Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1950

              2 L A T V I J A
- i - )
i':
1 i
9
.....^^^^ ... TreSdien, 1950. g. 16. augustf
Nr. 62 (406) 1950. g. 16. augoM
KeUUetotot manuskriptui m&M m
iOta atpOaļ vienīgi, Ja titm {«ievpiģita
ipm«]ct&ta un autoram adiretēta t|pk-fne.
Redakcija patur tiesības m a n i l ^ p -
tiif vajadsibas gadījumi īsināt Ar autora
parakstu vai inlcifiļlem paraksļkitos rak­stos
iztaiktfis domas nav kattd ziņā ar!
fsdikcUaš domas.
Kāda Vēl neat-iviSeprie
ites ia
Pie mums tā nebija kā Lietuvā,
kad tās neatkarības laikā kultūras
un palīdzības organizficijas, daiidzr _
2.*^.^^ i Partijār par uzņVriŽanu t^T^ rindās
visdešfikā kontaktā ar lietuvieSu kopējai cīņai pret k»mūSsmu, kā
deiiil^ācijii i^et boļ­ševiku.
varmacMm Austrumvacilli
un Baltijas valstis rīkoja vājgu
ļu partijas (BHEļ lletSiaSlS griiiS,
kopā ar latviešu, lietuviešu un igau­ņu
nacionālo komiteja PHvt^ol
Baltijas valstu un okupēto Au^
strumvācijas apgabadu nal^ionāla-
Jām kr««ānv b « ^ Izt^tca • prot^tu
pret vāmvacffeo Mtes uh Pbtstoas
līgumu. Pieminot Nlfnbergas tiesas
spriedumus, vācu b#Mii i^rpnizfidju
pārstāvji i(tgā(Mn§ja,' pasaules
lielākais noziedznieks vēl ir neso­dīts.
Lietuviešu pārstāvis E. 2iliu«
baltiešu vārdā pateicās vācu bēg^
kolonijām un organizācijām fin$-
mēs, it sevišķi ASV. Lietuvas val­d
a s un sabiedriskās organizācijas
bija tais uzskatos, ka lietuviešu tau­ta
nav tikai tā, kas dzivo Lietuvas
robežās,'bet gan ikvienā pasaules
malā, kur mīt ļaudis, kam dzīslās
lietuvisks asiņu ritējums. Lietuva
los cilvēkus centās paturēt, piesaistīt
sev, daudz netaujājot uh nedebatē-
J ^ kas ir tie iemesli, kāpēc šie tau­tas
locekļi devušies uz svešām ze­mēm
un nemeklē ceļu atpakaļ uz
Lietuvu. Un rezultātā no Lietuvas
ti2 Ameriku plūda lietuviešu jaunā­kā
literatūra, laikraksti, dŗaudubas
saites stiprinājās, auga.
Lietuvas pasts savukārt svētkos
varēja reģistrēt neskaitāmus dāvanu
saiņus, kas nākuši pāri okeānam uz
Kaunu, lOi^pēdu un Uetuvlešu zem­nieku
sētām. Ne jau tāpēc, ka lie­tuviešiem
tai laikā savā zemē būtu
vajadzējis kādjas jnateriālas pall-mm^
m m i$m tā j bija
vl^a tmita, kās domājat Mcfnu domu
kl ta viņpij$ oķ^aKiani. Kad
piienāta 16. f^ruāt^i; Mtuvas ka­rogs
tikpat lepni plandījās vējā virs
Ķauņas kā Ņujorkā, Cikagā, dau­dzas
vietās ,<dtās pasaules malās
Kanādā, pat Dienvidamerikā. Lie­tuviešu
kolonijas ārzemēs ne vieiiu
reto vien bija palīdzīgas Lietuvas
Valdībai daudzu svarīgu sāirimie-disku
Jautājumu kārtošanā, parak-stdt
tirdznieciskus līgumus, un no­stiprinot
flrihu sakarus. Tāpēc tad
ari nav jlbrThās, ka lietuviešiem
šōdiea ASV ir spēcīgas nacionālas
kolonij8\s ar lietuvisļcām skolām,
uz Uetuvi^u bēgļu noīrigf^^EHf^^
pfi plūdrf l i i p t ^ dāVtttiu im^ un
dta veida pālldjcfta. tJn visbeidzot
Mv ari Jābrīnās, ka lietuviešu ko­lonija
ASV šodien ir tik aktīva dar­bā
par Lietuvas neatkarības atjau­nošanu.
