Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1951

              TreSdlen, 1951,
Sm v a l d ī b a 'nSŗ^J
lomatiem Budaoeštā u,"*
^erosmajumu uzņemtt^'
imfonmi. Mapama nLi *^
, pamet kontakta trfv'"
evijas žīdiem un a t k . >'
ki**, imigrācijas poS"»'^
"Topas aizsargāšana ao
padoiiju kontrolei ir '
Āzijas • aizsardzība ^
a aptaujā izteikus!» ,
. iztaujāto; ameriki''
dod priekšroku A |,
5«iku un proteīna trūtatti,
epodenujM^NcāspaJf
te DT, Leiton^. Veselības i *
IgOiiargumenti» noraida, noS
bēmija plosās in d a u d z H:
i".s zemes umlHavaju salas,
, dibļaa^nn, llal pi^uQ^
iĢotos epēkuš,' ierosinaiiiSļ
senatori LodŽs un Džons*,
Eot to sastādīt no hmim
ļniekdem „cīi^al par brīvību
u. dzimteni".! Kā zinlu»
ijekti izteikti jjau vairākksit
Grolevolam draudot
ia*^;no SED, I izteicies Rfe
sociāldemokrātu vadonis
8. Austrumvācijas ļth,
'ipetet ļneveiksmi noorganizēt,
i;ar kancleru Adenaueru»«
vienības jprohlēmu. KS
aueris nesipn Grotevola
[ekšlikumus noraidīja.
Bgaspert ap<;demos piezldeili
itt ši mēneša beigās,
le. Pirms ea^tapšanSs a
ient^ Ita.lija? ipremjērs .
ar Francijas ministru pi
arASVi
^gļfi okupScļiias amija
;e«d2ēļ« divkāršot vēl šogad,
i&; angļu ^ augtais konusaiii
jtCirkpktriks.; Turklāt to
lai okupācijas spēku m.^^
'rvumi, kas jāmaksā vācieSieo,
tādi paSi ļtā pag. jadl
Jiardzlba« i iedevumus d.
art Holande, kuŗag š;^
buidžeta 1 izdevumi iap"'
c#irēkQ njiiiŗu jau prssijii
vilnis Saļvj vaktis. 1
treāi un ļ ceturtā ato .
iotikusi Nevadās hml^\
:os ASV, I
ļaunas kazarmas vaiTika
tstošu kaŗav^u vajadzība)», ol'
gātijas pdilisēļļās un ciemos,
ii ungāra kalnracis n(
Ltnves • katastrolā Tatabani»
ilā. 40 'aizbērtus katoiiis
.glābt
millardl dināru paplldizdi
. jau š. g. budžetā par^
Meciešairai Jugoslavijas
stiprināšanai, paziņojis
fo. ^
Uētinas ostas strādnieki
iekraut PoUjas cukuru Pa
ibas kuģi, ziņo^ Londonas 1
. Polski. Streiku likvidejua
iicija un komūnietu partijas
\il
Lopu vagonos uz Pad-.**
[vēsti 300 Ce<:ļio5lovakijasļ
>ku, ziņoja Vatikāna r a i»
kustrālijas ..izturīgākais y |
^ikinsaids, .miris pagāju»
1 gadus ilgā mūžā viņam 1^
izēl\išas- indīgas tūskas, /
kaukts ar divriteDit
ftociklu, 3 reizes ar auto.un,^
viņš — precējies, r
. c ē l o n i s o d a dzeliena^
Lpcietinātu irSabotieru ļ
plicē Rumānijas laikrakst^^
l ka daudzos: gadiJU^<^;L
laukiem, netikušas apcie«
policijas sadursmes. ,
I lielus lidlaukus Rjetu^gf,
[cijas apgabalos) sak J
iW zi ņop aVdaormšajuv ass preaicdļW^ ^ ^
Jimtlem tūkstošiem ^^^ļ^
la kalibra artner^^^^^^^^^^
lidmašīnas p i ? f f S'
pivācijas nPrivaUirgo^^^^^
vakijas valdībai, ^f.^0\
t Sudetendeutsche. Fieo j
kara materiāls.atrodoUJ
Ziemeļjūras un BavarU
uikvidēt privātus iMļvc
lēmusi Cochoslovakij^^^^,
strija, nkojuma,
„wts. ka demokratskav
>i.tāiistiski ^dvokam^^^
ašas iznīcināt
frālo jēgu, ir augstaK»
inojošs." jv-spolili
^0 Pad. ^^"^^^"^^Zi^t^:^
cu rinātnieku un J ^
nu, metadlrūpmecibas ^\
i Weciālistu jranspf
rba. saistības P!^:^^^^
^ad (protams, ari brW
špt atjaunoti
m
LATVIJA
Latvian Newspap6r
ST. 12 (456) Febr. 10, 1951
Publisher: Jānis Niedra, August*
dorf D€tmol<l, Lager, Bl. 9—T,
Phont Aiumstdorf 03. Printeri
Weilb«lintr Dnīckerei G. m. b. H.,
Weilheim (Obb.). Publlshed twice
we€kl7.
