Bavarijas Latviesu vestnesis, May 6, 1950

              g. 4. maijs
ĀRDOS
ledbmS izstgtiet
kaidroja karalig
is arābu daļas
frdānijā radījusi
•uvajos- un Vidē.
;..šo jautājumu
slietu komisija.
^i*eses aizstāvēs
vadīs ārUetu
-*vies Pakistāna»
AU Khans. Celā
ar premjeru
iiustru. Savieno-
»ff būs predden*
iršcijā atvieglota
^ Līdz&inējo 60
«dāņiem izsnieai
«as 120 dienām,
[emti sakarā ar
^tus spēlēm un
Maskavā,
ideszeitung. Sl
" kāda Maska­va
zlnāmsL
prezidents
ienību, lai „at*
m pie-
. padom^
I. V4ņS paskaid*
!S krišanas Foiv
)z3ine v?l vairāk
ASV būtu jā-
Mv aizstāvētu
' imiem.
, kas ir lielākie
[as laikā, turpi-enaš.
Studenti
jas saviem pro-sijas,
kuŗāg tīe-
15000 augstskolu
idien izklīdi-palīdzlbu.
^gaiss šinīs die-luī
Teksasat
•sonas un vai-īdonēzieSu
ne-
I nedēļas beigās
Īdam ameirikā-ļidās
Jēlas uni-lenedlja
un ne-
|e speclālkores-cāņus
terro*
nogalināja.
'atrodas^ Pa-ŗācijas
noniet^
Cīņas grupa
ESav
t N orgāni:^-
. valstu pi9»
: d ņ o ^ ^
domām
Jauno Ap-
4 kurā ne*
enlba un tšs
tļBote atzināsi
ioli .sašutumu
[umu par-strādnieku
>jot par sa*
Setu. Balsis
pret 278, pēc
Itfitu IzSķlril
no lidmaši*
(iigOļSlavu emi*
>vļčs. Neparas-
-virs Prancljaš
i1xadusies ce-
TBelgradi, kur
sclot Jugoslavu
iīn Pablo Pl-ilču
«miera de-llestades
attei-ļ>
raukšanai Sa-r
tie gribSja
istu kongress.
Ireizings
baznīcas
mu
ik katoļu bis-ings
piesūtījis
'u • preziden-vēstuli,
ku­lt
baznīcas ap-norāda,
ka
la izplata ma-j
uzskatu skor-organizācijās
»
līcai atņemta
tautu. Raksja
ida, ka katoļu
; iestāties ta­is
nav garan*
.g. Kardināla
ļtevolam if
:nes laikraksts
itikāna. pēkM
lijas sūtnis
in sūtniecības
Pretēji visātn
Eijām viņi ne-
[ānam. M^^'
sūtniecības
jnas noslēgts,
aprindas no­var
nozīmēt
Jju pārtrauk-
LATVIA
Latvlan Neirspaper
Publlsbed uDder &UCOM ClvU
Affai» IMvisloo AutborisatlOD
Number ONDP t96. Publliber
•nd Bdltor; Valdemfln Lam-oergi
EBUngen/N. Brdte 8tr.
W. Prlnttf; Ubgebeuer &
Olmer. Ludwlg8bur2, Kčrner*
ftr. 11 PubliBbed twiee weekly
Clrculatioo um
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 35 (379)
Sestdien, 1950. g. 6. maifi.
Unik treklienii un mtHūmm
Otdtirijt} Utfkša Cvitrlll
mtt«)l. OālveDātt r«Stiitoff; V
Umbergt; fftlvent rvsaktors
vlet&lekt: II CuUta Rīdik*
torl: K Bolitdns. I. Jikab»
•oiUL a insdli. r lUittnt.
L Smct AuttrilUaa rtdtk*
etlat vad K Smlti (Uwlei
House. Cuibtm. A. C Tn
AustnOH). RedākeUat adiVM:
SnUngen/N. Br«tt« 8lr. I - I.
