1946-12-10-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LI tieSö Skovu. iesatik§i ais ozde» Mttt par irijamiea .ab$öiati 1942. ga. •';ti..Ta(l astot;ia' «taivoties s i * u ^ QemSaa\ lä, Treji Pie Olfc ..';.;)• v ^- ,'..v;-t • V . -•• •. • bijä # livjkargo?^ ienträläs ibkt ateil* I an pec ;y§lniektw, savu no-mitnea joSjtt gm-jecä päzl-idta." fas its.. Vu?ä ^ i / bet ft« 943. gada kanS art at- S Hmers i$ka. godä pulks, :ko sazyernie-dägers. dkt Hitle- ^et öeilgi [fig^.atkal 1 ' ^ia,;Jtä'Pav ;4^av!ri ne. itaji bridi. ; planam.^ sjj/bet • mes % ; J^atkäptiej.}:[ :entätsi rei2. ;sal^l da-i [>a?i9os, ka'| 1, veidu, kast kasj vispäfS jciuviä vien- I Hpiiris. Bi- ^ Hitieta lid-1 teli, kas iik- ^mprUsiju. < itijSm riko*: ^ ttät tikai ar ftädu ellfes atklät. Sa. , jauna tipa li kfelilm laikä [S llaika deg.; 'To var§ja : lesinit.mlnli- ; [m stundam, ia' pati Duiii- ^ gräm^tu, ^ leja lielttmaj Jdfvas burn* [y§s konjaka Säl^ojam ta, papfru,. vaja medianis- ^dar H i tW koferi.. Pa-hai Berlln§ atentats sa- 4 l^regkovs öe- Istu sagaidit fieradas netl-ts. r Starp i m pcisuflf* 2rs unitmgt |:ur sakjä ^ : :os) k Slödfaiä- I par slu-erigo mek-liäz 4 rin-par 4 rin-i,, sltt- /edumi ux^ lama »J^H rgVD^ Biir- -Platz 7. ikriptus, i> Irkas atpÄ- |bä. i iniciälieiö^ äteiktäs lari redak- <' / / Attäiorized b^ ^ Lizenz — Izdoäanas atlauja: ICD-OMGB :: Atbildigais redak-to? s «-^ Editor in-Chief: ^ i l s Rabäcs, vietmeBS: Aleksandrs Liepä, reaaKci-jas sekretars: Maksis Culi-tis; redaktori: Andr^s Ru- 4a;i8 (Mlndieiie), Harijs Min-deabem (Eslingenä), Af^ fiblds Sflodts (sports)^ Zlgnrds Bifda (teduiiskate iekirto- \msss Nr. 3 (35) Ofrdien^l946-g.lp.XII. IzQäk Ojtrdienäs un piektoie- Aäs :;, Izdevejs: Bav&r|}ss apgabala latvia komiteias itzdevQmä LatYieS^ preses darbinieku sadarbibaskopd EedakcQa: Oilii2b@rg/IX,Btr. genneister-Landmaiufll» 7» t 92 :: Prifited by Scliwib. Völksblatt, QOnzbors/Doit, Bfirgena^Landrnssm-PU 7 Metieiid — Circolattoa; 4000 10.000 öp^mekletäju latvieiu SMIETV MINISTBI BSM, kPSPRIEST VÄCIJAS JAUTÄ^UMU.V M O L O T O V S PIEKRfT V l ^ O TIESiBU UBOB£20SANAI ATBBUIjfoSANÄS K O N T B O L E ^ Zi^as no ^jTUjorkas vestai ka pedejäs dienas gan UN, gan ari cetru l i ^ d ärUeftu n ^ a t r u konfäe»^ guti atkal Jaoni paiiakumi austrumn tm rietumn Tiedok}ii saskai^iiSana. Peb tam, kad iepriekSejäs VN sedes, Padoosjn Savieiubai piekäpMies, izdevä^ panaki viedoklu tuvinä§anu albni^oianas jatitajiimoi^ ta^ad ärlietu ministri varejuSi noslegt pärru-sas par miera ligamiem ar Väcijas sabiedrotajiem m nzsäkt sarunas |iar ligmnu paSu Vaciju. Molotovs piekritis ari tam, ka relze ar Vaci- Jas Jantaiumu apskaia Austiiias jautajumu, ^ kuru Pädomju Savieniba agräk gribSJa apspriest tikai pec miera liguma izsträdäSanas ar Väciju. Pagaidäm gan ljujorkä at)spriez «kai Väcijas mierä ligiuna izkrädä- Icöias diarba kärtibu un yispärlgus Jautäjtimus. Istas apspriedes jpar Sp miera llgumu saksies nikama gada. Mplotovs^^paskaidrojis, ka yii^am hav iidz padomdeveji Vädjas viautajumä un ieteicis sapulcetieö februäri Mas-kavä. Par§jo arli^tu ministru atbilde §im päekSlikumam nav zinäma. Zir iiäms gan tas, Ica Bemss jau pirms nedelas paskaidrojis, ka brauks uz apspriedem Eiropä' tikai tai gadiju* mä, ja ärlietu ministru padome ie-priekä vares vienoties par kärtibu, kas gardnt§tujaunai rencei pahakumus.^ Vi^ä ari dzis siki izsträdätu priekSlikumu §ä-dai darba kartlbai. darba konfe^ iesnie- \ u teks-ietu mi-bs jä-ngu- Idibäm stls tai GALIQI ISSLEMTI 5 MIEBA ^ ]^äju§äs nedelas pedejäi dienäs firlletu ministri viei^ojäs pail vei at-likuSajiem jautäjumiem Italijas im Bulgjirijas ird^ Hgumoa Lidz ar to bija panäk;ta vienoSanäs par visiem 5 ligumiem ar Väcijas sabiedrota-jiem — Italiju, Rumäniju, Ejulgäriju, TJngäriju un Somiju. Ligi tus galigä yeidä izsträdäs s pistru vietnieki, kam §is Vedc lldz 10. janvärim. Pec iqdus nodos attiecigo valstu ieskatam. Ligumus pa .Vietä, kur tai laikä bös sapMcejusies ärlietu ministru padome. ILigumus pärtulkos-visu parakstltaju valpdäs. Reparäciju jautajunu^ atrisihäts lädi: Italijai jämaksä 1251 milj. dor Ibm Dlenyidslavijäi, 5 mllj. dol^ru Älbänijai un 25 ^milj. : toesinijat Buigärijai jämöksä Di6#idslavijai JÖ milj. dolaru. Tädejä Qriejpia un DienvidslaVJi.