Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1950

              2 L A T V I JA
Sestdien, 1950. g. 4- februārī.
mmm
Nr; 10 (35<i) 1950. g. 4- februārī.
A I autora pttičtRstu vai iniciāļiem pa
rakstītajos rakstos izteiktas domas oav
Kaua ^i^a redakcijas domas
Laikmetīgs aklums
li«vf
Uvi' f^!
Kali
m
m
II
II
i'f!
V
A
ii:
\
II*:
DV vūc līdzekļus..
Darba
atbalsts
everojamais
lem
Pirms dažiem ^^Mi^iū komuiusus-ka
JugoSidVija ^ingn tuicjas lo
valšķu avangarda, Kas cinas pret
rietumu demJkraiijām. Juguslav'ija
tolaik bija Staļina uzucamaicā iiuz-gaitniece
pasaules revolūcijas ieue-cizināšana
Baikanos un ārpus,tiem
un akli izpildīja visas Kremļa pa­vēles.
Sevi&ķi raivSLuriga un
Kremļa'terroram atbilstoša Dija Ju-goslavijas
valaibas izrei.undšan us ar
, garidzniecibu un citiem poiītiskiem
pretiniekiem. Rietumu prese to­laik
ar plašiem aprakstiem, *asu no­sodīšanu
un pat draudiem vārdos ~
noskaņoja sabiedrisko domu pret
šīm komunistu noziedzībām.
Gadi pagājuši, un agrākais preti­nieks
rietumu mainīgajā izpratnē
pārvērties par sabiedroto cīņā pret
Staļina komunismu. Nogalināto
pŗiestepu un citu mocekļu attēlu
vietā tagad rietumu prese parādās
labvēlīgi apraksti par Tīto. Tas ir
pierādījums, ka mūsu laikmetīgās
politikas labā dažkārt mainās cīņas
principi. Rietumu rīcība rāda, ka
iespējama sadarbība ar nacionālko-mūnismu
pret internacionālo komu­nismu,
tātad rietumu demokrātu
ciņa pret komunismu ar jeb­kuru
sabiedroto. Bet ja to pašu
ciņu pret komūnļsmu veikušas
Baltijas tautas, karodamas pret
komunisma avangardu — sarķan-armiju,
šai ciņa ārkārtīgi noasi­ņojot
un nesot bezgala smagus
upurus, tad viņu ciņu bieži nosoda,
tās leģendāros cīnītājus vajā. Tā
' mūsu leģionāru liktenis nu jau vai­rāk
nekā četrus gadus gruzd nožē­lojamā
neziņā, un redzama negri­bēšana
tiem paiidzēt*
• Otrajā pasaules karā rietumi uz-totija
nacionālistisko Vāciju un,
vScu armiju par savu nāvīgāko
ienaidnieku, j a nacionālsociālisms kā
sistēma varēja iz?iugt un nostipri­nāties
vienīgi militārā spēka aiz­vējā.
Bet tā pati šaudīgā un cēlu
Ideju neapdvestā politika prasa, lai
kādreiz nāvīgākie ienaidnieki sado­tos
rokām un tā uzmeklētu kaut
vienu lapiņu no skaistās miera pal­mai
Pēc vairāk npkā, četriem,
„mtera" gadiem attiecības polīiisku
aķg/ērumu deļ pārmainījušās;
iēriaīdnlekl pārvērtušies draugos.
Bijušo pretinieku Jau ne tikai saim­nieciski
nostiprina, bet pat\projektē
restaurēt tā armiju. Tādā' gadīju­mā
šai arn4Jā iekļausies vismaz
daļa no tiem karavīriem, kas otrajā
pasaules karā mobilizēti brlv-pirātlgi
cīnījās pret Padomju savie­nību.
Mēs nekad neesam noliegu­ši,
ka kopā ar šo pretkomūnistisko
epeku iznāca cīņā iet arī latviešu
karavīriem — leģionāriem. Bet rie­tumiem
beidzot būtu jāsaprot, ka
latviešu karavīri, cīnoties ausrrum-frontē,
nav gājuši kopā ar vācu ar­miju
lai palīdzētu laurus plūkt na­cionālsociālismam,
bet gan aizstā­vējuši
savu tēvzemi pret briesmī­gāko
ienaidnieku. Ja vāciešus sāk
atkal atzīt par vēlamu spēku pret
sarkanām briesmām un viņiem mo­rāliski
un saimnieciski palīdz, kādēļ
tād latviešu leģionārus mēģina no­sēdināt
kara nozled25nieka krēslā?
