Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1950

              L A T V I J A
Sestdi3n. 133D. g. 30. djcch; I
Mv^m kas vil veicams Vācijas trimda
jautājuma
LCK SBPES LEM
j Slnlf dienās Ludvigsburgā notika
UnLiēde, kurā piedalījās V. Ja-ķmš,
J. Celms, J. Niedra, V. Skaist-
Uttkf» P. Balodis un A. Āboliņi LCK
pieņēma likko izceļojušā vicepddcš-un
informācijas nozares vadi-y*
Lamberga atteikšanos no
italnforniācijis tmšres ^nrp-
0 pārzināšanu uzdeva J. Cel»
Par laikraksta Latvija licen-un
LCK apgāda vadītāju iz-ija
tliedns, bet galvenā re«-
m jplenāķumu i^ldīšanu uzde-ļ
l u i l l t i m . Par sakarnieku ļie
pirvaldili ASV joslā V. Lam-vietā
izraudzīja Āboliņu*
linums 2iņoJa par savu apmek-urnu
Anglijā un par tur notiku-domu
apmaiņām ar sūtni K.
u un dtām latviešu un cittautu
liiiājām personām. Latviešu na-oiļpU^^
š. g.
novembrt L(m4<mā sanākusi uz
lestJUt ku|t ievēlēta prezidijs,
preid^a l i » r ^ ^ ievēlēts V.
Jlultoi, jo 1 ^ ievadījis pāŗcelša-
1 uz AngUJu. LNPL pārriihājusi
uisus aktuālus latviešu dzīvei
]iii|umui un Izteikusi gatavību
sadarbībai ar sfitņlem,
I l ^ l i d K un dtfim idejiski radnie-lat\^
u trimdas organizād-
^ l l ^ s^u s t a r i ^ tās pārstāvji
IJuM DP kortiisiju Frankfur*
, tiNOi^Mbbt lat jAašu' m^orandu
bļļ^ Ifil^aviru un skŗlnin-*
^tājun^. So Jiutāluilnu skaid*
apmeklēta aH DP kmnisija
fā un noUkusi afišpri^ LČK
Attgustdorfā, kuri ieradušies
mv pārstāvji Bij. karavīru
l:«ria!l^^ iesni^
mltnmdi IRO j ^ e ^ ^ 2e^
vā« t» ko atbilde vēl av saņemta.
Btj» kiiviiiņ^ un ai»»rgu izce)<^-
n i i lieti pli^tt^ matiriāli iatnim
J. I^lditt^^ lūgumu
izwit iesniegumus turienei attie-dpm
iestādēm. Pēdējās dienās bij.
m^lvlņi kustētiei
J04 itts trāiu^la m izsaukti
dāiiild % ka|lvlri/un dala no tiem
Jau izgājuši cauri visām komisij&n.
Bi^ k i ^ izceļoša­nas
nmnetnēm turpinās. Baznīcu or^
gttiizācitas Jļfiziņ^^^ U^Ķ. ka tās
# « u ^ 1 i
a p l k l l ā ^ LWr un CWS
lURni V l d l l , un jau notikusi inva-
UduNtorādJii
;JLC^ ttdr ar idašī^ paskaidrolu^-
liodevusl atpakaļ sūtnim K. Zsi-
{tinvaru par BIgas Filmas r l -
esoto Vglsts un sabiedrisko
tu plbrrau^šanu. So pilnvaru
^kf^ildlbaa ārkārtējo pļln-rii
nesēja» LCK saņ^a 1949* g.
tndrte |adu LCK pūlējās BIgas
Unā pMīākt racionālāku un trim^
apstākUM atbilstošāku saim-
#dbU| kas tomēr neizdevās, jo B.F.
#ide LCK lēmumus lin norādlju-mus
neplMIja tāpat kā savas saistī­bas
pret trimdas kopību. Kad LCK
pieprasīja revīziju K F., pēdējā savā
valdē kā sūtņa pārstāvi saistīja
konsulāro darbinieku Hamburgā
Apmaņi un i^rkauca katru kontak­tu
i» LOL šādos apstākļos LCK
vairs {«raktiski neva^^ izadīt tai
izd(^ pilnvgru un, lai neuzņemtos
tālāko a4>ildlbu trimdas sabiedrī­bas
pridcšā^ i^lnvaru nodeva sūt­nim
l ^ ^ ^ gādāt, lai E F.
sanuMtu parādu trimdas k(np»Ibai.
