Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951

              lAĪVUA Sestdien, 1951. g. 9, Jūnijā
No RiĢōs radiofona
SarkMie iii par iarziieklcm
STRADA DIINU UN NAKTI, BFf.
TiftUMOS ATTĪSTĪJUŠAS NEZAlES
Pēc zemkopības ministra Nikonova
izmisušās atzīšanās» ka pavasara seja
nokavēta, „vafa uz vietām" nav stā­vējusi
dīkā un uzpātagojusi jau tā
nodzītos kolhozniekus. Popeg ciema
kolhoza Jaunā dzīve priekšsēža viet­nieks
stāsta: Strādājam no pl. 5 rītā
līdz 10 vakarā. („Jaunā dzīve..."!)
Zirgus, kultivātorus un arklus mai­nījām
4 reizes dienā. Sieviešu pado­mes
priekšsēde Līne Kronberga prata
..iesaistīt" darbā v'mn, sievietes. Do­beles
rajona Ļeņina vārda kolhozā
darbā izgājuši arī pusaudzi un veci
cilvēki, piem., 71 g. v. Jankevičs
Traktori strādājuši dienu un nakti -
divi maiņās. Arī Ogres kolhozā Jug-
1as zieds sievietes darbā neatpaliek
vīriešiem} tāpat Dobeles sovhozi, ku­ra
direktore Stepļins vēl apgalvoja,
k8„ e j o t sēt ar gai«miņu".
Bet tas pats radio tai paši laiki
nemitējas gausties par ^pārtraukumu
starp augsnas apstrādilšanu un sēju",
atzīstoties, ka „daudzo« miisu tīrumos
attīstljušis nezāles, it īpaši — rudenī
neuzartajos. Jēkabpils kolhozā Nākot­ne
no uzirtajiem 303 ha ap«ēti tikai
107. Apes kolhozā Jaunais ceļš pali­kuši
neapsēti 36 h a . . . " u. t. t. Un
tad diirdam „jauno atklājumu", ka
„ftrl sagatavots tīrumfi, ja to neapsēj,
aizaug nezilēm un nonāk neapstrādā­tas
lemes kategorijā"... Tā top
faimniekots tur, kur āži ir par dārz­niekiem,
kaut ar! Staļina ^ģeniālajā"
vadfbl.
LATVIJAS KOlVIETU VIESI NO
KAMČATKAS
Raidījumi latviešiem ārzemēs dzir­dam:
Vecais kalējs Griķis atpūšas
Cīrulīšos un jihas kll septītajās de­besīs.
Bet līdz 1940. g. Cīrulīši bija
barona muiža. (Tiem, kas nezina!)
Bīriņos barons Pistolkorfs, ceļot savu
pili, nedomāja ka tuir kādreiz uztu­rēsies
Ļeņingradas metallisti un Mas-kava
« tramvajnieki. (īo nedomāja arī
tie latvieši kas Latvijas laikā veseļo­jās
šaji par sanatoriju pārvērstajā
ē^i!) Arī Līčos iekārtots atpūtas
nams, kas pazīstams tālu ārpus Lat­vijas
robežām (austrumu virzienā).
Visiemīļotākā kūrvieta ir Ķemeri
kur buržuju Latvijas laikā kā uzdzī­ves
vietā uzturējās tikai norvēģu
kuģu īpašnieki un zviedru komersan­ti.
Pag. vasarā tur uzturējās 12.Qp0,
bet visās ārstniecības vietās 100.000...
Bet ne jau latvieši (pie kuriem ne­skaitām
Kirchenšteinu, Lāci un citus
komunistu varasvīrus) — tie ir pado-mijas
vidējie un mazie satrāpi, kas
pēc „pQlēm un nopelniem" Staļina
labi izpelnījušies atpūtu izslavētajās
Latvijas kūrvietās un brauc turp ne
vien no Ļeņingradas un Maskavas,
bet pat no Austrumsibirijas un Kam­čatkas,
no kurienes nupat Liepājā ie­radies
^pirmais simts". Latviešu ..kūr-orts"
turpretī ir — Sibīrija, un vecais
kalējs Griķis ir tikai izkārtne.