Divii cīnītāji pret vienu un to paSu
nelaimi — vienu glāsta, otru vajā.
"Visos šajos trimdas gados rietu-n
ī lm sadots pilns klēpis memoran­du,
lūgumu un petīciju mūsu leģi-
^ onāru jautājumā. Uz visu to pa­gaidām
reaģēts ar nepiepildītiem
soKjumiem, maldinātājām intervi­jām
un vilcināšanos. Beidzot visu
šo jautājumu tās pašas politikas
dēļ vienkārši „iesaldē". Tai p"?!
laikā bij. latviešu karavīri ne tikai
' spiesti palikt Vācijā, bet sevišķi
tos, kurus moca kara laukā iegūtās
kaites, redz ārstējamies tādos ap­stākļos,
kas nedod nekādas cerības
uz izveseļošanos. Tā kādā vietā
britu joslā tuberkulozes slimnīcas
bloki, kuros jau gadiem ilgi sirgst
bijufue latviešu karavīri, atrodas
..paša jūras līča klajā līdzenumā, kas
padots mitriem jūras vējiem. Ope-rāciias
šai slimnīcā neizdara. Ēdiens
nepietiekams. Vācieši ar okupāci­jas
iestāžu atļauju šeit koncentrē
visus tbc slimos, kas te nekad ne­varēs
atgūt savu veselību.
Redzīgas acis vēro — rietumi
meklē/ sabiedrotos cīņā pret komu­nismu
ari Rietumvāc'Jā, un sabied­roto
politika pret bijušo ienaidnie­ku
kļūst piekāpīgāka.
Latviešu karavīrs nav pacēlis
ieroci pret rietumu sabiedrotiem,
bet gan cīnījies par brīvību un de-n|
okrati1u r i e t u m u izpratnē. Kā-dēf
latviešu karavīrs vēl nolikts pa­bērna
lomā?
Rietumi nosoda (protams, vār­dos!)
Baltijas valstu aneksilu, bet
' dažkārt ari n e i e r e d z tos, kas
p r e t šo aneksiiu cīnījušies un zie­dojuši
dzīvības vai zaudējuši vese­lību.
^
Kāds laikmetīgs aklums! A. V.
(Turpinājums no 1. Ipp.).
cītie invalidi konkurencē ar vācie­šiem
varēs atrast darbu, tādēļ nākot­nē
sevišķi nopietni jāraugās tiem,
kas nesaņem vācu pensijas.
Prāvu laiku DV delegāti veltīja
pārrunām par ideoloģiju, būdami
vienis pratis, ka, kopējo cīņu atmi­ņām
izgaistot, bet trūkstot kopējam
ideoloģiskam pamatam, organizācijai
draud panīkšana Kopš pag. gada
Ptiekslikumi laukstrādnieku
apstākļu uzlabošanai
Sakarā ar britu parlamenta ko­misijas
ziņojumu, kurā ieteikts
1952. g. likvidēt laukstrādnieku hos-teļus
un norādīts par šajos hoste-ļos
dzīvojošo laukstrādnieku darba
nepietiekamo 'produktivitāti, bēgļu
aprūpes koordinācijas komiieja ie­sniegusi
šai komisijai un darba un
lauksaimniecības ministrijām me­morandu
ar EVW ierosinājumiem
un priekšlikumiem. Memorandā no­rādīts
uz biežo hosteļu pārvietoša­nu,
telpu pārblīvētibu un dažkārt
novērotām nepilnībām uzturā un
delegātu sanāksmes, kad centrālā
valde lūgta par šo jautājumu rūpē­ties,
bet pēdējā savukārt gaidījusi
no DVF Angiiļā konkrētu plānu, vai­rāk
nekas nav veikts- Noklausījusies
vairākus ierosinājumus, sanāksme
nolēma ideoloģiskā un informācijas
darba iedzīvināšanai izdot rotētu in­formācijas
biļetenu un lūgt .Latvijā*
telpu vispārējiem rakstiem, bez tam
lūgt joslas valdi izstrādāt ideoloģis­kā
darba programmu vismaz ik pa
2 mēnešiem uz priekšu.
