1946-12-03-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
IiATVHA, 1916* f. S. decembii. K n u t s L e s i sä S Vai tevi brtvu redzelo, mans lauks, Pär kiqru regains pdbta erglis traukä, Vai TedzeäU, pinns nj^ves sniegs bus biris? Lauks bija kluss un iiiikäs kä miris, Bet äajä klusumä, kas jkjuva smags un 8V§tS; A ^ Man nodrebeja sirds:. luk, saule^ saule led (Vefoilika Strelerte —* Zemgales klajunxa) Klära Zäle Novele 2ilbi balta meness palts iesitas gar • fleveni^logä un lika skaidri iezimeties f ^etvam krustam. Saimnieks papleta "^;acis; kas par negantu, blivu ga4smu! — ;:^jyiss-därzs pludoja balts, it kä jasmini rap lieyeni butu vienos zieaos . . . V', Aiz iogapavidejakädas sejas vaibsti; <' pamäja ai* galvu, paslid§ja un sareceja ; I§nä smaMä zem baltä krOmä: rOtains '. IttkatiijS, d^sku pieSkiebta galva — kä fiiiÄVi^n,, kad vii>ai bija kas sakäms. •\ JrVrAlide! . . Kam tu ärä?" saimnieks fetraucäs. Bija kaut kar skumigs un nesäprojtams sievas sejä — un tik bez- ^ l ä mi}§, pec kä vii;i§ tiecas Sai mirkli ii visii buti. \ ^ . Viijä uzrausäs no gultas, pabrinijäs, la tas iet tik viegli, neraugoties uz slimo käju, un tulit bija arä nz lie-vei;^ a. ^ievas stävs aizslideja täläk zem äbeleÄ, pagriezäs mazliet atpakä^ m .atkal pamäja vi^am ar gälvu. ,,Alide, neej tik ätri! Kur tu gribi?" Jäaimniekmomurminäja un steidzäs no^ päkä]; Un tas veicäs tik brinuTn viegli, it kl vii;^ ritetu pa rpeness ceju jjari papuvei,^ gar tumsä iestr§gu5o vbirzi — uz rudzu lauku piekalnl. Tur r ^ a , stiv^ja lauka vidu kalna gälä, pi« Vpcäs meiäbeles pieslejusies. Dni- Vas llgänais gludums käpa aug§up kä ..zeita 8traume.^Rudziem taöu vajadzfiijä , bdt nop^autieml — saimnieks prätojä. V i ^ grib§ja »pabraucit graudus, bet varpas säbirza bez pieskäriiena un del napälika tukäa. Saimnieka krutis ar reizi sai^audza savädas bailes; kaklä trQka elpas, mäcäs raudu z^augi. Ne —• ;^kam v i ^ bijäs? — Tä taöu bija vii^a sievä, kas tur stäveja. Ar arkärtigu gribäs piepuli vii;i§ pärvareja sevi baiju '.un stinguma pretestibu; metäs uz prieklu, gribedams ar reizi panäkt sli-doSo stavu un . . . pamodäs. ^irds sita VipS uzkäpa kalnä lidz meSäbelei un paraudzijäs laiikos, kups bija satece-juäi yiijla gadi: Tuk§i un klusi tie snie-dzäs lidz pamalei, kur paceläs tumäais 0e2a ierobs; Virs tta peldeja spois, ap-däaains meness, J ä— lauki bija no-kopti, bet Soruden bez vipa piepalidzi-bas. Bija laiks noväkt muia druvu , . . VipS atbalstijäs uz kUjas un izstiepäs visä savä lielajäun kaulainajä augu-tiksme; kä vSlreiz gar§ visu legöstot, no kä galigi jä$]p|:as Istabä jenäcis, vi];;i§ iededzinäja p^t-rblejas degleni un brltii^u pariaudzijäs nelail^es sievas ^metne pie sienas; no-lieca galvu un klusi murminäja värdus, kas bija kä lug§ana, kä pateictba. Tie sajilza viipia lupäs, neieguvuSi skaidru izskai^u, kä maza bema piriniie värdi. Tad