Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1946

              Ä
n
'H
5 tV>''
Attthorized by. — Liienz —
Izdosaitas ~at|auja: ICD-ÖMGB
:: Atbildigäis redak-tors
— Editor mi^Chief:
Käriis Rabäcs, vietnieKs:
Aleksandrs Liepä, rpaKci-jas
sekfetars: Maksii Culi-tis;
redaktöri: Andrek Ru^
dzis ^Mindiene), Harifs Min^
denbergs (EslingenäU Ar-n0lds
Smits (sports)^ Zigurdg
Bäfda (tediniskais l^kärto^
jiims) LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 1 (33)
Otrdien, 1946. g. 3. XII.
Iznäk otrdienäs un piektaie-näs
r: Izdevejs: Bavärijas
apgabala iatviesu komitejas
uzdevuml^ Latviesu preses
darbinieku sadarbibas kopa::
Redakcij^t Ganzbttrg/p.^Bflr.
genneister-Landmaiui-PK 7,
t 92 :: Printed hf Sdiw§b.
Volksblat^, GQnzburg/Doitf
Bäfgeriii>-Laiidmaiisi*PL ^
Metiens ^ Circttlation: 4"^
0
JÄGATAVOJAS T Ä M LAIKAM, KAD PASIEM BtIS JÄRCPEJAS PAR
EKSISTENCES LlDZEK^EM
Latviesu koopeilatiYO organizäciju centra sanäksme Grevene
no 22.—24. nov. pUsi iztirzätas musu tautiesu patstävigas saim-
' nieciskas darbibas iespejas un pieijemti svarigi atzinumi. §o
' alzinurhu. isteriösar a prasis daudz neatlaidiga, pacietigä un
' vieripr'ätiga darba! Nelolosim ceribasätriem un viegli sa-sniedzamiem
panäHumiem, bet nedomäsim afi, ka' ieceretie
'[ merl^i butu nesasni^dzami. NenoHedzot nekädä ziijä palidzibas
3un, aizsardzibas va|adzibu, tömer negaidisim visus atrisinä-jutnus
vienigi no cifiem un citurienes.
Gfentra priekssedis J.l Vilcii^iä un
prezidija loceklis J. Lez|ii:i§ par sa-näksmfes
un centra * darbUj informe:
.,.:i;Centrä pirmais darb^ bija ieä-^
i^iegums #sabiedroto iest^dem prin-
.cipiöas piökriSanas | sai>Qm§anai
kooperativu dibinä§anai| un täläkai
rpastäveäanai r- darbam, ra2o§anai,
apgadei un citifem ,uzde7Umiem,^kä
i r i koöperativu darbibs i vajadzigo
apstäkju nodro§inä§ainai. lesniegi^-
md koJJä ar latvieäiem parakstiju
ari- igauiju un lietuvie§|i pärstävji.
Täläk centrs izsträdäjis darbibas
rioteikumus razo§anas kooperati-viem,
darba kooperätiviem un iz-
^tridä «kolenu ko )perativiem.
:, Saiiäk^me centrs atziia, ka lat-vie
§u,'tapat kä citu Baltijas tautu
ÖP vispät^ejä stävokja veidoäanäs
i dot ienieslu$Tel^näties £ r : nepiecie-fifunibu
pä§äm pärvietotam perso-nam
jau tuväkä näkotne rupeties
par savai eksistencei v; ijadzigo H-dzekju
ieguäanu."
Täpec visiem spekiem jäcenäas
laukä tiesi-un
strädät
tirdznieci-citäs
noza-un
pa§iem
nodroäinät saimnieciskä
bas patstävigi uz^emti^
iestäiii, privatu uzpemuijnu un per-sbnu
darbus,. pa5iem sai:iemot par
ttem atlidzibu, pa§ied. izveleties
• j^eidus, kädos isträdät brip sai;iemtos
^ ^ i ie^iazurikotos darbvfe t. i . strä-dp
kä ölgotiem darbiijiekiem vai
ää^emt darbus kä patstavigiöm luz-l^
emejiem un, dtbinät un ap^aimhie-fe9t
..saviis pastäyigus t6p.5mi|mus
fdpnieci6ä,«amätn{ecibä, '
bä, lauksaimniecibä un
j^es, pardot to ra^ojumus
saiiemt par tiem iegustamas verti-bas.