No 1950. g- budžeta sanāksme no­lēma
ziedot Airējās inf- fondam 500
DM uii aicināt nodaļas uz 6- martu
— plkv. Kalpaka nāves dienu —
vākt ziedojumus šim pašam mērķim-
Vienojās arī aktīvi sekmēt Drau­dzīgo
aicinājumu Par valdes kan­didātiem
ievēlēja P- Balodi (Esi,),
Ed- Ŗiekstiņ\:i (Ansbacha), T- Kārkli-ņu
(sardžu rota Viesturs), P. Blau­mani
(Augsb.) un H- Tilleru (Dilin-gena).
P. Greizis vēl informēja, ka ame­rikāņi
savā joslā darba vienības bū­tu
ar mieru paturēt arī pēc 1. jūlija,
bet rūpes rada tas, ka izceļošanas dēļ
nav vairs cilvēku, kas to sastāvus
papildinātu- Tādēļ darba vienībās
sevišķi ieteicams iestāties tiem, kam
medicīniskā palīdzībā, kas viss ne­nav
nekādu izredžu izceļot, tāpat ari
gatīvi ietekmējis EVW darba ražī- j "-tiem, kas atgriežas Vācijā no kādas
gumu. Tāpat tam par labu nav nā- | zemes, uz Kurieni jau reiz izceļojuši:
cis apstāklis, ka lauksaimniecības
darbā iesaistīti ārzemnieki, kas šo
darbu neprot un nekad nav strā­dājuši-
Slikta bijusi arī dažu far-meru
Izturēšanās pret ārzemju lauk­strādniekiem-
Lai visus šos apstākļus uzlabotu,
memorands Ieteic, ka vispirms no
darba lauksaimniecībā būtu atbrīvo­jami
gados vecākie EVW, kā arī tie,
kas nekad nav strādājoši par lauk­strādniekiem
un nevēlas to darīt ari
tagad un ģimenes cilvēki Vietējo
lauksaimniecības komiteju sastāvā-jāuzņem
EVW sakarnieki, hosteļu
uzturēšana jāizveido uz kooperatī­viem
pamatiem, administrācijā pie­aicināmi
EVW pārstāvji utt- Bei­dzot
ieteikts plāns nodot EVW rī­cībā
neizmantotas lauksaimniecības
platības vai, pamestas farmas, kur
viņi varētu uzsākt individuālu vai
kooperatīvu s&imniecibu.
Beļģijas,'Francijas- Pēdējiem IRO
kontrolcentri pieš':iŗ tiesisko aizsar­dzību,
bet bez aprūpes un tiesībām
emigrēt otrreiz.
Atsaucīgie draud
PALĪDZĪBAS AKCIJA
ļauna veco mītne
Ziemeļvācijā paliekošos vecos cil­vēkus
no DP nometnēm paredzēts ^
novietot Kukshafenā. Novietoju­mam
paredzēti vairāki dzīvojamie
bloki, kur katrai ..ģimenei ierādīs at­sevišķu
istabu ar nepieciešamo iekār­tu.
Patlaban izbūvē 3 virtuves —
kopkatlam, dietai un ģimenēm katrā
blokā* Ēdiena gatavošanas iespējas
varēs paši izvēlēties. Paredzēts uz­labots
uzturs pēc 7. grupas, kā ari
iedzīvotāju rīcībā nodos zemi ģime­nes
dārziņiem. Iespējams, ka at­ļaus
arī vistu un sīklopu audzēšanu.
Nometnē iekārtos darbnīcas apavu
un drēbju labošanai un frizētavu.
Domāts arī par veļas mazgāšanu,
dušām un sanitāro palīdzību. Mītnē
būs telpas ap 1400 vecajiem ļaudīm.
Šinīs dienās jauno nometni apska­tīt
bija aicināti baltiešu DP pār­stāvji,
kas telpas un iekārtojumu at­zina
par labu. Vienīgi bažas rada
skarbais Ziemeluiras klimats. No­metni
britu iestāžu uzraudzībā pār­zinātu
vācu administrācija. Vācu
baznīcu pārvalde apsolījusi savu at­balstu
bē^ļu aprūpei^ ko paredzēts
turpināt kādus 20 gadus. A. V.