vui§ uzlika acenes^ izi;iema rak-stämpiederumus un uzrakstlja vairä-kas vestules. Gan testaments bija jau sen norakstits, bet bija v§l daudz siku lietu, kufas vipS gribeja ^ienam vai Ijtram novelet, lai täs nemetätos ap-kärt, bet tddaf iepemtu sev piemerotu vietu un uzdevuinu. Bija taCu skaidri jSpasaka, kam paliek pulkstens no vipa kabatas, kam — beniijios nogla-bätä bise, kam — bIbele;ko viintä ta* gad — lidz pedigajai yestuki ticis, at- §l?:ira un säkä lasit. Vip! iasija ilgi, reizem paceldams acis no burtiem un domigi raudzidamies sienä s^vä priek §ä, it kä redzetu tai cauri sivus lau kus un birzi. Beidzot vii;ul iezimSja tekstä divas vietas un Ij^eräs piti ves tul^s npibeiguma jaunäkajain aelam agrohomam, kas tagad klimta kau kur tuvejä pilseti^ä; .un nekä sevi§lj:a es Tey vairäk nevaru pateikt jo visu muzu jau esam diezgän runä jusi, tä kä Tev yajadzetu saprast bez sevi§lj:as teik§anas, kas Tev dzive da- III kä negudsa, acis bija ipitras. Meinaisi kä vipa, galvas ena nosniedzäs loga krusts cijpojäs pilnmeness gais-1 Pa§ai birzei. ' niä. Nekä vairäk tur nebija: kails no- Vienam skatienam taöu dzive jäbut vembpa ärs. | Pedigajamj — saimnieks domäja. Tad Vip§ atejpojäs. — Neyajadzeja gu- J^^^m käpa lejä, raudzidamies uz ce-let uz sirds puses . . . lededza pipi un draudzigi i pieplakusajiem mäjas paraudzijäs pulkstenä: viens — stunda, ©ku cili;iiem, kufos pirms daudzifem ga-kad vii;i§ parasti <nomocijäs ar bez- dicm bija pirmo reizi iemijojis äis pa-miegu, lidz atkal drusku iemiga uz ritahauleis si!>ozo un mijiga gaismu, Vipä pusi Kop§ vil>§, ballcus vedot, bija U^ja iin domäja^ kas bija brini^lpgakl: pärlauzis kara, viijiam bija daudz laika vai tas, ka vienu diehu bija atmodies tä gulSt uir kupinät pipi. Käja gan ^ai pasaule, vai tas, ka tä tapat bija jä-sadzija, neraugoties uz to, ka vii;iam atstäj, nenieka nepai;iemot lidzi un ne-bija turpat astoi:idesmit, bet" nekäds M^a nepärgrbzot muzigajä kärtibä, ku-jtaigätäjs vfi;i§ yairs nebija. ^Ji^ pakjauti vii?a speki. Via§ gäja, Tagad viiiiä p§k§i;ii trukäs au§§ä, ap- "n vii:ia ena slideja vii;iam pa priekäu, eta puska^ocii;iu, pa^eraäpaegia kujuhT^^i^^inia celu, kä bija to dazkärt da- 1 iÄgäja arä. Koki un krfimi bija sar^ "iusi saules svelme, kad viijiä, soloja as apdzirkstiti, sasalu§äs lapas luza blakus vezumam ar labibas kuliem vai W käjäm kä no pläna skärda. Leni, sienu. Tagad vii;i§ sekoja kä kädam cuju klaudzinädains un laiku pa iai-h«redzamam-vezumam, saldi suro ru-iam atelzdamies, Kaugrenu tevs izgäja U^pi ieelpodams, baudidams sfevi to jaur därzu, päri cejam — uz bi!rzi, uz] neiz^akamo §kir§an'äs smeldzi, kas bija calnu — to pasu.ceju, ko bija gäjispik dzija un pilniga, ka vertäs savädä iiapni, pärbraueidams atmii;iä gadus kä varpu graudäs. Vii;iam nenäcä prätä lekädi lieli notikumi, kaut) to. nebutu ^ i e k s a n d r 5 Liep rueis, bet dömas §upojäs laika lökä ^— I tarp pävasari un rudeni tai vierimeri-gajä rakstä kä dabä sagatavo visus no-likilmtts, ietVerdama taps ari cilv§ka te aizmSa ad^tedl^lSS 1 : Mekirjumi m jaUms atemas pec Edgam Alana Po un (rHenrija labibu, kö bija §e vai tur audzejis. ^T^^+U^ r 4. -j-. i * ärtibai, kä bija laukos mainiju§ies L ^^^^P^^^,^^,^?