Patstävigä® ua:iediba darba,
razoäanas, preöu apgadjs un - citu
yeidu kooperativos, uzsl? atäma • par
to i^äimnieciskäs darbibas veidu,
kä3 -sve^niecibas apstäklos var dot
labäko» iespeju plaSäm , aprindäm
strSdät pa§u latvieSu -uzpemumos^
fcldt neatkarigiem no sve^a darba
devejiem un gut labakos ienäku^
mus, kä ikviena personi jo, tä visu
' kopigo vajadzibu apmlerinä§anai.
Täd§l ne tUcvien jäturpifia, bet vi­siem
iespejamiem lidzek iem jäv^ri
pla§umä sistemätiska, k )nstruktiva
darbiba latviesu kooperrtivu orga-nizeSanä,
darbibas , izveipoäanä un
tam vajadzigo labvelig© apstäk^u
npdro§inä§anä. Tä ^ans^äänai,
^.p§c centra atziijias, kopigo interesu
labä pirmä kärtä vajaaziga visas
latvie§u sabiedribas, da^ädu arod-prateju,
speciälistu. un oi ganizätoru,
uit, mi§rl5:veida sadarbiba un sav-starpigs
atbälsts. Bet mazäkä
, npierä vajadzlga latviesu örgani-
Azäciju un amatpersonu vispusiga,
aKtiva/ un konkreta ricibia un pali-
Nprbetnes jäorganize ^rupas vai
komisms, jeb jäiK>teic atsevi§lj:as
personas, kas konfereti un aktivi
darbojas kooperativu organizi^anä.
Visäs nometnes- jäcen§as panafcl: ra-
Soäanas un darba koopen itivu nodi-binäiana
un darbibas lesäkSdna;
säkuma kaut visiauräkos s^meros.
tapat j ädibina - kooperatijväs^ apfeä^
des kopas tais nometnes, kur tädu
kopu vei nav. Latvieäu centräläm
Qrganizäcijäm un. koope-ativo or­ganizäciju
centram, jäiimemas ri-ciba
nometnes nodibinätb latviesu
kooperativu vajadzigai Ifeg^älizäcija
un ' täläkai darbibai nepieciegamo
formälo piektiäanu nodifosinääahai.
Jävelas, lai nbmetiju komitejas, un
Adspär administoäcija atbalstltu dar-birdekus,
kasj nometnes darbojas
kooperacijas läukä im ri)sinätu un
sekmätu patstävigo koopkativo uz-
OSmumu nodibinäianu^ un darbibu
Lai turpmäkai patstiivigai uz-ijemibai
nodroSinätu äri | tos saim-nieciskos
pasäkumus, ki^ös tagad
latvieSi nometnes strädä, centrs at-zist,
ka svarigi butu nom[eti;iu darb-nicaa
un citus uz^emunmis pärvei-dot
patstavigos ra^oSanasj vai d,arba
kooperativos. Tapat nometi^u (ma-cibu
darbnlcSs butu organizejamas
patstävigas raiotäju mipas. kas
da^rbotos uz kooperätiviem pama-
Uem OD varötu but kodpls patstä-ylfu
tiZ9&numu sakumam.
Jau vairäk kä 4Ö nometnes pas-täv
kooperativäs apgädes kopas. To
skaits iet plaäumä un darbiba attis-
;as.^ Kopas un vairumtirdznlecibas
äabifedriba „Turiba" veikuääs neno-ie^
zami poiitivu darbu brivä tirdz-niecibä
dabujamo preöu sagade
par iespejami izdevTgäkäm cenam.
