Bavarijas Latviesu vestnesis, December 31, 1951

              4 L A T V I J A Pirmdien; 1951. g. 31.'decembrī
SŪTNIS DR. O.GROSVALDS UZRUNA TAUTIEŠUS LATVIJĀ
Mūs u Pa r Iz es 11 d z s t r ā d n i e k a s p e c l ā 1 z i ņ o ] u m s
Kamēr UN politiskajā koimi»!jā atou
naidīgo bloku pairstāvji krusto šķēpus
par ASV kongiešā pieņemto ^s-av-fitarpējās
darošTbas" iikumiu (100 nulj.
dol. asignējums)/ Lai'vij'a'S, Lietuvas,
No daudzām Vācijas pusēm man sū- ktoāk. Kā zināms, IRO darbu bēgļu
Apvieoiot-o nādju 'bēgļu aiugstā ko-m/
isāi-a pārstāvis Vāicij ā Arnoids -Roi-holts,
kura birojs līdz šiin atradās
' Bonnā, ar 1, jaoivāTi pāTceliiš to uz
Bad Godesibergu, Kōlnersstrasse 89/91.,
tāir. B^aid. Ģodlesfeg 5928. Birojs sā­cis
izdot m ē i i ^ Mdrmācijas bije'te-nu,
kiirā-ždņo par visu jauiīāko^^^^^^^^^^^
likumidošļainā, ias varētu skart UN
bēgļu a<uļgsitā komiisāra mainidātana pa^^^^
k)aiUto«s Dēgļuis, kāj arī sdegs bēgltis
interesējošu informāciju pait sociālās
«ļprūpes uc. nozarēm.
Bēgļu auigistā komiisāra (BAK) bi­rojs
principā . nieivaŗ a.p^rādāt ne­vācu
bē0u inijdvi'dtiālns^^^ g^
lokālā plāksnē, tomēr atzīts par M -
derīgu sevišķi nozīmīgos ga^j'umos
iejauikties, sevišķi ja ruma par izrai­dīšanu
vai izdoš-anu, kīiājiem tiesību
pāirkāpumiiem), tāpat svarīgos
mos;~ ko loikaļos ietvaros ņav
ļam^ «itrisinlt!-:
ziņot tiešd BAK pārstāvim, pievieno*
,jot vajadzīgos faktu niateriiāte.
Bēgļu aoigstais V komisāTs vienojies
pārņenDt visus IRO rokās esošos do-ķum^
ttus, kus: attiecas uz pārvieto
' tām persionām). Pagaidiāin tos depo­nēs
pie BAK pārstāvja Bad Godes-berga,
bet par dokumentu galīgo no-v^
ietdjumu vēl ļnotieksairunas. To® pa­redzēts
sakāirt-tit sava veiidia biibliotē-kā,
'kur tie bus pieejami tikai uz to
tiesībām personām, '
' Kā informēlusi Bonnas ārlietu
niisitrija, Rietumivācija janvāri pare
dKot Tiatlfieēt starptautisko bēgļii ķon'
venciju, kp Ēonnas vaMTbas lietve-diis
Ņujoricā: parakstīja 19, novemtbri
Igaunijas sūtņi, kā arī Polijas, Ungā­rijas,
lRumānijas un Cechoslovakijas
nacionālo komiteju ļpārstāvji panākus;
audienci pie UN ģenerālsekretāra
vietn. B. Kohena, kam 20. decemībrī
iesniedza kollektivu notu reizē air ko^
>īgu memorandu, kā arī atsevišķu no
katras augšminētās tautības, par ma­su
deportācijām), kuras šais zemēs no­tikušas
um vēl turpinās.
Pēc audiences turpat Saijo pilī mū­su
sūtnis Parīzē Dr. 0. Grosvalds
Latvijas korespondentam izteicās: ,,Mr
Ķohens ļv labi orientēj as šinī jautā-juma.
