1951-06-09-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'āru kursus. Kul^«i- «l? Eiropa» unT. nieki, vadība gg « dzīvu piemjn, v.* rašanse un acionilitjti un « T ""P) padSn?^ reportāža, hanSU" tu valodj . M e l i ' i ļ"«tan.vlet5ļ,^ tamību A 5 f ^ SkUTIMMikj^ Ludriksoni » , viZ rgs no Zviedriju tl js Podnieh eja «aiti aktoru ArsSniJu Poj. dit alzmuža galtij ,e,|. Londonas Keiuļil Gr«a mātoriJI bija eandi» eku pulks. CereioDh ts E. Bergs. Izstoot «ku dziesmai un beldij. a atvadvardiem, iļļinti SJa un pazuda peviiH. m. no aljgi]§ļa atvadi b. agus, sūtnis K; Zati^i, ja priekšsēdis Abi-a kara ordeņa :kaval!^ r8ve6ts GrSmatļfl, Dsc-u Fonda vārdi: - A. donad Avīzes ilrvalde$ . Rozitis, nelaiļia Iu4 )iedrs red. J. Andrupj, da un redakcijas v!r-inbergs, un daudz citu ziņu. tcerējis Podnieku \\ Ivošanas kaŗaclnltlļii ordeņa kavalieri, kam si trīts pret milsu wni« . Daudz rakstu paliku* Viņa darba blediu 108 pabeigt tļdi gari. dnieks. Nelaiķis ai«i«i-atvijas rītausmai. ku rokas spiediens lem — kundzei ua di- 6 atkal atstātu io oii» ietu, kur palika neali' 8, Sestdien, I95I. g. 9. jGnijā Latvieši -gi EV. lUT. BAZNĪCAS lIElBRnSNlrt S Londottl MR»»" edalījS» 8 UelbrlIlnlM •džtt mācitSji;«" P«' 5rd8 sinodi «vtica dis A. Abakttlt5. Sto> ,riv. E. Berga »lyol« darbu Lieftri'Sj'^J,,; ut. baznīcas U * » ' un darbības notgļ žu jautājums \Uļ valdei im^iŗl iemVaci» • C ' ka ^ ^ ^ ^ ^ laņem n^,, I uBd UnterhaUJ. a UkuiM. , i,id*' b) w 5 L A T V I J A JOIMATS U N DABA ~ NODARBOŠANĀS KONFES!IAQ VIISU KUSTĪBA MINESOTA: NO CITIEM STATIEM lERODA^ VAIRSK NEKA IZBRAUC - DViŅU PILSĒTA PIEVELK SPĒJAS ~ SABIEDRISKA DZIVE SPECIALRAKSTS LATVIJAI N O ASV ~ l A T - DARBA lE-Sākoties DP izceļošanas akcijai no Vācija* uz ASV, latviešiem nebija iespēja izvēlēties štatus, uz kuriem braukt, jo trūka Informācijas kS par daifea» tl dzīves un klimatiskiem ap-stikliem. Veclatviešu, kas varētu dot vajadzīgo informāciju, ASV nav daudz, un ar tiem bija trūcīgi sakari. TldSl plrmiem Ieceļotājiem bija jābrauc tur, no kurienes bija saņemt: galvojumi. Latvieši tomēr pētīja A SV karti un, ja bija iespējanifi, vairāk izvilSjāa valsts ziemeļu un austrumu štatus. Tagad, kad dala tautiešu A S V jau nodzīvojuši ilgāku laiku un iepazinušies ar apkārtni, i r iespējams salīdzi-nlt apstākļus dažādog štatos. Tāds salīdzinājums nepieciešams, jo daļa tautiešu vēl arvien ieceļo ASV, bet dala no Jai| ieceļojušiem grib pārcelties ut piemērotākiem štatiem. Pa-, itlitllu par latviešu dzīvi, darba ie> ipSjlffl 0. c. Minesota, cik ar šiem jautājumiem esmu varējia iepazīties 15 nenesu laikā, kopš te dzīvoju. Mineēotas štata ziemeļu dala, kas bagāta mežiem, robežo ar Kanādu, Minesotu pieskaita arī A S V maizes klitīo, Jo zeme te ir auglīga un lauksaimniecība labi attīstīta. Ziemeļu dal i vairāk audzē kviešus, dienvidu da-ļj — kukurūzu. Ziemeļos labi attīstīta ari piensaimniecība, cūkkopība un putnkopība, īpaši tītaru audzēšana. Slaveni ir Minesotas sieri. Ļoti daudz ezeru (ap 10.000), kādēļ Minesotu sauc ari par ezeru zemi. Ziemas Minesotā, vismaz amerikāņu uzlvirē, ir aukstas un sniegotas, īpaši ziemeļu daļā; vasaras mērenas. Esmu te nodzīvojis pusotras ziemas, pavasari, rudeni un vasaru, bet man, ka latvietim, kas pie aukstuma pieradis, ziema nelikās tik auksta, vairāk gan mani gurdināja karstums vasarā, bet tas tom/Sr nav salīdzināms ar dienvidu štatu «utīgumu un prēriju sausumu. Klimatisko apstākļu dēļ Minesotu par apmešanās vietu jau agrāk ir izvēlējušies ziemeļeiropieši, galvenā kirti skandināvi un somi. No Eiropas leceļotājiein te dominē zviedri, kas ietekmējuši ari Minesotas dvīņu pilsētu — Mineapoles un St Paulas garu. Ari citās pilsētas, īpaši dienvidu daļā, ir daudz zviedru. Daudz ari norvēģu un somu, kas dzīvei vairāk izvēlējušies mežiem un ezeriem bagāto ziemeļu daļu, jo tā ōtgldina viņu dzimteni. Bez lauksaimniecības, lopkopības, piensaimniecības, cūkkopības un putnkopības te ir arī plašā koku rūpniecība, labības pārstrādāšanas uzņēmumi (dzirnavas), elevatori, piena produktu rūpnīcas u. t. t. Ir arī smagā rOpniecIba, bet ne tik plaša, lai M i nesotu ierindotu rūpniecības štatos. Neņemos spriest, kura konfesija te stiprākā, bet šķiet, k a ev. lut. konfesijai piederīgo te visvairāk, kas izskaidrojams ar skandināvu, somu un vicu ieceļotājiem. Arī lielākā daļa latviešu un igauņu te ieceļojuši ar luterāņu federācijas gādību. Ir zviedru, norvēģu un somu draudzes, kur dievkalpojumi notiek viņu mātes valodā. Tagad nodibināt* arī latviešu ev. lut. draudze Mineapolē un St. Pauli ar dievkalpojumiem latviešu valoda. Interesanta ir latviešu kustība M i nesotā. Apm. pirms pusotra gada latviešu skaitu te lēsa uz 800, no kuriem liellkā daļa dzīvoja laukos vai provinces pilsētās, bet Mineapolē un St. Paulā, kas ir arī Minesotas galvas- Pilsfitas, tikai ap 200, tātad apm. viena ceturtā daļa. Tagad Minesotā dzi vo 1360 tautiešu, no tiem vairāk ne W ļjuse (apm. 700) Mineapolē un St. Pau S. Ka radies pieaugums un ar ko izskaidrojams, ka liela daļa tautiešu Ir pārnākuši uz dzīvi dvīņu pilsētās? •ļ* Pirmkārt, laukos, tāpat provinces PlIsStās, nav latviešu sabiedrības, tad pie maza« Izpeļņas jāstrādā ilgāka darba stundas. Bez tam reti kad Cilvēks jūtas pilnīgi brīvs. Tpaši tas 8«Sm8 par darbu farmās. Lielpilsētu Uļo6muinos pēc darba stundu nostrādāšanas strādnieks ir brīvs un var saukties ar tautiešiem vai atpūsties. No citiem štatiem uz Minesotu ir pāinā- ) n r l J ^ tautiešu, kas galvenā kārts apmetusies galvaspirsētāt, Visvairāk pārnākusi no Dienviddakotas un Zie-meļdakotas, Viskonsinas, Aiovas un Merilendas štata. No Minesotas uz Citiem statiem un pilsētām tanī pat lamā izceļojuši 50 tautiešu: uz Cika- 8, Nebrasku 5, Indiāņu 5, Viiskon-sinu 4 Filadelfiju 2, Ņujorku 2. pa 1 uz Takomu. Mičigānu, Ohisio. Nudžer- SIJU un Toronto (Kanādā). Kādi 10 līdz 15 tautieši izceļojuši, neuzdodot savas jaunas adreses. 