Apgädes kopämstav priekää ari
jauni uzdevumi Dazäs nometnes
anglu joslä izteikti norädijumi, ka
?ar^ pärtiku, telpäm ' un apgaismo-
§anu^ j^u tuväkä laikä DP bus jä-mäksä.
No tä var secinät, ka pärti-s
preöu apgädeievirzisies ci-tedzivötäjiem
vispärigi pastävpsä
sagides kärtibä. Tädel bus nepie-cie
§iimi latviesu pateretajiem pa-
§iem, rupeties' par visiem pienäcir
gäs pärtikäs apgädi un sadali. Sim
uzdevumam kopäm jau laikus jäga-tavojas.
^Sanäksmes beigäs notika Greve-^-'
nes^^latvieSu nometnes vadibas sari-kotS'
kooperacijas propagandas va-kai^
s, ko ievadija nometnes vaditajs
A.' Präms. Ref erätus lasi ja centra
priek§sedis J. Vilci^s un prezidija
locekU J. LezdinS un A. Ozols.
Bijusais Anglijas ministru prezidents
Vinstons' Cercils 30. novembri savas
laukii mäjäs nosvineja 7^^ dzimlanas
dienu; attelä angju valstsvirs re
dzams' kopä ar feldmarSalu Montgo-meriju,
kas patlaban atrodas Videjos
austrumos.
1111
ARCmBiSKAPA T. GRINBERGAVEROJUMI LATVIESU NOMETNES
Ja. Latvijt archiblskapä T, Grinber-ga
piedali§anäs:'dievkalpojumos ra(|[ija
svetku noska^u, tad. v^l vairäk us
izjutams paäreizejos apstäkjos, Kad
aicfcibiskapa ierasanäs ikviena nomet-ne
ir izcils notikums. Visur sirsniga
sagaidi§ana bernu pasniegtie ziedi,
uzrunas un svetbrizi, käs paliek uz iU
gu laiku atmii;iä. Archibiskaps nooo-mäjis
apmekiet ifcvienu latviesu no*
metni Rietumväcijä/ taöu tas{ nav uk
viegli izdaräms,^, tas prasa daudz iztu-rrbas
un laika. PagäjuSä gadä apmeK-letas
j^udza^ nometnes angJu oKupä-cijas
joslä, gada pirmäjä puse ap-ciemoti
tautiesi francu "joslä, bet pe*
dejä laika archibiskaps: apmeKiejis
a\nerikäi;iu joslas latviesu nomeuies
Augsburgä, Eidistete, Ansbaphä, Fell-badiä,
Vircburgä, Lauingenä u. c. Pe-dejä
apmeklejumä. archibiskaps T.
Grinbergs 1.^ decembri ieradäs Aus-mas
nometne Kleinkecä pie Gincbur-gas,
Svinigäy dievkalpojumä aagsiais
viesis' §eit iesvetija pasas nometnes
aniatnieku gatavotos altäjra traukus
un skautu karogu.
Par apmeklejumiem ardiibiskaps
musu lidzsträdniekam izteicäs: „Ve­ro
jiimi nometnes man bifusi loti sve-
<igi. Tie ,man doniSi iespeju dazädos
iesniegumos atsaukties uz persönigi
pärbauditiem faktiem. Zinu musu tau-tie
§u rupes, cieganas un ceribas, zlnu
ari vii;iu darba panäkumus. Ir.pneks
verot, ka nometnes k|br valräl^ ta u -
tie§u iesaistiju§ies darbä, jutama ari
lieläka saderiba, savaldiba un ticiba.
Gärigäs dzives veicinasanä latvie-äiem
Vacijä Joti liels atbalsts bus
30.000 Jauno deribu, ko Zviedrijä ie-spie2,
Britanijas^un ärzemjti bibeiu^ ap-vienibä.
Tapat no ZviedrJjas gaidäms
17.000 dziesmii grämatu un 5000 bi-beju.
