Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946

              LI
tieSö
Skovu.
iesatik§i
ais ozde»
Mttt par
irijamiea
.ab$öiati
1942. ga.
•';ti..Ta(l
astot;ia'
«taivoties
s i * u ^
QemSaa\
lä, Treji
Pie Olfc
..';.;)• v ^-
,'..v;-t • V . -•• •. •
bijä #
livjkargo?^
ienträläs
ibkt ateil*
I an pec
;y§lniektw,
savu no-mitnea
joSjtt gm-jecä
päzl-idta."
fas
its.. Vu?ä ^
i / bet ft«
943. gada
kanS
art at-
S Hmers
i$ka.
godä
pulks, :ko
sazyernie-dägers.
dkt Hitle-
^et öeilgi
[fig^.atkal
1 '
^ia,;Jtä'Pav
;4^av!ri ne.
itaji bridi.
; planam.^
sjj/bet • mes %
; J^atkäptiej.}:[
:entätsi rei2.
;sal^l da-i
[>a?i9os, ka'|
1, veidu, kast
kasj vispäfS
jciuviä vien- I
Hpiiris. Bi- ^
Hitieta lid-1
teli, kas iik-
^mprUsiju. <
itijSm riko*: ^
ttät tikai ar
ftädu ellfes
atklät. Sa.
, jauna tipa li
kfelilm laikä
[S llaika deg.;
'To var§ja :
lesinit.mlnli- ;
[m stundam,
ia' pati Duiii- ^
gräm^tu, ^
leja lielttmaj
Jdfvas burn*
[y§s konjaka
Säl^ojam ta,
papfru,. va­ja
medianis-
^dar H i tW
koferi.. Pa-hai
Berlln§
atentats sa- 4
l^regkovs öe-
Istu sagaidit
fieradas netl-ts.
r Starp
i m pcisuflf*
2rs unitmgt
|:ur sakjä ^ :
:os)
k Slödfaiä-
I par slu-erigo
mek-liäz
4 rin-par
4 rin-i,,
sltt-
/edumi ux^
lama »J^H
rgVD^ Biir-
-Platz 7.
ikriptus, i>
Irkas atpÄ-
|bä.
i iniciälieiö^
äteiktäs
lari redak-
<' /
/
Attäiorized b^ ^ Lizenz —
Izdoäanas atlauja: ICD-OMGB
:: Atbildigais redak-to?
s «-^ Editor in-Chief:
^ i l s Rabäcs, vietmeBS:
Aleksandrs Liepä, reaaKci-jas
sekretars: Maksis Culi-tis;
redaktori: Andr^s Ru-
4a;i8 (Mlndieiie), Harijs Min-deabem
(Eslingenä), Af^
fiblds Sflodts (sports)^ Zlgnrds
Bifda (teduiiskate iekirto-
\msss
Nr. 3 (35)
Ofrdien^l946-g.lp.XII.
IzQäk Ojtrdienäs un piektoie-
Aäs :;, Izdevejs: Bav&r|}ss
apgabala latvia komiteias
itzdevQmä LatYieS^ preses
darbinieku sadarbibaskopd
EedakcQa: Oilii2b@rg/IX,Btr.
genneister-Landmaiufll» 7»
t 92 :: Prifited by Scliwib.
