1950-12-30-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
dzīves apstākļienu
^ t i ^ ' l ^ ^ no lažām
nā(» 0QM>a> par loti sķktu
telpSm, mazgāšanās
ilu» nepiemēroti sma«
meaiclniskās palīdzības
lu patiesos apstāk*
aptauju, kuras re-
1) nav pildīti veca-
:e solījumi, ka v i -
tautību principa»
tas un tīras un
regulāri izmaksās
naudu, bet nodarbi-
, kā katrā va-būft
pieejama bri-l
»UdžIba; 2) veca-es
Iespaids, ka viņu'
ip^b izmantot dar-
Vf i uz viņu rēķina
inr veco cilvēku
ho īRO saņem 500
i kas JSgādā pa-frOķum^
dēļ tas
I) dažfts patversmēs
isedenigi, kādē}
etoto l a t ^ l u i ^ r -
mi.
• i '
laikraksta pfirstivjtt
ļļf Blrzņleces at-
Imidls pēdējā l a id
»i ļēikrakstiem un
l i i ^ p t u viņu stā-etsm^^
k|ir apstākli
iih j^riikas «ainISu
Pirmie sūtījumi
niedza Jau uz Ziem*
piemēru Francijas
i t ^ Dunkana akadēmi-ŗizē
un E. Baumane
ēl ir darāms daudz.
11 Vl^ius Šejienes tautieSus
9 akcijā mflsu
ļaudīm, un sūtīt viņiem
Itt m ^ ^ I ^ vielu sainīšus,
rieSiem ari pa paciņai
T | kfi vecie ļaudis ņevē-l
i g i i ^ ^ 1 ^ un adreses pu-
Vlsvsļ kas vēlas piedalīties
lūdzu fidreses pie-pSA;
Aiwmi, 4a, Route de
t)audzi gadbs vecāki latvieši man
J ilo Vācijas, lūgdami pa-drojuniius
par apstākļiem veco
4^ntii]i tsn^ iidkļūšanu
l^ūdistt ipīiedōt, Ja neesmu spē^
atbildēt Ceru, ka šis
vēuu^ Patie-ttbadļ
jņpiebiļst, ka pārsvatfi
I,. kur dzīves apstākļi
itUkamL li^bi, tomēr miera mIļo«
art tur Jūtas vīlušies, Jo Jādzīvo
Is telpās, dažādām tautībām ko«
Tie, kas, gribētu uzlabot vese-
0blit var piedzīvot nepatīkamu pār-
Itelgumu. Pagaidām veco ļaužu ie«
teļola^s akdja liekas beigusies.
foirbachA; (ļlecembri.
A. Apse
man, seriams, piedosiet Un
Jumi dot kādu labu padomu,
iifvidllo; aties ar savu viru par m
cttm sleviet
IfVtigil apprecētu to otru sievieti. Jūs
uili par Jūsļu uzturu Jūsu vīrs no-
|ain, tbet tikai par visai pieticīgu
brīva, Jūs apprecēsiet kādu mil-arvien
ļvēl sastopami?"
CUvIks; kab agrāk piederēja divi
ļ3iļ Vēl divu citu miljonu Ipaš-runājat
ļoti pārliecinoši, Puaro
art pUmii < roSs, ka šis briesmīgais
' vairs heaigrūtinās?"
tem Ir visditišākā ķīla," sacīja ap-
XX
itin sbU <)e
u priekš!
^ās pa Harleja ielu un
Seit viņš apjautājās
. sir?« I
i,vienu acumļirkli." Un viņš uzrak-tdtokas
šādus teikumus: „BūSu
atlicināsiet man dažas sekundes
ilgi." Tajd viņš ielika zīmīti ap-itedza
duryju sargam. Tas ieveda
Istabā, kur Jau sēdēja divas dāmas
ktors Džapss izlikās iedziļināmies
;as gulēja visapkārt izmētāti. Tuliji
Js un cieši pietuvojās Džapam.
yams vēl maļBU bridi pagaidīt," viņš
r. Braients būtu Jūsu rīcībā. Šorīt
im nebija koi iebilst pret gaidīšanu,
bija taisni patīkami, jo abas dāmas
iredz^ viņas bija ļoti labās domās
ļa..-TOpā iehāca vēl daži pacienti.
Skotlend Jarda ierēdnis,
nekāda vajadzība aizņem-i^
tfi?* stoēmis aizdevumu priekš i l -
i pašreiz viņa prakse ir pilnos
-^^^^oSla atskaņas to sadragātu.
^ Kādam ārstam var gadīties."
•"bijums sekos)
Sestdien, 1050. g. 30. decembri
t A X V I J A
9 m
im laikmetam bija jānāk
^ ^ ^ ^
S p e c i ā l r a k s t s L a t v i j a i no B r e d f o r d as
^Sf^^^^z^^'A^^'^ti "^'.^^ -^-ot an- irlietu
gadu darba atceri izvērtās par ievērojamu
notikumu. Svinībās ieradās
sūtnis K. Zariņš ar kundzi, archibis-kapa
vietnieks prāv. E. Bergs, Luterāņu
padomes sekretārs amerikāņu
māc. Dr. D. L. Ostsrgrens, prāv. B
Fedders, mācītāji R. Mužiks un P.
piedaloties visiem pinējiem mācītājiem.
Dievkalpojumu kuplināja drau-
JAUNZĒLANDES FARMEŖI BERZE ROKAS ~ SINTttlSKA VILNA
PĀRSPĒJ DABĪGO - UELAKA DAĻ.\ M I U T A R A M VAJADZĪBĀM
1 REKRŪTIM VAJAG 109 MĀRC. VILNAS - JAUNZĒLANDIEŠI
TOMĒR CEĻOS - SPORTA SPĒLES KENTERBERUAS A P G JUBILEJA
LATVIEŠU EGLĪTE DEGS K R A I S T C Ē R C A S BAZNICA ~
Z. RINGENBERGA GATAVOJAS JALT^AM REKORDAM
Vēstule Latvijai no JaanzēUmdes
AustrāUjas un Jaunzēlandes laik-;g. jubilejas svinības jau sākušās un
radās no Donkasteras kur^lenrl-^k K^^^^»^ saimniecisko nodaļu slejas i ^ ^ punktu sasnieg!
