1950-08-16-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
2 L A T V I J A - i - ) i': 1 i 9 .....^^^^ ... TreSdien, 1950. g. 16. augustf Nr. 62 (406) 1950. g. 16. augoM KeUUetotot manuskriptui m&M m iOta atpOaļ vienīgi, Ja titm {«ievpiģita ipm«]ct&ta un autoram adiretēta t|pk-fne. Redakcija patur tiesības m a n i l ^ p - tiif vajadsibas gadījumi īsināt Ar autora parakstu vai inlcifiļlem paraksļkitos rakstos iztaiktfis domas nav kattd ziņā ar! fsdikcUaš domas. Kāda Vēl neat-iviSeprie ites ia Pie mums tā nebija kā Lietuvā, kad tās neatkarības laikā kultūras un palīdzības organizficijas, daiidzr _ 2.*^.^^ i Partijār par uzņVriŽanu t^T^ rindās visdešfikā kontaktā ar lietuvieSu kopējai cīņai pret k»mūSsmu, kā deiiil^ācijii i^et boļševiku. varmacMm Austrumvacilli un Baltijas valstis rīkoja vājgu ļu partijas (BHEļ lletSiaSlS griiiS, kopā ar latviešu, lietuviešu un igauņu nacionālo komiteja PHvt^ol Baltijas valstu un okupēto Au^ strumvācijas apgabadu nal^ionāla- Jām kr««ānv b « ^ Izt^tca • prot^tu pret vāmvacffeo Mtes uh Pbtstoas līgumu. Pieminot Nlfnbergas tiesas spriedumus, vācu b#Mii i^rpnizfidju pārstāvji i(tgā(Mn§ja,' pasaules lielākais noziedznieks vēl ir nesodīts. Lietuviešu pārstāvis E. 2iliu« baltiešu vārdā pateicās vācu bēg^ kolonijām un organizācijām fin$- mēs, it sevišķi ASV. Lietuvas vald a s un sabiedriskās organizācijas bija tais uzskatos, ka lietuviešu tauta nav tikai tā, kas dzivo Lietuvas robežās,'bet gan ikvienā pasaules malā, kur mīt ļaudis, kam dzīslās lietuvisks asiņu ritējums. Lietuva los cilvēkus centās paturēt, piesaistīt sev, daudz netaujājot uh nedebatē- J ^ kas ir tie iemesli, kāpēc šie tautas locekļi devušies uz svešām zemēm un nemeklē ceļu atpakaļ uz Lietuvu. Un rezultātā no Lietuvas ti2 Ameriku plūda lietuviešu jaunākā literatūra, laikraksti, dŗaudubas saites stiprinājās, auga. Lietuvas pasts savukārt svētkos varēja reģistrēt neskaitāmus dāvanu saiņus, kas nākuši pāri okeānam uz Kaunu, lOi^pēdu un Uetuvlešu zemnieku sētām. Ne jau tāpēc, ka lietuviešiem tai laikā savā zemē būtu vajadzējis kādjas jnateriālas pall-mm^ m m i$m tā j bija vl^a tmita, kās domājat Mcfnu domu kl ta viņpij$ oķ^aKiani. Kad piienāta 16. f^ruāt^i; Mtuvas karogs tikpat lepni plandījās vējā virs Ķauņas kā Ņujorkā, Cikagā, daudzas vietās ,<dtās pasaules malās Kanādā, pat Dienvidamerikā. Lietuviešu kolonijas ārzemēs ne vieiiu reto vien bija palīdzīgas Lietuvas Valdībai daudzu svarīgu sāirimie-disku Jautājumu kārtošanā, parak-stdt tirdznieciskus līgumus, un nostiprinot flrihu sakarus. Tāpēc tad ari nav jlbrThās, ka lietuviešiem šōdiea ASV ir spēcīgas nacionālas kolonij8\s ar lietuvisļcām skolām, uz Uetuvi^u bēgļu noīrigf^^EHf^^ pfi plūdrf l i i p t ^ dāVtttiu im^ un dta veida pālldjcfta. tJn visbeidzot Mv ari Jābrīnās, ka lietuviešu kolonija ASV šodien ir tik aktīva darbā par Lietuvas neatkarības atjaunošanu. ' 'Mūsu politika Latvijas neatkarības laikā kā no valdību, tā no sabiedrisko