Plaši pāirruinājām iespējas, kā­dā
veida eventuāli varētu to ierosi­nāt
un iztirzāt UN kopsapfulcē resp,
attiecīgajās komisijās. Pēc manām
domām, ši jautājuma aplūkošana va­rētu
sākties trešajā, t. i . sociālo; hu­manitāro
un kultūras lietu komisijā.
Mr. Koheuis solījās . iepazīstināt ar
mūsu iesnieguma; saturu kopsapulces
prezidentu Nervo, kā ari 3. komisi­jas
priekšsēdi Mrs. Figneroa. Bez tam
esam nodomājuši šos pašus tekstus
iesniegt visu UN delegāciju prezi-dentiiem,
kā ari ārpus UN stāvošiem
valstsvīriem un iestādēm, tāpat pre­sei.
Sai sakaritiā jāpiezīmē, ka tāda
paša satura memoranidus mūsu sūtnis
J. Feldmans jau iesniedzis ASV val­dībai,
bet mēs, 7 vaķtu delegāti, šeit;
Parīzē, tos •iesnied^zām 13. decemībrī
Fraincijas Mietti mirtistra bi^idram.^'
Latvijas Ed^strādnieķam bija ari iz­devība
būt kltt, kad mūsu sūtnis šai
paisa ,dienā ierunāja skaņu lentē da­žus
vārdlis mūsu tautiešiem aiz dzelzs
pritetošķam Amerikas balss tos drī-
Tnmā pāiraidiīs uz iatvi Sūtnis tau­tiešiem
pavēstij-a; par nunat iesniegta­jiem
memorandiem, muidinādamis ne­zaudēt
oerlibas un ; ticēt, ka mūsu
pārstāvji šaipus dzelzs priekškara da­ra
visu», lai taisnība un brīvība reiz
uzvarētu. Erve
P a r ī z ē , 20. decembri
tītās vēstulēs tautieši lūdz padomu
daždažādos jautājumos, kas visi sa­plūst
vienā jēdzienā par bēgļu priekš­rocībām.
Visu mūsu velēšanās būtu
baudīt vācu bēgļu priekšrocrbās, bet
prakse ir un l3Ūs aiī uz priekšu citāda
riekā mēs to vēlamdes. :
Lai kāds varētu prasīt vācu iestā­dēm
piešķirt viņam bēgļu priiekšroCī-,
ba&, tam jābūt no vācu bēgļu pārval­des
(Flūchtiingsamt) attiecīga aplie­cība
Flūchtlingsausaveis, Saziņā ar
katras zemes likumiem, bēgļus sa-daila
vairākās kategorijās, bet pamat­kategorija
ir ar FIūchtl:ngs'au&weis
A. Šādas apliecības, cik man zināms,
ir dabūjuši tikai nedaudzi latvieši, Uz
to pamata 4 reizes gadā var dabūt
dzelzceļa biļetes ar 50 proc. paze­minājumu
braukšanai pēc lūdzēja no­rādījumiem.
Tāpat vi'siem bēgļiem ir
atvieglojumi algas nodokļa lietās', jo
tiem no bruto ailgas atskaita zināmu
paušālisummu mēnesī, ko ar algas no­dokli
nevar aplikt. Tā viņi maksā
mazāku algas nodokli un ir'l'a'bākā si­tuācijā
nekā līdzīgs darba ņēmējs tai
pašā,darba vietā. Bez tam bēgļiem ir
ties'Iba prasīt atskaitīt no gada 'bru­to
.algas zināmu summu apģērba um
mā jsaimaiiecTbas piedierumu iegādei
Šinī ziņā prakse vācu iestādēs ir da­žāda,
jo, dažas atzīst IRO bēgļu a.p-liecības,
bet lielākā daļa nē. Arī dzī­vokļu
sagādē bēgļiem ir priekšrocī­bas
pret citiem, kuriem tādas aplie­cības
nav.
