Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951

              'āru kursus. Kul^«i-
«l? Eiropa» unT.
nieki, vadība gg
« dzīvu piemjn, v.*
rašanse un
acionilitjti un « T
""P) padSn?^
reportāža, hanSU"
tu valodj . M e l i ' i
ļ"«tan.vlet5ļ,^
tamību A 5 f ^
SkUTIMMikj^
Ludriksoni » , viZ
rgs no Zviedriju tl
js Podnieh
eja «aiti
aktoru ArsSniJu Poj.
dit alzmuža galtij ,e,|.
Londonas Keiuļil Gr«a
mātoriJI bija eandi»
eku pulks. CereioDh
ts E. Bergs. Izstoot
«ku dziesmai un beldij.
a atvadvardiem, iļļinti
SJa un pazuda peviiH.
m.
no aljgi]§ļa atvadi b.
agus, sūtnis K; Zati^i,
ja priekšsēdis Abi-a
kara ordeņa :kaval!^
r8ve6ts GrSmatļfl, Dsc-u
Fonda vārdi: - A.
donad Avīzes ilrvalde$
. Rozitis, nelaiļia Iu4
)iedrs red. J. Andrupj,
da un redakcijas v!r-inbergs,
un daudz citu
ziņu.
tcerējis Podnieku \\
Ivošanas kaŗaclnltlļii
ordeņa kavalieri, kam
si trīts pret milsu wni«
. Daudz rakstu paliku*
Viņa darba blediu
108 pabeigt tļdi gari.
dnieks. Nelaiķis ai«i«i-atvijas
rītausmai.
ku rokas spiediens
lem — kundzei ua di-
6 atkal atstātu io oii»
ietu, kur palika neali'
8,
Sestdien, I95I. g. 9. jGnijā
Latvieši
-gi
EV. lUT. BAZNĪCAS
lIElBRnSNlrt
S Londottl MR»»"
edalījS» 8 UelbrlIlnlM
•džtt mācitSji;«" P«'
5rd8 sinodi «vtica
dis A. Abakttlt5. Sto>
,riv. E. Berga »lyol«
darbu Lieftri'Sj'^J,,;
ut. baznīcas U * » '
un darbības notgļ
žu jautājums \Uļ
valdei im^iŗl
iemVaci»
• C ' ka ^ ^ ^ ^ ^
laņem n^,, I
uBd UnterhaUJ.
a UkuiM. , i,id*'
b) w 5
L A T V I J A
JOIMATS U N DABA ~ NODARBOŠANĀS KONFES!IAQ
VIISU KUSTĪBA MINESOTA: NO CITIEM STATIEM lERODA^
VAIRSK NEKA IZBRAUC - DViŅU PILSĒTA PIEVELK
SPĒJAS ~ SABIEDRISKA DZIVE
SPECIALRAKSTS LATVIJAI N O ASV
~ l A T -
DARBA lE-Sākoties
DP izceļošanas akcijai no
Vācija* uz ASV, latviešiem nebija
iespēja izvēlēties štatus, uz kuriem
braukt, jo trūka Informācijas kS par
daifea» tl dzīves un klimatiskiem ap-stikliem.
Veclatviešu, kas varētu dot
vajadzīgo informāciju, ASV nav
daudz, un ar tiem bija trūcīgi sakari.
TldSl plrmiem Ieceļotājiem bija jā­brauc
tur, no kurienes bija saņemt:
galvojumi. Latvieši tomēr pētīja A SV
karti un, ja bija iespējanifi, vairāk
izvilSjāa valsts ziemeļu un austrumu
štatus.
Tagad, kad dala tautiešu A S V jau
nodzīvojuši ilgāku laiku un iepazinu­šies
ar apkārtni, i r iespējams salīdzi-nlt
apstākļus dažādog štatos. Tāds sa­līdzinājums
nepieciešams, jo daļa
tautiešu vēl arvien ieceļo ASV, bet
dala no Jai| ieceļojušiem grib pār­celties
ut piemērotākiem štatiem. Pa-,
itlitllu par latviešu dzīvi, darba ie>
ipSjlffl 0. c. Minesota, cik ar šiem
jautājumiem esmu varējia iepazīties
15 nenesu laikā, kopš te dzīvoju.