Völksblatt, QOnzbors/Doit,
Bfirgena^Landrnssm-PU 7
Metieiid — Circolattoa; 4000
10.000 öp^mekletäju latvieiu
SMIETV MINISTBI BSM, kPSPRIEST VÄCIJAS JAUTÄ^UMU.V M O L O T O V S PIEKRfT V l ^ O TIESiBU
UBOB£20SANAI ATBBUIjfoSANÄS K O N T B O L E ^
Zi^as no ^jTUjorkas vestai ka pedejäs dienas gan UN, gan ari cetru
l i ^ d ärUeftu n ^ a t r u konfäe»^ guti atkal Jaoni paiiakumi austrumn
tm rietumn Tiedok}ii saskai^iiSana. Peb tam, kad iepriekSejäs VN sedes,
Padoosjn Savieiubai piekäpMies, izdevä^ panaki viedoklu tuvinä§anu
albni^oianas jatitajiimoi^ ta^ad ärlietu ministri varejuSi noslegt pärru-sas
par miera ligamiem ar Väcijas sabiedrotajiem m nzsäkt sarunas
|iar ligmnu paSu Vaciju. Molotovs piekritis ari tam, ka relze ar Vaci-
Jas Jantaiumu apskaia Austiiias jautajumu, ^ kuru Pädomju Savieniba
agräk gribSJa apspriest tikai pec miera liguma izsträdäSanas ar Väciju.
Pagaidäm gan ljujorkä at)spriez
«kai Väcijas mierä ligiuna izkrädä-
Icöias diarba kärtibu un yispärlgus
Jautäjtimus. Istas apspriedes jpar Sp
miera llgumu saksies nikama gada.
Mplotovs^^paskaidrojis, ka yii^am hav
iidz padomdeveji Vädjas viautajumä
un ieteicis sapulcetieö februäri Mas-kavä.
Par§jo arli^tu ministru atbilde
§im päekSlikumam nav zinäma. Zir
iiäms gan tas, Ica Bemss jau pirms
nedelas paskaidrojis, ka brauks uz
apspriedem Eiropä' tikai tai gadiju*
mä, ja ärlietu ministru padome ie-priekä
vares vienoties par
kärtibu, kas gardnt§tujaunai
rencei pahakumus.^ Vi^ä ari
dzis siki izsträdätu priekSlikumu §ä-dai
darba kartlbai.
darba
konfe^
iesnie-
\
u teks-ietu
mi-bs
jä-ngu-
Idibäm
stls tai
GALIQI ISSLEMTI 5 MIEBA
^ ]^äju§äs nedelas pedejäi dienäs
firlletu ministri viei^ojäs pail vei at-likuSajiem
jautäjumiem Italijas im
Bulgjirijas ird^ Hgumoa Lidz ar to
bija panäk;ta vienoSanäs par visiem
5 ligumiem ar Väcijas sabiedrota-jiem
— Italiju, Rumäniju, Ejulgäriju,
TJngäriju un Somiju. Ligi
tus galigä yeidä izsträdäs s
pistru vietnieki, kam §is
Vedc lldz 10. janvärim. Pec
iqdus nodos attiecigo valstu
ieskatam. Ligumus pa
.Vietä, kur tai laikä bös sapMcejusies
ärlietu ministru padome. ILigumus
pärtulkos-visu parakstltaju valpdäs.
Reparäciju jautajunu^ atrisihäts
lädi: Italijai jämaksä 1251 milj. dor
Ibm Dlenyidslavijäi, 5 mllj. dol^ru
Älbänijai un 25 ^milj. : toesinijat
Buigärijai jämöksä Di6#idslavijai
JÖ milj. dolaru. Tädejä
Qriejpia un DienvidslaVJi.^
no biiuäajiem ienaidniekierai vienädi
Ufelas reparäcijas^— katba par 150
milj. dolaru.
Neliela komisija JSrujO|kä vei tur-pinäs
apspriest ; Trifestas| noliguma
klauzulas, • kas jäiesniedii^ DroSIbas
padomei Ärlietu minislri vei vie-ppjäs
par to, ka Triestas gubemätö-
Varii pärejfis laikmetä pie§l}i|rama
tiesiba vajadzibas gadi|umä piepra-sit
^biedroto kapaspäca atbalstu.
Tapat vienojäs par to, ica Italij^i un
Pi&vidslävijai attaus
Ittestas p ä r ^ un
k;ugi,em Triestas ostä Ijsrädämas at
aeviSlsi nodalitas piest|ä§anäs yietas.