Heikftt0ti«l uz to sagatavošanās
laiku iiņdailaii techniskiem trūku-liei^
akc^ā Artava Latvijai ^tevusi
ļoti labus rezultātus. Uz sēdes dienu
Jau U}« l^ākušai mi 16.000 ziedo­jumu
iimdi un pieteikti ziedojumi
vaiHBi « B ^ ^ ārzemēs.
Pm^eēnīnUĻ^^^k^^^ rezultāts
krietni p f t m ^ DM :^.000. Tau«^
tiešu «tsaiitdba viscaur bijusi loti
d i l v i K l ^ 2 ^ tautiešu ko­pa
gan Mīrfi^umu listes atsūtījusi
pik^gt ItiddM» i^evienojot tām pa-vadraistUt
kai ne vien noraidošs,
bet frt n e b ^ ienākušos
ziedojumus nolēma tūliņ sadalīt ša-akaijA
ar tledotāju vēlēšanos: ap
DM ēOOO,-*- iiiifis informādjas fon­dam^
i p DM pašpalīdzības
fondmņ^ un ap DM 8 ^ kultūras
l o n d i ^ Pzdeva LCK jArstāvJiem
" rējā Iītfdini^as fonda valdē nākt
ar piil^iaadim Jaunu
iņ!oriii|d|»r m ^ lai
ziedotāji! izteiktā gatavība dnitles
Ķaravm beidzot
izceļo
No Ventorfas ziņo, ka britu joslā
bij. leģionāru izceļošanai uz ASV
pārvarēti ari pēdējie kavēkļi. Pirms
dailm dienām uz Gronu izbrauca
Jlhnit latviešu un igauņu bij. le
lonārl. DP komisijas un konsula
intervijās viņiem nav bijis nekādu
Šķēršļu. Naturālizādjas inspektoru
postajā gan nav ti'' pretimnākoša,
tomēr emigrācija aizkavēta tikpii iz­ņēmuma
gadījumos. Kara invali-d^^
inlp^ktori bi^prasa likumā pa-irMlito
i9M^^rU^^Ibas natidu.
fādēļ ietdcama pie laika informēt
savu galvotāju, lai tas ar šādu var­būtību
rēķinātos. IBO medicīniska­jās
pārbaudēs vēl joprojām spēkā
likojums, kas uzdod ārstiem meklēt
pacienta rokā iespiesto asinsgrupas
zīmi vai kādu rētu s vietā. Taču
tālākā emigrācijas procesā šim fak­tam
nav nozīmes. Tā kā ari no Gro-nas
nav ziņu par karavīru aizkavē­šanu
izceļošanai, liekas, ka beidzot
karavīru emigrācijas jautājums šā­ds
savu pareizo gaitu.
par Latviju lzpaust<» darbos. Ar pē­dējiem
bagātīgajiem ziedojumiem
Arējās informācijas fondam . dotas
jaunas un plašas darbības iespējas
un» šķiet, īstā laikā. ļ
J. Celms un V. Saistlauks ziņoja'
par skolu stāvokli. Sakarā ar tautie- \
šu straujo izcelošanti un iekļaušanos'
vācu saimniecībā, daudzās vietās;
latviešu skolas līdzekļu un skolotāju;
trūkuma dēļ bijušas spiestas likvi-ļ
dēties. Kur tas vēl iespējams, latvie-!
šu skolas strādā ar nometņu un LCK ļ
atbalstu. Daudz vietās bērni Jau ap­meklē
vācu skolas, Jo dtas izejas!
nav. Se Jāgādā vismaz par svētdien
nas skolām, lai bērni neatsvešinātos
no latvietības.