organizāciju puses bija mazliet citāda. Visumā par savas tautās locekļiem mēs mēdzam uzskatīt tikai tos, kas dzlv6 ^ Latvijas territoriālās robežās, kaut ari vairāki tūkstoši latviešu dlvēku bija ASV tin Brazīlijā, mazākā skaitā Kanādā tm dtur. Mēs mēdzam šad tad runāt par tautai atlūzušu zaru, piemirstot, ka savti istāju arvien vairāk to atlaužam. Protams, nedibi-kiātas intereses trūkums par Latviju bija ari pašās latviešu kolonijās ārzemēs, it sevišķi tai latviešu daļā^ kas savu zemi atstāja ī^atvijas neatkarības laikā dažādu tīri personīgu motīvu dēļ. Bet kad Latvijai Idājās grūU un vienai okupācijai sekoja otra, kontakts radās, abās pusēs atdzīvojās atziņa, ka piederam victnam celmam. Mēs rakstījām, nāca atbildes, dāvanu saiņi, galvojumi, un vēl šodien daža laba vecā Amerikas un Kanādas latviešu māja vairāk līdzinās DP nometnei nekā privātam dzīvoklim. Kontakts bija radies, znēs atkal bijām vienas tautas locekļi, nejautājot pēc tā, kas mūs šķir, bet gan, kas vieno. L i kās, nebūs vairs vajadzības pieskarties problēmām, kuru dilļ savā laikā viens otru pazaudējām; ^ likās, laiks \m pārdzīvojumi pretišķības nolīdzinājusi, vienaldzību Izkausē- JiUŠL Bet nav vel pa^is īsti ne gads, kopš kaut dk lielākā skaitā minam vienu zemju ceļus, un mūsu rtmās ir jau disonance, mēs it kā atkal sākam soļot dalīti. Klivlen-das latviešu organizācija ASV sacēlusies vecajos un jaunajos. Re-isultātā radušas divas: latviešu biedrība ar 35 un klubs ar 25 locekļiem. Vienotu vfidodu tā īsti nedzird arī no Ņujorkas. Kāds latviešu žurnālists no Filadelfijas, kur mūsu cilvēku skaitu rēķina pie 6000, raksta: „Vēl arvien nav pietiekamas sadarbības gribas Filadelfijas latviešu vidū un arī sadarbības starp „veca- Jieiņ" un „jaunajiem", ikaut gan tā liekas ciešāka un sadraudzīgāka nekā senāk.'* Kaut kas ndzlgs saklims aŗ par ttsinadu. •:Kur meklējami c ē l j ^ - r Tie abās ptīuiis.' Ir stati un tukstpSi latviešu dlvSoi, kas pelnī malii ASV jau divdesroit un četrdesmit gadu, bet kuru latviešu valoda, ne tikai viņu bērniem, bet pat vēl tālākai paau-arī par daudzkārt sniegto morālo at-baMu: „Mums visiem vienas bēdas un vienas ciešanas, tādēļ mums Jāiet roku rokā cīņā par sievas d^i^- tenes brīvību." Neištates nometnes saiikojumii zālē baltiešu un vācu bēgļu Jaunatne sniedza tautisko deju un dziestnu priekšnesumus. BHE pārstāve Vodcaks vācu bēgļu vārdā svelda baltiešus, kas snieguši sadarbībai rokas uh lūdza aizmirst ne^kaņsūs \ih ķildas'pagātnē, bet kopīgā darbā celsies sasniegt visu bēgļu kopīgo mērķi — brivti tēvzemi. „S'e haV mums paliekama vieta, un mēs cīr nlsimies līdz pēdējam, lai atgūtu nolaupīto dzimteni.