Brivais Laveitis, February 1, 1949

              ff)
• g«rtHfjiTiii*i¥ur<i KOMHNISTI PANEM KiNU
Tajä b r i d i , kad ÖangkaiSeks
savä priväta lidmaginä a t -
stäja nacionäläg ^Inas v a l -
dlbas galveno raltni, l a i do
tos nezinaroa virzlenä, Jlnä
izbeidzas 22 gadu i l g a is
Cangkaigeka nacionäläö dik-täturas
posms, h.ä j a u mu-su
l a i k r a k s t a iepriekä§jä
numurä norädljSm, valdlbas
galvas posteni Öangkaigeku
notaainljis generälis L I .
Bet ka^g j^Ina nestäv uz vfe-;
tas, AOinunistu armijas i e t
uz priekSuj be t nac ionäläs
J^Inas bru^iotos spgkos v a l -
da Yislieläkais sajukums.
A.a^^a dar biba Izbe igus ie s
a r l Nankingä, kur pagaldäm
sies pie jangtse upes7tad
pftsaule i draud brie smas un
briesmas draudgs a r l Sa -
vienoto v a l s t u n e a t k a r l b ai
000
Franöu prese zlpp, ka sar-kano
i:Inie§u speku f a k t i s -
kai s vadi ta j s nav ne viens
c i t s kä sarkanarmijas mar-äals
V a s i j e v s k i s . Tapat
Talajos austrumos tagad
a t r o d o t i e s kadre i z populä-r
a i s margals 2ukovs.
000
Ar l i e l u i n t e r e s i pasaule
gaida Savienoto v a l s t u är-p
o l l t i k a s taiäko i z v e i d o -
ganos. Izskangjusl doma.
p a r v a l d i parjpem jaukta ko- } ka v a l s t s s e k r e t a r s Dean
©unistu un n a c i o n a i i s t u ad
ministräcija. iMevar bat re
mazäko gaubu, ka v i s t u v a ka
l a i k a komunisti p r a t l s na-c
i o n a i a s ^Inas parstavjus
n o b i d i t g a l i g i pie malas
un. k a darba JauSu nodeve-j
u s barg i t i e s ä t.
bobrid l i e k a s , ka
i r guvusi viegiu,
l u uzvaru t a i a j os
raos, ^^Inas dabas
bäs un c i l v g k u miljonusKrefB.
l i s tadaj. centlsie?' l i k t,
1ie ta 5ava i e ce r 51a sapya
pa s au le s re vo l u c i j as - re aii?-
zSganai.
MUms l a b l pazlstamais b i j .
Savienoto v a l s t u sutni*=?
Maskavä W. G. .Bul l i t s , kas
Maskava
bet 11e-aCistru-b
a g a t l -
N a c i o n a i i s t i atkapjas.
A c h e s o n c e n t i s l e s mazinat
savienoto v a l s t u s t i n g ro
nostaju iepretlm.Padomju
s a v i e n l b a i . ranlpaga lät­kä
Achesona a i z s t a v j i uz-svef,.
ka Jaunals v a l s t s s e ­k
r e t a r s sava l a i k a bija
pirmals v a l s t s departämen-ta
ierSdnis, kas b r i d i n a j a
no Padomju ekspansljas bries-mam.
1 9 4 7 . g . j Q l i j a kada r u -
na Achesons n o r a d l j a , ka
Maskava i r vain o j ama s t a r p -
tautiskä stavokja s a s p l l S -
jumu r a d i g a r a un kavg t a i s-nlga
mie r a ragano s.kaskavas
•»Pravda»» Ache sonu vairakkait
nodgvgJusl par»»rupju Padom^
Ju nomelnotajur
000
Va ^ ing t ona arV ie n n o t e ik täk
pacej-as valodas par d z e l z ^
c e j a buvi, kas savienotu
Kiusa ökeanazienieJ.rietuTnu
gtatus c a u r i B r i t u Kolumbi-j
a i ar AJasku. Paredzams,
ka jau tuvata l a i k a Savieno
to v a l s t u v a l d l b a ievadis
sarunas ar Kanadu par jauna
AJaskas dzelzce^a buvi.
000
Viens no popuiaräkiemita­ju
paregieiD prof. BartolomeG
k i c h e l a n g e l i paregojis, ka
g.g.24. j u n i j a p a s a u l i s a^
t r i c i h a s m 11 z u a to rou e ks
p l o z i j a . . 2 8 . j u l i j a J.oti
smagi, bet ne n a v i g i tiksot
ii.ard i n a l s Mind z e n t i j s.
Ma s kava s un Vat i kana a 11 i e-cIbas
a r v i e n v a i r a k paasi-nas.
pgc tam, kad Ungari jas
k a r d i n a i s Mindzentijs t i ka
apvainots sadarblba ar Rie-turou
v a l s t i m un a r l apcie-t
i n a t s , Maskava tudaj pa-s
t i p r i n a j a savus uzbrukuraus
katolleismam. Tad Maskava
pazlpoja, ka nacionäias ka­to
ju baznicas raltne turpnfik
bugot nevis Vatikana, bet
Maskava. Neviens negaubas,
ka k a r d i n a i a Mindzentlja
pu tauta vglas sev pagu vdl-dlbu
un t i e s a s . —
ooo
S^iptiegu-2idu miera saru­nas
Rodes sala v g l nav de-vuSas
r e z u l t a t u s . B r i t u a r -
l i e t u m i n i s t r s i3evins pa-gaidam
parlamenta nav p i e -
l a i d i s d i s k u s i j a s par Pales-t
l n a s jautäjumu. ranl paga
la^kä 2 l d i v i s a pasaulg tur
pi^a pasakto kaj-a gajienu
pret Bevinu. Daias 2ldu ap-riridas
paspgjugas Bevinu
pat nodgvgt par otro H e l a ­ko
antisemitu p g c ^ H i t l e r a.
