Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946

              J o n ä s s Miesni^ks
Reiz es Mju iekiilies lielakä bitulMani vaigi jut vieglas vesmas pies-maiu
zenu barä;
tägä sajuta: ylsi p
BQ£|zs kä knauf^s.
N-Ce/
I uz mafam
Nebija jau täda 1 kärienus, bet pats m§mais meis kä
aikas lieli, es — llielia mlkla. Uzmini nu!
^ 1 Mes klai3;ia;am vai tad es esm^ viens? - es jau-pameia
cirsmem, edam ogas, nek- taju. Tie ir tik maldL Es neesmu
gtbjam, un kur gäjä liöUe» tur es — viens. Pär mani debesu zilais logs;
mazais. Orsme ^letim smilSaina, ^eza strauts, kas murd — to eji labi
vletäm dumbraina, kä Jau Uelmeia, tagad dzirdu tecedäms äaurs un
bet piina saules M pati mana sirds, siks, runä kä cilveks ar mani; pate
mllzigä me2u loka. Bet tas bija gjj^g ^^^^ ^^^^ sakarseta, gluii
tälu no visäm mä;|äm, tälu no Zvi- kä mäte silda ntoas bai^äs käjas.
guriem, kur musu darza mala d^- Ne, es neesmu vlens: pie mahis ir
seja Pakans, mans bemu^ o^®?;^,^" vlsas butes un lietas un ,es pats pie
gumnäkais draugs; Te yieris helaksjtaia
2^8 no bara jäuta: „Bet vai tagad
Äini, kur Zviguri?]' Tas bija Kitänu
Jlnis, kö tad vet nepazinu.,
^ krumi un stadi, ziedi un
Negantie puikas! Jus tomer mani,
pa§u mazäko, neesat;uzveiku§i. Ne,
heesat. Visas lietas ap mani: malkas
mi mes tevi pai
tevi nokoz vilki,
i^2äj.
vi^S saka. mäjäm, es vei, runä§u'ar tevi, Pa-ouäo
celiriu uz mäjii^u aiz skolotäja
kuti^as. Udeni ko nomazgäties mes
katrs atnesäm savä i vannite vai
spainiti un palikäm siem j gulti^as.
Musu skolas edamistaba izkläta kie-äejiem,
mitra, auksta kä pagrabs,
muri biezi, celti np milzi^em lauk-akmeijiem.
Musu skapisi visi oi
pec sapelejuSa, saskäbusa gaisa, un
maizes donii;ia vai gajas gab^i;is
driz vien pärjrelkas ar ^ za}u peleju-mu,
kuru nobraukam ar ssdieceni,
tad grieiam \m §dam käjäs stäv§-
dami uk kie^lainä, saltä \.klona,
piedze^ot izd^suSu kruziti tejäs no
lielä skolas katla; Tur udens, kad
smej, väräs, bet nesamais traucii>§
mazs. ViÄur tikai akmens: sienas,
klona, pat griestaine pär mun» no
akmens. No virtuves ejxjt caurl gu-
^amistabaij gaitenim uz edamistabu
te deti, te va}ä durvis, ko virinä
desmitas rodi;ias. Nemitlgs, assy salts
caurv§j§,, un kad tu nonäc tikpat le-daini
aukstä edamistabä, kas ijiav
apsildäma, tad teja vairs tikai rfem-dena.
Neesi vei to pa§u , padzeris,
kad ieskrien Lejasiiguru Piöiis:
„Andri, jusu mäjai atkal deg skursT
tenis!"
(Turplhäjums sekös)
Peteris Erm anis
VI ""*^"^7"^\:"7 ^ Es tfev vei prasisu, kä tev tur ^S^^^c S u iXnÄiU^^ ^läjas pazeme? Vai-velu
lÄp§4os. Mm li isjroks aiz Joka Ugtei tipkat daudz govju ko ganlt
^^!L^f l^fc^^^^ «^ösu mätei virszeme? Es no- ^ f^^^^Jdf?; ' li^^^ ^ tava kapa zajäm, mikstäm
"^Sn^ m^i SU sunäm vei galvu un d^rd^Su ve^kä
Es dzirdu kä pukst mana sirds./ L atbildesi- Vau» Vaui Vau» Vau»
N^. vilku tfe \^irs nav, es s e v i r ^ T . ' ^ ^^^^ !