Muitas formalitätes kave lat-yje
§u draudiu vajadzrbäm pagatavoto
kulta prieksmeitu -r- §lj:ivju, sveötup
u. c. ieve§anu Vacijä no Italijasi Prie
cäjos, ka tautie§iem ir pacietiba un
griba pa§iem izgat^,vot §o^ priekgme*
tus, kä tas, piemeram, noticis AUS-mas
nometne Kleinkecä. Ticiba vci
cot ikdienas uzdevumus, gusim speku
izturet visus pärbaudijumus ari na
kotne."
Ziemassvetkus archibiskaps nodomä-jis
pavadit Eslingenä^ bet ar^aunu
gadu turpii^äs nometpu^apciemojumus.
APSAUDISANÄS PALESTINÄ
L o n d o n ä , 1. 12. (BBQ Jeruzä-leme
sestdienas vakarä izc§lusies ap
§audi§anäs starp 2idu nemierniekiem
un ang}u kafaviriem, kas tujrpinäjusies
vairäk nekädivistundas. Ärlietu mir
nistrs Bevins privätä sarunä ludzis Sa^-
vienotö Valstu ärlietu piinistru Bernsu
näkt talkä Palestinas ]Xutäjuma atri-sinäSanä.
Septii;jas arabu valstis atka
protestejuSas pret 2idu ielai§anu Pale
Stina, kä ari pret an^lu nenbteikto ri
cibu Palestinas lietäs.
Nometnem aicinäjumus velams iep-rieks
pieteikt ardribiskapa «ekretäram
mäc. E. RozTtim Eslingenä, Bahnhbf-strasse
12a. — Archibiskapa sekret^rs
informe> ka näkamä gada junijä Zvie­drijä
notiks vispasaules luteräi;iu kpn
cils, kura ielugts ari musu archibis­kaps.
Prävests Grosbachs, kas Iida;
§im dzivoja Zviedrijäf' tagad> pärceues
uz Däniju un tur veic lätviesu garigo
aprupi. Z. B.
oganas lautaming
UN KOPSAPULCE PAREDZEXA 8. DECEMBRi
UN I^ujorkas apsprieiu galvenajä vietä pagi^uso&^elu bija politisko
jautäjumu komisijas pärrunas par padomju priekSlikumu visam valstim
sniegt UN zi^as par ärzemes flovietotajiem bru^otajiem spekiem un Saja
pat sakaribä ierosinäto atbru^oSanäs problemu/ Pec ang)u un amerikä^u
ieteikuma, paplasinot so Molotova priekslikumu, komisija ar 34 jpret 7 baK^
sim nolema, ka visäm valstim jäsniedz zi^as nevien par visiem ärzeme^, bet
ari iekSzeme növicitotiem bri^otiem spekiem* Atbrufolanäs jautäjumä, kur
runa bijf ari< par ätomu ierocu aizliegSanu, Anglijas un dazu citu valsta
parstavji pretojSs Molotova plänam atbrai|^o§anäs lietu kSttoiaau voodot
DroSibas padomei, kur lielvalftis atkal varetu izlietöt veto tiesibas. Poli-iiskö
jautäjumu ttmpärejo pastävigo komisi]» lemumus apspriedis UN
kopsapulce, kas paredzSta syetdien^ 8. decembrl.ua beigSotiesi }an tl» de-cembri.
Ari ärlieitu ministru apspriedes par mi^ngumiem ar Vacijas ta-sa|
valstim panäkta vienoSanäs viliräkos jautäjumos un p§c »tlmes^ I^ujor-kas
korespondenta domäm, kas ticies ar visiem Srl§tu^mini&tf'iemi8p8pri^es
beig§oties divu nedelu laika.
Molotova priekäJikums säkumä ^a-redzeja,
ka valstim butu jäsniedz zi-i;
ias vienigi par ärzemes novietotiem
speyem, atskaitot turklät biju§äs ie-naldhieku
valstis, kä ari par gaisa un
flotes atbalsta punktiem sve§äs ter-ritorijäs.
Pec Reutera atreferejuma,
Molotovs celis iebildumus, ka ang|tt
un amerikä];iu ka;|:a8peks stävot neie-naidnieku
valstis kä Atlantijas, tä
Klusä okeäna op:giiba|ä, kas nozime-jot
iejaukäanos i o valstu iekgejäslie-täs.
