Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951

              . 1951.
r ^*^«s irti
i^s jāražo T ^ « ^ t .
f j^ vieUs. ^ ^
^idū 45 irel n '"^^
medidniikā, SvS"
LATVIA
latvian New8paper
Sr. 44 (488), June 9, 1951
Publisher: Vilis Janums, August-
Aatl b. Detmold. Lager, Germany,
Pbone Augustdorf 02.
Edltorittl and Business Office;
Grafenaschau, Obb., Regierungi-lager,
Germany.
nSA Office: 102-15, 85th Drivt,
fiichoond Hill 18/ N. Y., Phon« VI
^7778. Subicription r a tM USAi
I 2.— oī 1.50 monthly.
Printer: Wcilheimer Druckerel,
" m b H., 'VVeilhelm/Obb., Germany.
publ. twice weekly. Clrcul. 11.000.
S£on5or — IRO.
Nr. 44 (488)
. Sestdien, 1951. g. 9. ]Qnij3
ītaSk Uešdi«il8 oa ftstdienās.
IīdtTeji: LatTtelii Centrālā Ko-miteļe.
Galvenais redaktors: Mak>
sis Culltii» galv. red. vietn V
Lēstai. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klins, Ē. Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda 'saimnieclb^as vadītais H.
Zāgars. Apgāda un redakcijat
adrese: (13b) Orafimuchau. Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons.
319 N. :2nd Ave W. Dulutb.
Minn., USA. Atislirālijas redakc.
vad.: A. Smits. 18, Linden Ave-oue,
WendouTee, Ballarat. Vlc,
Austrālija,
PasHprinatas represijas
pret komunistiem hSV
laMešo cenfralo padomi
drīz
Jrljas.
V a š i n g t o n a (oe). Sav. valstis
beidzot par īstenību k|uvis komuni­stiskās
mžcibas aizliegums. Izšķirīgo
ļgmunm š«it pieijēmls nevis parla-
Bieflt», kā tas mēdz bOt Eiropas val­stis,
bet Augstākā tiesa, kas ierosina
•J« tilm.
maiji liittai js.
>as iestides. u^T^
hdzis gaiuiiUpujJr
^vairāk pasU oinifirii
flotes, aviidiu '
lu pārvaldē.
Bķērlei dlvtits
a Losandželotti vĒīv
ficijas detektiti QMJ,. i
Huvi. i
!•« lx)aticiii hii£kft
la ASV bniņoto ti^
ļlidapaiāto Uetoi mv
^^artem.
K ar dāvaain,
^usi Anglijai kirilie»
dzimumdieol.
mm Fa)i t«cdU iti
V spēka ItSbt pti^
fviādjas maiiidi liļ&i
u kntiala^iiiiM
Eemei Odsomdļ Q
Lad kontrabandisti ;r.-
Ti muitas lajosia
medikamentu, eijii
U beigusies ar W
raru, uņ tikai u !<•
licistiem IzdeviN )m
iQ BoUToil anttiU'
[cinSt&ji viri Jiplstt
Ijuma dfļ apkiiptb
ka^na tomir lidoji»
irljs atteidN utfttki
apvienoto itibu hit
^ākā laikS ierifi^
}ndoni apsptieitota
ilijs esot kiiHīltit
par pigijdo kiji
pretiTtiid)y lltlgi'
lieolbai, - iitiibiSiH
sciSlisti. liellkl diļi
ļmaSInSffl ir no^iitn
ļei atklātai Sit. #
in Xore)l IB^Q ^
apmScIbu linkoi.
esB dttdeniti
ļe paaudzim kUi»
• senčiem bijU pii*
liņu presei aodrrii
iem.
jilvi dienvidoi M
4em lieluJ "«'1*1'^
I45.OOO kooOiuitu ]ļ^
ko aiiJtHj» «®
bdnieka ūibruhj»
, un gtanltBettiļ
)rtu frontti tutnal
ieka dSli
§kl atkal m¥
komūnistiAli P»"
«nita. itmh
«nV Bkldi
mp ASV g»if
r pakta mļ
ameiiklĢtt»^*
5i At8nu riiW'^^
liiņam infomio]»
svItklei^kiJjJ:
jūnijam.
lielIkH
protesta vētru. Viņš tomēr pārlieci­nāts,
ka mierīgākos laikos atkal va-re
» atgriezties pie taisnīgāka un prā­tīgāka
individa tiesību izkārtojuma.
