Bavarijas Latviesu vestnesis, December 31, 1951

              !
I
1'
' _! r
ļ
ī
6 L A T V I J A
OĻĢERTS LIEPIŅ5
Sī gada 20. decembrī mūsu ievēTO-ķmajm
skalmes m ra«kstniecFbas kri­t
i ķ e i Paui-ai Jeger-Fredniianei piepil­dījās
65 mūža gadi, . *
Viņas vārds ir raaijami sads-tīts
ar mūsu mākslas dzīves bagātāko pe-liodu
— neatkarība* laimīgajos div-ctesnut
gados (kas pagarinās vēl par
10 gadiem), pdeskaitot kara laiku un
Mazās tatvija3posmiu' tiimdā, kad art
māikš'k vēfl viļņojās diec&gan augstu).
Tāpat kā viņas iennīļotā paraiugnesēj a
Anna Brigadiere, P. J.-Bi, 'sāfcupi rak­stīt
samērā vēlu. (Pirmais apceļrējums
par plastikas mākslu Viena vasara
Helleranā iespiests Druva 1913i g.|
aozcltgaĶitāt^d svinēsim mūsu autores
40 gaidii diarlia atceri, Pastā'Vīgas kri­tiķes
pieņākum^^^ seko­jot
vecmeistara Teodora Zeiferta pa-mud'inājuimam,
tikai kopš 1921. g.)
Bet sis a'pstā|clis. mūsu kultūraii'ir bijis
-.laimīgs, jo ļP.JrPr; ienākusi^
druvā 'jau kā nobriedusi personībaj
latvisko saudcsēdama un kopdama,
viņa allaž paturējusi roka VakareiTO-pas
niērauklas, ķuŗas māikslu iepaāi^
nusi ceļojumos un grāmatās. Kritiķes
darbn sekmējusi pamiatīgā teātra pa­zīšana
(beigusi Duibura dramatiskos
kursus), personīgais kontakts, ar ak­tieriem
un rakstniekiem, tāpat iedzim­tas
labas valpdiasim^^s^^
Selt P. J.-Fr. dzīves un darba svarī­gākie
dati: dzimusi Tuikuma ap-r. Vec-moku
Kūļos, studējusi baitu filoloģiju
La/tvijas uaiiversitā tē. Cenzēta par Jat-viiešu
valodas skolotāju vidusskolā".
Strādājusi par skolotāju Latvijā no
1906. līdĶ 1922. g. Bijuša teatŗa kriti­ķe
Izglītrbas; mimstrija.s mēnešrakstā,
iiiiiHUiimimiiiiiiļļuinuiiiiiuiiiiiiin
LATVIJA APCIUMO LASĪTĀJUS
universitātē un dramaturģe Libekas
teātrī. Tagad atjaunojusi Annas Bri-gadietes
fondoi pie ALAs.
Apmēram 20 gados, mūsu skatuves
mākslas attīstībai , «ekodama un to
veicinādama, P. J.-Fr* iekarojusi vie­nu
no laibāķajiem vārdiem latviešu
teātra vērtētāju vidū. Sājos gados gan
nebija sevišķu jaunumu dramatiskajā
Literatūrā (atskaitot M. Žīvertu uņ
Anši. Eglīti pēdēja- kikā), jo Raiņa,
Blaumaņa tin arī Brigaderes lielie dar­bi
sacerēti jau agrāk, — toties tēlotā­jos
izauga un piepildīja sevi tādas
personī'bas kā AJise Brecbrniane/ Lud-milila
Spilberģe, Litija Ērika, Jānds Sa­bērts,
Jānis Lejiņš, Kārlis Veics, Edu­ards
3mllģis, Jānis Osds uc.