9 latviešu jaunekļi no Minesotas iestājušies resp. iesaukti amerikāņu armijā. Pirmajā laikā latviešim vienīgā pulcēšanās un satikšanās iespēja bija latviešu dievkalpojumos, kurus Mineapolē, kā arī provincē vadīja māc. P. Langins. Pag. rudenī sāka organizē-ties latviešu ev. lut. draudze, kuras nodibināšanā lieli nopelni Minesotas universitātes aerodinamikas katedra vadītajam — veclatvietim prof. J. Akermanim. Tagad draudze likumīgi apstiprināta kā pastāvīga latviešu ev. lut. draudze Mineapolē un St. Paulā. Draudzes dievkalpojumi latviešu valodā notiek ik svētdienas centrāli luterāņu baznīcā Mineapolē, vai ari St. Paulā. Dievkalpojumus vada māc. MŪSU mācftāii jaunajā Archiblskapa pārstāvis Kanādā māc. A. Skrodelis, kas nesen atskatījās uz 30 mācītāja amatā nostrādātiem gadiem, par mūsu mācītāju stāvokli Amerikā starp citu izteicās: „Z;iņas no visām pusēm vēstī, ka latviešu mācītājiem Kanādā un A S V jāpārvar daudz grūtību. Maizes darbs daudzreiz kavē veikt mācītāja pienākumus. Svešo zemju baznīcu vadība un arī amata brāļi nesaprot mūiiu dvēseles un nacionālās īpatnības un prasības. Viņi grib gan mūsu tautiešus, lai vairotu savu draudžu locekļu skaitu un „stiprinātu" šejienes luterāņu baznīcu, bet m ^ , mācītāji, v i ņiem esam lieki.- Daudzās vietās ar mūsu mācītājiem apietas aizvainojoši un neciešami. (Tikko lasīju dažas vēstules par mūsu mācītāju ērkšķaino ceļu ASV.) Smeldz arī tas, ka dažās vietās pašu tautieši neatbalsta kopējo latviešu lietu — vieni paiet garām baznīcai, citi aprēķina dēļ iekļaujas amerikāņu draudzēs, un mūsu cīņa par nacionālām draudzēm un baznīcu tiem liekas nevajadzīga un lieka. Bet lai arī ir daudz visādu grūtību, kas rada šaubas un nespēka brīžus, tomēr gribas teikt un lūgt: brāļi, galvas augšā! „Ka.s tevi savā druvā sūta, ne mūžam tevi n e a t s t ā s . . . " , šie dziesmas vārdi lai mūs stiprina un mudina. P. Langins, bet bieži piedalās mācītā-ji- viesi no citurienes. Noorganizēti arī radio dievkalpojumi. Draudzes paspārnē darbojas skautu un mazskautu pulciņš un svētdienas skola. Latviešu apvienība Mineapolē nodibinājās pag. gadā un darbojas sekmīgi. Pašlaik apvienībā 190 biedru. Sarīkoti vairāki vērtīgi koncerti ar latviešu mākslinieku piedalīšanos. Latviešu apvienība izdod biļetenu Z i ņas, kurā informē par sarīkojumiem, dzīves un darba apstākļiem, dod norādījumus nodokļu u. c. lietās, pārskatus par apvienības darbību u. t. t. Liela dala latviešu Mineapolē un St. Paulā strādā slim.nlcāg — vīrieši par apkopējiem un sanitāriem, sievietes par pallgmāsām, slimnieku kopējām, trauku mazgātājām u. t. t. Divas tautietes jau ieguvušas māsu tiesības. Slimnīcās strādā arī 10 latviešu ārsti, gan pagaidām na savā arodā, tomēr cerams, ka daļai šīs iespējas pēc kāda laika pavērsies. Atalgojums slimnīcās no 0.90—1,05 dol. stundā. Daļa tautiešu strādā par sētniekiem, apkopējiem, aptīrītajiem u. t. t. Atalgojums līdzīgs. Citi strādā dzelzceļu darbos ar atalgojumu 1.15—1.3(!( d o l , būvdarbos — 1.30—1.50 stundā. Amatnieki nopelna vairāk, īpaši, ja iestājušies arodbiedrībā. Tā elektriķi izpelna 1.50—1.80 dol. stundā, krāsotāji pat vairāk, bet latviešu vidū tādu nav daudz. Daļa tautiešu kā „pārnie-k i " (virs ar sievu) strādā turīgu amerikāņu ģimeņu mājsaimniecībā. Izpeļņa kopā 200 dol. mēnesī pie visa brīva. Lielākai daļai tomēr jāstrādā ilgas stundas un reti kad ir brīvi. Brīvāks laiks ir tikai tad, kad darba devēja ģimene uz laiku aizbrauc. Dzīvokļu jautājums, kā visāis lielpilsētās, arī šeit lielākas rūpes dara ģimenes cilvēkiem ar maziemi bērniem. Taču dzīvokli sameklēt ir iespējams. Vieniniekiem un ģimenes cilvēkiem bez bērniem dzīvokli resp. istabu nav grūti atrast. īres mājas neliela istaba ar nepieciešamām mēbelēm, sienā iebūvētu mazu gāzes pavardu un ledus skapi maksā 7—9 dol. nedēļā, lielāka istaba 10—11. Cenu ziņā starp centru un nonftalēitiļ nav starpības, tādēļ jācenšas dzīvokli atrast darba vietas tuvumā, lai nebūtu jāizdod nauda par braucieniem,, Ielu dzelzceļš vai autobuss maksā 0.15, bet brauciens uz otru dvīņu pilsētu 0.30 dol. Dzīves dārdzība Mineapolē un St. Paulā viduvēja. Daļa tautiešu, kas labāk izpelna un ilgāku laiku te jau nodzīvojuši, paguvuši iepirkt ģimenes mājas un iegādāties autoraaiilnas. Abās pilsētās latviešiem pieder apm. 15 māju un ap 30 auto. Samērā daudz latviešu apmeklē angļu valodas kursus, 4 studē Minesotas universitātē, bet 3 St. Olafa kol-ledžā, kuras filozofijas katedras vadītājs ir latviešu labvēlis prof. Hovards Hongs. Viņš arī adoptējis 2 latviešu bāreņus — ģenerāļa Airēs mazbērnus. So kolledžu ar labām sekmēm jau beigušas 2 latvietes — viena klavieru, otra filozofijas klasi. Minesotas tautiešu kartotēku