*' Daudzas patīkamas stundas pāiv runās pavadīja baltiešu un vācu bēgļi, stiprinot vājās«saites > šo divu ļaužu grup^:8t^|>ā.: Protesta demdistr&dja ^pierādīja, ka i ļ r z ī^ Ju bēgļiem VfidJ&vScU bēgililr drošākais sabiedroteiSir^H^^ l^fkstiem btja'karitlltlml tie viet^ Jie Neištates iedzlirotfiji^ li;as atbalr stīja trimdiniekus dņā pret^ komū^ nlsmu un par savu dzimto . zemi- Dažkārt namīpašnieki- pat aizvēra logus, lai tikai nebūtu lādzird bēgļv izmisuma un protesta balsis. - ļ Erik» Miesni^! V «r p veco ļauzii kara gi dljumā mums izredzes atgūt savai leā^brtvleiir mmeAr^^ vedis. Apskatot saspīlēto starpteu-mās nākošās «Korejas", referents at-zīmSjSĻ ka visi tie punkti vai līni-r u i ^ : ,Jiiro#^evar filbas, Eeinas, vai kādas dtas. lli^ŗ Jas' rietumos..' Etcq?u aizstāvēt var tikai tad. Ja rJetUĢoniekJ aizsardzības M j u nb tālāk, uz austrumiem." Bēgļiem pulkvedis deva , iegādāties divriteņus vai;cttus sa^ tiksmes lidzdkļus: ^Protamis,. lieka ir katra panika, betjD^^ jāpadomā jau laikus,piarjievis^g^ Šaņu, jo kaŗS rdz būs. Iespējami ka boļševiku armādas mūs vajā iļauties m. m ticu, ka ame-surdo po norācHia uz ab- :u „Toreiz un vēl pirmajos pēckaŗaga-bija noziegums, par ko draudēja Tagad anglosakši pipr ko- Rosllli DAUGAVAS VANAGtJ DARIJIIBAS Daugavas Vanagu amerikfiņu joslšs val^ de pubiicCJuil darbības pārskatu parlkg; I pusgadu. 1. Janvāri Vācijas am«rikaņ\i joslā darbojās paviļam 24 DV nodkļaš un invalidu kopaS ar apm. 1000 biedriem, 47 biedriem-veicinātājiem,FJ625 invalidiem uh .498 pārējiem aprūpējamiem. Sakarā ar DV ižceioianu uh IROdarblbitttUv^aiiosbei-iām, organizlcUflUi bi«4ru slčsita lamāti* nljles, u^,l.JCUiJI amarikfiņu Joslā pa-f stāvēja 22 nodaļas un' kopas ar 900 bi«drltoi, is biedriam-veicihātāji^m, ^9 itnraUdlem un ap 290^ pārljiim aprūpii Jamiem. ,, ^ ; ; brgani^ācUa^c ms^ibg^u valdei par ko mlTslkĀneja, pratināja, ap-detiiiāja. Pasaule nu atmodufiiaar un "^^^""^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ j ^^ no^piedališanās cH?ās"Korejā^v^ citur ārpus Eiropas: »»Sa(P>DWOT skaidru galvu un nepaļaujieties t«ii»ām. T^m^ 2i dzUntās zemes atbrīvošans^i Ti-skržšfiri ^ūffk sliurvs tfr edfeāļ:U i i t dtieirt Eversbui^aittVAUdu centrā yar - . xveld«ēttes peldbaseinā, ko izmanto pakļautas ari 8 DV nodaļas ārpus Vācijas jdai joakaitaLmatfi arnoutētofi. Dažs ({2j 6A uAsutrsāilriajuā,j a3, As SAVSV W upnā pVa vilen^a tit tJndoaaļMaļ ai f7^-7^-»» *" * ? * ^ ^ ^ * ^^ ^, ,w Igtiāe lijiāe.h āD ānijā, un Austrijā). Nodaļu kopi- Jabs.virs-ar vipna^ctai.^v^ bēz apMn šl DM 27 uz vietas zēts kopsk jmftt. ' 8 salhi galdi resp. bibliotēkas, klubi un 1 alus veikals. Nodokļu pieauguma im kHihtfi Tskatta: samiKinlIaMM^ttiai^a^igli^ ņas uzņēmumu sfikuSi likvidēties. Saimnieciskā ziņā rosīgākās DV nodaļas Šogad bijušas Vircivdrgi, Ansbachā un .Traan<* Šteinft, bet sabiedrisl^ rpaigākās l^iliiļķn genā un MindnenlB. * ' ^ lab|k iih |^iksmīgāW * p i r * i^or terklāf M a t i lēcienus»! vai ienirst \«r*kūteņo. Invalidu sīk-ļ |āt^f«sg|iur i' «tvam! Saskaņā ar Jo'sl^ delagUtu pllnsaptidces IBmumu martā Izdattta »MdJumu? vlkia^ mētn te^ent«P w ^ « « ^ ^ i n ^ « l 9 l ^ ^ c S i' kai^l t^mkļSi^nlķM Sahai.svai^gs ;fa)cto|š bijis Ud^akiii iejp^ Sāna ' Daugavas iVVdaii iagu