Rīgas „kultūras un atpūtas parka"
direktors Vaivars stāsta: Parks no
jauna noformēitsi: uzstāidīti milzīgi
transparenti, kas stāsta par lielajām
celtn&», cīņu par mieru un tautu
draudzību. Ir krāsaini panno par krie­vu
un latviešu pasaku temim, kas
grezno bērnu sektoru. Divreiz nedēlā
būs politiskas lekcijas.
,.ĢBNBEALPLANI" UN „JAUNA
TBCHNrKA"
Rīgā noorganizēta republikāniskais
projektēšanas institūts uz komunālās
saimniecības ministrijas projektēšanas
tresta, architektu projektēšanas darb­nīcu
un Rīgas ģeodē/askā kantora bā­zes.
Institūtā sakoncentrēti visi civi­lie,
komunālās un rūpniecības celt­niecības
projektēšanas darbi. Viens
no lielākajiem architektu uzdevumiem
— Rīgas ģenerālplafia sastādīšana. In­stitūta
architekti un hidrotechniķi
strādās pie krastmalas techniskā pro­jekta,
pēc kura Daugavas krastu no
Valdemāra ielas tilta līdz jūras ostai
„ietērp6 granītā", hstrādā arī Mado­nas
ģenerālplānu. Uzsākti projektē­šanas
darbi upes kuģu piestātnes bū­vei
Majoros.
Institūts veiks art vairākus u^evu-mus,
kas saistīta ar ..jaunas technikas
ieviešanu republikas tautas saimniecī­bas
atsevišķās nozarēs" (Dievs lai pa­sargā
no „jaunas technikas", diezgan
posta jau ar līdzšinējo!). Starp citu
sastāda projektus mežu meliorācijas
staciju dzīvojamiem ciematiem un
techniskajām būvēm, kas klūg par
mežsaimniecību mechanizācijas un
mežkopības vadīšanas centriem, Tu­kuma
rajoni būs pirmā ceļu būves
mašīnu stacija, kuras projektu patla­ban
izstrādā. Vietējai rūpniecībai pro­jektē
5 mēbeļu fabrikas.
^.ZOOLOĢISKA APMAIŅA"
Reportāžā no Rīgas gaisa ostas tis
priekšnieks Vuzjevs stāsta: Atklāta
vasaras navigācija. Darba būs ievē­rojami
vairāk nekā pērn. Pieaug\isi
pasažieru un. kravas pārvadišaaia. ļe^
jau bijušajim līnijām (Rīga—Tallina, i
Rīga—Maskava, Rīga—Kijeva, Rīga—
Ļeņingrada un Rīga—Minska) atklātas
jaunas līnijas u:!: Ļvovu un Kišiņevu.
Lidojumi uz Maskavu būs biežāki.
Pērn pārvadātai, galvenokārt vieglās
un pārtikas rūpniecības preces, bet šo­gad
— rūpnīcu iekārtas un Rīgas rūp­nīcu
ražojumi lielajām komunisma
celtnēm. Palielinās augļu un ogu pār­vadāšanu.
No Rīgas zooloģiskā dār­za
ul Maskavu pārvesti tīģeri un lau­vas,
bet uz Kaukāza sovhoziem — bi­tes.
(Savā laikā dzirdējām, ka uz Rī­gu
atvesti mērkaķi,, nemaz nerunājot
par tiem ,,zvērii(»m", kas mitinās pa­domju
ienācēju azotēs. Patiešām.
„zooloģiska apmaiņa"!)
„PIEMEROTS" PĀRBAUDĪJUMU
TBMiUS
Sakarā ar skolu izlaiduma aktiem
raidītā reportāžā dzirdams, ka kom­jaunatnes
organizācijas sekretāre Va­ļa
Zuravļeva un Zoja Hngelberga līdz
ar lielāko d-aļu audzēkņu izvēlējušās
tematu: Kurp tēvzeme mūs arī sūtītu,
mēs godam veiksim savu pienākumu.