Sapenito draudu vgstuJu de J
Bevinu apsargälpaga iDieaa<=?
sardze.
likvidgganu Ungarijä pave-
I g j u s i Maskava. Daii p o l l -
t i ^ i . g a n noradi j u g i , ka Mas-kava
sadursmi a r Vatikanu Ernests Bevins.
i z p r o v o c e j u s i , l a i novgrs- •
tu pasaules uzmanlbu no no pazistamais vacu lidniaginu
tikumienj jj.Ina, Berllng un konstruktors prof. Brnsts
Svetajä zemg. Henkels Ansbachas d e n a c i f i -
000 käcijas tiesä a t z i t s par.
Praga ^äkusies pirraa l i e i a viru -ar demokratisku un
t l r l g a n a s a k c i j a . jc-ar t g v i | g a c i a i u doroaganu^.Tlesa vgl
jas un tautas nodevibu, ka | n o s k a i d r o j i e s , ka Henkels
a r l spiegoganu rieturnu i m - e s o t nostäjies pret s l i k tu
nupat a t g r i e z l e s no cejoju. s iöV^inots Jozefs S t a j i n s.
nia pa jfinu, pije se s par st§ v- f Sveices pareg'e Mar k o ba kun­j
ie m n o rad l j i s, ka Savi en o-to
v a l s t u sairanieciska un
m i l i t a r a p a l l d z i b a gan var
palgninat, bet ne novgrst
komunistu t a i a k v i r z l g a n os
^Inä. Bet v a i g i n a v g l i r
giabjamav B u l l i t s doma, ka
jä. j^Inai I r v a j a d z i g s ame-r
i k a p u kauj as gene räl1s , c
kas ievestu t u r kärtlbu un
no s tad I tu nac ionäläs jjllnas
armiju cl^iä pret bojgevi -
kiem. pgc B u l l i t a doraäm ,
g-enerälis MacArturs butu
p ie mg ro taka i s v i n s. jje t g o
uzdevumu vargtu v e i k t ,a^^I—
generräj. i W. C l a r k s v a i C •
Vedemeyer. i
J a sarkano plQdi neapstä - |
dze paredz, ka gogad drau-dzlbas
un savstarpejäs pa-V
l l d z l ba s llgumu Trumans n o-slggs
a r margalu Tito un
generalissimo Franko. , a i -
rum s nako tn e s pare gu g ogad
jauna pasaules kaya i z c e l -
ganos v g l neparedzw
0 00
Plrmo r e i z i Aanädas vgsturg
Montreäia streiku säkä 1700
katoju skoiotajt. Streikade}
mäclbas brja jäpartrauc 70
•vakst. s k o l n i e k l e i D . Skolotä-j
j V prasija sev taisnlgu a l -
3 gas nokärtojumu.
p e r i a i i s t u labä n o t l e s a ti
va i r äk 1 Ö e c hu s o c i a 1 d e ro C3kia,^
mej
va
iinäjumu
• i j u .
gaaiem par
atstät ÖechoslQ -
api e gan o s ar ve rgu darbu
s trädn le k i e m savä s f abr ikä«i
ooo
parlctmenta vglgganäs japä^
5 nä negaidltus panäkumus gu-
Kvebekas tiesä janvä^a otraJ ^ ^ ^ i J^P^P^ komunisti. ,>au-jä
pusg stäjä^ d i v i indiä5ii[. "«^Jä parlamenta t i e iegus
kas b i j a apvainoti indiäpu J45 v i e t a s , ' l l d z gim b i j a 4
muslnäganä uz nemleriem . deputäti. Vglgganäs par
Viens no apsudzgtiem sevi komunistiem nobalsoja 10^^
devgjis par ZiemeJamerikas vgi§täju.. j
indiäpu nacionäläs valdlbas j^mas straujä bojgevizäci-gcxlVU,
I
bet otrs par sekre-täru.
Abi apsudzetie uzsve
ra, ka n e a t z i s t Kanädas tie-su.
V i p l uzsv&ra, ka indiä-ja,
kä redzaiDS, i r i e s p a i -
dojusi a r l japäpu vgletä-jus.
000
B R I V A T S L A T V I E T I S - F R E E L A T V I AN
. LATVIAN NATIONAL NEWSPAPER FOR NORTy AMERICA
9536 - 107A A V E N UE
EDMONTON, ALBERTA
CANADA AR^WF^MF.wyA PIETEIKUMS
Ar S O nosiltu $ abonementa maksa juTmi
un ludzu p i e s u t i t man . l a i k r a k s t u BRTVAIS
LATVIETIS ^ ?u\pn,
3 m^n-, 6 . mSn. 1 gadu.
Värds un uzvSrds:
Adrese..
Abonementa maksa: 3 m.$ 1.50, 6 m. $ 3 ,
1 gadu $ 5.-^
o