šēiā Hionn Ki^o l i l ^ J i z f : ! ! ! 1^?^!-f' dīcnas milzigicm virsrakstiem ziņo,laikā starp Ziemsvētkiem Udz jan-par
pasakainām vilnas cenām, kas; vāra vidum. Viens no visvairāk gai-kāpj
gandriz ik stundu. Tā kā abas ditiem sarīkojumiem bOs svētku
šīs zemes ir galvenās vilnas ekspor- j sporta spēles, kurās piedalīsies pa-tētājas
pasaulē» šejienes farmeri i saules ievērojamākie atlēti no visiem
smaidīdami berzē rokas. Protams, i kontinentim. Jau tagad ieraduiies
mmistra amatu. 4. dec. sūtnis pār-kapa
71. mūža gada sHeksni. Par
spiti daudzajiem gadiem, sūtnis mēro
tālus ceļus uz visiem latviešu novadiem
Anglijā. Bredfordā sūtnis ieradās
no Donkasteras, kur iepriekšēja
dienā bija piedalījies latviešu
Latvijai, priecājoties par ogļraču kopas
un tas enerģiskā priekšnieka lidz ar to vairojas ar! valsts ienāku-
BR3DF0RDAS DRAUDZES SVĒTKU GODA VIESI
Pirmajā rindā no kreisās: Notlnghemas draudzes māc. prāv. B. Fedders. trcbl-blskipa
V etnieks prāv. E. Bergs, sūtnis K. ZariņS, luterāņa pad. sekretāra māc.
Dr. D. L. Ostergrens, Bredfordas draudzes māc. R. AboliņS; otrajā rindā — BrU-toles
draudzes māc. R. Mužiks, baznīcas pārvaldes loc. J. Paegle, Mančesteru
draudzes māc. P. Namgauds,
dir. D. Vītolu. Draudzes svētki bija
liecība Luteriskās padomes sekretāram,
ka tā daļa no Amerikā savāktajām
50.000 mārc. luterāņu atbalstīšanai
Anglijā, ko saņēmuši latvieši,
patiesi kritusi auglīgā zemē.
Svinīgais dievkalpojums notika Sv.
Lūkasa baznīcā, kur pulcējās simtiem
trimdinieku, kā bredfordieši, tā
tuvāko un tālāko draudžu pārstāvji,
lai pateiktos Dievam un reizē lūgtu
pašķirt ceļu atpakaļ uz tēvzemi.
Ai^ļu valodā teiktā svētrunā māc.
Dr. D. L. Ostergrens norādīja, ka
krizes ;l^ikā vajaga stipru vīru ar
stingru reliģisku pārliecību, kas nekad
nav bijusi tik vajadzīga kā tagad,
kur pasaule sadalījusies divi
daļās. Tagad pienācis laiks katram
izšVirties un skaidri pateikt, kur
viņš stāv. Vidus ceļa nav. Un tiem,
kas nostājas pret Dieva gribu, agri
vai vēlu būs jārēķinājas ar konsekvencēm.
Prāv. E. Bergs izjustos vārdos aicināja
celt dzīves namu ne uz sociāliem,
nedz nacionāliem, bet gan
Dieva, ticības un krītīgas dzīves pamatiem.
Pienācis pārbaudes laiks,
un mums vairāk kā jebkad vajadzīgas
īstas kristīgas personības, no ku-ŗā,
n mēs varč'u mācīties, tam sekot
un reizē augt un kļūt labākiem arī
pašiem. Dievkalpojums izskanēja ar
mūsu baznīcas himnu „Dievs Kungs
ir mūsu stiprā pils".
Draudzes vakarā sūtnis K. Zariņš
savā runā norādīja, ka pašreizējais
stāvoklis ir drūms. „Bet nebīstaties,
,ja nevaru jums pasludināt prieka
vēsti. Šim laikmetam bija jānāk.
Ejot kopā ar Ameriku un Angliju
pret austrumu tiranniju, mēs savu
dzimteni neesam zaudējuši! Daudzi
jautā, vai karš būs vai nebūs. Bet
pareizāk būtu vaicāt, vai Rietumde-mokratijas
kapitulēs, vai cīnīsies
pretī. Un še atbilde ir tikai viena:
Nebīsties. Rietumdemokratijas nekapitulēs,
bet cīnīsies līdz uzvarai."
Pēdējie notikumi pasaules politikā
.pierādījuši, ka Amerika un Anglija
iet roku rokā. Komunistiem tās neizdosies
atšķelt vienu no otras, kas
būtu Eiropas beigas. Ir domstarpības
Ķīnas jautājumā, bet tās abu šo valstu
patiesā draudzībā nav izšķīrējas.
Nākotne noskaidros, cik tālu Pekin-gas
valdība iet krievu komunistu
pavadā un ciktāl tā ir patstāvīga.
Anglijā valda noskaņojums, ka no
kara ar Ķīnu jāizvairās, dodot
priekšroku Eiropas aizsardzībai.
Amerikāņi savukāri; norāda, ka ļoti
svarīgs ir arī Formozas salas jautājums.
Ja tā krīt komunistiskai Ķīnai,
tad pavērts ceļš uz Filipīnu salām.
Kaut Ķīnas komunistiem ir
milzīgas cilvēku rezei-ves, taču jāievēro,
ka tiem nav flotes un gaisa
spēku. Pašreiz Pekingai mazāk interesē
Koreja, nekā Formozas sala ,un
vieta UN. Vai Ķīnas komunisti to
visu dabūs, to rādīs nākotne. Briesmas
vēl ir priekšā, bet jau šodien
var nešaubīs teik* ka rietumvalstis
ieročus nenoliks un agresijas priekšā
nenokārs galvas, — uzsvēra sūt-
J . Baloža uzņēmums.
domas un stājas sargāšanā un veidošanā.
Godinot draudzes mācītāju R.
Āboliņu 10 gadu mācītāja darba atcerē,
draudzes vakarā gaviļnieku
sirsnīgos vārdos sveica sūtnis, pasniedzot
personīgu balvu. Archl-bīskapa
vietnieks prāv. E. Bergs nodeva
Bredfordas draudzes dāvanu —
kokā grieztu krusta zīmi. Jubilāru
apsveica ari Luterāņu padomes sekretārs
Dr. D . L. Ostergrens, kā ari
daudzu Bredfordas un apkārtnes
draudžu sabiedrisko organizāciju un
Ziemeļanglijas prezidija koņyenta
kopas pārstāvji. Rozes, cerUii un
daudzas balvas līdz ar personīgajiem
un rakstiskajiem apsveikumiem bija
liecība, ka māc. R. Āboliņa sētā
kristietības sēkla Bredfordā nav kritusi
uz akmeņiem.