AMERIKĀŅU JOSLĀ LĪDZ JŪLIJAM PĀRVIETOS
55.000 NOMETŅU IEMĪTNIEKU •
Bij. karavīru izceļošanas izredzes
novērtēs individuāli
Kārtējā amerikāņu Joslas DP preses konferencē, kas notika 3 maUā
mO galvenajā mitnē Bad Kisingenā, svarīgākais bija paziņojums m
tuvākā laikā sagaidāmajām plašāka apmēra nometņu pārcelšanām un
pārorganizēSanām» kuru mērķis - izvietot šķirti tos DP, kam izredzes
izceļota un tos, kuriem būs JāpaHek VācUā un pēc 3a. Jūnija Jāiekļaujas
vicu saimniecībā. Sal sakarā pārvietošanas skars apmēram 60 proc
no visiem nometnēs dzīvojošiem DP. BiJ. karavīru emigrācijas izredzes
novērtēs sevišķas padomdošanas komisijas, kas darbu Jau sākušas
Turpmākajā emigrācijas gaitā uz ASV svanga ar! informācija, ka vizu
Izsniegšanā atjaunota agrākā laukstrādnieku klauzula, t i., ka 35 proc.
no visām vizam izsniedzamas Izceļotājiem, kas strādās ASV lauksaim-niedbā*
/
DP preses konference
Bad Kisingenā
Preses- konferences ievadijiunā
IRO amerikāņu joslas publiskās in-fonnadjas
daļas vadītājs Carls T.
Ŗeiners paziņoja jaunākos oficiālos
fitalMfikos datus par nometnēs un
if)rivāti dzīvojošo DP skaitu un sa-dalijumu
amerikāņu joslā. Skaitļi
raksturo stāvokli pirms viena mē-ņeSa,
bet var uzskatīt, ka starplaikā
DP akaits un procentuālais iedalī­jums
nav būtiski grozījies.
Nometņu aprūpē pārskata dienā
bijuši vispirms 5436 grūti izvietoja­mie
resp. „hard core" grupas DP.
15.564 personām izceļošaiuis iespējas
atzīstamas par ierobežotām, un tā­dēļ
tas pēc 30. Jūnija aprūpi vairs
nesaņems. 645 personām dažādu
Iemeslu dēļ IRO pēc minētā datuma
nesniegs vairs nekāda veida palī­dzību,
galvenokārt tādēļ, ka tās at-sacījuSās
izmantot piedāvātās izce-ļoSamas
iespējas. 3978 DP paši iz-teikuši
vēlēšanos palikt Vācijā, un
tos iespējami ātri iesaistīs vācu
HiiiniDlecIbā. Iilelākā «rup^ nometņu
iemitnielcu — 63 08i — ir tādi, kam
pamatotas izredzes izceļot un kas
tādēļ arī pēc 30. jūnija paliks IRO
liprūpē. 100 nometņu iedzīvotāju iz-teikuM
vēlēšanos repatriēties, bet
2969 personas nav vēl pagūtas inter­vēt
Visas tikko minētās grupas kop­skaitā
sastāda 91.772 nometņu ie­dzīvotājus.
Tai pašā datumā nomet­nēs
atradušies vēl 289 bāreņi, bet
eraīgrācļjas centros un transltno-metnēs
(galvenokārt Gronā) —
16.126 DP. Tātad galīgais a p r ū p ē ­j
a m o DP ' skaits pārskata dienā
simierikāņu jo^ā sasniedz 108.187»
Amerikāņu joslas privāti dzīvojošo
DP slodts tai pašā datuma bijis
78.162. No tiem 45.442 ir labas iz­redzes
izceļot, 193 grib repatriēties,
bet pārējo izceļošanas izredzes prob­lemātiskas.
7893 nav vēl iztaujāti.