neaiJEkāŗamaif tohdā, kam^pārikatl laika aiedotas ^ 8145,95, kopa-ar ^gt^ifift]l<^ žiadoJUmiKMln 1. jūlijā sastādot DM Ar ļosl^s apavus, drē^ bes, medikamentus utt f Ārpus Vācijas ļoU saki]flJW darbojuS|i9 jHOfttfis m Austrālijā^ OiiMiml^as % ā f l t M yM ar A^ Lldad pmkšgalā aprlļ^ maija mn Jūnija nutne Domstat? Pagājušā nedēļā D6rnštates^^ifto-m f'ri^ēl^sf tātad pfihifle ņn':*»arfeMgl^DP,^^lāli domāta, DOrnStati Va*- rē$ ā r i e t e s decembrī. Mtries jadzibām piaī^dzēts pārbūvēt iin Sakārtot 14 ēku, kā arī lizeelt vālrāi- ^ , ^ . . . . kas jaunas Piebūvei Barb^^^^^ vācu būvuzņēmumam, bet techniska uzraudzība uzticēta « DP'> inženieriem. Darbu^lteaksa^^M^MM 770.000 DM. '>.^^>^- Domštates vecb ļaužu mītni pār- Ies apvienība un Vācu iekšējā misija. Domštatē varēs novietot 850 veco liužu^ pie kam vienā istabā ^Isur vidēju plat!btiM7^W k V i m nebūs jādzļvo vairāk par divi personām. Katrā telpā būs centrālā apkure, silts un auksts ūdens, bet katrā stlf vā vannas istabas vīriešiem un sievietēm, viena kopīga vispārējā dstf^ vojamā telpa uc. blakus telpas. r U ^ sāmistaba un bibUotēka paredzēta visiem kopīga. Liel^ā daļc^ ēķu ir vienstāva vai div8tāyu celtnes, un vienīgās trīsstāvu niājas trešai$ stāvs paredzēts mītnes personālam. Bez dzīvojamām ēkām izbūvēs baznīcu, slimnīcu/ ādministrfieijas ēku, virtuvi, ēdamzāli un dažādas, darbnīcu telpas. Tā kā veco ļaužu mītnes lietošanā nodos arī 60 ha zemes, tad izbūvēs arī kūtis ģovīni un cūkām un šķūni lauksaimhiiecībaš rīkiem un mašīnām. Lauksaimniei* cibas pamatinventāru un lopus iegādās par aizgādnieku organizācijas kapitālu, un zemi apstrādās ar algotu darba spēku. Laukumos. starp ēkām paredzēti mauriņi, ko apstādīs ar košumu un augļii kokiem, vispār cenšoties izvairīties iio vienmuļā kazarmju iespaida. Vāi ja uz Ipjfilū, ^da jo tie karā gadījittnā daudz palīdzēt. Teikto af Tiem no pēdējā kara ilustrēja arī klausītāji.; Pulkvedis pārUecināts, k i Vāciju'teizfitkil apbruņos, jo tā Eiropā ir vienīgais reālais spēks, kai var cīnīties pret komunisma ag- VES1UlEl REDAKCĪjĀi SAIļjTBMt ATPAKAĻ PARMAKSAtOa ALGAS ATVILKUMIJ8T ' štanrf^ie mums LeJassaksUā diirdits, ka ettil aķspējams saņemt atpakaļ no slfai itrUk! to dzīvokļa resp. usturā naudu, Ja v l n i» sieva abi strādiJuSl vienā laikā. Ir tbīT ka dali tautieši to Jau saņŠmuSl Vāca ^ ā Jautājumā iuāda Usla nsik nāšanu. Vai LCK informācijas nourel .»^^^„»ināms, kur ŠI nauda pieprasāmo P. S p e k t e r s, Sēdorfā L R j < I a ķ c l l a s p i e z ī m e : Britu Jdi* wuml t)ar atvilkumiem nō stfia« lpm..Wja piemērojami.Udl.i g,l n, t. \.,M& laikam, kad DP pIS SSSlt/^?