P. }.-Fr. aizrautīgi iemīlēja īļ>aši
pirmo divņ še minēto aktrišu mākslu,
bet arī EmīMjas Viestures, Paulas
Baltābolas uc. Nav nejabšība, ka ļju-bilāiiB
ar īpašu dedzību, pievērsusies
tieši latvju sievietes darbam kuuturā,
to pētīdamia un cildinādama gan ļ re­cenzijās
(kas ir mūsu ;teātra vēsturei
neatņemiamas), gan apcerējumos. Pir­mos
stipros telitŗa iespaidus P. J.-Fr.
guvusi no lielās mākslinieces Daces
Akmieņtiņās, paar kuru sacerētā mono­grāfija
(1929. g.) ir viens no mūsu
teāitŗa stūrakmeņiem/ Bet arī aktiera
-~ vīrieša darbu P. J.-Fr. mācējusi iz-pŗast
un atzinīgi novērtēt, ka Liecina
viņas :gŗāmiata Skatuves mākslinieku
siluetes (1938. g.). Vairāk mīlēdama
reālistiski psīcholoģisko virzienu uņ
būdiama saaugusi ar Nacionā'lo teātri,
P. J.-Fr. mācējusi novērtēt arī teatrā­lās
mākslas stilistikas meklējumus
(ievads par Smiļģi Dailes teātra 25 g.
jubilejas izdevumā 1937. g.). Labi pa­zīdama
klasdķus un veco dramatiskās
mākslas teorētiķu prasības pēc cīņas
kā teātra pamaitelementa, P. J.-Fr, labi
pratusi atšifrē^ arī modernistu drama­tiskos
mēģināf-umus up sa^niegunvus.
Viņas lielāka cieņa tomēr piiederējus.i
Anniai Brigaderei, kuras p^ /daļai per­sonīga
likteņa drāma Uga (1921. g.)
ārkārtīgi dziļi' ietekmējusi: mūsu ju-
IbHāri. Viņa saskatījusi
laikmetā jaunās sabiedriskās
mas un toģ^as titullomā ta laika mo­dernās
sievietes' personiificējumu, kas
grib būt vīrietim līdzvērtīga sabied­riskā
d-zīvē un imponēt arš ar savu
garīgo personību, ne tikai kā sieviete
vien. ^ i
P. J.-Fr. atsauksmes un studijas par
šo liļgu cieši satuvināja viņu; ar Annu
Brigaderi. Draudzība turpinājusies
ilgus gadns, un kritiķe tad palikusi uz­ticīga
arī pēc drāmatiķes nāves, kop­dama
viņas piemiņu Brigaderes fonda
komitejā, kas atjaunota tagad trimdā.
Bet P. J.-Fr.' savās interesēs nav bi-juisi
iaura, Viņa bijusi starp pinniem
Jāņa Vesela atziņējieta ūn veltījusi
tam garāku; apcerējumAi (1928. g.), kuir
a talants taču ir tik pretējs
Stokholmas operai
jauns
Liepājas operas baletmeistars A l ­berts
Kozlovskis jau trešo gadu Zvied­rijā
vada Stokhoimas karaliskās ope-ras
baletskolu. Viņ'a darbs šai laikā
guv^ vispārēju atzinību, un zviedru
kritika priecājas, ka viņu balets sāk
iegūt starptautisku' gatavību. Pēc
vairāk vai mazāk laimīgiem piedzīvo­jumu
em ar dažiem Vakarēiropas balet­meistariem,
operas d-irekcija galvenā
baletmeistara amatu tagad piedāvā­jusi
Al-b. Koziovskim un pieņēmusi
arī viņa iesmegpo līguma projektu, ko
vēl pārstrādās.; Oficiāli Kozlovskis
skaitīsies amatā ar . 1. janvāri, bet
faktiski jau sāc.is pMīi jamos pie­nākumus,
i
Kozlovska spējām lielu slavu sagā­dājis