Kopā ar nometņu iedzīvotājiem DP
skaits tātad bijis 181.349. Sal skaitā
ļtetllplnātii airi apm. 11.000 sardžu
vienību vīru,
IRO pārvietošanas un dzīvokļu
diaļas (Movements and Accomodation
Dept.) vadītājs amerikāņu joslā
Braiens Edvordss (Brian Edwards)
Žurnālistiem plaši referēja par pa-ledzamām
nometņu pārvietošanas
akcijām, kas kļuvušas nepieciešamas
sakatā ar organizācijas ģenerālpa-dotoes
Zenēvā pieņemto lēmumu par
WU aprūpējamo DP sagrupēšanu
divās kategorijās. So sagrupējumu
IRO veiks tuvāko divu mēnešu lai­kā,
t. i., līdz jūnija beigām, izveido­jot
divus nometņu tipus. Pirmā tipa
nometnēs sapulcinās visus tos( DP,
kam dažādu apstākļu dēļ paredzama
palikšana Vācijā (t s. resldual
group), bet otrā — tos, kam Izredzes
izceļot (t. 8. pipe-line group). Paš­laik
amerikāņu joslā vēl arvien pa­stāv
120 DP instaUācljas, no tām 63
parastās dzīvojamās nometnēs, bet
pārējās — dažādi emigrācijas un
pārskološanās centri, ārstniecības ie­stādes
un taml. Līdz 30. jūnijam
dzīvojamo nometņu skaits joslā jā­samazina
uz 32, sadalot to iemītnie­kus
saskaņā ar minētajām divām
kategorijām Vācijā paliekošo DP
nometnes pēc 30. jūnija nodos vācu
saimniecības iestāžu pārziņā.
Mr. Edvordss norādīja, ka DP i e ­vietošanas
akcijas ^ars ļoti plašu
personu skaitu. Pēc pašre zējām ap­lēsēm
vsr vērtēt, ka būs jāpārceļas
apm. 60 proc. no visiem nometņu
DP resp. ap 55.000 personām. «Mēs
ceram, ka katram no šiem DP iz^
nāks madnīt savu nometni tikai vie-
Jauns Maskavas me^najumg
salricināt Somiju
NO 4500 STREIKOTAJIEM LOKOMOTĪVJU VADĪTAJIEM 2000 MO*
BILIZETI UN PAKĻAUTI MILITĀRAI DISCIPLINAL ^ KEKO-NENA
VALDĪBA GATAVOJAS IZD OT IGAUŅU KAPTEINI
H e l s i n k i (E). — Trešdien visā I
Somijā sākās lokomotīvju vadītāju ^
streiks. Dzelzceļnieku arodbiedrība,
kurā liela noteikšana komunistiem,
prasa paaugstināt algas un normēt
dartiilft laiiku. K M tt^dlenas pittk-tiskl
apstājusies kustība uz visiem
Somijas dzelzceļiem. Lai nedotu
iemeslu Maskavai pārmest, ka So­mija
nepilda reparācijas, i ^ l Karē-lljas
šaurumam uz Ļeņingradu ripo
vienīgi preču vilcieni Kekonena
valdība trešdienas vakarā devusi rī­kojumu
mobilizēt visiis lokomotīvju
vadītājus, kas pensionēti, lai kaut
daļēji atjaunotu kustību. Komu­nisti
par atbildi pieteikuši pirmdien
ģenerālstreiku.
Britu flotei ļauns lid­mašīnu
bāzes kuģis
Liverpūle (D). — Trešdien Liver­pūles
ostā Lielbritānijas karaliene
Elizabete Iesvētīja lielāko angļu
flotes lidmašīnu bāzes kuģi Ark
Royal. Kuģis ir 268 m garš \ * skai­tās
36.800 br. reģ. t. Uz tā atradīsies
turboiznīdn^tāji un tālUdojumu
bumbvežL Sasitot pret Ark Royal
sāniem šampanieša pudeli, karaliene
izteica vēlēšanos, lai kuģim nekad
nebūtu jāpiedales karā. Nule uzbū­vētais
Ark Royal ir tiešs pēcnieks
līdzīga nosaukuma kuģim, ko vācu
zemūdenes 1941. gada novembrī no­gremdēja
Vidusjūrā.