^Ii^u, bet sirdii sit ne jau vilku P Hollo! H^Ua! es dzirdu un ta-dUi
bet cela nezinäSänas del. Nezl- saprotu: es neesmu pamests,
St ceja uz ZvfJbiriem, .ta Jau tä p>et tikai pakircinäts.
vislii^lakä ^ nelaimle. Kur gan veli „Näc §urpr' mani sauc Puku Pe-
,]^a 'tik,:jaukl M Zviguixjs? Tur teris. ^
dziypja ik§ys, mibii?a, bräji, musu \un atkal m€s, zeni, esam kopä un rusi Qetes godalgu Hermanim He-
.dam mala dus§j^ Pakäns, ar kuyu atkal satde mirdz pär m'ums kä se-: sem, kad literäro pasauli aplidoja
KLusäm es pa vakariem . sarunäjos. | j^ak, bet veja äalkas egles kä viini vests, ka §i gada Nobeja premija li-
^ Viai, visi" mani draugi: LIzii:ia, gkän reize ar sauli, un ir tik labi teräturä ail gie§kirta sim pasam
Keäm, Akmenlöö, .kqiii es pa reir ka nekad savä tevu zeme.
Kad zini celu uz mäiäm; käds
^dalen_ara skatxtk kas to notiek. ^ ^ j ^ ^ un §r€m un «ukt aiz lai-
' Sapnis svesuma
Tälis cejs bij sapnl mäjup staigajams —
It kä no trimdas, it kä jau no Higas.
Caior sveäiemVmeiiem tekas bezgaEgäs.
Tad purva berzi... skats^^ pazlstams.
Man tevs bij visuf Kdz, sen miru§ai&
Zem berziem atlaidäniies piekusuäi,
Bet jutäm^ redzejäm, driz uzIekuSi:
Vii»P|kärt udens bruni rävainais.
Bet jumti pelekle aiz udei;^em,
Tie aicinäja. Bridäm ,La\iks, lök, sSta*
S^äc tum5a dziesma, agräk nedzirdeta,
Kä milzu kärkliem te, kä kastänienl V
Pa tum§äm istabäm mes säkäm skriet -
Riets spideja alf izsistajäm rutim.
Miiers neraisija smagumu no krutim; v
Mes zinäjäm. vei steigties, iet vel/iet v
Me2s tumsä feijiema tad atkal mus,
Bij gurdenums, bijzelums, i^audzigs baiguras,
Bet labs, tik labs^ bij tuvui tevu maigums:
Man vecais zemnieks blakus bij un bust
NOBElt^A PREMIJAS LAUREÄTS LITERÄTURÄ
Nebija, vei pagäjiiSi tris m§ne§i,
kopä Frankfurtespilseta bija pieski^
smieäanäs, ;kamer
ka niknas'lapse-tik
skaists! Ce-mes
un prieka: ,pEs dzivoju!"
2.
Staigasana par likiem
Vasaru nomaina <xudens, ntdeni
un
K a ^ tad garda
äis biisinä aöele
nes. V!bs tik Ja
li]^ z<te ä^leml uz/kl&tii:iu, tecila,
ku|ti grieztt kai put vien. Dazu
nakti OTprfi Mc^v kä putns päri pa-
Siem koku galierbu Nu apstäjos no
ogu eäanaa un jklausos. N§, vei | ziema, un tad sevi redzu basän)
diirä, ka i^^^ z§nl sarunäjas. Redzet | käjäm skrienam no. rita p a apledo-
Jau t§ Virsmg ne ISÄ nevar, tik dzir-dSt
Aviekstenäiii ka biezs, pa ber-egliteL
Tlk gaismas bezgala|/
daudz. Pats^ mffis totiesu tumäs,
xHems» kluss. Labi, ja kur iesvelpjas
mefc irbite. Kä ap tevi dzied
tik sienä2i. Glodene lied, turpat
kuZf go^idamäd, rMz^clama, duc
ine& kamene ucL saules spo-l^
knä igai^. Bet Inelailtne vlena: es
s&ezinSJu ceta^ u^ ^ j o.
