Bavarijas Latviesu vestnesis, November 29, 1950

              I
«
L A T V I J A
Trešdien, 1950. g. 29. novembri
18.
Plite ItL novembri ivinibai
iiocMTgaiiizliiilt latHelu
traomrto ^ Bez sarDu^umiini
•tiMviiŖFii vleolbii kopŠMs tvin^t
•kti noUn F l r i e n l t kar i^a
feridiiilef pSritiv)! no daudzām vte-
«Mm. Aktu atklāja plkv. Ķ Kociņi*
bet uzrunu angļu valodā teica trans*
pprta vļni vad. V^tert. Par 18. no»
piisldija un LCP priddbMIs X
Cdiņa. Sdcoja k o n c ^ ļ^ediOotiet
dziedonei Xw Sepd un Igauņu pianif*'
liiUeKii fle tam vitf nulolils
ru pirftivjt pie britu okupādj^
fBMaem^^^l^ SUgailii*
l i (Mmt iii ivintgajci
iktoi E i t II e i-K r e} a i un B i d«
b^ifi i i nooietiiāf. Be^ttmrgā pāc
viņi fuiMui l i ^ ^ koncertā pie*
didliii 1U fkm DiinitiM idevtt ko-f
i i A M ^ pamat-
AģiM^ iu^zākni i r deklamāciiāffli
beiKilii li. Ibpi i r l^iulftl A r i
M t e Imciftit to^ iait notiki i i .
mfiiu iMiriloJiitāžu dirbibu* Abās
i m i l A vi4ili^
«emi ^Hi^A^ māe. Urdzei
v i K Xi?ilii i i r ^ pMdiliJfli
i i l ; i o i i i i M i viot (tirektors un dtu
teidnMimpMtvIL
A ^ f n i i d e r l i i litvMu tai<^
M l iimio die^pojumu vadiji
mii. i T ^ ^ . M a ^ f ^ ^ ftts
i . l^Jevski krāšņi drimrātajā zUi,
i u r f i i lalv. kam. pr4a plkv* CepU-i
i WinuMi par liovem n o^
Par lo tematu Eretei nometnes
tiutiiU<»m It. n(yvembira vakarti rii-
Weitti t Unams. AttiloJIs
# i l i l mi vidi^ lasttiēgtonuf
l i i M b i i ladoi^ iutort ktMiHliiu
^ i i v i i l ^ ^ libirm-
Iriclu^^^i^ ka
^ I I r i i ^ notikumi nav
i , f i l ^ i ^ savienibii Mmi*
mmļSš driudijtt jtti
m. un 1088. i ^ ^ m-ko
tatvljas tin rnOsu l » i
t0tii vaditiji iifflcā i i ^
«li M l ^ t i
piltttt Biitilia
I gdt^ isitgājot
dkfciiiia. VA
•tupidir^^^^^^
n ^ l M k i i ^ prast
£41^ iMftte di^i^lņi uoiimi
iMNIc^tf^iM^^ referenti
pliikbiimOMi piHelzi)^ iituādjii^
U i i t i l ^ l i i tusfiMkiii trimdas
p<jeii4idzlei, te^^
vliliilim t«n ligativoti; laglabidi^
ml tol pavidtinui, kis sien mfls i^e
tivliKiM R.0itali
funāja l £K tot J. Niedil* A k l i pie- miiu mmoĒtm vien diiv oece^
un tauUbu p i ^ j i , kiī u ^
apsvtfaumii. Koncerti dziediji K.
Beika un Ģērman% kā ari ģimnāzi­jas
koris B. Bubesa vadībā.