V. Skaistlauks ziņoja par krusttē­vu
akdju, kas, neskatoties uz grūtī­bām,
tomēr dod rezultātus. Lai pa­līdzības
darbu nesadrumstalotu un
ziedotājiem būtu pārskatāmāka lī­dzekļu
izlietošana, nolēma krusttēvu
akdju apvienot ar Latviešu pašpa*
līdzības fondu, par kura valdes lo-cdcli
ievēlēja V. Skaistlauku.
P. Balodis ziņoja par LCK aj^āda
un LCK informādjas nozarē izdarī­to
revīziju. Apgāds strādājis bez
zaudējumiem un tā bilance aktīva.
Trūkumi, kas apgāda darbā agrāk
konstatēti un kuru rezultātā savlai­cīgi
atbrīvoja dažus apgāda atbildī­gus
darbiniekus, tagad pilnīgi no­vērsti.
Apgāds no savas pelņas ievē­rojami
atbalstījis latviešu sabiedris­kos
pasākumus Vādjā un dtās
mēs, sevišķi dņu par Latviju. Lon­donas
avīzei apgāds aizdevis 150
mārc., ko nolemj līdz atmaksai pār­vērst
pajā, lūdzot Londonas avīzi
piešķirt apgādant vietu avīzes Izde-vēlu
kollēģljā.
J. Niedra ziņoja par LCK ieņēmu­miem
un tautiešu aorūpi. Vādjā
pašlaik vairs palikuši ap 13.000 lat­viešu,
no kuriem lielais vairums ne­strādātāju.
Sakarā ar to LCK ieņē­mumi,
kas galvenā kārtā balstījās uz
trimdas kopības nodevu, stipri sa­rukuši.
LCK Stati, apvlenoiot un
likvidējot amatus, samazināti līdz
mlnimam. Cik līdzekli atļauj, pie­šķirti
sociālie pabalsti «an atseviš­ķiem
trūkumā nonākušiem tautie­šiem,
gan nometnēm, sanatorijām un
veco ļau^.u mītnēm. LCK vadītais
aizbraucēju mantu \ fonds piešķir Vā­cijā
palicēliem mēbeles un darba
rīkus. Bēgļu dzīves archīvs vāc un
kārto tritndafs dzīves materiālus, kas
sakarā ar nometņu likvidēšanu: i ^
hāk^baiefitIgl.-Par daļas materiālu
uzglabāšanu panākta vienošanās ar
Bonnas universitāti.^
Sakarā ar paSreizēiās LCP piln­varu
izbeigšanās š. g. 31. dec, pama­tojoties
uz LCP lēmumiem un pastā­vošo
kārtību, LCK nolēma darbu
turpināt arī pēc 31. dec. līdz jaunas
komitejas Ievēlēšanai. Tā kā pirms
pusotra gada vācu tiesā reģistrētie
latviešu pārstāvības statūti vairs īsti
neatbilst paSreizēlam vācu likumu
normām un apstākļiem, nolemj sta­tūtus
pārreMstrēt un saskapā ar
jaunajiem statūtiem izveidot turp­māko
lavieSu pārstāvību. .
Tā dzTvo mgsu vecie ļaudis Francija
VĒSTULE LATVIJAI NO FORBACHAS
Kad. pag. gada dctobra sākumā no pām un pārējiem dzīves apstākļiem.
Vādjas Francijā sāka ierasties lat- Bet jau pēc neilga laika no lazam
viešu vede ļaudis, tos izvietoja klo­steru
patversmēs. Tur viņus ap­meklēja
speciāla IRO delegācija,
kurā ietilpa ari māc. Brauns, viens
no šīs akdjas ierosinātājiem un va­dītājiem.
Katoļu baznīcas biļetena
pēc tam ziņoja, ka vede ļaudis jūtas
apmierināti, un viņu dzīves apstākļi
ir labi. Tajā pašā laikā Farndjas,
toreiz Forbachas, latv. b-ba uzņē­mās
viņu morālo un kulturālo ap­rūpi,
meklējot iespējas apgādāt tos
ar latviešu grāmatām un laikrak­stiem.