GrculfttioD 11.000.
Sponsor — InteraaUotial Refugee
OrgAnizatioa. lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 12 (450)
Sastdien, 1951. g. 10. febr.
Iznik tretdlenfts un mtdienit.
iKteviJs: Utvleēu Centrili Ko­miteja.
Oalveni redaktore v. i.
lOlcils CuUtls. Bedāktorl: P.
Klint, V. Uaiņš, £. Rtliteis,
U Sverci. Apgāde lelmnieclbes
veditāji A. Āboliņi. AuitrālUas
redakciju vadītāji A. fimlts
(21. Linden Avenue. Wendouree,
Belleŗet, Vlc, Australla). Re-dakctjat
adr.: (13b) Grafasatcbau
(Obb.), DP Camp.
Vācijas neilrāliiate -
maldina iliizija
Padomju nota — skaidra propaganda,
bez konkrēta satura, saka Ecesons
Vašingtona (11). — Padomju notās, ko pirmdienas vakarā vienlaldgl
saņēma Vašingtonas, Londonas un Parīzes valdības, Kremlis piekrīt
četru valstu konferences darba kārtības paplašināšanai. Ja Vācijas pro­blēmas
nostāda par apspriežu darba kārtības galveno punktu, Pad savie­nība
ir gatava piedalīties pārruAās ari par citiem jautājumiem, bet —
nepārkāpjot Potsdama* nolīgumu. Maskavai nav ari iebildumu pret sāga-tavotāju
konferenci Parīzē, teikts notā. Trešdien Ma&kavas priekšliku-mus
publicēja visā» trīs rietumu galvaspilsētās, bet par to saturu kopīgas
triju valstu apspriedes notika Vašingtonā.
Trimdas skola grūtībās
LGC sadarbM ar DV rīko veiiulu
akciju bij. karavini izceļošanas lieta
Sinis dienās GrafenaSavas nometnē notika LCK papUiinlta sēda, kuri
piedalllās LCK prieUsēdis V. Januras, LCK locekļi J. Celms, J. NIedra,
V. Skalstlauks, P. Balodis, LCK pārsttvji apgablos R.Kukalnls un A. Va­nags,
LCK pārstāvis pie IRO A. Āboliņš un LPF valde« priekšsēdis mic
A* Abakuks,
Pārrunās Vašingtonā, kurās pieda­lījās
ASV speciālais pilnvarotais P.
Džeseps, kā ari Francijas un Lielbri­tānijas
vēstnieki Bonē un Stils no­lemts,
ka padomju notai jāsagatavo
atbilde. Jau pirms padomju notas sa­ņemšanas
minētie trīs diplomāti Va­šingtonā
sprieda par 4 valstu konfe­rences
problēmām. ASV un Francija
ir tai^ ieskatos, ka konferencē vaja­dzētu
skart tikai visaktuālākās un
svarīgākās politiskās problēmas; Liel­britānija
turpretim vēl'as pārrunāt
arī sīkākas lietas, piem., radio raidī­jumu
traucēšanu, dažādos viļņu ga­rumus
u. t. t. Neraugoties uz šīm
; sīkām domstarpībām triju valstu pār­stāvju
viedokļi esot pilnīgi saskaņo­ti,
ko ievērojami sekmējusi Eizen-hauera,
Etlija un Plevena ceļojumi.
Padomju notās skartos jautājumus
pārrunāja arī ASV vēstnieku konfe­rencē
Frankfurtē, kas beidzās treš­dien.