>vijas pedejos ga- tiskaka rakstnieclbas forma, kas Gandriz visi amerikäi?u literati un 'ab'ibas augumi, vareja itin labi i^sekot, ^^^^^ ^^^^^^n diezgan pamatigi Uauj izmantot Jebkufu ieceretu sa- kritil^i ir vienis pratis, ,ka modemä ur bijä sava noteikta jega-' papuveh^P^^^'^'^^ ^^^^^H ^^^^ amerikäi?u rez^ljumu, rakstOru vai fonu. Tai isstästa attistibas posms ir ap 25 ga-ika seti rudzi, tad äbolii?§divi gadi, P.^^^'^ paudzes romänistu. Ameri- pasä laika tä ir forma, ko katrs dus, Tas säcies ar =|)agriezienu pec liezi, auzas, smiltaine — kartupeji; f.f^^/^f , ^P^^^ palika^ mums visviegläk spej Izlasit un saprast." pirmä pasaules kapa beigäm, kad ger-trpuscejam, kur biia mälaina z e m e j l ?™ ^ Yismaz tas| Mäkslinieciski vertigais ameri-lvirds Anderspns / Sherwood . Ander- Vai zini? Vai zlni kä magone kvefo TumSts zlda magones ziedtr Kad vii^u septembjra elpa Pacel un lejup liec? Vai zini kä liesmas plandäa Tam ugunskuram, kas dziest? Ka atraujas. vienm§r ti roka, Ko gtibas visalkainäk spiesi? To zini? Tad palieci biidi Uh neninä valiHk nekä. Ir skaisti tä—nozustbezpSdäm Kä mijkreS^a pasakä. räms. Mäjas paliek Tev, känospriests, un Kristinei — muia maize. E» Tev täs atstäjti; to tu atceries, kaut ar! zustin zuzdams, ka ir viena vietä pa-saule; kas Tevi vienmer gaidls. Esma darijis, kas man jadara, Dievs dara — kas vli^am patik. Mani guldiet blakus mätei, on ja mäcitäjs grib§tn man vei kadu laipnibu räatt^ zem&^ liekot, tad esmu izraudzijis divus pantii^us, kupis vii;i§ varetu pieminet. Jäpa ev. 2h nod. 18. p.: Patiesi, patiesi, es tev saku: Jauns budams, tu pats jozies un gäjir kur gribeji. Kad tu biisi vecs, tad it-stiepsi savas rokas, nn citi tevi jozh uh vedis tevi,, kur tu negribl Un Jäpa ev. 6. nod. 63. p,: Gars dara dzivu,miesaneder nenieka; värdi, ko d& ji^s nmäju, ir gars un daäviba,'' (Turpmäk beigas) ) s a par iidjuioiHiu. ., . nieeks stästu konstrue teicia Po'l"* augstumos bija pacehs aneicao- Jaatgadma. ka amerikäpiem. tä- J^^^^ 5''^^^^^^^^^^ ar nepa?a?tu iesäkumu isKrmS SSerL'"? g T h ^ ' - dömis aÄSm^n^SS^^^^ Paradoksi, paraS darit mli IsteJd gan-rupigi izvelas kadu J'«85m- Bija japaiet gandnz ga- V s' Keviens värds pedejä laikä nav Hbtots ar tik da2ädu iztulkojumu, kä vdemokratijas värds. Ar to ir tapat ka iär milestibas Vai dr^udzibas värdu, ko •citädi izprot Azijä un citädi Afrikä, citädi äustrumos un citädi rietumos. ^Un tapec, lai nerastu pärpratuinus, pie 'demokratijas värida pilso^u tiesibas /ieguvuSi ari tädi apzimejumi kä aus-truimu demokratisms, rietumu