operas pēdējais baleta jaunumu
vakars, kiir mūsu baletmeistara bija
steidzamā kārta iestudējis Lielo kla-
VECGADV V A K A R A PĀRDOMAS
Galvenais baletmeistars A. Kozlovskis ar
kundzi - T baleta māksi. Ņ. Dombrovsku
sisko ungāru soli no Glazunova Rai­mondas
pieciem dejotāju pāriem. Gal­venajā
pārī bija operas labākie spēki
Bjērns Holmgrēns ^ un Gunnele Lind-grēne,
bet citos kordebaleta spējīgā­kie
audzēkņi, „Atsevišķas variācijas
uzvedumā," kā raksta lielā galvaspdl-
Mazs nn liels, Jauns tin vecs pagājuSbs 5
trimdas gados kopš 1946. g. lastļis mūsu lalk
rakstu Latvija. Kā torielz, tā šodien tas ir
ļgaldits viesis gbn aizļfuā, gan Vācijā tin ci<
tās Eiropas zen
iznēsā laikrakstu < Grālenašavas nometnē/ un
nepacietīgākās
, barakas kāpnēm
l l l l l l l l l i l l l l l l l l i l l l l i
pēc tam 5 ga
ē?. Uzņēmumā mazais Mikus
lasītājas ,to veŗ vaļā Jau uz
u i i i i i n i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i m i i
iius (1929.—34. g.) strādā­jusi
par teātra kritiķi Latvī un nāka­mos
5 gadiuj. Brīvajā Zbmē. Autori
tārā laikmeta bijusi gifeznā žurnāla
Raksti un māksla teātra nodaļas re­daktore.
Vācu M k ā -— teātra uņ l i ­teratūras
kOļnsultante kultūras lietu
departamenf^. Trimdā —. literatūras
skolotāja Blmsihonias ģi&iiazijā, drā
mātišķās st dijas vadītāja Baltijas
Ārkārtīgi asā kritika, ko dažādos
dzīves novados trimdā esam vērsuši
pret sevi, ir gan dažreiz bijnsi svē­tīga,
bet visumā panākusi stāvokli, ka
savas situācijas novērtējumā bieži lī­dzināmies
sektantiem,; kas pasšaustī-šanu
un vaimanas uzlūko par labu
kalpošanu savai lietai. Lai cik ti­piska
emigrācijas pazīme tā būtu, tā
tomēr nedrīkst novērst uzmanību no
lietām, kas atrodas ārpus pārdzīvo-j'umu
loka un mūsoi bieži visai lietiš-ļcajā,
bet dažreiz ^rī donkidiotiskajā
^cīņā par Latvijas brīvības atgūšanu
ir ar centrālu nozīmi Pasaule vairs
nav jāpārliecina, ka komūjņisms ir
ļauns, un ir daudz arī darīts, lai pa­rādītu
. viņai, ko esam cietuši no tā.
Mūsu šausmu pilnie stāsti, kaut arī
tie ne visur atradusi dzirdīgas ausis,
kas pavērušās humanitātes un cilvē­ces
ideālu vārdā, tomēr daudzās vie­tās,
īpaši konservatīvās vai izteikti
Saimnieciski vitālās zemēs, noderē­juši
par interesantu, saistošu laikā
kavēkli, līdzīgu dēku romāna vielai,
no kā var arī daudz mācīties. Arī
tas ir kalpojis mūsu lietai. Bet v i ­sumā
tomēr ir bijis ta, ka mūsu aktī-vitāte
ir apelējusi pie brīvās pasaules
sirdsapziņas, gandrīz pēdējā vietā at­stājot
pašu aktīvo, mērķtiecīgo, plān^
veidīgo cīņu tieši pret mūsu ienaid­nieku
vaigu vaigā ar to. Vai nav pie­nācis,
laiks mainīt taktiku? Un līdz
ar to mums iespējamās propagandas
principus?