Vēstnieki savā apspriežu beigu
komunikē brīdina paklausīt padomju
ieteikumiem. Pilnīgi skaidrs, k& Maa^
kava visiem līdzekļiem centīsies pa­nākt
Vācijas neitralitāti, tik^il tād^ļ
tā ir gatava arī uz piekāpību d^Žos ci­tos
sīkākos jautājumos. Vēstnieki
pārliecināti, ka pašreizējā politiskajā
Apspriežas par^
jodoslavilas drosiiin
Ņujorka (11). New York Times
diplomātiskais korespondents Džems
Ristons ziņo par plašu informatīvu
apspriedi Vašingtonā, kurā piedalīju­šies
ASV, Lielbritānijas, Francijas,
Jugoslavijas, Turcijas uc. valstu pār­stāvji.
Pārrunu galvenais temats bijis
pastiprinātais kominforma valstu po­litiskais
un militārais spiediens uz
Jugoslaviju. Bulgārija, Rumānija un
Ungārija pēdējos mēnešos saņēmušas
no Pad. savienības un Cechoslovaki-jas
pastiprinātus kara materiālu sūtī­jumus
aviācijas un artilērijas vaja­dzībām.
Vašingtonas politiskās aprindas gan
nerēķinās ar varbūtību, ka Pad. sa­vienība
ar satelītu valstu uzbrukumu
Jugoslavijai gribētu riskēt jaunu pa­saules
karu. Tomēr ASV galvaspil­sētā
pastāv ieskati, ka militāro spēku
koncentrācija austrumu bloka valstis
I sasniegusi tādu pakāpi, kas liek do-
|māt par agresijas draudiem pret
Jugoslaviju. Sav. valstis nebūt nav
vienaldzīgas pret Jugoslavijas likte­ni,
kaut arī šī zeme neietilpst Atlan
I tika pakta valstu saimē.
ASV ārlietu ministrijas pārstāvis
Mekdermets apstiprina New York
Times informāciju un paskaidro, ka
Amerikas pabalsta Jugoslavijai skai
dri liecinot par to, ka Sav. valstis
manāmi ieinteresētas Jugoslavijas
neatkarībā.
V. Janians ziņoja, ka sēžu sUrp
laikā, likvidējoUes Svābu Gmindes
nometnei, LCK informācijas nozare
un ārējās informācijas fonds pārcelti
uz Augustdorfu, bet LCK apgāds un
Latvijas redakcija uz GrafenaSavu.
Sakarā ar bij. karavīru izceļošanas
apturēšanu, LCK pārstāvji apmeklē-situācijā
pilnīgi neiespējama Vācijas ļJ^Si emigrācijas iestādes, kur no-neitralitāte.
skaidrots, ka jaunais stāvoklis ra-
Arī Rietumvācijas kanclers Ade- dies pēc rikojuma no Vašingtonas,
nauers runādams trešdienas vakarā Par to informēti sūtņi un lūgta stel-
Minchenes radiofonā skāra neitrāli- dzīga intervencija. Tikko saņemta
tātes problēmu. „Cetru valstu konfe- sūtņa Feldmaņa telegramma, ka viņš
rencē Pad. savienība," teica kanclers, jau apmeklējis attiecīgās iestādes
„droši vien nāks klajā ar priekšliku- Vašingtonā un saņēmis solījumu par
miem atbruņot Vāciju, izvākt oku- šī jautājuma steidzošu atrisināšanu,
pācijas armijas un garantēt tās nei- B6J. karavīru izceļošanas tiesību
trālitāti. Bet viena zeme kara raJo-h*9ūšanai LCK nolemj ievadīt plašu
nā var tikai tad būt un palikt nel- vēstuļu akciju par šo sasāpējušo jau-trāla,
ļa tā ir stipra un spējīga pati ^^i™"' ^^^"^^^ informējot ASV
sevi aizstāvēt." Runas nobeigumē ^^^^^ personas un sabied-
Adenauer» pasvītroja, ka vienīgais ri^.^'JC^^^ rīkos saziņā un
līdzeklis mieza saglabāšanai ir " n«im«v.. v.n«nn
(Tujpinājums 8. Ipp.)
M zorins laa
lupeMeils Mii
sadarbībā ar Daugavas Vanagu or
ganizāciju. Tuvāki norādījumi sekos.