Tā jaunatni jau laikus pieradina de­portācijas
draudiem. Citi temati: Sta­ļina
tēls padomju literatūrā, Jaunā
padomju cilvēka tēls Sudrabkalnj
darbos, Lielās komunisma celtnes —
padomju zemeai varenības iemieso­jums,
Imperiālistiskā kara kurinātāji,
Anglosakšu kara kurinātāji, Pilsoņu
UiB ASV 19. g„ s. un tml.
imerikanu imperialisii
mēģināja aizkavei Pad.
savienibai vienai
uzvarēt karu...
Padomju žurnālis Voprosi ekonomi-ki
š. g. 4. numurā publicējis rakstu
ar nosaukumu „Aizdošanas-nomas lī­gums
— agresīvā amerikāņu imperiā­lisma
ierocis", kuļrā atkal varam lasīt
jaunus ..brīnumainus atklājumus".
.,ASV imperiālistu aprindas," teikts
rakstā, „gan liekulīgi deklarēja, ka
nepieciešams paliidzēt Pad. savienī­bai
tās vientulīgajā (!) cīņā pret hit­leriešu
ordām, bet faktiski sabotēja
šo palīdzību. Spilgts piemērs tam ir
fakts, ka vācu fašistu aviācija un
zemūdenes 1942. g. jūlijā nogremdēja
lielāko dalu no lielā kuģu konvoja,
kas veda preces Pad. savienībai. Ir
neiespējami noticēt, ka angloamerikā-ņu
flotes spēki, būdami ievērojami
stiprāki par Hitlera floti, ko turklāt
lielā mērā bija saistījušas padomju
flotes operācijas, nespētu garantēt
drošību preču transportam uz Pad.
savienību."
Citiem vārdiem, — Pad. savienī­ba,
pēc šī raksta attēlojuma, pret
Hitleru cīnījusies viena pati, padom­ju
flote ievērojamā mērā kavējusi
Hitlera jūras spēku darbību (!) un —
lasi un brīnies — Hitlers gremdējis
amerikāņu palīdziibas kuģus saziņā ar
pašiem amerikāņiem, jebšu pēc viņu
nāšu rīkojuma...! Piemērs lieku rei­zi
rāda, kādās bezjēdzībās spēj aiziet
pret rietumiem vērstā padomju pro­paganda.
Padomju jaunatnes spīdzināšana
sachtas, fabrikai un Jabosanas -
darba kolonijai
Krievu eeiigrantu Sarnālā Graņi publicēts beigs dokuments — A. Kllnova at­miņas,
kM s]^llgtl raksturo pedomlu Jaunatnes nožēlojamo un beitleslsko stāvokli.
Jau no bērna kājfira tiem jālEbauda visi necilvēcīgā režīma spaidi nn spfdilnā-šanas.
Vecākiem atrautus, viņus dzen smagā fabriku un raktvivju darbā, bet par
sleclgākajlem pārkāpumiem Iesloga ..labošanas — darba kolonilās", kas ne ar ko
neatfiķlŗa» ao pieauguSo cilvēku bendētavām — koncentrācijas nometnēm. Sls
vienkāršā, belt strupā valodā rakstītās atmiņas mums atklāj patiesību, kas savā
beigumā var sacensties tikai ar Dantes fantāzijas eUi.
Kļiraovs 15 gadu vecumā 1943. g.
atrauts mātei un ,.mobilizēts" FLO
(fabriku-rūpnīcu apmācības) skolā,
lai mācītos par ogļraci. „Apmācība"
bijusi tāda, k^i viņš meistarā uzrau­dzībā
strādājis to pašu darbu, ko pie­augušie
ogļrači. Nākošā gada janvā­ri
K. nokavējii; darbu, par ko sodīts
ar virsnormag darbu uz 5 mēnešiem.
Sis sods vēl nav bijis izciests, kad
martā par izp«liki»anu no darba viņš
nodots tiesai, un šoreiz tam piesprie­sti
7 gadi „labošanas-darba kolonijā".