Viņi gaida
28. janvāra ,.Latvijas'' numurā
publicējām Daugavas Vanagu Drau­dzīgo
aicinājumu ziedot grāmatas
sanatorijās, silimnīcās, pārskološa-nas
centros un vecu ļaužu mītnēs
dzīvojošiem tautiešiem, kas paliek
Vācijā un kam līdzekļu trūkuma
dēļ ne agrāk, ne tagad grāmatas
nav iespējams pašiem iegādāties.
Līdz ar aicinājumu publicējām DV
aprūpē esošo sanatoriju un invalidu
namu iemītnieku sarakstu amerikā­ņu
joslā. Tagad pievienojam to pašu
par britu joslu. Visi tālāk minētie
gaida Zelta ābeles augļu birumu:
28 tbc slimie, oārst Arv. Lācis. Lan-deskrankenhaus.
(24) Hellij^cnhafen,
Holst. Ilaus 6; 60 tbc sl., parst. Viest.
Upesleja, Tbc Hospital. (24) Edmuns-tahl,
Susannehaus; 5 sl.. pārst. Art.
Vāne, (24) Neustndt, Holst., Landes-krankenhaus,
Bl. 5-9; 26. sl, pārst. Dr.
H Dau£;nvietis, (20a). Pad Mūnder Dalst.
Tbc Hospital; 10 sl.. pārst. V. Rumpēte-ris,
(22a) Denklinpen Rhnld.. Heilstātte;
5!^ sl.. pārst. M. DIkls. (23) Huntlosrn'
OMcnbur;:, "Prit^sh HcsnltaV. 12 sl.. pār- ļ nieks — Dlnholcā.
f^tāv^> A. Pērpnfcld*:. (21 ^) Scnne I Post
Fricr'rich'Jort lib. Giitor^loh; 6 sl . pārst.
R. Zirnītis. (?0a) rad-RebburglVuntorf,
Heil<5tātte. Llob-echt^bo-n: 11 sl., rārst.
J. Cifersons. (23) Habnddenburg. LKA.;
259 inv.. oārst. V. Hā^ners. (23) FA-ers-bun!/
Osnabrilck DP T.ager (Invaliden
Centrē): .so inv.. p?5rst. V. Skuja. (24)
NeustadtHolst., U-Boot Scbule, Invali-
\ den Centrē,
Helo! Kā klājas? ar šo jautāju­mu
Eslingenas latviešu pamatskolā
LWF direktors Lazarets aptur palī­dzības
akcijas darbinieci un, neno­gaidījis
atbildi, lietišķi un īsi tur­pina:
„Lūgumus, ko esat man atsū­tījusi
krustmāšu lietā, esmu nosūtī­jis
draudžu mācītājiem ASV. Arī
turpraāk varat man tos piesūtīt, se­višķi
slimo vēstules. Mēģināšu pē­dējiem
sagādāt vajadzīgos medika­mentus,"
^ īss,^ draudzīgs rokas
spiediens, un direktors Lazarets, kā
vienmēr, steidzīgi pazūd skolas gai­teņos,
lai kārtotu citus uzdevumus.
Direktora Lazareta personā visi
DP, sevišķi grūtdieņi ieguvusi īstu
un neliekuļotu draugu, kas par savu
galveno dzīves mērķi uzskata kalno-šanu
tiem, kam bēdu smagums kļu­vis
nepanesams un kas paši saviem
spēkiem vairs nespēj dzīves liVstnm
pāri tikt. Tādēļ atsaucība palīdzībns
akcijai ļoti augstu vērtējama- Ne
viena vien grūtdieņa sirdī vina ideā­lisms
modinās ticību un cerību jau­na
rīta ausmai-
Kā iau vairākkārt minēts, nalīdzī-bas
akcijā dzīvi piedalās arī paši
tautieši, kas izkaisīti vai visos kon­tinentos.
Atbalss atskpnēM*; no ARV,
Kanādas, Bra7ilil3«;, Venecuēlas, Cī-les,
An.ffliias un Dānijas tautiešiem,
neuzsverot Vācijā esošos, kas nepār­traukti
turnina naUdzības dnrbu-
Tam eiot pla.^umā, rodas vp^-^dzība
pēc jaunām darba rokām. Tādēļ ik­katrs
tautietis, knm būtu vai rastos
iesDēļa ieinteresēt cittnutu pilsoņus
palīdzības sniegšanā prutHie^icm, ?i-clnāts
pieteikt gnvu līdzdalību palī­dzības
a''ciiā. T.'Trdm-^nei-Kpr^zi-nai,
(14n) Esslinp?n.^., Tanncnberg
Str- 5-6.