Uz Angliju Izceļojošie tautieši vēl
var uz turieni izsaukt savus piederī­gos
no Vācijas. Ieinteresētie tuvā­kus
paskaidrojumu var saņemt LCK.
Veco ļaužu mītnē Farelē pašlaik
brivas 25 vietas. LCK rūpējas par
Goslāras un Bodenieichas veco ļaužu
pārcelšanu U2 FareM, kur labi dzīves
apstākļL
Neskatoties uz vairākkārtējiem at.
^dinājumiem un LČK dotiem termi-miMSNtlSS
IBSADEBS
J U G O S L A V I J S
Mlndiene (11).- Kfiklainai Kkmen-l^iiem, ^^^^ PJ^nia^^^-^^ nav no
tisa aizbēgšanai un valdības krizei k^irtojusi savas sai^ibas ar trimdas
Prāgā lielu vērību veKI Dienvidvāci- kopību, bet nav atmaksājusi pat savu
jas un Austrijas laikraksti. Par stā- Parfi^i^» ko Blombergas nometne,
vokļa nopietnību liecina Pad savie- Pinns gada likvidējoties, bija cedē-nlbas
ministru prezidenta vietnieka m LCK. Rīgas Filmas parāds LCK
un bij. vēstnieka Cecboslovakijā Zo- pārsniedz DM 5000. Ienākušas zi-rina
ierašanās čechu galvaspilsētā, ^as, ka R. F. gatavojas pārcelties uz
Zorins vairākkārt Prāgu apmeklēja Ņūfaundlendu LCK nolemj parāda
pirms 1948. g. valdības puča, tādēļ samaksas lietā vēlreiz griezties pie
viņa ierašanos saista ar svarigiem no- vadības un sūtņa K. Zariņa Lon-tikumiem.
Ari angļu laikraksts DailyMona, kura pārt^tāvis ieiet RF valdē,
Telegraph raksta par ,.nopietnu vai- «r lūgumu parādu nekavējoties sa-dības
krizi" Cecboslovakijā. fjaksat, jo īdzekļi steidzoši vajadzīgi
Vīnes laikraksti ziņo, ka Cechoslo- VāoļjS paliekošo tautiešu aprūpei
vakijas valsts prezidents KlemenUMa^ RF ari š(>reiz LCK lūgumu a
Gotvalds nokļuvis policijas apsardzi- statu bez pozitīvas rīcības, LCK at;
bā tādēļ, ka palīdzējis izbēgt uz ār- s^ās sev brīvas rokas tālākai ricibai.
zemēm bij. āriietu ministram Klemen- J. Celms ziņoja par latviešu skolu
tisam. Gotvaldam pirms Klementisa stāvokli Vācijā. Tautiešu skaitam
nozušanas bijušas ar to ilgas apsprie- ļ samainoties, tas pats notiek arī ar
des, un vispār viņi abi bijuši labā
skolām. Vēl palikušajām grūti jā-cīnās
par pastāvēšanu materiālo lī­dzekļu
Uūkuma dēļ. LCK līdz šim
iespēju robežās tās atbalstījusi ar
grāmatām un līdzekļiem, bet šis at­balsts
ir nepietiekams. Nolem] pie­šķirt
pabalstus DM 50 mēnesī: Rozen-heimas,
Jaunulmas, Memmingenas un
Ubekas skolām.
J. Niedra ziņoja, ka iepriekšējā
ceturksnī LCK budžets izpildījies ar
DM 15.816.71 ienākumos un izdevu­mos,
t. i. par DM 2,116,71 vairāk
nekā paredzēts. Nodevu maksājumu
postenis uzrāda nelielu deficītu. to<
ties vairāk ienākuši dažādi ieņēmu*
mi, kas pilnībā sedz arī palielinātos
izdevumus. Budžeta Izpildījumu LCK
apstiprina. Tāpat apstiprina tekošā
perioda (janvāris, februāris, marts)
budžetu ar DM 14.400 ieņēmumos un
izdevumos. Latviešu pašpaffidzlbas
(Turpinājums 8. Ipp.)
fflkslias mv
mm
VailAgtm (H). ^ ASV tau*
tas viatnlAit nai^ juridiski
komisija otrdien piaņima dro*
šības likuma papildinājumu,
kas atļauj ieceļot Sav. valstīs
dažām bij. totalitāro partiju un
organizāciju piederīgo katego­rijām.