V e n t o r f a s izoelotāju nometnē
valsti svētku akta garīgo daļu va^Ja
māc BŌmanis. Sekoja kapi Kārk-liņi
i<itoiti ^Trimdinieki 18» no*
bri''. Akta nrslēgumā notika zie*
dojumu vākšana — Artava Latvijai
B o d e n t e i e b a s veco ļaužu
fnitni I i i novenibra dti nometnes
baznīcā māc. A. Grlnbergs noturēja
ivēOni dieUrkaUK^umu, fei ki^UoāJi
veco ļiiifo I^UEti k<Hrii. j P l ti9c^ļ'
ni uij?«itajā m ^ notika
svinīgs akts, kiiŗā runāja kom. pērsi
Alksnis, Sekoji mutiski un iikstiski
iDsviOcumi P l i l u releifiu sntodza
Dr. A, Sedriks. Pēc akta kmrii un
viru dubultkvartets nodziidi^ vai«
rikas dziesmas un b^rni deklamēja
patriotiskus dzejoļui.
A n s b a e h a s Hindenburga ka*
zermu nometnē, i m pārgājusi vācu
iestāžu rfdbā, piemērotu telpu trō-kuņia
dēļ 18. novembri svētku akts
nenottbi, bet i rītā nmetnes pa­galmi
svinīgi p i d ^ Litvijas karo­gu/
Nikolaji £eni svētku dievkil-pi^
iitou noturēja mie. A. Voitkui no
AmberiM pledilotļ(N brlvmāksl V
Lapkm, solistei Ift Kilnofolei un
viesiem — Ansbadias vicu YM€SAs
korim un bazOmi erķettrim.
7588 l a t v . i r a n i p ^ vienība
18. novembri atilm^a ar svētbrīdi
priv. Kr, Valtera vadibi un īsu ro­tas
komandiera uzrunu, kurai sekoja
kopējs azaids. Lūgtajiem viesiem —
amerikāņu priekšniecībai plkv.*ltn.
Sarpam, maj. Ziceram un kapt Bē-lijam
rotas komandieris V. Beifteke
pasniedza vienību kr&iu nozīmes.
,JSis esam ]Ēpni, ka Jfls esit mūsu
sabiedrotie," teica |^kv.4tn. Sarps
pateicoties par saņemtajām nozī­mīgi,
„un dziļi jūtam līdzi Latvijas
liktenim. Nākot uz i^ieni, m redzēju
spīdam minēsi un iMgznes, uH es
ceru, ka tā ir zīme, ka Latvija drīz
būs tikpat UrIVi» d k skaidras ir šo­nakt
debesis.*'
Oldenburgā valsts svētkus ie­vadīja
I t nov. vakarā ar svinīgu
dievksilpojumtt Omstedes baznīcā, ko
noturēja mādtāji Abakuks un Vē­dzele.
Dziedāja nometnes koris. 18.
nov. vidcarl svinīgo aktu atklāja
nom. vad. adv. A. Ozoliņi, savā runā
uzsvept tos sasniegumus, un auītfup-tju,
ar ko Latvija kā Jauna valsts va«
dbas ēna. IžskiUūt tautas lūgšanai,
sdcoja ddedon^ P. Brivkalnes un
nom. kora koncerts, dir. E Ķtiņķa
vs'^Ibā. pēc koncerta Oldenburgas
latv. b-ba rīkoja grozii^ vakaru, kur
sveicienus nesa igauņu pārstāvis N l
golvičs un vietējās vācu administrfi*
diJiSļPārst Riters.
l l l l t n v i l d t i i nometne viUts
svētku ikt% tautteiiis sveica LNP
^rezi loc A. Bnddņi, M v i runi ii«
^ I d m i l l n o v . nozīmi un i i o v i l i -
dams izturēt IMz galam rgūto pār­baudījumu
laiku. Sapulcētie kopīgi
neldMliUāi HindieMi UA Stutgartes
MvMMm vemtoi pbtaMlttmus un
« o d i f i j i vu Artivu Lalvijti. Ziedo»
te p i i i i b kam nav eitii lenikumut
kt v lm DV atbiOiti.
L I b e k a s Blēzenesmmsetnēsvēt­ku
l i t i notika svinīgā junda ar karo­ga
pacdianu. Pēcpusdienā Ģertrūdes
)aznlcā svētku dievkalpojumu vadīja
māc J . Ramanii. Vakarā bij. l i b e -
kas latv. teātra zālē bija svētku akts,
ko atklāja kmn. pr-dis J . Zaļps. Sirs­nīgus
vārdui teica ari LCK apgabala
pārstāvis A. Vanags. Apsvdkumus
nesa igauņu pārstāvis Kikerpils, lie-tuvi^
u — Jankus uto ArtUerijas no-*
metnes * « plkv. 0. Neimanis. Plkv.
