1949-02-08-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mnais Beļģijgj VilSTDUB NO un Amsterdama/* *^ ^ c i n g ,. VScila bija t a l s n i l n ^ : ^ J J f i b a i ^ l i* Žjt iiiiņcm Āiid^ esmu ^, _ J9ķ^i Seit tie$ām labs/ » l i g i M vienība sasSJaiih I t ^ vēl nevienu nebih ^ ^ S ^ »Pfi§^ f ^ jPrieļp ir « u ; manas *i^".rļ^em,^*cai žēl, ka s t a m a i P ^ I Sertftē, janvāra beigās. y) ••. • ķi'ģ::!-,:-: LATVU LatviaD Newspaper Poblisbed tfflder EUCOM CivO Affairt Division Aatborisatioo Nuoiber UNDP 1^. Pablisber and fiditor: Kfirli» Rabācs. OP Canip K(eink6t2 near Canzbnrg/D Printeri ,^bwfib. Volktbl.' Gfinzburs/D.. Bgm.- l.andm.-Pl. 7. CircaIaHon 4(M)0. Poblisbed three rime« wee1dy. Editorial otfice: Oflnzbnrg/Do. Oon^inikus-Ziminjrma'm-Str. 2 lATVIAN NEWSPAreR Nr. 15 (239) Otrdien, 1949; %. 8. febr. Iznāk trīs reiiea nedē}S. Izde« vējs: TatvieSo prtset darbinie* ko sadarbības kopa; kopas vecākais M. M i t u . Galvenais redaktors K. SabScs (Šobrīd darbā neatfeduh gahr. r«dak« tora vietn. NU Cotttis. Redaktori: L. BērsiņL B. ĶlseUs. A. Liepa, H/MindcA-bergs, A. Smits. Adress; Giinzbarg-Do.; red.: Domioi* bnsZimmermannstr. 2 (tālr. 50). apg : Marktpl. 25 (t M). •jisA Stendzeniektt par I94g Idhi.sportistu: izraudzījusi laikroVo. Ii^ ^ « saaiciimta U b S T j ^ S ^ » ! istu un sporta darbinieku k o n r S ^ ^ I P "^ t^idātiem, par kuriem S^'^1^^^ Stešdiepieks dabūfa & punS^^ hokejists, Ēriks Koņeckis §0TN \ .''^1^ 0- \ nreiis -01 p. Tālākās vietāQ n?^ vēirtēuma ļerindoti šaS!''!*^ Jfefllgirfi8,^vieĶlatlēt6 Zinaīda ^.S^^^^^^^^ Anšons, basketbolists Jānis Zeb^ii* » lēt^^Radolfs Circenis NoSs K |K»ll?ts Jānis BebHs. cīkstorurAu!^^i'«^PW Slēpotais; V^^^^^ 3krastiņS ^ l^SM'' W Graudiņš un Valdis T«eris ^ -HtUtt^Obunam latv. sp. b^^rijā. sacentās šaohā ar vietēi>; ritbit>p«ēja K. Gilvainis (S E ^ - ^ - ^ i (l),.R.fizelme (KTSa/^*^: • J ļ ^ ^ h ē t i e n s O ^ T , Ju^s (0). E. .Jleinis iil^t liepā ,4-iesW* Saclīā un galda tL ^ ^ ^ ^ • ^ ^ ^nmas v S ^ S ^ t e pedejo Sachā^3--2 un galda teJSo^PP ^alti^tt sastādītā b a s k e t Ž l a S^te^' lļ| 40-38 uzvarēia KopeSl2en^,!Jii»^^^ -šlāflto^ vienību. Baltie s aS Ico-siUecumu r^Iļa latvietis jJnSpB-' |tiņi%:PpW Basketbols D ^ r r jN .^ģ»^^ P^^P^^^^ Šoziem 3 ķ S $e«r^denas VMCAs galda tenisisti 4 ? ^ Ilclcis,^, Nagainis, Kažotnieks, Jankēvi(S.Ste '^^n!??"*®^?