Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1949

              pŅ, Iekšā. Ka,S' m\
Paskaidrojunn^
^inaiņ pat' fe jatoi
lēt ^ ^ iii
1
^•1 i_4 •••Ji, tm
1W
m
Iff 'dāmu' nd k " '••
i^' viesti ik»
$is izdlšs
m trim
aacicfn|llais,lQiidsw
^It šis grāmata
is k
| ( « ; 2 o o . -
ISM savas, nflpel^^
Ill9i to
l i
LATVU
LatviaD New8pape7
Pablishcd noder EUCOM dvi]
Allairs Division AnUiorisation
Nuīnber UNDP 196. Pnblishtr
aad Editor: Kārlis Rabiet.
pp Cftmp Kleink5u near
GHtatarļ/D, Priflter:.„Sc1iwfib.
VoIksbK" Gtoiburg/D., Bgm.*
^Uod]D,-PI. 7. Qr(mIation: 120(K)
Pablished thrcs times wefkly.
LATVIJA NEW2iPAI{īt
OeimMle&» 1948. c 19.iiiaifi
Uttfiai» f f M i i i u l ^
ftdilElnf K. M i c t (dulil
BMMM) ; tahr, rtdaktdm
vitte. M. ediiis, Maktori:
B. l^btlla, Uivt, & Mi»"
Mbirtat Baialdfaa adrasa:
GiBteg/Da^ Paatla^ V9b
(titrada 84).
izceļošanas
raitu temp
SkvadriK rīkojumi iztukšo Augsburgas
nometni 48 stundās
' DP komisijas galvenais koordinators A. Skvadrilī no vārdiem pārgā­jis
pie darbiem. PēĢ tam, kad viņš pagājušā nedēļā preses konferencē
Frankfurtē norādīja uz apstākļiem, kas lidz šim kavējuši DP izceļošanu
uz ASV, A. Skvadrili šis nedēļas Slimumā ar pmonīgiem inspekdjas
apmeklējumi^ IRO izceļošanas nometnēs racUjIs tidz šim neredzētu
darba tempu. Tā, piem./ IRO 5. apgabala izceļošanas centrā Augsburgā
peQ Skvadril! apmeldējuma 48 stundu laikā panākts, ka bez izņēmuma
visi, kam bijuši sakārtoti dokumenti, saņēmuši konsulāro kontroles at*
^ml un automašīnās nogādāti ^ālākam transportam uz Mincheni un
Gronu. Līdzīga tempa maiņa vērojama visās instancēs, kur A. Skvad­rili
iegriezies savā braucienā, kas laikam aptvers visu sunerikāņu joslu.
Par šo izceļošanas formalitāšu pa­ātrināšanu
izceļotājiem uz ASV, ko
tagad veic piedzīvojumiem un no­pelniem
bagātais kādreizējais ASV
okuipācijas armijas DP lietu vadī­tājs
A. Skvadrilī ar savu palīgu E.
O'Konneru, no visas sirds yar prie­cāties
katrs DP. kās nu jau piekto
gadu pacietīgi gaida paveramies
emigrācijas vārtus. Tie līdz šim
daudzos gadījumos tiešām bijuši
šaurāki par bībelisko adatas aci,
caur kuru jālien kamielim. Lai arī
cik saprctamas patvērumu devēju
zemju konsulāro komisiju rūpes, lai
Vāciju. atstātu tikai izmeklēts un
piejnērots cilvēku materiāls, kas
dubulti un trīskārši pārbaudīts po­litiskas
drošības im uzticamības zi­ņā,
nav noliedzams, ka veiksmīgā­ku
izceļošanu līdz šim kavēja >arī
bezgalīgais IRO kanceleju un lē­nais
pašu konsulāro komisiju darbs
izceļošanas nometnes. Lai gan emi­grācijas
centrus jau^ pirms gadiem
idcārtoia ar' aprēķinu, ka tur iz-braucējlto
DP uskavēšanās būs
No mūsu līdzstrādnieka sarunām
ar Augsburgas izceļošanas nomet­nes
pašreizējiem iemītniekiem par
jauno tempu rādās šāda aina: vi­sas
kancelejas strādā ar ievērojami
lielāku enerģiju un vienkāršo dar­bu.