K. Lbbe d^Igā runā pieskārās l a i
vielu problēmām un apskatīja paš­reizējo
pasaules politikas stāv(^
«Lūdziet Dievu par dņuP bija K.
Lobes aicinājumi. Valsts himnai se­kota
koncerti, kurā dziedāja A. Vī­tola
un A. Rubene-Raita, spēlēja
I^aniste L Hese un deklamēja aktri­se
M. Valtere-Einberga. Skolotāja K
Matīsa vadībā pamatskolas koris
dziedāja tautas dziesmas.
A m b e r g a s sanatorijā svētku
rītā bija dievkalpojums māc. Voitku-sa
vadībā. Svinīgo aktu atklāja latv.
dimnieku k. pr. Zankēviēa un svēt­ku
runu teica doc. Mllenbachs. Se­koja
slinmidcu pridcšnekumi. Svētku
zāli Jauki bija dekorējis kāds no
slinmiddem Gunārs Steprāns.
(Turpinljumi i \ppļ
Ziedojusi savu Artavu
Latvijai
Sekojot LNP prezidiji, LCK un
Ārijās informācijas fonda aidnāju
mam, Artavu Latvijai ziedojuii:
V I c i J i t D. MOrnleks DM I, OUton*
burgss ev.4ut. draudze tl.7S, Oronss
IransItAomttneī ev.-lut d r a i i ^ IS.09
tMpholeas ev.-lut draudat TJS, Dr. X
P ^ IS, KOberiis latv. kopa H , ISM.
darbi rotas daUI»iUeki un rotei kase
loes, ir. N. SS, Paderbomss litv. gru*
P i H» Bedbur|i8-Hau latv. ev.4ut drau­dze
0. Kade S, TiSS. darlM rota IO«r
A. iedriks S, J» Sleija S, a. Krūmiņi 10.
ivibtt Gmindis nom. miksl. un dall-imttn.
15, A. Ostrovifcli s, V. Birktns S,
I . Marvi s, K. Lundberii S, Dr. I.
U t p l ^ i SHO. darba rota ISO, A. ĶII*
gars 1, B. Bodnieks 100, i l d o r i i s latv.
ev.«lut dr. io.es.
A n g l i j l : T. Brants - 10 starpt
kup., N. Isetra 10 starp, kup., Bltestaras
S nom. tautlaii SOO starpf. kup., Ņu-kuUis
draudzes kopa un D.V.f. Vukas»
U M kopa 4 angļu mire, is šil. 0 pensi,
Londonas latv. draudm Oksfordas kopa
II mārc. 0,111. i p«»|L Attsttim
at.-lut .draudzts (jm^Wm^
forda an 6winesH«adV kopas uii D.V.
das nodala SS m i r c 10 i i i . 0 ponšl.
Kanādā: J . ^onos tavi — lo dolārus.
A i V i K. K a ņ e p i j s BM 18.
B e l l i j t ! A. i n r o d i s B M I.
K o p i , ieskaitot iapriiki publicētos
idedojumus DM 8ess.iI, - ts dolāri, 68
angltt mIre., H lU. 0 p«»ud un m starpt
pasta kuponi.
LNP prezidijs, LCK un Ārējās i n -
foņnādjas fonds visiem ziedotājiem
izssJca drsnigu pateldbu.
K l f l d a i l i l a b o j u ms
Latvijas 80. num. ziedotāju sarakstā ie­viesusies
klOda: E. Kraulis 40 vietā jfibOt
,JLudvigsburgaB emigrācijas centra latv.
draudsa PM 40".
viļEs ļdlskalnu pēdām
īrnea kan&la skaitās no u r a w » » ""
ap 3000 latviešu, kas togad^alsM
daudzām «mēm. Pa^l^m p e d p «
^ 1 gaidot Libe» un V ^ t f f l uz
DP komisijim un kuģa Kārtu.