Pirmās vēstules, kuras saņē­mu
no vecajiem latviešiem, pauda
aiMnierinātību kā par uzturu, tā tel-
Ml MIMIH ZHm HUl
v MMimiHn
UN bibliotēka 2enivā rezervējusi brtvu
bibliotekāra vietu kmm DP, TS uzdevu­mos
ietilptu vadīt bibliotēku, umudrit
asistentu darbu. IzvēlēUes Hepiecieāamās
grfimatai, noteikt bibliotēkai darbību un
saskaņot nodaļu darbu, kontrolēt grāmatu
sadalījumu pa nodaļām. saiUdlt katalo­gu,
sadarbotī«i «r skolām im orgartlzācl-jām.
dot padomus personām un «rup^ft
par interesējošo UterātOru. Kandidāti*
jābūt ar bibliotekāra diplomu, ne vecā
kam par 40 g. (priekšroka zem m Jā
pārvalda angļu vai tranCu un kHevu va­loda.
Oimenes sasUVi nav svarīgs. Kan­didātam
jābūt tādam, kā^.n^var iekļau­ties
vispārējā masu emigrācijā. Pieteik­šanās
mo birojos.
MEKLC STRADNIBRUS ASV LAUK-SAIMKIBCIBA
H. W. Pattcrson's Pīne Grove Faŗm
Avoudale, Pa., USA, meklē latvielut, kas
strādājuši lauktalmnieclbā, vieniniekus
kā ari ģimenes cilvēkus. Rakstīt var ari
latviešu valodā.
Piezīmējams, ka H.V. Patersons jau
daudziem Utvlelļiem sagādājis galvojumus
Nomelnu dzive
PAUELES veco ļaužu mītni nesen ap­ciemoja
Oldenburgas vācu ev. lut. drau­džu
bīskaps prot. Dr. Stelins. Nometnes
vadītāja LeSere iepazīstināja vies! ar tau­tību
pārstāvjiem. Pēc nometnes apskates
vācu draudze ielūdza bīskapu un nomet­nes
pārstāvjus uz tēju draudzes nama
zālē. Adventes svecīšu gaismā lielā sir­snībā
un draudzīgās pārrunās vakara da­lībnieki
pavadīja pfirls stundas.. Bīskaps
un vācu draudzes padomeS' priekšsēdis
bavfis. Irunfis izcēla tautību tuvināšanas
nozīmi,kā svētīgu paraugu. Pēc tējas.
b)>6f.^šblins FarSi^^ls £attilbā> ruMja:
par bibeles temu: „Un tas notika tanī
laikā". Bīskaps pieminēja ait, ka Balti­jas
valstu ziedu laikos viņš apmeklējis
Latviju uh Lietuvu.
HEIUOENHAFENA māc. Oabliks ie­svētīja
pieminekļus mirušajiem latviešu
trimdiniekiem. Ziedus nolika vietējās tbc
sanatorijas slimnieki, LCK pārstāvis Slez-vigas
Holšteinas apgabalā A. Vanags,
X>augava8 V a i ^ un Nelštates nometnes
komiteja.
NCISTATES nometnē šinīs dienās kon­certēja
angļu huzāru militārais orķestrs,
sniedzot nometnes iedzīvotājiem patīka­mu
muzikālu baudījumu. Nesaprašanu
klausītājos radīja tas, ka an^u pārstāves
pateicības runu tulkoja krievu valodā, ko
saprata tikai retais no klātesošiem.
vietām nāca sūdzības par }oti s)jki\x
uzturu, aukstāi^ telpām, mazgāšanās
espēju trūkumu, nepiemēroti sma­gu
darbu, medicīniskās palīdzības
rukumu utt.
Lai noskaidrotu patiesos apstāk­ļus,
izdarīja sīku aptauju, kuras re­zultāti
ir šādi: 1) nav pildīti veca­jiem
ļaudīm dotie solījumi, ka v i - ,
ņus novietos pēc tautību principa,
ka telpas būs siltas un tīras un
ēdiens labs, ka regulāri izmaksās
zināmu kabatas naudu, bet nodarbi­nātie
saņems atlīdzību, kā katrā va-jadzibas
gadījumā būs pieejama brī­va
medicīniska palīdzība; 2) veca­jiem
ļaudīm radies iespaids, ka viņu
pēdējos spēkus grib izmantot dar­bam
un pie tam vēl uz viņu rēķina
pelnīt, jo par katru veco cilvēku
Francijas valsts no IHO saņem 500
dolāru; 3) daudziem noUetojušās
drēbes, sevišķi veļa, kas jāgādā pa­šiem,
bet naudas trūkuma dēļ tas
nav iespējams; 4) dažās patversmēs
apstākļi ir cilvēku necienīgi, kādēļ
jāpanāk tur novietoto latviešu pār­celšana.