Ievērojot kritisko stāvokli S6mljas
valdība trešdien mobilizējusi 2000
tos lokomotīvju vadītājus no strei­kotāju
vidus, km jaunāki par 40 ga­diem.
&^ rlcībsd. ai^biedrību kon­gress
s^bUdēja^^ al' ultlmatif apmleri^
nāt stre^otāju prdnbas līdz svētdie­nas
vakaram. Pretējā gadījumā pie­draudot
pirmdien ar ģenerālstreiku.
Ceturtdloi valdība mobilizētos no­vietojusi
kazarmās, apģērbusi kara­vīru
formas tērpos un pakļāvusi mi­litārai
disciplīnai un kara tiesas l i ­kumiem.
Pēdējās ziņas vēstī, ka
streiks ceturtdienas pēcpusdienā pa­plašinājies
un apstājušies arī piena
vilcieni un reparāciju transporti.
Sis nav pirmais komunistu mēģi­nājums
satricināt Somijas Iekšpoli­tisko
stāvokli un radīt nemierus. Fā-gerholma
valdības laikā notika vai­rāki
streiki un asiņainas sadursmes,
ko somi tomēr pārvarēja. Arī taga­dējais
ministru prezidents Kekonens
trešdienai vakarā pa radio apellēja
pie somu tautas atbalstīt valdību un
palīdzēt pārvarēt pašreizējo saspīlē­jumu.
Rietumos nevienam nav no­slēpums,
ka Somija līdz šim bijusi
(TurpinSjums 8. Ipp.).
Staļins personīgi pārņēmis Kremļa
ārpolitikas virsvadību
Maskava (Is). — Speciālajā rai­dījumā
Ķīnai un Padomju savienī­bas
Tālo austrumu apgabaliem Mas­kavas
radio paziņojis, ka ministru
prezidents un kompartijas ģenerāl­sekretārs
Staļins nesen pārņēmis
krievu ārpolitikas augstāko vadību.
Raidījumā uzsvērts, ka turpmāk
viņš personīgi izsekos un vadīs visu
to problēmu atrisināšanu, kas skar
Padomju savienības attieksmes ar
citām valstīm, bet it sevišķi „starp-tautisko
miera kustību'*.
Tālāk raidījumā norādīts, ka, ne­raugoties
uz Padomju savienības
mēģinājumiem konfliktu atrisināt,
Staiptautiskais stāvoklis pēdējos mē-aeSos
tādā mērā paasinājies, ka ta­gad
jāmobilizē visi spēki pasaules
miera sargāšanai. Svarīgākais uz­devums
šajā pasākumā esot „visu
Padomju savienības ārpolitisko spē­ku
un ārzemju progresīvo elementu
koordinēšana un iesaistišana anglo-amerikāņu
kara kūdīšanas atvairi-šanai".
Otra pasaules kara laikā Staļins
personīgi pārņēmis karaspēka aug­stāko
virsvadību, un viņa vadībā
karš ari uzvarēts. Tagad viņš diri­ģēs
arī „miera virsvadību", tādēļ
pēc Maskavas raidītāja apgalvoju­ma.
Padomju savienības jaunā «ār­politiskā
ģenerāllīnija" panākšot arī
mieru.
Tuvākus paskaidrojumus par jau­no
ārpolitisko līniju raidījums ne­deva.
Arī padomju prese un ziņu
aģentūra TASS līdz šim vēl nav
pieskārusies jaunajai līnijai. Bet,
izsekojot radio un preses propagan­dai,
kas domāta padomju tautai, ne­var
būt šaubu, ka jaunā starptau­tiskā
llniia nebūt nemīkstina auksto
karu, Pretamerikāniskās polemikas
asums un lielā rosība lidmašīnas in­cidenta
gadījumā ļauj secināt, ka
Padomju savienība plaisu starp rie­tumiem
im austrumiem nodomājusi
vēl vairāk padziļināt.