Vēl nav izdoti lizpildnoteikumi pie
pag. gadā pieņemtā likuma par bez
; dzimtenes* palikušo ārzemnieku tiesī­bām
Vācija. Savā laikā par šo jau­tājumu
jau rakstīju Latvij ā. Vairāk^
kāirtīgie IRO iesniegumi Boniriiai par
par šo noteikumu • iz došanu un p ar
begļu pielīdzinēšanu vāciešiem līdz šim
palrlikuši bez sekmēm. Vācu iestādēm
pašām ir pilnas rokas darba, kārtojot
vācu bēgļu lietas, it sievišķi tanīs
zemēs, kurās bēgļi sastāda lielu da
ju no iedzīvotājiem.- Ja būtu izd'oti
mdnētie izpildnoteikumi,: daža laba
jautājuma izkārtošana sekmētos daudz
tiesiskā aizsaidzībā ta^gad pārņēmis
Apvienoto nāciju' bēgļu koriīisārs ar
pārstāvi Bad Godesbergā. Atliek gai­dīt,
kad šos izpiMnoteikumus beidzot
izdos, jo tas mums būs liels atvieglo-
JuTns.\',;,/^-,^-
'Arī ts. "Sofortlviife likuma priekšr
rocības — pabalsti izglītības turpinā­šanai,
uztura naudas maksa veciem
cUvēkiiem atkarīga no tā, vai lū­dzējam
ir vai nav minētā 'bēgļu ap­liecība,
tāpat daudzos citos gadi!jumos.
No sacītā redzams, kāpēc jautā­jumi
bieži nekārtojas tS, kā mēs to
vēlētos. Mēs Vācijā esam svešas
valsts pavalstnieki, bet savas zemes
pavalstniekiem
priekšrocības.
vienmēr jdažādaš
Mag. iur. J. Klucis
AP • • 0
9*\ m ztņas
D i e v k a l p o j u m i :
Dievkalpojums Londonā, prāv. E. Bergs,
Kristus bazn., MontpeUet Place, 6. Janvāri
pi.-n.
Latvieša Mieta draudze Londonā, prāv. 1.
Bergs, draudzes vakars, 10, Fairfar Rd., 9.
jnnv. pl. 19ļ Kanādas māc, H. Hartiga re­ferāts
Kanāda un tās baznīcas dzīve (angļu
valodā); tējas galds. — Kristīts: Juris Māris
Rozītis. '
Vldusanglijas draudze, māc. E. Sarkanbār­dis,
Lesteras latviešu s^oķs eglītes vakars ar
bērnu ōpdSvihāSanu, draudzes zālē, 6, janv.
pl. 17i tējas galds un rotaļas; ieeja pret zie­dojumiem
latviešu skolai.
Ziemeļangilias-Bradfordas draudze, māc. R.
Āboliņš. — kristīta: Aija - Vija Dišler.e. —
Laulāti: Jānis Brants ar Mariju Grinšgli un
Jfinls\Ruliņš ar Veru Krauzi.
Ar IŖd, palīdzību no Vācijas izce-
PPV sfeaits novemībrī sasniedza;
rekordu — 17.056. Ievērojot to, ka
īpaši ļCanMa un Brazilija, tāpat ASV
uiG. valstis novemībrī uzņēinušas'Mē­ļāku
bēgļu sk:aitu, novembrī izceļojo­šo
sikaits ir par 4600 lielāks nekā ok­tobri.
Savas darbības 53 mēnešos
IRO izvietojusi 1.023.194 DP, ^bet re^
patriējusi 72.775. Decembra sākumā
IRO aprūpē vēl bija 64.754 bēgļu.