demo- ; kratisms, kristigais detiokratisms. Anglijas tirdzniecibas ministrs Sta-foiids. Kripss j)ar kristigo demokratis-xaxi publicejis pat grämatu („Towards Christian DemQcracy'Or kas jau tul-kota ari citäs valodäs. Bet vispirms |)ar pa§u grämatas autoru. Stafords Kripssair bagäts cilveks, jStudejis -jurisprudenci un lj:imiju, 57 ^:gadu8 vecs. Vii;ia turibas .pamats ir mantojums no vecäkiem, prävi ienä- . kumi no advokaturas un sievas pUrs. y\X}& dziV9 loti vienkärM, lielas sum- .'mas'^ zied9 labdarigiem merlj:iem un ang^u strädnieku partijä pieslienas kreisajam spämam, tajä pa§ä laikä pärstävedams ari to nogrupejumu, kas fmodemp sociälismu me^na saviengt ar Kristus mäcibäm. Sos.Kripsa cen-äenus izskaidro ar to, ka viijia tevs jlprds ]f*armur5 darbojäs kristigo kon-lesijtt sadarbibas organizäcijäs un nä-kam^ iis valstsvirs un sociälists jau no bemibas ieaudzis kristigajäs intercses. Kaira , laikä vii;i§ bija^^ Lielbritanijas vestnfeks Maskavä, ärkärtejais valdi-fcis pilnvarotais Indijä un ^aViäcijas Jötmtecibas minisitrs. Tätaä Kripca persona dariSana nevis ar utopistu, bet ar v^^äji noska^otu, tagad«§ji atbil-Älgu politiku, y Pec Kripsa domäm, kas secinätas tib noverojumiem dzive, darba sekmes nn viipSröjais gars lielä merä veidojas W;ta, kä. uzi;iemuma vaditäjs prpt sadzivot ar saviem strädniekiem un kidäs-attiecibas ar tiem radit. Täpec Xrilpssatrod^^ka nepietiek ar likumiem un' valdibas ricibu, bet labäkiem jätop paSiem dlvekiem. Vipä atzist, ka kristlgä baznica lidz §im päräk' maz InteVesejas par sociälam un politiskiliri problemäm un tai butu aktivi jäcinas par vecuvecäjiem revolucijas idealiem r-^^par brivibu, vienlidzibu un bräUbu. Sajä^ virzienä valstij uii haznicai jä^tradä roku rokä, pie kam par tu-väkiem uzdevumiem vii;i§ atzime Ruzvelta , tezes, un proti: visiem ^ienadas säkuma iespejas dzives cii;iä! iyisiem darba spejigiem darbu, visieiii eksisteiices' nodrosinäjumu, izbelgt vei atliku§äs privile^ijas un nodro§inät visiem pii&oniskäs tiesibas./, Par privätipaSumu Kripsa domä, (ca >ats par sevi tas nav p'retrun^ ar SCristus mäcibäm, bet ]a tas skar citu dzivi, tad §i pröblema nopietni jaaps-ver. Vii;i§ iztirzä tris nokärtojuma vei- |^«s: 1, japärliecina darba deveji ri- 'coties pec Kristus mäcibas, 2. valstij tesiba regulet darba deveju „n s t r ä d J r ^ o S e S ^ T r f d Ä S ^ ^ ^ ^ ^ P ^ ^ ^ ^ ^ S- S^^^^P^^'^?»^^^^^^^^ nieku attiecibas un 3. privätipaäums Sr sLto nov^ va^ S § X be P^kt. Ja jau pats pirmais stäs?a ttei- *X<*.*8adu9 pie^r labakajam. lep- Idodams demokratiskai (valdibai. ari > tädus UterLri Ä ^«r^ts m §i pärdzivoju- sajla pubU<«ta,am slastam. mmuLsuu . mn^ee istiSnsrma m ffnr™ma s nnrrnnsfi .i, *p-a näkäanu, tad jäcnsaijk a, mkfa- a«apu,- 'fz^n/Ja.k^'g"t amata, kas staamuc asve i ikgadus viens vienigs värds, kas tie§i vai x netieäl ridtälpotu^^ a ^^ pärdzivojuma izräisSanai . . ." kartS ja«ni.