Padomju Savieniba e,söt izväkusi
savu ka;:aspeku no Bomholmas, Irä-nas,
Gedioslovakijas. Dienyidslavijas,
Norve^ijas un l^Iihas. Amerikäi^u se-nators
Konellijs velejäs krievu Ipriekä-likumu
attiecinät uz visiem UN val­stu
brui^ötajiem spgkiem, lai kur tie
atrastos; Bevins atzina, kaMolotova
priek§likums butu apskatäms kopä ar
agräko krievu atbrunoSanäs priek§li-kumu.
Molotovs, §ädu domu nosau-ca
j)ar ,^nesaprätigia'', kaut gan bija ar
mieru savu ^länu attiecinät uz visiem
bru^otiem spekiem. Pec angJu par-stävja
Noela Bekera domäm lidz 1.
janvarim sniedzamäs zi^as butu jä-pärbauda
DroSibas padomes ipaSam
kontroles organam. Konelijs nevei^
jäs §ädu kontroii, bet ierosinaja zi
i;ioju^ios lietilpinät nevien tieSos bru
i^ötos. spikus, bet ari visäs vienibas
militäräs unifonnäs, Molotovs-=^e-rosinäja,
lai vispärejäs brupoSanäs s^^^
censibas izbeigSanai raditu divas ko
misijas pie Droäibas padömes.
Anglijas pärstavissers Hertlijs So
kross paskaidroja, ka Anglijä gan
ieintereseta vispärejä pla§ä atbruijio
§anä, bet nedomä samaziftät ipavus
bru^otos spekus, ja citas valstis lura
gatavibä lielas armijas; Lai atbruijiO'
tos, esot svarigi radit efektigu kol^k
tiväs droSibas sistlmu. Soktosa v®r*
säi energiski pret atbrui;io§anä8 pfo^
lemas npdo§anu DroSibas padopiin^
kur käda lielvalsts atkal var§tu pa-\
steigt;iesizmai^tot savas veto tiesioas»
AtbnujLoSanäs ko^troleg organam |&"
but tädam, kur tas nav V iesp^jains.
Ari Francijas delegäts bija par to, sa
ätomenerl^ijas kontroles jautäjumi
Viena valstsnedrlkst lietot >avas teto
tiesibas. .
Amerikäi^u senätors Konelijs pazi-i;^
oja^ ta Savienptäs Valstis'ir par at-bnft;
io§anos un ari gatavas iznidnlt
ätomiero6usV bet vienigi tad, ja oöa
garantijas par vispasaules droälbu.
Saimniecibas un sociälo lietu &o*
misija vienojäs dibinämäs starptatttis*
käs beg}u organizacijas stat(ito8 pa*
redzet* klauzulu par bSgJu un parvien
toto personu nometinäänu apgaDaHps
bez patstävigas valdtbas, kä Paie^f*
na. Savienoto Valstu delegacija ietei-ca
palidzibu ^ trukumcietejäm zemem
dot nb vairs ar kädadj intemiEtcionfilaa
organizäcijals, kä UNRRA, starpnled*
bu. bet tieSiJSIm zefflSm.
Ärlietu ministru padomes apspriedis
vienojSs, ka^talijai,. Bulgärijal, Ua-gärijai
un Rumä^ijai jäatsakas, no
reparäciju ptasibäm pret VSciJu. Mo­lotovs
beidzpt piekirita brivar fcugo*
Sanas tiesibam Bonavfi, bet nevil^
jäs, §0 klauzulu uzi;iemtatt|ec!go val­stu
mierligmnos.. Täjjäj Moldtoti Jgia*
krita, ka Rumänija V&jalzfbas "gafiK
jumä atcels seviSkos likumus ^ar naf*
tas produkciju, kas skar sabledroto
intereses. Bevins' aizrädija, ka\pmi-ram
puse^ rumasti naftas. aizejorp^
arkartigi 2emäm cenäm repatScijäs ti«
Fa^lomju Savienfbu, käd§{ angltt
mas «nonäku§as ple bankröta.