Amerikāņu tautas vairākums an-a
nn aP'vgra loU ligu Ulku J S ļ""' ^^^^^^^^^^^ P«J b"!"
KaAa. lēmuma sekas Iedarbojušās ve ^tLn'^ltL. ° ^""^
1,010111 pēc tā ollclālās pieņemšanas, ^n^r «J"'»'"" P'-^'
£nle U ASV komunistu vadītāji 1?"°/'^^^^^^^ .r^Jmuil cietuma sodus. Tieslietu Sefv/iri^sf/n-tf''''
StotoUlja parMusl, ka H lēm««« ^ L l f kā'akobti'h^fH^'/'^^l^
lelvM0.sod8 jāsaņem art vēl citiem "•"f.t'^^^^
Z valstu komunistu partijas vado- „ k°nt.
le» biedriem. VlspārējaU partijas u;"™P^""''J'''«f^^
biedra skaits pārsniedz 50.000. I „?,.I°'"'':,P.»^ ' ' P ' " ta™, Dzefersonu
Kāds valdības
naiksidroja, ka
Uanistu partijas daļēju noiešanu 1 i o 7 r 7 n k 7 p 3 i u
U ē . A f ē r a » 10,000 ko.anistu ' ^ a b ' f ne T U ē f k t ^ i S ^1
ladeļfonneli izstājušies no partijas, Levoiūdja. Un galu o a l ā T a i ol
Ui varētu ar to turpināt maskētu «a- iespgjanJs. ka pēc d em J diri'
i„m. No kongresa aprindām starptautiskajam'aspīlējumam ats^t
,0 ka komisija, kas izmeklē valsti, L , o , , Augstākā tiesa a t j i u n o s t i J l bs
naidigu organizāciju un personu dar- sludināt revolucionāras mācības
bibu, drīzumā naksot klaja par komu ' "ai. j u a 5.
Vācija vēlēs 18. un 19. angnslā
IZSKRINĒTIE VAR IESNIEGT JAUNAS P A R S O D Z Ī B A S - BIJ. A I Z S A R -
GU IZCEĻOŠANA V £ L N A V SKAIDRĪBAS ~ SŪTNI J FELDMANU UN
H . LIELNORU LŪGS I N T E R V E N Ē T ĀRSTU PĀRBAUDES KOMISIJAS
LIETA
Lītfisso centiilās komitejas side Anpstdoifi
LCK kārtējā sēdē Augustdorfā, piedaloties priekšsēdim V. Janumam,
J. Celmam, V . Skaistlaukam, K. Ozoliņam, V . Zdanovskim, A. Vanagam,
G. Odiņam, H. Žagaram un tnac. A. Abakukam, apsprieda iz^krlnēto
pārsūdzību, bij. karavīru un aizsargu izceļošanas lietas, ārstu pārbaudes
komisijas darbību, kā ari skolu un citus jautājumus. Sēdē bija aicināti ari
no Anglijas ieradušies D V F valdes priekšsēdis A. Alksnitis un LNPL
prezidija loceklis K. Strazdiņš.
Priekšsēdis V. Janums ziņoja, ka
no sūtņa J. Feldmana un latviešu pār­stāvja
pie IRO Zenēvā A. Skrēbera
saņemta informācija izskrinēto jautā­jumā.
Izskrinētie var iesniegt pār­sūdzības
no jauna, kaut arī viņu ie­priekšējie
iesniegumi jau vairākas
reizes būtu noraidīti. DP statusu iz-skrinētiem
uz Part II 2 (b) pamata at­jaunot
pilnvaroti joslu „Eligibility"
virsnieki arī tādā gadījumā, ja ie-rezims
Berlīne (oe). — Ķīnas tauta nevēlo-tSdel
ari nemēģināja apsūdzēt komu­nistus
par nelikumīgu ieroču nolikta­vu
turēšanu. Toties tā atsaucās uz
nistiskas infiltrācijas apmēriem ASV
bruņošanas rūpniecībā.