^ saimniecībā. Sie noteikumi pareozeja, ka katram strādātājam atvuS uzturam un dzīvoklim DM l,-- dienā oar paļii un sievu resp. otrādi, bet par bēN ni#» CPaeltĢnēm Uds 15 g. v. un zēniem līdz 14 g. V.) DM 0,50 no katra. Ja ^ strādāja abi. tad principā atvil! -^Mpar viru un bērniem Izdanjt no algas, bet atvilkumus par sievu no sievas algas. AtviUcumus izcjUtflja ittieef, ga KrelsfeststeUungsbehōrda vlcu^ stāde,.kas maksāja algu okupāciju iesti. d$s nodarbinātiem strldātfijiēnTDivkāSi atvlikfiml nedrīkstēja bO^bts tMr tSS nt ittt gadījās. Ja viis UQ Hfn j^Sn stŗl^ja pītā vietā resp. algsi itmitoi ^IrtoJa daļ&ād^ KreiiteststSiua^^ d ^ . Sādos^ gadījumos n e i ^ s d M ^^ ļ^emt attiecīgu apU^dbu ao Kt^stettitSI lam. iungšb^i^e'B, kuri algu sa&imutl¥wi. īrnll apliecība ar attiedļnilSiJSJi j jC sniedz tai FestšteUungsBehēSS, ļSSi strādāja virs, pieprasot divkārli stvuirto naudu atmaksāt. Galvenais prlaeips ir, ka slava maksā pati. Gadījumā, Ja si.Kin^ feststeuungsbehdrde'i paUdtfbu lUtu isdotos izkārtot, Jāgriežas atUēdfijIini» ļu darba pārvaldē - CLEO (Civll Ubom Employment Office), kas usraudaji nētfls vācu iestādes darbu attit«n)l ^ strādātājiem okupācijas iestādēSt Amats dziedē brūces Jcnffl!^^^^^ EVERSBURGi M'VibijiffhMāf Ifefdi^ ^ f H ^ ā f l s j^Unvarotais Austrālijā ir DV Melburnas nodaļas valde.. It sevišķi pēdējā laikā no-i dliļa'bijvtei ļ6ti r d i ^ a l l d a ^ jā, k« f|imnleciā:aji.,ziņā. Nodibināt^ DV fonds uri izdots pirinals apkārtraksts nodaļu informācijai. Invalidu aprūpei darbff aktīvi piedalfisfliil BV Pertaa ui^ Taamānijas nodaļa* Arlv organizācijas no- <l4a8 Austrijā uh D&iijā Aodiblnājuft^s D V ' fondus. Austrijai "invalldleitt Joslas valde katru mēnesi nojHļlta:DM^IOO,---pl^^ iMilstu, Jo Austrijā jnosu invalidi ne pensijas, M kādus cijtķs 84))iedriskus pābAR 8tusne8^«m • • f i Lielu materiālu atbalstu pārskata laikā D V organizācijai miefuSaa mūsu, diģ[t» rotas, kopsummā ^alf dojot D M 19.691,78, pie kam atseViāķu rotu ziedojumi svārstās no 1.400^MDM. • l^metjītu^^ AUGŪSlI^bRfAi nometnē ar pāreju Vācu saimnieobļā l a b o j i e s pārtikas stāvoklis. P ^ ķ u iziniedz natūrā, tāpat kā citls Ziemeļrelncts^Vestflles nometnēs, Uja tanī tagad vairāk taulcvlelu \m gi^aS. Kādā gadījumā, mir :i^evesta veca tm iepelējusi baltmaize, tā atraidīta un vietā saņemta svaiga. A r datDa 'pSj'valdes v i - dutfijlbu dtiU niote^tnes i ^ ^ i e k i ndvia-toti darbā pie vācu lauksaimniekiem, sa*- ņemot mēnesi 60. D M . Tikpat liela noteikta litone par uzturu un pārējo apgādi, tā kā klikatas naudu D M S4 ģiinehes galvām vai vieniniekam, domājams, piemaksās; aizgādības^ pārvalde. dzei, ir tīra, kam' Latvijas vSrds al^ laž svēts. Bet ir ax1 tādi simti, kas Se patvērumā vēl tikai (tivdesmit un (etrdesmit nedēļas, bet katra treSā skaņa, kas nfik pār lūi^m, ir jau latviešu valodas kropļojums. Par Latviju, latviešu lietām un sadzīvi, laikrakstiem un grāmatām viņi pat dzirdēt negrib. Un tāpēc rodas jautājums, kas ļtad būtu jādara, lai mēs visi būtu patiesi vienas tautas locekļi, sabiedriskās lietās viena kopīga ceļa staigātāji? Ļoti maz. Liekas, pietiktu, ja vecie un jaunie ASV, Kanādas un citu zemju latvieši tikai padomātu par pāris lietām. Te nav nekādas milzīgas problēmas risināmas. Jaunajiem būtu jāatceras, ka tad, kad