei saziņā ar
dzēm. (Plašāka informācija par
nodēs lēmumiem un atzini
sekos.)
ii«i«lelropieši, galvenļ
un somi.
lem te dominļ
li lettkaieiuli wl Mines(
pitii - Mlneapoles ui
Ari cItSs pllsētr
dali, ir daudz zviedri
un lomu, kag dzl
ies mežiem
liemeļu daļu, Jo t
ktonieclbas, lopkopība
- ^ ^ ^ W i s , cūkkopības un put
^ ' ^ ^ • l l i i i i i i p l a ^ i koku rūpni
^^^Hia plntrādašanas uzņēmi
" m], elevSlori, piena pr<
11.1, Ir arī smagi
ķtt ne tik plaša, lai Mļ
"itiriipnieclbas statos.
ipri«st, kura konfesija tj
>tW,ka ev. lut. konft
pteljo (8 visvairāk, kas i3
««kandinavu, somu d
Ar! lielākā daļ]
» t e ieceļojuši e
teijaj gidibu. Ir zvie(
^ ^ »oinu draudzes, k\
W notiek viņu mātes vi
:W mm arī latvieši
* Mineapolg un S
««^Ulpojumiem latvieš
. If latviešu kustība Mi
P^nns pusotra gada lai ^ f«auz 800, no kuŗiei
J,^a laukos vai prc
Ķ JtMineapoie un Si
ļaunais likums ārzemniekiem VaciBi?^^^^^^^^^^^ S
(Beigu)
ADMlNISTRATlVre NOTEIKUMI
ilnftSino, ledz ftietunvficilu teStrili
b« pēc latverimet 120. ptoU lot "
•M Mineap
"tlDHnfliit..
«lē un Si
Latvieši •- ceturta lielāka
DP grupa Vācija
No pēdējās, maijā publicētās oficiS-lās
IRO statistikas redzams, ka uz
1. maiju amerikāņu joslā Vācijā biju­ši
reģistrēti 35.054 DP. Ja atskaita
nost pāri par 4500 personu, kas tai
laika jau gaiidīja izceļošanas kuģus
Bremenē, tad jc^lā vēl palikušo DP
skaits tikai nedaudz pārsniedz 30.500.
Lielākā DP grupa ir poļi — 6600, nā­košās:
ukraiņi — pāri par 6000, ildi
— ^00, bet ceturtajā vietā ar nepil­niem
30(K) stāv latvieši. Seko bezpa­valstnieki
un nansenisti — pāri par
2600. lietuvieli — nepilni 1300, ap
1000 čechoslovaku, nedauds mazāk
igauņu, ungāru, krievu un jugoslavu.
Vairāk nekā divas trešdaļas no atli­kušajiem
DP bija sakoncentrētas
Minchenes (7.) IRO apgabalā, kur mīt
ml apmēram pus® visu latviešu DP.
STi Bodalas pirmdi 21. ptatt putdt, ka (^^' 9)- Plemioēttli ittvertBtl ptsts
Srieanieklem, pieņemot Vicljai pavalstnie
ciba. pltmērolaml vtipiriļte i p i k i eiošU no­teikumi
par pavalstniecības piešķiršanu. LQ.
gurnos Uiealot, sevišķi ļāievēro stāvoklis,
kādā bes dilnteaes paltkuSla ānennlekl ir
BoaSkoSi. ApriķlBot attiecīgos aoiokļos, )ā-riķinās
ar IOdiC)a aatertllo stāvokli.
Nevienam nevar liegt Ieceļot vai ari at-grietUts
savā Silaleaē (U. p.).
Ja pubUakās drošības labad kādu ānem.
Bleķa nāktoi no Vācijai Irraldi!, tad viņam
Jādod Iespēja So lēmumu likumā parediēlā
kārtībā pārsūdiēt. liraldft drīkst Ūkai tad.
)a lOranms ir stājies likumīgā spēkā, pie kam
iiraidāmam lādod pietiekams laiks atrast sev
Jaunu dzīves vietu kādā citā valsti. Ariem-nieku
nedrīkst izraidīt vai Izdot valstij, kurā
viņa dzīvība un brīvība Ir apdraudēta (23.
p.). Sls tikums neskar augsto komisāru 1S49.
g. 27. oktobra likumu Nr. 10 par nevēlamu
personu Uraldlšanu.
TOSISKA AIZSAfiOZiBA
Vādjas federālā valdība saziņā ar bun-desrātu
pilnvarota Udot IzpUdnotelknmns. lai
- ēļ garaatitn ptUdiIbii na alisardzibn Vā-djā
dffvojoilea bei dzuBtenes pallknilera
Sneaniekleo. kādu viņi dtādl saņemto no
savu valsts diplomātiskiem pārstāvjiem; b)
regulēto dažādu apliecība ttSoSaao viņiem
kuras BormāU vtņi varēto saņemt lo savas
valsts ettledgaiān lesUdēa. Pēc i ! panU
BOtelkomles izdodamās apliecības derigoma
flņā pielīdzināmas apUecIbāa. kādas bCitu
lidotas BO attiedgās valsts piekritigām ie­stādēm
(24. p.j.
BEIGU UN PARUAS UUCA NOTilKUMl
Udevofflos, kādi celtos ar il Ukuma iedil-
Ita, ka federālā valdība (der Bond) atMMi
okupāciju lidevoalcm BB dtāfli takMl
ilrējām kara sekām — maksāJoAlMi
folgeluten). lukaņā ar sptdālB UksM.^
pat federālā valdība sedi piemaksu f*
floctālās apdroSinālanu makajnmtea, '
tot piemaksas apdrošināšanai prat bet^
un bezdarba pabalsUem.
Saskaņā ar 26. pantu, Sls Jaoaals
vteattlecas uz personām, kas atrodts
ianas procea un saņem no IRO aprSl
uzturu (FOrtorge und tnterbaltļ.
Priekšpēdējais (27J p. paredi, ka 11
berllnē agrāk vai tagad dzivojoio bas
tenes pallkuSo ārzemnieku tiesiskā ftāt
normēšana Ir atkarīga no sptdāla
berllnē pieņemama likuma.
Likums nobeidzas ar dekUrādjo, ka Ufl
JBS spēkā pēc izsludināiaau (21. p.).
Kā redzams, visi Rletumvādjā on tU
berllnē dzIvojoSle ārzemnieki pēc II
sadalās trijās grupās: a) IBO tiesiskā
dzibā esoSie, kas ar SI Ukoaa Isslo^'
Ir tam pakjautl; bj bez dzlmteaes
āfxemnlekl, kas neatrodas IRO tlulskl
ssrdilbā, bet kurus tādiem ptaUdilnāf
atUecIgo papildnoteikumu izdoSanas; c)
bez dzimtenes paUkuSle ānemnlekl, kif
rodas IzceļoSanu procesā, saņem IBO •!
OB ttitoro oa kuriem Sls Ukoms aav
rojams.
Likomam Ir Uela BOffae Bflso tlulski
•okja BOtelkšanā. UkoBdevēJam Ir
liibā griba regulēt to dlvēko stāvokU<
Sādā stāvokU nonākuSi otrā pasaules
d§). Nogaidīsim apsolītos IzpUdnofeiki
kēt, cerams. Izlīdzinās dažu labu stsl
bi], kas paUkosl likuma tekstā.
M«g. iur. J.
mmm un „ k
fc^u-!™a«. Lielpiugt
«tundu miri
«BVlļU
i
te
l i
A
»• Lall
HiiiC,.^* Izplata pi