'
'Mūsu politika Latvijas neatkarī­bas
laikā kā no valdību, tā no sa­biedrisko
organizāciju puses bija
mazliet citāda. Visumā par savas
tautās locekļiem mēs mēdzam uz­skatīt
tikai tos, kas dzlv6 ^ Latvijas
territoriālās robežās, kaut ari vairā­ki
tūkstoši latviešu dlvēku bija ASV
tin Brazīlijā, mazākā skaitā Kanā­dā
tm dtur. Mēs mēdzam šad tad
runāt par tautai atlūzušu zaru, pie­mirstot,
ka savti istāju arvien vai­rāk
to atlaužam. Protams, nedibi-kiātas
intereses trūkums par Latviju
bija ari pašās latviešu kolonijās ār­zemēs,
it sevišķi tai latviešu daļā^
kas savu zemi atstāja ī^atvijas ne­atkarības
laikā dažādu tīri personī­gu
motīvu dēļ. Bet kad Latvijai
Idājās grūU un vienai okupācijai
sekoja otra, kontakts radās, abās
pusēs atdzīvojās atziņa, ka piederam
victnam celmam. Mēs rakstījām,
nāca atbildes, dāvanu saiņi, galvo­jumi,
un vēl šodien daža laba vecā
Amerikas un Kanādas latviešu mā­ja
vairāk līdzinās DP nometnei ne­kā
privātam dzīvoklim. Kontakts
bija radies, znēs atkal bijām vienas
tautas locekļi, nejautājot pēc tā, kas
mūs šķir, bet gan, kas vieno. L i ­kās,
nebūs vairs vajadzības pieskar­ties
problēmām, kuru dilļ savā lai­kā
viens otru pazaudējām; ^ likās,
laiks \m pārdzīvojumi pretišķības
nolīdzinājusi, vienaldzību Izkausē-
JiUŠL Bet nav vel pa^is īsti ne
gads, kopš kaut dk lielākā skaitā
minam vienu zemju ceļus, un mūsu
rtmās ir jau disonance, mēs it kā
atkal sākam soļot dalīti. Klivlen-das
latviešu organizācija ASV sa­cēlusies
vecajos un jaunajos. Re-isultātā
radušas divas: latviešu bied­rība
ar 35 un klubs ar 25 locekļiem.
Vienotu vfidodu tā īsti nedzird arī
no Ņujorkas. Kāds latviešu žurnā­lists
no Filadelfijas, kur mūsu cil­vēku
skaitu rēķina pie 6000, raksta:
„Vēl arvien nav pietiekamas sadar­bības
gribas Filadelfijas latviešu
vidū un arī sadarbības starp „veca-
Jieiņ" un „jaunajiem", ikaut gan tā
liekas ciešāka un sadraudzīgāka ne­kā
senāk.'*
Kaut kas ndzlgs saklims aŗ par
ttsinadu.
•:Kur meklējami c ē l j ^ - r Tie abās
ptīuiis.' Ir stati un tukstpSi latviešu
dlvSoi, kas pelnī malii ASV jau
divdesroit un četrdesmit gadu, bet
kuru latviešu valoda, ne tikai viņu
bērniem, bet pat vēl tālākai paau-arī
par daudzkārt sniegto morālo at-baMu:
„Mums visiem vienas bē­das
un vienas ciešanas, tādēļ mums
Jāiet roku rokā cīņā par sievas d^i^-
tenes brīvību."