Komunistu notiesāšana parasti no­tiek
pSc pamatprincipa, kas nosaka
ka katrā civilizētā demokrātiskā val-
6lī ar cietumu soda tos, kas ar ieroču
varu nodomājuši gāzt pastāvošo valsts
iekārtu. Amerikas komunisti šai gadi
jumi gan neietilpst šo noteikumu ie­tvaros,
jo vārdus „ieroču vara" u z , . . ^ , . ^ lu r i TTxt i.
tiemilevar attiecināt, un prokuratūra 1'."' ^fi ff^^^votu UN bruņotie
' speķi, tāpat ta negaidot Cangkaišeka
atgriešanos, paskaidroja luterāņu mi­sionārs
Verners Vedels preseg konfe-
IsVgTzdoto Smi^^^^ ,y^dels, kas 1933. g.
saka. ka kriminālnoziegumu izdara ^'"^'^^^ " ° ^«^^^"^ Ameriku. 18
ta«, kas pieņem par savu un propa-gandg
revolucionāru mācību. Augstā­kajai
tiesai pēdējā instancē bija jā-iiiķlŗ
tas, vai komunistiskā mācība
Sav. valstis „ietveŗ sevi patiesus un
tieSus draudus". Ar 6 pret 2 balsīm
8 tiesneši atzina Ļeņina mācību par
patiesu draudu. Pierādījumiem prokū-rStiira
cēla priekšā daudzus komuni­stu
partijas dokumentus un brošūras.
Tiesneši Bleks un Duglass — mirušā
prezidenta Ruzvelta labi draugi.
ĶINIEŠU KOMPARTIJA PRASA ..PROGRESĪVO SODU SISTĒMU'
PĒC KREMĻA PARAUGA
bija citādās domās un paskaidroja, ka
Augstākā tiesa aizvirzījusies uz bīsta­ma
ceļa, pārkāpjot cilvēka tiesību de
klarāciju ASV satversmē. Tiesnesis
Bleks preses pārstāvjiem izteicies, ka
Augstākās tiesas lēmums, pēc viņa
ieskatiem, neizraisīs nekādu sevišķu
Roberti
nolēmusi L ^
im tirs^
I» l " ' * '^
\ „laut« ""'^
t Septiņi NIrnbergas prāvā 1946. un
ml g. ui nāvi notiesātie vācieši, kas visus
m ļadui atradās amerikāņu armijas cietumā
Ittdibergl ceturtdienas rītā pakārti. Kāds
Kjllecinteks Izteicies, ka nāvinieki, ka» bl-lwt
tžrpll melnos kreklos, vesti uz karāta-
*w pa vienam. Starplaikā notiesāto aiz-
»»»)l darlļuSl visu iespējamo, lai panāktu
w»M sprieduma aizstāšanu ar mūža cietumu,
>tt vliai apelācijas palika bez sekmēm.
* PIc DHly Herald informācijas, divi An-yi|
M irlletu ministrijas Ierēdņi nozuduši kā-
{« kontlneota apciemojuma laikā. Pirms iz-oļnUinas
no Londonas, abi izteikušies, ka
«ojOttijuSl doties uz Maskavu, „lal varētu
ļMMt līviem ideālistiskiem mērķiem". Lon-
«ļtt Dailv Eipress izsaka bažas, ka abu
ildbā bijuši svarīgi valdības papīri
ļ»»dokwientl.
atzinīgi par ģen. Elzenhauera pa-vmk\{
m Atlanlika bruņoto spēku organizā-
"IM «a plānošanas darbiem izteicās ASV ap- JJoti Itāba priekšnieks ģen. Bredlljs, kas
5»«jai turpinot savu inspekcijas braucienu
liUdoja no Parīzes uz Londonu. Ta-
Sli tobu aizpildīšanā vienīgi pastlp-
™fl kiravlm apmācības un palielināt ap
Oli
ļija$
kur pO*'Vv*.