IRO iestādes arī par decemībrī pa­redz
iegūt ļoti ievērojamus emigrāci­jas
siķaitļus. Minchenes Funkkazarm-mu
izceļošanas centrs svētku nedēļās
darbojās 'katru dienu, ieskaitot svēt­dienas
un izņemot vienīgi pinņos
Zlem<svētkiļiS, tāpat arī brīvprātīgās
pailldzības organizācijas, lai līdz
Jaungadam paspētu izisni'egt iespējama
lielāku skaitu vīzu. Janvāri paredzēti
tikai nedaudzi kuģu transporti, sāko­ties
IRO likvidācijai. SagaidāmiS> ķa
organizācijas īrētos kugus drizumiā
pārņēmis Briselē 23 valstu nadabinātā
pagaidu komiiteja izceļotāju izvietoša-
• no Eiropas.
^ {Pārnesums no 1. Ipp.)
Nākošajā — septītajā vaii pat asto­tā
j ā trimdas gada Vācijas 1 atviešieni
nepieciešama vēl tāilāka konsolidēša­nās.
Līdz šim tie bija rezervuārs!, no
kura visu laiku savas rindas papi
dināja dtu emigrācijas zemju latvie-^
šu kopības, bet tagad viņiem jo lie­lākā
mērā pašiem jānostiprina sava
Vācij as latviešu kopība. Ne vis
latviešite pailiek ar sikuniju prātu^
arī ne gluži visi te paldek piespiesti
Nesamērīgi Mels gan paliks Vācijas
latviešu kopībai aprūpējamo skaits
un pašu spēki te bija un būs par ma­ziem
»/ tā ka joprojām būs jāapel? pie
labāk situētajiem tautiešiem; citās
zemēsy- - : •:
, Nobeitdzot šīs Vācijas atskata pie­zīmes,
gribētos pieminēt vēl kādu ap-fetākM.
Vācijā nav vairs daudzu kād­reizējo
kulturālās un saibiedrisikās dzī­ves
iestādljumfu, bet šeit tomēr jo-projāaņ
iznāk latviešu laikraksts, viens
no lieiliā(kajiem uai vecākajiiem; Šī
mēneša sākumā — 3. decembri pagāja
tieši 5 ga^i, kopš Ginobuirgā iznāca
pirmais Latvijas numurs , — . toreiz
Latviešu preses darbinieku sadarbl-bas\
kopfis veidots un izdots. Pieci
ga<ii un 523 numjuri gan nav nekādi
astronomiii^ie skaitļi, bet tomēr runā
savu valodu. Gan Latvija, ko kopš
divunpus ga-diem ieguvusi Latviešu
centrālā komiteja Vacdjā, pieredzējusi
arī krizes brīžus, tomēr nu jau pa­guvis
novīst diažis labs Latvijai veltīgi
^nopīts bēru vainags.
Kādreiz plašajai Vācijas latviešu
saimei izklīstot pa vrsieni kontinen­tiem,
arī Latvija jau kopš gadiem pār-Ģiniegusi
Vaicijiais^ latviešu Ibkāila laik­raksta
uzdevumu ietvarus, turklāt
daudz lielākā mērā; nekā to , varētu
teikt par latviešu laikrak-stiem jeb­kurā
citā. zemē. Šobrīd vairāk par
divām trešdaļām no laikraksta metie­na
aizieti pila tautiešiem āirpus Vāci­jas
— p-a dzelzceļu, kuģois;vaļ lidma-
REDAKUjM
MINCHENES DZELZCEĻNIEKU
; ..ATKLĀJUMS" '
Kopš angļu inženderis Stefensons iz­gudroja
lokomotīvi, dzelzceļa., uzde­vums
bijis gādāt par cilvēku iun pre­ču
ātru un drošu pārvadāšanu. Dzelz­ceļu
.virsvaldes tālab izstrādāja vil­cienu
sarakstus, projektēja jaiuinas II-;
nijas uri uzlaboja vagonu parkus.