^ no biiuäajiem ienaidniekierai vienädi Ufelas reparäcijas^— katba par 150 milj. dolaru. Neliela komisija JSrujO|kä vei tur-pinäs apspriest ; Trifestas| noliguma klauzulas, • kas jäiesniedii^ DroSIbas padomei Ärlietu minislri vei vie-ppjäs par to, ka Triestas gubemätö- Varii pärejfis laikmetä pie§l}i|rama tiesiba vajadzibas gadi|umä piepra-sit ^biedroto kapaspäca atbalstu. Tapat vienojäs par to, ica Italij^i un Pi&vidslävijai attaus Ittestas p ä r ^ un k;ugi,em Triestas ostä Ijsrädämas at aeviSlsi nodalitas piest|ä§anäs yietas. BEBl^SA PLSNS pEUPACOAS - SPfiKU SABfAZEifÄSAKAI levadot apspriedesj par Vadjas Jautäjumu ASV ärMetu ministrs ^ r n s s i^pazistinäja viem priekSlikumlem larba kärtlbal Vispirms :Vi]>§ ierosmjlja samazinät iSetru lielvalstu okupacijas spekulie» lumu Eiropä uz 620;0p0 viru, lidz 1. apxjlim atsaucot visuii liekos spekus^ piedaHfies bu i o valstu karaspeku va-lazinät v§l vai- P ^ tam, okupädjas 'r§tu pakapeniski san räk, lidz näl^oSä giadjji beigäm atstä* joi Eiropä tikai pusi vai divas trei^- di4as no minätä karaspeka; PIc §1 Bemsa pHaia Vädjas oku-pldjas k&i^spekam vajadzetu bät SS0.000 viru, pie kam krievi dotu 200.000, frand 70.00d ASV un Angli-jä katra pa 140.0001 Austlijä katra lielvalsts atstäto ne ^airäk par 10.000 viru, Krievijas okupäcijas kapaspe-käm Polijä nevajmzetu-' pärsniegt i 20.000, bet Ungärija] un Rumänijä xpa 8.000 viru sakaru liniju nodro§inä- Sanai, kam§r äabielroto ka^aspeks galigi atstäs Austrijiu. Täak Bemss ierokfiäja iecelt piln-varöto komisijas dsliu Väcijas miera Gguma jautäjumii pärrunä§anai fitahs pie äiem ja itäjumiem lj:ertos SiEVIESU P A b s KRIEVtJ J O S LÄ L e i p c i g a , 9. |12. (NZ). Väcijas krievu okupäcijas joslä . caurmer 44,5V6' no visiem lodarbinätajiem it* sievietes Tekstiin ipniecibä sievietes dod 70,7^/0 darba I speka, rotallietu rupniecibä 60Vo, täbakas rupniecibä 75,6Vo, pärtikas rukniecibä 59,7Vo un ap^erbu rupnieclbiä S4,2VQ, No visiem raktuves ncdarbinatajiem sie-vieSu ir lOVo/kar|[ier agräk to bijis 0/97» no kopskaita ärlietu ministtu padome. Vii;^ iero-slnäja ari, lai pirms näko§äs konfe-rences uzklausitu to mazäko yalstU' domas, kas tie§i' ieinteres§tas Väci-^ jas pärvalde,; kä ^lolande, BeJ^ja, Luksemburgaj Polija un Cechoslovä-kija. Pret §lem priekSlikumiem Mo-lotovs iebilda, ka pilnvaroto komi-sijas varetu sekmigi strädät tik^i pec tam, kad jarlietu ministri ti^Jäs sanmäs butu i^iztirzäjuSi vispärejus jautäjumus. Bemi^< priekS}ikum§ vei paredz, lai ärlietu ministri pirms Väcijas jautäjuma apsprieSana^ uzklausitu tagadejo Väcijas militäro valdibu domas par to, kädä veidä batu pa-näkama Väcijas saimnieclbas centrä-li2 §§ana; Beidzöt Bemss pieprasija, lai nä-koSäs Honfey^io^ darba käi$|bä butu §ädi jautäjumi: Vädjas robeiu nosprauSana, Austrijjas jautäj okupädjas spekÄ samazinäSana ropä.' Kä teikts, Molotovs piekritis Austri jas jautäjuma uz^emSanai Sai darba kärtlbä. ATBflUI^OSANAS, JÄUTÄJUMS UN Vienoto Nädju komisiju apspriedes joprojäm svarigäkais jautäjums bija atbrui3io§anäs jautäjums poir-tiskä komisijä;, Sais apspriedes svarigäkais ' notikums savukärt bija Krievi jas piekäpäanäs atsaköties no veto tiesibäm atbru^oSanäs jautäju* mos. Lemumu, ka Padomju Savieniba ir ar mieru atteikties rto veto tiesibäm visos jautäjumos, kas skäf Vienoto Näciju atbrujjio§anos, Molotovs päzii^oja pec famJ kad — t>ec UP 2;i^äm bija s^emis jaunas in-strukdjas no MaskavaÄ. Debates par atomieroCu pielieto- §anu masu iznidnälanai ASV pär-stävis Barudis ierosinäja ieteikt Droäibas padomei radit starptautis-ku atomeneräijas kontroles orgänu, kas pärrraudzitu atomu petiäahas galtu un izmanto§anu cilväces labä. Slm organam jädod tiesibas inspicet visas vaistisj lal varetu nodroäinät v i ^ atomiero^i noliegSantl un jau saraioto iznicinäSanu. Esqt jäatrod iespeja sodit §o notefikumu neievero-täjus. Senätors Kon^js debates uzsvera ka atptnenergijas komisljas autori-täti n^drikst väjinät, un t|s lämu-mus n^var pak^aut veto tie^bäm. ApakSkomisija vienojäs par rezolti-dju, kas ieteic pilnsapulcei pec ie-spejas driz radIt atomenergijas k(Mi-tro| es orgäriu. Debatejot par ieteikumu pibisa-^ pulfiei atbruijLOäanäs jautäjuma Molotovs norädija, ka tikai vienlldzigs Drb§ibas padomes lämums varot ga-rantät atbruijoäanos un atomieroöu aizliegumu. Lidz tam