lolicistu* «
ļ apvidos
^ —t-'»»u aļimai-iuds un paueiiiid» ap­j
ā j i ; » * piegādi. Ģen. Bredlljs sevišķi le-
PJjmlti par Francijas paveikto darbu aiz
ip«ku sUprināšanā.
uv .^^^^f^'tten Parīzē nolika Francijas,
W L un Kanādas aviācijas štā
^ PneKnleku apspriedes par gaisa spēku
SfSi ^"^""^^ aizsardzības sistēmas
^laenls Trumens parakstījis rlkoju- S»; j'^^lflfā staclonētās amerikāņu 6.
^il^ ^«laušanu Atlanlika bruņoto spēku
^H'eialekam ģen. Elzenhaueram. 8. flote
tito I.!? !? *^«faJi»ģlem, to vidū 2 lielāka-
. bāzes kuģiem un 2 lielāka-kni^
ŗlem pasaulē.
,^^?jHiJas karalis Pauls noraidījis 30
Vai visas pasaules
igauņu politiskas or­ganizācijas
miteklis
busASV?
Toronto (oe). — Kopš vairākiem
gadiem sāktā igauņu politiskās orga­nizācijas
veidošana visas pasaules
mērogā atkal pavirzījusies par kriet­nu
soli uz priekšu. Igauņu apvienība
Kanādā nesen pieņēmusi rezolūciju,
kurā konstatē, ka centrālajai organi­zācijai,
kas saskaņo un vada Igaunijas
atbrīvošanas cīņu visā pasaulē, un
nosaka tās nacionālpolītisko virzienu,
jāatrodas iespējami tuvu tai varai,
kas nākamajos liktenīgajos gados būs
galvenā noteicēja. Nav šaubu, teikts
apvienības padomes rezolūcijā, ka
šķietami nenovēršamā militārā kon­flikta
gadījumā Sav. valstīm būs do­minējoša
loma rietumu sabiedroto sai­mē.
Tāpat skaidrs tas, ka, kara darbī­bai
izbeidzoties, A S V teiks izšķīrēju
vārdu par lautu un zemju likteni, ko
atbrīvos no komunistu jūga. Turklāt
ASV un Kanādā, tātad Amerikas kon­tinentā,
jau tagad saplūdis lielāks
igauņu bēgļu skaits nekā citos kon­tinentos,
un arvien tur vēl ierodas
jaunas tautiešu grupas no Zviedrijas,
Anglijas un Vācijas.
Rezolūcijas beigās Igauņu apvienī­bas
Kanādā padome gan piebilst, ka
šīs igauņu pasaules mēroga organizā­cijas
veidošana jāsaskaņo ne vien
A S V un Kanādas nacionālo organizā­ciju
starpā, bet katrā ziņā jāievēro
un jāpiesaista arī pastāvošās igauņu
organizācijas Eiropā.
gadu pavadījis Ķīnā kā ASV luterā­ņu
baznīcas misionārs.
Kaut arī ķīniešu ģimenes tradīcijas
palikušas imūnas pret Staļina komu­nismu,
teica Vedels, tomēr Maotse-tungs
iekarojis sev stiprākas varas
pozicijas nekā jebkāda valdnieka di­nastija
Ķīnā kopš gadu simteņiem.
Tas, protams, neliedz ķiniešiem ska­tīties
uz padomju varas funkcionā­riem
kā uz neiederīgiem ārzemnie­kiem.
Kaut gan kristīgo baznīcu mi­sijas
darbību Mao režīms neesot pā­rāk
apspiedis, tomēr visi ārzemju mi­sionāri
no Ķīnas atsaukti, lai ķīniešu
draudzes locekļus nenostādītu poli­tiski
apšaubāmu personu situācijā.