Neištates nometnes saiikojumii
zālē baltiešu un vācu bēgļu Jaunat­ne
sniedza tautisko deju un dziestnu
priekšnesumus. BHE pārstāve
Vodcaks vācu bēgļu vārdā svelda
baltiešus, kas snieguši sadarbībai ro­kas
uh lūdza aizmirst ne^kaņsūs \ih
ķildas'pagātnē, bet kopīgā darbā
celsies sasniegt visu bēgļu kopīgo
mērķi — brivti tēvzemi. „S'e haV
mums paliekama vieta, un mēs cīr
nlsimies līdz pēdējam, lai atgūtu no­laupīto
dzimteni.*'
Daudzas patīkamas stundas pāiv
runās pavadīja baltiešu un vācu
bēgļi, stiprinot vājās«saites > šo
divu ļaužu grup^:8t^|>ā.: Protesta
demdistr&dja ^pierādīja, ka i ļ r z ī^
Ju bēgļiem VfidJ&vScU bēgililr dro­šākais
sabiedroteiSir^H^^
l^fkstiem btja'karitlltlml tie viet^
Jie Neištates iedzlirotfiji^ li;as atbalr
stīja trimdiniekus dņā pret^ komū^
nlsmu un par savu dzimto . zemi-
Dažkārt namīpašnieki- pat aizvēra
logus, lai tikai nebūtu lādzird bēgļv
izmisuma un protesta balsis. - ļ
Erik» Miesni^!
V «r p veco ļauzii
kara gi
dljumā mums izredzes atgūt savai
leā^brtvleiir mmeAr^^
vedis. Apskatot saspīlēto starpteu-mās
nākošās «Korejas", referents at-zīmSjSĻ
ka visi tie punkti vai līni-r
u i ^ : ,Jiiro#^evar
filbas, Eeinas, vai kādas dtas. lli^ŗ
Jas' rietumos..' Etcq?u aizstāvēt var
tikai tad. Ja rJetUĢoniekJ
aizsardzības M j u nb
tālāk, uz austrumiem."
Bēgļiem pulkvedis deva ,
iegādāties divriteņus vai;cttus sa^
tiksmes lidzdkļus: ^Protamis,. lieka
ir katra panika, betjD^^
jāpadomā jau laikus,piarjievis^g^
Šaņu, jo kaŗS rdz būs. Iespējami
ka boļševiku armādas mūs vajā
iļauties m. m ticu, ka ame-surdo
po
norācHia uz ab-
:u
„Toreiz un vēl pirmajos pēckaŗaga-bija
noziegums, par ko draudēja
Tagad anglosakši pipr ko-
Rosllli
DAUGAVAS VANAGtJ DARIJIIBAS
Daugavas Vanagu amerikfiņu joslšs val^
de pubiicCJuil darbības pārskatu parlkg;
I pusgadu. 1. Janvāri Vācijas am«rikaņ\i
joslā darbojās paviļam 24 DV nodkļaš un
invalidu kopaS ar apm. 1000 biedriem, 47
biedriem-veicinātājiem,FJ625 invalidiem uh
.498 pārējiem aprūpējamiem. Sakarā ar DV
ižceioianu uh IROdarblbitttUv^aiiosbei-iām,
organizlcUflUi bi«4ru slčsita lamāti*
nljles, u^,l.JCUiJI amarikfiņu Joslā pa-f
stāvēja 22 nodaļas un' kopas ar 900
bi«drltoi, is biedriam-veicihātāji^m, ^9
itnraUdlem un ap 290^ pārljiim aprūpii
Jamiem. ,, ^ ; ;
brgani^ācUa^c ms^ibg^u valdei
par ko mlTslkĀneja, pratināja, ap-detiiiāja.
Pasaule nu atmodufiiaar
un "^^^""^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ j ^^
no^piedališanās cH?ās"Korejā^v^ ci­tur
ārpus Eiropas: »»Sa(P>DWOT
skaidru galvu un nepaļaujieties
t«ii»ām. T^m^
2i dzUntās zemes atbrīvošans^i Ti-skržšfiri
^ūffk sliurvs tfr edfeāļ:U i i t dtieirt
Eversbui^aittVAUdu centrā yar
- . xveld«ēttes peldbaseinā, ko izmanto
pakļautas ari 8 DV nodaļas ārpus Vācijas jdai joakaitaLmatfi arnoutētofi. Dažs
({2j 6A uAsutrsāilriajuā,j a3, As SAVSV W upnā pVa vilen^a tit tJndoaaļMaļ ai f7^-7^-»» *" * ? * ^ ^ ^ * ^^ ^, ,w
Igtiāe lijiāe.h āD ānijā, un Austrijā). Nodaļu kopi- Jabs.virs-ar vipna^ctai.^v^ bēz apMn
šl DM 27
uz vietas
zēts kopsk
jmftt. '
8 salhi
galdi resp. bibliotēkas, klubi un 1 alus
veikals. Nodokļu pieauguma im kHihtfi
Tskatta: samiKinlIaMM^ttiai^a^igli^
ņas uzņēmumu sfikuSi likvidēties. Saim­nieciskā
ziņā rosīgākās DV nodaļas Šogad
bijušas Vircivdrgi, Ansbachā un .Traan<*
Šteinft, bet sabiedrisl^ rpaigākās l^iliiļķn
genā un MindnenlB. * ' ^
lab|k iih |^iksmīgāW
* p i r * i^or terklāf M a t i lēcienus»!
