Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1950

              — f - « ^ « v . 6 . 1- X C U l U f U i . L A T V I J A
Īli
s žests
Upates devējiem
iiviŗa beigās latviešu DP no-
"^"^J^lftd^^ii^deri^ bija paredzēts
:etat uz Sengvardenu. gaja
tā;^ļatyiešu komitejas pārstāvji
noin^tnes komandants A. Liep,
ļķ-fitvadu vizītē apmeklēja • piļ,
|^-$eh?ecāķo Suzemīlu,* nododa-
^ļsiiHeidživotāju vārdā pēdējam
'nas; balvu sudrabā kaltu tau-
"koka kausu līdz ar vēstuli,
iļzsaka pilsētas vadībai un ie-ļā-
jiem savu pateicību par labo
lanos, mājlgp pajumti un sir-jārt
attieksmei^ kādas bija pa­li^
izveidoties starp latviešu
Vācu iedzīvotājiem.
lam piev^ērsusieš arī vie.
vāfcu p^ese, savog rakstos uz-
" i n a r k a tio visiem, kas pēc ka^
Seit viss ir tirs, jo netīrumus sviež u
Aptiekārs piedāvā kotletes un karbonādi ~ ielas
gajeji vecu avīžu miglā
VĒSTULE LATVIJAI NO SMAIDOŠĀS KANĀDAS
1-
juši Auricha ielas kazar-
'Slavini bijuši vispatīkamākie
f|ipi: I ) a š i : darījuši visu, lai ar
BB^fif^^ledzīvotājiem nodibināti
ieft: dešaiaas, bet arī iespējami
^1?^ attieksmes. Nometnes sa-jujnos
-bieži kopā piedalījušies
taiit^ pārstāvji, un privātas ģi-
& lirai-ōrgan pilsētā lat-arvien
bijuši labi ieredzēti vie-aksta
noslēgumā uzsvērts, ka
vlstule; iŗ skaists pierādi-
, k a ar' eiivScibu var tikt pāii
, 1 ^ kādas 4as
atsevišķu tautu starpā,
p&dējā iiiformācija vēsta, Em-s
pārvletoSana pagaidām uz ne-iktu
laiku atlikta. Atsevišķu j
/izvietošana tomēr turpinās,
kādreizējiem' 1300 latviešiem |
enē vairs palikusies tikai 670.
du 4, -v
Saņ^mskins afideviis
rch Wojldļ Service. Inc., IRO Adm.
~nit, MtmiCh-Paslng APO 407, US
% ziņo, ka pienācis afidevits Emī-bana
(dz. 1904. g. 26. 2.) ģimenei
ensllvanljas, ASV. Jāpieteicas pēc
'nētās adreses.
Kur ziedot grāmatas
ziedojumi LNP bibliotēlcu fon-
Urpmāk sūtāmi: J . Niedram, (21a)
tdorf bei ITetmold» Lettenlager,
liiiifiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiinļiiiii
VĪSIULĒS
REDAKCIJAI
V KAZAI VEL DAUDZ PIENA
Ozols Latvijas 7. num. rakstā
idribas šai lietā nekad nevar
par daudz"; starp citu min
tivu parādību L C K darbā: LCK
blJTjēto budžetu — i^no public^-
S mantos mūsu ienaidnieki."
'jāatgādina, ka tieši šī paša
sla dēļ l i C K budžetu nepublicē,
piēsjōta visām nometņu komi-n,
Icui^' katr$ tautietis var ieska-
^j^Jā pee patikas. Pirms izsa-
^Mmetumus darba darītājiem,
vispirms vaja^ izpildīt' savu
kutfiUi kas atvieglo darbu ko-
' laba,< tad nevajadzēs mazdū-domāt
atmest visam latviskam
ktt Mūsu kazai vēl daudz
, . un latvieši bojā neaizies.
. -• V. Lielais, Stutgartē
KO L A I DARA?
ās vēsmas sākušas pūst ari
as iVIēzenes nometnē... L i k -
s vietējais DPACCS un pievie-
120. DPACCSam. Aizgājis ko-ieris
Mr; Tomsons, kā vieta
stājies jaunā 120. DPACCSa
jdieŗa Skota ieceltais Bitens..
'u.likties - parastā, dzīve rit
. Tā nu tomēr nav. To pie­kaut
vai jaunais rīkojums, ka,
'ot nometni pat uz vienu die-epriekš
jāizprasa atļauja. Ag-as
bija jādara vienīgi gadīju­ma
bija paredzēts palikt prom
par vienu nedēļu. Devas ja-personīgi.