Oimenes bez anRadnleka. vecj landis,
slimie uc, tautieši , kam nav lespēiams
iekļauties nev'enfi %o pnftre'7Ģiam izce­ļošanas
schēmām un kas vēlēto.s. lai
LCK un BSP lat. delefiScila tiem ..Palī­dzības
akcilps" tetvaro<; sameklē citns
zemēs ..krustmātes" t. I. at.«:ancTpas ģi­menes,
kas Vāciiā palIcēHem snicf-tu
materiāla un morālisku atbalstu, aicināti
savus lūRumus sirsnīgas vēstules veidā
(uz plāna papīra paisa nastām. pPc le.snē-
1as an?lu valodā), kā ari uzņēmumus
lesfltīt Latvlias redakclial vai BSP lat-vielu
rtelef?ācl^as prlok^p^del T Frdma-nel-
Enfizinal. Tannenbere^tr S—n. FSS-Ilnpen/
N (14a) NenieclH>nml Iflpumam
pievienot nometn^^s komlt^las. bēnlu
centrālo iestāžu vai vadftāln <:nbleHrjcVu
darbln<eku atsauksmes, kā ari nor.ldlt,
U7 k'^da vārda n^ibl^f'ē'.^ma atbilde laik­rakstā
T7z to naSu adresi a^rlnāti rakstīt
tie taut'eS) un oreanizārMris. kas ap-nemtns
šSd'ern prGteleniem Vācijā SP-mpkl&
t citās zernē^ atsaucTaas ..krust­mātes"
vai ..krusttēvus"
ATriLDES TAinriESlEM:
Katram lOgumam atsevišķi un plašāk)
atbildēt, diemžēl, nav iespējams. Zemāk
minēto personu lūgumi no.^utītl uz no­rādītajām
vietām un lOdz^iiem tānocal-da
atbildes no turienes.
Brazīlijā: M. G. — LIbekā: Leonars—
Gautineā; Badūns — Heldenbeimā; IEA
— Pinebergā; Slimniece — BItigheimā,
Marija Steinbcrra-— Zēdorfā; J. Buce-
Jaunas iespējas emi-gradjaluz
Argentīnu
Lai novērstu traucējumus un sa­režģījumus
latviešu imigrācijā, Ar­gentīnas
tautiešf nesen iesniedza
plašāku memorandu prezidentam
Peronam. Latviešu savienības Ar­gentīnā
priekšsēdis R. Kļaviņš pēc
tam apmeklēja imigrācijas departa­mentu
un noskaidroja, ka memoran­da
rezultātā latviešiem pavērušas
jaunas ieceļošanas iespējas. Vēl zi­nāmu
laiku gan prasīs technisko
formalitāšu kārtošana-
Pēc jaunajiem noteikumiem Ar­gentīnā
var ieceļot ģimenes ar ģi­menes
galvu līdz 45 g. v. Ģimenes
locekļiem vecums nav ierobežots.