Nejaukie puika^t iJä^a Kl^eja stasti un noveles, L
Vai patieS vii^i mani pametuSi Rumaba apgäda izdevums, 236 Ipp.
vienu Uelmeiä? I Aizblgigi, {»azu- ^ tnaksä 6 markas. N
dp,;kä ud^I ielbitusi! ^ ^jaku, trlsclesmitiem gadiem Lätgale
nomanidams, ka ap mani lestäjies i^^Yieäu rakstnieclbai d^va divUs
^1^^ klusuxös. J ' ^ neapstridämus talantus - Albertu
Skrienu tup,.j[knenp^^^^^ ^ j^^i Kfidzeju. Abi vii^i
dzu, bet neka: d2bd tijc sienaiiL j^auguäi neatkarigäs litvijas ap-
^Un tas bijajotias ne^s ttlli^, Ltäklos, abi vini jau ar pii^majiem
tod. puika ]5rte^ca <?raudus, bet ^terärajiem stiUem, centäs päraugt
sasapijojies, g^va dzimtä novada robeias un, vie-
^p^^Si?^"^^^ las izyele paHkdami, uzticigi savai
J b c ' " ^ pusSi, täs cilvekus, ieveda plasajä
l^Ju^^ v^anc rakstniecibas telu pulkä, Ar
SR?i .^ I? J ^ o e;o2T^^ rakstnieki i r veikusi lielisku S^ ^L h^if^ Ä^dÄiJ^^iTÄo^Ä^n^rJtnLf J' h P^a"^^ lPnoo^Jv uamdkaurmä sn, aeib neväti kenap sa sdaaavrriai jmumä uid szbuita ngg^äaa---
^ aizmirstas. 1^ ^kHedzas putns. | ^igo vertibu krätuves. Abiem rjtkst-niekiem
i r ari zinäma lidzlba nevien
tajä ziic^ä^ k a sayös, där^jos tie Lat-gali
paeeluäi mäkjlas g^aismä, bet
ari dzives izjutä. Lai ari kapa laikä
bumbu uzbrukumä bojä \gäjuäais
50 gadu literäräfe darbibas atcefresl Sprudis savos darbös ir maigäks;
gadijumä ar svinigu aktu un kon- klusäks, saulainaks nekä par vii^u
C€Ttu notiks 14. tiecembri Grevene, jaimäkais Jänis Klidzejs, tomer v i -
kur savas sve§ni< cibas gaitas vada ^u abu telotiem cilvekiem kopi^ i r
sirmais rakstnieks. iSuoncert^ pieda- literäti^ä pie cittem
lisies Grevenes ijatvieäu nometnes autoriem neatrodams iekräsojums —
koris un solisti, bbt referätu par ju- lirisks, pa da^ai sentimentäls skumi-biläru
nolasis rakptnieks K. DziUeja, | gums kopä ar vetrainu bräzmai-
15. decembri Grgyene notiks Jaun-audrabi3;
La lugas Ijnvalids un Halla
Izarade. ^tceres iivinibu ricibas k o -
mitejä piedaläs rlometnes vadiba^,
j^olu un organizslciju pärstävji un>
pic tas adre^s.i— (21a) Greven-
Westfaleti, DP C-fliMP V 18, Latvian
Group, Saerbeckefcistr. 1 — sutami
axi* apsveikumi. |
TATEtCSBA \
Nevaredams katram personigi pa-t^
ikties, izsaku vissiltäko paldies
tiem, kas mara bija iedomäjuäi ma-nä>
50. gadmijä 21 *novembt^ gan
apsyeikdami, gan. noveledaÄi vei
iigi strädät nelaim feäs latvieSu tau-tas
taksnieclbas laukä. Seviäki nciijä
paldies preses biednbai im Eslingfe-nas
latvieäu gakstnieku u n iumälis-^
tu kopat Tapat nkl}5 paldies Ingol-
States latvieäu nometnes Jaudlm, kas
wra priekänieka ypeslejas kimga,
kulturas dajas- vaditäja Petersona
kunga väiV skautu 4 vaditäja Bluma
kga,persona, sarikoia nfian jo sirs-
50 gadu atceres vakaru. Bez
tam pateicx)s par vakara kuplinääa-nu'
yärdiem un skaijLäm nometnes
korim diri^enta ESpena kga persona,
Jana Jauisudrabina
god inasana
koncertdziedätäjai Aleksandra! Ka-dilei,
pianistei Rit^i Petersonei, ak-icai,
rakstniekam
Kadilim. Visiem,
visiem mils paldi^^s^ kas piedalijäs
atceres svinlbäs
trisei Annai Inge\
un kritikim Jänim
Ingolätate, 1946.