Citu uzdevumu sev, turpretim^ saska­tījusi
Nliinc^enes: 'dzelzceļu direkcija,
kas nēs.ein izdotajā oficiālajā vilcienu
siraks>tā (kursbueh Wiņter 7. 10. 51;^
17. 5. 52.) nodarbojusies ar jaupu
zemju V.atrašanu*': kādā no pievieno­ta
jām' kartēm lasām šādas nezīsta-mas
valstis — Estonskaia, Latļriskada
un Litovsiķaia. V.' Vai Minchenes dzelz­ceļniekiem
tiešām nav zibams, ka
pirms sarkano iebrukuma šīs valstis
saucās Eesti^L^pj^ tin Lietuva? Un
vai Minchenes dzelzceļa dkidkcija tie­šām
domiā, ka tad tiesības legāpzēt še
valstu brīvības nolaupīšanu un taisīt
propagandu Kremļa initeresēs, ja lie­lās
rietumu demokrātijas ŠQ varas
aktu nav atzinušas un atbildīgi valsts­vīri
šo, noziegumu asi nosoda, jā,
pat Bonna neatzīst šo valstu isnkoipp-rāciju.
Liekas, būtu visiem labāk, ja
Miimohenes dzelzceļu diirekdiķa vai
rāk rūpētos par neapsargātām pār­brauktuvēm
um tīrību vagonos, nevis
nodiarbotos ar jaumu zemju meklēša­nu,
vecajā Eiropas kontinentā, Igau-liaja,
Latvija un Lietuva bija im būs,
TTienaiļga,; ko par to saka Maskavas
čekašiti un Minchenes dzelzceļnžeki. '
A.^uziņš, Gautiioigā
sit
r zviedri!
Dr.
1
Hai
šī darba
iia.. dc
/ SIMBOLISKA VELTE • ;
Redakcija saņēmusi no Mičigaņas fljt^M^
(Marinē Gitv) sekojošo vēstuli aŗ pievij
notiem 5 dolāriem, kas nodoti tālāk pēc
vēstules autora norādījuma. i. , ļ %
Godājamā • redakcijai Lūdzu, no­dodiet
šos piecus dolārus, kufŗus ie­lieku
vēstule, ģenerālim; R. Eanget-skim,
kuram bija jādzird no citiem
daudz nievu tikai tādēļ, ka viņš ar
saviem leģionāriem cīnījās pret mū^u
kopējo naidnieku. Lai šī mazā v^lte
viņam būtu atminēšanās zīnie no ma­nis
un visiem cdtiem, kas viņu cieni.
Jūsu y: T''.-.
E. Krflmlņš, MičiganŠ, ASV
Šinās apciemiojot tos 32 zemēs visā
pasaulē. So saišu uzturēšanai . ar
mūsu emigrantu lielākā vairuma iz­ejas,
bāza Vāciju, ar šejienes tautie­šiem.,
ka ari starp dažādu zemju lat­viešiem
l^atvija - grib visiem spēkiem,
kalpot arī uz priekšu, atstājot, kā līdz
šiiii. neievērotus nepelnītus uri daž-.
kārt arī pavisam. nevietā notēmētus
uzbruikumins, vai vienu otru apšaulbā-miu
centienu no ārpuses parādīt tai
„īsto ceļu". Šai darbā Latvija der uz
tautiešu nemiazinātu interesi uri atbal­stu
arī nākošajā gadā.
g v . l u t b ^^
ir tikai:
00 baznitas a]
luaidzīgas ziiņ<
izkārt die
; angļu preses
vai au n(
m dažāc
m
Sandi
R. G . K O RS
II
• frontes stāvokļa raksturojums Kur
zemē 1944. g. Ziemsvētku priekšvaka­rā,
kā ar! sīki dati par kaiiJu norisi
23. un 24. decembri. Rakstā sastopam
vairāku pazīstamu mūsu karavīru
vārdus un soli pa splim izsekojam
kaujā mums visiem tuvās vietās.
1. Stāvoklis Kurzemes cietoksnī 1944.
gada 22. decembrī p l 24
19. divīzija ^ ieņēma frontes iecirkni
starp Anneniekiem un Pečuriem. Di-vīzij.