Pateicoties Latvija^ apgāda pre­timnākšanai
un laikraksta pārstāvju
£. Baumanes un K. Birznieces at­saucībai,
vecie ļaudis pēdējā laikā
apgādāti ar latvieti laikrakstiem un
žurnāliem. Lai uzlabotu viņu stā­vokļi
tajās patversmēs, kur apstākļi
sevišķi slikti, Francijas latv. b-ba
organizē drēbju un pārtikas sainīšu
sūtīšanas akciju. Pirmie sūtījumi
vecos ļaudis sasniedza jau uz Ziem­svētkiem.
Labu piemēru Francijas
latviešiem rāda Dunkana akadēmi­jas
sievietes Parīzē un E. Baumane
Lori^ntā, bet vēl ir darāms daudz.
Tādēļ aicinu visus šejienes tautiešus
piedalīties palīdzības akcijā mūsu
vecajiem ļaudīm, un sūtīt viņiem
drēbju lin pārtikas vielu sainīšus,
neaizmirstot vīriešiem ari pa paciņai
tabakas. Tā kā vecie ļaudis nevē*^
1as, ka viņu vārdus un adreses pu­blicētu,
visus, kas vēlas piedalīties
palīdzības akcijā, lūdzu adreses pie­prasīt
A. Apsēm, 4a, Route de
Schoeneck, Forbach/Mos."
Daudzi gados vecāki latvieši man
rakstījuši ho Vācijas, lūgdami pa­skaidrojumus
par apstākļiem veco
taužu mītnēs Francijā un nokļūšanu
šurp. Lūdzu piedot, ja neesmu spē^
jis visiem atbildēt. Ceru, ka šis
raksts dos vēlamo skaidrību. Patie­sības
labad jāpiebilst, ka pārsvarā
ir patversmes, kur dzīves apstākļi
pietiekami labi, tomēr miera mīļo­tāji
ari tur jūtas vīlušies, jo jādzīvo
lielās telpās, dažādām tautībām ko­pā.
Tie, kas gribētu uzlabot vese­lību,
var piedzīvot nepatīkamu pār­steigumu.
Pagaidām veco ļaužu ie­ceļošanas
akcija liekas beigusies.
Forbachā, decembrī.
A. Apte
I
f
i
AGATES KBI8TI R0MAN8
(33. turpinājums)
iUh vēlāk viņa jurhs aizdeva daudz vairāk?'*
;JS, — tik, cik man vajadzēja. Man tas toreiz likās kā
tir&s brīnums."
nfTas bija Žizeles kundzes īpašs brīnuma veids," atteica
Puaro sausi. „Es nojaušu, ka jūs pirms tam bijāt kļuvuši
labi draugi ar misteru Barraklāfu..
,^et jūs bailīgi piesargājaties, lai tikai jūsu vīrs kaut ko
neuzzina?"
JStdens ir īsts paraugvirs!" iesaucās lēdija Horberija
nikni. „£smu viņam apnikusi un tagad viņš gribētu precēt
kāļļu citu. Jau m āomĶm vien, ka varētu no manis šķir-tieiļ,
viņš aiz lielas sajūsmas spētu lekt gaisā.**
jBet jūs negribat šķirties?"
jNFē. Es * es **
lilums patīk jūsu stāvoklis," piebilda Herkuls Puaro, „un
arfļ lielie ienākumi, kas jūsu rīcībā. Tas ir gluži dabīgi.
Sleyietes... nu jā, un tad radās jautājums par aizdevuma
atiņaksu, vai nē?"
„ļfā; un es nespēju tūlīt savas saistības pildīt. Ak, cik
nejauki toreiz vecā ragana parādīja savu netīro raksturu!