S Bln^bornā, B a d ^ n ^ ^
minsterā un ^^^^ ^^^Z, Slfeviga un Fl«a8burga. Kādreiz
Gotorpas pUi mita pēri par 900 lat-vleSu.^
0 ln»riw S l ē ŗ ^ Pttsoņ^^^
paUkuias vairs vienīgi atmiņas un
^ d a m mazuUm, ko alzbraue^^
savām mflākajām pametu» b r ^ »
un neatvairāmie Busdorfas^»&M-P
i l i priddējā « i^.twi*^;^*^^
zemes muzeji fin kolonnu «ļf
kādreiz bija latvieiu nometnes bbroji,
tagad redzsimi vecās baznīcas
laa priekimett un darinājund. Šķū­ņa
ēkā, kur latvieii bija Jdcārtpjufl
sarīkojumu zāU ar skatuvi, novietoti
izrakumi lida vikingu laiva un pur­vos
un vikingu kapos atrasti ģindeņi,
senie ieroči un rotas, kā ari plāni
par seno vikingu detokani Hdtabu
pie Slejas. Tālāk aiz drgu staHa
ēkas vēl redzamas nodeguiās cūk­kūts
drupas, un vācu bēgU, kasatalll
sev ierikojuii dzīvotus, z i n i stāstīt
par toreizējo ug^grēku, uz ko sa-skrējuii
ugimsdsēsēji pat no ĶBes.
Latvieii tomēr pamanijuiiei iavaa
cūkai laiki paglābt i r no uguns, ir
pārtikas pānmldea adgo ierēdņu drn»
tiem, lai apēstu garilgo «cepeti no-metoes
kbpkatlā. OkUm nav tKpti"
Jia d ^ u un dtu^ zemes un Jūras la-bumU|
to liOcam dnitu pastistlt t i ­kai
tofdzējie nometnes ai^dnieki,
kas tagad Jiu sen Anglijā, A6V vai
citur.
Ventas nometnes kādreizējās 4 d -
pās atkal dzīvo garā sirdzēji, bet
kādreizējā VN|tBA5 dtaddē Moltkes
t a g ^ IČDscui-l^ kas
bet atlikuio kārto t)M kvotās
mēnesi.
lidzīga aina arī Huzumā. Bijušās
bēgļu mītnes vietā amatnidcu namā
lepns lokāls, bet lidostas barakās vā«
cu bēg}L Bijušo vietējie piemin ar
vieglu rezignāciju. Arienfiolaa de«
^ļjirkaņā I B ļ i p ^ : . ! ^^ iusiiss dāņu bibliotēka un Turības
birojā — ceļojuma birojs. Latvieiu
laiku neviens ar }aunu nepiemin. B i -
Juii kultūrāU ļaudiSi ar kuriem va­rēts
saprasties un sadzīvot Darījumi
nokārtoti ar cigaretēm un kafiju.
Pilsētas nomale aiz kapsētas, kur
atdusas 21 tautietis, starp tiem arī
drēbnieku meistars Kristaps Plauže
un LCK bij. priekšsēža R Klarka
brālis Ļeonhiŗds, tagad stipri apbū-vējasi
pār 8500 un 12.000 DM te vā-cieSi
ar banku atbalstu ceļ sev ģime­nes
mājiņas. Jāiemaksā 1000 DM,
mā pie Kūzuma, kur iegrielos kāda
zemniekā sētā, meklēdams pēc kār»
reizējās humorista un karikatilrista
Ernesta B i r ^ a mītnes,. saimnieks
savas agrākās dusmas jau aizmirsis.
Halž ar briļļaino kungu pat sadzēris
ļergu, ko vietējie gatavojuši pēc DP
receptēm no miltiem un cukurbie-tem,
un rāda tautisku Idli, ko no
mākslinieka par kilo spēta nopircis
viņa znots. Kamēr citi DP Jērus ga«
nlbāi vienkārši pievākuši un pašus
zemnidcus, kad tie sūdzējušies, pie*
kāvuši, latvieši izlīdzēju^es ar dga*
retēm un dtām mantām, lai tiktu plo
treknāka kumosa. Bez Rirdāna cte-mā
viņitt>azini8 ari i p l K. Upesleju,
deputātu V. Slakānu un dtus, hiiŗn
vārdus Jau ptemirds.