Tā kā cigaretes
vienīgi pa dienu, ko lai dara
kas darba apstākļu dēļ pa
nevar būt nometnē, lai izsta-bezgalīgo
rindu? Citam ciga-
• nedod, kaut arī būtu pilnva-
P karte un darba pase, bet
s nedala. Par daudziem citiem
•^m gadījumiem nav nozīmes
jo to pārāk daudz. Ļauna-tas,
ka latvieši, kas varētu me-stāvokli
„apgaismot", ir pa-baklausltāji...
L Ķalups, Lībeka
PAR LNP LĪDZEKĻIEM
tras organizācijas- dalībnieki
bildīgi par vajadzīgo līdzekļu
"i., Līdzekļu sagāde LNP va-bām
atkarīga no tās uzbūves,
būs trimdas saimes vēlēta, ta^
tās līdzekļu sagādi būs atbu-vēlētājl
Ja L N P izveidojas
izācijām, tad par līdzekļu sa-atbild
organizācijas. Nevaru
fiāties LNP, sastādītu \^ .^r
āciju principa, kur organiza-
• pašas no saviem līdzekļiem
nemaksā ne feniņ^i., 'P^^fl
priekšlikumu par organizaci-mgļksām
LNP budžetā (gaaa
M no katra delegāta) noraidīja
delegātu balsīm, kas aizstāv
izācii;^ principu. Šāda izri-nav
saprotama. '
' C ^ F . Balodis, Eslingena
ii-
0
5.
Keep Smiling! Sis angļu sa­kāmvārds
daudziem vairs nebūs
svešs, bet daudzi tomēr nezinās, vai
pēc tā ar! angliskās zemēs dzīvo,
jeb vai tā i r tikai parastā frāze c i ­tu
mierināšanai Esmu nodzīvojis
Kanādā gandrīz vai gadu, un man
gribas apgalvot, ka Kanāda ir tie­šām
īsta smaidu zeme. Te smaida
visi un visur. Neesmu gan vēl re­dzējis
smaidošu mati. pie mirstoša
bērna gultas... bet droši vien tā­dēļ,
ka man nav vēl bijusi izdevība
tādā bridi būt klāt; varbūt ari tur
smaidīs, ja pamanīs kādu ar foto­aparātu
rokā.
Kādā kino izrādīja Remarka tra­ģēdiju
Triumfa arka. Gājām ska­tīties,
jo saturs tik līdzīgs _ mūsu
liktenim. Dažam acis iezagās pa
asarai, bet kanādiešiem tas viss sa­gādāja
smieklus no sākuma līdzk
beigām. Viņiem tā bija jautra^
filma.
Kādā bezbola sacīkstē viens no
dalībniekiem dabūja tik stipru vā­les
sitigiu pa deniņiem, ka bija uz
vietas gar zemi. Tas radīja skatī­tājos
varenus smieklus. Caurmēra
kanādietis mīl pasmieties, ja otram
notiek kāda nelaime, bet viegli zau­dē
dvēseles līdzsvaru, kad pašam
kas notiek. Divas sievietes te atro­das
garā vājo iestādē tādēļ, ka v i ­ņas
nebija ievēlētas par skaistuma
karalienēm.. o
Iegāju reiz kādā ēdienu namā.
Kad saimnieks man gribēja sākt
kraut ar roku desiņas un maizi
plaukstā, lūdzu pēc šķīvja un dak­šiņām,
bet saimnieks ar sirsnīgu
smaidu atvainojās, ka viņa „grillā"
tādu atribūtu nav, un — izgāju ārā
bez dusmām.
Esmu liels siļķu ēdājs, bet tā kā
Seit tās grūtāk sameklējamas, tad
iegāju aptiekā (kas reizē ir arī
ēdienu veikals un dažādu preču tir­gotava)
un lūdzu marinētas siļķi-tes.
Aptiekārs, burvīgi smaidī­dams,
piedāvāja man kotletes^ kar­bonādes
un citus gardumus, bet pa­tiesi
nožēloja, ka nevarot man pa­kalpot
ar siļķītēm; Sis smaids man
neatļāva iziet bez tēriņa, tādēļ no­pirku
apavu krēmu, ieēdu saldēju­mu
un aizgāju apmierināts.