Etapa cietuma kamerā, kur bijuši ti­kai
mazgadīgie, četru dienu laikā no-miruši
astoņi ieslodzītie. Kāds nelai­mes
biedrs tam šausminādamies jau­tājis:
„Kādēl viņi tā mirst?" Bet K.
to jau sapratis: ,,Nu, vienkārši trūkst
Reiz Klimovu apciemot atbraukusi
māte, atvedot tam pārtikas sainīti.
Taču sastapties un runāt ar dēlu viņai
nav ļauts. Zinādams, ka māte ir te­pat
kaut kur aiz žoga, dēls uzlēcis uz
barakas jumta un iesaucies „Māt!"
Bet uzraugs viņu notvēris un par šo
„noziegumu" ietupinājig karcerī. Kļi-movs
to šodien apraksta skopajiem
vārdiem: Kamerā mazs lodziņš, bet
kaktā atejas spainis. Smirdoņa, mit­rums,
auksts... Daudz žurku un pe­lu,
naktī nav kur g u l ē t . . ."
Grūti iedomāties, ka kāds jaunietis
spētu panefit šīs ..kolonijas" dzīvi 7
gadus. To nebūtij varējis arī Kļimovs.
ja vien pēc kaia beigām — 1945. g.
viņu „neamnestētu". Sī ..amnestija"
bijusi tāda. ka viņam joprojām va­jadzējis
strādāt tai pašā municijas fa­brikā,
tikai atļaiuts dzīvot ..bez kon­voja",
t. i. sādžā, pie citiem ..laimī-gajiem"
padomju ļaudīm. Bet jau tā
paša gada septembrī viņš iesaukt^ ar­mijā,
un tā bijusi viņa laime: pēc
apmācības gadiem padomijā viņi pār­celti
uz Austrumvācijas okupācijas
karaspēka vienību, no kurienes pār­nācis
uz rietumiem, lai pavēstītu brī­vajai
pa.saulei savus drausmīgos pār­dzīvojumus
un pieredzējumus.
..Kolonijas" barakas bijušas pus­otra
metra zemē iebūvētas. Visapkārt
dzeloņstiepļu žogs ar prožektoriem
stūros, bet ap žogu skraidījuši dresēti
suņi. Uzturs bijis ārkārtīgi trūcīgs. V i -
fliem mazgadīgajiem ik dienas bijis
jāiet strādlU uz municijas fabriku, kur
tie nodarbināti pie artilērijas šāviņu
gatavošanas. Uz darbu un atpakaļ vi-ņi
dzīti bruņota konvoja pavadībā.
„Mūs nostādīja rindās pa četri, un
konvoja priekšnieks brīdināja: — So­lis
pa kreiei vai pa labi nozīmē nā­vi!
Ieročus lietosim bez brīdinājuma!
— Un tā ari bija. Reiz mēs nācām no
devītā cecha, Kads ieslodzītais ar kā­du
meiteni bija atpalikuši no brigā­des
tikai plrls metru. Aiz viņiem gāja
konvoja komandieris un sānu ap­sargs,
kas apstājās un tūlīt izšāva.
Puisis nogāzās pie zemes, bet meite­ne
skriešus pievienojās brigādei. Ie­vainotais
gan vēl mēģināja piecelties,
bet tad sargji izšāva otrreiz, un puisis
palika guļam..."
,.Mēs strādājām ne vien cechā, bet
arī šachtās. Tur bija loti grūti. Mums
nācās veikt zirgu darbu, pie tam vēl
simtprocentīgi. Bet nomocītiem cilvē­kiem
tas nav iespējams. Viens no
mums drīz vien tā sagura, ka nespēja
v a i r s . . . Sāka ložņāt gar atkritumu
bedrēm, lai pievāktu kaut ko ēdamu,
bet drīz tomēr nomira... Mirstība
bija liela. No ambulances katru nakti
viika laukā līķus. Ārste bija konvo­ja
priekšnieka sieva. Nejauka sievie­te!