Draudzes vakara koncerta daļā
piedalījās LBL Bredfordas nodaļas
koris diriģ. D. Vītola vadībā, nodziedot
arī paša diriģenta komponētas
dziesmas. A. Korneliusa vijoles solo
L. Albata klavieru pavadījumā liecināja
par muzikalitāti un technisko
gatavību. Arī draudzes pūtēju orķestris
labi saspēlējies. Bredfordā
vienmēr bijusi slavena ar tautisko
deju kopām. Cerams, ka jaunā DVF
Bredfordas nod. deju kopa Sakta
I. Kūļa vadībā drīz aizstās paputējušās
slavenības, ko ari liecināja
tautiskās dejas draudzes vakarā. Izcilus
noorganizētās svinības rādīja,
ko trimdinieks var veikt sabiedriskajā
dzīvē, ja ir patiesa griba, sadarbība
un latviska slrdsdedze.
Sūtņa K. Zariņa ierosināti, svētku
dalībnieki uz māc. R. Āboliņam dāvātā
tautiskā šķīvja ar simbolisku
sējēja attēlu, nolika ziedojumus DVF
valdes projektētās atpūtas mītnes
iekārtošanai r'-^rba nespējīgiem tautiešiem.
B r e d f o r d ā , decembrī.
JSIiJs Vaivars
dzes pūtēju orķestris ar ērģelnieku i Freimaņa sāsn^gumiem i T t S ""i* ^^««^l^f-Kraistēērčas pils«as
o iicsuuuem lauisKas: vilnas savākšanas centn viena diena
pā-^ova vilnu par 8 milj. mārc.
Šogad galvenie vilnas uzpircēji ir
amerikāņi, kas ar savu stabilo dolāru
ari rada nepieredzēto cenu kāpšanu.
Kāds amerikāņu vilnas uzpircējs
gan paskaidroja, ka žādas vil-nns
cenas varētu pieturēties augstākais
tris gadus, jo amerikāņi jau tagad
nelielā vairumā ražojot sintētisko
vilnu, kas dažā zinā pat pār-speļot
dabīgo. Viņš pats bija tērpies
šldas sintētiskās vilnas uzvalkā, kas
irskatījās lieliski. Siltuma ziņā tas
p-Inigi atvieto dabisko vilnu un to
var m^zg?t reizē ar balto veļu mazgājamā
mašīnā, pēc kam tas nav jāgludina.
Ja farmeŗi arī šogad varēs bankās
noguldīt ievērojamas, par vilnu ieņemtās
summas, tad pilsētu strādniekam
nāksies kļūt taupīgākam, jo
līdz ar vilnas cenu kāpšanu, jau tuvākā
laikā par apm. 20 proc. paaugstināsies
drānu cenas. Jaunzēlande
drānas pati neraio, bet tās ieved no
Anglijas un Austrālijas. Lai nu kā,
skaidrs tomēr viens: lielāko daļu ŠI
gada pasaules vilnas krājumu izlietos
militārām vajadzībām.
Jaunā ASV aizsardzības programma
vien prasa milzīgus vilnas rezerves
krājumus. Jebkurā ieroču
šķirā viena jauna rekrūša Ietērpšanai
un apgādāšanai vajadzīgi 59
mārc. vilnas. Bez tam apgādes papildināšanai
ik gadu vajadzīgs vēl
50 mārc. uz karavīru. Ja ievēro, ka
ASV plāno palielināt savus bruņotos
spēkus līdz 3,2 milj. vīriem, un ka
Sav. valstu SI gada v i l r ^ . r ^ a . ko
vērtē uz 235 milj. mārc., ne tuvu nespēj
segt civilo patēriņu,» tad vilnas
cenu celšanās un lielie pārdevumi
vieg!^ izskaidrojami.
Neskatoties uz lielo darba roku
trūkumu un neatlaidīgu prasību kāpināt
valsts rOpnle Jbu un celtniecību,
jau 21. dec. lielākā dala uzņēmumu
slēgs savas durvis uz 2 nedēļām.
Atkal sākas garais vasaras atvaļinājumu
periods, ko še laikam
nevarētu grozīt nekādi pasaules no-tikurivi.
Tieši ap Ziemsvētkiem Jaunzēlandē
sākas pats karstākais, bet
ari Jaukākais vasaras periods, kad
dzelzceļu, kuģu un lidmašīnu satiksme
tā pārslogota ceļotājiem, ka vietu
kartes jāpasūta vairākus mēnešus
iepriekš. Jaunzēlandietis mīl ceļot,
un daudzi krāj naudu visu gadu, lai
pāris nedēļās Ziemsvētku brivlaikā
to atstātu dārgajos hoteļos. Tā Ir
viena no raksturigākām šejienes
īpatnībām.
Ari mūsu tautieši izmantos savus
atvaļinājumus, apciemojot draugus
un paziņas abās garajās salās.
Kraistčērčas luterāņu baznīcā notiks
plašs Ziemsvētku dievkalpojums ar
svētku eglīti, kurā ar priekšnesumiem
uzstāsies latvieši, igauņi, lietuvieši,
če<?hl un vācieši. Dievkalpojumu
vadīs māc. FiSers un latviešu
māc. Reinfelds.
Plašās Kenterberijas apgabala 100
vairāki slaveni amerlJcāņu un austrāliešu
tenisisti, bet ceļi atrodat
labākie amerikāņu peldētāji un daiļ-lēcēji.
Somija aicinājumu bija pieņēmusi,
bet pēdējās dienās atsūUja p«cšņu
paziņojumu, ka starptautisko notikumu
norises dēļ, tiem nebiUot iespējams
ierasties. Sajās starptautiskajās
sporta spēlēs piedalīsies ari
mūsu pazīstamā vieglatlēte Zinaīda
Rin^enberga. kas ar levērojamiian
panākumiem Jaunzēlandē vada kāda
kādu fiziskās audzināšanas skolu.
Mūsu atlēte pēdējās nedēļās nodevusies
intensīviem treniņiem, bet sasniegtos
rezultātus smaidīdama > noklusē.
Taču viņas virs slepeni pačukstēja,
ka Zina nolēmusi atkal list
kādu Jaunzēlandes rekordu.
Jaunzēlandes meistarsacīkstēs basketbolā,
kas ari norisinājās Kraistčērčas
pilsētā, Kenterberijas apgabala
r^rezentējoSā vienībā ipIllOa
ari jaunais latviešu basketbolists
Edgars Bundža. Pēdējā laiki Bundža
guvis ari labus panākumus paukošanā.
i
K r a l s t č ē r ē i , deceriabrl.