Iekārtojis draudzes mācītāja P. Langins. Viņa adrese: Rev. Pēteris Langins, 6107, Nicolet Ave. So., Minneapolis, Minn. Andr. L. S a v . v a l s t i s , jūnijā. Dziesmu un kultūras dienu gaidas L A T V J U BIEDRĪBAS LIELBRITĀNIJA DARBiBA Montrealas Sv. Jāņa draudzei; baznīcā 20. maijā Kanādas ev. lut. sinodes prezidents Dr. J. H. Rebie un virsmācītājs A. Mitulis atnalā ieveda Montrealas latviešu ev. lut. Trīsvienības draudzes mācītāju Ādolfu Geiu-diņu. Māc. A. Gaudiņš Kanādā ieradies 1948. g. Viņa nopelns, ka arī šinī zemē nodibinātas daudzas draudžu kopas. Montrealas latviešu Trīsvienības draudzē jau vairāk par 500 aktīvu locekļu. Svinīgo ceremoniju ar uzrunu vācu valodā ievadīja sinodes prezidents, kam asistēja virsmāc. A, Mitulin. Pēc tam māc. A. Gaudiņš aizlūdza par sirmo archiblskapa tēvu prof, Dr. T. Grīnbergu, Kanādas sinodes prezidentu, par tēvzemi un tautu dzimtenē, tālajā Sibīrijā un trimdā. Dievkalpojumu kuplināja Montrealas latviešu koris, A. Granta vadībā. Pēc dievkalpojuma notika draudzes un viesu kopējs vakars. Kanada^i ev. lut. baznīcas sinodes prezidents iz-teica prieku par latviešu, igauņu un vācu ev. lut. draudžu labo saprašanos. Vakaru kuplināja Montrealas latviešu vīru dubultkvartels 2. Luca vadībā. Sanāksmi noslēdza ar Dievs, svētī Latviju' skaņām. Draudzes valdē ievēlēti prof. Dr. A. Tauriņš (priekšsēdis), R. Goba, A. Spurmanis, J. Asaris, K. Ozols, N. Baumanis, A. Mednis, N. Zoldners, K. Hartmanis, R. Peize, G. Apinis, A. Apse un L Cenne, bet revīzijas ko misijā V. Ziemelis, D. Zušmanis, J. Veismanis, F. Romāns un A . Ticmanis - i ņS Brazīlijas prese par Latviju Riodežaneiro dienas laikraksts A Manha savā 20. maija svētdienas pie- ."^iiniā bija pārdrukājis no mūsu sūt- J^a Brazīlijā Dr. P. Oliņa brošūras ^ Baltico rakstu par Latviju. Laik- ^jļkfits Latvijai veltījis liela formāta ^ivas lappuses, iespiežot arī Rīges f w a t u , Latvijas ģerboni un Balti- IH valstu' - ^foaistlts laikraksts, ko izplata pa Jam Brazīlijas provincēm un ko ar t^isķu uzmanību lasa valdības aprin- ^,^5; Laikraksta svētdienas izdevuma ir 55.000 eksemplāru. ^, . „ 1,.» .innrte» OTcildcnti Dr J H Reble Iesvēta amatā Montrealas UlvieSu 1951. g. pirmf© pieci mēneši LBL darbībā pagājuši gaidāmo Dziesmu dienu zīmē. Neparastā apjoma un izcili nozīmīgais sarīkojums prasa no biedrības darbiniekiem maksimālu piepūli. Organizācijas darbs un koru gatavošanās norit sekmīgi, arī biļešu pieprasījumi ir neparasti dzīvi. Dziesmu dienu rīcības komiteja aicina tautiešu informēšanai provincē radll i n formācijas centrus, kas arī izplatītu brošūriņas mūsu angļu draugiem, aicinot tos apmeklēt Dziesmu dienu sarīkojumus, kā arī organizētu uz Ehiiesmu dienām ekskursijas, izmantojot autobusus un pazeminātos grupu tarifus braucieniem pa dzelzceļiem. Tā kā nometnes pakāpeniski likvidē, informācijas centru vajadzība ļoti liela. Būtu ieteicams centrus radīt sadarbībā un saziņā ar vietējiem koriem, DVF nodaļām utt. Informācijas materiāli pieprasāmi Dziesmu dienu rīcības komitejai 72, Oueens-borou^ h Terrace, London W. 2. Turpat pieprasāmas ari informācijas centru adreses. Viens no nozīmīgākiem pasākumiem latviešu kultūras un mākslas kopšanai būs arī kultūras dienas Bradfordā, kuras nākošā rudenī rīkos LBL Bradfordas nodaļa. Kultūras dienās apmeklētājiem būs iespēja izsekot mūsu mūzikas, glezniecības, rakstniecības, zinātnes, sevišķi vēstures pētniecības jaunākiem sasniegumiem trimdā. Kultūras dienu ietvaros paredzētas ari teātra izrādei, koncerti, rakstnieku vakari, tautas deju uzvedumi, k i arī mājsaimniecības, rokdarbu un mākslas izstādes. Lai novērstu parallēlismu un sarī-tojumu sabllvēSanos, LNPL kultūras nozare aicina provinces centros radīt komitejas, kas izstrādātu sarīkojumu plānus zināmā novadā ilgākam lai-cam uz priekšu. Nepieciešama nodaļu iniciatīva, kā erļ atbalsts, lai šo aicinājumu īstenotu. Baltiešu padome 14. jūnijā atzīmēs Baltijas valstu pilsoņu deportācijas desmit gadu piemiņas dienu, sarīkojot publisku sanāksmi Londonā, Chelsea Town Halļ, kur prezidēs Atolas hercogiene, bet runās Cičesteras prāvests Dankans-Džouns (Duncan-Jone) un redaktors Vudrufs (Woodruff). Sanāksmē pieņemtās rezolūcijas iespiedīs un izplatīs angļu sabiedrībā. Lai pasākums sekmētos, LBL nodaļām savā apkārtnē jāapzin nozīmīgāko angļu politisko un sabiedrisko darbinieku, kā ari organizāciju adreses. Rezolūcijas jāsūta vietējai presei, pariamenta locekļiem, politiķiem, garīdzniekiem, baznīcu organizācijām, pašvaldībām, politiskām un sabiedriskām organizācijām, arodbiedrī bām utt. Jāsagatavo aploksnes ar adresēm, lai rezolūcijas varētu Iz sūtīt 15. Jūnijā. Lai nerastos paral lēlisms, ieteicami būtu šo akciju veikt kopā ar igauņu, lietuviešu un mūsu ! pašu vietējām organizācijām. Akcijas plašums un laba izdošanās ir atkarīga no mūsu kopējām pūlēm. LBL izglītības nozare plaši atbalstījusi Tautas augstskolas darbu populāri zinātnisku lekciju un angļu valodas kursu rīkošanā. Angļu valodas kursos lektora Hantera-Bl^''» vadībā mācās vairākās grupās 40 Kursantu. Vecākā grupa gataVbjas pārbaudēm Kembridžas universitātē, lai iegūtu diplomu, kas dos priekšrocības darba atrašanai iestādēs un tiesības mācīt angļu valodu ārpus Lielbritānijas. Populāri zinātniskas lekcijas notikušas Londonā un citās