Dokumentus kārto t'k-pat
rūpīgi, kā līdz šim, bet gal­venais
pārbaudījums — tā sauktā
„štāšanās konsida priekšā** rit ne­salīdzināmi
raitāk. Katrs, kam visi
dokumenti, drošības pārbaude un
ārstu komisijas atzinums kārtībā,
nekavējoties jau pēc dažām stun­dām,
• bet ilgākais 48 stundās, no
Augsburgas automašīnās dodas tā-lā-
k uz Mincheni,' kur tos sakārto
vilcienu transportos uz ostu, lielāko
tleisu Gronu. Kā šai centrā pašreiz
rit darbs, mums vēl autenisku ziņu
riav;, bet, acīmredzot, arī tur neviens
vairs il^ak par dažām dienām ne­uzturēsies.
Kuģu transporti sagā­dāti
pietiekamā skaitā, un tie maijā
aiztransportēs, 11.000 DP, jūnijā
.000; un nākamajos rfēnešōs vēl vai-āk
izbraucēju uz ASV. Izbeigsies
Atsaukts padom*'
informācijas
šefs Vācijā
Labi informētas aprindas Berlīnē
ziņo. ka pagājušās nedēļas beigās
no amata atcelts padomju militārās
pārvaldes informācijas daļas vadī­tājs
pulkvedis Sergejs Tulpanovs.
Viņa vietā esot iecelts līdzšinējais
Maskavas radiofcma vācu raidījumu
vadītājs S. Ņeždanajevs. Pulkvedis
Tulpanovs tomēr arī uz priekšu pa­likšot
padomju militārās pārvaldes
dienestā. Informācijas šefa maiņai
rietumu demokrātiju politiķi veltī
lielu ievērību. Tulpanova atc^ana
varētu nozīmēt, ka Padomju Savie­nība
nolēmusi mainīt savu līdzšinē­jo
ekspansīvo pdītiku Eiropā, jo
viņš, kopā ar maršalu Sokolovski,
bija Berlīnes blokādes faktiskais in-spirātors.
Padomju aprindās pulkve­di
Talpanovu dēvēja par „ļeņinisko
revolucionāru**, kas ne soli neatkā­pās
no marksistiskajām dogmām un
partijas līnijas. Stutgartes raidītājs
ziņo, ka Tulpanovs paaugstināts par
ģenerālmajoru. Ar šo paaugstinā­šanu
Maskava vēloties pierādīt, ka
baumām par informācijas šefa kri­šanu
nežēlastībā nav nekāda pa­mata.
m>/*M^f^M*^^^ stāvoklis, ka kuģi aizbrauc pa-tulcši,
ka tas bieži gadijas lidz šim,
0 lēnā formalitāšu kārtošana ne­spēja
transportus piepildīt vajadzīgā
aikā līdz maksimālai kapacitātei.
A. Skvadrilī pagājušā preses kon­ferencē
brīdināja, ka DP neatbil­dīgā
kārtā paši kavē izceļošanu un
t īpaši tad, kad jau saņēmuši gal­vojumu
no ASV im savu izceļošanu
;ādā kārtā nodrošinājuši, visādiem
līdzekļiem cenšas uzturēšanos Vā­cijā
vēl paildzināt. Tagad, pie jau­nās,
oficiāli vēl nepavēstītās kārtī­bas,
katram izceļotājam uz ASV jā­rēķinās
noteikti ar to, ka viņu tieši
no konsulārās komisijas nogādās uz
transportkuģiem ostā un nekādas iz­runas
un iemesli netiks atzīti par
pietiekami svarīgiem, lai transportu
atliktu. Protams, ārkārtējiem gadī­jumiem,
kā pēkšņām slimībām, ne­laimes
gadījumieim vai gluži ār­kārtējiem
l^menes apstākļiem vel­tīs
vajadzīgo uzmanB>u, bet ,»perso-nlgu
lietu kārtošanai** vai „izbrauk-
No 1300 Ūkai 601
IRO 5. apgaibala vicedirektors Mr.