Vtadimlrs Aoilņi
nīsJ.ā atzīmē, ka šoruden sūtnis atskatījās
uz 50 darba gadiem snb-dns-kajā
un valsts darbā, no 30
pagājusi sūtņa pienākumos Stokholmā,
Helsinkos, TaUinā un Lon-
DIENAS KRUSTS
JK3$A VESELA ROMĀNS
Gar lasītāju acīm alaslld Rīga vienā diennakti, bet Uskalstlni.
jumiem, bet reUela. reāla: ar priekāpllsētu ^^km, Ielas trok*
šņiem, mainīgiem gaismas atspidurolem, |a«dlm, kas alisteldias
katrs ar savam iedomām on rfipēm. ,»»,i««n«.«
SI citādi mierīgā Rigas īlemas diena Iesākas ar smagas Hktenibas
nojaulto. mllL v a ^ am divo Jaunleiii jotekiteki, nepastlvlga
mflestība sakāpināta lldi traģēdijai
'* Pieprasiet saviem grāmatu galdiem va* UH\ apgādam
D A U G A V A
Garvargatan 11, St<Kkholm, Sweden.
(900)
A biatāaaatlltat latvltia >Mi|i la*
Biktaif. inur altMIili Ul la«tl«l«, M >
ItOM Itttittet Utvltii^ aairttaM Astri*
k l . 8s»«lei|BiiM s a s i l a m^ētLM*
t HraJarU aaitMaljailis latvttii i t i*
atats aitaifiM. kaa p m a i itnitiM u i *
v M i itedMita isfltalbl. n t a i a i v i t il
aarW|as Fr. Mnlal, l . mxum, V.
eit l a « t t i r t a i t.
A tfajofltat mfmm tv. m. aiM«Mi
iMBtttļt matal ortaalalla lat?M»
»lt«aittsMi MrļHaittiUi lItTiili sa*
TitalbM itkataH lartMi, Taji par Uo-yi$
u kai«aitalMi I ^ M I I M Ul»n M . M -
«•a 4nui«Ki aaUadĪHM mmt^ kas lai
taauaat pl«YitBaJitl v i l dtat iMtlaami.
Par i l t a nastk|tt«i «i Viēl|i ElMmH»
kat tmšūū M talfi M H Jatfai līnll*
Aitai aa vlaa tlauuii». ftia M i aa It.
aaf. «itvkatiMJiau kaOakltt n iai. aa»
aoti Artavai Uttilat, » - )avalMlt«
Vielji « I ai EltmfvMi nmm wm
sali MvtHatttai laaiMiMa.
A M m i a latrMa IMHias Bila*
tapalet viMipritIffl aali«a pļaaafilai
Atttrllas latvtiia aavIttfH. %ir itlt* gila aavltattei «lAliteaas kaafttmi
v«<ja MJ. vaMtt lactutl I. Paataia*
Nnr«at vaMI« taji Itvillla N. »asla««
A. UtmK A. IgttM. K. rHt«i»l aa I,
Spalvtaa,
A DItaviaaakaiai galnnlltia PItrI
aa aaairtai itf?» a» m totvitia, taM
lltitka UtM s t r i i i laijsatauattfai. Ut«
vttU U AaMriMaa lattriņa araaaiai aa«
rIgiMI aaraai. aitvkalMJaaa aadSl
tatviiia vatoM. Dravtas |lr?aMf lai*
vitlat p l f ^ v lava aaaaa», Inīfas »ritkl«
sMitāli Ir O. luuapt. kas. % rraallai,
•tlur, P, Aatlti araamt lac. aaiiatiji
It OniaBtlt «a valatt lae. E. Vltate.
DraatiM nMOķt Ir A. Utaualt. Oriaal*
l i l a i ail ivitiltaai ikala.
A Sarlagmaat aa a p i t l r ^ latirMi
kopa p M l l i pUanpalei aaUamil pMI»
vHlM aar tatviala aitiritoa iarlagllia.
VaMI itvillU A. Tiraaai, R. Pamari,
kamtollt m. «adilai, I. Vlaltrt aa A.
Oraaiatrgi. Dima kaailtt|at aritklaisca
ir A. itroaa. Hlasapalett iatflNiltkl aa-
•fiUJail Kltauvlika vtlitt kara tavati*
aitm aa tra<Wm ģimtalai Vielll.
A IvIHrilai Utvitla skala taMI aar
pHtklitta vlttaltka Itvititi P. uS,
par Mkr. t . Mtktii aa kas* A. UaaMM.
vitaprittgl pItalflM lanrlala •rcftalilclla
laaarMkai etatra itaiaia prajtkla* Valia
atsiaa, ka viiarfslU laiki sastMaaM atl-dkas
vitla l i itaaaiai t. klāsti par U i -
vUat Mja aa Uk M I iaais itaaiiai I.
klaail par aiasa livtiai IlkiMltau
BĀBELE NO APAKŠAS
T R I S PERSPEKTĪVAS - SPOKU KVADIUĻA - CiŅA P A R DVĒSE-Ii^.
M - P A Š L E P N U M A TEMPĻI - K A D I L A K S U N SIENĀZIS - NO
P O N C I J A P I E P I L Ā T A - P A R U E C I N O S A U E C I B A - UN TOMĒR
T E I R ZIEfi^VETKI
V ē i l a t a LaTtial Parlaaa
Parīzi var aplOkot no trajādiam
viedokļiem: vacals parīzietis savu
pilsētu mll, bet, protams, vioas
skaistuma daudz neievēro un ne par
ko nebrīnās; bagātnieks — ārzemnieks,
kas skata So astoto pasaules
brīnumu no ērgļa perspektīvas, un
nabaga darba meklētājs — ārxem-nieks,
kas Parīzi redz It kā no apak-ftas.
Darbu meklējot viņi Izvago to
Bābeli krustam šķērsam, ParlMS
apakšzemes dzelzceļi liekas kā labi*
rlnts: tevi tur ielail un — meklē savu
ceļu pats. Lai sasniegtu mērķi,
labi jāzina braukšanas vlrzlans un
vajadzīgā stacija, kā arī pārsēšanās
piestātne. Un tā nu parīzieši skrien
pa kāpnēm augšup, lejup; dlvēku
masas satiekas, drūzmējas un Izšķiras
trakā stdgfi, norūpējušies un
domās nogrimuši, kā dīvainā spoku
kvadriļā. f^otors vadītāja kabīnē
nošņācās, asa sadegušas smēreļļas
smarža l^it nāsis, un vilciens aizjoņo
pa gaišo tuneli...