latviešu dzīves vietās. Londonā februārī O. Ro-zitis referēja par gaumi, martā J. Andrups par tematu Kas ir cilvēks, aprīlī doc. Mežaks (no Zviedrijas) par antibiotiskām vielām. Birdinburijā un Berlejā katru mēnesi lekcijas lasījuši O. Rozītis, A. Podnieks, J. Andrups. Blečlejā un Bedfordā — A. Sprūdžs. A. Podnieks, P. Reinhards un prof. Apinis. Tautas augstskola noorganizējusi arī rakstnieces Ilonas Leimanes turneju Lielbritānijā. Rakstniece viesojusies 12 vietās un maija beigās atgriezās Parīzē. Dziesmu dienu laikā Lielbritānijā no Zviedrijas ieradīsies redaktors un teātra kritiķis Arturs Bērziņš, rakstnieks Mārtiņš Zīverts, dzejnieks Andrejs Eglītis un kritiķis Jānis Rudzi-tis. Lielbritānijas latviešiem būs iz« devība viņus dzirdēt ne vien Dziesmu dienu rakstnieku vakarā, bet arī lekciju ciklos ārpus Londonas. Par iek-ciju iespējām tuvāka izziņa pieprasāma LBL darbvedībā Londonā. LBL darba un pakalpojumu birojs turpina sekmīgi pasākto darbu, palīdzot tautiešiem gan ar padomiem, gan pakalpojumiem. Kaut gan Kanādas akcija sākusi apsīkt, Jo vai-rumsi izceļotāju jau pieteikušies, b i rojam pēdējos mēnešos nācies kārtot ari Kanādas braucēju transporta lietas. Ir izdevies atrast kādu ceļojuma aģentūru, kas apņēmusies labvēlīgi izkārtot pārbraucienu. Va'rā-kiem izceļotājiem tomēr nācies no sava nodoma ateikties, jo Kanādas valdība vienu otru noraidījusi, nepaskaidrojot pat iemeslus. Ieilgusi ari rezultātu gaidīšana. Daudzi, kas cerēja aizbraukt agrā pavasarī, vēl tagad gaida atbildi. Ziņas no Kanādas vēstī, ka vislabākās darba izredzes tur ir pavasari un vasarā. Tāpēc ģimenes cilvēki sāk pārdomāt, vai ne-atlikt braukšanu uz nākošo pavasari, l i e l a interese arvien vēl pievērsta Sav. valstīm, kaut arī šī zeme latviešiem pēc triju gadu nodzlvošanas Lielbritānijā kļuvusi vēl nepieieta-māka. Birojs kārto arī šo tautiešu lietas. Dažos gadījumos bijušas lēkmes. LBL palīdzības birojs palīdzējis atvērt vienu kurpnieka uzņēmumu un iegādāt darba mašīnas. Sakarā ar angļu likumu, ka iespējamas otrreizējas laulības, ja par laulāto nav ziņu vismaz 7 gadi, birojam pēdējā laikā bija jākārto daud:!as otrreizējo laulību lietas. Vasanis atvaļinājumiem tuvojoties, daudzi interesējas par atvaļinājuma pavadīšanu ārzemēs. B i rojs vairākos gadījumos jau sagādājis vīzas uz Franciju, Dāniju, Vāciju. Izkārtotas arī nepieciešamās formāli-tātes valūtas jautājumos, LBL sākusi priekšdarbus ekskursijai uz Spāniju. Piedalīšanās 37/10/— mārct vēl ir nedaudz vakantu vietu, Brauciens notiks no 2. līdz U . septembrim. Paredzēta uzkavēšanāit ari Parīzē. Interesentiem nekavējoties jāpieprasa sīkāka informācija LBL pakalpojumu birojā vai darbvedībā. P. Algarf Ikdienas balss RINDAS NO DRAUGU VĒSTULĒM Ābeļu apkaplēšana Amerikā nav viegls darbs, bet es labprāt to darīju, jo tad mēs lielāko tiesu tikai abi ar Juri vien bijām ābeļu mežā. Un ko gan visu tad varēja izrunāt un Izdomāt! Tika paņemta rokās kāda veca grāmata, kuras viena otra lapa jau sadzeltējusi . . . Burtojot rakstus, piestājās seno dienu draugi, kas tagad dzimtenē vai tālajos Krievijas laukos vai citā pasaules malā; tik mīļi ar v i ņiem varēja parunJities. Izstaigāties pa'dzimtenes laukiem, pasērst kapu kalniņā pie tiem, kas savu ceļu nostaigājuši. Ja līdz emigrācijas procesa beigām liktenis mani būs aizmirsis, tad sievd ar bērnlejn brauks viena. Es palikšu Vācijā, Galu galā kādam jau arī (r jāpaliek, lai aizbraucējiem pamātu pēdējos sveicienus. Kalifornijas avīzes vēstL ka citā* pilsētās tautiešos valda možs un darbīgs gars sabiedriskā sadzīvošanā. Te nav nekā no visa tā. Grūti un neveikli radās DV nodaļa, kuras mazās sanāksmītes ir ķildīgas un sausas. T i kai ar atsevišķiem cilvēkiem ir tīkami tikties, bet tādu ir pavisam maz. Nav garīgas rosmes, un šķiet, ka šajā ziņā iīmenis ir tālu zem nometņu laika svītras. No izceļošanas nometnes Vācijā: (pēc 7 mēnešu ,.sijāšanas" transltno-metnē), Ādolfs un Dr. Lejiņa ir projām. Plls.s, kuram šeit dzimušais dels jau ce|as kājās, nez* jau kuro mēnesi gaida lidmašīnu. Jaunzems pēc 6 mēnešu nocīnīšanās ap Ameriku beidzot aizbrauca uz Austrāliju. Klāvsonl, kas pēc 10 mēnešu nodzlvošanas šeit laikam ir vecākie Iemītnieki, un Blū-mi dodas pašreiz pēdējā uzbrukumā. Kaimiņu Pēteri noturēja sievas dēļ. Zaļais dzīvo un d ? e r . . . Latviešu te, Mineapolē, ap tūkstoti. Pagājušā svētdienā nodibinājām latviešu draudzi, un, kā jau letiņi, līdz vieniem nakti cīnījāmies ar mācītāja vēlēšanām. Personīgi man pa Ameriku iet laikmetīgi. Paēdis esmu tikai drusku miega badā. Jā — luidoru stiprs trūkums ar', tā ka neko lielu nevar izvērsties. Iedomājies, vēl neesmu nopircis nevienas pudeles alus. nedz arī cita kāda bezalkoholiska dzēriena. Saprotams, man nav nedz auto, nedz maļas, bet pašlaik nav arī parādu. Pēdējo „kļūdu" domāju visai drīz izlabot. Man vienmēr stāv prātā mūsu Beļģijas gūstekņu devīze — plikie uzvar. Un te tas, kā iezemieši stāsta, esot nepieciešami kredita spējlguma pa-rādīšanai. Mans darba laiks iet uz beigām, un saproti pats. ka es savu privāto laiku taču neiešu Iķiest personīgo vēstuļu rakstīšanai. Par manu privāto laiku man neviens nekā nemaksā. Servui! J ā — katram sirdi spiež sava bēda, un tās Ir dažādas. Anr, B-
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510609 |
Description