Mineēotas štata ziemeļu dala, kas
bagāta mežiem, robežo ar Kanādu,
Minesotu pieskaita arī A S V maizes
klitīo, Jo zeme te ir auglīga un lauk­saimniecība
labi attīstīta. Ziemeļu da­l
i vairāk audzē kviešus, dienvidu da-ļj
— kukurūzu. Ziemeļos labi attī­stīta
ari piensaimniecība, cūkkopība
un putnkopība, īpaši tītaru audzēšana.
Slaveni ir Minesotas sieri. Ļoti daudz
ezeru (ap 10.000), kādēļ Minesotu
sauc ari par ezeru zemi.
Ziemas Minesotā, vismaz amerikāņu
uzlvirē, ir aukstas un sniegotas, īpa­ši
ziemeļu daļā; vasaras mērenas. Es­mu
te nodzīvojis pusotras ziemas, pa­vasari,
rudeni un vasaru, bet man,
ka latvietim, kas pie aukstuma piera­dis,
ziema nelikās tik auksta, vairāk
gan mani gurdināja karstums vasarā,
bet tas tom/Sr nav salīdzināms ar dien­vidu
štatu «utīgumu un prēriju sau­sumu.
Klimatisko apstākļu dēļ Mine­sotu
par apmešanās vietu jau agrāk
ir izvēlējušies ziemeļeiropieši, galvenā
kirti skandināvi un somi.
No Eiropas leceļotājiein te dominē
zviedri, kas ietekmējuši ari Mineso­tas
dvīņu pilsētu — Mineapoles un
St Paulas garu. Ari citās pilsētas,
īpaši dienvidu daļā, ir daudz zviedru.
Daudz ari norvēģu un somu, kas dzī­vei
vairāk izvēlējušies mežiem un
ezeriem bagāto ziemeļu daļu, jo tā
ōtgldina viņu dzimteni.
Bez lauksaimniecības, lopkopības,
piensaimniecības, cūkkopības un putn­kopības
te ir arī plašā koku rūpnie­cība,
labības pārstrādāšanas uzņēmu­mi
(dzirnavas), elevatori, piena pro­duktu
rūpnīcas u. t. t. Ir arī smagā
rOpniecIba, bet ne tik plaša, lai M i ­nesotu
ierindotu rūpniecības štatos.
Neņemos spriest, kura konfesija te
stiprākā, bet šķiet, k a ev. lut. konfe­sijai
piederīgo te visvairāk, kas iz­skaidrojams
ar skandināvu, somu un
vicu ieceļotājiem. Arī lielākā daļa
latviešu un igauņu te ieceļojuši ar
luterāņu federācijas gādību. Ir zvied­ru,
norvēģu un somu draudzes, kur
dievkalpojumi notiek viņu mātes va­lodā.
Tagad nodibināt* arī latviešu
ev. lut. draudze Mineapolē un St.
Pauli ar dievkalpojumiem latviešu
valoda.
Interesanta ir latviešu kustība M i ­nesotā.
Apm. pirms pusotra gada lat­viešu
skaitu te lēsa uz 800, no kuriem
liellkā daļa dzīvoja laukos vai pro­vinces
pilsētās, bet Mineapolē un St.
Paulā, kas ir arī Minesotas galvas-
Pilsfitas, tikai ap 200, tātad apm. vie­na
ceturtā daļa. Tagad Minesotā dzi
vo 1360 tautiešu, no tiem vairāk ne
W ļjuse (apm. 700) Mineapolē un St.
Pau S. Ka radies pieaugums un ar ko
izskaidrojams, ka liela daļa tautiešu
Ir pārnākuši uz dzīvi dvīņu pilsētās?