Sameklēju jaunu restorānu —
Queeņ Restaurant — un ēdu tur
dažas dienas, kamēr novēroju, kā
mana smaidošā apkalpotāja krauj
man šķīvi saldo ēdienu ar,pirkstiem,
pirms tam ar netīru lupatu noslau­cījusi
manu galdu. Man vēl šodien
žēl šl smaida... Tagad ēdu resto­rānā
Supreme pašā galvenajā ielā.
Seit viss i r tīrs, jo netīrumus sviež
uz grīdas. Kad aizrādīju pārvald­niekam,
lai ēdienu reizēs neslauka
grīdas, kas saceļ tik lielus putekļus,
viņš ar smaidu paskaidroja, ka šeit
jābūt tīrībai, jo restorāns ir —
Supreme.
Ejot reiz pa ietvi, mani tik tikko
neķēra pa logu izbērtas saslaukas.
Kad dusmīgi pavēros pret logu, sa­stapu
tik smaidošu daiļas lēdijas
skatu, ka vēl šodien nožēloju, ka
man viss neaizbira aiz apkakles, jo
tad viņas smaids būtu bijis vēl bur­vīgāks.
Kādu citu reizi man pie
kājām nokrita papīrā savīstītas
brokastu atliekas un vecas avīzes.
Kad saceļas vējš, tas gājēju kājas
un galvu ietin īstā vecu avīžu mig­lā,
bet visi smaida...
Maksāju par mazu mēbelētu ista­biņu
30 dol. mēnesī. Iebrauca sie­va
un abi bērni. Otrā rītā saim­niece
mīļi lūdza no manis par to
pašu istabiņu 60 dol. mēnesī. Kad
negribēju maksāt, viņa ar skaistu
smaidu un dziļu sirsnību centās
mani pārliecināt, cik es esmu nepa­teicīgs,
bet viņa laba; kas viņai
būtu par daļu gar manu ģimeni, tā
varētu kaut vai uz ielas palikt! Mēs
Bosionas latviešu
aktivitāte
Amerikas latviešu tautiskā savie­nība
(American Latvian National
League)^ Bostonā noorganizējusi re­gulāras
iknedēļas tautiešu sanāk­smes,
ko rosīgi apmeklē arī jaun-atbraukušle
latvieši, tādā kārtā ro­dot
nepieciešamo^ kontaktu jaunās
dzīves sākumam- Savienības biedru
skaits pēdējā pusgada laikā dubul-,
tojies. Notikuši vairāki sarīkojumi,
kuru. materiālais atlikums devis i e ­spēju
nosūtīt uz Vāciju 36 pārtikas
saiņus mūsu kara invalidiem. Sa­vienības
paspārnē darbojas tautas
deju ansamblis un vairāki kori.
• Plašu sarīkojumu ALTS noorgani­zēja
28. janvārī; arī tā tīro atliku­mu
izlietos latviešu bāreņu un kara
invalidu atbalstam.
Biedrības priekšnieks ir māc Os­valds
Blūmitis un adrese: Norfolk
House Centrē, 14 Jphn Eliot Squa-je^
Ŗoxbury, Mass., USA.
Eiropā taisot tikai kapus un nelai­mes,
ari Kanādā tādēļ viss esot
kļuvis dārgāks. Viņa tomēr dodot
manai ģimenei patvērumu, bet es
negribot samaksāt pat to sīkumu,
ko prasot tikai no nelaimes pie­meklētiem
cilvēkiem Viņai šl nau­da
tā kā tā nepalikšot, jo būšot jā­maksā
ārstam par nervu ārstēšanu,
ko mēs tagad viņai bojāšot Vai es
nevarētu ieteikt viņai kādu latviešu
ārstu, kam nebūtu tik daudz jā­maksā?
— Ejot meklēt jaunu dzī­vokli,
mani mīļi un ar smaidu i z ­vadīja
pa durvīm, tā ka vēl ceļā
gribēju atgriezties, lai izpirktu savu
nepateicību.
Smejas ari bērni. Apmeklēju
kādu speciālu kino izrādi bēir-niem-
Bērni skatījās, kā liela, res­na
māte saķer pie apkakles augu­mā
sīko viru — tēvu, apvicina ap
sevi un triec pret sienu, bet mazais
dēlēns no istabas kakta tai brīdi,
kad pēc tam ierodas mātei mīļākais,
iešauj tai ar. loku bultu — pašā
sēžamvietā... Bērni rēca, svilpa
un rāva viens otru aiz matiem un
ausim.