Pieņemtais papildina*
jums, ko ierosinājis tautas
vietnieku nama imigrācijas ko­misijas
priekšsēdis Fr. Valtens,
atļauj ASV ieceļot nomināliem
nacionālsociālistisko partijas
organizāciju piederīgiem.
Uz šo papildinājuma projek­tu
vairākkārt atsaucies mūsu
sūtnis Vašingtonā J. Feldma-nis,
pasvītrodams, ka ar tā pie­ņemšanu
atrisināsies arī bal­tiešu
karavīru jautājums, kuru
izceļošana apturēta tādēļ, ka
leģionus nomināli uzskatīja par
ieroču SS vienībām.
f -w ^ - ņ w
kie draugi. Valsts prezidents esoti % « J T ® ^ % f — •• i i p'irrr,..Sri?c,SS Aklmzcs arējas informācijas darbu
Klementisa nozušanas, apcietināts Šinīs dienās GrafenaSavas nometnē derigi iespiešanai, pavairošanai vai
ārējas tirdzniecības viceministrspr. g^g^,^ f^^^^^^ informācijas fonda ari kā viela raksta sastādīšanai cīņā
Jonass un bij. Cec^oslovakijas ties- ^^^^^ LCK sēdē piedalījās J.
lietu ministrs Dr. Okali., Turpretim j Nje^ra^ LNP R. Lie-
4. divīzijas štāba šefam Vladislavam p^^g v. Bastjānis. AlF kasē paš-
Vaverkam izdevies pāriet robežu, i^ļj^ DJ^ 14.487,01. Fonda līdzekļus
Kopā ar bij. Cechoslovakijas tieslie-hg^grojajni papildinājusi ziedojumu
tu viceministru Svarcu Vaverks re- akcija Artava Latvijai, kas līdz šim
dzēts Vīnē. devusi ap DM 16.000 vācu naudā un
Minchenes laikraksts Sueddeutsche ārzemju valūtā. Akcijas
Zeitung otrdien ziņoja, ka Klementiss ŗe^uUgtj ^av galīgi izvērtējami,
ieradies Rietumvācijā un uzturoties U^, ^jedojumu sarakstu un savākto II-Nimbergas
tuvumā. ^zekļu iesūtīšana vēl turpinājās. Tā
Trešdien Daily Telegraph un ang- ^^jp lī^ļzeklu pārzināšana uzdota
lu ziņu aģentūras vestiļa, ka Kle-hcK informācijas nozarei, tad AlF
mentiss pēc dēkainas bēgšanas sa- ^gj^ā ar LCK informācijas nozari pār­sniedzis
Jugoslaviju un lūdzis Tīto L^ig^^i^ Augustdorfas nometni,
aslla tiesības. Jugoslavijas valdības ^jp ^alde nolēma izdot jaunu pro-aprindas
Klementisa ierašanos oficiāli paga^^gg literatūru angļu .franču,
nav apstiprinājušas.
Ranada izbūvē specigu gaisa
5 MIUARDI DOLĀRU BRUŅOŠANĀS VAJADZĪBĀM
spāņu un vācu valodā, kā ari griez­ties
pie radiofoniem ar lūgumu uz­ņemt
savās programmās raidījumus
par Latviju un latviešiem. Sinī sa­karā
AlF valde sirsnīgi lūdz visus
tautiešus un organizācijas iesūtīt AlF
informācijas materiālus, kas būtu ne­par
Latvijas brīvību. AlF būs patei­cīga
par katra veida materiāliem.
Materiālus pēc to izvērtēšanas uz vē­lēšanos
varēs saņemt atpakaļ. Sūti
jumi adresējami Arējās informācijas
fondam (21a) Augustdorf b. Detmold,
Lager, BL 9, vai arī LNP ārējai da
ļai (14a) Essllngen/N., Uhlandstr. 7.
AlF ar pateicību pieņems arī labus
ierosinājumus un ieteikumus infor
māci jas un propagandas darbam.