vai ienirst \«r*kūteņo. Invalidu sīk-ļ
|āt^f«sg|iur i' «tvam!
Saskaņā ar Jo'sl^ delagUtu pllnsaptidces
IBmumu martā Izdattta »MdJumu? vlkia^
mētn te^ent«P w ^ « « ^ ^ i n ^ « l 9 l ^ ^ c S i'
kai^l t^mkļSi^nlķM
Sahai.svai^gs ;fa)cto|š bijis Ud^akiii iejp^
Sāna ' Daugavas iVVdaii iagu neaiJEkāŗamaif
tohdā, kam^pārikatl laika aiedotas ^
8145,95, kopa-ar ^gt^ifift]l<^ žiadoJUmiKMln
1. jūlijā sastādot DM Ar ļosl^s
apavus, drē^
bes, medikamentus utt f
Ārpus Vācijas ļoU saki]flJW darbojuS|i9
jHOfttfis m Austrālijā^
OiiMiml^as % ā f l t M yM ar A^
Lldad pmkšgalā aprlļ^ maija mn Jūnija
nutne Domstat?
Pagājušā nedēļā D6rnštates^^ifto-m
f'ri^ēl^sf tātad pfihifle
ņn':*»arfeMgl^DP,^^lāli
domāta, DOrnStati Va*-
rē$ ā r i e t e s decembrī. Mtries
jadzibām piaī^dzēts pārbūvēt iin Sa­kārtot
14 ēku, kā arī lizeelt vālrāi- ^ , ^ . . . .
kas jaunas Piebūvei Barb^^^^^
vācu būvuzņēmumam, bet techniska
uzraudzība uzticēta « DP'> inženie­riem.
Darbu^lteaksa^^M^MM
770.000 DM. '>.^^>^-
Domštates vecb ļaužu mītni pār-
Ies apvienība un Vācu iekšējā misi­ja.
Domštatē varēs novietot 850 ve­co
liužu^ pie kam vienā istabā ^Isur
vidēju plat!btiM7^W k V i m nebūs
jādzļvo vairāk par divi personām.
Katrā telpā būs centrālā apkure,
silts un auksts ūdens, bet katrā stlf
vā vannas istabas vīriešiem un sie­vietēm,
viena kopīga vispārējā dstf^
vojamā telpa uc. blakus telpas. r U ^
sāmistaba un bibUotēka paredzēta
visiem kopīga. Liel^ā daļc^ ēķu ir
vienstāva vai div8tāyu celtnes, un
vienīgās trīsstāvu niājas trešai$
stāvs paredzēts mītnes personālam.
Bez dzīvojamām ēkām izbūvēs
baznīcu, slimnīcu/ ādministrfieijas
ēku, virtuvi, ēdamzāli un dažādas,
darbnīcu telpas. Tā kā veco ļaužu
mītnes lietošanā nodos arī 60 ha ze­mes,
tad izbūvēs arī kūtis ģovīni un
cūkām un šķūni lauksaimhiiecībaš
rīkiem un mašīnām. Lauksaimniei*
cibas pamatinventāru un lopus ie­gādās
par aizgādnieku organizācijas
kapitālu, un zemi apstrādās ar algo­tu
darba spēku. Laukumos. starp
ēkām paredzēti mauriņi, ko apstā­dīs
ar košumu un augļii kokiem,
vispār cenšoties izvairīties iio vien­muļā
kazarmju iespaida.