J o n ä s s
g. 30. nov.
Miesnteks
nibu.
^Jau pirmajos Klidzeja darbos, gan
vei neskaidxi un aizplivuroti, iezl-mejäs
vii;ia tieksme dot zanru un ta­jä
telot kaisllgus, savdabigus rakstu-rus,
yisbieiäk jaunus laudis, kups
dumpojas domas i&asinis. Klidzeja
loti bieii tSotais. tips ir liriski
skumjg un reize vetr^^ni neapleäams
vagabunds, kam liekas, kä visa ap-k^
rtne lukojas vipä ,jit kä ar saviem
juditädas zäbakiem viijä butu uzkä-pis
tai zemes p§dal, kupä guleja vi­sas
pasaules centrs," Sie cilveki ir
}oti jtitigi, bet ari kautrigi, kas mo-kas^
bet nezina käpec un kujru dver
seles Tupjajä spekä ir kä „ugi\ns-grgks,
kura gribu visu pärded^inät"
kas jut,'ka ir „§ausm!gi", ka §äda:
dveselei „ pietrOkst tä, kas degtu bez
säpem." Viiji alkst kaut kur „iekost
savus apreibuäos zobus**, vii;4 prot
linus kuistit un grävjus rakt, dag-brid
ir parupji, dazreiz, pärlieku ju-tigi,
dazbrid klaido^i un citreiz sa-väs
domäs lido ar dzejnieka fanta-ziju.
'
„]VKletäji un nideji" ietelpj 11 da-zäda
vrakstura un apmera Klidzeja
darbus ar visäm augstak aprädltäm
rakstnieka ipatnibu iezimem. Tur tr
teloti gan Vjagabundiski ,jpasaules
läpitäji", gan sniegtas ar jauku hu-moru
caurvitas Latgales ianra ai-nas,
gan dots spriegs latvieäu pretesr
tibas kustibas sakvelinäta Jaunekja
portrets, ap to izgaismojot zimigu
Latgales lauku ]auiu sadaves, do-väcu
mkstniekjam. I Ar to Hese no-stäjäs
vispärejäs levSribas centräj
kaut gan tieäi Hese pieder tiem väcu
rakstniekiem, kas jau agräk savä
domäsanä- un savä mäkslä bija pär-snieguäi
hacionälos ietvarus un vii;i§
ir pasaules literäturas pUsonis.
Heses gara pasaule ir daudzäkaut-naina,
vttx tas ir viegli saprotams, ja
ievero^ vii?a prieksteöus un viijia iz-celäanos,
sastopbties dazädu tautu
mentälitätei un pasaules uzskatiem,
kam Hese mekle siniezL
Kaut gan Hese dzimis Sväbijä,
Kalvas pilsetiijLä pie Nagoldas upes,
vii;iu gputi devet par äväbu. Savu
dzimtenes ' pilsetiijiu Hese. tomer ap-zime
par „skaistäko pilsetu ho yi-säm,
kuras pazistu", Heses tevs
dzimis Igaunijä, un vii^a vectevs tur
bija .apriiika ärsts. Ari Kermana He­ses
• mäte nav ista §väbiete. , Viijias
tevs gan bija' äväbu misionäil^ uii
orientälists Hermans Gunderts^ bet
mäte Sveices francöziete, dzimusi
kalvinistiskd vinde^a-pimene un patt
Hösa mäte dzimusi' Äuätrumindija-^
uh darbojusies misione. Tik dazädas
asinis un ietekmes^ sastapäs So da-zädö
^meijiu treääs paaudzes pee-näcejä
,Hermani Hese. Viiia perso-niba
it kä kjust par ciiias lauku dä-
2ädajiem pasaules uzskatiem, kur
blajjcus nostäjas pietistu un kalvi-histu
reli^skie uzskati un indieäu
misticisms, dienvidnieciski kustigais
franöu un paskarbais ziemelu do-määanas
veids. Visam tam Her­mans
Hese mekle sintezi pats savä
ipatnejä pasaules uzskatä.