laikam,^ kamer §ädu vienbalslgu vienosanos' panäk- §ot, lielvalstim vajagot paturet veto tiesibas. Bet pec kontroles komisi ju radisanas veto tiesibas vairs sais jautäjumos nebutu pielietojamas. Katrs ^meäinäjums pretötjes kontrölei butu uzskatams' par nostäSanos pret DroSibas padomes lemumieni. Sos Molotova atzinumus ASV pre-se apsv^ic kä loti svarigu soli ce|ä uz patiesu atbru^oäanos. „The New York Times" rakstot par pedgjäm UN sedem starp citu saka: „Syet, ka Krievi ja uzsakusi ' jaunu kon-struktivas sadarbibas politiku; vis-maz par tik, par cik tas redzams publiskäs apspriedes. Krievija pie-kritusi starptautiskai atombumbas un citu lero(hi kontrölei un tagad atteikusies ari no sivi - äizstävetäm veto tiesibäm §ai kontröle. Rezultäts ir tas, ka Vienotäs Nädjas vat jau- Aä atmosf^ä turpiriät darbu." FBANGIJA NEMIEBÄ AB ASV U N ' AKQLUAS OKtJPAlDIJAS JÖSLU; APViENOSAKU iPai pa§ä laikä gah no preses ko-mentärim redzama maza nesaska-pa dtu lielvalstu Starpa. Proti — Frandja nav isti apmierinäta ar Anglijas un ASV vieno§ax!os par okupädjas joslu saimniedsko saUe-d §§antt Vädjä. Kamer Frandjas valdlba pazii^o-jusi, ka uzskata joslu saliedeSanu tikai par „deficitu apvienqSanu", ko Frandja, kals paSlaik nabaga, neva-rot atjauties, frariöu prese kritize noligumu» kas varot tikai veicinä^] Väcijas un varbut ari Ein^as sa-skejtSahos. Bez tam joslu saliedeSana padarot, anglu un amerikäi^u joslas päräkas par dtäm josläm Väcijä. No otras puses, I neraugoties uz: äim ASV un Anglijas^ domstarpibäm ar' fVandju. Vädjas. jautljumä« kas past>M. tie^. ;tagad,^^d jäsäk izleml; Väcijas likteni, vex^jama ari, llÖa ^äboSanäs tie§aJäs Anglijaaf un Frandjas attieclbäs. Abas Eiropas rietumu lielvalstis nesen vienöjuääs par finanöu ncllgumu. Anglijas valdlba piekritusi aug§nama ieteiku-mam panäkt regicmälu Rietumeirp-pas apvienoSanös. Ja Frandja vei nodibinätos sodälistu valdlba, tad paredzams, ka täs attieclbas ar Ang-liju uzlabotos vei vairäk. Par re^ionälo Rietumeiropas ap^ vieno§anu ärlietu nc^nistrs BevinS paskaidrojis, ka AngMja Velätos pa-pla §inät multaa un 4in un^iju sii^emu, käda jau ^pastäv starp BelgijUi Hokndi m b u i ^ un kufä varetu iek|auties ari Anglija tm dtas Rietumiropais val-stis. Sädu ilniju noluks nekädä gsidl-jumä neträtu pavairot §]$:el§anos pa-saule, bet gan täs mudinätu ari d-tas zeriies iekjauties §ai sadarbibas sistemä. ^ ^ DAJNA, BBC, Die N ^ Zeitung» Mundmer Wttag a sKdte LSiingena MUSU DAIliARIATNIEKIEM K Ä R T O S EKSPOBTA I E S P E J AS Svetdien Eslinirena sledza latviega in$kslas un: da42Uhatniedbas iz-stadi. Turpat 10.000 apmekletäja, verodami Pilsskolä j m&su/ dailamat-nieku darbus» kolopijas darbnioäs gaiavotos ikdieni^a dsä(vi pepiedeSa« mos priekSmetus uh pla§o gleznu kfö^ iespäidi^ ka Irimdiniekii gaitas nav lauzusfts latvi^ar raditaja gara spraigusiUi to mes neslinkojam, bet gan stradajam un iJAacämiep. Pagäju§ä nedejä ijsstädi apmekleja UNRRA^ galvenäs mitnes Arolsenä darba da}a^ vaditäjaGiina, joslas direktors Waitings^ yairäki 3. armi- •jas galyenä §täba Heidelbergä virs-; nieki ar DP dajas vaditäju majoru Rolandu \m plkv. San4ersonu, Stut-gartes un Ludvigsburgas UNRRA> vadltäjas personas, 9. armijas galyenä ätäba Augsbuj^ä pärstävji un Heidelbergas UNRRA's preses dalaö pärstävji. Patlkarrd bija dzirdgt augsto viesu nedallto atzihibu lät-vie §u darba kvalitätei, kas savukärt sak^ojas mCisu kulliuras limeni. ,,Pules pilnä meiu attaisnöjuSas cerlbas", stSsta Bslingenas koloni jas vecäkais K. Kakiii;iS., „Musu galve-nais noluks bija pierädit, ka latvfeSl grib un prot strädät, ka mes neölin-kojam, bet domädteni. par näkotni, cenSamies papUtSinät zinä§|inas, iz-mantojam katm bridi, lal pSrskolo-tos j^uniem uzdevumiem Dzirdetl® vertejumi dod mums jaunu sgsjn^ turpmäkä darbä." Eslingenas izstäde pav&rs jaunas iespejas jfiaklajiem darba daritäjiem W praktiskä pläksne. UNRRA*i darba da}as yaditäja Grina drizumä brauks uz Amerikas Savienotajäm Valstim msoUjusies Hdzi dai}* amatnieclbas priek§metu päraugus un iekärtot tur tirgui tä pave^ot lat* yieSu izsträdäjumiem ^ ^ s p ^ spejas. Sa^emti ar! solljumi piT 12» ejmateriälia pieSI^iräami, kupia trQ* kums lidz §im* ir ttemkais äl^Sralis ,ra2o§ana$ paiKla$inäi§anaL ;tJNRRA'a vac&täjas personas fips6tQis&s M 'Tfi» peties, lai Jfrankfurte lekirtota pa-stävigu latvieSu gldznu ^ dal^mal^ nieku darbu ];>ärdoiah^ ^eOquo, disSgs nödöms Irmari BaBbgenas uljas va<UbaL Viss tas liecb», M m^svL därbs guvia p^lnllo novSTtfr» Jumu. ^ an. "'esanas Iränä t e b e r a n ä , 8. 