Vāi
ja uz Ipjfilū, ^da
jo tie karā gadījittnā
daudz palīdzēt. Teikto af
Tiem no pēdējā kara ilustrēja arī
klausītāji.; Pulkvedis pārUecināts,
k i Vāciju'teizfitkil apbruņos, jo tā
Eiropā ir vienīgais reālais spēks,
kai var cīnīties pret komunisma ag-
VES1UlEl
REDAKCĪjĀi
SAIļjTBMt ATPAKAĻ PARMAKSAtOa
ALGAS ATVILKUMIJ8T '
štanrf^ie mums LeJassaksUā diirdits, ka ettil
aķspējams saņemt atpakaļ no slfai itrUk!
to dzīvokļa resp. usturā naudu, Ja v l n i»
sieva abi strādiJuSl vienā laikā. Ir tbīT
ka dali tautieši to Jau saņŠmuSl Vāca
^ ā Jautājumā iuāda Usla nsik
nāšanu. Vai LCK informācijas nourel
.»^^^„»ināms, kur ŠI nauda pieprasāmo
P. S p e k t e r s, Sēdorfā
L R j < I a ķ c l l a s p i e z ī m e : Britu Jdi*
wuml t)ar atvilkumiem nō stfia«
lpm..Wja piemērojami.Udl.i g,l
n, t. \.,M& laikam, kad DP pIS
SSSlt/^?^ saimniecībā. Sie noteikumi
pareozeja, ka katram strādātājam atvuS
uzturam un dzīvoklim DM l,-- dienā oar
paļii un sievu resp. otrādi, bet par bēN
ni#» CPaeltĢnēm Uds 15 g. v. un zēniem
līdz 14 g. V.) DM 0,50 no katra. Ja ^
strādāja abi. tad principā atvil!
-^Mpar viru un bērniem Izdanjt no
algas, bet atvilkumus par sievu no
sievas algas. AtviUcumus izcjUtflja ittieef,
ga KrelsfeststeUungsbehōrda vlcu^
stāde,.kas maksāja algu okupāciju iesti.
d$s nodarbinātiem strldātfijiēnTDivkāSi
atvlikfiml nedrīkstēja bO^bts tMr tSS
nt ittt gadījās. Ja viis UQ Hfn j^Sn
stŗl^ja pītā vietā resp. algsi itmitoi
^IrtoJa daļ&ād^ KreiiteststSiua^^
d ^ . Sādos^ gadījumos n e i ^ s d M ^^
ļ^emt attiecīgu apU^dbu ao Kt^stettitSI
lam.
iungšb^i^e'B, kuri algu sa&imutl¥wi.
īrnll apliecība ar attiedļnilSiJSJi j jC
sniedz tai FestšteUungsBehēSS, ļSSi
strādāja virs, pieprasot divkārli stvuirto
naudu atmaksāt. Galvenais prlaeips ir, ka
slava maksā pati. Gadījumā, Ja si.Kin^
feststeuungsbehdrde'i paUdtfbu lUtu
isdotos izkārtot, Jāgriežas atUēdfijIini»
ļu darba pārvaldē - CLEO (Civll Ubom
Employment Office), kas usraudaji
nētfls vācu iestādes darbu attit«n)l ^
strādātājiem okupācijas iestādēSt
Amats dziedē brūces
Jcnffl!^^^^^ EVERSBURGi
M'VibijiffhMāf Ifefdi^ ^ f H ^ ā f l s
j^Unvarotais Austrālijā ir DV Melburnas
nodaļas valde.. It sevišķi pēdējā laikā no-i
dliļa'bijvtei ļ6ti r d i ^ a l l d a ^
jā, k« f|imnleciā:aji.,ziņā. Nodibināt^
DV fonds uri izdots pirinals apkārtraksts
nodaļu informācijai. Invalidu aprūpei
darbff aktīvi piedalfisfliil BV Pertaa ui^
Taamānijas nodaļa* Arlv organizācijas no-
<l4a8 Austrijā uh D&iijā Aodiblnājuft^s
D V ' fondus. Austrijai "invalldleitt Joslas
valde katru mēnesi nojHļlta:DM^IOO,---pl^^
iMilstu, Jo Austrijā jnosu invalidi ne pen­sijas,
M kādus cijtķs 84))iedriskus pābAR
8tusne8^«m • • f i
Lielu materiālu atbalstu pārskata laikā
D V organizācijai miefuSaa mūsu, diģ[t»
rotas, kopsummā ^alf dojot D M 19.691,78,
pie kam atseViāķu rotu ziedojumi svār­stās
no 1.400^MDM. •
l^metjītu^^
AUGŪSlI^bRfAi nometnē ar pāreju
Vācu saimnieobļā l a b o j i e s pārtikas stā­voklis.