Krievi netaupa arī
britu l(uqu$
Londona (E). — BBC ziņo, ka
kopš pirmdienas pazudis britu zve­jas
kuģis Etruriā, kas atradies
Ziemeļjūrā. Tagad Londonā sa­ņemta
informācija, ka kuģi aiztu­rējušas
padomju ātrlaivas un liku­šas
tām doties uz Murmansku. Kāds
cits tvaikonis, kas atradies tais pašos
ūdeņos, saņēmis sekojošu radio-grammu:
„MŪ9 aizturēja krievi. Uz
klāja atrodas sarkanarmieši, kas
piespieda Etruriai doties uz Mur­mansku."
Līdz šim, kā zināms, Pa­domju
savienība bija aizturējusi
vairākus zviedru zvejas kuģus. Ta­gad
krievi valr^ netaupa ari britu
flotL
Angļu ārlietu mniistriļa ceturtdien
paskaidroja, ka lielbritānljas vēst­niekam
Maskavā uzdots noskaidrot
šo gadījumu. Viņam jānoskfddro ari
kādos apstākļos Etruria aizturēta. Ja
aizturēšana notikusi ārpus starptau-»^
tiski deklarētās 3 jūdžu joslas, vēst­niekam
jāpieprasa kuģa tūlītēju at­brīvošanu.
Situāciju pasliktina tas apstāklis,
ka Pad. savienība pretēji starptau-tiskaiiem
noteikumiem, piemēram,
Baltijas jūrā pieprasa 12 jūras jūdžu
platu teritoriālo ūdeņu joslu, moti-vēiot
to ar drošības viedokli.
Informētas aprindas domā, ka sa­vādā
krievu riciba jāizskaidro ar
padomju aizsardzības ierīču būvēm
arktiskajos apgabalos un Baltijas jū-n@
pi^astē.
nu reizi,** tdca pārvietošanas akci­jas
augstākais vadītājs, „bet galvot
katrā gadījumā to tomēr nevaram.
Nav šaubu, ka tik plaša pārvietoša­nas
akcija neizbēgami saistīsies ad
ar grūtībām un sarežģījumiem. Mēs
tomēr ^ i n ām visus DP pilnībā iz­prast
pārvietošanas nepieciešamību,
jo tikai tādā veidi IRO iespējams
realizēt savu neatliekamo tuvfikfi
laika programmu izšķirot Vācijā
palicējus no emigrācijas procesā
iesaistāmiem resp. jau iesaistītiem
DP." Mr. Edvordss piebilda, ka arī
pēc iedalīšanas palicēju ^upfi un
pāriešanas vācu saimniecībā ikviens
Sīs grupas DP vaifs turpināt m^lēt
sev kādu izceļotoas iespēju, m
ja to laimētos ataraist, tad izceļot būs
iespējams ar IRO palīdzību.
Uz vairāicu ' žurnālistu jautāju­miem
Mr. Edvordss vēl papildus pa­skaidroja,
ka pagaidām IRO nav
iespējams konkrēti paeiņot» kādās
nometnēs ievietos liceļošai^ kan­didātus,
m kādās Vācijā palicējus.
Sai jautājumā nepieciešams armijas
vadības akcepts» kas vēl nav sa­ņemts.
IRO viio^fir centīsies pār­vietot
DP pa tautību grupām, ievē­rojot
jauno nometņu organizēšanā
viņu nackmālfis intereses. Tomēr
jau tagad jābrīdina» ka vienmēr na­cionalitāšu
principu ievērot prakti^
nebūs iespējams, un tādēļ pārsvarā
sagaidāma jauktu tautību nometņu
izveidošana. Par visām pārcelšanām
IRO attiecīgajām DP grupām mftģl-ņās
šo i n f ( ^ d j u „ui i^ftjb mlnM^.