ViriA zināja par mani un Raimondu gluži visu, viņa zināj^i
peltas un datumus u n . . . kā .viņa to visu izpētījusi, man nav
skiļidrs."
ivViņai bija pašai savas metodes, kundze. Vai viņa drau­dēja
Šos pierādījumus izsniegt lordam Horberijam?"
«ijJā, ja es nesamaksāšu parādu."
,,tJn jūs nevarējāt maksāt?"
nl^ē."
MtTātad viņas nāve jums nozīmēja laimīgu pagriezienu.**
„Tā nāca tik izdevīgā brīdī, ka es to nespēju pat lāgā ap-tveļri
Tas bija par daudz skaisti,** nopietni paskaidroja Ce-dl^
a Horberija.
;Jā, par daudz skaisti.** atkārtoja Herkuls Puaro ar zi-nāiūļiu
uzsvaru. „Bet varbūt tas jūs padarīja ari drusku
nervozu?"
lervozu?**
ŗo ^ l u galā jūs bijāt vienīgā lidmašīnas pasažieru vidō
km bija iemesls vēlēties Zizeles nāvi Un bez tam iepriek-šēl&
dienas vakarā jūs apmeklējāt viņu '^arizē un piedzi-vop
ar viņu pietiekami vētrainu svēnu vai nē, kundze?*'
i,Ak, kā viņa ar mani apgājās, ši velna māte! Viņa neat-kāpļls
ne par centimetru. Es varētu gandriz sacīt, ka tas
viņai sagādāja prieku — redzēt manu izmisumu. Viņa bija
zvērs caur un cauri,**
„Un par spīti tam jūs liecinājāt zvērinātajiem, ka šo sie­vieti
nekad agrāk neesat redzējusi.**
,3et protams, ko gan citu es būtu varējusi teikt?**
Herkuls Puaro domīgi uzlūkoja viņu: „Jā, kundze, jūs
nevarējāt neko citu sacīt.**
„Tas bija briesmīgi — vienīgi meli, meli un vēlreiz meli.
Zināmais riebīgais inspektors apgrūtināja mani ari šeit ar
dažādiem jautājumiem. Bet sevī es biju diezgan droša, jo
skaidri nojautu, ka viņš gribēja mani vienīgi provocēt un
pats nezināja neko noteiktu.**
,ļJa kautko nojauš, tad jānojauš ar zināmu drošību,** vis­gudri
paskaidroja Herkuls Puaro.
„Bez tam,** turpināja Cecīlija, nepiegriezdama Puaro pie­zīmei
nekādas vēribas, „es iestāstīju sev, ka nekas neatklā­sies,
ja jau pašās pirmajās dienās netika iegūta nekāda
skaidriba. Patiesi, es jutos glābta līdz vakardienai, kad
pienāca šī nejaukā vēstule.**
„Tātad visu šo laiku jums nebija nekādu baiļu?**
«Bailes man bija gan.**
.,No kāf No zināmu apstākļu atklāšanas, vai no apcieti­nāšanas
sakarā ar slepkavību?**
Lēdija Horberija kļuva bāla.
«Slepkavība?... Bet es taču... žēlīgais Dievs, jūs taču
tam neticat! Es viņu nenogalināju, es nē!'*
„Bet jūs bieži vēlējāties, kaut viņa mirtu.**
„Jā. Taču nonāvējusi es viņu neesmu. Ak, jums man
jātic, Puaro kungs, jums jātic! Es taču nemaz nepiecēlos
no savas vietas!**
Viņa pēkšņi apklusa, pavērusi savas zilās acis uz Puaro.