Gluži pretējos uzskatos par varas
ambīcijām Ķīnā ir pats Cangkaišeks,
kas nesen devis plašu interviju ame
rikāņu televīzijas raidītājā INS re­portierim
Robertsam. Ģenerālisims pa
svītrojis, ka viņa rīcībā Formozā ir
1)20.000 apmācītu karavīru, kas, saņe­mot
pienācīgu apgādi, 6 mēnešu lai­k
i varot būt gatavi izkāpt Ķīnas ciet­zemē.
Bez šīs regulārās armijas Čang-kaišeku
atbalstīšot arī vairāk nekā
1,5 milj. pretkomūnistiski noskaņoto
partizānu un pretestības kustības da
lībnieku Ķīnas kontinentā.
Pekingas režīma ministru prezidents
Cuenlajs pag. piektdien paskaidroja,
ka kopš komunistu varas nodibināša­nās
Ķīnā (t. i. 20 mēnešos) likviriōts
vesels miljona pretkomūnistisku parti-zdinu
vai sabotieru. Pēc oficiālas Ķī­nas
ziņu aģentūras informācijas, Cu­enlajs
tālāk paskaidrojis, ka bez šī
viena miljona apmēram 500.000 ,,pret-revolūcionāru"
likvidēti tīrīšanas ak­cijās.
Vēl labāku liecību par Maotsetunga
režīma nostiprināšanos dod kāda Mas­kavas
raidītāja ziņa, ka Ķīnas komu­nistu
partijas centrālkomiteja iesnie­gusi
valdībai priekšlikumu par „pro-greslfās
sodu sistēmas" noteikšanu,
ierīkojot koncentrācijcs nomelnu tīk
lu visās Ķīnas provincēs pēc Pad. sa
vienības parauga.
priekšējās pārsūdzības noraidītas 2e-nēvā,
bet pēc Part II 2(a) un pārē­jiem
noraidītiem pārsūdzības jāsūta
tieši uz Zenēvu.
Bij. aizsargu izceļošanas jautājums
vēl joprojām nav nokārtots, lai gan
Vašingtonā tas esot izšķirts labvēlīgi.
LCK ziņoja uz Vašingtonu, ka attiecī
gas iestādes Vācijā vēl nav saņēmu
šas instrukcijas šinī lietā. Bij. kara
vīru izceļošanā uz ASV britu joslā
traucējumu nav, bet amerikāņu joslā,
piem., Ludvigsburgā, leģionāru lietas
vēl neapstrādā. V. Janumam apmek
lejot DP komisiju Ludvigsburgā, tas
vicepriekšsēdis Mr. Kirchners solījies
bij. karavīru lietas sagatavot divu
nedēļu laikā.
Noklausoties /iņojumus par ārstu
pārbaudes komisijas darbību Ventor*
fā, LCK konstatēja, ka komisijas rīcī­ba
daudziem tautiešiem ņem izceļoša-
Kādi mes
izskatāmies
Jaunnedēļ atzīmēsim mūsu nacionS-ISs
nelaimes gadskārtas. Apaļā skaitļa
dēļ šoreiz būdamas īpaši nozīmīgas,
tās aicina paraudzīties ne tikai aiz­vadītajā
laika, bet ari pašiem savā
garīgajā sejā.
Pārmaiņas trimdinieka mentalitātē
ļauj spriest, ka nošķirtība no zemes
un tautas kodola ir iedarbojusies
daudz citādālr, neka sākumā varēja
likties. Nomāktības, bezcerības un
dzimtenes ilgu posms vismaz savā
akūtākajā daļā lielam vairumam ir
pārdzīvot* (tas nenozīmē — izdzī­vots).
Pārlaists ari urrā patriotisma
laiks ar dūru sišanu pie krūts un uz
galda. Trimdinieks vairs nestaigā ar
sirdi plaukstā, bet aoglabājis svētumu
dziļi sevi un lietišķi un bez kāda iz­misuma
iegājis tajā dzīvē, kur vis­pirms
ir sīksta cīnīšanās par maizi un
tad tikai runāšana.