Smejas ne tikai dzīvie, — smejas
visas fotogrāfijas. Nesmieiles foto
attēlā nozīmē sliktu toni, tādēļ arī
avīzēs visi smejas, vienalga, vai
tas ir valdības vīrs, jaunlaulāto pā­ries,
vai dzelžos ss^alts slepkava.
Smejas visi „lielie", sasveicinoties
ar boļševiku varasvīriem smaida
kundzes, ar pirkstiņiem skaitīda­mas
ordeņus uz austrumu karava­doņu
platajām krūtīm.
Runājos reiz ar kādu intelliģentu
kanādieti, kas smaidot man atzinās,
ka pazīstot arī klasisko mūziku.
Kad ieminējos par trešo pasaules
karu, .viņa smaids kļuva pai smiek­liem:
nevienam ne prātā naiākot
iet karā! Viņš pats piedalījies pa­gājušajā
karā, bet saņēmis tikai 1
dol. par dienu, kamēr parastajā
dzīvē veselus 10 dol. Kāds cits
džentlmenis, tad pat apjautājās, kurā
valstī īsti dzīvojot Staļins, un kurā
Vācijas daļā notikusi lielā Stfeiļin-gradas
kauja. Viņa platais smaid$
pauda apmierinātību par to, kā
Staļins nav piedalījies tādā bērnu
un sieviešu slepkavošanā un mocī­šanā,
kā Hitlers un Gestapo.
Nesmaida tikai Kanādas policija,
šie izmeklētie, lielie, skaistie vīri;
tādēļ viņi šķiet tik cilvēcīgi un sim-patiski,
jo nestaigā smaidošā maskā.
Arī mēs mācāmies smaidīt... jo
citādi būtu jāraud.
Strādnieku vajag, bet vispirms I No pilieniem
ciazus mēnešus .Jāapdomājas"
VĒSTULE LATVUAI NO NORVCĢUAS
R e d a k c i j a s p i o z i m e:
Latvijas pag. g. ž4. sept. nu­murā
Ievietojām Norvēģijā
dzIvojoSā tauUeSa A. Kalniņa
vēstuU par turienes dzīves un
darba apstākļiem. Rakstītājs
piedāvājās sagādāt darba ie­spējas
latvieSiem, kas vēlētos
izceļot uz Norvēģiju. Sājā
sakarā A. Kalniņš saņēmis
vairāk nekā 60 vēstuļu. Ne­varēdams
uz visām personīgi
atbildēt. sekojoSā rakstā K.
pastāsta par negaidītajām
grūtībām, kas radušās darba
sagādē.
Kā jau rakstīju agrāk, nedavoju
Oslo, bet nelielajā Haldenes pilsē­tiņā.
Šejienes avīzē gandrīz ik
dienas var atrast sludinājumus, k u ­ros
meklē darba spēku. Piem,,
tekstilfabrika varētu tūlīt dot dar­bu
100—200 strādniecēm un strād­niekiem.
Ari citās fabrikās Ir dar-top
jura
Pasaiztiedzbi galvo- ba roku trūkums. Biju ievietojis i . • . . . - T * r>t
minētā laikraksta 1. lappusē Uelu IļlUīlU SūūūlOJl AoV
sludinājumu „Kam vajadzīgs darba /
Montreālā. G. G.
Kanādas akadēmiskas
jaunatnes aicinājums
Kanādas latviešu studentu apvie­nība
publicējusi uzsaukumu tautie­šiem
atbalstīt mūsii akadēmisko
jaunatni tās izglītības gaitās. U2^-
saukumā norādīts, ka daudziem no
tiem, kas Latvijā savas izglītības
gaitas nepaguva pabeigt, riettimu
sabiedrotie pavēra Vācijas un Aust­rijas
universitāšu durvis. Daudzi,
ar vislielākām grūtībām cīnīdamies,
šīs iespējas izkaroja Zviedrijā, Beļ­ģijā,
Francijā, Itālijā, daži pat Spā­nijā.
Bet lielākajai daļai izglītības
ceļš tika pāragri pārtraukts.
Starptautiskās studentu savienī­bas
stipendijas Kanādā saņēmuši 5
mūsu studējošie, un ' ASV Šādas
iespējas rastas krietnam pussim­tam.
Bet tā i r maza daļa no tiem,
kas krāj. centu pie centa, lai no­vestu
galā savu izglītības ceļiL Lat­viešu
akadēmiskā saime Kanādā
par vienu no KLSA galvenajiem
mērķiem atzīst stipendiju fonda r a ­dīšanu.