Aplōkojot plakātus uz namu sienām,
tā vien liekas, ka komOnIstI
neatlaidīgi bombardē ar savu propagandu
masas, lai tās Iebāztu maisā.
Gan degollstu plakātos boļševiku
miera balodis pārvēršas tankā —
miera balodis, kas taisa — bum!
Cits zīmējums: Staļins no aizkulisēm
nošāvis balto miera putnu, no
kura krilts tek sarkana asins straumīte.
Izveidodamās i»r sirpja un
āmura zīmi. Tā vien jOt, ka šeit
noliek sīva dņa ap cilvēka dvēseli.
Un mums nebOt nav vienalga^ kura
Ideoloģija uzvarēs.
Pirmsvētku noskaņojumā ari pa-rizietls,
likās, uz laiku bija aizmirsis
politiku un partijas cīņas un
steidzās iegādāties Ziemsvētku un
Jaungada dāvanas savējiem, Selt
lielie preču nami rāda brīnumus un
greznību, kas tiešām apžilbina acU.
Veseli stāvi pieblīvēti rotaļlietām.
Mazajiem parīziešiem, kas tik mlllgl
čiei^t sava daiļskanīgajā valodā, šo
mantiņu — visādu mechanlsku vilcienu,
karuseļu un automātiski kustošos
leļļu aplūkošana sagādā milzu
prieku. Bet kas gan tās spēj nopirkt?
Strādnieku algas mlnlms
gan nesen noteikts uz 72 fr. stundā,
kas mēnesi Utaisa 14,400 fr., bet to
pirktspē a atbilst apm. 150 DM, Ko
viņš var nopirkt saviem bērniem?
Greznība lepnajos rajonos ārkārtīga:
veikali vairs nav veikali, bet
ar saviem augstajiem griestiem un
greznu 'ckārtu atgādina pašlepnuma
tempļus. Greznās dāmas un lejmie
kungi iķlct visi aizņemti svarigām
un ļoti steidzamām lietām. Tu, j ^ -
kadfda — nost no ceļa! — tfi. liekas,
uzsauc lepnā Kadiļaka signāltaure,
un tu lēc kā sisenis, kam rtfivēja Izkapts
draud nošņāpt kijas!
Iekarot s v ^ pllsēto nevienam
nav nācies viegli Kas bija Napoleons
savas karjeras sākumā? — Nabaga
ihfašnl^ — korslkānletls, ku
vēlāk iekaroja ne tikai lo, bat dau*
dzas pilsētas un valstis. JUb rifa-ro*'
galvā jOs katru ritu varat lasīt
slavenā Bomaršē vārdus: nUvdU,
kas nevēlas no nekā kautko radīt»
nekad netiek uz priekšu un neder
nekam." To Ievērojot, ari mOstt
dart>a meklētājs apstaigā ^esel
aģentūras. Tur augšup lejup dri*
žas steidzīgi UfU, tur Itnik jaunākai
ziņas no visām pasaules malām, tur
mūžīgi klab UlrakstlUjs; iMaktoH
sēž pie radio aparātiem ar austiņām
galvā un galda uz jaunām ziņām, ko
viņlm pienestu ētera viļņi. Lalk«
rakstiem vai katru stundu Iznāk
jauni Izdevvmi. Darbs drudžains,
konc^trēts un rit apbrinolami raiti
Vai tad mflsu darba meklētais nevarētu
Ieslēgties šai straujajā dari>a
ritmā? — 2ēl, mēs paši sašaurinām
aparātu, bet mēģināt tur. Un laipnais
Poncijs jūs sūU Ulik pie tikpat
laltma Pilāta...
Darba meklētājs Iegriezās grandiozajā
Tiesu pili. Senas krastā. Tur
gadās noklausīties daļu no slavenās
D. Rusē prāvai, kur iztīra jautājumu
par koncentrācijas ncmietņu eksistenci
Padomljfi. Incidenti, asuml«
sēdes pārtraukumi. Atbildētāja advokāti
turas kā kakl uz ledus: A.
Rusē Iesniegtie padomlju likuma
citējumi par koncentrācijas nometnēm
esot viltoti, vlnš Ukal duļķojot
politisko atmosfalru, liecinieki melojot
Sūdzētāja lieciniece Eleonora
Llpere Ir maza, tieva un pabāla sieviete.
Viņa ir šveiciete, kas studējusi
medldnu Vācijā, un iestājusies
kompartijā, pēc Um brivpritigl devusies
uz PSRS. 1937. g. nokļuvusi
Maskavā. Katru dienu tur notikuši
aresti, un pazuduši cilvēki. Pēc 2Vi
mēnešiem pienākusi ari viņas kārta.
Cietumi, kur viņa sēdējusi, skaitījušie
30.000 ieslodzīto! Tādu cietumu
Maskavā esot 5. Cietumos un
koncentrācijai nometnēs viņa pavadījusi
U gadus. Bijis jāstrādā 12-
14 stundas dienfi, dažkāri pie 90
grādu sala. Zelta raktuvēs mirstība
sasniedzot 30 proc. gadā. Tur sievietes
strādājot mežos un uz laulu,
bieži vien līdz joiitas vietai sniegā...
Mums šie apstākļi labi zināmi, bet
svarigi, kā ari Parize un rietumu
pasaule dabū Ieskatīties šis nejēdzīgās
austrumu despotljas dzīvē, kāda
tā īstenībā Ir Liecinieki runā citu
valodu, nekā daudzie komunistu plakāti
Parizes ielās, kas visiem sola
paradīzi zemes virsū.
Tā darba meklētājs, ari šodien
veltīgi Izikrējles, tomēr vēl cer. jo
kaut ari rietumu pasaulē daudz kļūdu
un trūkumu. talS vēl mājo bri-vlba,
cerība uz labāku dzīvi un tla
brinlftle svētki, kurus mēs saucam
par Ziemsvētkiem.