^^ ^centās drmidzlbās Mcto^^^^^^^^^ ^•'•^t, fP^^^^ \ latv&i tops a «kai • 5-4. Iepriecināja l i g; v. K^felf Norvēģu delegācija tomēr sak a Vašingtonā Pēdējā bndi pirms Norvēģijas ārlietu ministra Halvarda Langes izlidošanas uz Vašingtonu Padomju Savienība sestdien iesniedza karaļa Haiiona valdiUai jaunu prielišlikumu paral^stīt ar Masīvu neuz-brulcšanas līgumu. Arī šis pēdējais mēģinājums aizlsavēt Norvēģijas iz- Sļķiršanos pievienoties Atlantika paktam nedeva oe^itos panākumus, īpaša delegācija ārlietu ministra Langes vadībā tomēr vēl tad pašā dienā pēc iepazīšanās ar krievu notas saturu izlidoja uz Vašingtonu^ ķur ieradās svētdienas rītā un paliks 5 dienas. Kā pēdējās telegrammtas vēstī, Lange jau šāds apspriedes ar Dinu Ecesonu, un jaukta amerikā-pļ — norvēģu komisija stāsies nedēļas sākumā pie technisko Jautājumu apspriešanas, kas saistīti ar Norvēģijas pievienošanos pasaules lielākai aiisardzības sistēmai. ļltei, «nfegums, - Ķs- pieveica savu' prttt [iņ.spēlē un, kopā ar BedeicluzvareklP'-'- ibuUsjpēiē. 0 ' • ' • :Ho|ftiidietis' Brckmans, liekas, būs virs, faiKM-' Htfeai fapw ledus celiņa Mdniekiem^ ^1^; / gien!i; sagadās Eiropas un pasaoles meisaj • %stēs ātrslidošana un, iespējams, m'^- vienu otru ^rekordu. Pēdējo nedēla & '' ,wjalbis viņfi. pierādījies par sevišķi „c!{j.v' i ^ h i ^ ' garajās distancēs un sacīkstes Oii ^' ilo iidistanču, kopvērtējumā ieguvis \. #1/' ^Istāļot aiz sevis tādus spēka vīrus 1^5 l i ^< Lttndbergtii Agi Jofiansenu un P4H ,' "^-^ PŠC'SOmft Tunberga un musu smalf ; Bērziņa tiluii 21 g. v. B r e i ^ , ». trešais ātrslidotājs, kas pārspgjijtp"^ i ^;viņu;paStt mājās. Sekstes-liltbpSK t'l amerikānis Kens Henriis 500 nn^|. ' tabākajā laikā 42,8 set P R«W^da9 sprioters Viliems Dvtijenti: ; latfis telpās Ņujorkā ar 6,1 sek. ^m&ŗ'^ init pasaules rekordu 60 jarda skržjialljtiil ? l,|..vbariērsk uzvarēja Dilards f/ tikai 0,1 sek. &iz sava paiiilnh' :ordiu 2. j . skrējienā lieliska 8 B ^ P : . uzvairēja beļ^s Gastons Reifs. |^.;;' lielākā bagātība ir mūsu grāmata! 1111.l..i..i...i. v^T^'jiims:piedāvā- ' ķļ$B • ^ DAUGAVAS VANAGU CfltSMATNlCA, a3a) Ntofeerg 2, A/C Valka. liii- • Sestdien iesnieg1:ā nota ir krietni gara m satur vēl kategoriskākus ap^vojumus 2iekā pirmais Padomju Savienības pieprasījums Norvēģijai Aitjantika pakta jautājumā. K ŗ ^ l s , aizrāda, ka ar pievienošanos Atlantika paktam Norvēģlija tikšot iesaistīta sistēmā, kuras mērķis sagatavot agresiju pret Padomju Savienību. No juanges atbildes nevarot spriest, vai Norvēģija domājot vai nedomājot nodot kādai lielvalstij • savā tei^ritorijā flotes un aviā^ cijas atbalsta punktus. Bez tam A t - lailtika paktā esot paredzēta tādu valstu militāra ūnija, ko Padomju Savienība nevarot atzīt par mieru mīlētājām varām. Ja ari Norvēģija pievienotos Atlantika paktam, tā no agresijas