(AP, Reatersj P A K X BBQ
6d ^ ame9 :
MINISTRU PREZIDENTS CALDARISS DEVIES U Z l^UJORKU A R ZHJTOJUMU tJN
Nemieri un brunotas sadursmes Griekijä pedejä Blede(ä vSrsuSäs
vei pläsäkaS) radot visai nopietnu stavoklL „l?imes" korespondents
jau pagäjusajä nedelä zi^ojumä no Atenäm cii^as Griel^ijä apzimeja
par tädäm, kas vietam atg:ädinot pilso^u kafu un draudot radit starp-tautiskus
sarezgijumus. Cli^aS) ap^emot ari Rietumtfa^iju^ kä svetdien
jsinioja Londonas BBC, sasnieguSas jau Turcijas robezu. Diehvidslavi-jas
pierobezä grielj:u valdibas kai^speks ci^ä ar nemiernieku bandäm
Hetoja artileriju un iznicinätäju lidmasinas.
Kä no nesen LPndonä publicetä
griel^u: yaldibas saraksta piar dazä-diem
robeäncidentiem redzams, 20
gadijumos sadursmesiejauktäs per­sonas
atkäpu§äs Dienvidslavijas ter-ritorijä,
(vienä gadijumä tajäs pie-dalijusies
Dienvidslavijas pavalst-nieki,
nakti uz 13. növembri uz-
^brukot kädai griel^u armijas • vieni-
' bai vMakedonijä. Devi^os gadijumos
bandu locekji atkäpusies uz Albäni-jas
un cetros gadijumos uz Buigäri-^
jas territoriju. Tri jos gadijumos
pieradita Albänijas ' -pavalstriieku
piedalisanäs bahdäs.
So sadursmju dej attieksmes ar
Dienvidslaviju pasliktinäjas tiktäl,
AIZRÄDUUl^S
Pär^emdaini Bavärijas s^pgabala
Latvie§u komttejas agräko laik-rakstu
»Bavärijas LatvieSu Vestne-sls'*
ar tä nenokärtotäm abonementu
saistibäm, sazi^ä ar BALK nzaici
nam lidz s. g. 3L decembrim visus
tautiesns, kfis iemaksä^ abo^eSanas
maksu apmerQ^,»Bavärijas Latviosu
Vestnesi*V nav sai^emSi, un nav at-prasiju
§i iemaksäto abonesanas nau-du,
pazL^o^t ,Jiatvijas'' kantorim
(Burgermeister Landmann Platz 7,
Giinzburg/D., Bayern, l?b) savas| ta-gadejäs
adreses, pec kam tiem neno-kärtotäs
snnimas ?:^meros piesiitisim
lalisrakstu „Latvija". Lidz §i gada
31. decembrim nepieteiktas un neat-maksätäs
»Bavärijas LatvieSa Vest-nesa**
aboneSanas maksas BALK uz-skatia
par dedojumu komitejaL
»J^atvijas* kantoris
ka Dienvidslavija, kä tö^ zii;ioja| ofi-ciälä
dienvidslavu zii;iu aigentUra,
„Tanjug", atsauca savu sutni no
Griel^ijas, atstäjot Atenäs vienigi
lietvedi. AP pat ptsästija käda-^
Dienvidslavij as . ärlietu minis^rijas
iered^a izteiktäs domas, ka varot
but runa par diplomätisko ättieks-mju
pilnigu pärtrauksanu ar Grie-
1^1 ju. Pec tam Griekijas ärlietu] mi-nistrija
pazii:ioja, ka Dienvidslavija
vei vairäk pastiprinäjusi savu ka-jaspeku
Griel^ijas pierobezas apga-balos,
par pamatu minot to; ka
„liels skaits" grielj:u pierobezä mek-lejot
patverties no Griel^ijä valdoää
terrora. |
Anglu laikraksts „Sunday-Times"
raksta, ka ari Vidus^^rielpjä turpi-noties
smagas kapaspeka sadursmes
ar dumpiniekiem. Prägas radip at-zimija,
ka dienvidslavu preses
ataäejs Pragä kädä preses kon-ference
runäjis par Grieljljas pa-säkto
„melu kmpa^u" pret Dien^
vidslavijiL $is kampai^as mer^s
esot padarit Dienvidslaviju atbildi-gu
par miera apdraude§anu Balka-nos.