•ļ* Pirmkārt, laukos, tāpat provinces
PlIsStās, nav latviešu sabiedrības, tad
pie maza« Izpeļņas jāstrādā ilgā­ka
darba stundas. Bez tam reti kad
Cilvēks jūtas pilnīgi brīvs. Tpaši tas
8«Sm8 par darbu farmās. Lielpilsētu
Uļo6muinos pēc darba stundu nostrā­dāšanas
strādnieks ir brīvs un var sa­ukties
ar tautiešiem vai atpūsties. No
citiem štatiem uz Minesotu ir pāinā-
) n r l J ^ tautiešu, kas galvenā kārts
apmetusies galvaspirsētāt, Visvairāk
pārnākusi no Dienviddakotas un Zie-meļdakotas,
Viskonsinas, Aiovas un
Merilendas štata. No Minesotas uz
Citiem statiem un pilsētām tanī pat
lamā izceļojuši 50 tautiešu: uz Cika-
8, Nebrasku 5, Indiāņu 5, Viiskon-sinu
4 Filadelfiju 2, Ņujorku 2. pa 1
uz Takomu. Mičigānu, Ohisio. Nudžer-
SIJU un Toronto (Kanādā). Kādi 10 līdz
15 tautieši izceļojuši, neuzdodot savas
jaunas adreses. 9 latviešu jaunekļi no
Minesotas iestājušies resp. iesaukti
amerikāņu armijā.
Pirmajā laikā latviešim vienīgā
pulcēšanās un satikšanās iespēja bija
latviešu dievkalpojumos, kurus Mine­apolē,
kā arī provincē vadīja māc.
P. Langins. Pag. rudenī sāka organizē-ties
latviešu ev. lut. draudze, kuras
nodibināšanā lieli nopelni Minesotas
universitātes aerodinamikas katedra
vadītajam — veclatvietim prof. J.
Akermanim. Tagad draudze likumīgi
apstiprināta kā pastāvīga latviešu ev.
lut. draudze Mineapolē un St. Paulā.
Draudzes dievkalpojumi latviešu va­lodā
notiek ik svētdienas centrāli
luterāņu baznīcā Mineapolē, vai ari
St. Paulā. Dievkalpojumus vada māc.
MŪSU mācftāii
jaunajā
Archiblskapa pārstāvis Kanādā māc.
A. Skrodelis, kas nesen atskatījās uz
30 mācītāja amatā nostrādātiem ga­diem,
par mūsu mācītāju stāvokli
Amerikā starp citu izteicās: „Z;iņas
no visām pusēm vēstī, ka latviešu
mācītājiem Kanādā un A S V jāpār­var
daudz grūtību. Maizes darbs
daudzreiz kavē veikt mācītāja pienā­kumus.
Svešo zemju baznīcu vadība
un arī amata brāļi nesaprot mūiiu dvē­seles
un nacionālās īpatnības un
prasības. Viņi grib gan mūsu tautie­šus,
lai vairotu savu draudžu locekļu
skaitu un „stiprinātu" šejienes lute­rāņu
baznīcu, bet m ^ , mācītāji, v i ­ņiem
esam lieki.- Daudzās vietās ar
mūsu mācītājiem apietas aizvainojo­ši
un neciešami. (Tikko lasīju dažas
vēstules par mūsu mācītāju ērkšķaino
ceļu ASV.) Smeldz arī tas, ka dažās
vietās pašu tautieši neatbalsta kopē­jo
latviešu lietu — vieni paiet garām
baznīcai, citi aprēķina dēļ iekļaujas
amerikāņu draudzēs, un mūsu cīņa
par nacionālām draudzēm un baznīcu
tiem liekas nevajadzīga un lieka. Bet
lai arī ir daudz visādu grūtību, kas
rada šaubas un nespēka brīžus, tomēr
gribas teikt un lūgt: brāļi, galvas aug­šā!
„Ka.s tevi savā druvā sūta, ne
mūžam tevi n e a t s t ā s . . . " , šie dzies­mas
vārdi lai mūs stiprina un mudi­na.