vēl nebūšot pasargāta. Bet lai darītu galu visām šauibām un neuzticībai, tad Maskava .Norvēģijai piedāvājot savstanpēj-u neuzbrukšana līgumu. Padomju Savienības lielā dedzība ietekmēt Norvēģijas ārpolitiku Oslo izraisījusi majiāmu neirvozitāti, Pēe ļoti, iļoteiktās'ārlietu ministra.Langes atbildes -notas Maskavai pagājušā nedēļā neviens negaidīja, ka Kremlis tik drīz mēģinās tuvoties maz^ai Skandināvijas valstij. Acīm redzot; MolotoTS tomēr Norvēģlias politisko nozīmi pašreizējā stāyokli vērtē ļoti augstu un par katru cenu negrib pieļaut tās' pilnīgu izsaldēšanu no Padomju Savienilbas politiskās ietekmes. Politiskās aprindas Oslo aizrāda, ka uztraukumam nav nekāda reāla pamata. Maskavas draudzības piedāvā jimis pēc Langes vēsās un ļoti noteiktās atbildes Atlantika pakta 3v III llllllli ^iilčSds iGo zinātu par b. kar. M BRUNO ^OAttl- ^ J i • ,.«^,^,dz-'ld2i. g.,,.pēd. 2. !!;.^1R lanv., md; rakstīt vecakjm. IKti «ir^o «liejrt ziņas par K ^ Ml " ^ ^ l U , 1922. g. 28. nov. Ogg . ...4l)cnftos? , Pēd. v&t. «lv Itor^as im g. J»ovembri. R f ^ ^^ V Forost Town. Mmefs H»|^'.. I, Nott^ England. _ _ _ Ji Staļ^ speķa ari sabiedroto idd, Mfttiifil tm bfāH PAVĒiU i» m te24. g, SUentis pag;. Pēd. dzīves Jje*- | l ^^DaiigavpiE. Ziņas Wdz i3aļ B a m b c r g , Baltie Camp, .ŠtrādāloSa todze- latviete^. ltJU3>AngUjfi nodarbinātiem lfttvi€8ivi>. kuram nav neviena tuvinieka tmj«g Stab]zwinģerweg 25. Ištrriarku mm I te Smū Izmaiņas, pa^^a^^Sļjf*^ w g^īmatu apmaiņas kinoaj vienreiz, publ.. vai b) Spžc. \ - • • reveit. hit «Imanacha sastādīSanaj jgmeg). g , ļfeesu maiņas paziņoļums uz a«^ \H valūtā! Naudu personīgi, caur ^-^jpilnvarotie pārstāvji: -^.^bouse, Glos, Ēngland. l ^ ^ ^ i e g a d i . 14,. Postgirokon^ ' Postcheckkonto 46541 des P^^' ^ m Vācijā 35 32 33 Sto^^^^^ Dānijā , DKr. 4 , - DM " DKr. 2^- DM DKf. 3,- DM t DKr. 0,75 DM resējama vienīgi STOCKHOLM ļum riedakcijā Sverig«' 5,- 2, - 3, - 1 - KōpS pirmdienas pusnakts pārtraukta jebkāda preču transitsatik-sm^ caur ap^vienoto joslu uz padomju joslu Vai' Austrumeiropas valstīm. Pasažieru satiksmi jaunais rīkojums neskar^ tāpat viņu rokas bagāžu. Par preču sūtījumu aizliegumu i n formēta Frandja, Beneluksa valstis, Dānija un ' Šveice. Sabiedrotie So aizliegumu tedevuSi īpadomju blokādes dēļ. Infoīrmetas saimniecības alMindas Izsakās, ka tranšdtsa-tiksmes aizUegums bez paSas Padomju Savienības seviSķi sāpīgi skars Poliju un Cedioslovakiju, Britu okpuācijas Iestādes izsaka Šaubās, vai Austrumvācijaa būs riiaz iespējams realizēt savu divgades plānu. Izejvielu produkcija padomju joslā sasniedz tikai ^5*Vo no paredzētās. Ķīmiskā rūpniecība vienīgi trīs krievu kontrolētajās fabrikās varēija veikt 194S. gada plānu, kamēr Zaksijas tekstilrūpniecība ražojusi tikai pusi pare^dzēto preču. Sabiedroto pretblokāde pašā Berlīne, kas stājās Sīpēkā pagdjiušajā otrdienā, izrādījusies visai ietiarbi-ga. Vācu policija'apķīlājusi Melus daudzums preču, dzedzs un 7 auto, kp bez atļaujām mēģināja ievest krievu sektorā. Sakarā ar preču transitsatilcsmes aizliegšanu, Hesenes apgabalā vācu policijas uzrau<?zībā uz visiemi ceļiem, kas ved uz padomju joslu, ce" barDcādes un rok grāvjus. Pēc ro-bežpoliciias informācijas, nodarbināti bezdarbnieki no tuvākas \)in tālākas apkārtnes. Tas pats notiek ar Bavārijā, t e uz ceļiem uzvelti lieli betona kluči un ierīkotas barUtādes. U jautājumā tikai pierāda, ka Maskava šobrīd nevar tālāk iet par tīru nervu karu. A r Atlantika pakta spēku aizmugurē Norvēģijai nenālcšoties grūti izturēt vēl lielākus nervu saspīlējumus kā tagad piedāvāto Padomju neuzbriļķSanas līgumu. Bez tam, sāca norvēģu informētās aprindas, Norvēģijai nav nekāda iemesla pārtraukt sarunas Vašingtonā vai mai- Vašingtona atgaduia Norvēģijai Latvijas If Jde&i Vašingtonā pirmdien kāds aug-si'dks ārlietu ministrijas ierēdnis paskaidroja, ka no ASV viedokļa viņš neredzot ndcādus šķēršļus Norvēģijai slēgt neuzbrukšanas līgumu ar Padomju Savienību. IMtaskavas piedāvājums liēešot pretrunā ar Norvēģijas gatavošanos pievienoties A t lantika paktam. Bet — paskaidrojis tālāk Ēčesona līdzstrādnieks —[esot jāšaubās" par Padomju Savienības neuzbruiiSahas līguma vērtība. ,>Arī Latvijai; ļgaiunljai un Lietuvai bijā drauckibas un neuzbrukšana līgumi ar lielo austrumu kaimiņti Kas ar šīm valstīm 1940. gadā notika, to visa pasaule tagad zina ļo!ti labi. Baltijas un d tu veii^u piedzivo-iumi ar Padomju Savienību nav aizmirsti arī Norvēģijā." Skandināvijas vai-gatavojas sarunas atkal atjaunot Norvēģijas strauja izšķiršaius un Padomju Savienība» atkārtotā spiediena neievērošana nav palikusi ari bez ietekmes uz tās kaimiiņa Zviedriju. Ziņai par Zviedrijas sūtņa apmeklējumu pie Ans;lijas ārlietu m i nistra Bevina tagati seko Reutera informācija, ka tuvāka laikā atjaunošot Skandināvijaji valstu sarunas par kopēju ^aizsardzības paktu« Apspriedes par Atlantika > paktu pavirzījušās manāmi uz priekšu, saka BBC. Ariietu ministrs Dīns Eče-sons pieņēmis senāta ārlietu komisd-jas priekšsēdi Tomu Koneliju un b i jušo priekšsēdi senatoru Vandenber-gu, ar kuriem apspriedies par pakta izveidošanu BBC Vašingtonas ko-re^ ipondents izsakās, ka visai drīz var sagaidīt pirmo komunikē