BEBl^SA PLSNS pEUPACOAS
- SPfiKU SABfAZEifÄSAKAI
levadot apspriedesj par Vadjas
Jautäjumu ASV ärMetu ministrs
^ r n s s i^pazistinäja
viem priekSlikumlem larba kärtlbal
Vispirms :Vi]>§ ierosmjlja samazinät
iSetru lielvalstu okupacijas spekulie»
lumu Eiropä uz 620;0p0 viru, lidz 1.
apxjlim atsaucot visuii liekos spekus^
piedaHfies
bu i o valstu
karaspeku va-lazinät
v§l vai-
P ^ tam, okupädjas
'r§tu pakapeniski san
räk, lidz näl^oSä giadjji beigäm atstä*
joi Eiropä tikai pusi vai divas trei^-
di4as no minätä karaspeka;
PIc §1 Bemsa pHaia Vädjas oku-pldjas
k&i^spekam vajadzetu bät
SS0.000 viru, pie kam krievi dotu
200.000, frand 70.00d ASV un Angli-jä
katra pa 140.0001 Austlijä katra
lielvalsts atstäto ne ^airäk par 10.000
viru, Krievijas okupäcijas kapaspe-käm
Polijä nevajmzetu-' pärsniegt
i 20.000, bet Ungärija] un Rumänijä xpa
8.000 viru sakaru liniju nodro§inä-
Sanai, kam§r äabielroto ka^aspeks
galigi atstäs Austrijiu.
Täak Bemss ierokfiäja iecelt piln-varöto
komisijas dsliu Väcijas miera
Gguma jautäjumii pärrunä§anai
fitahs pie äiem ja itäjumiem lj:ertos
SiEVIESU P A b s KRIEVtJ
J O S LÄ
L e i p c i g a , 9. |12. (NZ). Väcijas
krievu okupäcijas joslä . caurmer
44,5V6' no visiem lodarbinätajiem it*
sievietes Tekstiin ipniecibä sievietes
dod 70,7^/0 darba I speka, rotallietu
rupniecibä 60Vo, täbakas rupniecibä
75,6Vo, pärtikas rukniecibä 59,7Vo un
ap^erbu rupnieclbiä S4,2VQ, No vi­siem
raktuves ncdarbinatajiem sie-vieSu
ir lOVo/kar|[ier agräk to bijis
0/97» no kopskaita
ärlietu ministtu padome. Vii;^ iero-slnäja
ari, lai pirms näko§äs konfe-rences
uzklausitu to mazäko yalstU'
domas, kas tie§i' ieinteres§tas Väci-^
jas pärvalde,; kä ^lolande, BeJ^ja,
Luksemburgaj Polija un Cechoslovä-kija.
Pret §lem priekSlikumiem Mo-lotovs
iebilda, ka pilnvaroto komi-sijas
varetu sekmigi strädät tik^i
pec tam, kad jarlietu ministri ti^Jäs
sanmäs butu i^iztirzäjuSi vispärejus
jautäjumus.
Bemi^< priekS}ikum§ vei paredz,
lai ärlietu ministri pirms Väcijas
jautäjuma apsprieSana^ uzklausitu
tagadejo Väcijas militäro valdibu
domas par to, kädä veidä batu pa-näkama
Väcijas saimnieclbas centrä-li2
§§ana;
Beidzöt Bemss pieprasija, lai nä-koSäs
Honfey^io^ darba käi$|bä bu­tu
§ädi jautäjumi: Vädjas robeiu
nosprauSana, Austrijjas jautäj
okupädjas spekÄ samazinäSana
ropä.' Kä teikts, Molotovs piekritis
Austri jas jautäjuma uz^emSanai Sai
darba kärtlbä.
ATBflUI^OSANAS, JÄUTÄJUMS UN
Vienoto Nädju komisiju apsprie­des
joprojäm svarigäkais jautäjums
bija atbrui3io§anäs jautäjums poir-tiskä
komisijä;, Sais apspriedes sva­rigäkais
' notikums savukärt bija
Krievi jas piekäpäanäs atsaköties no
veto tiesibäm atbru^oSanäs jautäju*
mos.