P. Langins, bet bieži piedalās mācītā-ji-
viesi no citurienes. Noorganizēti arī
radio dievkalpojumi. Draudzes pa­spārnē
darbojas skautu un mazskautu
pulciņš un svētdienas skola.
Latviešu apvienība Mineapolē no­dibinājās
pag. gadā un darbojas sek­mīgi.
Pašlaik apvienībā 190 biedru.
Sarīkoti vairāki vērtīgi koncerti ar
latviešu mākslinieku piedalīšanos.
Latviešu apvienība izdod biļetenu Z i ­ņas,
kurā informē par sarīkojumiem,
dzīves un darba apstākļiem, dod no­rādījumus
nodokļu u. c. lietās, pār­skatus
par apvienības darbību u. t. t.
Liela dala latviešu Mineapolē un St.
Paulā strādā slim.nlcāg — vīrieši par
apkopējiem un sanitāriem, sievietes
par pallgmāsām, slimnieku kopējām,
trauku mazgātājām u. t. t. Divas tau­tietes
jau ieguvušas māsu tiesības.
Slimnīcās strādā arī 10 latviešu ār­sti,
gan pagaidām na savā arodā, to­mēr
cerams, ka daļai šīs iespējas pēc
kāda laika pavērsies. Atalgojums
slimnīcās no 0.90—1,05 dol. stundā.
Daļa tautiešu strādā par sētniekiem,
apkopējiem, aptīrītajiem u. t. t. At­algojums
līdzīgs. Citi strādā dzelzceļu
darbos ar atalgojumu 1.15—1.3(!( d o l ,
būvdarbos — 1.30—1.50 stundā. Amat­nieki
nopelna vairāk, īpaši, ja iestā­jušies
arodbiedrībā. Tā elektriķi iz­pelna
1.50—1.80 dol. stundā, krāsotāji
pat vairāk, bet latviešu vidū tādu
nav daudz. Daļa tautiešu kā „pārnie-k
i " (virs ar sievu) strādā turīgu ame­rikāņu
ģimeņu mājsaimniecībā. Izpeļ­ņa
kopā 200 dol. mēnesī pie visa brī­va.
Lielākai daļai tomēr jāstrādā ilgas
stundas un reti kad ir brīvi. Brīvāks
laiks ir tikai tad, kad darba devēja
ģimene uz laiku aizbrauc.
Dzīvokļu jautājums, kā visāis liel­pilsētās,
arī šeit lielākas rūpes dara
ģimenes cilvēkiem ar maziemi bēr­niem.
Taču dzīvokli sameklēt ir iespē­jams.
Vieniniekiem un ģimenes cilvē­kiem
bez bērniem dzīvokli resp. ista­bu
nav grūti atrast. īres mājas ne­liela
istaba ar nepieciešamām mēbe­lēm,
sienā iebūvētu mazu gāzes pa­vardu
un ledus skapi maksā 7—9 dol.
nedēļā, lielāka istaba 10—11. Cenu
ziņā starp centru un nonftalēitiļ nav
starpības, tādēļ jācenšas dzīvokli at­rast
darba vietas tuvumā, lai nebūtu
jāizdod nauda par braucieniem,, Ielu
dzelzceļš vai autobuss maksā 0.15,
bet brauciens uz otru dvīņu pilsētu
0.30 dol.
Dzīves dārdzība Mineapolē un St.
Paulā viduvēja. Daļa tautiešu, kas
labāk izpelna un ilgāku laiku te jau
nodzīvojuši, paguvuši iepirkt ģimenes
mājas un iegādāties autoraaiilnas.
Abās pilsētās latviešiem pieder apm.
15 māju un ap 30 auto.
Samērā daudz latviešu apmeklē
angļu valodas kursus, 4 studē Mine­sotas
universitātē, bet 3 St. Olafa kol-ledžā,
kuras filozofijas katedras vadī­tājs
ir latviešu labvēlis prof. Hovards
Hongs. Viņš arī adoptējis 2 latviešu
bāreņus — ģenerāļa Airēs mazbērnus.