12. Iränas valdlba iesniegusi notu UN Dro^as padomei, kura apsQdi Padomju Savieni-bu, ka tä. aizkavejot Iranas kapaspe-ka ieie§anu Ziemeliränas province Azerbeid2anä. . Sim karaspekäm bija jäpärrauga parlam^jnta veleSanas, ku-räm bija jänotiek 7. decembri. VeleSa-nas §im province täde| atliktas tikjtt* gi Udz tur bu8 iogäjis valdibas ka- 7. decembri^ Tegei^ejä säkäs ap-spriede, ku)rä piedalijäs Vädjas visu ^triju rietumu okupädjas joslu piln-varotie fa§isma upuiru jautäjumos, kä ari Bavärijas valsts komisärs rasiski, reli^ski un polltiski vajäto lietäs Dr. Fllips Auerbadis. „Die Neijie Zeitung" atstästa Dr. Auerba-referätu sanäkstne, laqrä vii;i§ sni^dz plänu ildu DP materiälä un garigä posta pärväre§anai. ^ Atzimejot amerikä^u armijas ap-rupes Helo nozimi, referents aiz^ dija^ ka pagaidäm tomer väl nav ie-spejams apmierinät visas ildu DP vajadzibas. Vairums esofar sevi neapmierinäti, jo ir bez darba, un dÄlve vii:dem il^ietot bez jegas. Iz-strädätä pläna galvenais noluks tä-del esot iespejami driz §ie^ cilve-kiem sagädät darba Dajualgas bCi-tu paredzets izmaksät Vädjä väcu markäs, par kupäm strädnieki ipa-sos kantines veikalos varetu iepirk-ties pietiekamä vdaudzuma ikdienas paterina priekämetusi Algas pärejo xialiTlSlkstltu seviSlj:ä algas gräma-tii; iä, ^^aprel^inot ik nedejas nopeinko stj^nu dolaros; Uzrädot ' grämatii:iu, izcelo§anas gadljumä noteikta är-zemju banka izmaksätu i o summu bankas öeka veidä. Strädnieku notieto§änai nekavejo-ties butu säkama dzivokju koloni ju izbuye paätrinätä bövtempä; buves financetu ipaäa sabiedriba. Tä kä §anai kärtejä UNRRA's partikais piegäde gadijuäies traucejupiii un ierobö2oju-mi, veleSanäs bQtu apgädi vienvd-dot, izsniedzot väcu yissmagäkä <lar-ba strädnieku: pärtikas kartites, pa-pildinätas ar koncenträdjäs nomet- Q.U bijuSo iemitnieku papildu kar-tltem, tä rodot iespeju sai^emt 2700 kaloriju lielas vissmagäko darbu strädnieku papi^evas. Tä kä ll^hno centrälkomitejä apvienotajiem 21- diem, tas ir 5000, pec arodaesot labi apmädti drebnieki, pare^zets kädä agräkä väcu armijas npmetne iekärtot strädnieku koloniju ar darbnl-cäm Varetu izveidot apgärbu un apavu rupnicas. Visu to domäts or-ganizet tädä vddä, ka pie amerikäi^u joslas atbrivoto i i du centrälkomite-jas. nbdibinätu kopdarbibas sabied-ribu, ar Savienoto Valstu un Pales-tihas zidu organizäciju piedaliäanos. Tä sadarbotos ar otru sabiedribu är-zemes, ku^a rupetos par izejvielu sagädi un valutas grämati^u konta segumu. MIERA SARUNAS IflNA L o n d o n ä , 8. 12. (BBC.) {^nas komunisti iesniegusi CangkaiSekam sa-vus noteikiimus, pec kädi^m vii^i butu ar mieru izbeigt kafa darbibu. Noteikumi prasa atcelt l^inas nacio-nälo sapulci un atjaunot frontes stär vokli, käds bija 1946. g. 3. janväri. Ai^spriedfs Griekljas sudzTbii ! L^ondonä, 8. 12. (B^Q. Sodien UN Dro§ibas padome apspriedis Grie-l^ ijas sädzibu par Dienvidslavijas, Bul» gärijas un Albanijas izdarltiem Grie- ^ijas robeiu aizskarumidm. Qrie^ju padome pärstävesministröprezidents Konstantins Caldariss. Reuters zi^o^ ka nemieraieki ^avu aktlvitäti atUal atjaunojuSi.Buigär^jas robeiu tuvuinä notikuSas clijias: Firej^^ ostä ieradu- §ies 4 Savienoto Valstu kafa kugi. Kä AP ziij^o, Savienoto Valstu un Anglijas valdibu ricibä esot zii;^o jumi^ kas padarot ticamus gr^elp ap galvojumus par grieljiu revoluciönäru apjmäciganu Dienvidslavijä. Nopratl-not bandu locek^us, kas sagiästiti ciij^äs pie 2tieme|grie]fijas robeiäip, kä ari zil^ojtunos tie§i no Dienvid-slavijas pienfineta käda nometne BeK grades tttvumä kur apmäcot ap 5000 griel^tt, kas 1945. g., pec revoliidjas sabnikuma, aizbegiä uz Dienvidsla- VIJU. Reuteihi no Atenäm zi^o, ka Orie- ^jas galvas pilsetas politiskajäs ap^ rindäs valdot liels sUragtinäjoms un vil§anäs par ärUetu ministru pado« mes lämun^iu *- Bulgärijas fnierliga-mä paredzet tädu Grielpjas-Bulgäri-jas tobeillniju, käda pastäväja. jas r^beiltnijtt, käda pastävfia 1941.8. i. f^m. pispeks, I kas vares kjQ»äitfM% v ^ §ana norisL Pät@jä Irina. ya§§aaas aotikSot 16. un 21. decembri Pic AP zijgiäm padomju sutnis asi pio* testejis prel iMUttas Valdibas nodomB nosQtit ka^as^äktt usi iM^t^ dianu. Satnis p&tikaidtojis, ka^]^ domju li^aspeks i^väkts n^ I t ä i^ mm^ ISc tam, Ud centrält?