Bet pirmo reizi mūsu vēsturē trim­da
tik lielam cilvēku skaitam nozīmē
arī svešuma pieredzi. Ceļojums uz Vī­ni
vai Hamburgu no Latvijas viedokļa
reiz bija apskaužams notikums. Tagad
mēs esam Kanberā, Sidnejā un Čikā­gā,
par Eiropu nemaz vairs nerunājot.
Ir radušies pilnīgi jauni priekšstati
par dzīvi un pasauli un jaunai at­tieksmes
pašiem pret savu dzimteni
un tautu. Tās rada distance. Bet di­stance
nemazina un neiznīcina vērtī­bas,
tā tikai ļauj redzēt lietas konkrē­tāk
un samēra ar apkārtni. Domas un
ilgas, kas gadiem riņķojušas ap per­spektīvā
palikušo dzimteni, nav guvu­šas
piepildījumu, un trimdinieks, ne­spēdams
būt pārcilvēks, nav arī spējis
Tito iekkeiu minisin
prasa ,^cilveka
individuālo iiiesibu
sargāšanu
nas iespējas uz ASV un nolēma stei­dzīgi
lūgt sūtni J. Feldmanu un Lat-ļ ilgstoši stāvēt pirkstgalos saspīlētā
vicin Relief prezidentu H. Lielnoru tieksmē pēc zaudētā. Laika tecēšana,
intervenēt attiecīgajās iestādes ASV. politika un jēdzienu sajukums ir satri-
(Turpinājums 8. ipp.) ļ cinājuši stipro balstu un kodolu, pie
kura tverties, ap kuru riņķot. Sevi
glābdams, viņš bijis spiests meklēt
uzticamo pieturu savai iekšējai stabi­litātei
tajā konkrētajā pasaulē, kas ir
ap viņu. Bija Mazā Latvija. Un nu ir
kalpošana dzīvei. Un dzīve tagad rāda
vairākas lielas trimdinieku grupas.
Tur ir praktiskās ievirzes latvietis,
Belgrade (al). - Pēdējā Jugosldvi-I PļkSoi var ,,peldēt lielos ūrieoos"
jas politbiroja sēdē iekšlietu ministrs"!! "l^^'^^P izmanot materiālo
Rankov.čs niaršala Tito un valdības 7'"^" radīšanai. Un Cilvēks no tau-locekļu
klātienē pieprasīja cilvēka in- " leizmlM instinktu rausās
dividuālo tiesību aizsargāšanu. Viņš savadeklascta stāvokļa,
kritizēja valsts policiju un tiesas, ku-rf.^'^''^'^^ iespēju dz.vot U . ka c.l-rām
esot tendence parastos noziegu-h^'^^."' Trimdas sakuma ga-mus
pielīdzināt politiskajiem pj^^j. dos 'zveidojusies nacionālas .deoļog,.
purniem. Tāpat ari nolaidības fabriku bauslība daudz ko_ pārmetuši siem
darbā vai lauksaimniecībā uzskatot P^'^'^^lt"!'^"''T,'
par saimniecisku sabotāžu. I e r ē d ņ u " " pa.l'Mama akla pret to ka laiks
vai darbinieku pārkāpumus, piemē- ™« F » ^ ' ^ ^ ļ f
ram, rīkojumu nepildīšanu vai darba I " ' P » ' ' . b a u s l ī b a palīkus. vien_-
kārtības neievērošanu, nevarot uz-h'-^l'^f , P [ « ^ ^ • ' " l " ' ^ / \ l l ° " " . ' ^ '^
skatu par „kontrrevolQcionāru" izrl- P»^' l * ' ' ^ . ' . ^ ' ŗ » " * ' ' darbīgo trimdi-
^-ļ^y ^ nieku saimi, kas savu stipro balstu
Pēc ministra Rankovica datiem. pē-h^^^^^« jucekli meklējusi un atradu-r.