Ir veikti attiecīgie priekš­darbi,
im Kanādas latviešu akadē­miskās
vienības daļu no ienāku­miem
turpmāk iemaksās stipendiju
fondā. Ir tomēr nepieciešama ari
visas pārējās latviešu sabiedrības
atsaucība. Mūsu visu pienākums
šobrīd Ir dalīties ar jaimo paaudzi
viņas grūtib^s un palīdzēt^ kur va­ram.
Neaizmirsīsim, ka katrs do­lārs,
ar ko latviešu trimdinieks šo­dien
palīdz saviem dēliem un mei­tām
izglītības pūru locīt, ir labākais
noguldījums mūsu tautas nākotnes
kontā.
KLSA adrese: Latvian Student's
Association in Canada, 98 Sheridan
avenue, Toronto, Ontario.
Ar trimdas ģimnāzijas dokumentiem bez
pārbaudījumiem Melburnas universitātē
i
VĒSTULE REDAKCIJAI NO AUSTRĀLIJAS
Latviešu jaunietis vēlas studēt arī I notas vienā priekšmetā, bet trešo
trimdā. Viņš mēģina visus ceļus
un iespējas. Sīs pūles daudzkārt
beidzas sekmīgi. Nu jau ir krietns
pulciņš latviešu, kas studē arī tā­lajā
Austrālijā.
„Diiz pēc tam, kad 1948. g- 23.
decembri ierados Austrālijā, inte­reses
dēļ aizgāju uz Betherstas pil­sētas
ģimnāziju," stāsta 17 g. v.
latviešu jaunietis G. Bogdanovičs.
„Sis gājiens bija pārsteigums kā
man, tā austrāliešu ģimnāzijas d i ­rektoram.
Teicu, ka vēlos mācīties.
Parādīju arī savu Vācijā iegūto
Blombergas latviešu ģimnāzijas ga­tavības
apliecību ar direktrises
Mildas Brastiņas, K. Dziļlejas un
citu veco, mffļo paidagogu parak­stiem.
Toreiz ģimnāziju absolvēju
kā ekstems, tikai 15 gadu vecs."
Sākās latviešu jaunieša un austrā­liešu
skolotāja saruna. — ī,Kādēļ
jūsu apliecībā tik daudz priekšme­tu?"
jautāja direktors. Jaunais
jaunaustrālietis teica: «Latviešu
izglītības darbinieki, droši vien, do­mājuši
— jo vairāk, jo labāk: tei­cami,
ja cilvēks visu zina."
Direktors: „Nu labi, varēsit mā­cīties
pie mums! Hm, bet kurā
klasē lai jūs iedalu? Te būs uzde-vuminš,
paņemiet to līdzi mājas un
vēlāk' atnesiet atirisinājumu." Lat­viešu
puisis paņēma, paskatijas, un
kamēr skolotājs vēl grozījās, uzde­vums
bija jau veikts. „Esmu jau
atrisinājis," teica Bogdanovičs. D i ­rektors:
„Ko — jau?"
Puisi iedalīja ģimnāzijas ceturta­jā
klasē. Ari Austrālijā, tāpat ka
pie mums, ģimnāzijā ir 5 klases.
Mācību diena gan gapāka: astoņas
40 minūtes stundas. Skola šMcas
pl- pus 9 un beidzas pl. pus 4, pie
kam trešdienās visa pēcpusdiena
veltīta tikai sportam. Obligāti vie­nīgi
3 priekšmeti — angļu valoda,
tad visas matemātikas, kas apvie-priekšmetu
veido ķīmija, apvienota
ar fiziku. Vēsturi, ģeogrāfiju un
tamlīdzīgas lietas var mācīties pēc
izvēles. Mutvārdu pārbaudījumu
nav, bet mācības gada beigās no­tiek
rakstveida eksāmeni. Kursa
vispārīgais līmenis zemāks nekā
mūsu skolās. Austrāliešu ģimnāzi­jas
4. klases skolnieks, piemēram,
vēl nezina kvadrāta vienādojuma
atrisinājuma.
G. Bogdanovičs Betherstā ilgi ne­palika,
jo darbs to aizsauca uz citu
Austrālijas malu. Tagad viņš stās­ta:
,,1949. gada beigās lūdzu uz­ņemt
mani Melburnas universitātes
elektroinženieru fakultātē. Lūgu­mam
pievienoju savu Blombergā
iegūto gatavības apliecību, un pēc
laika saņēmu atbildi, ka varu sākt'
studijas. Neesmu pirmais latvie­tis,
kas šādā veidā iekļuvis Mel­burnas
universitātē. Ari manam
draugam Andrejam Zeidakam atzina
Stutgartē izdoto latviešu ģimnāzijas
beigšanas dokumentu. Pirmais no
mūsu tautiešiem šo ceļu gāja A.