Ir jākonstatē divas lietas, kas var
likties paradoksālas un tomēr nav
publicistiska akrobātika, lai ar iedo^
mātu apstākļu apkarošanu dotu iespē­ju
autoram „izvicināt spalvu". No-Šai
ziņā mēs
erovica laikos
Otrkārt —Varbūt latviešu un Lat­vijas
vārd$ sakarā ar komunistu var­mācību
tagad •pasaulē ir vairāk •^nekā
jebkad pazīstams. Bet tikpat kā ne­nozīmīgas
ir zināšanas par šo jēckie-nu
konkrēto saturu. Ja par mums zi­na
dažās oficiālās iestādēs, no kurām
daudz kas atkarīgs, tad arvien vēl
neko nezina plašās tautu ināsas, no
kurām galu galā atkarīgs ne mazāk.
esam turpat, kur Mei-
. V ā c i j ā ļoti daudzi
vismaz nemaldīgi zina, ko nozīmē
kurland un kur tas ir, bet bieži ai\
ne vairāk. Bet tepat. blakus Šveicē
k bijis iespējčims, ka Sveices-Pad. sa­vienības
tuvin āsanās biedrība demon­strē
filmu par Kremļa valsti, ar tajā
redzamām Latvijas ainām un latvie­šiem,
ko datts labs šveicietis vien­tiesīgu
prātu pieraksta stāvu pasauleiI
Kur ir tās arvien vairāk vajadzīgās
grāmatas, žurnāli, lekcijas un raksti
pasaules presē angļu, vācu un franču
valodā, kas' d^kumieoitē -mušu pagātni
un apliecina :[HŪSU tagadnes politisko
domāšanu? Mums gan ir^vairāki iz­devumi,
kas aplūkojuši arī mūsu etnd«
grafiju, vestu politiku, .saimniecību
un kultūru -7- '^lai • mmm arī jauno
Lameja grāmatu vācu
Eiropas likteņu kopībā
taču tie vļsi lielākā vai mazākā
mērā nes komūnismia briesmu statisti-sētas
avīze Stockholms Tidniingen,
,j>^^^skaistākajam, kas^kopš^ ilga j vērojumi liecina, ka dzīves stan-darts
redzēts operā." Pirmuzvedumā ^ septītajā gadā pēc kara beigām pa­Brigaderes
daibail Kritikas par rakst­niecību
satopoļtas krājumā Atziņu ceļi
(1936. g.).
Gribētos atBlmet, ka Pauda Jēger-
Fredmame arī pati ir atzīstama runā­tāja
un deklamētāja. — Pēdējā laikā
viņa sākusi cītīgāk studēt amerikāņu
jauno literatūru un rakstīt par ip.
Visu šo lielo darbu jubilāre paveikusi,
būdama dažkārt ilgākus starpbrīžus
vārīgā organisma aizkavēta, tāpēc v i ­ņas
kultūras griba pelna sevišķu cie­ņu.
Labākos novēlējumus nākotnē!
Jubilārei, kas priekš nepilna gada
ieceļojusi ASV un dzīvo Grimidžas
pilsētiņā, Latviešu preses biedrība
Amerikā rīko godināšanu janvārī
Bostonā. K
publikas aplausi dejotājiem un' balet­meistaram
Koziovskim likuši vērt
priekškaru vaļā savas desmit reizes,
un pats uzvedums kā no visādiem
modemismiem brīva tīra klasiska ba­leta
priekšnesums bija stokholmiešiem
kas jauns. .
\ Kozlovska pieņemšana pastāvīgā
amatā, liekas, nozīmē, ka uz Stok­holmas
operas skatuves nākotnē parā­dīsies
liela stila baleta uzvedumi, kas
pildīs visa vakara programmu. Tagad,
kā to atzīmējis laikraksts Svenska
Dagbladet, baletnieki ^iekļuvuši šab-lonveida
divertismentu periodā": vie-mazām
ceļas arī Pad. savienībā. Tas,
protams, nav revolucionārs saimnie-apvērsums,
ne arī attiecas/uz
visiem padomijas apgaibaMem, bet
fakts nav noliedzamis, kā minētā ten­dence
pastāv. Citiem vārdiem' — tas
nozīmē, ka vismaz vienā prētkomū-
•nisma propagandas novadā dažs kas
ĀIF izdoto B
valodā Latvij<
kas zīmi, ka pamazām kļūst pārāk
konvencionālai. Pasaulei tajā pasļ
laikā jāzina, ko mēs tai nozīmējām
brīvības laikos, kas mēs esam tagad
un kāda ir ^ m ūsu polī taka ūn viedok­lis
pašreizējā situācijā. Ir laiks mai­nīt
taktiku, i)ārejot no komunisma
ļaunuma /ieksŗliikācijas uz sevis pa­rādīšanu
pasaules sabiedriskajai do­mai.