ä8« _kra- - ' jumos var redzet cik |oti nepilhos Skiet, ka talo^atti^stibas celu, ko tris gadu desiiiitos, kas pägljuSi kops S[;ä|ins. Vii;^ noraida materiälismu un pat feletonu. totalitärismu un.pasvitro visa garigä Piaäais apjoms, ko ietver ameri-nbzimi, cilveka pensonibas cie^u un kapu isstästs, Jävis viijiu rakstnie-d^^^ mu. Materiälismä vii;i§ saskataJ kiem savos itieklejumos let visai tMsmi yaldit ar va^macibu, verdzinät dazädus celus. Vieni ir tie, kas pa- no Po laika pagäjuää gadu simte^a 0'Henrija godalgas dibinääanas mai- fl^^/?/^^^ vai rases, bet nevienu Hekot pie vecäm klasiskäm stästa vidu nogäjusi amerikäpu/ stästu nijusies/ ämerikäijiu labäko Ustastu lipzcilveku nedrikst izlietöt par li- vai, pareizaki sakot, noveles fonnash^sthieciba, yisspilgtäk i^aksturo forma un saturs. an* Steel/; M i/:v;iiveKu neoriKsi iziieioi par ii- vai, pareizaki sakot; noveles formas raKstrueciDa, visspugtaK i^aKsturo forma un saturs diekli otra nolukiem Tä vietä jadzivo praslbäm, turpinäjuäi un padziUnä- divas pä§os pedeJ9S gados izteiktas ^943 O^Henriia pieminas ta^ lai mes it ka celtu Dieva valstibu amerikä^u noveles raditäja atzi^as: nö vienas puses kritiljcu dp-L^lo^jä Vilburs Daniels Stils /Sl pajteikts; ka Kripsa demokratija izska-jzijas iegrozo§ailas formas ietvaros. 1 räs puses. vecä angju rakstnieka 127^"' dien^ ta^ pavisam citada, nekä ta, ko medz jjenosodot un neizcelot pe vienus Somerseta Moma (Sommerset Maug- / | %° pirmä pasaules^ W aA >r"uim -estr parw austrumfu* demokraiiju. ne otru..s. , amerikä^u nopietnäs lite- 1 Jhiaömmv) /d^onmrriaäsc TpNQaYr» ostfSäosftiur .'1 /(cvS^k^a^ idribas kmerikäpu isstästs vei sakhojäs gad- MMenalistiskiem un totalitanem re.|^äturas kritika p§dejos gados vis-habad jäpiezime^Jta Moms gan_ ir | si^te^u mäii;ias vai pat vll agrakäs . j. . , . , adicijäs. Pats isvärigäkais bij^ hoii-stästs salidzinäjumä ar garäkäm | ^^riKa un pieder pie neapstri- ^^j^ 2i ra ist §1 mem Kripss parmet hotentotu mo- ^.^^^^ is- anglis, bet pedejos gados dzivoj tradicijäs. Pats svarigäkais bjja noii- mLnfrr%r\^^^^^^^^^^ salidzinäjuma Amerikä un Uumu sare2&jums. Tas bija Amerikas SEf.^.cV.Hrn/^ neatlaidigi turpina uzvaras Uami vispopularako rakstnieku sai-1 ^eita laiku^ stästs. Obligätäs laimi- iSfc P^^^^^ ' Säjienu, un izskaidro §0 parädibu «^es). gäs beigas nemaz lielikäs tik mäkslo- SXT!ct! - Isstästa izveido§anbs par Käds prominents „New Yorker" t4s, kä pies to izjQtam tagad. las oliem rJ^nlfrt tn/^^ a^ierikä^u rakstnieku recenzents teids par Satojanu §ä- dnzäk bija realism^s, jo stästnieki garä Pdi^ m uiancjo, lau ir siiiLu. iemilotäko izteiksmes formu veici- dus värdus: „Jaunais, ko Sarojans vei dzlvoja tais dienäs, kad uzi;i§- ramatas beigas Kripss saka: ,,Ja näjusi straujä laikrakstu un 2ur- mums sniedz . . . ir sajuta, kä vi^ä migi viri tieSäm uzgäja zeUa äaeres mes knstigos prmcipus jautu dziye Uälu aug§ana un piever§anäs no- nenjaz nav saistits ar literänrkom- Un ©ekäi^i tika pie varas, t ä laika uni starptautjskäs attieksmes ne^^^^^^^ literäriem darbiem. Vei poziciju, bet tikai improvize, kä to isstästs biJa vairäk rada drämal vai, p^^^ y?