Daļa no speciālajām DP instal-lācijām
savu darbību turpinās ari
pēc 30. jūnija, bet daļu likvidēs.
Darbību sašaurinās konļrolcentri,
bet strādātāju centrus paredzēts pa­visam
slēgt. Divi arodapmācības
centri turpinās darboties līdz de­cembrim.
Tāpat līdz gada beigām
darbosies invalidu un slimnieku
pārskološanās kursi, bet valodu kur­sus
no IRO pārņems kāda cita bēgļu
palīdzības aģentūra.
Par to, kādā veidā notiks «resl­dual
group" nometņu iekļaušana
vācu saimniecībā, IRO ģenerāldirek­tors
Donalds Kingslejs jau agrāk
panācis principiālu vienošanos ar vi­siem
3 Rietumvācljas augstajiem
komisāriem Bez tam šai jautājumā
amerikāņu augstais komisārs Mek-klojs
iesniedzis memorandu ar kon­krētiem
plāniem triju Rietumvācljas
zemju valdībām Katra no šīm val­dībām
tikko pabeigusi izstrādāt sa­vus
pretpriekSlikumus im papildu
ierosinājumus, ko drizumā saskaņos
galīgā veidā.
Latviešu un igauņu žurnālisti ie­rosināja
preses konferencē plašākas
pārrunas pat sasāpējušo karavīru
emigrācijas jautājumu. Vai bij. ka­ravīrus,
kufu emigrācijas process
„ierūsējis", nometņu jaunorganizē-šanas
akcijā domāts pieskaitīt pali­cēju
vai izceļošanas kandidātu gru­pai?
— Uz šo jautājumu preses šefs
Relners vispirms atbildēja, ka ka­ravīrus,
kas emigrācijas procesu jsp
ievadījuši, paredzēts ietilpināt izce­ļošanas
kandidātu grupā (pipe-line
group). Žurnālisti tad norādīja, ka
IRO apgabalu (Area) birojos nesen
saņemta emigrācijas šefa Tomasa
17. aprīlī parakstfta instrukcija, oēc
kuras karavīri tomēr ietilpināmi Vā­cijā
palicēju grupā. Preses konfe­rences
nobeigumā Mr. Retners spe­ciāli
devās uz emigrācijas daļu šo
jautājumu noskaidrot, pēc kam pa­ziņoja,
ka saskaņā ar ļaunākajiem
emigrācijas daļas norādījumiem
katru bij. karavīra gadījumu izšķirs
individuāli sevišķa padomdoSanas
komisija, piedaloties labklājības un
izvietošanas ierēdņiem. Ja padom­došanas
komisija atzīs, ka attiecīga­jam
DP ir izredzes izceļot, tad viņu
arī ieskaitīs kādā no izceļošanas
kandidātu nometnēm, bet negatīvā
gadījumā — palicēlu nometnē.
Kur un kad šis padomdošanas ko­misijas
sāks darboties? Pēc kādiem
principiem tāis noteiks, vai DP ir
vai nav izredzes izceļot? — Atbilde:
minētās komisijas jau darbojas. Tās
nodibinātas visos apgabalos un pie­ņem
savus atzinumus, pamatojoties
(Turpinājun>s 4. Ipp.).
ASV sagatavota
katrai iespējai
PREZIDENTS TRŪBOSNS
JOPROMM OPTIIII8TI8K8
VaSinftona (Is). - Pre«l.
dents TrOm^ kārtējā pctm
konferencē Baltajā muoiā ce-tiartdien
paskaidroja, ka l l i r^
šala plāns izmaksā daudz ma­zāk
nekā jauns pasmilet kari
Prezidents pasvītroja nepie­ciešamību
turiet Maršala
plāna atbalstišanu pilnos
mēros un aizrādīja, ka Savfa^
notAjām valstīm jāizmanto v i -
A līdzekļi, lai panāktu uzvaru
auliertajā karš. Viens no iiem
lidz^iem ir Maršala plāns.