So kolledžu ar labām sekmēm jau
beigušas 2 latvietes — viena klavie­ru,
otra filozofijas klasi.
Minesotas tautiešu kartotēku Iekār­tojis
draudzes mācītāja P. Langins.
Viņa adrese: Rev. Pēteris Langins,
6107, Nicolet Ave. So., Minneapolis,
Minn. Andr. L.
S a v . v a l s t i s , jūnijā.
Dziesmu un kultūras dienu
gaidas
L A T V J U BIEDRĪBAS LIELBRITĀNIJA DARBiBA
Montrealas Sv. Jāņa draudzei; baz­nīcā
20. maijā Kanādas ev. lut. sino­des
prezidents Dr. J. H. Rebie un
virsmācītājs A. Mitulis atnalā ieveda
Montrealas latviešu ev. lut. Trīsvie­nības
draudzes mācītāju Ādolfu Geiu-diņu.
Māc. A. Gaudiņš Kanādā iera­dies
1948. g. Viņa nopelns, ka arī
šinī zemē nodibinātas daudzas drau­džu
kopas. Montrealas latviešu Trīs­vienības
draudzē jau vairāk par 500
aktīvu locekļu.
Svinīgo ceremoniju ar uzrunu vācu
valodā ievadīja sinodes prezidents,
kam asistēja virsmāc. A, Mitulin. Pēc
tam māc. A. Gaudiņš aizlūdza par sir­mo
archiblskapa tēvu prof, Dr. T.
Grīnbergu, Kanādas sinodes prezi­dentu,
par tēvzemi un tautu dzimtenē,
tālajā Sibīrijā un trimdā. Dievkalpo­jumu
kuplināja Montrealas latviešu
koris, A. Granta vadībā.
Pēc dievkalpojuma notika draudzes
un viesu kopējs vakars. Kanada^i ev.
lut. baznīcas sinodes prezidents iz-teica
prieku par latviešu, igauņu un
vācu ev. lut. draudžu labo saprašanos.
Vakaru kuplināja Montrealas latviešu
vīru dubultkvartels 2. Luca vadībā.
Sanāksmi noslēdza ar Dievs, svētī
Latviju' skaņām.
Draudzes valdē ievēlēti prof. Dr. A.
Tauriņš (priekšsēdis), R. Goba, A.
Spurmanis, J. Asaris, K. Ozols, N.
Baumanis, A. Mednis, N. Zoldners,
K. Hartmanis, R. Peize, G. Apinis, A.
Apse un L Cenne, bet revīzijas ko
misijā V. Ziemelis, D. Zušmanis, J.
Veismanis, F. Romāns un A . Ticmanis
- i ņS
Brazīlijas prese par
Latviju
Riodežaneiro dienas laikraksts A
Manha savā 20. maija svētdienas pie-
."^iiniā bija pārdrukājis no mūsu sūt-
J^a Brazīlijā Dr. P. Oliņa brošūras
^ Baltico rakstu par Latviju. Laik-
^jļkfits Latvijai veltījis liela formāta
^ivas lappuses, iespiežot arī Rīges
f w a t u , Latvijas ģerboni un Balti-
IH valstu' -
^foaistlts laikraksts, ko izplata pa
Jam Brazīlijas provincēm un ko ar
t^isķu uzmanību lasa valdības aprin-
^,^5; Laikraksta svētdienas izdevuma
ir 55.000 eksemplāru.
^, . „ 1,.» .innrte» OTcildcnti Dr J H Reble Iesvēta amatā Montrealas UlvieSu
1951. g. pirmf© pieci mēneši LBL
darbībā pagājuši gaidāmo Dziesmu
dienu zīmē. Neparastā apjoma un
izcili nozīmīgais sarīkojums prasa no
biedrības darbiniekiem maksimālu
piepūli. Organizācijas darbs un koru
gatavošanās norit sekmīgi, arī biļešu
pieprasījumi ir neparasti dzīvi. Dzies­mu
dienu rīcības komiteja aicina tau­tiešu
informēšanai provincē radll i n ­formācijas
centrus, kas arī izplatītu
brošūriņas mūsu angļu draugiem,
aicinot tos apmeklēt Dziesmu dienu
sarīkojumus, kā arī organizētu uz
Ehiiesmu dienām ekskursijas, izman­tojot
autobusus un pazeminātos gru­pu
tarifus braucieniem pa dzelzceļiem.