P ^ ķ u iziniedz natūrā, tāpat kā
citls Ziemeļrelncts^Vestflles nometnēs, Uja
tanī tagad vairāk taulcvlelu \m gi^aS.
Kādā gadījumā, mir :i^evesta veca tm
iepelējusi baltmaize, tā atraidīta un vie­tā
saņemta svaiga. A r datDa 'pSj'valdes v i -
dutfijlbu dtiU niote^tnes i ^ ^ i e k i ndvia-toti
darbā pie vācu lauksaimniekiem, sa*-
ņemot mēnesi 60. D M . Tikpat liela noteik­ta
litone par uzturu un pārējo apgādi, tā
kā klikatas naudu D M S4 ģiinehes galvām
vai vieniniekam, domājams, piemaksās;
aizgādības^ pārvalde.
dzei, ir tīra, kam' Latvijas vSrds al^
laž svēts. Bet ir ax1 tādi simti, kas
Se patvērumā vēl tikai (tivdesmit
un (etrdesmit nedēļas, bet katra
treSā skaņa, kas nfik pār lūi^m, ir
jau latviešu valodas kropļojums. Par
Latviju, latviešu lietām un sadzīvi,
laikrakstiem un grāmatām viņi pat
dzirdēt negrib.
Un tāpēc rodas jautājums, kas ļtad
būtu jādara, lai mēs visi būtu pa­tiesi
vienas tautas locekļi, sabie­driskās
lietās viena kopīga ceļa
staigātāji?
Ļoti maz. Liekas, pietiktu, ja ve­cie
un jaunie ASV, Kanādas un citu
zemju latvieši tikai padomātu par
pāris lietām. Te nav nekādas mil­zīgas
problēmas risināmas. Jauna­jiem
būtu jāatceras, ka tad, kad
pirms dažiem desmit gadiem lat­vieši
plūda U2 ASV, vēl nebija Lat­vijas
brīvvalsts, Latvijas universi­tātes,
latvisku vidusskolu un staltu
pamatskolu celtņu, kur latviešu zē*^
nam un meitenei Jau no pirmās die-nas
mācīja, ka par visu vairak pa­saulē
mīlama sava tauta un tēvu
zeme. Tad vēl nebija izveidojusies
latviešu glezniecība, mūzika; latvie-?
Su literatūrai bija tikai pirmsāku­mi.
LatvieSti zemn^s un stirād-nieks
tad vēl nebija neatkarīgs dar­bā
un atpūtā. Bet neatkarības lai­kā
mums kontakta vai nu nebija,
vai arī tās bija tāds, ka latviešu sir­dis
pāri kontinentiem tā īsti sasauk­ties
nevarēja.
Vecajam ASV un Kanādas lat­vietim
būtu jācenšas saprast, ja nu
jaunieceļotājs šādu mantojumu no
savas tēvu zemes līdzi ņēmis, tad
ari viņam tai ugunī jādeg, kas 22
gadus uz Latvijas krūtīm liesmojusi.
Un, tāpēc, ja ne ceļa galā, tad pus­ceļā
mēs varam satikties visi, domā­jot
un strādājot latvleSu tautas rīt­dienai,
katrs pēc sava aicinājuma
katrs pēc savām spējām.