y.'-:-\. v-;-:-./^'-::'^ ;'^"-v-:
Varbūt 1952. gads mums dos pār­maiņas
kā vi'€«nd, tā otrā virzienā. Lai
tā būtu, Pauls Kovaļevskis
KULTŪRAS CHRONIKA
Alberta Sprfldža novelcis Koka sirds tulko^
Jumu sniedzis Bniklinas lietuviešu laikraksts
Darbininkas. ;
T T ^ 7 - - v~*-~ . ^ j . V - I Konstance Miķelsone. ASV raksta Jaunu jārevidē. Un, ja saja heta iedziļinās.' ,„„5n« s«v« «irmo romānu rakstniMd aiz.
izrādās, ka jārevidē ļoti daudz. Ja
pēkšņs karš nenesīs cita rakstura
pārveidības, tad rietumu pasaulei
būs redz jāpārkaļ savi cīņas ieroči un
virs tiem jāpaceļ tīirā hiumānasma ka­rogs,
kurā blakus Ķris,tus mācības un
nā vakarā parasti uzved 2—3 īsākus.,, ^:^Hantika chartas atribūtiem būs maz
baletus. /ijau•z igie ^^;^.v,^i^—.
i- i savākti
:ējā gada
£g. uzvedu-
KORPORĀCIJAS FRATERI^IiAo iMETROPOLITANA 55 GADI
zas na-
^'ferkura simlbolam.
(Turpinājums no 5. Ipp.)
mer aplaudētāji no jauna iedarbīgi
prasīja atkārto jumu, Arsenijs uzkāpa
katedrā, nostājās blakus diriģentam
un sāka ar tļo runāt, bet Vīgners, at­bildot
ar: „Biķuška, publika trebujet"
(Tētiņ, publikā praisa), turpināja vici­nāt
^avu diriģenta zizlis un dziedātāji,
neizpratnē p^r to, kas īsti notiek, tur­pināja
dziedāt Tad Arsenijs it kā
apkampa VīWru, uzspiedās ar visu
savu rniesas' Svaru tā labajai rokai,
lai tā paliktu netustīga,. un mēģināja
tam atņemt diriģenta zizli. Bet Vīg­ners
ar savi: „B?iķuška, publika tre­bujet"
satvēra zizli kreisā rokā un
turpināja dir
ēdams, kļa viņš ar Vīgneru netiek
galā, krustu dziedātāju virzie-nā,
nokāpa
gubernatora
Tā krievu
ģēt. Archierejs. Arsenijs,
demonstrāciju. |> Parafrazējot varētu
teikt, ka arī ^ dziesmas varā uzva­rējusi
gan ne karā, bet novērsusi to,
ka pārkrievinātāji un krievu prese
varētu dižoties un nostādīt latviešus
tādu jēriņu lomā, kas akli skrien pa­kaļ
algotiem krievu ganiem. Bet šie
pēdējie savukārt varēja sūdzēties par
visu ko, tikai ne par to, ka latvieši
nebūtu bez apstājas slavinājuši krie-vu
caru. , ; \-/:/-"•.•./.;".: v;.
Bija šim incidentam IV Latviešu
dziesmu svētkos arī sava pēcspēle.