Tā kā nometnes pakāpeniski likvidē,
informācijas centru vajadzība ļoti
liela. Būtu ieteicams centrus radīt
sadarbībā un saziņā ar vietējiem ko­riem,
DVF nodaļām utt. Informāci­jas
materiāli pieprasāmi Dziesmu
dienu rīcības komitejai 72, Oueens-borou^
h Terrace, London W. 2. Tur­pat
pieprasāmas ari informācijas cen­tru
adreses.
Viens no nozīmīgākiem pasāku­miem
latviešu kultūras un mākslas
kopšanai būs arī kultūras dienas
Bradfordā, kuras nākošā rudenī rī­kos
LBL Bradfordas nodaļa. Kultūras
dienās apmeklētājiem būs iespēja iz­sekot
mūsu mūzikas, glezniecības,
rakstniecības, zinātnes, sevišķi vēs­tures
pētniecības jaunākiem sasnie­gumiem
trimdā. Kultūras dienu ietva­ros
paredzētas ari teātra izrādei, kon­certi,
rakstnieku vakari, tautas deju
uzvedumi, k i arī mājsaimniecības,
rokdarbu un mākslas izstādes.
Lai novērstu parallēlismu un sarī-tojumu
sabllvēSanos, LNPL kultūras
nozare aicina provinces centros radīt
komitejas, kas izstrādātu sarīkojumu
plānus zināmā novadā ilgākam lai-cam
uz priekšu. Nepieciešama no­daļu
iniciatīva, kā erļ atbalsts, lai šo
aicinājumu īstenotu.
Baltiešu padome 14. jūnijā atzīmēs
Baltijas valstu pilsoņu deportācijas
desmit gadu piemiņas dienu, sarīkojot
publisku sanāksmi Londonā, Chelsea
Town Halļ, kur prezidēs Atolas her­cogiene,
bet runās Cičesteras prā­vests
Dankans-Džouns (Duncan-Jone)
un redaktors Vudrufs (Woodruff).
Sanāksmē pieņemtās rezolūcijas ie­spiedīs
un izplatīs angļu sabiedrībā.
Lai pasākums sekmētos, LBL nodaļām
savā apkārtnē jāapzin nozīmīgāko
angļu politisko un sabiedrisko dar­binieku,
kā ari organizāciju adreses.
Rezolūcijas jāsūta vietējai presei,
pariamenta locekļiem, politiķiem,
garīdzniekiem, baznīcu organizācijām,
pašvaldībām, politiskām un sabied­riskām
organizācijām, arodbiedrī
bām utt. Jāsagatavo aploksnes ar
adresēm, lai rezolūcijas varētu Iz
sūtīt 15. Jūnijā. Lai nerastos paral
lēlisms, ieteicami būtu šo akciju
veikt kopā ar igauņu, lietuviešu un
mūsu ! pašu vietējām organizācijām.
Akcijas plašums un laba izdošanās
ir atkarīga no mūsu kopējām pūlēm.
LBL izglītības nozare plaši atbalstī­jusi
Tautas augstskolas darbu popu­lāri
zinātnisku lekciju un angļu va­lodas
kursu rīkošanā. Angļu valo­das
kursos lektora Hantera-Bl^''» va­dībā
mācās vairākās grupās 40 Kur­santu.
Vecākā grupa gataVbjas pār­baudēm
Kembridžas universitātē, lai
iegūtu diplomu, kas dos priekšrocī­bas
darba atrašanai iestādēs un tiesī­bas
mācīt angļu valodu ārpus Liel­britānijas.