^"' W?aps(IIIjttSi A^erbeidianas lemu atrisinä' mierlga. 9e}ä,. Pte zi« i^bj^em ^no Löhdonas, Ajferb$td|a* nai pi^Qb^as iedzivc^tilji :$p9?ii^l peatfälSs v a l ^ W I^i|tiii9j^%ä; iaiEaäa^ noX lä^^^e^^^ lipiiäääBiC 4r nomo valdibu Tibdi^S. AzerbeldSanas atitönomä Valdlba paziQiojuai tel^gra* f iski ceiiträlajai valdlbai, ka, saska^fi ar fuiijä panäkto vienpSiihos/ ^er* beidianas provinces annija esöt da|a / no Iränaa armijte,käd§V valdibas ka^ raspäkä sQti§an4' uz Azerbeidiana esot lieka. Zipbjumi, kädus dod di^ iädas ageiitaras par tieSajiem notiku* nuem Iränä un Azerbeidiana, ir vS srvien stipri pretrunigL Tie pa dä^ai zi^o jau pär cl^äm Aserbeidianfi, pa da}ai v§l apgalvo, ka valdibas kä^- speks gaida • pie provinces tobäEas m nay tajä vei nemaa iegäjis. V D A N A , I K S ^ B B C, A P , fteaiers, UP Padomiu vestpieks I t ^ j i Kostilevs i e s n i e ^ Italii9^ Aioistram Ntnoi protestii prtt ita)tt avi2u ziQoiumiem no k t i ^ ^i^upi-djas joslas Vädjä. Vairiki lta}u laikrakati bija zi^ojt^ ka k r im Joslä esot k ^ n c ^ t r i d j a sm un kä ^ itsdtt^s^ gust^agtu iw beg^anas mäginajunm sbiautL E o i - tilevs {»askaidzoja, ka i0s tBks^im esot rakstfjuii «leeakdcaärl i i m ^ |Mrav(Mtoriäkoa nolflkos**. UP / 300.000 beglu Sveice Sveices valdlba' nolemusi likvidat^partija pied^isies vieaigi tidä kimB savu beg^u organizäciju^ kupai liell nopelni Si ka):a laikä, nzQemot un aprapejot ärzemju beg^us. lieläkä dala organizädjas iekättoto biroju, nomet^u, bäg^u miti^u un skolu jau-slegtas. Organizlidju nodibinäja jau driz pec tam, kad Vädjä varu pär- ^ema Hitlers un kad nelielas beg^u grupas no Väcijas säkä ierasties Sveice. No i lm grupäm driz radäs ista begju siraume un veläk pat plö-di. SvÄicei jbija pjänovietö, jäapgädä un jäapgerbj p^visam ap 300:000 personu, kas bija meklejuäas Sveice patveriimu. Tä kä Sveicei pafiai tikai 4,3 miljonu iedzlvotäju^ §äds cil-veku skaita pieaugums radija no-pietnas grutlbas iestädem. Valdibas 4estades pa§reiz apsver, vai dajai beglu nedot atjauju uztureties Sveice nenoteiktu lailai tm tur strädät. I UP SuCIÄLlSTU UN K O M C N I S TU KÖALICIJA FRANCIJJR Frandjas sociälistu parttjas nacip-nälä padome noiämusi, ka sociälistu cijas valdlba^ ko^ä ietelp an koiou* aisti un kujTds programm saakaa ar sociälistu partijas programnlas vispä* rejäm llnijäm. Lemmns pie^emts ar 2242 pret 2145 balsim, 5^ attoroties. Pec tam, kad nadonälajä sapolci vajadzigo 310 balsa vairäkuma neie-guva ne komunisttt kandid%8 ministru prezidenta amatäm TorezSr nedz MRP kandidäts Bido, näkoio sedi nolika uz 10. decembri. Nacionäläs sapplces prezide^ Oriols izteicäs, ka gadlju-mä, ja ari Soreiz nevarääöt ievelet ministru prezidentu, vii^S atteikSoties no nacionäläs . sapulces prezidenta amata. Oriols pats nedömäjot kandi* det ministrju prezidenta possenim. ^a* gaida, ka näko§ai8 valdibas galvas amatiam kandides agräkais sociälistu ministru prezidents^Felikss Goeos un radikälsodälistu vaditäjs, ari kädrei-zejais valdibas galyaBduards Brio. Sociälistu partijas' vaditäjs Lcons Blums pazii;ipjis; ka vina partija, bu* dama treäa iieläkä, pef-komdnistu un' kreiso katolu (MRP) partijas neveiks^, mem esot gataya uzijiemties valdibas sastädiSanu. : • ' • . f
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461210 |
Description
Title | 1946-12-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LI
tieSö
Skovu.
iesatik§i
ais ozde»
Mttt par
irijamiea
.ab$öiati
1942. ga.
•';ti..Ta(l
astot;ia'
«taivoties
s i * u ^
QemSaa\
lä, Treji
Pie Olfc
..';.;)• v ^-
,'..v;-t • V . -•• •. •
bijä #
livjkargo?^
ienträläs
ibkt ateil*
I an pec
;y§lniektw,
savu no-mitnea
joSjtt gm-jecä
päzl-idta."
fas
its.. Vu?ä ^
i / bet ft«
943. gada
kanS
art at-
S Hmers
i$ka.
godä
pulks, :ko
sazyernie-dägers.
dkt Hitle-
^et öeilgi
[fig^.atkal
1 '
^ia,;Jtä'Pav
;4^av!ri ne.
itaji bridi.
; planam.^
sjj/bet • mes %
; J^atkäptiej.}:[
:entätsi rei2.
;sal^l da-i
[>a?i9os, ka'|
1, veidu, kast
kasj vispäfS
jciuviä vien- I
Hpiiris. Bi- ^
Hitieta lid-1
teli, kas iik-
^mprUsiju. <
itijSm riko*: ^
ttät tikai ar
ftädu ellfes
atklät. Sa.