Brauns mūs informē:
„ASV DP komisijas koordinators
Eiropā Mr. Skvadrilī pirmdien ie­pazinās
ar ASV komisijas darbību
Augsburgas lielajā Izceļošanas cent­rā.
Viņa apmeklējuma nolūks bija
novērst kavēšanos ASV' transportu
saistādīšanā. IRO techniskais per­sonāls
savu darbii veic pilnos aomē-ros,
un cik personu konsulārā komi­sija
izlaiž cauri savam kontroles
aparātam, tik arī nekavējoties no­gādā
uz tālākām izceļošanas nomet­nēm
tiešam transportam m ASV.
Vislielākā kavēšanās notiek pašu
DP vainas dēļ. Tā, piem., šīs nedē­ļas
sākumā Augsburgas izceļošanas
centrā ar nokārtotiem papīriem at­radās
1800 personu, bet transportam
varēja nosūtīt tikai 600. Pārējie
bija atbraukuši vai nu bez mantām,
bez bērniem vai citādi nebija saga-tevojiišies
tūlītējam ceļojumam, un
liem bija jādod^ papildus laiks darī-
§anu nokārtošanai. Ja DP paši ari
turpmāk vilcinās izceļošanu, IRO
bfls spiesta izdot jaunus noteifcu-mus,
pie kuriem pašreiz jau strādā.
Uz IRO galvenā direktora V. Tsdca
norādijumiu pamata paredzēts pie­ņemt
noteikumus, ka katrs DP,^ kas
nokavē savu transportu, zaudē ne
vien Ilio tļirpmāko aprūpi, bet arī
izceļošanas iespējas. Pagājušos
mēnešos nokavē*,! tik daudz tran­sportu,
ka nepieiciešami radikāli
soļi.**
īslaicīga, prakse rādīja, ka dažkārt
jaunās dzimtenes meklētāji šais ne­piemērotajās
vietās nīka pat mē­nešiem.
ASV pieņemtais DP likums pa­redz
205.000 DP izceļošanu uz Sa­vienotajām
ValstTm. Ar plašu pro­pagandu
ievadītais amerikāņu pa­līdzības
organizāciju darbs ASV iz­raisījis
tur necerētu atsaMcību, Jau
kopš mēnešiem amerikāņi gaida pie
sevis ierodamies tos nelaimīgos bēg­ļus,
kam viņi garantējuši darbu un
dzīvokli, šie bēgļi neierodas, vai
ari ierodas tik mazā skaitā, ka visa
sekmīgi ievadītā kampaņa par DP
uzņemšanu ASV nonāk kritisk"
stāvoklī. Tikai pateicoties šim ap­stāklim,
tagad A. Skvadrilī un viņa
tuvākie līdzstrādnieki saņēmuši tās
pilnvaras no Vašingtonas, kas tiem
padara iespējamu daudzo izceļoša-
J^as kavēkļu novēršanu pašā saknē,
līdz kurai pašu DP nu jau gadus i l ­gās
pūles, bēdas un sūdzēšanās ne-sp^
a sniegt.
šanas sagatavošanai*' nekādus pa­garinājumus
nepiešķirs. Tāpēc lai
katrs jau laikus sagatavojas brau­cienam
pāri okeānam.