Nevar ieceļot atraitnes, šķirtenes un
vispār sievietes ar maziem bērniem,
bet bez vīra: LSA imigrācijas sek­cija
nosūtīs saņemtās ieceļošanas at­ļaujas
LCK Vācijā, (j)
Pēdējais etaps
KAUT KAS PAR OERELU UN
MIERA ATGŪŠANU
Pirms trim mēnešiem ap 400 lat­viešu
pievienojās kādam tūkstotim
ukraiņu un pāris desmit poļu Oere-lā,
Lineburgas tīrelī. Šejienes koka
barakas, celtas vācu artilērijas šau-jamlauku
apkalpei, izmitinājušas
britu okupācijas karaspēku, vēlāk
pārgājušas DP kalpībā, .bija ļoti
cietušas laika zoba krimtienos. Trū­ka
krāšņu, rēgojās cauri griesti, iz­lauztas
grīdas. Jau pirmajā' naktī
izbīli radīja gruzdošie griesti kādā
latviešu barakā. »
Atbraucēju nostāja pret Oerelas
komfortu bija isti radikāli. Vai­rums
atteicās no norādītām tel­pām
un lūdza ierasties sava apga­bala
pārstāvi R. Kukaini- Grūta
bija viņa intervencija, jo Oerela
visos pārskatos atzīmēta par telpu
ziņā labu nometni. Tomēr, kad ie­radās
kādas augstas iestādes pār­raugs,
šurp bagātīgi sāka plūst ne­pieciešamais
būvmateriāls, un pēc
cītīga divu nedēļu darba stāvoklis
bija glābts. Galu galā Oerela jau
domāta tikai par izceļotāju no­metni,
pēdējo tramplīnu lēcienam
uz transitnometni un kuģi. Bez tam
te par brīvu rodams kurināmais
materiāls- Apkārtnes mežos izkaisīti
arī daudzi citi baraku ciemi, kur lē­nām
no Melcenao caurlaides no­metnes
vai vicnkār.M brīvsolī ieplūst
vācu austrumu joslas bēg]!-
Lineburgas tīrelis raksturīgs bij-vācu
militārai varenībai. Tādēļ arī
angļu iilmas „Koka zirgs" uzņem­šanai
pie Oerelas uzcēla īpašu no­metni
pēc vācu KZ nonictņu parau­ga
— ar sargtorņiem, dzoloņstiepu-ļu
žogiem un soda vietām. Filmē­šanas
darbos par KZ apsargiem un
iemītniekiem plaši piedalījās Oere­las
ukraiņi. Filmas satura dēļ (ang­ļu
aviācilfes virsnieka bēgšana no
vācu gūsta) vācieši biia atteikušies
taiā līdzdarboties, un tā DP radās
labi atalgots darbs.
Ar katru lietu cilvēki anrod un
samierinās. Arī Oerelas tautieši. No
Mērbekas ciema un Sengvardenas
kazarmu ļaudīm kļuvuši par meži­niekiem,*
tie grib tādi palikt vēl ne­daudzajos
Vācijā dzīvojamos mē­nešus-
Pati jaunākā vēsts, ka Sen-gvardena
tomēr nekļūs par angļu
joslas latviešu vecu cilvēku nomet­ni,
bet varbūt aicinās savus iz­stumtos
bērnus atpakaļ, Oerela at­saucību
šodien vairs nerod- Mežs
un miers ir labāks. Vln.
Nometņu
dzīve
ASV, Kallfornljā: I. C. — Ambergā.
ASV, Masačusetā: O. Altmane—Traun-šte'nā
(Dēc kādas sirsnīgas tautietes ie­teikuma).
Direktoram Lazaretam: Baķis—Hunt-lozenā;
R. Tederis — Bad Milnderē.
61 Lībekā: — lūeums atkārtojams.
Ainai Seleai. Anclijā: krustmātes An­nas
Pāvulānas adrese — (13b) Traun-stein,
Lett. DP Lager.
DV LIBEKAS NODAĻA biedru
pilnsapulcē ievēlēja jauno valdi
turpmākajam darbības gadam Tanī
darbosies' N. GrisUs, priekšsēdis,
Arv. Raiskums, E. Krasts, H. Dek-meijers
un I. Riekstiņš: kand:dātos
paliek: E. Brežinskis, Šķipsna im
A. Vinčels.
BRIGENES sardžu vīru koopera­tīvs
no savas peļņas 1949. g. bez
ievērojama atbalsta rotas saimnie­cībai
vēl- ziedojis Cīņas fondam DM
300, invalidu aprūpei 150, un iekār­tojis
bibliotēku par 267 DM.
DILINGENAS latviešu nometnē
padomes un komitejas vēlēšanās no
560 balstiesīgiem piedalījās 74,30
proc. Padomē ievēlēti: N. Lečma-nis
(priekšsēdis), Jānis Zariņš, E,
Leimaņi.?, N. Johansons, Līze Auzi-ņa,
G- Amois, prof. K. Kārkliņš, A.
Kroms, A- Jenevics, A- Valdmanis
un J. Ošiņš, bet komitejā — prof.
J. Rutmanis (priekšsēdis), H. T i l -
lers, Jānis Rītiņš, L Strautmanis
un Jūlijs Kvēps-
TRIKĀTAS skautu un gaidu vie­nības
sadarbībā ar skolām Dilinge-nā
28 janvārī rīkoja Draudzīgā ai-cinānima
atceri, kurā referēja prof-
K. Kārkliņš un J. Rītiņš, kas tagad
vada Literatūras apgādu. Atceri
papildināja grāmatu skate un N.