, jauna tipa li
kfelilm laikä
[S llaika deg.;
'To var§ja :
lesinit.mlnli- ;
[m stundam,
ia' pati Duiii- ^
gräm^tu, ^
leja lielttmaj
Jdfvas burn*
[y§s konjaka
Säl^ojam ta,
papfru,. vaja
medianis-
^dar H i tW
koferi.. Pa-hai
Berlln§
atentats sa- 4
l^regkovs öe-
Istu sagaidit
fieradas netl-ts.
r Starp
i m pcisuflf*
2rs unitmgt
|:ur sakjä ^ :
:os)
k Slödfaiä-
I par slu-erigo
mek-liäz
4 rin-par
4 rin-i,,
sltt-
/edumi ux^
lama »J^H
rgVD^ Biir-
-Platz 7.
ikriptus, i>
Irkas atpÄ-
|bä.
i iniciälieiö^
äteiktäs
lari redak-
<' /
/
Attäiorized b^ ^ Lizenz —
Izdoäanas atlauja: ICD-OMGB
:: Atbildigais redak-to?
s «-^ Editor in-Chief:
^ i l s Rabäcs, vietmeBS:
Aleksandrs Liepä, reaaKci-jas
sekretars: Maksis Culi-tis;
redaktori: Andr^s Ru-
4a;i8 (Mlndieiie), Harijs Min-deabem
(Eslingenä), Af^
fiblds Sflodts (sports)^ Zlgnrds
Bifda (teduiiskate iekirto-
\msss
Nr. 3 (35)
Ofrdien^l946-g.lp.XII.
IzQäk Ojtrdienäs un piektoie-
Aäs :;, Izdevejs: Bav&r|}ss
apgabala latvia komiteias
itzdevQmä LatYieS^ preses
darbinieku sadarbibaskopd
EedakcQa: Oilii2b@rg/IX,Btr.
genneister-Landmaiufll» 7»
t 92 :: Prifited by Scliwib.
Völksblatt, QOnzbors/Doit,
Bfirgena^Landrnssm-PU 7
Metieiid — Circolattoa; 4000
10.000 öp^mekletäju latvieiu
SMIETV MINISTBI BSM, kPSPRIEST VÄCIJAS JAUTÄ^UMU.V M O L O T O V S PIEKRfT V l ^ O TIESiBU
UBOB£20SANAI ATBBUIjfoSANÄS K O N T B O L E ^
Zi^as no ^jTUjorkas vestai ka pedejäs dienas gan UN, gan ari cetru
l i ^ d ärUeftu n ^ a t r u konfäe»^ guti atkal Jaoni paiiakumi austrumn
tm rietumn Tiedok}ii saskai^iiSana. Peb tam, kad iepriekSejäs VN sedes,
Padoosjn Savieiubai piekäpMies, izdevä^ panaki viedoklu tuvinä§anu
albni^oianas jatitajiimoi^ ta^ad ärlietu ministri varejuSi noslegt pärru-sas
par miera ligamiem ar Väcijas sabiedrotajiem m nzsäkt sarunas
|iar ligmnu paSu Vaciju. Molotovs piekritis ari tam, ka relze ar Vaci-
Jas Jantaiumu apskaia Austiiias jautajumu, ^ kuru Pädomju Savieniba
agräk gribSJa apspriest tikai pec miera liguma izsträdäSanas ar Väciju.
Pagaidäm gan ljujorkä at)spriez
«kai Väcijas mierä ligiuna izkrädä-
Icöias diarba kärtibu un yispärlgus
Jautäjtimus. Istas apspriedes jpar Sp
miera llgumu saksies nikama gada.
Mplotovs^^paskaidrojis, ka yii^am hav
iidz padomdeveji Vädjas viautajumä
un ieteicis sapulcetieö februäri Mas-kavä.
Par§jo arli^tu ministru atbilde
§im päekSlikumam nav zinäma. Zir
iiäms gan tas, Ica Bemss jau pirms
nedelas paskaidrojis, ka brauks uz
apspriedem Eiropä' tikai tai gadiju*
mä, ja ärlietu ministru padome ie-priekä
vares vienoties par
kärtibu, kas gardnt§tujaunai
rencei pahakumus.^ Vi^ä ari
dzis siki izsträdätu priekSlikumu §ä-dai
darba kartlbai.
darba
konfe^
iesnie-
\
u teks-ietu
mi-bs
jä-ngu-
Idibäm
stls tai
GALIQI ISSLEMTI 5 MIEBA
^ ]^äju§äs nedelas pedejäi dienäs
firlletu ministri viei^ojäs pail vei at-likuSajiem
jautäjumiem Italijas im
Bulgjirijas ird^ Hgumoa Lidz ar to
bija panäk;ta vienoSanäs par visiem
5 ligumiem ar Väcijas sabiedrota-jiem
— Italiju, Rumäniju, Ejulgäriju,
TJngäriju un Somiju. Ligi
tus galigä yeidä izsträdäs s
pistru vietnieki, kam §is
Vedc lldz 10. janvärim. Pec
iqdus nodos attiecigo valstu
ieskatam. Ligumus pa
.Vietä, kur tai laikä bös sapMcejusies
ärlietu ministru padome. ILigumus
pärtulkos-visu parakstltaju valpdäs.
Reparäciju jautajunu^ atrisihäts
lädi: Italijai jämaksä 1251 milj. dor
Ibm Dlenyidslavijäi, 5 mllj. dol^ru
Älbänijai un 25 ^milj. : toesinijat
Buigärijai jämöksä Di6#idslavijai
JÖ milj. dolaru. Tädejä
Qriejpia un DienvidslaVJi.^
no biiuäajiem ienaidniekierai vienädi
Ufelas reparäcijas^— katba par 150
milj. dolaru.
Neliela komisija JSrujO|kä vei tur-pinäs
apspriest ; Trifestas| noliguma
klauzulas, • kas jäiesniedii^ DroSIbas
padomei Ärlietu minislri vei vie-ppjäs
par to, ka Triestas gubemätö-
Varii pärejfis laikmetä pie§l}i|rama
tiesiba vajadzibas gadi|umä piepra-sit
^biedroto kapaspäca atbalstu.