Tālāk Trūmens norādīja, ka,
neraugoties uz aizsardzības iz­devumu
samazināšanu nfika-mi^
am gadam, ASV aizsardzī­bas
spēks ir i^etiekamt. AU
bildot senatora Taidinga ap­galvojumam,
it kā draudot
karš ASV un Pad. s^vtenlbis
starpā, prezidents atkārtoja
savus opltimistiskos vārdus, ka
pašreizējais pmules p(^ti9-
kais s t ā v ^ esot of^kn!»-
ti^ m senatora baias vtl^
tīgas. StāvokUs «ioi labāks
nekā 1946. gadi sākumi, m
)(H?n>jām ueiibojottos.
Tālāk prezidents paidņoji,
ka iiamirdi^ ministrija
iMdiJusI sīkus plānus mili*
tarai «un dvllai mobiHzādjii
kara gadījumā, bet norādīji
ari ka šot» {dāņus turēšot no-slēomnā.
Bksi^regidsnta ROvtra tmm
izteiktijim prtekttOļmim nu*^
austrumu bloka imtm līnMt»
šami no UN Wxam$ iM#hh
vienojās.
A 2000 DP
ARI JAUNZĒLANDE VlUS
VAIlSK IECEĻOTĀJU
Londona (D) — BBC ziņo, ka
Jaunzēlandes valdība pašreiz pir^
bauda likumprojektu kas pama
uzņemt vaiitāk ieceļotāju. Imlirt*
cijas ministrs parlamentā paskaidro*
jis, ka Jaunzēlandē trūkst wba
roku, kāpēc nepieciešams tās n i ^ l
citur. Jaunais likum|»rojdcts, ja to
pieņems, pavērs tālās salas (hirvia
vieniniekiem un vieninlecēm no vU
sām Eiropas valstīm. Līdz šim Jaun­zēlande
lumēma vienīgi imigrantus
no Lielbrilānijas un nelielu ^ t u
DP.
BBC ceturtdienas vakarā ziņoja»
ka ari Anglija uzņemšot vēl 2000 DP
no Vācijas un Austrijas. To oficiāli
kādā runā paziņojis Anglijas idcš#
lietu ministrs.
Apcietināts ari Igau-ŗ
nijas augstākās
padomes priekšsēdis
Londona (E). — BBC ceturtdien
pl. 14. ziņoja, ka no amata atcelts
un apcietināts ari Igauniias augstā**
kās padomes priekšsēdis Ekiuards
Pells Tallinas komunistu partijas
biedri ar telegrammu paziņojuši Sta­ļinam,
ka tagad „no padomju kopī­bas
padzīti visi pilsoniski nacionālie
elementi*, informāciju par Pella at­celšanu
un apcietināšanu sniedzia
igauņu komunistu partijas oflclozs.
Viņam piedēvē «nacionāli buržuā­ziskas
tendences un titolsmu". Laik­raksts
saka, ka Igaunijas valsts svēt­kos
Pells esot „lgnorējis'* krievu
Uutas dejas un dziesmas. RaKSta
beigās oflciozs vēršas arī pret parti­jas
ģenerālsekretāru, neminot • gan
viņu vārdā.
Sniedzot šo informāciju, BBC pie­bilst,
ka Pella'atcelšana un apcieti­nāšana
ir sekas tām tīrīšanām, kas
. Igaunijā sākās jau 1945. g. Padomju
savienība esot sevišķi jūtiga Baltijas
jūras piekrastē Maskava baidās^
kaut tik kāda piektā kolonna neiz­jauktu
tās nodomus svarīgo aizsar­dzības
līniju izvddošanā un Baltijas
jūras nocietināSana. Par tirišanSm
Igaunijā raksta ari Die Neue Zei-tung
. ^ c tiešas pavēles no Kremļa^
tas esot izdarījis valsts drošības mi­nistrs
Moskaļenko, kas stājies igau­ņa
Kumma vietā.