^^^^ , \ svarigäks faktors isstästa uzvarai dara labs dzesa piänists, kas palicismanis pec, melodr^,ämai. Tikai paina-n, tad dziyi parkartot neizdosies, päj. romäi^u ir musdienu dzives ar- viens ^ savä. nodabä pie klavierem,zäm arvien vairä ^^t-,.^^f^^ saksies necilveciga ma-J vien käpinätais temps, kas nejauj pec tam käd visi klausitäji jau aiz- poetiskäs prasibas un izsmal^ teijialistiska sacensiba, kas jau tikhedziliriaties garäkos sacerejumos: gäjuäi," Käds cits kritiljcis par tö skatijums.**Citä vietä t bie|2i pasaulei nesusi nelaimes. Bez tam, kä saka kritiljf:is Spirs (M. pa§u Sarojanu säkä, ka^^^ä^^^^ J. N. I E. Speare), isstästs ir „visdemokra-1 guvis panäkaimus literäturä izme- tagad^joj laiku stästu tai apstäkli, ka äinot metodi ,,vienkär§i lekt upe toreiz par labu stästu teikts: „Cik nemaz nemäkot peldet un käitpities, neparästiI** —- bet tagad: „Ctt: pa-v « cy « «»• I kamer izdodas notureties virs tiesi!* ^ ' udens." Bet ar to nav domäts au*- Daudzie auton, kas ar saviem mek-toru nonieclnät, jo turpät tälak re- lejumiem radijuSi jaunä tipa auien-cenzents 3aka: „Sarojäna iststästi käi;iu isstästu, latvieSu lasitäjam Ir iekaroja literärö Ameriku i ar' vie^ pilnigi vai tikpat kä nepazistami/ Ja SU tautiesi bveice VSstule JLatvijai" ho Bemes luatvieSu DP'dzive Austrijä nav ap-skruiama, käp§c biju patikoi pär-ste gts, kad negaidot sat;ierau telegram-mu no Innsbrukas, ka esmu ierindots to 5 Tiroles labäko sportistu vidu, kupera par pagäjusai sezonas panäku-mi; m vieglatietikä atjauts atputas brauciens jLiz Sveicii Tagad esmu jau —. 'zeme, ko saudzejis kapa pos(s. tik neparästi, ka preöu pärpilnajos kalos nekä netrukst. ® ispirms devos uz Sveices dienvi-dijbm — Lugano ezera apkärtni. Tur Japdis vei peldäs, zajo palmas un visur väsaras iespaids. Apciemoju ari Kas-ta^ joluc Atradu nelielu nami^u, kur savas trimdas dienas pavadijis lielais d cejnieks Rainis. Par vii;ia uzture§anos a itiecigs ieraksts ar ari Kastai;ijolas ar-chivos. Lugano apkärtne ari tagad ivo vairäki musu tautie§i: Täjäkais ceja mer^is bija Serne. Tur 'oskaidroju, ka Sveice pasreiz mit pm. 100 Latvijas pilso^u. Tris latvieSi stud^: Jekabs Laip^ieks ir ^imijas fa- g ^ ^ ^ ^ ^ ^ ätskaitot/pavisam ue kuitates students Berne, • bet KairUsI ^21111^.