r.Ar.. r>nr e ^ ^ n r U T K , , a r ^ ^ ^ ^ pasaulc, kur vcrtibas ir muzi-ne
os tr s aados par sadarbību a r l , s i ; . j i i . - - i -
, ' • , li- -^r^s* oAiiT 9^^35 neka ideo ooiia, politika vai
kominforma valstīm apcetmatas 804.3 . • , i M
rp,e«i.rcs^o«noacs . tP5u, s, «e no tam pēc nopratina- sja^ .im, .n. iec, ība. Mums ir hels skaits .st.u. - Lsjaa«un=na, cas aantpnlca. iii•ecs t»tia.n , ā.tKt.)i.e ^t f1 1, 2n0 o prarort»lcrau . i;set»a:j.nieamm n«o^ M.l^ a"u^z"a's ^a^usg, š, uspiv. i Mcuinmids am•ir i ersh elia sr sdik zaivi^ti s,
SED propagandas
akcija izpildīta ar
zinātnieku, kas visā klusībā veic at­bildīgus
uzdevumus pasaulē, un viņu
sniegumi, kalpodami brīvajām val­stīm
un cilvēcei, visvairāk kalpo tais­ni
latviešu tautai. Un mumg ir māks­linieki
un rakstnieki, šie visvieglāk
pieaicināmie radošā gara reprezentan­ti,
kad jārunā par mūsu kultūru, na­cionālās
eksistences pamatu. Mums ir
vārdi, kas kļuvuši par jēdzieniem ari
citām tautām.
Atvērtie pasaules vārti devuši le-
^ Ierēdņu atlūgumos, kas bija Iesniegti
«Hlu f*u ' radīja armijas virspavēl-
«lamaršala Papagosa atkāpšanās. Ari
iltnil» wSt hS postenī, cerības
I Bi'^oP'^ri**
t>i|4 ļoti ieinteresēta par Papagosa
mi, , p o s t e n ī , uzdevusi cerība!
naftas konHikts pamazām tuvo-t^'
namgam atrisinājumam. Teheranas
«-«nSas no vienas puses piemēroties
i^^'ijtt» noskaņojumam tautā, bet no
novilcina naftas rūpniecības pār
RĒiLi ļ^^^'^rttSnlJas valdība savukār
Nrt^^T.?"***' 1<> ar diviem Angļu Nin,ui u "^»«drn>as direktoriem uz Te-
^'"•^^ u*u1Mfl»oVj7l.'s- ari vvaallddīībbaass pnāārrssttāā vviiss ssaabbiieedd--
'^Uita^Ti^* Gārdlners. līdz ar
^ » PliSfg valdību sav-
Pasliktinājušas m
saspilejuma
Pailze (al). — Padomju atbilde rie­tumu
sabiedroto notai par četru val­stu
konferences sanākšanu 23. jūlija
Vašingtonā uzņemta rietumu sabied­roto
galvaspilsētās ļoti vēsi. Kā zi­nāms,
Maskavas priekšnosacījums
konferences sanākšanai ir Atlantika
pakta un Amerikāņu atbalsta punktu
jautājuma uzņemšana darba kārtībā.
Padomju atbildē par ^nelietderīgu"
atzīta ari Parīzes sagatavotāju konfe­rences
pārtraukšana, tādēļ četri vice-ministri
Parīzē atkal turpina savas
vienmuļās sanāksmes.