Viņš mierinādams pamāja: „Es jums ticu, kundze, un prot*,
divu iemeslu dēļ - vispirms tādēļ, ka esat sieviete, un otr­kārt
— kādas lapsenes dēļ.**
.JfCā?... Lapsene?...**
„Jā, lapsene,** atkārtoja detektīvs. „Tas izklausās neprā­tīgi,
vai nē? Nu, bet nerunāsim vairs par to. Es tātad stā­šos
sakaros ar šo misteru Robinsonu, un dodu jums savu
vardu, ka jus viņu nekad vairs neredzēsit, ne ari dzirdēsit
atlīdzību par manām pūlēm es izlūdzos no
jums atbildi uz diviem maziem jautājumiem: Vai misters
Barraklāfs dienu pirms slepkavības uzturējās Parizē?**
„Ja, mes pusdienojām kopā. '^et viņam šķita pareizāk ka
es viena pati apmeklēju veco pūķi.**
„Tā! Un tagad otrs jautājums. Jūsu mākslinieces vārds S?'^^^^"^ ^^"^'^'^^ ^^^^^^
,JJē. Patiesībā es saucos Marta Džebbe. Otrs vārds *
l7i^usir noderēja daudz labāk. Un kur jūs esat
JDančesterā. Kādēļ jūs jautājat?"
..Vienīgi ziņkāres dēļ, ko' jūs man, cerams, piedosiet Un
vai es, iekams atvados, drīkstu jums dot kādu labu, padomu,
lēdija Horberija? Kādēļ jūs nevienojaties ar savu vīru par
labprātīgu, miermīlīgu H^iršanos?**
„Lai viņš apprecētu to otru sievieti?**
„PilnIgi pareizi — lai viņš apprecētu to otru sievieti. Jūs
esat augstsirdīga, kundze, un par jūsu uzturu jūsu vīrs no­teikti
rūpēsies.**
„Varbūt viņš rūpēsies gan, bet tikai par visai pieticīgu
uzturu."
,Jlu, bet tikko jūs būsiet brīva, jūs apprecēsiet kādu mil­jonāru.**
„Vai tad tādi mūsu laikos arvien vēl sastopami?"
„Bet protams, kundze. Cilvēks, kam agrāk piederēja divi
miljoni varbūt vēl šodien ii; vēl divu citu miljonu īpaš­nieks.
Ar to pietiek."
Cecīlija iesmējās: „Jūs runājat ļoti pārliecinoši, Puaro
kung|! Bet vai Jūs esat ari pilnīgi drošs, ka šis briesmīgais
Robinsons patiešām mani vairs neapgrūtinās?**
„Herkula Puaro vārds tam ir visdrošākā ķīla,** sacīja ap­meklētājs
svinīgi.
XX.
Inspektors Džapss militārā solī devās pa Harieja ielu un
apstājās mājas Nr. 329 durvju priekšā. Seit viņš apjautājās
pēc Dr. Braienta.
„Vai jūs esat pieteikti, sēr?"
*Nē," atzinās Džapss, „vienu acumirkli.** Un viņš uzrak­stīja
uz kādas dienesta blankas šādus teikumus: „Būšu
jums visai pateicīgs, ja atlicināsiet man dažas sekundes
laika. Es jūs neaizkavēšu ilgi.'* Tad viņš ielika zīmīti ap­loksnē,
aizlīmēja to un pasniedza durvju sargam. Tas ieveda
apmeklētāju uzgaidāmā istabā, kur jau sēdēja divas dāmas
un viens kungs, un inspektors Džapss izlikās Iedziļināmies
kādā no laikrakstiem, kas gulēja visapkārt izmētāti. Tūliņ
parādījās fi^ri apkalpotājs un cieši pietuvojās Džapam.
„ Ja jums būtu iespējams vēl mazu bridi pagaidīt,** viņš
sacīja pusbalsī, ,.tad Dr. Braients būtu Jūsu ricībā. Sorit
viņš ir Joti aizņemts."
Džaps pamāja. Viņam nebija ko iebilst pret gaidīšanu.
Gluži otrādi, šoreiz tas bija taisni patīkami, jo abas dāmas
uzsaka sarunu - acīmredzot viņas bija ļoti labās domās
nar Dr. Braienta spējām. Telpā ienāca vēl daži pacienti.
„Sada prakse ienes naudu,** domāja Skotlend Jarda Ierēdnis,
un tādēļ viņam gan nebūs bijusi nekāda vajadzība aizņem- «IL^'f.f, ^^^^F^^t viņ§ saņēmis aizdevumu priekš U-gaka
laika? Katra riņfi ~ pašreiz viņa prakse ir pilnos
ziedos; taču visniecīgākās skandāla atskaņas to sadragātu.