IRO izceļošanas centros sniegti arī
Jauni paskaidrojumi par uz ASV
līdzņemamo bagāžu. Ja kādam iz­ceļotājam
bagāža pārsniedz līdzņe­mamo
normu (100 kg uz personu),
tad laikus—- tikko saņemts galvo­jums
— jāiesniedz IRO izceļošanas
centra Movements Officer attiecīgs
lūgums 3 eksemplāros, uzrādot arī
papildus bagāžas veidu: darba rīki,
saimniecības piederumi utt. At­ļauja
papildus' bagāžas izvešanai
tiek sūtīta uz IRO galveno mītni
Bad kistngenā, un parasti paiet di­vi
nedēļas, iekams no turienes sa­ņem
atbildi No Visiem dokumen-
Uem, ko izceļotājs vēlas rādīt kon­sulam,
lai pierādītu savu speciali­tāti,
sevišķas spējas vai tamlīdzīgi,
jāizgatavo tulkojumi angļu valodā,
ko izceļošanas centrā laika trūkuma
dēļ vairs nav iespējams izgatavot.
Visi trūkstošie vai nepilnīgie dzim­šanas,
laulību, darba apliecību un
citu dokumentu dati jau laikus jā­papildina
im jāizkārto pie IRO ties­lietu
padonmiekiem.
Sākoties jaunam, raitākam pos­mam
izceļošanā uz ASV, pasiem DP
arī jāparāda, ka tiem izteiktais pār­metums
par izceļošanas kavēšanu
lieks. Ar mazliet gribas un kūtru­ma
pārvarēšanu to arī ikviens spēs.
Tikai jācer, ka pēc ASV komisiju
darba tempa arī pārējo emigrācijas
zemju konsulārās komisijas iekārtos
racionālākās metodes, lai tiešām
piepildītos iecerētais mērķis, ka līdz
1950. g. jūnija beigām pēdējais DP
būtu atstājis Vāciju un IRO varētu
savu darbību izbeigt.
Sarkanarmija cīnās
ar partizāniem
Labi informētais amerikāņu laik­raksts
„New York Times**, atsauco­ties
uz ziņām, kas saņemtas no Pa­domju
Savienības, raksta, ka parti­zānu
darbība Ul^rainā un Kaukāzā
joprojām ir visai rosīga. Lai gan
partizāni Maskavas režīmu nopiet­nāk
aodraudēt nespēj, tie tomēr sa­gādā
lielas galvassāpes vietējām ie­stādēm.
Sarkanarmijas pūles irnlr.
cināt partizānus līdz šim 'izradīju­šās
nesekmīgas. Saņemta autentiska
infdrmācija, ka nesen uz Kaukāzu
un Ukrainu nosūtītas divas rēguilārā
karaspēka divīzijas, lai atbalstītu
turiene policiju.
J^genOias krievu
lonardīisti pret
numura
Baltijas valstīm ļlftSict:
KOMUNISTISKAIS .,SLAVU KON- | 0 SKTADSILI BUK U R O -
GRESS** IZDEMOLĒ KAFEJNĪCU | ^ E S — STBAUJI KĀPINĀS
Pēc ziņām, ko no ArgentUias s a - ļl
ņēmusi LCK informācijas nozare, tu- i 1 0 PAR TRANSPORTA NO-rienes
komunisti, kā arī icrievu mo-|g KAVĒŠANU NĀKOTNE VAR
narchisti pēdējā laikā ir pastipri-|» DRAUDBT APRŪPES UN IZ-nāti
^īvi. Argentīnā nodit^ātāll CEĻOŠANAS TIESiBU ZAUOE-Slavu
savienība marta beigās sasau-1| SANA L
kongresa sākuma, gaidot kādu no- | ^2 m i ^ ^ ^ l ^ ^ i l ^ FT
kavējušos atļai^ju, kongresa dallb- i ^ u J ^ ^
nieki sapulcējušies tuvējā kafejnīcā. | -PWM-P-Jn»TO» rafcsts—
Sanākušie pārrunās sevišķi cildina- g 0 TAUTIEŠU D2IVE Z&M
juši savu izcilo parai^ ^J^sifu*'. i KARSTAS TROPU SAUl(«ES
Vienprātība bijusi Ma, lidz no-|i DIENVIDAMI^RIKA 4, Imh
skaidrojies, ka daļa sanāksmes da­lībnieču
slavē Josifu Staļinu, bet
citi ar to domājuši Josifu Brozu-
Tlto. Tūdaļ sekojusi ^kongresa"
mežonīga kaušanās un kafejnīcas
telpu demolēšana. Kad ieradusies
policija, kafejnīcai bija nodarīti
zaudējumi par apmēram 20.000 do­lāru.