Da^as zii;ias par Kermana Heses
dzives gaitäm:öetru gadu vfecumä
— Hese dzimis 1877. g. r- vii;ia ^-
mehe dodas uz Bäzeli, kur nodzivp
seäus gadus pasä pilsetas vartu
prieksä. Seko atgrieSanäs dzimtajä
Kalva, uz kurieni Hesi allai noved
cel§ ari veläk — no garigä semi-nära
Maulbrönnä, Kanstates ^mna-zijas
un no grämatu tirgotavas Es-lingenä,
kur Hermans mäcäs par
pärdeveju. 1894. un 1895. g.. vii?§ iet
mäcibä Kalvas ton?u pulkste^u fab-rikä,,
pec tam nonäk par mäcekli
grämattirgotavä * Tibingenä un 22
gadu vecumä - atkal par grämattir-gotäju
Bäzele.
Teolo^jas studijas Maulbronnas
seminärä vihä uzsäk pec vecäku ve-leäanas,
bet aiziet no seminära, ta­pat
kä no ^nmazijas, lai, Tibinge-nas
grämatveikalS par mäcekli strä-däjot,
säktu literäras studijas kä
autodidakts. Vii;i§ stude p§c paäa
pläna, izvelas studiju .jpriekämetus
brivi pec patikas:, Qeti," Zanu PaulU,
E. t. A, Hofmanu, Brentano, Nova-lisu^
vispär visus väcu romantikus,
irn Jäkobu Bemi. Tä laika vispäre-
Jie literäri strävojumi,' kas normäli
mencihds" ir pavisam nelaikmetiga,
bet tomer^ rada ieveribu; Ar paäu,
savas publiskäs literäras, darbibas
säkumu Hese Jr panäkumiem ba-gäts.
Ari vii;ia' otrs jaunibas "darbs
„Zem riiei:ia"> sätrauc jaunatni. Au-todidaktisms
paliek Hesam rakstu-rigs
ari vii>a täläkajäs gaitas. Vii;i§
taläk piekefas klasiku studijäm^ säk
studet filosöfiju, tapat nodarbojas
ar lielajäm reli^jämi. kristiänismu,
budismu,' bramiaismu. Äutodidaktis-kä
cejä Hermans Hese ari klu9t glez-notäjs,
un autodidaktiska ir visa vi-i>
a nostaja dzive.'
Visos Heses darbos, cikdaiädi tie
ari ir, tomer izpauJas viija humänäj,
tautu vienotäja nostaja, • kuj^ai viiJLä
palicis uztielgs viscaur un kas vii?u
tubina eitu tautu lasitäjiem. Patla-ban
Hese vei dzivo;rakstau^kopj
savu därzu Montaijolä, kas tr vir^a
miteklis jau divdesmit gadu
Tikko ar saviem darbiem izgäjis
atklätibä, viiiä pats atlet nomalus
Bodenes ezera ciemä Gaienhofenä
un ari visu^turpmäko dzIVi pavada
tälu no sadzives centriem. Vienigi
1912.. g. viijiä dcxias liz Berni un me-
^nä tur iedzivoties, bet näk pirmais
pasaules kaf§ ar saväm bräzmäm;
pievienojas vei feimenes' vetras. Ka-:
f am säkoties, Hesem jästäias väcu
iestäzu rieibä, bet kä pus^veicieti
viiTLU izrauga civildienestam* Väeijas
sUtniepbä Svei,ce. AtputU un patve-rumu
'no laikmeta' jucekja vi^w^
mekle pie saviem ifemilotajiem filö^
sofiem,, dzejni€Jkiem, mözikiem,^ bet
velak atkal aiziet no eentra klusu-mä,
MontaijLolas pilsetiiia,/j Dienvid- i
äyeice.' ' i . .