Tas ir tas ļaunākais, kas kādam ārstam var gadīties.**
(Turpinājums sekos)
^ » PADOMA
K S a r kundzi, archl^
fcapi vietnieks Iffav. r,
^ padomes sgte^^, prgv.j
māc Dr. D.^Ļ; O^^i'^užiks un
Fediers, «^^'^'^īSicTī»^^''^^ Nairigauds un Ba^;5g, dLvkaU
3'va^^"^*^^^^^^
dzes pūtēju orķestns ar erge
BRElDFORDAS DRAV
Pirmajā rindā no kreisās: NotlngheL^
Msknpa vietnieks P'^v. E. E^ergs,
toles araudzes māc. R. Mužlks, basnlcf
draudļses māc. P. Nsmgauds.
dlr. i. Vītolu. Draudzes svētki bi
liecība Luteriskās padomes sekret
ram, ka tā daļa no Amerikā savž
tajārti 50.000 mārc. luterāņu atbalfi
šanai Anglijā, ko saņēmuši latvi<
patieci kritusi auglīgā zemē.
Svinīgais dievkalpojums notika L
Lūkasa baznīcā, kur pulcējās sir
tiem trimdinieku, kā bredfordieSi, «•
tuvāko un tālāko draudžu i^rstāv|
lai pateiktos Dievam un reizē lOjgtJJ
pašķiH ceļu atpakaļ uz tēv
Aiiigļu valodā tēiki;ā svētrunā
Dr. ti. L. "bsteŗgrens noiždija,' ^
krizesi |l^iKa,,yaiaga ,^jipEU,.yto
stihgrļi reliģisku pārliecību, kjas nei
kad nav bijusi tik vajadzīga kā taj
gad, lj:ur pasaule sadalījusies diy^
daļās. I Tagad pienācis laiks katrati
izšMrljies lin skaidri pateikt, ka
viņš stāv. Vidus ceļa nav. Un tlenķ
kas nostājas pret Dieva gribu, agi^
vai veļu būs jarēķinājas ar ķonsdc-vencērh.
\
Prāvļ. E. Bergs izjustos vārdos al
cināja ļcelt dzīves namu ne uz sodl^
1iem, ļnedz nacionāliem, bet gan
Dieva, ticības un krītīgas dzīves pa-ļ
matiem. Pienācis pārbaudes laiks,'
un mums vairāk kā jebkad vajadzī­gas
īst^s kristīgas personības, no ku-ra^
n mēs varētu mācīties, tam sekot;
un reizē augt un kļūt labākiem ari
pašiemi Dievkalpojums izskanēja ar
mušu baznīcas himnu „Dievs Kungs
Ir mūsii stiprā pils".
Drauŗizes vakarā sūtnis K. ZarinS
,^,^"1^^adīja, ka pašreizējais
rtavokhs it drūms. „Bet nebīstattes, Lrir ^^"II' pasludināt prieka
vesti Sim laikmetam bija jānāk.
ELj'oflt'^ kfo^pa'^ a"'r^ A mtirearniknuij uu. nm ēAs nsgalivjuu ^i^T^.^'u.'^"^^^^^ Daudzi MrS;-ri>5^ vai nebūs; Bet
bu^u vaicāt, vai Rietumi^
M1- ^ atbilde ir tikai viena-
Nebīsties. Rietumdemokratij'as n S ^
pavadā un cltāi «
sa-s S s-s svarīgs i? art K "°'^<'^' ka loti
Jums. Ja Ž ^^"tā-ņai.
tad pavēS i ? ™ * * * » * ^ '
15m. Kaut K i l f ! "l^Hpmu Ta-
""^Igas Cilvēku ir
•«v^ro, ka tiem\ '"^«s> taču jā-vieta
UN. Vai Kīn,5T'^^ un
dabūs, to rādi" LtT^^isti-to
^ « Vēl ir priekšā Brles-'
&'^«"biK£\^,^t ifu Šodien^'
^^«^^ "«"""ks un a"r. "'«valstis
Ss-"*irs galvas, ^ 1 ^ ^
S ^ ^ t n i s atskJ
^^^^^