Lemumu, ka Padomju Savieniba
ir ar mieru atteikties rto veto tiesi­bäm
visos jautäjumos, kas skäf Vie­noto
Näciju atbrujjio§anos, Molotovs
päzii^oja pec famJ kad — t>ec UP
2;i^äm bija s^emis jaunas in-strukdjas
no MaskavaÄ.
Debates par atomieroCu pielieto-
§anu masu iznidnälanai ASV pär-stävis
Barudis ierosinäja ieteikt
Droäibas padomei radit starptautis-ku
atomeneräijas kontroles orgänu,
kas pärrraudzitu atomu petiäahas
galtu un izmanto§anu cilväces labä.
Slm organam jädod tiesibas inspicet
visas vaistisj lal varetu nodroäinät
v i ^ atomiero^i noliegSantl un jau
saraioto iznicinäSanu. Esqt jäatrod
iespeja sodit §o notefikumu neievero-täjus.
Senätors Kon^js debates uzsvera
ka atptnenergijas komisljas autori-täti
n^drikst väjinät, un t|s lämu-mus
n^var pak^aut veto tie^bäm.
ApakSkomisija vienojäs par rezolti-dju,
kas ieteic pilnsapulcei pec ie-spejas
driz radIt atomenergijas k(Mi-tro|
es orgäriu.
Debatejot par ieteikumu pibisa-^
pulfiei atbruijLOäanäs jautäjuma Mo­lotovs
norädija, ka tikai vienlldzigs
Drb§ibas padomes lämums varot ga-rantät
atbruijoäanos un atomieroöu
aizliegumu. Lidz tam laikam,^ kamer
§ädu vienbalslgu vienosanos' panäk-
§ot, lielvalstim vajagot paturet veto
tiesibas. Bet pec kontroles komisi ju
radisanas veto tiesibas vairs sais
jautäjumos nebutu pielietojamas.
Katrs ^meäinäjums pretötjes kontrö­lei
butu uzskatams' par nostäSanos
pret DroSibas padomes lemumieni.
Sos Molotova atzinumus ASV pre-se
apsv^ic kä loti svarigu soli ce|ä
uz patiesu atbru^oäanos. „The New
York Times" rakstot par pedgjäm
UN sedem starp citu saka: „Syet,
ka Krievi ja uzsakusi ' jaunu kon-struktivas
sadarbibas politiku; vis-maz
par tik, par cik tas redzams
publiskäs apspriedes. Krievija pie-kritusi
starptautiskai atombumbas
un citu lero(hi kontrölei un tagad
atteikusies ari no sivi - äizstävetäm
veto tiesibäm §ai kontröle. Rezultäts
ir tas, ka Vienotäs Nädjas vat jau-
Aä atmosf^ä turpiriät darbu."
FBANGIJA NEMIEBÄ AB ASV U N '
AKQLUAS OKtJPAlDIJAS JÖSLU;
APViENOSAKU
iPai pa§ä laikä gah no preses ko-mentärim
redzama maza nesaska-pa
dtu lielvalstu Starpa. Proti —
Frandja nav isti apmierinäta ar
Anglijas un ASV vieno§ax!os par
okupädjas joslu saimniedsko saUe-d
§§antt Vädjä.
Kamer Frandjas valdlba pazii^o-jusi,
ka uzskata joslu saliedeSanu ti­kai
par „deficitu apvienqSanu", ko
Frandja, kals paSlaik nabaga, neva-rot
atjauties, frariöu prese kritize
noligumu» kas varot tikai veicinä^]
Väcijas un varbut ari Ein^as sa-skejtSahos.
Bez tam joslu saliedeSana
padarot, anglu un amerikäi^u joslas
päräkas par dtäm josläm Väcijä.