No darba atbrīvoja tikai tad, ja
temperatūra sniedzās pāri 38^. Kāds
no mums smagi saslima, bet bez ār­stes
ziņas viiņu neatbrīvoja no darba.
Sargs ar nūju dzina to laukā no bara­kas.
Slimais, arī izgāja un sāka bēgt
no sava vajātāja. Bet ilgi nedabūja
ēfkriet — s«;bruka un gatavs..."
Kļimovs «tāsta par drausmīgu paš­nāvības
veidu, ko lietojuši daļa šo
15—16 gadīgo jauniešu. Viņi pārdevu­ši
savu devu, lai pašiem nebūtu ko
ēst. un rijuši atkritumu bedrē izrak­ņātās
sakņu mizas un ēdienu atliekas,
lai saslimtu. „Vai nu tikšu laukā no i pēdējos mēnešos aizgājusi tik tālu, ka
šejienes, vai arī ieiešu kapa!" tā tei-; presē un radio ne reizi vairs nepie-kuši
šie nelaimīgie. 1 min Krieviju vai krievu nāciju, obli-
Ziemeļkaukaza iauhi
traģēdija
K A S T A I I N S N O L I K V I D Ē J A C E C E N C U - I N G U S U R E P U B L I K U 1943./44. G.
Viens no nemierīgākiem itūriem Staļina Impērija ir Zlemeļkaukais knra tau-tu
nadSnālpsIcholo^skā atmoifaira kops seniem laikiem p na P » " " / ; i ŗ «.
«iticibas pret lielo liemeļu gigantu - agrāko cara Krieviju un tagadējo Fadomjn
s a S u . Brīvību un patstāvību mīlošās kalniešu tautas jau pusgadsimtu tmlsuSu
cīnās pret kHevu un vēlāk komunistu ekspansiju, un parl.iani k«lnu alās un a.
lās nav nolikuši Ieročus vēl šodien. Par šo sirdīgo ciņu kuras reiultātā m8./44.
iadSnat likvidēta eeCenCu-lnoušu republika, m rietumiem parbēguSais padomjo
r«?kve'dt! ?okl1e?s krievu ,X^i^ iu'»^»^ Sodallstičeskij Vestņlk .tā.t. „ .
triecošus epliodus.
Boļševiku oktobra revolūcijas re­zultātā
radās sākumā atsevišķas, bet
vēlāk viena — Kalniešu demokrātis­kā
federatīvā republika. Visur ieveda
ērto latīņu alfabētu, valsts un admi­nistrācijas
dzīvē lietojot vietējā^ va­lodas.
Arī grāmatas un laikraksti iz­nāca
katras tautības dzimtajā valodā,
un radās plašas izglītības iespējas.
Kaukāza iekarošanas laikos kalnos
padzītie zemnieki atguva savus ze­mes
īpašumus un pārcēlās uz piekaļ­ņu
līdzenumiem. Republikas vadību
uzņēmās pašu kalniešu pārstāvji, bet
Maskavā nodibināja visu kaut cik
ievērojamo tautību grupu pārstāvī­bas.
NO cara ielikteņiem — guber­natoriem
palika tikai baiga* atmiņas.
Bet tad nāca smaga vilšanās: ar
pilnu jaudu sāka strādāt komunistu
imperiālistiskā mašīna. Ar vienkāršu
rīkojumu no augšas Kalniešu repub­liku
likvidēja, katru no tajā ietilpsto­šām
tautām pakļāva tieši centram
resp. Maskavai, reizē dodot arī izšķi­rīgu
triecienu atsevišķo tautu sadar­bībai
un sakariem. Līdz 1937. g. gan­drīz
visa nacionālā inteliģence jau
bija iznīcināta, ieslodzīta cietumos
vai deportēta. > Likvidēja arī tautību
pārstāvjus Maskavā, un uz prasībām
pēc savienības republikas statūta Zie-melkaukazam,
atbildēja ar tālākām
represijām. Latīņu alfabētu aizliedza,
atvietojot to ar neērto krievu alfabē­tu;
sākās kollektlvizācija un „kula"
ku" likvidēšanaj visu Ziemejkaukazu
bija okupējušas sarkanarmijas kara­spēka
vienības, kas nežēlīgi apkaroja
naidīgos kalniešus un viņu partizā­nus.