Apmēram 100 ai^estēto vidū
bijis pats Slavu savienības priekš­nieks,
kara laika pulkvedis Sosta-kovskis,
kņaziene Votonska uc.
Pēc tam pārmeiklēts savienības
PoHtisko bēgļu
komiteja ludz ASV
Pdltiako bēgļu komiteja; kas p&r-centrālais
miteklis un arestēti pro-Istāv zemes aiz dzdzs priekškara»
pagandas ^olas „profesorl" un plrmdl«a iesniegusi Savienoto Valstu
„studenti**. Sekojuši vēl citi aresti,!ārlietu vicemkdstram Dīnam Ras-^
līdz aprīļa \ beigās Argentīnas vai-ļ kam petldju. kurā lūgta ASV t>all-dība
slēgusi Slavu savienību ar vi-īdzība tiem cttvOclem. kuri pašreiz
sām nodaļām, simpatizējoša or-ļ atrodas Eiropā bezizejas stāvokli. Jo
ganizācijām un laikr^stiem. Tasļviņu^ neaprūpē IRO. Petlpljfi no-komūnistiem
Dienvidamerikā ir ļ rādīts, ka pirmajos pēckara gados
sāpīgs zaudējiuns, bet kompartija ļ daudzi vēl ticēja, ka Padomju Sa-up
tāpat Maskavas satelītvalstulvlenlba respektēs vismaz daļu no*
pārstāvības rosīgi turpina aģitāciju ļ teikumu, kas paredzēti starptautte-un
propagandu, pie kam visas mi- ļ kajos līgiunos. Tā|)ēe liels vairums
nētās pārstāvības izdod iespiestus ļ pdītisko daiMoieku, kas cliiljls par
vai citādi pavairotus biļetenus. ļdemokratljas ideāliem, atgriezās sa-Ļoti
aktīvi Argentīna ari krievu ļvfis zemēs. Vēliac tomēr pierādījās,
monarchisti^ kas izdod ik jaedēļaslka komunisti nere$p^ē cUvēka tle-biļetenu
un divreiz mēnest avīzi, ļsibu pamatlikumus un valda ar
Monarchistl savS propagandā uz- ļ terrorci palMzIbu. PetlcUu. l^Takstl-sver,
ka Baltijas tautām trūkstot i Juši m imrsonfigi ieshi^da^
kultūras, lai tās varētu cerēt uzļvicenjiništramjS)^ blJuSals mi-oatstāvību,
un Baltijas valstīm bū-ļ nistru presddentu un zenmieku pēr­šot
jāiekļaujas «nedalāmajā Krie-ļtlļas vadonis Mlkdalčlks, Ungārijas
vijā**, kuras tieksmes pēc Baltijas ministru prezidents Nagi, jngāru
jūras nekas nevarot ^turēt.
Aiz „tautas padomes" nav tautas SSlie^ds!
opozicijas vadītājs Vārga, bulgāru
zemnieku partijas priekšsēdis Di-mitrovs,
kam Sofijā piespriests nā-agrākais
Prāgas llelve-
4 MIUONI VĀCIEŠU BALSOJUSI PRET KOMDNISTIEMi AUSTRUM
VĀCIJĀ
fTa saucamās ^tautas padomeiif' vē­lēšanas
Berlīnes austrumu scittori
un padomju losla beidzas pihndien.