Title | 1951-06-09-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 'āru kursus. Kul^«i- «l? Eiropa» unT. nieki, vadība gg « dzīvu piemjn, v.* rašanse un acionilitjti un « T ""P) padSn?^ reportāža, hanSU" tu valodj . M e l i ' i ļ"«tan.vlet5ļ,^ tamību A 5 f ^ SkUTIMMikj^ Ludriksoni » , viZ rgs no Zviedriju tl js Podnieh eja «aiti aktoru ArsSniJu Poj. dit alzmuža galtij ,e,|. Londonas Keiuļil Gr«a mātoriJI bija eandi» eku pulks. CereioDh ts E. Bergs. Izstoot «ku dziesmai un beldij. a atvadvardiem, iļļinti SJa un pazuda peviiH. m. no aljgi]§ļa atvadi b. agus, sūtnis K; Zati^i, ja priekšsēdis Abi-a kara ordeņa :kaval!^ r8ve6ts GrSmatļfl, Dsc-u Fonda vārdi: - A. donad Avīzes ilrvalde$ . Rozitis, nelaiļia Iu4 )iedrs red. J. Andrupj, da un redakcijas v!r-inbergs, un daudz citu ziņu. tcerējis Podnieku \\ Ivošanas kaŗaclnltlļii ordeņa kavalieri, kam si trīts pret milsu wni« . Daudz rakstu paliku* Viņa darba blediu 108 pabeigt tļdi gari. dnieks. Nelaiķis ai«i«i-atvijas rītausmai. ku rokas spiediens lem — kundzei ua di- 6 atkal atstātu io oii» ietu, kur palika neali' 8, Sestdien, I95I. g. 9. jGnijā Latvieši -gi EV. lUT. BAZNĪCAS lIElBRnSNlrt S Londottl MR»»" edalījS» 8 UelbrlIlnlM •džtt mācitSji;«" P«' 5rd8 sinodi «vtica dis A. Abakttlt5. Sto> ,riv. E. Berga »lyol« darbu Lieftri'Sj'^J,,; ut. baznīcas U * » ' un darbības notgļ žu jautājums \Uļ valdei im^iŗl iemVaci» • C ' ka ^ ^ ^ ^ ^ laņem n^,, I uBd UnterhaUJ. a UkuiM. , i,id*' b) w 5 L A T V I J A JOIMATS U N DABA ~ NODARBOŠANĀS KONFES!IAQ VIISU KUSTĪBA MINESOTA: NO CITIEM STATIEM lERODA^ VAIRSK NEKA IZBRAUC - DViŅU PILSĒTA PIEVELK SPĒJAS ~ SABIEDRISKA DZIVE SPECIALRAKSTS LATVIJAI N O ASV ~ l A T - DARBA lE-Sākoties DP izceļošanas akcijai no Vācija* uz ASV, latviešiem nebija iespēja izvēlēties štatus, uz kuriem braukt, jo trūka Informācijas kS par daifea» tl dzīves un klimatiskiem ap-stikliem. Veclatviešu, kas varētu dot vajadzīgo informāciju, ASV nav daudz, un ar tiem bija trūcīgi sakari. TldSl plrmiem Ieceļotājiem bija jābrauc tur, no kurienes bija saņemt: galvojumi. Latvieši tomēr pētīja A SV karti un, ja bija iespējanifi, vairāk izvilSjāa valsts ziemeļu un austrumu štatus. Tagad, kad dala tautiešu A S V jau nodzīvojuši ilgāku laiku un iepazinušies ar apkārtni, i r iespējams salīdzi-nlt apstākļus dažādog štatos. Tāds salīdzinājums nepieciešams, jo daļa tautiešu vēl arvien ieceļo ASV, bet dala no Jai| ieceļojušiem grib pārcelties ut piemērotākiem štatiem. Pa-, itlitllu par latviešu dzīvi, darba ie> ipSjlffl 0. c. Minesota, cik ar šiem jautājumiem esmu varējia iepazīties 15 nenesu laikā, kopš te dzīvoju. Mineēotas štata ziemeļu dala, kas bagāta mežiem, robežo ar Kanādu, Minesotu pieskaita arī A S V maizes klitīo, Jo zeme te ir auglīga un lauksaimniecība labi attīstīta. Ziemeļu dal i vairāk audzē kviešus, dienvidu da-ļj — kukurūzu. Ziemeļos labi attīstīta ari piensaimniecība, cūkkopība un putnkopība, īpaši tītaru audzēšana. Slaveni ir Minesotas sieri. Ļoti daudz ezeru (ap 10.000), kādēļ Minesotu sauc ari par ezeru zemi. Ziemas Minesotā, vismaz amerikāņu uzlvirē, ir aukstas un sniegotas, īpaši ziemeļu daļā; vasaras mērenas. Esmu te nodzīvojis pusotras ziemas, pavasari, rudeni un vasaru, bet man, ka latvietim, kas pie aukstuma pieradis, ziema nelikās tik auksta, vairāk gan mani gurdināja karstums vasarā, bet tas tom/Sr nav salīdzināms ar dienvidu štatu «utīgumu un prēriju sausumu. Klimatisko apstākļu dēļ Minesotu par apmešanās vietu jau agrāk ir izvēlējušies ziemeļeiropieši, galvenā kirti skandināvi un somi. No Eiropas leceļotājiein te dominē zviedri, kas ietekmējuši ari Minesotas dvīņu pilsētu — Mineapoles un St Paulas garu. Ari citās pilsētas, īpaši dienvidu daļā, ir daudz zviedru. Daudz ari norvēģu un somu, kas dzīvei vairāk izvēlējušies mežiem un ezeriem bagāto ziemeļu daļu, jo tā ōtgldina viņu dzimteni. Bez lauksaimniecības, lopkopības, piensaimniecības, cūkkopības un putnkopības te ir arī plašā koku rūpniecība, labības pārstrādāšanas uzņēmumi (dzirnavas), elevatori, piena produktu rūpnīcas u. t. t. Ir arī smagā rOpniecIba, bet ne tik plaša, lai M i nesotu ierindotu rūpniecības štatos. Neņemos spriest, kura konfesija te stiprākā, bet šķiet, k a ev. lut. konfesijai piederīgo te visvairāk, kas izskaidrojams ar skandināvu, somu un vicu ieceļotājiem. Arī lielākā daļa latviešu un igauņu te ieceļojuši ar luterāņu federācijas gādību. Ir zviedru, norvēģu un somu draudzes, kur dievkalpojumi notiek viņu mātes valodā. Tagad nodibināt* arī latviešu ev. lut. draudze Mineapolē un St. Pauli ar dievkalpojumiem latviešu valoda. Interesanta ir latviešu kustība M i nesotā. Apm. pirms pusotra gada latviešu skaitu te lēsa uz 800, no kuriem liellkā daļa dzīvoja laukos vai provinces pilsētās, bet Mineapolē un St. Paulā, kas ir arī Minesotas galvas- Pilsfitas, tikai ap 200, tātad apm. viena ceturtā daļa. Tagad Minesotā dzi vo 1360 tautiešu, no tiem vairāk ne W ļjuse (apm. 700) Mineapolē un St. Pau S. Ka radies pieaugums un ar ko izskaidrojams, ka liela daļa tautiešu Ir pārnākuši uz dzīvi dvīņu pilsētās? •ļ* Pirmkārt, laukos, tāpat provinces PlIsStās, nav latviešu sabiedrības, tad pie maza« Izpeļņas jāstrādā ilgāka darba stundas. Bez tam reti kad Cilvēks jūtas pilnīgi brīvs. Tpaši tas 8«Sm8 par darbu farmās. Lielpilsētu Uļo6muinos pēc darba stundu nostrādāšanas strādnieks ir brīvs un var saukties ar tautiešiem vai atpūsties. No citiem štatiem uz Minesotu ir pāinā- ) n r l J ^ tautiešu, kas galvenā kārts apmetusies galvaspirsētāt, Visvairāk pārnākusi no Dienviddakotas un Zie-meļdakotas, Viskonsinas, Aiovas un Merilendas štata. No Minesotas uz Citiem statiem un pilsētām tanī pat lamā izceļojuši 50 tautiešu: uz Cika- 8, Nebrasku 5, Indiāņu 5, Viiskon-sinu 4 Filadelfiju 2, Ņujorku 2. pa 1 uz Takomu. Mičigānu, Ohisio. Nudžer- SIJU un Toronto (Kanādā). Kādi 10 līdz 15 tautieši izceļojuši, neuzdodot savas jaunas adreses. 