Si laikmeta darbi . „Sidharta*V
„Klingsora pedejä vasara", „Deml-ans",
„Ce^ojums", j.Pasakas" atspof
gulo. literäras stäjas dazädlbu un si
krizes laikmeta nopietnibu un cinu
par „samulsuma pärspelanu". Ipaäi
„Demians" dod jaunatnei dazädas
trauksmainas ierosmes. Bet ar nä-koäo
darbu ;„Stepju vilks" Hese at­kal
aizvirzijies citäs jomäs. f,Sid-hartä'*
atkläjas budisma pasaule,
bet „Stepju vilkä" izpaUzas ideja
par cilveka dveseles divdabibu, par
personibas daliäanos. Daja kritikas
„Demi8inu"uzskata par vienu no dzi-iäkajiem
romäniem, kas jebkad sa-rakstiti
väcu valodä. Tai laiksi Hese
ir jau slavas augstumä un, §o darbu
klajä laihot, yii^s paslepjas aiz psei-donima
Emils Sinklers.
aizrauj lidzi jaunatni, turpretim, iet
gluii eitä virzienä. Hermana Heses
pirmä j lieläkä grämata „Pe^eris Ka­mu
im attiecibu gleznu väcu
cijas laikä.. Tituinövele un Tris zva-*
nos ir zimigs musu tautas trä^isko
pärdzivojumu dokuhxentejums lite-rärä
formä.|
Klidzeja izteiksme §ajä grämatä
noteikti kjuvusi hÄeh skaidräka,
bet ari merktiecigiÄ stils sprie-gäkSi
joprojähx tiekÄnies u^ auto-ram
raksturigo emocionälitäti „Mi-letäji
un nideji" skaisti äpUedna au-torä
attistibu un jäuzskata par Kli­dzeja
lidz §im läbäkö sniegumu.
K R\unaka apgäds grämatu izde-yis
vienkarSi, bet glitii^^ e ^ kabatas
formätä. K. Rabies
„Hermana Heses darbi raditi pUb-likai,
kurai ir sava kultura, savas
tradicijas. Hese uzskata, ka,tas' vi-i?
am uzliek pienäkumu un saistl-,
bu — pildit savu amatu ar meistara
veriönu. Hese kä mäkslinieks jutas
piederfgs amata brälibai, kur
priekää atrodami visu laiku meis-tarL
Tas viijiu atskira no citiem li-terätiem.".
— Tä par Hermanu Hesi
izsakäs vii^a lab^ t)azinejs, literäts
un visu galveno Heses darbu izde^
vejs Peteris Zurkamps.
Ar «Braucienu ^uz austrumiem*
Hese 1932. g. iesäk to ce}u, kas nö-ved
pie vii^a lielä romäna„Stikla
perju rotaja" (»Dsis Glasperlenspiel).
Sds romäns, pie kura Hese strädäjis
11 gadu, iznäk 1943. g. un pilsonis-käs-
pasaules letvarä rädä tirä gara
pasauli ipaäa ordeija veidä. Tä ir
pasaule ^ e no §is pasauks", kas
tomer iedestitapaäreizejäs reäläs
pasaules yidö. 'Ördeija dalibnieki,
kastaHeäi, uzskata, ka värdu valoda
kä izteiiksmes lldzeklis ir pagrimusi
un täd§l käst;älie§i saväm studijäm
izveidb jaunu" instrumentu, pama-tam
i3Lemot tiräko un abstraktako
f onnu - Ipdi. Stikla perles veidä to
izlieto kombinäcijäs, lidzigi muakas
notim. Garigu noriäu atteloäana no-tiek
stikla / piji^u partituru veidä,
ko — saprotaml^ vienigi orde^ä Ip-vcekjiem
~ atskaip ipaäas stikla per-
\]X er^eles, l i d z i ^ muzikas gabalam.