Tapat vienojäs par to, ica Italij^i un
Pi&vidslävijai attaus
Ittestas p ä r ^ un
k;ugi,em Triestas ostä Ijsrädämas at
aeviSlsi nodalitas piest|ä§anäs yietas.
BEBl^SA PLSNS pEUPACOAS
- SPfiKU SABfAZEifÄSAKAI
levadot apspriedesj par Vadjas
Jautäjumu ASV ärMetu ministrs
^ r n s s i^pazistinäja
viem priekSlikumlem larba kärtlbal
Vispirms :Vi]>§ ierosmjlja samazinät
iSetru lielvalstu okupacijas spekulie»
lumu Eiropä uz 620;0p0 viru, lidz 1.
apxjlim atsaucot visuii liekos spekus^
piedaHfies
bu i o valstu
karaspeku va-lazinät
v§l vai-
P ^ tam, okupädjas
'r§tu pakapeniski san
räk, lidz näl^oSä giadjji beigäm atstä*
joi Eiropä tikai pusi vai divas trei^-
di4as no minätä karaspeka;
PIc §1 Bemsa pHaia Vädjas oku-pldjas
k&i^spekam vajadzetu bät
SS0.000 viru, pie kam krievi dotu
200.000, frand 70.00d ASV un Angli-jä
katra pa 140.0001 Austlijä katra
lielvalsts atstäto ne ^airäk par 10.000
viru, Krievijas okupäcijas kapaspe-käm
Polijä nevajmzetu-' pärsniegt
i 20.000, bet Ungärija] un Rumänijä xpa
8.000 viru sakaru liniju nodro§inä-
Sanai, kam§r äabielroto ka^aspeks
galigi atstäs Austrijiu.
Täak Bemss ierokfiäja iecelt piln-varöto
komisijas dsliu Väcijas miera
Gguma jautäjumii pärrunä§anai
fitahs pie äiem ja itäjumiem lj:ertos
SiEVIESU P A b s KRIEVtJ
J O S LÄ
L e i p c i g a , 9. |12. (NZ). Väcijas
krievu okupäcijas joslä . caurmer
44,5V6' no visiem lodarbinätajiem it*
sievietes Tekstiin ipniecibä sievietes
dod 70,7^/0 darba I speka, rotallietu
rupniecibä 60Vo, täbakas rupniecibä
75,6Vo, pärtikas rukniecibä 59,7Vo un
ap^erbu rupnieclbiä S4,2VQ, No visiem
raktuves ncdarbinatajiem sie-vieSu
ir lOVo/kar|[ier agräk to bijis
0/97» no kopskaita
ärlietu ministtu padome. Vii;^ iero-slnäja
ari, lai pirms näko§äs konfe-rences
uzklausitu to mazäko yalstU'
domas, kas tie§i' ieinteres§tas Väci-^
jas pärvalde,; kä ^lolande, BeJ^ja,
Luksemburgaj Polija un Cechoslovä-kija.
Pret §lem priekSlikumiem Mo-lotovs
iebilda, ka pilnvaroto komi-sijas
varetu sekmigi strädät tik^i
pec tam, kad jarlietu ministri ti^Jäs
sanmäs butu i^iztirzäjuSi vispärejus
jautäjumus.
Bemi^< priekS}ikum§ vei paredz,
lai ärlietu ministri pirms Väcijas
jautäjuma apsprieSana^ uzklausitu
tagadejo Väcijas militäro valdibu
domas par to, kädä veidä batu pa-näkama
Väcijas saimnieclbas centrä-li2
§§ana;
Beidzöt Bemss pieprasija, lai nä-koSäs
Honfey^io^ darba käi$|bä butu
§ädi jautäjumi: Vädjas robeiu
nosprauSana, Austrijjas jautäj
okupädjas spekÄ samazinäSana
ropä.' Kä teikts, Molotovs piekritis
Austri jas jautäjuma uz^emSanai Sai
darba kärtlbä.
ATBflUI^OSANAS, JÄUTÄJUMS UN
Vienoto Nädju komisiju apspriedes
joprojäm svarigäkais jautäjums
bija atbrui3io§anäs jautäjums poir-tiskä
komisijä;, Sais apspriedes svarigäkais
' notikums savukärt bija
Krievi jas piekäpäanäs atsaköties no
veto tiesibäm atbru^oSanäs jautäju*
mos.
Lemumu, ka Padomju Savieniba
ir ar mieru atteikties rto veto tiesibäm
visos jautäjumos, kas skäf Vienoto
Näciju atbrujjio§anos, Molotovs
päzii^oja pec famJ kad — t>ec UP
2;i^äm bija s^emis jaunas in-strukdjas
no MaskavaÄ.
Debates par atomieroCu pielieto-
§anu masu iznidnälanai ASV pär-stävis
Barudis ierosinäja ieteikt
Droäibas padomei radit starptautis-ku
atomeneräijas kontroles orgänu,
kas pärrraudzitu atomu petiäahas
galtu un izmanto§anu cilväces labä.
Slm organam jädod tiesibas inspicet
visas vaistisj lal varetu nodroäinät
v i ^ atomiero^i noliegSantl un jau
saraioto iznicinäSanu. Esqt jäatrod
iespeja sodit §o notefikumu neievero-täjus.
Senätors Kon^js debates uzsvera
ka atptnenergijas komisljas autori-täti
n^drikst väjinät, un t|s lämu-mus
n^var pak^aut veto tie^bäm.
ApakSkomisija vienojäs par rezolti-dju,
kas ieteic pilnsapulcei pec ie-spejas
driz radIt atomenergijas k(Mi-tro|
es orgäriu.
Debatejot par ieteikumu pibisa-^
pulfiei atbruijLOäanäs jautäjuma Molotovs
norädija, ka tikai vienlldzigs
Drb§ibas padomes lämums varot ga-rantät
atbruijoäanos un atomieroöu
aizliegumu. Lidz tam laikam,^ kamer
§ädu vienbalslgu vienosanos' panäk-
§ot, lielvalstim vajagot paturet veto
tiesibas. Bet pec kontroles komisi ju
radisanas veto tiesibas vairs sais
jautäjumos nebutu pielietojamas.
Katrs ^meäinäjums pretötjes kontrölei
butu uzskatams' par nostäSanos
pret DroSibas padomes lemumieni.