9 latviešu jaunekļi no Minesotas iestājušies resp. iesaukti amerikāņu armijā. Pirmajā laikā latviešim vienīgā pulcēšanās un satikšanās iespēja bija latviešu dievkalpojumos, kurus Mineapolē, kā arī provincē vadīja māc. P. Langins. Pag. rudenī sāka organizē-ties latviešu ev. lut. draudze, kuras nodibināšanā lieli nopelni Minesotas universitātes aerodinamikas katedra vadītajam — veclatvietim prof. J. Akermanim. Tagad draudze likumīgi apstiprināta kā pastāvīga latviešu ev. lut. draudze Mineapolē un St. Paulā. Draudzes dievkalpojumi latviešu valodā notiek ik svētdienas centrāli luterāņu baznīcā Mineapolē, vai ari St. Paulā. Dievkalpojumus vada māc. MŪSU mācftāii jaunajā Archiblskapa pārstāvis Kanādā māc. A. Skrodelis, kas nesen atskatījās uz 30 mācītāja amatā nostrādātiem gadiem, par mūsu mācītāju stāvokli Amerikā starp citu izteicās: „Z;iņas no visām pusēm vēstī, ka latviešu mācītājiem Kanādā un A S V jāpārvar daudz grūtību. Maizes darbs daudzreiz kavē veikt mācītāja pienākumus. Svešo zemju baznīcu vadība un arī amata brāļi nesaprot mūiiu dvēseles un nacionālās īpatnības un prasības. Viņi grib gan mūsu tautiešus, lai vairotu savu draudžu locekļu skaitu un „stiprinātu" šejienes luterāņu baznīcu, bet m ^ , mācītāji, v i ņiem esam lieki.- Daudzās vietās ar mūsu mācītājiem apietas aizvainojoši un neciešami. (Tikko lasīju dažas vēstules par mūsu mācītāju ērkšķaino ceļu ASV.) Smeldz arī tas, ka dažās vietās pašu tautieši neatbalsta kopējo latviešu lietu — vieni paiet garām baznīcai, citi aprēķina dēļ iekļaujas amerikāņu draudzēs, un mūsu cīņa par nacionālām draudzēm un baznīcu tiem liekas nevajadzīga un lieka. Bet lai arī ir daudz visādu grūtību, kas rada šaubas un nespēka brīžus, tomēr gribas teikt un lūgt: brāļi, galvas augšā! „Ka.s tevi savā druvā sūta, ne mūžam tevi n e a t s t ā s . . . " , šie dziesmas vārdi lai mūs stiprina un mudina. P. Langins, bet bieži piedalās mācītā-ji- viesi no citurienes. Noorganizēti arī radio dievkalpojumi. Draudzes paspārnē darbojas skautu un mazskautu pulciņš un svētdienas skola. Latviešu apvienība Mineapolē nodibinājās pag. gadā un darbojas sekmīgi. Pašlaik apvienībā 190 biedru. Sarīkoti vairāki vērtīgi koncerti ar latviešu mākslinieku piedalīšanos. Latviešu apvienība izdod biļetenu Z i ņas, kurā informē par sarīkojumiem, dzīves un darba apstākļiem, dod norādījumus nodokļu u. c. lietās, pārskatus par apvienības darbību u. t. t. Liela dala latviešu Mineapolē un St. Paulā strādā slim.nlcāg — vīrieši par apkopējiem un sanitāriem, sievietes par pallgmāsām, slimnieku kopējām, trauku mazgātājām u. t. t. Divas tautietes jau ieguvušas māsu tiesības. Slimnīcās strādā arī 10 latviešu ārsti, gan pagaidām na savā arodā, tomēr cerams, ka daļai šīs iespējas pēc kāda laika pavērsies. Atalgojums slimnīcās no 0.90—1,05 dol. stundā. Daļa tautiešu strādā par sētniekiem, apkopējiem, aptīrītajiem u. t. t. Atalgojums līdzīgs. Citi strādā dzelzceļu darbos ar atalgojumu 1.15—1.3(!( d o l , būvdarbos — 1.30—1.50 stundā. Amatnieki nopelna vairāk, īpaši, ja iestājušies arodbiedrībā. Tā elektriķi izpelna 1.50—1.80 dol. stundā, krāsotāji pat vairāk, bet latviešu vidū tādu nav daudz. Daļa tautiešu kā „pārnie-k i " (virs ar sievu) strādā turīgu amerikāņu ģimeņu mājsaimniecībā. Izpeļņa kopā 200 dol. mēnesī pie visa brīva. Lielākai daļai tomēr jāstrādā ilgas stundas un reti kad ir brīvi. Brīvāks laiks ir tikai tad, kad darba devēja ģimene uz laiku aizbrauc. Dzīvokļu jautājums, kā visāis lielpilsētās, arī šeit lielākas rūpes dara ģimenes cilvēkiem ar maziemi bērniem. Taču dzīvokli sameklēt ir iespējams. Vieniniekiem un ģimenes cilvēkiem bez bērniem dzīvokli resp. istabu nav grūti atrast. īres mājas neliela istaba ar nepieciešamām mēbelēm, sienā iebūvētu mazu gāzes pavardu un ledus skapi maksā 7—9 dol. nedēļā, lielāka istaba 10—11. Cenu ziņā starp centru un nonftalēitiļ nav starpības, tādēļ jācenšas dzīvokli atrast darba vietas tuvumā, lai nebūtu jāizdod nauda par braucieniem,, Ielu dzelzceļš vai autobuss maksā 0.15, bet brauciens uz otru dvīņu pilsētu 0.30 dol. Dzīves dārdzība Mineapolē un St. Paulā viduvēja. Daļa tautiešu, kas labāk izpelna un ilgāku laiku te jau nodzīvojuši, paguvuši iepirkt ģimenes mājas un iegādāties autoraaiilnas. Abās pilsētās latviešiem pieder apm. 15 māju un ap 30 auto. Samērā daudz latviešu apmeklē angļu valodas kursus, 4 studē Minesotas universitātē, bet 3 St. Olafa kol-ledžā, kuras filozofijas katedras vadītājs ir latviešu labvēlis prof. Hovards Hongs. Viņš arī adoptējis 2 latviešu bāreņus — ģenerāļa Airēs mazbērnus. So kolledžu ar labām sekmēm jau beigušas 2 latvietes — viena klavieru, otra filozofijas klasi. Minesotas