Populāri zinātniskas lekcijas noti­kušas
Londonā un citās latviešu dzī­ves
vietās. Londonā februārī O. Ro-zitis
referēja par gaumi, martā J.
Andrups par tematu Kas ir cilvēks,
aprīlī doc. Mežaks (no Zviedrijas) par
antibiotiskām vielām. Birdinburijā un
Berlejā katru mēnesi lekcijas lasījuši
O. Rozītis, A. Podnieks, J. Andrups.
Blečlejā un Bedfordā — A. Sprūdžs.
A. Podnieks, P. Reinhards un prof.
Apinis.
Tautas augstskola noorganizējusi
arī rakstnieces Ilonas Leimanes tur­neju
Lielbritānijā. Rakstniece vieso­jusies
12 vietās un maija beigās at­griezās
Parīzē.
Dziesmu dienu laikā Lielbritānijā
no Zviedrijas ieradīsies redaktors un
teātra kritiķis Arturs Bērziņš, rakst­nieks
Mārtiņš Zīverts, dzejnieks An­drejs
Eglītis un kritiķis Jānis Rudzi-tis.
Lielbritānijas latviešiem būs iz«
devība viņus dzirdēt ne vien Dziesmu
dienu rakstnieku vakarā, bet arī lek­ciju
ciklos ārpus Londonas. Par iek-ciju
iespējām tuvāka izziņa pieprasā­ma
LBL darbvedībā Londonā.
LBL darba un pakalpojumu birojs
turpina sekmīgi pasākto darbu, pa­līdzot
tautiešiem gan ar padomiem,
gan pakalpojumiem. Kaut gan Ka­nādas
akcija sākusi apsīkt, Jo vai-rumsi
izceļotāju jau pieteikušies, b i ­rojam
pēdējos mēnešos nācies kārtot
ari Kanādas braucēju transporta lie­tas.
Ir izdevies atrast kādu ceļoju­ma
aģentūru, kas apņēmusies lab­vēlīgi
izkārtot pārbraucienu. Va'rā-kiem
izceļotājiem tomēr nācies no
sava nodoma ateikties, jo Kanādas
valdība vienu otru noraidījusi, nepa­skaidrojot
pat iemeslus. Ieilgusi ari
rezultātu gaidīšana. Daudzi, kas ce­rēja
aizbraukt agrā pavasarī, vēl ta­gad
gaida atbildi. Ziņas no Kanādas
vēstī, ka vislabākās darba izredzes
tur ir pavasari un vasarā. Tāpēc ģi­menes
cilvēki sāk pārdomāt, vai ne-atlikt
braukšanu uz nākošo pavasari,
l i e l a interese arvien vēl pievērsta
Sav. valstīm, kaut arī šī zeme latvie­šiem
pēc triju gadu nodzlvošanas
Lielbritānijā kļuvusi vēl nepieieta-māka.
Birojs kārto arī šo tautiešu
lietas. Dažos gadījumos bijušas lēk­mes.
LBL palīdzības birojs palīdzējis at­vērt
vienu kurpnieka uzņēmumu un
iegādāt darba mašīnas. Sakarā ar
angļu likumu, ka iespējamas otrreizē­jas
laulības, ja par laulāto nav ziņu
vismaz 7 gadi, birojam pēdējā laikā
bija jākārto daud:!as otrreizējo lau­lību
lietas. Vasanis atvaļinājumiem
tuvojoties, daudzi interesējas par at­vaļinājuma
pavadīšanu ārzemēs. B i ­rojs
vairākos gadījumos jau sagādā­jis
vīzas uz Franciju, Dāniju, Vāciju.
Izkārtotas arī nepieciešamās formāli-tātes
valūtas jautājumos, LBL sākusi
priekšdarbus ekskursijai uz Spāniju.