Akcijā Artava Latvijai propagandai
savāktos ziedojumus Anglijā un Ho­landē
turienes latviešu pārstāvības
lūdz sadalīt tā, lai līdzekļu daļa tiem
pašiem mērķiem tiktu izlietota attie­cīgā
zemē. Sim ierosinājumam, ievē-rojot
atsevišķo zemju īpatnējos ap<
stākļus, AlF valde piekrita. Balsto­ties
uz ziedojumu akcijas teicama
jiem rezultātiem, AlF valde nolēma
informācijas darbu iespējami aktīvi
zēt. pieaicinot talkā visplašākās ap­rindas.
Olava (11). — Kanādas aizsardzības
ministrs Bruks Klekstons pirmdien
paziņoja, ka nākošajos tris gados
Kanāda paredzējusi Izdot bruņošanās
m vajadzībām 5 miljardus dolāru. Lie­lāko
daļu šīs summas prasīs gaisa
spēku iibūve^ No 40 paredzētām
aviācijas eskadriļām 11 stacionēs
Eiropā. Kanādas kapa kuģu skaitu
palielinās uz 100. Tāpat izveidos mo­demu
radara staciju tīklu visā zemē.
Klekstons paskaidroja, ka šogad Ei­ropā
novietos kanādiešu kaujas gru­pu,
kurā ietilps 5-6000 viru, kā ari
tris iznīcinātāju eskadriļas.
Otavas tuvumā notikusi plaša jaun­iecelto
gaisa aizsardzības vadītāju
pirmā konference, kurā piedalījās ari
Sav. valstu civilās aizsardzības ad­ministratora
palīgs J. Vedsvords.
Tas izteicās, «ka Sav. valstu civilā
aizsardzība, ko sāka organizēt tikai
janvāra sākumā, jau paspējusi veikt
plašus sagatavošanas darbus un gadī­jumā,
ja notiktu gaisa uzbrukums
Kanādai, 12 ziemeļaustrumu štati tai
nekavējoties sniegtu visu iespējamo
palīdzību. Vispār, šie štati saistīju­šies
ar savstarpējas palīdzības līgu­mu.
Kanāda jau tuvākā laikā iegā­dāsies
jaunizgudrotas brīdinājuma si­rēnas
visām pilsētām, kuru iedzīvo­tāju
skaits pārsniedz 20.000. Abās
valstis uzsākta ari patvertņu iekār­tošana.
laikraksta lA TVIJA
apgāds un redakcija
g, febroiri p ā r v i e t o j u s i e s un misu Jauni
adrese In
(13b) Grafeaascbau/Obb., DP Camp,
Lettische Zeitimg Latvija
Līdzam misu Ifdzstridnlekus, abonentus, pirstivjus un
apgāda klientus visu korespondenci, naudas pārvedumus uc
gitljumus turpmāk adresēt uz augšminēto adresi
Liela Lūdzama
diena
Cflļoi krIUt nOllonl,
Visiem Dievu plel&0 bfls.
(L. V. Bēthovens)
Litials Indiešu domitijs Tagora
raksta: „ng8 laiks vajadzīgs manam
ceļojumam, un tiiš tr ceļš, kas UnI
alzvilas. Pie ncskaltimim svailnle.
ku durvīm ce|lnlekam Ir Jāklauvē, lai
beidzot nonāktu pla sevis paša." Ta
rakstnieks nmi par sevis meklēšanu,
kas Ir šaubu, grOtIbu un dņas pil­na.
Nav vlegU dlvtkam atrast pa­šām
sevi, bet dk vēl gritika Ir DIa-va
meklēšana. Un katri cilvēks vai­rāk
vai mazāk nes sev! Dieva mek-lētija
Ilgas. Bet viņu atradīs tikai tas,
kas nevairīsies cīņu un gritību, kas
neatkipsles no Dieva meklitila un
Ifldzējaceļa.