Parizē, decembri,
Erft
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-12-30 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari501230 |
Description
| Title | 1950-12-30-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
dzīves apstākļienu
^ t i ^ ' l ^ ^ no lažām
nā(» 0QM>a> par loti sķktu
telpSm, mazgāšanās
ilu» nepiemēroti sma«
meaiclniskās palīdzības
lu patiesos apstāk*
aptauju, kuras re-
1) nav pildīti veca-
:e solījumi, ka v i -
tautību principa»
tas un tīras un
regulāri izmaksās
naudu, bet nodarbi-
, kā katrā va-būft
pieejama bri-l
»UdžIba; 2) veca-es
Iespaids, ka viņu'
ip^b izmantot dar-
Vf i uz viņu rēķina
inr veco cilvēku
ho īRO saņem 500
i kas JSgādā pa-frOķum^
dēļ tas
I) dažfts patversmēs
isedenigi, kādē}
etoto l a t ^ l u i ^ r -
mi.
• i '
laikraksta pfirstivjtt
ļļf Blrzņleces at-
Imidls pēdējā l a id
»i ļēikrakstiem un
l i i ^ p t u viņu stā-etsm^^
k|ir apstākli
iih j^riikas «ainISu
Pirmie sūtījumi
niedza Jau uz Ziem*
piemēru Francijas
i t ^ Dunkana akadēmi-ŗizē
un E. Baumane
ēl ir darāms daudz.
11 Vl^ius Šejienes tautieSus
9 akcijā mflsu
ļaudīm, un sūtīt viņiem
Itt m ^ ^ I ^ vielu sainīšus,
rieSiem ari pa paciņai
T | kfi vecie ļaudis ņevē-l
i g i i ^ ^ 1 ^ un adreses pu-
Vlsvsļ kas vēlas piedalīties
lūdzu fidreses pie-pSA;
Aiwmi, 4a, Route de
t)audzi gadbs vecāki latvieši man
J ilo Vācijas, lūgdami pa-drojuniius
par apstākļiem veco
4^ntii]i tsn^ iidkļūšanu
l^ūdistt ipīiedōt, Ja neesmu spē^
atbildēt Ceru, ka šis
vēuu^ Patie-ttbadļ
jņpiebiļst, ka pārsvatfi
I,. kur dzīves apstākļi
itUkamL li^bi, tomēr miera mIļo«
art tur Jūtas vīlušies, Jo Jādzīvo
Is telpās, dažādām tautībām ko«
Tie, kas, gribētu uzlabot vese-
0blit var piedzīvot nepatīkamu pār-
Itelgumu. Pagaidām veco ļaužu ie«
teļola^s akdja liekas beigusies.
foirbachA; (ļlecembri.
A. Apse
man, seriams, piedosiet Un
Jumi dot kādu labu padomu,
iifvidllo; aties ar savu viru par m
cttm sleviet
IfVtigil apprecētu to otru sievieti. Jūs
uili par Jūsļu uzturu Jūsu vīrs no-
|ain, tbet tikai par visai pieticīgu
brīva, Jūs apprecēsiet kādu mil-arvien
ļvēl sastopami?"
CUvIks; kab agrāk piederēja divi
ļ3iļ Vēl divu citu miljonu Ipaš-runājat
ļoti pārliecinoši, Puaro
art pUmii < roSs, ka šis briesmīgais
' vairs heaigrūtinās?"
tem Ir visditišākā ķīla," sacīja ap-
XX
itin sbU <)e
u priekš!
^ās pa Harleja ielu un
Seit viņš apjautājās
. sir?« I
i,vienu acumļirkli." Un viņš uzrak-tdtokas
šādus teikumus: „BūSu
atlicināsiet man dažas sekundes
ilgi." Tajd viņš ielika zīmīti ap-itedza
duryju sargam. Tas ieveda
Istabā, kur Jau sēdēja divas dāmas
ktors Džapss izlikās iedziļināmies
;as gulēja visapkārt izmētāti. Tuliji
Js un cieši pietuvojās Džapam.
yams vēl maļBU bridi pagaidīt," viņš
r. Braients būtu Jūsu rīcībā. Šorīt
im nebija koi iebilst pret gaidīšanu,
bija taisni patīkami, jo abas dāmas
iredz^ viņas bija ļoti labās domās
ļa..-TOpā iehāca vēl daži pacienti.
Skotlend Jarda ierēdnis,
nekāda vajadzība aizņem-i^
tfi?* stoēmis aizdevumu priekš i l -
i pašreiz viņa prakse ir pilnos
-^^^^oSla atskaņas to sadragātu.
^ Kādam ārstam var gadīties."
•"bijums sekos)
Sestdien, 1050. g. 30. decembri
t A X V I J A
9 m
im laikmetam bija jānāk
^ ^ ^ ^
S p e c i ā l r a k s t s L a t v i j a i no B r e d f o r d as
^Sf^^^^z^^'A^^'^ti "^'.^^ -^-ot an- irlietu
gadu darba atceri izvērtās par ievērojamu
notikumu. Svinībās ieradās
sūtnis K. Zariņš ar kundzi, archibis-kapa
vietnieks prāv. E. Bergs, Luterāņu
padomes sekretārs amerikāņu
māc. Dr. D. L. Ostsrgrens, prāv. B
Fedders, mācītāji R. Mužiks un P.
piedaloties visiem pinējiem mācītājiem.
Dievkalpojumu kuplināja drau-
JAUNZĒLANDES FARMEŖI BERZE ROKAS ~ SINTttlSKA VILNA
PĀRSPĒJ DABĪGO - UELAKA DAĻ.\ M I U T A R A M VAJADZĪBĀM
1 REKRŪTIM VAJAG 109 MĀRC. VILNAS - JAUNZĒLANDIEŠI
TOMĒR CEĻOS - SPORTA SPĒLES KENTERBERUAS A P G JUBILEJA
LATVIEŠU EGLĪTE DEGS K R A I S T C Ē R C A S BAZNICA ~
Z. RINGENBERGA GATAVOJAS JALT^AM REKORDAM
Vēstule Latvijai no JaanzēUmdes
AustrāUjas un Jaunzēlandes laik-;g. jubilejas svinības jau sākušās un
radās no Donkasteras kur^lenrl-^k K^^^^»^ saimniecisko nodaļu slejas i ^ ^ punktu sasnieg!