No otras puses, I neraugoties uz:
äim ASV un Anglijas^ domstarpibäm
ar' fVandju. Vädjas. jautljumä« kas
past>M. tie^. ;tagad,^^d jäsäk izleml;
Väcijas likteni, vex^jama ari, llÖa
^äboSanäs tie§aJäs Anglijaaf un
Frandjas attieclbäs. Abas Eiropas
rietumu lielvalstis nesen vienöjuääs
par finanöu ncllgumu. Anglijas val­dlba
piekritusi aug§nama ieteiku-mam
panäkt regicmälu Rietumeirp-pas
apvienoSanös. Ja Frandja vei
nodibinätos sodälistu valdlba, tad
paredzams, ka täs attieclbas ar Ang-liju
uzlabotos vei vairäk.
Par re^ionälo Rietumeiropas ap^
vieno§anu ärlietu nc^nistrs BevinS
paskaidrojis, ka AngMja Velätos pa-pla
§inät multaa un 4in
un^iju sii^emu, käda jau ^pastäv
starp BelgijUi Hokndi m
b u i ^ un kufä varetu iek|auties ari
Anglija tm dtas Rietumiropais val-stis.
Sädu ilniju noluks nekädä gsidl-jumä
neträtu pavairot §]$:el§anos pa-saule,
bet gan täs mudinätu ari d-tas
zeriies iekjauties §ai sadarbibas
sistemä. ^ ^ DAJNA, BBC, Die
N ^ Zeitung» Mundmer
Wttag
a sKdte LSiingena
MUSU DAIliARIATNIEKIEM K Ä R T O S EKSPOBTA I E S P E J AS
Svetdien Eslinirena sledza latviega in$kslas un: da42Uhatniedbas iz-stadi.
Turpat 10.000 apmekletäja, verodami Pilsskolä j m&su/ dailamat-nieku
darbus» kolopijas darbnioäs gaiavotos ikdieni^a dsä(vi pepiedeSa«
mos priekSmetus uh pla§o gleznu kfö^ iespäidi^ ka
Irimdiniekii gaitas nav lauzusfts latvi^ar raditaja gara spraigusiUi to
mes neslinkojam, bet gan stradajam un iJAacämiep.
Pagäju§ä nedejä ijsstädi apmekleja
UNRRA^ galvenäs mitnes Arolsenä
darba da}a^ vaditäjaGiina, joslas
direktors Waitings^ yairäki 3. armi-
•jas galyenä §täba Heidelbergä virs-;
nieki ar DP dajas vaditäju majoru
Rolandu \m plkv. San4ersonu, Stut-gartes
un Ludvigsburgas UNRRA>
vadltäjas personas, 9. armijas galye­nä
ätäba Augsbuj^ä pärstävji un
Heidelbergas UNRRA's preses dalaö
pärstävji. Patlkarrd bija dzirdgt
augsto viesu nedallto atzihibu lät-vie
§u darba kvalitätei, kas savukärt
sak^ojas mCisu kulliuras limeni.
,,Pules pilnä meiu attaisnöjuSas
cerlbas", stSsta Bslingenas koloni jas
vecäkais K. Kakiii;iS., „Musu galve-nais
noluks bija pierädit, ka latvfeSl
grib un prot strädät, ka mes neölin-kojam,
bet domädteni. par näkotni,
cenSamies papUtSinät zinä§|inas, iz-mantojam
katm bridi, lal pSrskolo-tos
j^uniem uzdevumiem Dzirdetl®
vertejumi dod mums jaunu sgsjn^
turpmäkä darbä."