Anglijas ārlietu viceministrs De-viss
kas starplaikā bija ieradies Lon­donā
un piedalījies kabineta sede. ka
ari apspriedās ar ārlietu ministru Mo-risonu,
saņēmis norādījumus pārlieci­nāt
Gromiko par to, ka Pad. savienī­ba
Vašingtonas konference, neatka­rīgi
no darba kārtības, katrā laikā var
pieskarties Atlantika paktam un ar to
saistītām problēmām. Līdzīgos uz
uzviju
Berlīne (oe). — Padomju joslas iekš­lietu
ministrs trešdien ar ..gandarīju­mu'
paziņoja prezidentam Pīkara, ka
^nobalsošanā pret remilitārizāciju"
piedalījušies 99.3'» vai 13.-04.598 A u s - ^ P ^ i " ^^^«i konkurencei un spēju no-trumvācijas
iedzīvotāji. 95,89'/e ^o-h^^'^^šanai. kādu dzimtenē nebija. Zī-stājušies
pret remilitārizāciju, nodo-P^^g»' neviena no mūsu zinātņu un
dot ,jā" balsi mākslas zvaigznēm trimdā nekad nav
Par nobalsošanas paņēmieniem Ber- "kliegusi savu nacionalitāti, bet to
llnes prese sniedza plašu informāciju. P^^^^^^^i^si. Pasaule un spēku mēro-
Par visiem tiem, kas jau svētdien P ^ ^ » devusi trimdas latvietim krietnu
nebija nodevuši savas balsis, pirm- ^^^^^ pasapziņae — lādas, kāda agrāk
dien bija sastādīti speciāli sarakstu iespējama. Bet lai šis „cildinā-
Pēc tiem nacionālās frontes propa- 1^°^^'^i^su svešniecībai nenoder par
gandisti un SED funkcionāri sameklē- "9""^^'^^^ pārmetumam, ka ar to itin
ja iestādēs un uzņēmumos visus ne- p\ ^^^^^ noniecināta dzimtene,
skatos ir arī ASV ārlietu ministrijas; balsotājus. Sādā ceļā jau „tautds no- . ^^usu mentalitāte gan pārveidoļu-aprindas.
balsošanas" otrajā dienā viskūtrākajā r^e^» D^t kodola esam palikuši tie pa-
A r l uz Korejas konflikta miermill- Berlīnes pilsētas nobalsošanas apga- un butu jāpaiet tik ilgam laikam,
gu izkārtojumu maz izredžu. Pekin- balā vispārējais balsotāju procents pagāja 1905. g. emigrantiem, lai
bijd sasniedzis 78,2. Pārējos aus-r^i^s nedomātu par atgriešanos. Bet
trumu joslas apgabalos jau otrā die- visi ticam, ka tā nebūs. Un tā pa­na
gandrīz visi vēlētāji bija piedabūti p^^s^ "^^^^ vispirms tad, ja konse-pie
urnām. No 3624 pagastiem bijaP^venti būs ievērots lielais pnekšno-sanemta
ziņa, ka balsošanā .,pied8ll.r®^^^n^s izmantot brīvību atraisī­j
u š i e s ' 100 proc. balstiesigo. M^®* no visa slimīgā, mazvērtības
Balsošanas zīmes bijušas tik plāna kompleksu sagandētā, atrast īsto pie-papīra,
ka, neraugoties uz salocIšanuJ ^^^^ ^ «^^^^0 centru svešuma karu-varējis
cauri redzēt, vai krusts ie-h«l5. Tā ir cilvēka gara un nacionāla
vilksts ,.jā" ailē vai ..nē" kvadrātā. P^^aP^^P»- dzimtenei no mums ko
Aploksnes nav izsniegtas. Daudzas vajaga. tad to. kas mēs būsim pagu-zīmītes
SED vēlēšanu pārraugs atlo- vuši kļūt. Jo ar savu skaitu vien mes
ga, par spīti ASV un 16 Korejas kara
dalībnieku nāciju miera gribai, ieva­dījusi
Ķīnā jaunu pret rietumu sa­biedrotajiem
vērstu propagandas un
naida kampaņu. Arī no militārā vie­dokļa
ķīnieši atrodoties patlaban iz­devīgā
situācijā, ziņoja amerikāņu 8.
armijas komandieris Koreja ģen. Flīts.
UN bruņoto spēku pozicijas esot
grūti aizsargājamas, un ari lietus pe­rioda
iestāšanās nelabvēlīgi ietekmē­jusi
sabiedroto pretestības spējas.
Ķini'Bši. turpretī, atrodoties aizsardzī­bai
labvēlīgā apvidū.
cljis vaļā un pretbalss gadījumā at-zīmēji,
6 nobalsotajā vārdu.
nespēsim pildīt tai l i s t o i robus.
PāvttB Klllns
»