tautiešu kartotēku Iekārtojis draudzes mācītāja P. Langins. Viņa adrese: Rev. Pēteris Langins, 6107, Nicolet Ave. So., Minneapolis, Minn. Andr. L. S a v . v a l s t i s , jūnijā. Dziesmu un kultūras dienu gaidas L A T V J U BIEDRĪBAS LIELBRITĀNIJA DARBiBA Montrealas Sv. Jāņa draudzei; baznīcā 20. maijā Kanādas ev. lut. sinodes prezidents Dr. J. H. Rebie un virsmācītājs A. Mitulis atnalā ieveda Montrealas latviešu ev. lut. Trīsvienības draudzes mācītāju Ādolfu Geiu-diņu. Māc. A. Gaudiņš Kanādā ieradies 1948. g. Viņa nopelns, ka arī šinī zemē nodibinātas daudzas draudžu kopas. Montrealas latviešu Trīsvienības draudzē jau vairāk par 500 aktīvu locekļu. Svinīgo ceremoniju ar uzrunu vācu valodā ievadīja sinodes prezidents, kam asistēja virsmāc. A, Mitulin. Pēc tam māc. A. Gaudiņš aizlūdza par sirmo archiblskapa tēvu prof, Dr. T. Grīnbergu, Kanādas sinodes prezidentu, par tēvzemi un tautu dzimtenē, tālajā Sibīrijā un trimdā. Dievkalpojumu kuplināja Montrealas latviešu koris, A. Granta vadībā. Pēc dievkalpojuma notika draudzes un viesu kopējs vakars. Kanada^i ev. lut. baznīcas sinodes prezidents iz-teica prieku par latviešu, igauņu un vācu ev. lut. draudžu labo saprašanos. Vakaru kuplināja Montrealas latviešu vīru dubultkvartels 2. Luca vadībā. Sanāksmi noslēdza ar Dievs, svētī Latviju' skaņām. Draudzes valdē ievēlēti prof. Dr. A. Tauriņš (priekšsēdis), R. Goba, A. Spurmanis, J. Asaris, K. Ozols, N. Baumanis, A. Mednis, N. Zoldners, K. Hartmanis, R. Peize, G. Apinis, A. Apse un L Cenne, bet revīzijas ko misijā V. Ziemelis, D. Zušmanis, J. Veismanis, F. Romāns un A . Ticmanis - i ņS Brazīlijas prese par Latviju Riodežaneiro dienas laikraksts A Manha savā 20. maija svētdienas pie- ."^iiniā bija pārdrukājis no mūsu sūt- J^a Brazīlijā Dr. P. Oliņa brošūras ^ Baltico rakstu par Latviju. Laik- ^jļkfits Latvijai veltījis liela formāta ^ivas lappuses, iespiežot arī Rīges f w a t u , Latvijas ģerboni un Balti- IH valstu' - ^foaistlts laikraksts, ko izplata pa Jam Brazīlijas provincēm un ko ar t^isķu uzmanību lasa valdības aprin- ^,^5; Laikraksta svētdienas izdevuma ir 55.000 eksemplāru. ^, . „ 1,.» .innrte» OTcildcnti Dr J H Reble Iesvēta amatā Montrealas UlvieSu 1951. g. pirmf© pieci mēneši LBL darbībā pagājuši gaidāmo Dziesmu dienu zīmē. Neparastā apjoma un izcili nozīmīgais sarīkojums prasa no biedrības darbiniekiem maksimālu piepūli. Organizācijas darbs un koru gatavošanās norit sekmīgi, arī biļešu pieprasījumi ir neparasti dzīvi. Dziesmu dienu rīcības komiteja aicina tautiešu informēšanai provincē radll i n formācijas centrus, kas arī izplatītu brošūriņas mūsu angļu draugiem, aicinot tos apmeklēt Dziesmu dienu sarīkojumus, kā arī organizētu uz Ehiiesmu dienām ekskursijas, izmantojot autobusus un pazeminātos grupu tarifus braucieniem pa dzelzceļiem. Tā kā nometnes pakāpeniski likvidē, informācijas centru vajadzība ļoti liela. Būtu ieteicams centrus radīt sadarbībā un saziņā ar vietējiem koriem, DVF nodaļām utt. Informācijas materiāli pieprasāmi Dziesmu dienu rīcības komitejai 72, Oueens-borou^ h Terrace, London W. 2. Turpat pieprasāmas ari informācijas centru adreses. Viens no nozīmīgākiem pasākumiem latviešu kultūras un mākslas kopšanai būs arī kultūras dienas Bradfordā, kuras nākošā rudenī rīkos LBL Bradfordas nodaļa. Kultūras dienās apmeklētājiem būs iespēja izsekot mūsu mūzikas, glezniecības, rakstniecības, zinātnes, sevišķi vēstures pētniecības jaunākiem sasniegumiem trimdā. Kultūras dienu ietvaros paredzētas ari teātra izrādei, koncerti, rakstnieku vakari, tautas deju uzvedumi, k i arī mājsaimniecības, rokdarbu un mākslas izstādes. Lai novērstu parallēlismu un sarī-tojumu sabllvēSanos, LNPL kultūras nozare aicina provinces centros radīt komitejas, kas izstrādātu sarīkojumu plānus zināmā novadā ilgākam lai-cam uz priekšu. Nepieciešama nodaļu iniciatīva, kā erļ atbalsts, lai šo aicinājumu īstenotu. Baltiešu padome 14. jūnijā atzīmēs Baltijas valstu pilsoņu deportācijas desmit gadu piemiņas dienu, sarīkojot publisku sanāksmi Londonā, Chelsea Town Halļ, kur prezidēs Atolas hercogiene, bet runās Cičesteras prāvests Dankans-Džouns (Duncan-Jone) un redaktors Vudrufs (Woodruff). Sanāksmē pieņemtās rezolūcijas iespiedīs un izplatīs angļu sabiedrībā. Lai pasākums sekmētos, LBL nodaļām savā apkārtnē jāapzin nozīmīgāko angļu politisko un sabiedrisko darbinieku, kā ari organizāciju adreses. Rezolūcijas jāsūta vietējai presei, pariamenta locekļiem, politiķiem, garīdzniekiem, baznīcu organizācijām, pašvaldībām, politiskām un sabiedriskām organizācijām, arodbiedrī bām utt. Jāsagatavo aploksnes ar adresēm, lai rezolūcijas varētu Iz sūtīt 15. Jūnijā. Lai nerastos paral lēlisms, ieteicami būtu šo akciju veikt kopā ar igauņu, lietuviešu un mūsu ! pašu vietējām organizācijām. Akcijas plašums un laba izdošanās ir atkarīga no mūsu kopējām pūlēm. LBL izglītības nozare plaši atbalstījusi Tautas augstskolas darbu populāri zinātnisku lekciju un angļu valodas kursu rīkošanā. Angļu valodas kursos lektora Hantera-Bl^''» vadībā mācās vairākās grupās 40 Kursantu. Vecākā grupa gataVbjas pārbaudēm Kembridžas universitātē, lai iegūtu diplomu, kas dos priekšrocības darba atrašanai iestādēs un tiesības mācīt angļu valodu ārpus Lielbritānijas. Populāri zinātniskas lekcijas notikušas Londonā