Romäna diyi sejumi attelo §is stikla
peiju mäksliiis meistara Jo
Itnechfe dzives gaitas. To isteni ne­var
nosaukt par ro^iänu, nedz ärl
biogräfijU) le^endu vai epu — tas ir
vienkäräi nire * lit0rars \jmak^
•darbs^.::-/•••••^^
KuliuVäS
chtonika
86 gadu vecumä .s^Väs^mäjäs Jaun-meksikä,
pie Santa F§, miris ar sa-'
väm dzivnieku grämatam ua dabas
\ aprakstiem visä pasaule pazistamais
,rakstnieks ErnestS:Tom~psc>as Setons.
Setoris dzimis Anjcliiä lin^ bija • pa-zistams
ari kä dabaszinätnieks uh
gleznotäjs, kas pats iiustrejis- savas
grämatas, it ipasi jaukäs dzivnieku
grämatas jaunatnei, kas tulkotaslo.ti
daudzäs yalodäs; 'daJas ari latyiski.
Vin§ bija labi pazistams an Jesena
Jauniba^ Teku" lasitäjiem. Kipluv^s
atzinäs, ka Setons ierpsinäjis ' vi
sarakstit 'jDzunglu grämatu",,,Mate-'
"riälu saviem tiarbierh Setons saväca)
mednieka un petniekja gaitas - Amerirr
kas muzamezos un prerijäs. \
Hanavas ' -tudiiu padomnieks Dr.
Ernsts Hartmans uzgäjis \ lidz §im
nepazistamu Bize • operu »Jänis
Briesmigais". Jau izräditi dazi äis
operas fVagmenti. ^
Gonkura premjju par 1948^ g. vien-balsigi
pieskirta esejistam Fransi-sam
Ambrieram. ^ Ambriers bija
francu preteöttbas kustibas loceklis
un patlaban saraksta grämatu „.Gus-tava
Hob^a kaisiiba".
Andre Zids apsträdä Fran(^a Kaf­kasi
darbu ,iPrävä",ko paredzets uz-vest
decembri Parize.
Valdemärs Bonzels, kas latvieSu
lasitäjiem pazistams kä „Bitites Mar
jas piedzivojumu" autors, uzrakstijia
jaunu vestuHsku romänu.
Rokfellera fonds nodevis 150.000
dolaru vienam no izciläkajiem angju
vestumiekiem Amoldam Di. Toin-biji^
m „Öträ pasaules ka];-a vestures"
sarakstisanai dn izdo§anai. Töinbijs
solas vestures 12 sejumu pabeigt
lidz 1950. g. '
Sadarbibä ar IjuJofkas skolötajlem
grupa UN pärstävju sastädljusi r^o-kasgrämattfi
kas saucas „Labäka pa­saule"
un kiirai jäpalldz ieviest Ap-vienoto
Näciju ideju paida^o^ijas
darbä. Drizumä- äo grämatu izman-tos
IjTujorkas skoläs. Atlauju täs iz-mantoäanai
jau lugu§i skolu speciä*?'
listi no Griekijas, Holand^es, Känä-*
das un Clles.
AIZRÄDLrUIvI^
Färi^emdami Bavärijas apgabala
LatvieSu komitejas ' agrako laik-rakstu
i^Bayärijas Latvieäu Vestne-jsisar
tä ncjnokärtbtäm abonementu
säis^äm, is^zi^ä ar BALK uzalci-iiani
lidz S; 3L^»d^^
tantieSus, kas iemaksätd aboneSanas
maksu äpmerbs »Bavärijas Latviesu
Vestnesi" nav sa^emii» un nav at-prasiJuSi
iemaks^ki^ jibones^^
du, pazi^ot ^Latvijas* • ka^torlm
(Bfirgeitneister 7,
Gunzbu]^/0.v Bayeni, nb) säv
l^ejäs adreses, pec k
kartotas smnmas a]^ piesd^siim
lalkraksta ii gada
3L decembrim nepleteiktäs^ ra
inaksätas,,Bavärijas
näa*V aboneianas^ mak»^ BAL^ uzr
skatis pi»r ziedoji^