šēiā Hionn Ki^o l i l ^ J i z f : ! ! ! 1^?^!-f' dīcnas milzigicm virsrakstiem ziņo,laikā starp Ziemsvētkiem Udz jan-par
pasakainām vilnas cenām, kas; vāra vidum. Viens no visvairāk gai-kāpj
gandriz ik stundu. Tā kā abas ditiem sarīkojumiem bOs svētku
šīs zemes ir galvenās vilnas ekspor- j sporta spēles, kurās piedalīsies pa-tētājas
pasaulē» šejienes farmeri i saules ievērojamākie atlēti no visiem
smaidīdami berzē rokas. Protams, i kontinentim. Jau tagad ieraduiies
mmistra amatu. 4. dec. sūtnis pār-kapa
71. mūža gada sHeksni. Par
spiti daudzajiem gadiem, sūtnis mēro
tālus ceļus uz visiem latviešu novadiem
Anglijā. Bredfordā sūtnis ieradās
no Donkasteras, kur iepriekšēja
dienā bija piedalījies latviešu
Latvijai, priecājoties par ogļraču kopas
un tas enerģiskā priekšnieka lidz ar to vairojas ar! valsts ienāku-
BR3DF0RDAS DRAUDZES SVĒTKU GODA VIESI
Pirmajā rindā no kreisās: Notlnghemas draudzes māc. prāv. B. Fedders. trcbl-blskipa
V etnieks prāv. E. Bergs, sūtnis K. ZariņS, luterāņa pad. sekretāra māc.
Dr. D. L. Ostergrens, Bredfordas draudzes māc. R. AboliņS; otrajā rindā — BrU-toles
draudzes māc. R. Mužiks, baznīcas pārvaldes loc. J. Paegle, Mančesteru
draudzes māc. P. Namgauds,
dir. D. Vītolu. Draudzes svētki bija
liecība Luteriskās padomes sekretāram,
ka tā daļa no Amerikā savāktajām
50.000 mārc. luterāņu atbalstīšanai
Anglijā, ko saņēmuši latvieši,
patiesi kritusi auglīgā zemē.
Svinīgais dievkalpojums notika Sv.
Lūkasa baznīcā, kur pulcējās simtiem
trimdinieku, kā bredfordieši, tā
tuvāko un tālāko draudžu pārstāvji,
lai pateiktos Dievam un reizē lūgtu
pašķirt ceļu atpakaļ uz tēvzemi.
Ai^ļu valodā teiktā svētrunā māc.
Dr. D. L. Ostergrens norādīja, ka
krizes ;l^ikā vajaga stipru vīru ar
stingru reliģisku pārliecību, kas nekad
nav bijusi tik vajadzīga kā tagad,
kur pasaule sadalījusies divi
daļās. Tagad pienācis laiks katram
izšVirties un skaidri pateikt, kur
viņš stāv. Vidus ceļa nav. Un tiem,
kas nostājas pret Dieva gribu, agri
vai vēlu būs jārēķinājas ar konsekvencēm.
Prāv. E. Bergs izjustos vārdos aicināja
celt dzīves namu ne uz sociāliem,
nedz nacionāliem, bet gan
Dieva, ticības un krītīgas dzīves pamatiem.
Pienācis pārbaudes laiks,
un mums vairāk kā jebkad vajadzīgas
īstas kristīgas personības, no ku-ŗā,
n mēs varč'u mācīties, tam sekot
un reizē augt un kļūt labākiem arī
pašiem. Dievkalpojums izskanēja ar
mūsu baznīcas himnu „Dievs Kungs
ir mūsu stiprā pils".
Draudzes vakarā sūtnis K. Zariņš
savā runā norādīja, ka pašreizējais
stāvoklis ir drūms. „Bet nebīstaties,
,ja nevaru jums pasludināt prieka
vēsti. Šim laikmetam bija jānāk.
Ejot kopā ar Ameriku un Angliju
pret austrumu tiranniju, mēs savu
dzimteni neesam zaudējuši! Daudzi
jautā, vai karš būs vai nebūs. Bet
pareizāk būtu vaicāt, vai Rietumde-mokratijas
kapitulēs, vai cīnīsies
pretī. Un še atbilde ir tikai viena:
Nebīsties. Rietumdemokratijas nekapitulēs,
bet cīnīsies līdz uzvarai."
Pēdējie notikumi pasaules politikā
.pierādījuši, ka Amerika un Anglija
iet roku rokā. Komunistiem tās neizdosies
atšķelt vienu no otras, kas
būtu Eiropas beigas. Ir domstarpības
Ķīnas jautājumā, bet tās abu šo valstu
patiesā draudzībā nav izšķīrējas.
Nākotne noskaidros, cik tālu Pekin-gas
valdība iet krievu komunistu
pavadā un ciktāl tā ir patstāvīga.
Anglijā valda noskaņojums, ka no
kara ar Ķīnu jāizvairās, dodot
priekšroku Eiropas aizsardzībai.
Amerikāņi savukāri; norāda, ka ļoti
svarīgs ir arī Formozas salas jautājums.
Ja tā krīt komunistiskai Ķīnai,
tad pavērts ceļš uz Filipīnu salām.
Kaut Ķīnas komunistiem ir
milzīgas cilvēku rezei-ves, taču jāievēro,
ka tiem nav flotes un gaisa
spēku. Pašreiz Pekingai mazāk interesē
Koreja, nekā Formozas sala ,un
vieta UN. Vai Ķīnas komunisti to
visu dabūs, to rādīs nākotne. Briesmas
vēl ir priekšā, bet jau šodien
var nešaubīs teik* ka rietumvalstis
ieročus nenoliks un agresijas priekšā
nenokārs galvas, — uzsvēra sūt-
J . Baloža uzņēmums.
domas un stājas sargāšanā un veidošanā.
Godinot draudzes mācītāju R.
Āboliņu 10 gadu mācītāja darba atcerē,
draudzes vakarā gaviļnieku
sirsnīgos vārdos sveica sūtnis, pasniedzot
personīgu balvu. Archl-bīskapa
vietnieks prāv. E. Bergs nodeva
Bredfordas draudzes dāvanu —
kokā grieztu krusta zīmi. Jubilāru
apsveica ari Luterāņu padomes sekretārs
Dr. D . L. Ostergrens, kā ari
daudzu Bredfordas un apkārtnes
draudžu sabiedrisko organizāciju un
Ziemeļanglijas prezidija koņyenta
kopas pārstāvji. Rozes, cerUii un
daudzas balvas līdz ar personīgajiem
un rakstiskajiem apsveikumiem bija
liecība, ka māc. R. Āboliņa sētā
kristietības sēkla Bredfordā nav kritusi
uz akmeņiem.