^ amerikäi;iU lasitajämt^^ Freimänis turpat virinä teologijas ^a4fantazijas, rtiilestibas, ziiläferm Un mus; latvie§u valpdä neesani' lasijöSi kultajes durvis, ^ Laimonls ^Holms Pri- i^j^j^ konlomerätU — \m piespledö neviena jännäkö laiku amerikSi?» borga stude iumälistiku. Abi pirmie lemilet" stästnleka dafbus. Da2s Värds llterä-iek} uvu§i Sveice 1945. gadä v§l pirms • , - u . \ - turas mijotäjiem varbut^ zinäms, däis Väcijas sabrukuma. Päri Reinai tie ne- ^^^^ -J^^f^ nebils pat dzirdets, legäli pärgäjusi robeiu. Kadu laiku^täl?ir)gas.irSomers^ vii?i interneti, bet tagad ir pilnigi brivi f ^ i ^ ^ ! -.^Labs i^^tas ju 185 Svei- h^as at elcr . tieizvietoti W bet vSläk sit prakse savä speciälitäte. Jekabs Lai4S?®^an^^^ Veidmans, penieks guvis izcilus panäkumus ari laiespaido. Tam jabut viengabalair 1^.^^^^^. g /Cather/, sportä basketbolä un vieglatietikä, nam^oska^a. Tamvvajaga^^attistitie^ kapee sacIkSu turnejas bijusi izdevibaM^sna linijä no sakuma lidz atrisi-apmekl §t Milänu un Parizi. "^1""^^"^^-"^^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^ Vei dazas- dienas, dzivosu Berne, pec Lifekas, §is Möma ideälais isstästs Uigaki par da2u labu no tiem ameri-kam apmeklesu Cirichi un St. Gallenu. ari ir tas, pec kä ar maziem izijiemu- ka^u roniänu autoriem, kas inusu la*- Varu iedomäties, cik gpiti näksies j mj^m cen§as visi patlaban ievSroja- sitäjiem it labi pazistaml. äl^irties no §is pärpilnibas zemes, se- niäkie amerikäi;iu stästhieki. U viSlci tad, ja jäcejo atpaka} uz naba- sturigs i^iet tas apstäklis; kä dzigo Austriju. riälä — tiri ärejä notikuma viel!a vieSu un citu, Berne, novembri. vien vairäk stäjasgarigais,psic^ st&rthieku E d g a r s L a i p e n i e k s «giskais hötikums. 1 labäkaji^ darbiem, 1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461203 |
Description
Title | 1946-12-03-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
IiATVHA, 1916* f. S. decembii.
K n u t s L e s i sä
S
Vai tevi brtvu redzelo, mans lauks,
Pär kiqru regains pdbta erglis traukä,
Vai TedzeäU, pinns nj^ves sniegs bus biris?
Lauks bija kluss un iiiikäs kä miris,
Bet äajä klusumä, kas jkjuva smags un 8V§tS; A ^
Man nodrebeja sirds:. luk, saule^ saule led
(Vefoilika Strelerte —* Zemgales klajunxa)
Klära Zäle
Novele
2ilbi balta meness palts iesitas gar
• fleveni^logä un lika skaidri iezimeties
f ^etvam krustam. Saimnieks papleta
"^;acis; kas par negantu, blivu ga4smu! —
;:^jyiss-därzs pludoja balts, it kä jasmini
rap lieyeni butu vienos zieaos . . .
V', Aiz iogapavidejakädas sejas vaibsti;
<' pamäja ai* galvu, paslid§ja un sareceja
; I§nä smaMä zem baltä krOmä: rOtains
'. IttkatiijS, d^sku pieSkiebta galva — kä
fiiiÄVi^n,, kad vii>ai bija kas sakäms.
•\ JrVrAlide! . . Kam tu ärä?" saimnieks
fetraucäs. Bija kaut kar skumigs un
nesäprojtams sievas sejä — un tik bez-
^ l ä mi}§, pec kä vii;i§ tiecas Sai mirkli
ii visii buti. \ ^
. Viijä uzrausäs no gultas, pabrinijäs,
la tas iet tik viegli, neraugoties uz
slimo käju, un tulit bija arä nz lie-vei;^
a. ^ievas stävs aizslideja täläk zem
äbeleÄ, pagriezäs mazliet atpakä^ m
.atkal pamäja vi^am ar gälvu.
,,Alide, neej tik ätri! Kur tu gribi?"