pirms dažiem desmit gadiem latvieši plūda U2 ASV, vēl nebija Latvijas brīvvalsts, Latvijas universitātes, latvisku vidusskolu un staltu pamatskolu celtņu, kur latviešu zē*^ nam un meitenei Jau no pirmās die-nas mācīja, ka par visu vairak pasaulē mīlama sava tauta un tēvu zeme. Tad vēl nebija izveidojusies latviešu glezniecība, mūzika; latvie-? Su literatūrai bija tikai pirmsākumi. LatvieSti zemn^s un stirād-nieks tad vēl nebija neatkarīgs darbā un atpūtā. Bet neatkarības laikā mums kontakta vai nu nebija, vai arī tās bija tāds, ka latviešu sirdis pāri kontinentiem tā īsti sasaukties nevarēja. Vecajam ASV un Kanādas latvietim būtu jācenšas saprast, ja nu jaunieceļotājs šādu mantojumu no savas tēvu zemes līdzi ņēmis, tad ari viņam tai ugunī jādeg, kas 22 gadus uz Latvijas krūtīm liesmojusi. Un, tāpēc, ja ne ceļa galā, tad pusceļā mēs varam satikties visi, domājot un strādājot latvleSu tautas rītdienai, katrs pēc sava aicinājuma katrs pēc savām spējām. £v. FreivaMs aci|al falidz atnii nDomāSiim da*bi» ja^ tBtttuim^jtevitemfo j»|efeiida,4arlJfei](if m aiļjiirfialm visusvbi^s <!tlySkps iceities ca^ai W$.P«ii*u^/ : )15rfatemiīdzgatfeieķJ<im •evišķl atzīmējot; 8?53. rotas klubu,rkas nolēnpjs pit>p$gandal ik «(^neSi^aiedot^lAl 150, siwnfeu pateicību ksaka feējāa informācijas fonda vadītUaiaVv Urtitim^ ģvardenas latv.,,hqm, 125; ;Post n2i J c e» Tioē Latevāda lardlu v i r l Oro-nauā 18^08; Mlndianē I;; A? rletis, Bad Aib^ngā 20;. J . Kursis, Bostj^ nā aO; 0. Ģcļiiii, Pinebergē lOr C » ^ Braditai n&^lējjuma; kō^perāt^ $0; Df. <JJ f eddiBts. Mmfirtnē Kn N.Brols, Amtoergā,aoj ^V^UvG^ndē]; Ltbekas, Artilērijas n ^ . taUtl<# 3S,78; A. WeM I*. 8einttl»i^^^t^^ ir-m-horstas • taUtJaft, «anoverl 30; Ventorfas nom..tautlel^ ijlj^"^ zaks, Dih8burĀ*l(^; flprŪdžalOjPlne*. bbeerrggaass llaattvv.. nnoomm:. kkoomm.. 220d;; pprrooi.f .:!*. ™Pri*» iftllcfftWl "K^uum hHi» i*»vi#»tfttg nedēļas žurnālā Life. Eversbtuil iemītniekus apmeklēJuSi viesi nov tām zemēm. Baltijas valstu 10* viesojoties Vācijā, pie invalidiem vējās trīs diena^. Katrā ziņā invalidi nav itebied* bas aizmirsti. Viņus allaž atceni bij. kara biedri, sūtot dāvanas. PiN skološanās namā pavadītais laiH daudziem Jau ļāvis pēc amata i f l* elšanās nostāties dzīvē pašiem uz !•• vām kājām, ari tad, Ja šo kaju flrti un nodibināt ģimenes dzīvi. Jūlija beigās pirmā skolotā Jidu grupa devās kā speciālisti datļi uz Holandi Lai viņiem labas I»* mes, Jo amatam ir ne vien zelta pi* tnāts, bet tas dziedē ari brūces. K. u j l n l TsjtkelaiAiā, Itanadi 4; mltc_H Kušils, Vent6rtā,ill:.J.; DStoneSj GeiņtprdI, Kanādā 9;:ģ, Mc^JeUs, ASV,B;iM3pl^ nas Vfom. iniengjti ķO|i& m j T . AJft-bats, ASV 5; 88<0; Lab. Servi Co. 900; KUv* lendes un aizkārtnes latv. b-ba, ASV 250: CMW8 „D. Vv" Ooilāras nod. 30; kop8 l )M I75l3s. Jltrpus Vācijas ciedojuH: rMmdia—Latviešu palI^nuiB kdiņ. SffiM i r . ; . kāds titu-tietis 5iWJ R.'