Ziediņš. Tad austrālieši vēl bija
domīgi — prasīja kādus papildu
apstiprinājumus no Vācijas utt
Stāvoklis mainījās, kad Melburnas
universitātē par mācības spēku sā­ka
stirādāt prof. Dr. E. Dunsdorfs.
Viņš bija jau parūpējies tautiešu
labā, tāpēc Melburnas universitātē
latviešu jauniešiem tagad ceļš pa­vērts."
Paies gadi, un arī no Austrālijas
dzimtenē varēs atgriezties akadē­miski
izglītoti latvieši, kuru vidū
daudzi savu pamata un vidējo izglī­tību
baudījuši tik trūcīgajās, bet
sirsnības un skolotāju entuziasma
pilnajās Vācijas DP nometņu skolu
telpās. So mācības iestāžu svētība
mūsu jaunatnei ir neatsverama.
Kanbērā, janvāri.
Arnolds Smits
Balinu drauga
^ veģa K Mosina
lūgums mūsu tautiešiem
Jau daudzos Latvdjas numuros
esam ziņojuši par viena vai otra
tautieša pūlēm un panākumiem gal-vojumu
sagādē. Atzīmētas ari v a i ­rāku
mums draudzīgu sveštautiešu
pašaizliedzīgais darbs šajā virziadfi*
Atkarībā no ikreizējiem apstāk­ļiem
sagādāto galvojumu skaita
protams, bijis dažāds, bet nereti
tas pārsniedzis pat vairākus sim­tus.
Latvijas slejās kā sevišķi sek­mīgs
galvojumu gādātājs daudzkārt
pieminēts māc. R. Krafts Dievid-dakotā,
tāpat mācītāji P. Langins
gāt fabrikas, dārzniecUjas un lauku Minesotā un E. Mačs Vašingtonas
. . g^^^ rakstljuīsi par tautie­šiem
Ad. Eglīti P^ilvanijā, Alfr<>
Āberu Takomā, L. Kasaka kundzi
Viskonsinā, £. Smilgu Teksasā, A.
Hvastkovu Vaiomingā, J . Laupma-nl
un Rītera kundzi Mlčiganā u c .
Bez iepriekš minētajiem Ir vēl
virkne cijļu tautiešu, kas, jdedodbml
savus a ^ t a s brīžus un ari mate­riālos
līdzekļus, atraduSi iespēja
izsaukt uz A SV ne vienu v l ^ ģi­meni,
kam citādi būtu bijis jāpaliek
Eiropas DP nometnēs. Inž. L . K l l -
dzēļjs, kas apmeties Aiovas štatSĻ
Demoanas pilsētā, sagādājis galvo­jumus
vairāk nek^ 20 latviešu ļ ļ -
menēm Tikpat aktīvi bijuši K ,
Sventeckis un €)zelme8 kundze In«
dianas štatā, kuru sagādāto galvo­jumu
skaits ari sasniedzis 20. Sven­teckis,
bij. Eslingenas kolonijas dar­binieks,
i r tikai nedaudz vecāks par
20 g. A r īstu jaunatnes ideālismu
pēc veiktā dienas darba viņš kājām
apstaigā apkārtnei draudzes, m ā ­lēdams
palīdzību tautiešiem \sn at­griezdamies
mājās bieži tikai pēc
pusnakts, noguris, bet laimīgs, ja
atkal Izdevies nodrošināt vienu vai
otru jaunu galvojumu»
Cikagā kopš pag. g. pavasara
Lutiieran :World Federation birojā
strādā latviete Irina Točas. Uds
šim laikam viņa sagād'^^usl galvo­jumus
vairāk nekā 60 pmonfim.
īpaši T. rūpējusies par IngoUtateg
nometnes ļaudīm, no kuriem gan*
drīz puse ar viņas sagādātajiemgaf-'
vojumiem jau devusies vai tuvāka­jā
laikā dosies uz Ilinoisas štatu.
Točas lielākais nopelns tas, ka v i ­ņai
izdevies spffādat gplvolumus ari
daudiziem tādiem tautiešiem, kas
parasti būtu^ atzīstami par neizvie­tojamiem,
un kuriem ne LWF, ne
CWS galvojumus nedeva. To vidū
ir mātes ar maziem bērniem un bez
vīra, veci cilvēki un intelliģento
profesiju darbinieki.