Līdz 97 proc. vadības amatu
Ieņēma svešie atnācēji, kas parasti
nepazina ne vietējos apstākļus, para­žas
un psīcholoģiju. nedz arī vēsturi
un valodas. Turklāt vēl pazemojo­šais
noraidījums uzņemt sarkanarmi-jā
kazakus, čečencus. ingušus uc, kā
arī jauns represiju vilnis pret inte­liģenci
un ,,buržujiskiem nacionālis­tiem"
saasināja stāvokli tik tālu. ka
līdz pat šai dienai nav rimušās parti­zānu
cīņas un uzliesmo pat atsevišķas
sacelšanās.
Lūk, kādēļ salā laikā pēc Bucha-rina
priekšlikuma un ar Radeka ener­ģisku
atbalstu vadītāju Maskavas ko­munistu
labais spārns īpašā rezolūci­jā
konstatēja, ka politbiroja attiek­smēs
ar nacionālajām minoritātēm,
sevišķi ziemeļkaukaziešiem, radies ko-
„Progresiva'' padomju
tirdznieciba
Padomju valdības oficiozs Izvestija
š. g. 74. numurā, starp citu, atzīstas:
,.Vairumtirdzniecības aģentūras para­sti
nosūta apavus, gatavas drēbes un
citas preces uz tirdzniecības bāzēm,
vienkārši bez kāda iesaiņojuma ie­kraujot
tās dzelzceļa vagonos." Ko­mentāri
te l i e k i . ..
Terbatas universitāti dibina
jusi krievi. 0 0
R U S I F I K Ā C I J A U N V Ē S T U R E S V I L T O Š A N A I G A U N I JA
Jau vairākkārt rakstīts par spēcīgo
pārkrievošanas vilni Baltijas valstīs,
kur visus svarīgākos amatus valsts ie­stādēs,
rūpniecībā un arī komunistu
organizācijās arvien lielākā mērā
pārņem krievi, vietējos komunistus
nobīdot maznozīmīgos posteņos. Ne­sen
sniedzām Stokholmas igauņu iz­devumu
New6letter from behind the
Iron Curtain statisttku, kas bija ie­gūta,
12 mēnešu laikā rūplai reģistrē­jot
visas Tallirtas radio un in»-
kompartijas orgānā Rahva Hāāl pie­minētās
amatpersonas. Statistika lie­cināja,
ka, piemēram, komunistu par­tijā
puse no visām vadītājām amat­personām
jau ir krievi Sniedzot vēl
jaunus skaitļus, minētais Zviedrijas
igauņu izdevums norāda, ka daži
igauņu komunisti savā laikā mēģinā­juši
pretoties pārāk lielam krievu ie­plūdumam
viņiem pakļautajās iestā­dēs,
bet vēlāk apsūdzēti „buržujiskā
nacionālismā" un krituši pai^ upuri
pag. gada pavasara lielajām partijas
tīrīšanām. Igauņu komunistu pretestī-ba
pārliecīgai rusifikācijai ari esot
bijusi viens.«tio šo tīrīšanu Iemesliem.
Līdztekus igauņu aizstāšanai ar
krieviem visos svarīgākajos posteņos
Igaunijā n o t i ^ gluži slimīga krievu
un krievu kultūras glorifikācija. Tā
gāti neapveltot to ar tādiem, slavinā­jumiem,
kā „liela", ..draudzīgā",
..progresīvā", „musu lielais palīgs"
u. l. t.
Pūloties pārkrievot Igauniju, boļše­viki
arī nekautrējas visrupjākā kārtā
viltot tās vēsturi. Pilnīgi ignorējot
faktus un patiesību, igauņiem ik die­nu
un ik stundu apgalvo, ka krievi
vienmēr bijuši tiem draudzīgi un pa­līdzējuši
viņiem cīņā pret vāciešiem,
dāņiem, zviedriem un citiem „impe-riālistiem".