ās daļa? bija novietotas šādi:
labā spārnā 6. grenadieru pulks (44.)
ar piedalīto 19. fizilieŗu bataijonui, di­vīzijas
centra iecirkni 2. gren. p.
(43.) starp Lufciķu mežsarga mājām un
. Bērzbsķk Šā pulka II btl. atradās di­vīzijas
rezervē Mežmaļos, Mežusar-ga
rajonā. Divīzijas kreisā spārnā 1.
greņ. p. (42) starp Bērzbeķi im Peču­riem.
, Pa labi no 19. div. atradās
vācu 93. div., bet pa kreisi vācu 21.
Luftwaiffen Felddivision, kas sastāvēja
^ ņo\ Mauku zemes personāla karavī­riem.
21. div. bija pakļauta. latviešu
7. gren. p. (106.). Tas bija saformēts
no dažu robežsargu pulku atliekām
un ieņēma iecirkni starp Krūmiešlem
un Sudmaļiein. Artilērijas grupējumā
biija: tiešam pabalstam — 6.' pulkam
1. art. p. viens divizions, 2. pulkam —
otrs, 1. puikam 2. art. p. viens
zioni. Pārējie vieg-Me divizioni,
tiem maj. Insberga komandētais,
norīkoti vācu 21. div. atbalstam,
2. Kaujas norise
23. dec emb r I pl. 9 sakās krievu
artaJeriskā sagatavošana visā 19. un
21. 'tr. leatital, lai neparādītu īsto
8aJā turpinājumā sniegti vispārējā uzbrukuma viētu. Pret 1. p. un visā
21. div. ieciirkiil krievi laida darbā
kaujas aviāciju. Brīžiem gaisā bija
vairāk nekā 500 mašīnu, kas ar klāja;
ieročiem im bumbām uzbruka aizstā­vētājiem
visā taktiskā dziļumā. Pēc
apm. 2 stundu arfcilerrskās sagatavoša­nas
krievi sāka uzbri&umu Sudmalu
un Rudiņu joslā pret 21. div. un 19.
div. kreisā spārnā «īsošo 1. p. II btl.
Uzbrukuma smagumpunkts bija vērsts
pret 21. div. centru, kur kaujā svie­da
veselu tanku korpusu. Citās vietās
uzbruka stipras krievu kājnieku for-m'ādjas.
Visā tiabrukuma frontē krie­viem
izdevās iebrukumi, un pusdienas
laiDcā viņu priekšējās vienības bija
sasniegušas Priežusargu Rumbiņu
—• Krimūnu •— Pienavas — Ir|>es lī­niju,
Priežusairgo® atradās 2. p. II btl.
majora Ruka vadībā. Šai vienībai
uzdeva nosprostot iebrukušo ienaid-nieku,
pie kam taktiskā ziņā to pa­kļāva
1. puikam. Krievi bija izrāvu­ši
es 1. p. II btl. iecirknim cauri, ap­iedami
nopietnākos atbalstpuņktus.
Starp tiem krievu aizmugurē palika
atbalsta punktu garni^oii; Staros un
Audžos, kas turpināja cīņu. Pie vācu
21. div. ielauzušies krievu tanki rāvās
cauri kājnieku pozīcijai, lai realizētu
mūsu aizstāvēšanās pozīcijas pārrāvu­mu.
Vācu 21. div. daļas smagajā vie-suļugunl
bija cietņšas līdz 50 prQC.
zaudējumu un krievu tanku masām
neizrādīja nopietnu pretestību. Stā-
Likā-9, ka krievu tankiem ceļš uz
Ventspili vaļā, kas nozīmētu Kur­zemes
cietokšņa tūlītēju gailu.
Bet tad kriievu tanki uzdūrās uz ne­gaidītu
pretestību: Bērzu, Dirbu, Sūnu
un Rumbiņu māju rajonā ŗio ļoti labi
maskētām: pozicijām maj. N. un maj.