Eslingenas izstäde pav&rs jaunas
iespejas jfiaklajiem darba daritäjiem
W praktiskä pläksne. UNRRA*i
darba da}as yaditäja Grina drizumä
brauks uz Amerikas Savienotajäm
Valstim msoUjusies Hdzi dai}*
amatnieclbas priek§metu päraugus
un iekärtot tur tirgui tä pave^ot lat*
yieSu izsträdäjumiem ^ ^ s p ^
spejas. Sa^emti ar! solljumi piT 12»
ejmateriälia pieSI^iräami, kupia trQ*
kums lidz §im* ir ttemkais äl^Sralis
,ra2o§ana$ paiKla$inäi§anaL ;tJNRRA'a
vac&täjas personas fips6tQis&s M 'Tfi»
peties, lai Jfrankfurte lekirtota pa-stävigu
latvieSu gldznu ^ dal^mal^
nieku darbu ];>ärdoiah^ ^eOquo,
disSgs nödöms Irmari BaBbgenas
uljas va<UbaL Viss tas liecb», M
m^svL därbs guvia p^lnllo novSTtfr»
Jumu. ^ an.
"'esanas Iränä
t e b e r a n ä , 8. 12. Iränas valdl­ba
iesniegusi notu UN Dro^as pa­domei,
kura apsQdi Padomju Savieni-bu,
ka tä. aizkavejot Iranas kapaspe-ka
ieie§anu Ziemeliränas province
Azerbeid2anä. . Sim karaspekäm bija
jäpärrauga parlam^jnta veleSanas, ku-räm
bija jänotiek 7. decembri. VeleSa-nas
§im province täde| atliktas tikjtt*
gi Udz tur bu8 iogäjis valdibas ka-
7. decembri^ Tegei^ejä säkäs ap-spriede,
ku)rä piedalijäs Vädjas visu
^triju rietumu okupädjas joslu piln-varotie
fa§isma upuiru jautäjumos,
kä ari Bavärijas valsts komisärs
rasiski, reli^ski un polltiski vajäto
lietäs Dr. Fllips Auerbadis. „Die
Neijie Zeitung" atstästa Dr. Auerba-referätu
sanäkstne, laqrä vii;i§
sni^dz plänu ildu DP materiälä un
garigä posta pärväre§anai. ^
Atzimejot amerikä^u armijas ap-rupes
Helo nozimi, referents aiz^
dija^ ka pagaidäm tomer väl nav ie-spejams
apmierinät visas ildu DP
vajadzibas. Vairums esofar sevi
neapmierinäti, jo ir bez darba, un
dÄlve vii:dem il^ietot bez jegas. Iz-strädätä
pläna galvenais noluks tä-del
esot iespejami driz §ie^ cilve-kiem
sagädät darba Dajualgas bCi-tu
paredzets izmaksät Vädjä väcu
markäs, par kupäm strädnieki ipa-sos
kantines veikalos varetu iepirk-ties
pietiekamä vdaudzuma ikdienas
paterina priekämetusi Algas pärejo
xialiTlSlkstltu seviSlj:ä algas gräma-tii;
iä, ^^aprel^inot ik nedejas nopeinko
stj^nu dolaros; Uzrädot ' grämatii:iu,
izcelo§anas gadljumä noteikta är-zemju
banka izmaksätu i o summu
bankas öeka veidä.
Strädnieku notieto§änai nekavejo-ties
butu säkama dzivokju koloni ju
izbuye paätrinätä bövtempä; buves
financetu ipaäa sabiedriba. Tä kä
§anai
kärtejä UNRRA's partikais piegäde
gadijuäies traucejupiii un ierobö2oju-mi,
veleSanäs bQtu apgädi vienvd-dot,
izsniedzot väcu yissmagäkä <lar-ba
strädnieku: pärtikas kartites, pa-pildinätas
ar koncenträdjäs nomet-
Q.U bijuSo iemitnieku papildu kar-tltem,
tä rodot iespeju sai^emt 2700
kaloriju lielas vissmagäko darbu
strädnieku papi^evas. Tä kä ll^hno
centrälkomitejä apvienotajiem 21-
diem, tas ir 5000, pec arodaesot labi
apmädti drebnieki, pare^zets kädä
agräkä väcu armijas npmetne iekär­tot
strädnieku koloniju ar darbnl-cäm
Varetu izveidot apgärbu un
apavu rupnicas. Visu to domäts or-ganizet
tädä vddä, ka pie amerikäi^u
joslas atbrivoto i i du centrälkomite-jas.
nbdibinätu kopdarbibas sabied-ribu,
ar Savienoto Valstu un Pales-tihas
zidu organizäciju piedaliäanos.