Drapčes gleznu izstāde, kas notika
Dilingenas pilsētā.
Skaists žests
pajumtes devējiem
Janvāra beigās latviešu DP no­metni
no Emdenes bija paredzēts
pārvietot uz . Sengvardenu. Šajā
sakarā latviešu komitejas pārstāvji
un nometnes komandants A. Liep-kalns
atvadu vizītē apmeklēja pil­sētas
lielvecāko Suzemllu,* nododa­mi
visu iedzīvotāju vārdā pēdējam
atmiņas balvu — sudrabā kaltu tau­tisku
koka kausu līdz ar vēstuli,
kurā izsaka pilsētas vadībai un ie­dzīvotājiem
savu pateicību par labo
saprašanos, mājīgo pajumti un sir­snīgajām
attieksmēm, kādas bija pa­guvušas
izveidoties starp latviešu
DP un vācu iedzivotājieni.
Notikumam pievērsusies ari vie­tējā
vācu prese, savos rakstos uz­svērdama,
ka no visiein, kas pēc ka-ra
apdzīvojuši Auricha ielas kazar­mas,
latvieti bijuši vispatīkamākie
viesi. Viņi paši darījuši visu, lai ar
Emdenes iedzīvotājiem nodibinātu
ne vien ciešamas, bet ari iespējami
draudzīgas attieksmes. Nometnes sa­rīkojumos
bieži kopā piedalījušies
abu tautu pārstāvji, im privātās ģi­menēs
vai organizācijās pilsētā lat­vieši
arvien bijuši labi ieredzēti vie­si.
Raksta noslēgumā uzsvērts, ka
atvadu vēstule ir skaists pierādī­jums,
ka ar cilvēcību var tikt pāri
visām pretešķibām, lai kādas .tās
būtu atsevišķu tautu starpā.
Kā pēdējā informācija vēsta, Em­denes
pārvietošana pagaidām uz ne­noteiktu
laiku atlikta. Atsevišķu
grupu izvietošana tomēr turpinās.
No kādreizējiem 1300 latviešiem
Emdenē vairs palikusies tikai 670.
Saņemams afidevlts
Church World, Service. IncIROAdm.
Sub-Unit, Munlih-Pasing APO 407, US
Army, ziņo, ka pienācis afidevlts Emī­la
Urbāna (dz. 1904.. g. 28. 2.) ģimenei
no Pensilvanijas, ASV. Jāpieteicas pēc
augšminētās adreses.
Kur ziedot grāmatas
Visi ziedojumi LNP bibliotēku fon­dam
turpmāk sūtāmi: J. Nledram, (21a)
Augustdorf bei Detmold, Lettenlager,
Block 9.
lllllllillllllllilllilllllllllllllllllllilllllii
UES7UIES
REDAKCIJAI
MOSU KAZAI VEL DAUDZ PIENA
R. Ozols Latvijas 7. num. rakstā
„Skaidrības šai lietā nekad nevar
būt par daudz", starp citu min kā
negatīvu parādību LCK darbā: LCK
nepublicēto budžetu — „no publicē­šanas
mantos mūsu ienaidnieki."
R. 0. jāatgādina, ka tieši ši paša
iemesla dēļ LCK budžetu nepublicē,
bet piesūta visām nometņu komi­tejām,
kur katrs tautietis var ieska­tīties
tajā pēc patikas. Pirms izsa­ka
pārmetumus darba darītājiem,
pašam vispirms vajag izpildīt savu
pienākumu, kas atvieglo darbu ko­puma
labā, tad nevajadzēs mazdū­šīgi
domāt atmest visam latviskam
ar roku. Mūsu kazai vēl daudz
piena, un latvieši bojā neaizies.
V. Lielais, Stutgai'tē
KO LAI DARA?
Jaunās vēsmas sākušas pūst arī
Li bekas Mēzenes nometnē... Lik­vidēts
vietējais DPACCS un pievie­nots
120. DPACCSam. Aizgājis ko­mandieris
Mr. Tomsons, kā vietā
tagad stājies jaunā 120, DPACCSa
komandiera Skota ieceltais Bitens.