£v. FreivaMs
aci|al falidz atnii
nDomāSiim da*bi» ja^
tBtttuim^jtevitemfo
j»|efeiida,4arlJfei](if
m aiļjiirfialm visusvbi^s <!tlySkps
iceities ca^ai W$.P«ii*u^/
: )15rfatemiīdzgatfeieķJ<im
•evišķl atzīmējot; 8?53. rotas
klubu,rkas nolēnpjs pit>p$gandal ik
«(^neSi^aiedot^lAl 150, siwnfeu pa­teicību
ksaka feējāa informācijas
fonda vadītUaiaVv Urtitim^
ģvardenas latv.,,hqm, 125; ;Post n2i J c e»
Tioē Latevāda lardlu v i r l Oro-nauā
18^08; Mlndianē I;; A?
rletis, Bad Aib^ngā 20;. J . Kursis, Bostj^
nā aO; 0. Ģcļiiii, Pinebergē lOr C » ^
Braditai n&^lējjuma; kō^perāt^
$0; Df. <JJ f eddiBts. Mmfirtnē Kn N.Brols,
Amtoergā,aoj ^V^UvG^ndē];
Ltbekas, Artilērijas n ^ . taUtl<# 3S,78; A.
WeM I*. 8einttl»i^^^t^^ ir-m-horstas
• taUtJaft, «anoverl 30; Ventorfas
nom..tautlel^ ijlj^"^
zaks, Dih8burĀ*l(^; flprŪdžalOjPlne*.
bbeerrggaass llaattvv.. nnoomm:. kkoomm.. 220d;; pprrooi.f .:!*. ™Pri*» iftllcfftWl "K^uum hHi» i*»vi#»tfttg
nedēļas žurnālā Life. Eversbtuil
iemītniekus apmeklēJuSi viesi nov
tām zemēm. Baltijas valstu 10*
viesojoties Vācijā, pie invalidiem
vējās trīs diena^.
Katrā ziņā invalidi nav itebied*
bas aizmirsti. Viņus allaž atceni
bij. kara biedri, sūtot dāvanas. PiN
skološanās namā pavadītais laiH
daudziem Jau ļāvis pēc amata i f l*
elšanās nostāties dzīvē pašiem uz !••
vām kājām, ari tad, Ja šo kaju flrti
un nodibināt ģimenes dzīvi.
Jūlija beigās pirmā skolotā
Jidu grupa devās kā speciālisti datļi
uz Holandi Lai viņiem labas I»*
mes, Jo amatam ir ne vien zelta pi*
tnāts, bet tas dziedē ari brūces.
K. u j l n l TsjtkelaiAiā, Itanadi 4; mltc_H
Kušils, Vent6rtā,ill:.J.; DStoneSj GeiņtprdI,
Kanādā 9;:ģ, Mc^JeUs, ASV,B;iM3pl^
nas Vfom. iniengjti ķO|i& m j T . AJft-bats,
ASV 5; 88<0; Lab. Servi Co. 900; KUv*
lendes un aizkārtnes latv. b-ba, ASV 250:
CMW8 „D. Vv" Ooilāras nod. 30; kop8
l )M I75l3s.
Jltrpus Vācijas ciedojuH: rMmdia—Lat­viešu
palI^nuiB kdiņ. SffiM i r . ; . kāds titu-tietis
5iWJ R.'^^ZvaSgžne 1000:; A. Ābele 250;
V. Vizla 100; R. teltf«8 .600; Priory Ŗoad
ģimeņu rloin. itoltniķki AngUJā |ĒS.-.-ļ
Ziemeļu tHakotai Utvieštt b-ba. ASV
• . 15; Anstrama *- Walgroves nometnē:
K, Vpitis, J. Tomibns, Ed. Liepiņš i?a f A. i j L . Dihga. J. Ulmanis, ll.Ramma,
. Ozolipi, J . Orauds, P. Bēraiņlf A. Lus­te,
R. KraijOCUs, A. OBOls, A. Sūruma pa
£ A. l ; tautieši Adelaidē fi A..U.18. m
Āustrtjā ^^iGlazenbadiā afiiU mudencā
5; Laut^radiā ^, Oraefi 7; Kutštsinā 90;
insbnikia. iSpitas nometnē S8; Vllacfaā
10; Dānijā - A. Skuja 10 kr.
Piesūtītas martā iemaksātas summar
CMWS 13. rota Brigeņfi.DM 50; Pineber-gas
kooperatīva. UH); B. B r i t m a ^ ap-,
rlll: Cerčila nom. lS,41j Bldmbetigttl JtO-operātīvs
350; m^ljā: 8^2. Lab. S«ry. Co.