Insberga artilērijas divizioni uzsāka
uguns kauju ar tankiem,^ šaujot ar tie­šo
tēmēšanu. Varenajā tanku un arti­lērijas
divkaujā uzvarēja latviešu
artileristi: kaujas laukā dūmodami
dega 14 sašauti krievu tanki, daudzi
citi bija bojāta un pazuda no kaujas
lauka, kamēr .pārējie palika respek­tējamā
attālumā un šāva, bet uz priek­šu
nevirzījās, līdz pievakarē no kau­jas
lauka pazuda arī tie. Kopā ar
tankiem līdz 70 m tuvu baterijām pie­nāca
ari tankiem uzsēdinātie kājnie­ki,
kas tomēr nespēja pacelties trie­cienam
un sturmēt mūsu baterijas.
Pievakarē krievu kājniekus prettrier
cienā atspieda atpakaļ. Tā, pateico­ties
artileriiS'tu, sevišķi maj. N. .aukst-asin.
ībai un nelokāmai pretestības gri­bai,
tika novērsts šis frontes pārrā­vums.
Mūsu.artilērijas zaudējumi kā
cilvēkos, tā materiālā daļā bija ievē­rojami.
Toties kaujā bdja. sadragātas
[krievu tanku korpusa 2 brigādes. Jā­piezīmē,
ka krievu tanku korpuss
bija drusku mazāks par; vācu tanku
divīziju, kurā skaitījās līdz 200 tanku.
7. p. iecirknī krievi, lietojot jaunu
taktisku paņēmienu, panāca dziļu ie^-
brukumu, tādēļ ka viesuļuguns laika
no ierindas bija izsisti visi kājnieku
smagie ieroči, kā arī visas arti Ieris tu
priekšējo novērotāju komandas līdz
ar saviem sakaru līdzekļiem, Viesuļ­uguns
beigās krievu ^ kājnieki atradās
dziļi 7. p. aizstāvēšanās iekārtā: II btl.
iecirknī krievi bija sasnieguši Piena-vu,
bet i btl. iecirknī Irbes, abās vie-tuB.
Stāvokli pasliktināja vēl tas, ka ļumā un ap pl. 10^30 sāka kājnieku
bija ievainots I btl. komanidi,eris kpt.
Salmiņš, bez tam gandrīz visi jaunā­kie
virsniieki bija izsisti no ierindas.
7. p. visumā bija cietis ap 60 proc.
zaudējumu. Steigā pievilka jaunus
artilerijias priekšējos novērotājus, ar
ko stāvokli jūtami uzlaboja, jo kāj­niekiem
varēja sniegt tik nepiecie­šamo
artilērijas pabalstu. Tā ienaid­nieka
spiedienu jūtami nobremzēja.
Turpinot uzbrukt, pievakarē krievi ie­ņēma
Rimeikas, kur atradās III btl.
komandpunkts. Bataljona komandie­ris
kpt. N. tūliņ pārgāja prettriecie­nā
un Rimeikas. atguva, pie kam viņu
pašu; ievainoja abās kājās. Visu nakti
pulka vienības lielā steigā centās no­stiprināties
jaunajā pozīcijā.
24. d e c e m b r ī pL 7 stāvoklis bija
šāds: labā spārnā 6.^ p., tad 2. p. I btl.
un 1. p. I btl. bija savos vecos ieraku-moš,
jo 23. dec. krievi te neuzbruka.