Gandrīz vai nepārspēta to­mēr
ir Tartū universitātes vēstures
falsifikācija. Tallinas radio 7. februā­rī,
tā sakot, bez acu mirkšķināšanas,
paziņoja, ka radīta komiteja Terbatas
universitātes 150. gada dienas atzīmē­šanai.
Grūti būs atrast pieaugušu
igauni, kas neatcerētos, ka 1932. g. šī
universitāte jau svinīgi atzīmēja savu
300 gadu pastāvēšanu, klāt esot dau­dziem
rietumu universitāšu pārstāv­jiem,
kā arf tagadējam Zviedrijas ka­ralim.
Boļševiki nevēlas zināt, ka Ter­batas
universitāti 1632. g. nodibināja
Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs
un vienkārši pataisa imiversitāti par
170 gadiem jaunāku, deklarējot par
tās dibinātāju krievu caru AJeksan-dru
I. īstenībā cara vienīgais nopelns
ir tas. ka viņš atļāva universitātei at­jaunot
darbību pēc kara, kurā Krie­vija
atņēma Igauniju Zviedrijai.
loniālimperiālisms. Tādēļ ar! par Ki|
rova nogalināšanas organizēšanu n(
šautais Bakajevs bija spiests atzīt
ka mazākais nacionālās politikas lat
kā politbirojs pārvērties par konti
revolucionāru un imperiālistiski reali
cionāru spēku. Sī paša iemesla dl
arī Berakidze sašutis apgalvoja,
..tādēļ neesot bijis vērts taisīt rev(
lūciju", jo „dažā labā ziņā, it !p(
nacionālajā politikā, mēs klūst(
par tumsonības, reakcijas un koloi
ālā iraperiālisma paraugiem". Ptt t(
reizējā Staļina sieva Alelujeva žēU
jās Bucharinam, ka nevarot iedoi
ties drausmīgāku kontrrevolūciju,
cīņu pret Ziemelkaukaz# darba ļi
dīm. Bet 1934. g. uz mūsu kolh'
vo sūdzību Kirovam par šīm nej5(
bām, viņš atbildēja ar tam piemīt
cinismu, ka kazaki un kalnieši
dzimuši kontrrevolūcionāri, kas n{
dīgi padomju varai, kādēj ti«
pārmāca.
Bet kādā citā gadījumā tas pati
rovs paskaidroja, ka „Kaukazft mi
nepieciešams ar savu naftu un
tiku" — lūk, viņu īstā ..soclālistli
politika". Tādēļ ari 1940. g. sāiki
padomju ģenerālštābs nāca ar rl
stisku izklāstu, ka, sākoties kai
dienvidu virzienā, nemierīgās Kai
za tautas var kļūt par bīstamu tr4
cējumu kara mašīnas vārīgāki
vietā, kādēļ stratēģiski nepiecieii
jau laikus lietot „sevlšķui lldzt
lus'\
Tie bija faktiskie iemesli tam,
notika 1943./44. g. Politbiroja
valsts aizsardzības komitejas kopi
sēdē 1943. g. 11. februārī pieņfima
mumu par čečencu-ingušu autonoi
republikas likvidēšanu un visu
niešu deportāciju uz austrumi!
motivējot šo rīcību ar sekojošii
,,iemesliem": čečencu un ingušu
teikJīanās paklausīt sarkanarmij
virspavēlniecības pavēlēm; mēģi
jumii radīt savu īpašu nacionālu
miju cīņai pret padomju varu k(
ar vāciešiem; kopīga kaujas darbi
ar vāciešiem sarkanarmijas aizmuļ
rē (čečencu-ingušu republika nav
jusi vācu okupēta ne brīdi!); pati
tiskā pienākuma aizmiršana
dzimteni.