Tomēr brīvās profesijas advokātam
Jānim Cākstem un brīvmāksliniekam
Ernestam Vīgņeram krievu administrā­cija
. nekā daudz padarīt nevarēja. Ar
atzinību izceļama Vīgneru Ernesta
a drosme, ar kādu viņš uzņēmās
18. decembrī latviešu studentu kor^
porācijas Fraternitas Metro politana
visā pasaulē izkaisītie • locekļi atzī­mēja
korporācijas pastāvēšanais 55.
gardadiienu. Korporācijas šūpulis kārts
Pēterburgā, kur laba tiesa latviešu
akadēmiskais. jaunatnes savas zināša­nas
smēla turienes slavenajās aug­stākās
mācības iestādēs. Toreiz-mūsu
studenti turējās kopā savā Pēterbur­gas
studentu pulciņā, kā arī literāra­jos
vakaros. 19. g. s. beigās nacionāV >^^":
noskaņotajos studentos izauga do^- ^ ^ l "
par latviešu korporācijas dibiinē,ou ap-
Pēterburgā līdzīgi Lettonijai V \
porādjas darbīb# atjaunošanu Rīgā,
un 1924. g. 6. oklobrī grlipa Latvijas
universitātes studentu atjaunoja kor­porāciju,
pārdēvējot to par Fraterni­tas
Metropolitana. Tās devīze: Vie­notiem
spēkiem par godu, draugu,, tēv­zemi.
1926. g. Frat. Metropplitanu
uzņēma Prezidiju konventā. Korpo­rācijas
pastāvēšanas laikā tās lo-'
cekļu sik?'i|, sasniedza 334, un tie ie-
"[•ēPpTOKurors redzamu vietu zinātnes,
jumu: „Šts un sabajadriskā laukā,
operatīvā* niiruši čekas pagrabos
^rga-itēti 22 metropolitāņi, vairāki
varoņu nāvē Kurzemē un citos
un Selonijai Rīgā. Taču cara ^ i i em ņfauju laukos, nogalināti vai maruši
nedeva atļauju. Tomēr droL pārtrūlf bēgļu gaitās. Trimdā atrodas 149
studenti neatsacījās no Iecere i^ļeip.. - " '"' ' ~ •
mas un 1896. g. 18. decembrī 'bi-no
katedras. pie ; sekas, kās viņam varēja:draudēt no
un pārējiem un, kaut ko žanda-rmērijas.
' dzīvi ar tienļi runājot, atstāja svētku
ēku, laikam
oanā, kādā b
Ar daudz rupjākiem un iedarbīgā-gan
vairs ne tai labā
ja šurp nācis.
himnas dziedāšana bija gad Latvijā turpina komunisti, bet ātra konīisijā
padzinuši niinopārkri'evotāju no" lat- tie ar Boze caija chraņī un ar Baķus- priekšgalā. '
viešu dziesmu svētku ēkas un- aizka- ka, publika trebu j et' vien nav pa-, Nodibinoties L
nāja studentu organizāciju 'Fi '^mi­tas
Petropolitana pēc korpo aciju
principiem. Studenti interni nēsāja
korporācijas krāsas — zelts, violets,
zaļš.
: Korporācijā iestājās liels skaits na­cionālo
studentu, : to 'vidū vēlākais
prot. ģen. P. Sniķers (ilggadīgs fili­stru
biedrības priekšnieks, miris cietu­mā
Rīgā), prof. L. Ausējs, sūtnis K.
Ducmanis un senators O. Ozoliņš (visi
trīs aizvesti 1941. g.), komp. prof. P.
Suberts (miris Latvijā 1^948. g.), LU
prorektors prof. A. Vītols (miris
Zviedrijā 1948. g.), inž. P. Stakle (mi­ris
Sibirijā 1943. g.), priv. doc. L.
Gailītis (aizvests 1941. ģ.), prof. med.
M. Veidemanis (miris bēgļu gaitās
Kurzemē), LU prorektors prof. J. Prī-mams
(ASV), LA prarektors prof. A.
Teikrtiianis ; (Zviedrijā), departamentu
direktori J. Stokets (miris), prof. E.~
BrikovSkis (miris trimdā), A. Auziņš,
H. Resnais (trimdā), prof. P. Starcs
(ASV), prof. Stā'lbergs uc. Frat. Petrp-politana
locekļi dzīvi piedalījās Pēter-metropolitāņi,
vairums ASV. Frater-nitas
MetropoMtana trimdā darbību
atjaunoja 1948. g. Eslingenā, bet tagad
tās prezidijs atrodas ASV (Bostonā).