Divdesmit stundu yelāk centrālā
vēlēšatni komisija publicēja rezttl^-
tus — vēlēšanās piedalījušies ap 13
miljonu cilvēku. Viena/ trešda{a
balstītāju izteicas pret ^tautas pa­domi",
kamēr 8 miljoni nobalsoja
,Jā". Ap 900.000 bi^soSanas zirnīša
sabojātas.
Tādi ir oficiālie rezultāti. Rietu­mos
šīs ziņas saņemtas ar lielu gan-darījumiiu.
Kā Londonā, tā Vašing­tonā
valda pārliecība, ka vel nevie­nā
zemē komunisti nav tik smagi
sakauti kā Austrumvācijā. R^ātīvl
„tautas padome**, protams, iegimisi
valrākiunu. Bet nav jāaizmirst, ka
vēlēšanas notika sarkanarmijas,
Margļrafa policijas un NKVD ierēd­ņu
I uzraudzībā. Nekādā gadījumā
tās nevar saukt par brīvām. Un
tomēr ap 40Vo no visiem vēlētājiem
pateica noteiktu nē. Tas nozimē,
ka arī totalitārā terrora draudos
komunistiem neizdevās piespiest
ļaudis dcceptēt to režīmu, kas ne­respektē
cilvēka pamattiesības, ne­ļauj
brivl izteikt domas, sapulcēties
un aizliegusi brīvo vārdu.
Rietumvādjas laficrakstl ziņo, ka
Berlīnes padomju sektorā bija uz­krītoši
daudz velšanu iecirkņu. Pie
visiem stāvēja Maik^fa policijas
posteņi. Lai gan jau labu laiku
priek^ vēlēšsmām SED netaupija pa­pīru
propagandas brošūrām, sauk­ļiem
un skrejlapām, nebija nekādu
pazīnxju. ka vēlēšanas austmmvā-cieši
pārdzīvotu kā kādus svēt-kus**.
ļ Vismaz Berlīnē valdīja tas
pats pelēcīgais no^aņojums, kas
tur parasts katru dienu. Dīvainā
kārtā komunistiem tomēr pletriika
papīra ' aploksnēm, jo daudzos ie­cirkņos
vēlēšanu zīmītes bija jā-ieme^
urnās tāpat. Pēdējās dienās
bija I ievērojami pastiprinājies . arī
SED un padomju okupācijas iestāžu
terrors. Saksijā-Anhaltē apcieti­nātas
daudzas personas, kas saru­nās
izteikušās pret ,.tautas padomes**
vēlēšanād. Slepenā policija likusi
cilvēkiem parakstīt solījumus, ka
līdz svētŗiienas pēcpusdienai tie būs
nodevuši savas ,oā** balsis.
Komentējot vēlēšanu izn^ianu,
Dins Rasks petīcijas iesniedzē­jiem
paidcaidrōja, ka viņš kongresā
ciniiBies. lai panākitu ieceiļošanas 11-
, 1 j ^ ^ ^ ,kuma grozīšanu, kas pavērtu plašāk
BBC politiskais redaktors R«^)erts Uup^ ^ ^y pt^ītL^iem bēg-
Grehems pasvītroja ka «tautas pa- jiem. Ārlietu vicemlnistrs norādīja,
domei» «^H?J^ek§du^ties^u^^^ IRO drīzumā uzsāks BkdivL, M
ka tā var Pajstjvēt ^dsu V ā c ^ Ja nosūtītu bēgļiem 100.000 saiņu,
tik daudz cUveku izteikušies pret' ^
šo institūtu pat Austrumvācijā. Dī­vains
sākumā liekas ari tas apstāk­lis,
ka SED uzdevusi tik lielu pret-1
balsotāju skaitu. Vienīgais iz­skaidrojums
ir tas, ka Padomju Sa­vienība
šo faktu izmantos, lai Parī­zes
konferencē apgalvotu, ka Aus­trumvācijā
vēlēšanas bija brīvas.