167,50; E. Lācis,-ASV ^ļOnVJā; J , ,pērzājs,
ASV 4,20; R. Dzolakalns, ASV B. -
ASV lAū 9 5 i ^ JTĀtJKO
LATVIEŠU lECĒĻOTSra
Pēc Latvian Relief informācijas
līdz š. g. 10..augustam ASV no JEi-ropas
DP uzņemšanas likuma ietva*
ros ieceļojuši 2a.l()4 latvieši. Tā kā
daļa latviešu DP no Vācijas nomet­nēm
Savienotajās valstīs ieceļojuši
ari pēc krievu m vācu kvotēm, var
pieņemt, ka līdz šim ASV pavisam
ieradušies 25;00p latviešu DP.
7 g. vecais Pēteris Bērziņš no Rī­gas
Jūrmalas bija 20.000 DP, kas
ASV ieceļoja ar amerikāņu Luterā­ņu
padomes (NLC) palīdzību. Pēte­ris
ar māti Ifēn^ no Ņujorkas de^
vies uz Takomu, Vašingt^s itatā.
Zēna tēvs miris no ievainojuma!
kapa laik, >(Lk). . ļ
ķermeņa stāvoklim ir tiešām ttM
hojamas. Daba, izrādās, vienisiloi
ceklim trūkstot, pārējos a s ^ i t ii
līdzvērtīgām f»^'""^m. tā kā cUvtti«
laUni var atkal puslīdz atgūt (Utte
spējas. Bet ņe vien dSirbI invimļ
apliecina apbrinojamu veiksmi «I
sportā tie guvuši dažkārt vinnii
pār veseliem sportistiem, piemittn
basķetfi un volejbolā.
Patlaban Evetsburgā mitinļi 401
invcĻlidu, ņo kuriem latviešu ap 2%
Strādā dS skolotāji un amatu apmķ
citājl. Līdz šim apmācības icunu ao*
beiguši tOO baltiešu, izturot pfittaiH
dljumus pēč vācu amatniednas ki*
ineras noteikumiem. Patlaban pl^
-atBftnojair 110 iavaM
M^ViiofcimEaltfv.
, -.s?«*inl8i^«^te
bojas pSrskoloŠanas eenkl:kā paida«
im. Apmācības kādoi 2M0 ami»
tos nptiek sistemātiski, teorija fi«
vienota ar praksi. TurUlt lelzi i>
amata apgūšanu invalidi top ārftSH,
^j^iitoea ^iiutniegum^
lilMištif^
kai're&iē if pārskoldianiicetttnid-ininistrātivais
vadītājs. "^1^ diudi
darijis sabiedriskās itmH ItMk
Latviešu InviOidu kopa noorganisita*
si ne vien kori un stigu orķtitri ttā
dramatisko pulciņu {uzvestu 4
Bāzneres vadībā), bet ari tautai ^tt
ansambli Darbojas YMCA un DV»
bet garigai aprūpei māc A. Bini^
baums.
Par Eversburgas invalidu ceot»
thteresējusies ari starptautiskā pTJ»
se. Vairākkārt par to rakstījuši vtt
MC2A MIERS
^ 30. jūlijā Oldenburgā Hānas slii»*
nīQā uz mūžu acis slēdza bij. sūtn^
čības sekretārs Jānis Gilberts. Savai;
dzīves 70 gados nelaiķis bija izstai^
gājis tālus ceļus dažādās Eiropas
mēs. Pēc darba gadiem Krievijā vifl»
pirms pirmā pasaules kara nonļg
Londonā, bet atbrivošanas ciņu lauJ
darbojās par tulku ģen. J. Balo»
štābā. Vēlāk bija sūtniecības settjj
tārs Londonā un Berlīnē, kā «n
saimniecības un flnanču nodaļas vft*
ditājs ārlietu ministrijā. Trimdas
dos Vācijā strādāja par tulku Oldea*
burgas — Tērvetes nometnē.
Aijgājēju uz pēdējo dusu izvac^
no Augšāmcelšanās baznīcas. SveJ*
runu teica māc, Abakuks, bet pe^
jos atvadu vārdus Omstedes
nes komandants zv. adv. V. Ozoli?"
un draudzes priekšnieks J. ElkerU