Daži no dibinātājiem un atjaunotājiem
vēl dzīvo un strādā trimdā..
Frat Metropoliitana. 55 gadu atceres
akts notika decembrī^ Bostonā, DV
mītnē, kur mācītājs N . Ozols iesvētīja
jauno korporācijas karogu, bet korpo­rācijas
seniors mag. iur. V . Lambergs
teica svētku runu, norādot, ka korpo­rācijas
vienmēr bijušas Latvijas s-tip-rākie
• balsti un sargi un to biedri
upurējuši pat. savas dzīvības. Perso­nīgus
un rakstiskus sveicienus no­deva
Latviešu korporāciju apvienības
trimdā seniors un ALAs priekšsēdis
prof. P. Lejiņš un citas latviešu kor-porācijas
un sabiedriski darbinieki.
• V.L.
lEGIBA
romānu. Savu pirmo romānu rakstniece ais-sāka,
vēl uzturēdamās Hamburgā. Driba vie­lu
viņa vēl neizpauž. Dzīvodaina St. Paulā,
Minnesota, rakstniece lizņēmusles ari Izdevēja
Sēļzemnleka plānotā sieviešu žurnāla pilekS*
darbus. ••; \
Hugo Pūriņš strādā Deitonā kādā m^nu
fabrikā un va{as brīžos turpina Eiropā pa­sāktos
manuskriptus.
Margarita Kova|evskatak6mā tikko pabei­gusi
Jaunu pasaku bērniem ar pašas tekstu
un ilustrācijām, Darbu rotās 16 daudzkrā*
saiņu zīmējumu. Bez t^m līdz I daļas noslē­gumam
pavirzīts ari- mākslinieces Eiropā pa­sāktais
autobiogrāfiskais romāns Posta puķe,
kura fragmenti savā laikā Vācijā Jau pub­licēti.
- v- _
Vilis lesiņS nodevis kādam apgādam Jau*
nu stāstu un noveļu krājumu Dzirkstis. Darbu
viela smelta gs^lvenā kārtā no latviešu tautas
ciešanu gadiem. '
Baletmeistari^ Eižens leSēevskls, kas, ka-vēts
Izceļot ho Vācijas, trimdu vada Li-n
bekā, pievērsies arī Uterāram darbam. .Sa­vus
nodomus mākslinieks vēl neizpauž, bet
tie sola būt visai interesanti un ar pārnacio­nālu
nozīmi.
Norma Auzlņa — Jaunās paaudzes vijolniece
— decembra sākumā Brukllnā sniedza savu
pirmo patstāvīgo koncertu ar Hugo Strausu
pie klavierēm. „Musu priekšā ir jauna māk­sliniece,
kas liks par sevi runāt,'' raksta Bru­no
Skulte Amerikā. Kāpēc māksliniece savu
vārdu raksta 1)ez galotnes? — Jautā Eiropā
tie, kas redzējuši tikai koncerta programmu.
Rakstnieku vakarā Filadelfijā decembri pie­dalījušies
Elza Ķezbere, Jonass Miesnieks,
Karola Dāle, Teodors ZelUņš un iSriks Ral-sters,
kas pievērsies politiskai dzejai.
latviešu mākslinieku gleznu skate notikusi
Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes namā.
Tajā izstādīti prof. X. Liberta, J. Cielavafs, E
Sveica, A. Annusa, S. Vidberga; V. Krūmiņa,
J. Gaiļa, E. Dajevska, A. GrundeS, A. un E.
Hermanovska, Fr. Mllta uc. darbi.
Baleta māksliniece Melānija Lence atvērusi
Bronksā baleta skolu.