Ģen. Klejs pret
Uidoiias Avizes
izdošana piedalīs aif
DangaTas Vanagi
Anglijas latviešu sabiedrisko dzīvi
pašreiz iezīmē divi. apstākļi, no ku­riem
<3ziesmu dia^u tuvošanās 17.
llirlAftrr;c)tQspni^EJ1lrifiti HlvVililmrI^dat^niui tas tleS^l svkal^r agla]^n vpaāirrāruknuās tasiUm, tJuos
Otrdien savas kundzes pavad^ā
S^Klef^Sa ^ aagt ^ ' ^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^^
dīja armijas ministrs Džonsens ar 2^™^^: ^Komponists . Alb. JSrajs,
aucstaciem amerik^ virMiiddem \ ^ ^ ^ ^ Jau kof^ kba laika ^^VTSafuzStoS^^^ dzīvei, bet
par godu rikoja pieņemšanu. S M r « « « ^ ^
nerāKs Klefc, darbodamies V§^fi,r!^ 20 Aižādu v^āļu
pierādījis i^vi^lSnawvli^^^ — lovartetu un dubuit-dents.
„Viņa darba panākumus no-^^^^^^^J^S^
vērtēs ie tikai Savienotās / Valstis,
bet ari visa cilvēce." TJzruiias bd-gās
prezidents Trumens pasniedza f^^^ļ^ «^«^^
ģenerālim Kl^am augstu amer&ā- H^f^ ^
nu tfoHft yTm4 I Zulkss vfru kofls, uu daudzām veca-
V^^™' ^^ . -I - dziedātāju vienībām tagad pie-
No Balta nama Klejs devas .uz vienojies k\«Jls dcaits jaunradītu an-ckuc
mtagruetsau ,I kzšuirp rtuesicieas ĪpSaUr utzāndmu uv. dVsāt-s1] saniblu.
formu, kas nodrošina dlvSca tiesi- ļ Otrs Izcils noskums Anglijas lat-bas.
teica ģenerālis. Rietumu de-1 viešu dzīvē ir vienošanās par Helā-mokratijas
divite gadus veltīgi iz- ļ ko turienēs latviešu organizāciju sa-pūlējušās
radīt vienotu Vāciju, jo|dari>ību «Londonas Avīzes** izdoša-kāda
valsts respdctējusi tikai divus Inā, kurā tagad iesaistīti ari Dauga-principus:
saņemt pēc iespējas vairāki vas Vanagi, kļūstot par šī laikraksta
reparāciili un nodibināt policijas ļllilzizdevējiem. Maija sākumā Lon-valsti.
Vēlāk ģenerālis Klejs pieņē-ļdonā, IpaSā laikraksta izdevēju sēdē
ma presi armijas ministrijas telpās, I Daugavas Vanagu ftmda pārstāvji ie-defclarēdams,
ka viņu ļoti uztrauktu!sniedza fonda viddes priekšlikumu
ziņa par amerikāņu karaspēka at- ļ iestāties Londonas Avīzes izdevēju
vilkšanu no Vācijas. To varētu vie- saimē. Sanāksme to akceptēja vien-nīgi
samazināt vai novietot citur vā- balsīgi, un laikraksta turpmākai
cu territorijā. Ģenerālis piebilda, ka šaimniecLtoi vadībai izraudzīja
Eiropā ļaudis nebaidSffl no kara. Pre-ļ Londkmas Avīzes saimniecisko adml-zidents
Trumens paaugstināja Kle-[nistrāciju, kurā piedalās lielāko Ang-ju
par arm^as ģenerāli. lijas latviešu organizāciju pārstāvji
i i
i-Sļ
m
i'.
Jl