un citās latviešu dzīves vietās. Londonā februārī O. Ro-zitis referēja par gaumi, martā J. Andrups par tematu Kas ir cilvēks, aprīlī doc. Mežaks (no Zviedrijas) par antibiotiskām vielām. Birdinburijā un Berlejā katru mēnesi lekcijas lasījuši O. Rozītis, A. Podnieks, J. Andrups. Blečlejā un Bedfordā — A. Sprūdžs. A. Podnieks, P. Reinhards un prof. Apinis. Tautas augstskola noorganizējusi arī rakstnieces Ilonas Leimanes turneju Lielbritānijā. Rakstniece viesojusies 12 vietās un maija beigās atgriezās Parīzē. Dziesmu dienu laikā Lielbritānijā no Zviedrijas ieradīsies redaktors un teātra kritiķis Arturs Bērziņš, rakstnieks Mārtiņš Zīverts, dzejnieks Andrejs Eglītis un kritiķis Jānis Rudzi-tis. Lielbritānijas latviešiem būs iz« devība viņus dzirdēt ne vien Dziesmu dienu rakstnieku vakarā, bet arī lekciju ciklos ārpus Londonas. Par iek-ciju iespējām tuvāka izziņa pieprasāma LBL darbvedībā Londonā. LBL darba un pakalpojumu birojs turpina sekmīgi pasākto darbu, palīdzot tautiešiem gan ar padomiem, gan pakalpojumiem. Kaut gan Kanādas akcija sākusi apsīkt, Jo vai-rumsi izceļotāju jau pieteikušies, b i rojam pēdējos mēnešos nācies kārtot ari Kanādas braucēju transporta lietas. Ir izdevies atrast kādu ceļojuma aģentūru, kas apņēmusies labvēlīgi izkārtot pārbraucienu. Va'rā-kiem izceļotājiem tomēr nācies no sava nodoma ateikties, jo Kanādas valdība vienu otru noraidījusi, nepaskaidrojot pat iemeslus. Ieilgusi ari rezultātu gaidīšana. Daudzi, kas cerēja aizbraukt agrā pavasarī, vēl tagad gaida atbildi. Ziņas no Kanādas vēstī, ka vislabākās darba izredzes tur ir pavasari un vasarā. Tāpēc ģimenes cilvēki sāk pārdomāt, vai ne-atlikt braukšanu uz nākošo pavasari, l i e l a interese arvien vēl pievērsta Sav. valstīm, kaut arī šī zeme latviešiem pēc triju gadu nodzlvošanas Lielbritānijā kļuvusi vēl nepieieta-māka. Birojs kārto arī šo tautiešu lietas. Dažos gadījumos bijušas lēkmes. LBL palīdzības birojs palīdzējis atvērt vienu kurpnieka uzņēmumu un iegādāt darba mašīnas. Sakarā ar angļu likumu, ka iespējamas otrreizējas laulības, ja par laulāto nav ziņu vismaz 7 gadi, birojam pēdējā laikā bija jākārto daud:!as otrreizējo laulību lietas. Vasanis atvaļinājumiem tuvojoties, daudzi interesējas par atvaļinājuma pavadīšanu ārzemēs. B i rojs vairākos gadījumos jau sagādājis vīzas uz Franciju, Dāniju, Vāciju. Izkārtotas arī nepieciešamās formāli-tātes valūtas jautājumos, LBL sākusi priekšdarbus ekskursijai uz Spāniju. Piedalīšanās 37/10/— mārct vēl ir nedaudz vakantu vietu, Brauciens notiks no 2. līdz U . septembrim. Paredzēta uzkavēšanāit ari Parīzē. Interesentiem nekavējoties jāpieprasa sīkāka informācija LBL pakalpojumu birojā vai darbvedībā. P. Algarf Ikdienas balss RINDAS NO DRAUGU VĒSTULĒM Ābeļu apkaplēšana Amerikā nav viegls darbs, bet es labprāt to darīju, jo tad mēs lielāko tiesu tikai abi ar Juri vien bijām ābeļu mežā. Un ko gan visu tad varēja izrunāt un Izdomāt! Tika paņemta rokās kāda veca grāmata, kuras viena otra lapa jau sadzeltējusi . . . Burtojot rakstus, piestājās seno dienu draugi, kas tagad dzimtenē vai tālajos Krievijas laukos vai citā pasaules malā; tik mīļi ar v i ņiem varēja parunJities. Izstaigāties pa'dzimtenes laukiem, pasērst kapu kalniņā pie tiem, kas savu ceļu nostaigājuši. Ja līdz emigrācijas procesa beigām liktenis mani būs aizmirsis, tad sievd ar bērnlejn brauks viena. Es palikšu Vācijā, Galu galā kādam jau arī (r jāpaliek, lai aizbraucējiem pamātu pēdējos sveicienus. Kalifornijas avīzes vēstL ka citā* pilsētās tautiešos valda možs un darbīgs gars sabiedriskā sadzīvošanā. Te nav nekā no visa tā. Grūti un neveikli radās DV nodaļa, kuras mazās sanāksmītes ir ķildīgas un sausas. T i kai ar atsevišķiem cilvēkiem ir tīkami tikties, bet tādu ir pavisam maz. Nav garīgas rosmes, un šķiet, ka šajā ziņā iīmenis ir tālu zem nometņu laika svītras. No izceļošanas nometnes Vācijā: (pēc 7 mēnešu ,.sijāšanas" transltno-metnē), Ādolfs un Dr. Lejiņa ir projām. Plls.s, kuram šeit dzimušais dels jau ce|as kājās, nez* jau kuro mēnesi gaida lidmašīnu. Jaunzems pēc 6 mēnešu nocīnīšanās ap Ameriku beidzot aizbrauca uz Austrāliju. Klāvsonl, kas pēc 10 mēnešu nodzlvošanas šeit laikam ir vecākie Iemītnieki, un Blū-mi dodas pašreiz pēdējā uzbrukumā. Kaimiņu Pēteri noturēja sievas dēļ. Zaļais dzīvo un d ? e r . . . Latviešu te, Mineapolē, ap tūkstoti. Pagājušā svētdienā nodibinājām latviešu draudzi, un, kā jau letiņi, līdz vieniem nakti cīnījāmies ar mācītāja vēlēšanām. Personīgi man pa Ameriku iet laikmetīgi. Paēdis esmu tikai drusku miega badā. Jā — luidoru stiprs trūkums ar', tā ka neko lielu nevar izvērsties. Iedomājies, vēl neesmu nopircis nevienas pudeles alus. nedz arī cita kāda bezalkoholiska dzēriena. Saprotams, man nav nedz auto, nedz maļas, bet pašlaik nav arī parādu. Pēdējo „kļūdu" domāju visai drīz izlabot. Man vienmēr stāv prātā mūsu Beļģijas gūstekņu devīze — plikie uzvar. Un te tas, kā iezemieši stāsta, esot nepieciešami kredita spējlguma pa-rādīšanai. Mans darba laiks iet uz beigām, un saproti pats. ka es savu privāto laiku taču neiešu Iķiest personīgo vēstuļu rakstīšanai. Par manu privāto laiku man neviens nekā nemaksā. Servui! J ā — katram sirdi spiež sava bēda, un tās Ir dažādas. Anr, B- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-09-03