^^ZvaSgžne 1000:; A. Ābele 250; V. Vizla 100; R. teltf«8 .600; Priory Ŗoad ģimeņu rloin. itoltniķki AngUJā |ĒS.-.-ļ Ziemeļu tHakotai Utvieštt b-ba. ASV • . 15; Anstrama *- Walgroves nometnē: K, Vpitis, J. Tomibns, Ed. Liepiņš i?a f A. i j L . Dihga. J. Ulmanis, ll.Ramma, . Ozolipi, J . Orauds, P. Bēraiņlf A. Luste, R. KraijOCUs, A. OBOls, A. Sūruma pa £ A. l ; tautieši Adelaidē fi A..U.18. m Āustrtjā ^^iGlazenbadiā afiiU mudencā 5; Laut^radiā ^, Oraefi 7; Kutštsinā 90; insbnikia. iSpitas nometnē S8; Vllacfaā 10; Dānijā - A. Skuja 10 kr. Piesūtītas martā iemaksātas summar CMWS 13. rota Brigeņfi.DM 50; Pineber-gas kooperatīva. UH); B. B r i t m a ^ ap-, rlll: Cerčila nom. lS,41j Bldmbetigttl JtO-operātīvs 350; m^ljā: 8^2. Lab. S«ry. Co. 167,50; E. Lācis,-ASV ^ļOnVJā; J , ,pērzājs, ASV 4,20; R. Dzolakalns, ASV B. - ASV lAū 9 5 i ^ JTĀtJKO LATVIEŠU lECĒĻOTSra Pēc Latvian Relief informācijas līdz š. g. 10..augustam ASV no JEi-ropas DP uzņemšanas likuma ietva* ros ieceļojuši 2a.l()4 latvieši. Tā kā daļa latviešu DP no Vācijas nometnēm Savienotajās valstīs ieceļojuši ari pēc krievu m vācu kvotēm, var pieņemt, ka līdz šim ASV pavisam ieradušies 25;00p latviešu DP. 7 g. vecais Pēteris Bērziņš no Rīgas Jūrmalas bija 20.000 DP, kas ASV ieceļoja ar amerikāņu Luterāņu padomes (NLC) palīdzību. Pēteris ar māti Ifēn^ no Ņujorkas de^ vies uz Takomu, Vašingt^s itatā. Zēna tēvs miris no ievainojuma! kapa laik, >(Lk). . ļ ķermeņa stāvoklim ir tiešām ttM hojamas. Daba, izrādās, vienisiloi ceklim trūkstot, pārējos a s ^ i t ii līdzvērtīgām f»^'""^m. tā kā cUvtti« laUni var atkal puslīdz atgūt (Utte spējas. Bet ņe vien dSirbI invimļ apliecina apbrinojamu veiksmi «I sportā tie guvuši dažkārt vinnii pār veseliem sportistiem, piemittn basķetfi un volejbolā. Patlaban Evetsburgā mitinļi 401 invcĻlidu, ņo kuriem latviešu ap 2% Strādā dS skolotāji un amatu apmķ citājl. Līdz šim apmācības icunu ao* beiguši tOO baltiešu, izturot pfittaiH dljumus pēč vācu amatniednas ki* ineras noteikumiem. Patlaban pl^ -atBftnojair 110 iavaM M^ViiofcimEaltfv. , -.s?«*inl8i^«^te bojas pSrskoloŠanas eenkl:kā paida« im. Apmācības kādoi 2M0 ami» tos nptiek sistemātiski, teorija fi« vienota ar praksi. TurUlt lelzi i> amata apgūšanu invalidi top ārftSH, ^j^iitoea ^iiutniegum^ lilMištif^ kai're&iē if pārskoldianiicetttnid-ininistrātivais vadītājs. "^1^ diudi darijis sabiedriskās itmH ItMk Latviešu InviOidu kopa noorganisita* si ne vien kori un stigu orķtitri ttā dramatisko pulciņu {uzvestu 4 Bāzneres vadībā), bet ari tautai ^tt ansambli Darbojas YMCA un DV» bet garigai aprūpei māc A. Bini^ baums. Par Eversburgas invalidu ceot» thteresējusies ari starptautiskā pTJ» se. Vairākkārt par to rakstījuši vtt MC2A MIERS ^ 30. jūlijā Oldenburgā Hānas slii»* nīQā uz mūžu acis slēdza bij. sūtn^ čības sekretārs Jānis Gilberts. Savai; dzīves 70 gados nelaiķis bija izstai^ gājis tālus ceļus dažādās Eiropas mēs. Pēc darba gadiem Krievijā vifl» pirms pirmā pasaules kara nonļg Londonā, bet