Gems agrtko izskatu Joprojām pa­turējis,
iegrimis kokos un sātam
kaudzēs, ar vija dzirnavām fonā, bet
pilsētā daudz kas mainījies. Agrā-kās
komitejas un skolas tdpās atkd
nādi gatavu uzvalku vdtals, pro*
tams, ar Jauniem uzvalkiem un mi»
teļiem. Kādreizējo latvieiu pildcdnu
piemin vaira tikai agrākais Ipainidts,
atcerotiea pirmo lat^eiu grupas va*
ditāju Jāni Birkhānu, kas bijis
itlemenis īres maksas kārtoianā.
Zivju veikaliem, kur bēgļi 1045. g.
demā remdināja savu badu. Ja pāris
reizes nedēļā gadījās lidāks loms
zvejniekiem, dvju atkal pilni skat­logi
— pērc ko gribi. Kādreiz tuk-iajā
ostā redz virkni laivu un zvejas
kuteru un noplukuiāi oitaa kroddņu
un viesnīcu ikas par Jaunu uzpostas
un nokrāsotas. Lidostas r a ^ gar
ioseju bQvē ģimeņu mājiņas Hū-zums,
ko savia atcerēs paglabās kāds
tūkstotis tiiitieiu, aug un veWk>jas.
DP laiku romantika sen iikūpējusi
un pagaiiud līdz ar novāktajiem
konservu kārbu k a l n im bljuio no»
metņu nomalei.
Nav vaira bez iiem pilskalniem $xi
Flensburgas, Itcehoes, Glikitates,
Gēsthachtas un dtu, kas uz laikiem
i d r t i K ^ i loliūi^' ^da^^'^Mures
kmpusēi. PUflčtisf vienfiS t m^
lMJtt^mfbdei^ n l i ^ ^
un Bitinfi, kaš nemīlīgi plok IzMoia-nasakdjfis.
Pagaidām te vēl blfono
latviskā gara nemiers, par spītt vi­sām
zemes valdības pūlēm, kātos no
Fallingbostelas un Delmodiorstas
paredzēts pārvietot uz Glikitatai ka­zarmām
un Blankensē lidostu pie LI­bekas.
Viņu skaits sniedzas pie 7000,
bet daudzi no tiem būs ieceļotāji
Ventorfas piemērs riida, ka ari iādā
dtuācijfi tomēr iespējams ko darīt
latviskā gara nomodā turēiand l^ā
Ziemeļvādjas^ stūri,
P. P--pi
ACMITBi K1I9TI iOMANS
(8i. turpinājums)
^ Bs, lOk, eamu itin krietni zobārsts, bet 0a
neiiriMiv sleiduti^^
^ ļ B t f i rM lauaiii^* idhita
Jaunl^^ņdii^ pret to bOtu kaa Jādara.'*
yKi^te liiOlu iorit sidji i r i mini asistente Bosa Jaun-iiikatāat**
iUUt-^^ee ļMmai nedņu. V i ^ i r Uela, milzīgiem kauliem,
I Aiuttu kā rotaļu drgam. Tajā pašā laikā ārkār-
^ ^ ^ ^ ģluļtt Jiuld/* i i d j i Džēna vēlīgi
^Mīi^^^^^^^ diplomātiju. Mērija
patiesibl mnai nab^^^ kā viņš notēloja;
}i viņai bija ļoti pikanta ieja, ko ietvēri aarinatf m i t i
ite ļformilii ļoti pardd a i ^ i j i s , ka i r labik l i neplif
liliinitfc^'''^'-"^'^"
J a p i t i g^bētu kau^co darit,** viņi atdniai itgriezdamiea
t M l i M leprtddiējās p t ^ e ^ ^ ea labpiit gribētu atklit
kļādu piiŗkstii ņositfMumu Jeb turēt kādu ilidomās.''