Ki bērns, k u kara vitrit m bm-mi
ar asarim un Izmisumu nekli sa­vus
pazudušos vecikus, ki cilvēks
badi meklē maizes kumosu, ki cie-tēls
Ifidi savu sipju apmlorlnišanu
-^tids Ir arī Dieva meklētija un 10-
dzēja ceiš, kur tam Jāieliek visi dvē­seles
un miesas spēki. Jo Izeja Ir ti­kai
viena, atrast vai sabrukt
Jau vērojot dabu, mēs redzam
meklēšanu. Stāds meklē sauli, sakne
— barības sulu, dzīvnieks — drau­gus,
bet cilvēks — pUnvērtīgiku,
dldeniku dzīvi. U i to paniktu, viņš
runā, Isti^dams savus priekus, bē­das
un pirdzīvbjumus, Jo neizteiktas
sāpes, vainas un grēks smacē dvē­seli
un grūs dlvēku vēl dzl|ik posti,
pat noziegumi. Sal ziņi rakstnieks
Dostojevskis zīmīgi rāda savi romā­ni
Noziegums un sods, ka dlvēkos
mīt šidl nemiera spēki, kas dzen viņu
pašu «teinivi ar sevi, dzen to inMp
i^irtiti un noziegumi. Kaut arī šī
nenl«ri pamati |tiv pats dlrOls ar
savu garfgo nespēku un maldiem.
Viņš atteicas meklēt skaidrību Dievi
Ueli Lddiami diena joiica mums
meklēt vērtības un spēkus no aug-
UmitĶ kas vispilnīgāk mums var pa­līdzēt
Un ceļš, kas uz šiem spēkieiņ
ved, ir ItlgŠana, sarunāšanās a^ Die­vu
— ir Dieva meklēšana. Tāpēc Sun-dirs
Slngs nosauc Ifigšanu par dvē­seles
elpošanu. Ki tā ir nepiecle-šama
dzīvības uzturēšanai, tā bez
lūgšanas cilvēks iznīkst un noiunok*
Kristīgi baznīca ir alkd nostiju-sles
ICristus ciešanu ce|ā. Tagadējai
cietējai cilvēcei šis iaiks ir vistuvāk
un saprotamāks, ko lasām cilviku se­jās
un jaušam viņu sirdīs. To dziļi
izjūt latvju tauta, jo Dieva stunda ir
nākusi pār to. Mūsu Dievzemīte ir iz­postīta,
svešu karapulku apsēsta.
Tauta izsvaidīta uz visām debess pu­sēnu
Mfisu varoņu izcīnītās mijas
palikušas viņā krastā savam likte­nim
un grūtam klusumam. Izniciua
glūn šo sētu kādreiz bagātajos ap­cirkņos,
un tām apkārt lodā izmi­sums.
Dieva pārbaudijtima stunda!
Latvieti, nepārproti savias tautas Die­va
stundu, bet tvēri to dzijumā. Jo
tā ir ne tikai no Dieva, bet tā ved,
tai Jāved pie Dieva. To gaida no te­vis
šodien lava tauta Lielās Lūdza­mās
dienas vārdā.
Liela ir lūgšanas nozīme atsevišķu
cilvēku dzīvē. Bet cik vēl lielāku
svētību dod kopēja lūgšanai Kur
tūkstotis un atkal tūkstotis galvu pa-zemlbi
noliecas, un visus vada viena
doma, viena lūgsna, tur Dievs ir viņu
vidū. Tur dzimst jauni, radoši spēki,
dzimst ticība, ka stiprais Dievs, kas
vada un noteic cilvēku un tautu lik­teņus,
savu iēlastibu un svētību ne­liegs
tiem, kas karsti Viņu lūdz.
Lielākajā darbā, ko skaņraži radi-
Juši - DevIUJā simfonijā — Bētho­vens
liek beigu akordā visiem instru­mentiem
un balsīm sakust un saplūst
vienā skaņu vilnī, vienā dziesmā:
Cejos krītat miljoni,
Visiem Dievu pielūgt būsi
Tas arī mums Jādara, lai Dievs uz­varētu,
un Viņa valdīšana reiz nāktu
visā dlvēcē. Visiem Dievu pielūgt
būs, lai Visuvarenais stāvētu klāt arī
latvju tautai tās upupi ce|i, to stipri­nādams,
vienodams, tai palīdzēdams
atkal un drīz pacelt taisnības karogu
brīvās Latvijas pakalnos.
Nekas dts, k i tu, krUtigais latvie­ti,
esi ķīla mūsu tautas saulainai rlt-dlenat
Bet tikai Ud, Ja būsi gājis
cauri Uelis Lūdzamās dienas nozē­lāt
ti nostidīdamies uz Dieva mek­lētija
un lūdzēja ce|a. Tikai ar šo
atjaunoto un skaidroto garu mums
celties, bez ti mums grimt
MicA. L t 6 p t ņS