Jäaimniekmomurminäja un steidzäs no^
päkä]; Un tas veicäs tik brinuTn viegli,
it kl vii;^ ritetu pa rpeness ceju
jjari papuvei,^ gar tumsä iestr§gu5o
vbirzi — uz rudzu lauku piekalnl. Tur
r ^ a , stiv^ja lauka vidu kalna gälä,
pi« Vpcäs meiäbeles pieslejusies. Dni-
Vas llgänais gludums käpa aug§up kä
..zeita 8traume.^Rudziem taöu vajadzfiijä
, bdt nop^autieml — saimnieks prätojä.
V i ^ grib§ja »pabraucit graudus, bet
varpas säbirza bez pieskäriiena un del
napälika tukäa. Saimnieka krutis ar
reizi sai^audza savädas bailes; kaklä
trQka elpas, mäcäs raudu z^augi. Ne —•
;^kam v i ^ bijäs? — Tä taöu bija vii^a
sievä, kas tur stäveja. Ar arkärtigu
gribäs piepuli vii;i§ pärvareja sevi baiju
'.un stinguma pretestibu; metäs uz
prieklu, gribedams ar reizi panäkt sli-doSo
stavu un . . . pamodäs. ^irds sita
VipS uzkäpa kalnä lidz meSäbelei un
paraudzijäs laiikos, kups bija satece-juäi
yiijla gadi: Tuk§i un klusi tie snie-dzäs
lidz pamalei, kur paceläs tumäais
0e2a ierobs; Virs tta peldeja spois, ap-däaains
meness, J ä— lauki bija no-kopti,
bet Soruden bez vipa piepalidzi-bas.
Bija laiks noväkt muia druvu , . .
VipS atbalstijäs uz kUjas un izstiepäs
visä savä lielajäun kaulainajä augu-tiksme;
kä vSlreiz gar§ visu legöstot,
no kä galigi jä$]p|:as
Istabä jenäcis, vi];;i§ iededzinäja p^t-rblejas
degleni un brltii^u pariaudzijäs
nelail^es sievas ^metne pie sienas; no-lieca
galvu un klusi murminäja värdus,
kas bija kä lug§ana, kä pateictba. Tie
sajilza viipia lupäs, neieguvuSi skaidru
izskai^u, kä maza bema piriniie värdi.
Tad vui§ uzlika acenes^ izi;iema rak-stämpiederumus
un uzrakstlja vairä-kas
vestules. Gan testaments bija jau
sen norakstits, bet bija v§l daudz siku
lietu, kufas vipS gribeja ^ienam vai
Ijtram novelet, lai täs nemetätos ap-kärt,
bet tddaf iepemtu sev piemerotu
vietu un uzdevuinu. Bija taCu skaidri
jSpasaka, kam paliek pulkstens no
vipa kabatas, kam — beniijios nogla-bätä
bise, kam — bIbele;ko viintä ta*
gad — lidz pedigajai yestuki ticis, at-
§l?:ira un säkä lasit. Vip! iasija ilgi,
reizem paceldams acis no burtiem un
domigi raudzidamies sienä s^vä priek
§ä, it kä redzetu tai cauri sivus lau
kus un birzi. Beidzot vii;ul iezimSja
tekstä divas vietas un Ij^eräs piti ves
tul^s npibeiguma jaunäkajain aelam
agrohomam, kas tagad klimta kau
kur tuvejä pilseti^ä; .un nekä
sevi§lj:a es Tey vairäk nevaru pateikt
jo visu muzu jau esam diezgän runä
jusi, tä kä Tev yajadzetu saprast bez
sevi§lj:as teik§anas, kas Tev dzive da-
III
kä negudsa, acis bija ipitras. Meinaisi kä vipa, galvas ena nosniedzäs
loga krusts cijpojäs pilnmeness gais-1 Pa§ai birzei. '
niä. Nekä vairäk tur nebija: kails no- Vienam skatienam taöu dzive jäbut
vembpa ärs. | Pedigajamj — saimnieks domäja. Tad
Vip§ atejpojäs. — Neyajadzeja gu- J^^^m käpa lejä, raudzidamies uz ce-let
uz sirds puses . . . lededza pipi un draudzigi i pieplakusajiem mäjas
paraudzijäs pulkstenä: viens — stunda, ©ku cili;iiem, kufos pirms daudzifem ga-kad
vii;i§ parasti |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-03-03