atbrivošanas ciņu lauJ darbojās par tulku ģen. J. Balo» štābā. Vēlāk bija sūtniecības settjj tārs Londonā un Berlīnē, kā «n saimniecības un flnanču nodaļas vft* ditājs ārlietu ministrijā. Trimdas dos Vācijā strādāja par tulku Oldea* burgas — Tērvetes nometnē. Aijgājēju uz pēdējo dusu izvac^ no Augšāmcelšanās baznīcas. SveJ* runu teica māc, Abakuks, bet pe^ jos atvadu vārdus Omstedes nes komandants zv. adv. V. Ozoli?" un draudzes priekšnieks J. ElkerU
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-08-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500816 |
Description
Title | 1950-08-16-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
2 L A T V I J A
- i - )
i':
1 i
9
.....^^^^ ... TreSdien, 1950. g. 16. augustf
Nr. 62 (406) 1950. g. 16. augoM
KeUUetotot manuskriptui m&M m
iOta atpOaļ vienīgi, Ja titm {«ievpiģita
ipm«]ct&ta un autoram adiretēta t|pk-fne.
Redakcija patur tiesības m a n i l ^ p -
tiif vajadsibas gadījumi īsināt Ar autora
parakstu vai inlcifiļlem paraksļkitos rakstos
iztaiktfis domas nav kattd ziņā ar!
fsdikcUaš domas.
Kāda Vēl neat-iviSeprie
ites ia
Pie mums tā nebija kā Lietuvā,
kad tās neatkarības laikā kultūras
un palīdzības organizficijas, daiidzr _
2.*^.^^ i Partijār par uzņVriŽanu t^T^ rindās
visdešfikā kontaktā ar lietuvieSu kopējai cīņai pret k»mūSsmu, kā
deiiil^ācijii i^et boļševiku.
varmacMm Austrumvacilli
un Baltijas valstis rīkoja vājgu
ļu partijas (BHEļ lletSiaSlS griiiS,
kopā ar latviešu, lietuviešu un igauņu
nacionālo komiteja PHvt^ol
Baltijas valstu un okupēto Au^
strumvācijas apgabadu nal^ionāla-
Jām kr««ānv b « ^ Izt^tca • prot^tu
pret vāmvacffeo Mtes uh Pbtstoas
līgumu. Pieminot Nlfnbergas tiesas
spriedumus, vācu b#Mii i^rpnizfidju
pārstāvji i(tgā(Mn§ja,' pasaules
lielākais noziedznieks vēl ir nesodīts.
Lietuviešu pārstāvis E. 2iliu«
baltiešu vārdā pateicās vācu bēg^
kolonijām un organizācijām fin$-
mēs, it sevišķi ASV. Lietuvas vald
a s un sabiedriskās organizācijas
bija tais uzskatos, ka lietuviešu tauta
nav tikai tā, kas dzivo Lietuvas
robežās,'bet gan ikvienā pasaules
malā, kur mīt ļaudis, kam dzīslās
lietuvisks asiņu ritējums. Lietuva
los cilvēkus centās paturēt, piesaistīt
sev, daudz netaujājot uh nedebatē-
J ^ kas ir tie iemesli, kāpēc šie tautas
locekļi devušies uz svešām zemēm
un nemeklē ceļu atpakaļ uz
Lietuvu. Un rezultātā no Lietuvas
ti2 Ameriku plūda lietuviešu jaunākā
literatūra, laikraksti, dŗaudubas
saites stiprinājās, auga.
Lietuvas pasts savukārt svētkos
varēja reģistrēt neskaitāmus dāvanu
saiņus, kas nākuši pāri okeānam uz
Kaunu, lOi^pēdu un Uetuvlešu zemnieku
sētām. Ne jau tāpēc, ka lietuviešiem
tai laikā savā zemē būtu
vajadzējis kādjas jnateriālas pall-mm^
m m i$m tā j bija
vl^a tmita, kās domājat Mcfnu domu
kl ta viņpij$ oķ^aKiani. Kad
piienāta 16. f^ruāt^i; Mtuvas karogs
tikpat lepni plandījās vējā virs
Ķauņas kā Ņujorkā, Cikagā, daudzas
vietās , |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-16-02