Sos Molotova atzinumus ASV pre-se
apsv^ic kä loti svarigu soli ce|ä
uz patiesu atbru^oäanos. „The New
York Times" rakstot par pedgjäm
UN sedem starp citu saka: „Syet,
ka Krievi ja uzsakusi ' jaunu kon-struktivas
sadarbibas politiku; vis-maz
par tik, par cik tas redzams
publiskäs apspriedes. Krievija pie-kritusi
starptautiskai atombumbas
un citu lero(hi kontrölei un tagad
atteikusies ari no sivi - äizstävetäm
veto tiesibäm §ai kontröle. Rezultäts
ir tas, ka Vienotäs Nädjas vat jau-
Aä atmosf^ä turpiriät darbu."
FBANGIJA NEMIEBÄ AB ASV U N '
AKQLUAS OKtJPAlDIJAS JÖSLU;
APViENOSAKU
iPai pa§ä laikä gah no preses ko-mentärim
redzama maza nesaska-pa
dtu lielvalstu Starpa. Proti —
Frandja nav isti apmierinäta ar
Anglijas un ASV vieno§ax!os par
okupädjas joslu saimniedsko saUe-d
§§antt Vädjä.
Kamer Frandjas valdlba pazii^o-jusi,
ka uzskata joslu saliedeSanu tikai
par „deficitu apvienqSanu", ko
Frandja, kals paSlaik nabaga, neva-rot
atjauties, frariöu prese kritize
noligumu» kas varot tikai veicinä^]
Väcijas un varbut ari Ein^as sa-skejtSahos.
Bez tam joslu saliedeSana
padarot, anglu un amerikäi^u joslas
päräkas par dtäm josläm Väcijä.
No otras puses, I neraugoties uz:
äim ASV un Anglijas^ domstarpibäm
ar' fVandju. Vädjas. jautljumä« kas
past>M. tie^. ;tagad,^^d jäsäk izleml;
Väcijas likteni, vex^jama ari, llÖa
^äboSanäs tie§aJäs Anglijaaf un
Frandjas attieclbäs. Abas Eiropas
rietumu lielvalstis nesen vienöjuääs
par finanöu ncllgumu. Anglijas valdlba
piekritusi aug§nama ieteiku-mam
panäkt regicmälu Rietumeirp-pas
apvienoSanös. Ja Frandja vei
nodibinätos sodälistu valdlba, tad
paredzams, ka täs attieclbas ar Ang-liju
uzlabotos vei vairäk.
Par re^ionälo Rietumeiropas ap^
vieno§anu ärlietu nc^nistrs BevinS
paskaidrojis, ka AngMja Velätos pa-pla
§inät multaa un 4in
un^iju sii^emu, käda jau ^pastäv
starp BelgijUi Hokndi m
b u i ^ un kufä varetu iek|auties ari
Anglija tm dtas Rietumiropais val-stis.
Sädu ilniju noluks nekädä gsidl-jumä
neträtu pavairot §]$:el§anos pa-saule,
bet gan täs mudinätu ari d-tas
zeriies iekjauties §ai sadarbibas
sistemä. ^ ^ DAJNA, BBC, Die
N ^ Zeitung» Mundmer
Wttag
a sKdte LSiingena
MUSU DAIliARIATNIEKIEM K Ä R T O S EKSPOBTA I E S P E J AS
Svetdien Eslinirena sledza latviega in$kslas un: da42Uhatniedbas iz-stadi.
Turpat 10.000 apmekletäja, verodami Pilsskolä j m&su/ dailamat-nieku
darbus» kolopijas darbnioäs gaiavotos ikdieni^a dsä(vi pepiedeSa«
mos priekSmetus uh pla§o gleznu kfö^ iespäidi^ ka
Irimdiniekii gaitas nav lauzusfts latvi^ar raditaja gara spraigusiUi to
mes neslinkojam, bet gan stradajam un iJAacämiep.
Pagäju§ä nedejä ijsstädi apmekleja
UNRRA^ galvenäs mitnes Arolsenä
darba da}a^ vaditäjaGiina, joslas
direktors Waitings^ yairäki 3. armi-
•jas galyenä §täba Heidelbergä virs-;
nieki ar DP dajas vaditäju majoru
Rolandu \m plkv. San4ersonu, Stut-gartes
un Ludvigsburgas UNRRA>
vadltäjas personas, 9. armijas galyenä
ätäba Augsbuj^ä pärstävji un
Heidelbergas UNRRA's preses dalaö
pärstävji. Patlkarrd bija dzirdgt
augsto viesu nedallto atzihibu lät-vie
§u darba kvalitätei, kas savukärt
sak^ojas mCisu kulliuras limeni.
,,Pules pilnä meiu attaisnöjuSas
cerlbas", stSsta Bslingenas koloni jas
vecäkais K. Kakiii;iS., „Musu galve-nais
noluks bija pierädit, ka latvfeSl
grib un prot strädät, ka mes neölin-kojam,
bet domädteni. par näkotni,
cenSamies papUtSinät zinä§|inas, iz-mantojam
katm bridi, lal pSrskolo-tos
j^uniem uzdevumiem Dzirdetl®
vertejumi dod mums jaunu sgsjn^
turpmäkä darbä."
Eslingenas izstäde pav&rs jaunas
iespejas jfiaklajiem darba daritäjiem
W praktiskä pläksne. UNRRA*i
darba da}as yaditäja Grina drizumä
brauks uz Amerikas Savienotajäm
Valstim msoUjusies Hdzi dai}*
amatnieclbas priek§metu päraugus
un iekärtot tur tirgui tä pave^ot lat*
yieSu izsträdäjumiem ^ ^ s p ^
spejas. Sa^emti ar! solljumi piT 12»
ejmateriälia pieSI^iräami, kupia trQ*
kums lidz §im* ir ttemkais äl^Sralis
,ra2o§ana$ paiKla$inäi§anaL ;tJNRRA'a
vac&täjas personas fips6tQis&s M 'Tfi»
peties, lai Jfrankfurte lekirtota pa-stävigu
latvieSu gldznu ^ dal^mal^
nieku darbu ];>ärdoiah^ ^eOquo,
disSgs nödöms Irmari BaBbgenas
uljas va |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-10-01