BBC svedien zi^oja par Grieljivr
j3S kaya ministra atgriesanos no
insiSiekcijas brauciena pa ciiju apga-baliem,
pie kammirtistrs piöteicis
valdibas stingni ricibu pret nemier-niekiem.
Ari lidz §im grieku val-diba
un parlaments nopulas visiem
lidzekjiem tikt galä ar draudigo si-tuäciju.
Parlaments piekritis valdi­bas
rikojumam, kas paredz anmes-tiju
visiem bnujotiem valdibas ka-rasp
§ka pretiniekiem, ja tie meneia
laikä padodas, Valdiba sagatavojusi
vei otru rikojitpuu, kas tai dotu
pilnvaras apl^llät laikrakstus, ^ja ir
apdraudeta valsts un publiska dro-äiba".
Tädä, kärtä, ka paskaldrojls
grieljiu tieslietu talnistrs; vaMIba
gribot nodroäinäties pret ^bludo^
närä rakstura publikäcaijänh .7
No Salonikiem saijiemta OT. zi^a,
ka „Belgrades tuvumä apmäcltas
komunistu bandäs stäjti^äs sakaros
ar bulgärii komOnistiem TrakijS*-
lai izplestu pilso^u' karu Gi^ljdjä^
ari uz täs ziemejaustrumu daju".
Atenäs säktas grie^ Un ameri-.
kä^u -lietprateju sarunas par saim-niecisku
un financiälu :palidzibu
Grielpjai. So äpsprieäu säkumä^ kä
vestija BBC, republikäniskäs liberä-lu
partijas yaditäjs uzaiciriäjis ka-*
rali izdarit steidzamu valdibas mai-i^
iu. Vetrainä parlanlenta sede öpo*
zicijas partijas uzbrukuSas Galda-risa
valdibai, ka tä nepietiekarn!
apbrupojusi iandarineriju, tä kä tl
nespejot stäties pretim nemiernie-kiem.
Valdibas pärstävis atbildejis,
ka sabiedrotie neesot lidz §im izpil-diju
§i Grieyjas liigumii piegädät
tai ierööus un karaFmateriälus. y
Sädä klumigä situäcijä ministrU
prezidents Cäldäriss bija nolemis
doties uz TJujorku un lugt tTN nö-,
siitit uz Grtekiju izmekle§anas' kö-misiju^
pie kam, pec ,,New Yprk T i ­mes"
inlormäcijas, Savienotas Y^^*
stis un Anglija esot gatavas !\^at-balstrt
Griefeijas jäutäjuma uzT^em;^;
§anu UN apsprieäu darba" kärtTbä.
Pagäju§äjä nedelsi Caldariss peksrii
paska^cjroja, ka nezinot, kadl un vai
vispär Griekijäs sudzibas tikSot les-niegtas
DroSibas padomei. Atenu
radio tomer zii>oja, ka gHeku slepe-nä
dienesta vaditäjs. izlidojis. uz ^u-jorku
ar dokumentien^ grieku dele-ffäcijai
UN sQdzIbas sagatavpöanä
par bandu operäcijäm Griekijl Bet
tad Caldariss v§l reiz mainijs savu
nodomu, un BBC svötdied ziijioja
par vioa aizlidoSanu uz - !Jujoricu*
lai sniegtu zipojumu UN/ par no-tikumiem
Grie^^jä. . Tätad »agal_^
dämsv Jca tuväkä tiäkotnS UN ba»
jänodarbojas ar jaunu, Doplfittiu
problömu. \
i i
I
J<1
\