Draudzes vakara koncerta daļā
piedalījās LBL Bredfordas nodaļas
koris diriģ. D. Vītola vadībā, nodziedot
arī paša diriģenta komponētas
dziesmas. A. Korneliusa vijoles solo
L. Albata klavieru pavadījumā liecināja
par muzikalitāti un technisko
gatavību. Arī draudzes pūtēju orķestris
labi saspēlējies. Bredfordā
vienmēr bijusi slavena ar tautisko
deju kopām. Cerams, ka jaunā DVF
Bredfordas nod. deju kopa Sakta
I. Kūļa vadībā drīz aizstās paputējušās
slavenības, ko ari liecināja
tautiskās dejas draudzes vakarā. Izcilus
noorganizētās svinības rādīja,
ko trimdinieks var veikt sabiedriskajā
dzīvē, ja ir patiesa griba, sadarbība
un latviska slrdsdedze.
Sūtņa K. Zariņa ierosināti, svētku
dalībnieki uz māc. R. Āboliņam dāvātā
tautiskā šķīvja ar simbolisku
sējēja attēlu, nolika ziedojumus DVF
valdes projektētās atpūtas mītnes
iekārtošanai r'-^rba nespējīgiem tautiešiem.
B r e d f o r d ā , decembrī.
JSIiJs Vaivars
dzes pūtēju orķestris ar ērģelnieku i Freimaņa sāsn^gumiem i T t S ""i* ^^««^l^f-Kraistēērčas pils«as
o iicsuuuem lauisKas: vilnas savākšanas centn viena diena
pā-^ova vilnu par 8 milj. mārc.
Šogad galvenie vilnas uzpircēji ir
amerikāņi, kas ar savu stabilo dolāru
ari rada nepieredzēto cenu kāpšanu.
Kāds amerikāņu vilnas uzpircējs
gan paskaidroja, ka žādas vil-nns
cenas varētu pieturēties augstākais
tris gadus, jo amerikāņi jau tagad
nelielā vairumā ražojot sintētisko
vilnu, kas dažā zinā pat pār-speļot
dabīgo. Viņš pats bija tērpies
šldas sintētiskās vilnas uzvalkā, kas
irskatījās lieliski. Siltuma ziņā tas
p-Inigi atvieto dabisko vilnu un to
var m^zg?t reizē ar balto veļu mazgājamā
mašīnā, pēc kam tas nav jāgludina.
Ja farmeŗi arī šogad varēs bankās
noguldīt ievērojamas, par vilnu ieņemtās
summas, tad pilsētu strādniekam
nāksies kļūt taupīgākam, jo
līdz ar vilnas cenu kāpšanu, jau tuvākā
laikā par apm. 20 proc. paaugstināsies
drānu cenas. Jaunzēlande
drānas pati neraio, bet tās ieved no
Anglijas un Austrālijas. Lai nu kā,
skaidrs tomēr viens: lielāko daļu ŠI
gada pasaules vilnas krājumu izlietos
militārām vajadzībām.
Jaunā ASV aizsardzības programma
vien prasa milzīgus vilnas rezerves
krājumus. Jebkurā ieroču
šķirā viena jauna rekrūša Ietērpšanai
un apgādāšanai vajadzīgi 59
mārc. vilnas. Bez tam apgādes papildināšanai
ik gadu vajadzīgs vēl
50 mārc. uz karavīru. Ja ievēro, ka
ASV plāno palielināt savus bruņotos
spēkus līdz 3,2 milj. vīriem, un ka
Sav. valstu SI gada v i l r ^ . r ^ a . ko
vērtē uz 235 milj. mārc., ne tuvu nespēj
segt civilo patēriņu,» tad vilnas
cenu celšanās un lielie pārdevumi
vieg!^ izskaidrojami.
Neskatoties uz lielo darba roku
trūkumu un neatlaidīgu prasību kāpināt
valsts rOpnle Jbu un celtniecību,
jau 21. dec. lielākā dala uzņēmumu
slēgs savas durvis uz 2 nedēļām.
Atkal sākas garais vasaras atvaļinājumu
periods, ko še laikam
nevarētu grozīt nekādi pasaules no-tikurivi.
Tieši ap Ziemsvētkiem Jaunzēlandē
sākas pats karstākais, bet
ari Jaukākais vasaras periods, kad
dzelzceļu, kuģu un lidmašīnu satiksme
tā pārslogota ceļotājiem, ka vietu
kartes jāpasūta vairākus mēnešus
iepriekš. Jaunzēlandietis mīl ceļot,
un daudzi krāj naudu visu gadu, lai
pāris nedēļās Ziemsvētku brivlaikā
to atstātu dārgajos hoteļos. Tā Ir
viena no raksturigākām šejienes
īpatnībām.
Ari mūsu tautieši izmantos savus
atvaļinājumus, apciemojot draugus
un paziņas abās garajās salās.
Kraistčērčas luterāņu baznīcā notiks
plašs Ziemsvētku dievkalpojums ar
svētku eglīti, kurā ar priekšnesumiem
uzstāsies latvieši, igauņi, lietuvieši,
če noklusē.
Taču viņas virs slepeni pačukstēja,
ka Zina nolēmusi atkal list
kādu Jaunzēlandes rekordu.
Jaunzēlandes meistarsacīkstēs basketbolā,
kas ari norisinājās Kraistčērčas
pilsētā, Kenterberijas apgabala
r^rezentējoSā vienībā ipIllOa
ari jaunais latviešu basketbolists
Edgars Bundža. Pēdējā laiki Bundža
guvis ari labus panākumus paukošanā.
i
K r a l s t č ē r ē i , deceriabrl.
Vtadimlrs Aoilņi
nīsJ.ā atzīmē, ka šoruden sūtnis atskatījās
uz 50 darba gadiem snb-dns-kajā
un valsts darbā, no 30
pagājusi sūtņa pienākumos Stokholmā,
Helsinkos, TaUinā un Lon-
DIENAS KRUSTS
JK3$A VESELA ROMĀNS
Gar lasītāju acīm alaslld Rīga vienā diennakti, bet Uskalstlni.
jumiem, bet reUela. reāla: ar priekāpllsētu ^^km, Ielas trok*
šņiem, mainīgiem gaismas atspidurolem, |a«dlm, kas alisteldias
katrs ar savam iedomām on rfipēm. ,»»,i««n«.«
SI citādi mierīgā Rigas īlemas diena Iesākas ar smagas Hktenibas
nojaulto. mllL v a ^ am divo Jaunleiii jotekiteki, nepastlvlga
mflestība sakāpināta lldi traģēdijai
'* Pieprasiet saviem grāmatu galdiem va* UH\ apgādam
D A U G A V A
Garvargatan 11, St |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-12-30-03