Piiiņl D i l n i iitvēra v^^ aproeea: »Tur pretim dtt
iņistera Kleņdja *- taa rakstnieka. Tb mēa varitu turti aiz-d<
miāi."
HUB kllio?^
\ nSa nciķau^par kino/* paskaidroja M i n a ^ ^ C ^ ^ nevl-ļiii
atkārtodama savas draudzenes Glēdisai iiteOnniiea veito
JfCaa d n i , varbūt mēs Itau^o izpēttsim.** ^
I Viņas steiga pldlpa Normanam, un pie fsea iM^Hedei
viņi n^ēma samaksāt lēķinu, Īd netiktu ddmvltt, Ja mi-
*msiji piecdtoi Kad mazaia vtri pitled
un devās laukā, Normana un D l l n i admji dņam
l i i n d i i i u a P ^ ^ •
,;ru tādēļ, ja viņš gadījumā iedomātos k i p i iOom^ pa­skaidroja'Jaunā
meitene.
M h i misteri KlendJs ndcāpa takd. Pitmetia i n i l d i p ir
rdcū vliļi i a ^ nodabā pastdgājās pa Londonaa idfan. Viņi
80ļo>i tUetgan notoidlgi. Daireiz viņi kustējās tādos kā
aļddiMi rikiOi, daireiz palēnināja gdtu, gandrīz vairs ne-k^
istēddnldl no vietii« Bdz, iekams dptiea pāri Idai, viņi
paviiam apdājfii, pacēlii kāju gaisā pār notdcu, un iajā
itāvokll atgādināja momentuzņēmumu.
Ari viņa gdtu virdenz bija i^ddlgs. Tā, piemēram, viņi
īdz izdarija tik talsnleņķlgu pagriedenu, ka nosoļoja pa to
ļMJu ielu divas rdzes. Dienas cerību termometrs kāpa.
„^am i r bdleot, ka kāds viņam seko, un tādēļ viņi mē-'
ģina no mums atkratīties,** viņa sadja uztraukti
-Vd Jums tā Iķietr
\,NoteiktL Neviens tā neriņķotu.**
ifĀkl**
Viņi diezgan strauji pagriezāi ap stūri un būtu gandrīz sa­dūrušies
ar savu medījumu. Misters Klensijs, kājas iepletis,
uzkavējāi pie kāda gaļas veikda^ kas gan bija slēgts. Taču
kaut kas virs pirmā stāva šķita piesaistām rakstnieka uzma­nību.
„Famod!'* viņš skaļi iesaucās. „Cik Idmigs gadījums!'*
Viņi itdddgi izvilka mazu grāmatiņu, un kaut ko ļoti
rūpīgi pierakdūa, pie kam viņa mētelis izslīdēja un skāra
zemi. Tad viņi gāja tālāk, tagad Jau modrākā, brašākā soli,
klud dungodams taktī kādu dziesmiņu. Beidzot misters
Klensijs uzņēma noteiktu vlrdenu uz Blūmsberiju. Ddbreiz,
kad v^^ pagrieza gdvu sāņus, vajātāji redzēja, ka viņš ku­stina
lūpas.
nViņa garastāvoklis ir ārkārtīgi satraukts,** paskddroja
DUai GMi* JVIņi runi pita i r levii pita to nemaz neap-
Kad i ļ ļ i didUttgUBii uzknialdimi a ^ A J i t Id varētu
pkUt lilii» Itamm lar DHnu ipatljla viņim blakus. Pa­tiki
» « M M S t e d J i laninijāa i r aevL Viņi ieja izskatījās
bili.uii BOgttiBdt un pienācēji dcddrt sadzMiJi dažus viņa
muMAMp viītftta: „|Cidēļ viņi neU neaiki? Kādēļ?
b J l i t t t k i d i il
SaMkņnei ugunb ti|ad i t ^ d i j i »|ii. Tikko mazais au­tora
atridii viņi puai^ viņi nnirmbiiji tiUik: „Tagad es
ledtu gluit dcaidrt. Pd^lMl J^au tUi} vien viņa jāpadara
mēma k i mironia/*
Džēna no uztraukuma^ pavadonim rokā.