AR TRIS NASIM UN TRiS TOŅIEM
Ceļa zīmju 8. numurs Iznācis Stokholmā
Andreja Eglīša redakcijā. Kā zināms, šl vēr­tīgā
žurnāla gaitās bija radies ilgāks par­kiem
līdzekļiem ŠO krievu caru nīsi-^ burgas latviešu sabiedriskajā dzīvē,; 'raukoms. Nuie tautās izgājušajā numurā at-ijas
misiju un bendes darbu ta-piem.. Labdarības biedrībā un tās te-^ ^'''"^^ A. Svābes, A. Kraujietes, F
ar Rūdolfu Blaumani
atvijas vahtij. bii.
vējusi ..matiškai" gatavoto politisko dzenami.
Clelēna, prof. J. Bokaldera, A. Caka, A.
Plensnera, J. Rudzlša, L. Kronbergas, V, Rū
ķes, M Rasupes, Dr. H. Biezā, A. Johan-sona
un A. Plalbārža darbi. Numuram plaša
, . , ,.. , , .| ap•:s kata daļ•a ,• kā arī M ; •M—uc-e nleces un N
pe.erburgesos raddS doma par kor- ļ stnmkes darbu reprodukcijas uc. ilustrācijas.
zīmējuma autors ir itāļu humoristiskā un
satiriskā laikraksta Candido še!red?ktors Džo
vannini Gvareski •fGiovanniniGuareschij. Zīmē­juma
paraksts: Kompartijas propaganda -
Lai atvieglotu darba ļaudīm mūzikas studijas
padomju valdība samazinājusi toņu skaitu no
septiņi nz trīs. — Gvareski „bledru5" vien
mēr zīmē ar trim nāsīm r- divi caurumi el­pošanai,
trešais — pa ķuŗu izSņemtas smadze
nes, Sis rakstnieks, kas zīmē, kopā ar savu
kollēgū redakcijā Karlo Manconi — zīmētāju
kas raksta — padarījis laikrakstu Candido se
Višķi populāru, un „trīsnāsalno biedru" dēļ
itāļu komunista Vadonis Toļali nesen nesck
mīgi Interv.enēja parlamentā. Par „bestselle-ru"
ne tikai Sav. valstīs, bet arī Vācijā uc
Eiropā šaipus dzelzs priekškara kļuvusi Gva­reski
grāmata Dons KamiJo un Pepone, un
nupal arī lilmēla.
/
.1 •
3 i : dei
1» , bet a maia . ,
•«''•rrl«1a Sfs ļ
f"' ..M vieno IIOI5BI«>,«
^ miga. ^ : I
mm 3 Ubākajlem W\1c|
- ' T g . balvas ziedojuši.«
S^^pēdēlais savā laikā pat
t OOm skrējējs kas ranga
S * a tūiit aiz ^ ^ ^ ^
,mm spējās vienlid^gs ar^
I'Tveru. Zusters 400 m veicis
^Tm. g. viņš beidza a i N
,g Instruktoru kursus. Tļ
no aktīvām sporta (
pievēršoties tikai mākslai
ISSr radītājs A. Mauriņš; par
,porta pSrvajdes trimdā pārstāvi;
īm «oļotāju Ar^ddu ; Gaujt
jdieses*olo§?ii (24) Hamburg48,
pšuktonn, Bar. 7, Zim. 1-2. V
Ulto iporta sekretariāts trlmi
lijii latviešu trimdas rekordu saraJ
0tl, kas sastādīts pēc noteiku
ŗBjpieņ5ma 1 latviešu sporta '
LainīB
Ir dzeju krājumā Mana pz
vajpllsētal starp diviem pas
MFā romSnā Rīga uzcēla p
vietu nn atkaroja tb vācu
pilsētu ar kaisUbu; ar Visu
hilvāŗlem, notekām un gaīļ
m Izgarojumiem.
taJkMi gadā, kad.atzlmēļaj
Ir Daugavas apgāda
>
"'"t'ācijas krājumam ba|
N I K L Ā V
b vlenreidg, ^„„y
, ^ ' " ^ Dol. 6., Sil. 34;
l»3) ^ :•: :i
«•1901.
5' oktobti