Tä sadarbotos ar otru sabiedribu är-zemes,
ku^a rupetos par izejvielu
sagädi un valutas grämati^u konta
segumu.
MIERA SARUNAS IflNA
L o n d o n ä , 8. 12. (BBC.) {^nas
komunisti iesniegusi CangkaiSekam sa-vus
noteikiimus, pec kädi^m vii^i
butu ar mieru izbeigt kafa darbibu.
Noteikumi prasa atcelt l^inas nacio-nälo
sapulci un atjaunot frontes stär
vokli, käds bija 1946. g. 3. janväri.
Ai^spriedfs Griekljas
sudzTbii !
L^ondonä, 8. 12. (B^Q. Sodien
UN Dro§ibas padome apspriedis Grie-l^
ijas sädzibu par Dienvidslavijas, Bul»
gärijas un Albanijas izdarltiem Grie-
^ijas robeiu aizskarumidm. Qrie^ju
padome pärstävesministröprezidents
Konstantins Caldariss. Reuters zi^o^
ka nemieraieki ^avu aktlvitäti atUal
atjaunojuSi.Buigär^jas robeiu tuvuinä
notikuSas clijias: Firej^^ ostä ieradu-
§ies 4 Savienoto Valstu kafa kugi.
Kä AP ziij^o, Savienoto Valstu un
Anglijas valdibu ricibä esot zii;^o
jumi^ kas padarot ticamus gr^elp ap
galvojumus par grieljiu revoluciönäru
apjmäciganu Dienvidslavijä. Nopratl-not
bandu locek^us, kas sagiästiti
ciij^äs pie 2tieme|grie]fijas robeiäip,
kä ari zil^ojtunos tie§i no Dienvid-slavijas
pienfineta käda nometne BeK
grades tttvumä kur apmäcot ap 5000
griel^tt, kas 1945. g., pec revoliidjas
sabnikuma, aizbegiä uz Dienvidsla-
VIJU.
Reuteihi no Atenäm zi^o, ka Orie-
^jas galvas pilsetas politiskajäs ap^
rindäs valdot liels sUragtinäjoms un
vil§anäs par ärUetu ministru pado«
mes lämun^iu *- Bulgärijas fnierliga-mä
paredzet tädu Grielpjas-Bulgäri-jas
tobeillniju, käda pastäväja.
jas r^beiltnijtt, käda pastävfia
1941.8. i. f^m.
pispeks, I kas vares kjQȊitfM% v ^
§ana norisL Pät@jä Irina. ya§§aaas
aotikSot 16. un 21. decembri Pic
AP zijgiäm padomju sutnis asi pio*
testejis prel iMUttas Valdibas nodomB
nosQtit ka^as^äktt usi iM^t^
dianu. Satnis p&tikaidtojis, ka^]^
domju li^aspeks i^väkts n^ I t ä i^
mm^ ISc tam, Ud centrält?^"'
W?aps(IIIjttSi A^erbeidianas
lemu atrisinä' mierlga. 9e}ä,. Pte zi«
i^bj^em ^no Löhdonas, Ajferb$td|a*
nai pi^Qb^as iedzivc^tilji :$p9?ii^l
peatfälSs v a l ^ W I^i|tiii9j^%ä; iaiEaäa^
noX lä^^^e^^^ lipiiäääBiC 4r
nomo valdibu Tibdi^S. AzerbeldSanas
atitönomä Valdlba paziQiojuai tel^gra*
f iski ceiiträlajai valdlbai, ka, saska^fi
ar fuiijä panäkto vienpSiihos/ ^er*
beidianas provinces annija esöt da|a /
no Iränaa armijte,käd§V valdibas ka^
raspäkä sQti§an4' uz Azerbeidiana
esot lieka. Zipbjumi, kädus dod di^
iädas ageiitaras par tieSajiem notiku*
nuem Iränä un Azerbeidiana, ir vS
srvien stipri pretrunigL Tie pa dä^ai
zi^o jau pär cl^äm Aserbeidianfi, pa
da}ai v§l apgalvo, ka valdibas kä^-
speks gaida • pie provinces tobäEas m
nay tajä vei nemaa iegäjis.