Tai^d miiteri Klemi^ dMzU H l ik U i r M^jūdžu zā-biUenl
idmredaoltnimii i i d i v ^ ^ cUvēkus, kas
iļļl^idku mina v i i ļ ^ uz p i p ^ īfti visu laiku mēteUs
dUcāi | a aafdttt viņam Udz. Pēkiņi - gluii apmulsinošā
^Jumā — mazais vira apstājāi pie kāda nama, atslēdza
durvis un pazuda tā iekiienē.
Normans un Džēna udūkbja viena otru.
„Tas ir viņa paia nams, Kardtogt<ma ^^vērs 47. Viņš §0
adred uzdeva iepriekšējā izmddēSanl**
«Varbūt viņš driz atkal nāks ārā." prātoja D^na. „Un ja
nē, tad mēs vismaz esam kaut ko dzirdējuši. Kāda sieviete
Jaj^dara mēma ka mironis, bet kāda cita iegrib runāt
Ak, Norman, tas gandrīz izklausās pēc detektīvromāna."
Pēkiņi no tumsas atskanēja kāda balss: ^Labvakar!**
Balss īpašnieks iznāca no ēnas, un ielas laternu gaismā
kļuva redzamas divas viņa spēdgo ūsu spuras.
j,£h bien,** pasmddija Herkuls Puaro, „skaists vakars me­dībām,
v d nē?**
XV
Normens Gāls atguvās pirmais: „Ā, tas esat Jūs, mesjē.»
mesjē Puarol V d jūs vēl arvien mēģināt atbrivoties no aiz­domām?**
.£kat', skat*! Jūs atceraties mūsu mazo sarunu? Un JOl
vēršat aizdomas taisni pret nabaga misteru Klensiju?**
„Ju8 ari,** sadja Džēna spēji „Citādi taēu jūs neatrastos
seiv.
Viņi mierigi apskatīja meitenes jauno, ziedošo seju.
„Vd Jfls, jaunkundze, kādreiz esat pārdomājuši par slep­kavību?
Par slepkavību vispār? Aukstasinīgu un bezkais­līgu?**
JJiz šim manas domas ar to nekad nav nodarbojušās.**
Herkuls Puaro pamāja: „ja, bet tagad jūs par to domā­jat,
Jo kada depkaviba skārusi jūs personīgi Taču es, cie­nītā
Jaunkundze, — es kopš gadiem esmu nodarbojies gar
nodegumiem, un man i r pašam sava metode lietu izpratnē.
Ko Jūs gdvenā kārtā paturētu ads, Id kādu slepkavību no-skddrotu?**
JSs censtos atrast slepkavu,*' sacīja Džēna Grelja.
,3» paturētu acīs likumu,** sacīja Gāls.
Beļģls pašūpoja gdvu: „Ir svarīgākas lietas, nekā atrast
slepkavu. Un likums i r gan skaists vārds, taču pa laikam
ir grūti noteikti pasacīt, kas ar to domāts. Manupriit sva-ngākds
ir — atslogot nevainīgos."
„T^8 ir pate par sevi saprotams," sacīja jaunā mdtene.
„Ja kādu apsūdz.. .*•
A V?^ ^ ^^^^^ nemaz nav vajadzīga apsū-a
«ba. Bet līdz tam, kamēr vainu var pierādīt vienai no-teiktd
personai, ik viens cits kas ar noziegumu saskāries, ir
pakļauti iespējai piedzīvot nepatikšanas."
„ak patiesi tas i r ! " pievienojās Gāls no pašiem sirds dzi­ļumiem.
Un Džēna nobeidza: „It kā mēs paši to vislabāk
nezinātu!"