Fronte tālāk uz ziemeļiem bija izvei­dojusies-
Straģu; Jenku, Audžu, Jāt­nieku,
Rumbiņu, Kātiņu, Pienavas un
Dirbu rajonā fronte ne­īsti
stabila, kādēļ tur stāvokli ne­varēja
precizēt. Iebrukuma vietas no-sprostošanai
pievilka vācu 93. div.
kpt Mora btl. un 2. p.kpt, Krasta
improvizēto btl. Dirbu rajonā jau cī­nījās
pltn. Taubes sapieru btl., ciešot
ievērojanius , zaudējumus nemitīgos
krievu triecienos. Lai stāvokli te uz-labotu,
divīzija pieveda t. s. kaujas
sķohi vltn. Ancāna vadībā ap 180
vīru stiprumā. Iepriekš te bija dnī-jūsas
dažādas mazākas vācu Vienības,
kuru atliekas vēl -turējās prettanku
gravL :;.„:
Ar gaismu krievi turpināja uzbru­kumus,
paplašinot tos arī pret 6, p!
fronti. Šeit ienaidnieks brāza gandrīz
voklis šeit kļuva pavisam. kritisks, ļ tās apdraudot bataljonu koniandpunk-1 2 stundu viesuļuguni visa pulka dzi-uzbrukumu
ar smiagumpunktu pret II
btl., ko komandēja maj. Zālltis. Krie­vu
uzbrukumiu atsita. Gan ienaidnieks
savus uzbrukumus atkārtoja veļ trīs
reizes, taču tie visi sabruka 6. p.
ugunīi Šie krievu uzbrukumi ' skāra
arī' fiziiie'ŗu btl. kreiso spārnu, kur pa­nāca
nelielu iebrukumu, bet fizilieŗi
to liikviidēja tūlīlļējā prettrieciena.
Ar nemazinātu sparu krievi turpinā­ja
uzbrukumus vakardienas vietā pret
Jātniekiem, Tēviņiem ūin DirbānL Šinī
dienā 2. p. II btl. atdeva atpakaļ 2. p.
komandieriap, bez tam viņam pakļāva
Mora, kā arī Krasta bataljonu. Ar
Ruka uņ Mora bataljonu bija jāizdara
pretuzbrukums Priežusargu — Pakuļu
Anūžu virzienā. Pretuzbrukumu.
veica sekmīgi, un krievus te a
atpakaļ, > ,
Vltn. Ancāna kaujas grupa kopā.
ar kādu vācu kaujas skolu cīnījās
Dirbu rajonā. Šeit, meklējot iespēju
izšķīrējam pārrāvumam, krievi uzbru­ka
ar ļoti stipriem spēkiem. Tā kā ši
as grupa nevarēja ieņemt plašu
, tad. krievi aizslīdēja gar tās
em un grupu ielenca. ļ ":
1. p. ar savām rezervēm vltn. N.
ā atbrīvoja Staru atbalstā punk­ta
garnizonu, kur Itn. Gaigals ielenkts
bija cīnījies ilgāk par diennakti. ;
Jātnieku un Bērza māju rajonu tu^
rēja kpt: Krasta improvizētais btl, kas
a no 2. p. sapieru vada, ar-
G, no Pr€
zidzi!
bufetes
utoest laaikā, bufet
I. G, to pacel
jiiniļi(
fcglē
lāpēc ka tiem
>rāļu dži<
Kn» korāļus
' ffi Oiijāš/'' -viļ
sodīti
^ viijāem jam<
«tlīidzlia.
laikraiķ&tšļ
??fiāQianālā i^tl
bra<Mor(iieša
^•«iVko esot-
St Angļu
ļ^^jiļniaeka at
^^dadiiettu ar
liesmām.
% paša stāsi
lielu
'^cīnītājiem bdi
Tšpēc arī
' * Reganu
Ir'
l^%i!<W
^"%lmi3.(
.^izviset
sa
300 b»
tileristu traukšņa komandas, 2. p.
riteņbraucēju vada Itn.N. vadībā un
kpt N. traukšņa rotas. (Traukšņa ro­tas
sastādījās no saimnieciskā perso­nāla.)
Arī 'tē kauja iedegās ar milzu
sparu. Pateicoties artilērijas un trie-;
denliielgabalu blīvam atbalstam, krie­vi
šo'dien te panākumus neguva, un
t. Krasts visus uzbrukumus atsita.
(Turpinājums sekos)