No galvojumu gādātājiem--8ve8-
tautiešiem'Latvijas slejās starp c i ­tu
jau pieminēti smerikāņl A. Lo-kensgards,
Dž. Ersins un prof. H.
Hongs, kā ari norvēģi Fjelštats un
K. Mosins. Pēdējais ir kādas. Oslo
ziņu aģentūras īpašnieks un uztu­ras
ASV kopš 1948. g. Pēdējā laikā
M. kļuvis par latviešu un igauņu
palīdzības komiteju pārstāvi Teksa-sas,
Oklahomas un Arkanzasas šta­tā
un paguvis Jau pārvest uz Ame­riku
148 latviešus un 122 Igauņus
no Vācijas, Austrijas un Itālijas.
Sajā sakarā enerģiskais baltiešu
draugs lūdz aizrādīt: „BūSu ļoti pa-spēks",
kurā starp citu norādīju,
ka Vācijas DP nometnēs i r daudz
speciālistu — manu tautiešu, kas
varētu būt šeit ļoti noderīgi, pie
kam iebraukšanas izdevumus Nor­vēģijā
segtu IRO. Piebildu ari, ka
darba devējs ne ar ko neriskē, jo
līgums taču nav jāslēdz.
Rezultātā atsaucās — pllsētss dar­ba
sagādes birojs, nikni u:^ruk-dams
man, ka es apejot Ukumu, jo
darba roku starpniecība esot at­ļauta
tikai šim blrojant Paskaid­roju,
ka esmu tur jau bijis, un ti­kai
tad, kad birojs man palīdzēt ne­varēja,
griezos redakcijā. Pēc i l ­gas
sarunas ar nikno ierēdni bei­dzot
tomēr šķīrāmies diraudzIgL
Tā kā neviens cits uz manu sludmā-jumu
neatsaucās, sāku pats apstai-salmnleclbas.
Izrādījās, ka Interese
par strādniekiem visur liela, bet,
tikko padzird, ka jāiesniedz attie­cīgs
lūgums im strādniekam būs
Iespējams nokļūt šurp tikai pēc
vairākiem mēnešiem, — tā visi uz­reiz
grib «apdomāties**, un domā vēl
līdz šodienai...
iSl dīvainā pasivitāte izskaidroja­ma
varbūt ar to, ka tieši Haldenes
tuvumā nesen bijušas vairākas
sveštautiešu nometnes, kas sagādā­jušas
šejienes iedzivotāliem un pat
policijai daudz galvas sāpju, un tā­dēļ
neviens negrib vairs labprāt ar
ārzemniekiem rl^ēt Otrs iemesls
varētu būt lielais dzīvokļu trūkums.
Līdz šim man Izdevies sagādāt
darbu tikai 3 latviešiem — dārznie-
Tcam, drēbniekam un inženierim-mēchaniķim.
Viņiem lūgumus pēc
iebraukšanas atļaujām iesniedzu
jau pirms pusgada, bet šeit ieradies
nav vēl neviens, jo visiem doku­mentiem
vispirms jādziet cauri ne­skaitāmām
komisijām. Ceru, ka
tad, kad šie tautieši ieradīsies H a l -
denē un līdz ar to latviešu vārds
kļūs šeit labāk pazīstams, pavērsies
lielākas iespējas ari pārējiem.
Halden, Box 27, Norway.
A. Kalniņš
Lotviete pie polim loka
Kāda tautiete, kas kopā aŗ vai­rākām
vācu jaunavām nol^uvusl
par mājkalpotāju Islandē, vēstulē
starp citu raksta:
„Pēc 4 diennakšu šūpošanās A t ­lantijas
okeāna viļņos beidzot pie
apvāršņa iznira Islandes dienvid­austrumu
piekraste. Tās galvaspil­sēta
Reikjavika jau no tālienes mūs
sveica burvīgām ostas ugunīm, un,
sņeŗot pirmo soli uz Islandes zemes,
mūsu priekšā atvērās platas, gaišas
ielas ar preču pārpildītiem ve'ka-liem,
lielām reklāmām un modemi
tērptiem cilvēkiem. Jau nākošajā
dienā man' bija jālido no Reikjavl-kas
Uz Akureiri — lielāku centru
tikai viena platuma grāda attālumā
no ziemeļu polārās joslas, kur biju
nozīmēta darbā.