Sl noziedzīgā lēmuma realizēsi
tomēr nebija īstas vienprātības,
lotovs, Zdanovs, Vozņesenskis,
drejevs bija par to, lai visus mini
republikas iedzīvotājus arestētu
deportētu tūliņ un publiski, tā bl(
not no iespējamās pretestības org(
zēšanas ,,atbrīvotājai" sarkanari
vēl neatgūto zemju iedzīvotājus'
ukraiņus, baltkrievus, moldāvii
Krimas tatārus, lietuvjus, latvil
igauņus un Karelijas somus.
Mikojans, kas vienmēr palika
zākumā, principā bija par norēķini
nos ,.pastāvīgās pretpadomju p8l(
loģijas un biežās aktīvās uzstāšj
dēļ pret padomju varu", bet ieti
uzmanībUj lai šo nedzirdēto
Gebelss neizmantotu propagai
pret sarkanarmiju un lai „vēl neat
voto" zemju iedzīvotājus nesabii
un nesaceltu vienotā frontē pret
uzvaramo". Arī paši čečenci un
guši varētu sākt vienotu sacelsi
un radīt pilsoņkara chaosu froi
aizmugurē. So apsvērumu dēl
jans ieteica pagaidām aprobežt
ar NKVD karaspēka ieplūdināl
likvidējamā republikā.
Arī vecais lapsa Staļins ar sev
devīgajiem Vorošilovu, Kaganoi
Hruščevu, Kaļiņinu un Beriju d(
ja, ka čečenci un inguši gan ir
bojami padomju ienaidnieki, kas
vai vēlu pārceļami tālāk no Kaul
taču no tūlītējas izrēķināšanās pi
dām jāatturas to pašu Mikojana
neto iemeslu dēl, kā a r ī— lai
vēsts morāliski nesagrautu vēl
gan tuvās frontes karavīrus un,
dotu vāciešiem iespēju gaisa
sniegt palīdzību likvidējamās
likās ļaudīm. .,Tādēļ," sprieda
lins, ..pagaidām jāapmierinās ar
čencu-ingušu republikas okupi ^
radot tur apstākļus, kas novi
pretpadomju akcijas organizēf
iespējas".
Praktiski tā arī darīja. IznTci
nai nolemto republiku pārplūdl
NKVD karaspēks, bet iedzlvotf
stāstīja, ka tas darīts, lai .,13
piekalnes no ienaidnieka divei
grupu atliekām, apsargātu naftas
trus u n . . . būvētu ceļus."
Raksta notlēgumā nākama nuouri
AB LOZ.MfTEJIEM PRET SIEVIETĒM
PUSAUDŽIEM
ins rak
larakstu
dienas.
sirsnicff
Biilsdienu
tā dvese-
Idilli veco
kori,
nātes.
vijoli
itlita.
Īli
ffl
n(
ciļas vīlušies, p,
altāra noli- |,|
iļļidārgu upuru, ta
jBiaireselibu skum-h
lieta. Pie mums nāk gģl
ļ^m rOpēs un cīņas
Ro.|«*^
Zii
iioiif prieka asaras,
ļjitļ'dba, no kriits ceļas
Dievs, ivetī, sargi un I
to bema dvēseli, laiļoK
jkaite vēji, pu- P^^
Doi Tti padomu un del
audzināt, koptp
ļļimticefo balto ziei-j
ss selaubamies, .ka|<<
ļjBiik»! beigsies miisu
ic8|i,māte, brīvai ^<
li as izklīdinātos dē-UP]
pār* mi
p pie Latvijas kajiin|<iZ'
^ta,godaiin ba-isbSi
jiooduŗ galvas,
pa,hrir atvju tau«
mmi Tie klusēs,
Tad «kumji
.' nu
nioitnmtini
aut
kll
"» " Vlllt!
(linlba
ptitnj
jasj
mm.
ziaStūieks
i:olu
ttsnieguni i siai
t l
kotj
5Vi
S31
ral
' 'iukmji, Deuļ
te: ;q
k,*i«4t • > « . vai 1^ ^«l 3i 7"