Piedalīšanās 37/10/— mārct vēl ir
nedaudz vakantu vietu, Brauciens
notiks no 2. līdz U . septembrim. Pa­redzēta
uzkavēšanāit ari Parīzē. Inte­resentiem
nekavējoties jāpieprasa sī­kāka
informācija LBL pakalpojumu bi­rojā
vai darbvedībā. P. Algarf
Ikdienas balss
RINDAS NO
DRAUGU VĒSTULĒM
Ābeļu apkaplēšana Amerikā nav
viegls darbs, bet es labprāt to darīju,
jo tad mēs lielāko tiesu tikai abi ar
Juri vien bijām ābeļu mežā. Un ko
gan visu tad varēja izrunāt un Izdo­māt!
Tika paņemta rokās kāda veca
grāmata, kuras viena otra lapa jau sa­dzeltējusi
. . . Burtojot rakstus, piestā­jās
seno dienu draugi, kas tagad
dzimtenē vai tālajos Krievijas laukos
vai citā pasaules malā; tik mīļi ar v i ­ņiem
varēja parunJities. Izstaigāties
pa'dzimtenes laukiem, pasērst kapu
kalniņā pie tiem, kas savu ceļu no­staigājuši.
Ja līdz emigrācijas procesa beigām
liktenis mani būs aizmirsis, tad sievd
ar bērnlejn brauks viena. Es palikšu
Vācijā, Galu galā kādam jau arī (r
jāpaliek, lai aizbraucējiem pamātu pē­dējos
sveicienus.
Kalifornijas avīzes vēstL ka citā*
pilsētās tautiešos valda možs un dar­bīgs
gars sabiedriskā sadzīvošanā. Te
nav nekā no visa tā. Grūti un ne­veikli
radās DV nodaļa, kuras mazās
sanāksmītes ir ķildīgas un sausas. T i ­kai
ar atsevišķiem cilvēkiem ir tīka­mi
tikties, bet tādu ir pavisam maz.
Nav garīgas rosmes, un šķiet, ka šajā
ziņā iīmenis ir tālu zem nometņu lai­ka
svītras.
No izceļošanas nometnes Vācijā:
(pēc 7 mēnešu ,.sijāšanas" transltno-metnē),
Ādolfs un Dr. Lejiņa ir pro­jām.
Plls.s, kuram šeit dzimušais dels
jau ce|as kājās, nez* jau kuro mēnesi
gaida lidmašīnu. Jaunzems pēc 6 mē­nešu
nocīnīšanās ap Ameriku beidzot
aizbrauca uz Austrāliju. Klāvsonl,
kas pēc 10 mēnešu nodzlvošanas šeit
laikam ir vecākie Iemītnieki, un Blū-mi
dodas pašreiz pēdējā uzbrukumā.
Kaimiņu Pēteri noturēja sievas dēļ.
Zaļais dzīvo un d ? e r . . .
Latviešu te, Mineapolē, ap tūkstoti.
Pagājušā svētdienā nodibinājām lat­viešu
draudzi, un, kā jau letiņi, līdz
vieniem nakti cīnījāmies ar mācītāja
vēlēšanām.
Personīgi man pa Ameriku iet laik­metīgi.
Paēdis esmu tikai drusku mie­ga
badā. Jā — luidoru stiprs trūkums
ar', tā ka neko lielu nevar izvērsties.
Iedomājies, vēl neesmu nopircis ne­vienas
pudeles alus. nedz arī cita kā­da
bezalkoholiska dzēriena. Sapro­tams,
man nav nedz auto, nedz maļas,
bet pašlaik nav arī parādu. Pēdējo
„kļūdu" domāju visai drīz izlabot.
Man vienmēr stāv prātā mūsu Beļģi­jas
gūstekņu devīze — plikie uzvar.
Un te tas, kā iezemieši stāsta, esot
nepieciešami kredita spējlguma pa-rādīšanai.
Mans darba laiks iet uz beigām, un
saproti pats. ka es savu privāto laiku
taču neiešu Iķiest personīgo vēstuļu
rakstīšanai. Par manu privāto laiku
man neviens nekā nemaksā. Servui!
J ā — katram sirdi spiež sava bēda,
un tās Ir dažādas. Anr, B-