V D A N A , I K S ^ B B C,
A P , fteaiers, UP
Padomiu vestpieks I t ^ j i
Kostilevs i e s n i e ^ Italii9^
Aioistram Ntnoi protestii prtt ita)tt
avi2u ziQoiumiem no k t i ^ ^i^upi-djas
joslas Vädjä. Vairiki lta}u
laikrakati bija zi^ojt^ ka k r im
Joslä esot k ^ n c ^ t r i d j a sm
un kä ^ itsdtt^s^ gust^agtu iw
beg^anas mäginajunm sbiautL E o i -
tilevs {»askaidzoja, ka i0s tBks^im
esot rakstfjuii «leeakdcaärl i i m ^
|Mrav(Mtoriäkoa nolflkos**. UP
/
300.000 beglu Sveice
Sveices valdlba' nolemusi likvidat^partija pied^isies vieaigi tidä kimB
savu beg^u organizäciju^ kupai liell
nopelni Si ka):a laikä, nzQemot un
aprapejot ärzemju beg^us. lieläkä
dala organizädjas iekättoto biroju,
nomet^u, bäg^u miti^u un skolu jau-slegtas.
Organizlidju nodibinäja jau
driz pec tam, kad Vädjä varu pär-
^ema Hitlers un kad nelielas beg^u
grupas no Väcijas säkä ierasties
Sveice. No i lm grupäm driz radäs
ista begju siraume un veläk pat plö-di.
SvÄicei jbija pjänovietö, jäapgädä
un jäapgerbj p^visam ap 300:000
personu, kas bija meklejuäas Sveice
patveriimu. Tä kä Sveicei pafiai ti­kai
4,3 miljonu iedzlvotäju^ §äds cil-veku
skaita pieaugums radija no-pietnas
grutlbas iestädem. Valdibas
4estades pa§reiz apsver, vai dajai
beglu nedot atjauju uztureties Svei­ce
nenoteiktu lailai tm tur strädät.
I UP
SuCIÄLlSTU UN K O M C N I S TU
KÖALICIJA FRANCIJJR
Frandjas sociälistu parttjas nacip-nälä
padome noiämusi, ka sociälistu
cijas valdlba^ ko^ä ietelp an koiou*
aisti un kujTds programm saakaa ar
sociälistu partijas programnlas vispä*
rejäm llnijäm. Lemmns pie^emts ar
2242 pret 2145 balsim, 5^ attoroties.
Pec tam, kad nadonälajä sapolci
vajadzigo 310 balsa vairäkuma neie-guva
ne komunisttt kandid%8 ministru
prezidenta amatäm TorezSr nedz MRP
kandidäts Bido, näkoio sedi nolika
uz 10. decembri. Nacionäläs sapplces
prezide^ Oriols izteicäs, ka gadlju-mä,
ja ari Soreiz nevarääöt ievelet
ministru prezidentu, vii^S atteikSoties
no nacionäläs . sapulces prezidenta
amata. Oriols pats nedömäjot kandi*
det ministrju prezidenta possenim. ^a*
gaida, ka näko§ai8 valdibas galvas
amatiam kandides agräkais sociälistu
ministru prezidents^Felikss Goeos un
radikälsodälistu vaditäjs, ari kädrei-zejais
valdibas galyaBduards Brio.
Sociälistu partijas' vaditäjs Lcons
Blums pazii;ipjis; ka vina partija, bu*
dama treäa iieläkä, pef-komdnistu un'
kreiso katolu (MRP) partijas neveiks^,
mem esot gataya uzijiemties valdibas
sastädiSanu. :
• ' • . f