„Aha!" Puaro palūkojās no viena uz otru. „Tātad jūs paši
jau esat to piedzīvojuši uz savas ādas?" Tad viņš īsi pie­bilda:
„Pie lietas! Tā kā mums i r kopējs mērķis, same-tīsimies
kopā. Es gribētu apciemot mūsu atjautīgo draugu
misteru Klensiju, un ierosinu, lai jaunkundze mani pavada
kā mana sekretāre. Seit ir piezīmju grāmatiņa un zīmulis
stenografēšanal."
„Es nemāku stenografēt," atteica Džēna.
(TuzpUifijums sekos)
SŪTNIS
m
b » £
mi
tiU^
vica m
' r n ^ i s Hs atztois salīdzinām «r
jEiittS tad varam ^teikt, K i
^Mmm. otrkārtvPi?«ĶJ^^^
Srlfciji^ var P i 8 « ^ ^ " ^ ^
y & n e v Ž r o
un Jai likums, v l ^ v a l l Ņm
S^MOt k i visas dvillzē»» ttiuV
lit dāi^ tautis ka ai5WW
i r to apmierliiāitei % te. J ' * ^
dibt lllrējās. No prindplmn ^
Sitat atkāptiea ne privātā,;«e v r i s^
« v ē . JO tad mēs atrpdimļej uz sli­dena
ceļa ^i:^^],?^-^
Mērs un brīvība i r n^alāml Vi^l«
d nodrošinot visām tautām bri^ņ^.
var cerēt uzturēt m nodtiprinit
Ko gan mēs varam darit,ld v d d -
Bitū io uzskatu noskaidrošanu im tā
paātrināšanu? Daudz nu gan • ne.
Taisd iis apstāklis mūs bieži Mtn
moca un atņeiia mums vēlSanoi Via-pār
kaut ko d$rit. Tā ir^ kļūda. Jūrā
sastftv ho piliķnlem. i Ja mē* katts
darisim kaut i mazumiņu, tad kop*
summā būs pddarits Uels darbs. Bez
tam valsts ir yisu un katra lieta; To
mēs tagad vislabāk Izjūtam^ kad
esam sfivu vallsti paz^udēfuii/ i£la?
bled^^ļ^artbļ^
va^stidļ»; daibļs,'ņ^Š/|^^ ^
veikt savi šaurā a p l ī m ē i ^ ^
mūsu tautiešus, uzturat viņos inožu -
garu, sekmēiot mūsu nacionālo kuK
tūru un sniedzot palīdzīgu roku tatv-tl^
lem. kam tas nepiedeSams.
Soa mērkus! mēs varam sasniegt
mūsu projektējamā Amerikis lat­viešu
apvienībā, kuŗ^ģ dibināšana,
cerams, n c ^ s tuvākos mēnešos. Jūs
visi esiet aidr^ātituiriettktsavuļrO-ķu.
Jo vi^ošardas inM nav tikd vsfc
došo darbinieku, bei i?in visās tau­tas
lieta, i
Mūsu pastāvīgais n^rķis būs T^at*
vijas neatkarības atliunoSaha. Seit
mums domstaiŗpības nav. iW mūsu
tautieši - Amerikasi bilaoņi Vid at^
Jwlsta šos latvļlu taiitas^^^^^^^^
Vienai?» onoBjiciia nāk ho kbmūbistu
mm Taču mēs šos krievu. kalpus
fieklausTsim, uņ visādi veidnāslm
it
Un.
18. novi
CTurpinfiJums ni) i . Ipp.)
p l ^ u t i n g a s sanatorijā,kurnaS- rafo^iT
ffcT^ViJ''"'"'^ Sekoja svinīgs
glam bija pi?sl5^ " f f i s u ' g i
& ^t^. vietējais raldllums
ttt». pacientu Izplldllttmā, i S . ««r^rol
^ art citu hadju „ P"bUku
»%«tautas un v a U t s l S mūIS '
Mafttes sardžu viru InovletolumS ^atr» 4<
gadījumā latviešiem p J s S ?''^P«cij
IteiiS it»^*^i', Katla
B'aunSv >«»^^^^^
alrti b l . f,t?, valsts
SJ^filas galda i m ^av^lSr ^ ' ^ ^ ^ ^
m\