Pēc apm 20 minūšu lidojuma ma­šīna
iekļuva biezā miglā. Ar pus­stundas
nokavējumu beidzot nolai­dāmies
kādā ielejā netālu no A k u ­reiri.
Nobažījušies par bīstamo l i ­dojumu
miglā, mani ļoti laipni sa­gaidīja
jaunie saimnieki — precēts
pāris ar 3 bērniem. Tagad strādāju
te par mājkalpotāju un ar dzīvi jau­najos
apstākļos esmu apmierināta. ^_ ,
Jau pirmajās dienās saņēmu dāva- ticīgs, ja tie DP, kuriem esmu pa­nu
— jaunas kurpes un vilnas mē- | ziņojis par galvojumu sagādāšanu,
teļa drānu. Vispār Izturēšanās pret
mani Ir vislabākā-" A. K .
Latvieši visā pasaule
• Mlnesotas štata latvieši, kuru
lielākie centri atrodas Sentpolā un
Mineapolisā, savas Jaundibināmās
biedrības pag. valdē ievēlējuši: par
priekšnieku 2. Smitu un valdes l o ­cekļiem
— Valiju Jaunliniņu, Luizl
Polītl, E. Skuju un A . ūdri
• Kanādas latviešu studentu ap­vienība
turpmāk ar saviem delegā­tiem
aktīvi piedalīsies Kanādas lat­viešu
nacionālās apvienības (KLNA)
darbā, līdz ar to radot ciešākas sai­tes
akadēmiskās jaunatnes un pā-rēio
Kanādas tautiešu starpā.
• Vašin^onas štata laikraksts
Davenport Times Tribune, sākot ar
19. janvāri, sācis iespiest vairākos
turpinājumos plašu A. Dravnieka
rakstu «Latvietis stāsta par dzīvi
komunistu režīmā". Laikraksts ie­vietojis
arī D. ģīmetm' un īsus k o ­mentārus
par latviešu tiešo pieredzi
boļševiku jūgā. Dravnieks sagata­vojis
publicēšanai vēl vairākus c i ­tus
rakstus par komunistu izdari-bām
Eiropā.
• Cīles latviešu apvienības val­des
vēlēšanās 8. janv. par priekš­sēdi
ievēlēja Edg. Laipenieku, bet
valdē — Margaritu Bušu, Jāni Bēr­ziņu,
Jāni Grīnbergu un Alfr. Ster-nu.
Drīzumā Cīlē gaida ierodamies
sporta darbinieku Robertu Plūmi.
atbildētu uz manām vēstulēm, pazi­ņojot,
vai viņi galvojumus pieņem
vai nē. Far to neinf'^rmēts, nezinu,
kā rīkoties. Tāpat būšu ļoti patei­cīgs,
ja man laikus paziņotu: 1)
kad attiecīgais DP pārvests uz tran-sitnometnl
Gronā vai Ludvlgsbur-gā,
2) kad atstās Eiropas krastu, un
3) kurā ostā paredzēta Ierašanās
ASV. Sīs ziņas nepieciešamas, l ai
varētu sagatavot ieceļotāju sagaidī­šanu
manis apzinātās territorijās."
Mosins bez tam lūdz tos DP, k u ­riem
viņam Izdevies palīdzēt, at­sūtīt
kādus foto uzņēmumus par
sevi, savu darbu, nometņu dzīvi
utt Tos viņš vēlētos iegūt atmiņai
par savu darbu Amerikā. „Diem-žēl,
man nav iespējams atbildēt uz
visām vēstulēm, jo strādāju viens.
Bet katrā ziņā atbildēšu, tikko bū­šu
jau sagādājis galvojumu. Tāpat
apsolu darīt visu iespējamo, lai pa­līdzētu
ikvienam. Nekavējieties man
rakstit (angļu Vai vācu, bet ne lat­viešu
valodā) par visām lietām, kur
varu būt palīdzīgs. Pievienojiet
vēstulei visus vajadzīgos datus un
pēc iespējas ari ģīmetnes. Man ir
liels gods palīdzēt Baltijas valstu
brīvajiem pilsoņiem. Kā somu a r ­mijas
brīvprātīgais 1939.-40. g., Nor­vēģijas
flotes virsnieks un savas
valdības referents DP un Austrum­eiropas
bēgļu jautājumos, sirdī es-mii
ar jums un novēlu jums Dieva
svētību."
K. Mosina adrese: Mr. K a l Mosin,
P. 0. Box: 5645, Dailas, Texas, USA.;