Varētu likties — parastā dzīve rit
tālāk. Tā nu tomēr nav. To pie­rāda
kaut vai jaunais rīkojums, ka,
atstājot nometni pat uz vienu die­nu,
iepriekš jāizprasa atļauja. Ag­rāk
tas bija jādara vienīgi gadīju­mos,
ja bija paredzēts palikt prom
ilgāk par vienu nedēļu. Devas jā­izņem
personīgi. Tā kā cigaretes
dala vienīgi pa dienu, ko lai dara
cilvēki, kas darba apstākļu dēļ pa
dienu nevar būt nometnē, lai izstā­vētu
bezgalīgo rindu? Citam ciga­retes
nedod, kaut arī būtu pilnva­ra,
DP karte un darba pase, bet
naktīs nedala. Par daudziem citiem
līdzīgiem gadījumiem nav nozīmes
runāt, jo to pārāk daudz. Ļaunā­kais
tas, ka latvieši, kas varētu mē­ģināt
stāvokli „apgaismot", ir pa­devīgi
paklausītāji...
L Ķalups, Lībekā
PAR LNP LĪDZEKĻIEM
Katras organizācijas dalībnieki
ir atbildīgi par vajadzīgo līdzekļu
sagādi. Līdzekļu sagāde LNP va­jadzībām
atkarīga no tās uzbūves.
Ja tā būs trimdas saimes vēlēta, tad
par tās līdzekļu sagādi būs atbil­dīgi
vēlētāji. Ja LNP izveidojas no
organizācijām, tad par līdzekļu sa­gādi
atbild organizācijas. Nevaru
iedomāties LNP, sastādītu uz or­ganizāciju
principa, kur organizā­cijas
pašas no saviem līdzekļiem
LNP nemak«ā ne feniņa. Pēdējā
sesijā priekšlikumu par organizāci­ju
iemaksām LNP budžetā (gadā
50 DM no katra delegāta) noraidīja
ar to delegātu balsīm, kas aizstāv
organizāciju principu. Sāda izrī­cība
nav saprotama.
P. Balodis, Eslingena
sestos.
Aptiekan
daudzi»»
daudi »'
i angli*»»
tikai
!sta
vai
ka
visi '^;5u"oāti
TkaCiiv'Sl
paroaifis
vm kino iȤdi38
aties, )o sawf ' " j v ļ
filma.
KādS b«l»la
dalībniekiem dabi^«^.
ies sitifu pa denļjft
vietas * r «f-^
ajo, vaienus sm»»»'
kanādietis mn ^
notiek kMa nelaiaft.
dS dv&eles MdavffO.
ka» notiek. Diva<r*'
das gars vSja i«fSd« ^
S nebija levžKto P«i
jufali6nžtt.«« ļ
relzkSdfi ēdi^
l i i ^ man gr
jQ3ut ar roku desiņas
filadcstl, lūdzu pec šķi
Ķioi^ bet saimnieks
iinaidu atvainojas. ,ka
tidu atribūtu nav, un
bez dusmām.
. Esmu Uels ^ W(
lelt tās grūtāk sameL
Iegāju aptiekā (kas
ēdienu veikals un čsMčt
gotava) un lūdzu maik
tes, Aptlekfirs,' hmīi
dams, i^edfivSja man M
bonād^un dtus gardumUļ
tleil Dofeloja, ka nevaroti
hipa ar siļlptēok &is9tr
oeetlSva Met bez tēriņa,
pkku apavu krēmu, legdt
m m alzgSju tpinir'--'
Sainfck\eiu jaunu *™
QueeBi BjealaMiaivt - ua ^
dažas dienai kamēr no\'"
mana smaidoši apka\po«
n«m Sļ^vi saldo e^^enu ar
pirms tam ar netīru lupai
cDusJ manu galdu. Man
iSI fif smaida... Tagad
rSnfi Supreme pašā gal\
5fit viss ir tirs, jo netli
ui\grldas. Kad aizr^ij
niekam, lai ēdienu reizi
»^a8, kas saceļ tik lielui
yM ar smaidu paskaidro!
Jibūt tīrībai, jT^estorf
Sin)reme.
Ejot reiz pa ietvi, mani-aeķ^
a pa logu izbērtas i
Kad dusmīgi pavēros pret i
fi smaidošu daiļas
«^atu, ka vel šodien nor
viss neaizbira aiz apk
Iefc3& iJ, tik es
^^stonas laiviei
aktivitāte
deS f