par pakta veidošanos. Padomju Savlenr):)as prese un r a dio turpina visasākā veidā uzbrukt Atlantika paktam. Vašingtonas aktivitāte ^ot pierādījums tam, ka ASV visiem līdzekļiem grib izolēt Padomju SavlenBju. Pazīstamā teze par, ,ykapltālisti3ko ielankiunu" tiek alicārtota visās iesļpējamās variācijas. Maskavas radio svētdien At-lantikas paktu apzīmēja par pierādījumu ASV nolūkiem izraisīit trešo pasaules karu pret ICrieviju. Tru-mens esot noraldījlis StaļJija miera piedāvājumu visnej)lekiājīgāka veidā, un tagad ^ a ārlietu ministrs gatavojot pirmo cēlienu drāmai, ko inscenēģot imperiāJiistlskie kapitālisti. BBC, M , St Visa pasaule aizlūdz par kardināli Mincenti Spriedumu pasludinās otrdien .Sestdien Budi^eštā beidzās prāva pret kardināli MIncrati. IHesas priekšsēdis pieprasīja viņam augstāko soda mēm par bri^ājumu visā^ „reakcionārām aprindām Ungārijā^ I^oenU pēdējā vārdā apsolījās atlīdzināt valstij zaudējumus, kādi būtu radušies viņa nepareizās rīcības dēĻ ,JSs lūdzu Dievu.** teica kardinālis, „lai spriedums izlīdzināta nesaskaņas valsts un baznīcas starpā/' Svētdien visā pasaulē notika aizlūgumi par Akcenti. Spriedumu pasludinās otrdienas Htā. No Va« tikāna ziņo, ka gaidāma pāvesta Pij& XII oficiāla deklarācija. J Sestdi^ Budapeštā beidzās prāva, kam pasaule sekoja ar vislielāko uzmanību. Lai gan ungāru komunistiskā valdība bija solījusi, ka tajā varēs piedalīties ārzemju laikrakstu pārstāvj^, atļaujas patiesībā saņēma tikai nedaudzi žurnālisti. Tiesas sēdē kā novērotājs nedrīkstēja Ierasties ne Lielbrlteinijas, ne Savienoto Valstu sūtniecības pārstāvis, par ko ungāru valdībai iesniegt^? protests. Tie nedaudzie preses pārsrt;āvji, kas noklausījušies prāvu, publicēja oficiālu paskaidrojumu, ka savu imfor-māclju la&rakstlem un ziņu aģentūrām viņi varējuši nosūtīt bez cenzūras. Piektdiena un sestdiena prāvas gaitā deva maz ko jaunu. Firsts Es-terhazl atzinās, ka viņš bijis monar-chlsits un nodarbojies ar valūtas operācijām melnajā tirgū. Tas tomēr nav noticis pēc Mincenti rīkojiuna. Lielāku sensāciju radīja atkal kardināla paša paziņojums, ka vi2^ atsauc agrāk imgāru bīskapiem publicēto vēstuli neticēt, ja tas atzītos vai atkāptos no sava amata, kaut i gatavojas'forsēt Jangtse NEVIENS NEZI^Ai, KUB ATEODAS NA^ONSUlS ĶiNAS VALDĪBA No ^oas turiEiiiia pieiu^ n^iddras un mtrunigas slņas» kps, lietņa par vi$p$rēJiii «ajiikiaiiii un iia<ftoi^l&8 vaMfbas n«^ii» to btt rit. Stāvbklli^iiS^ ī s a ^ ^^ dāmu. Pārējās figūrai* var atraisties labās pozktijSs un spiE turpināt — bet bei cerībām partUfi uzvarēt. nīt tikko deklarēto nostāju pat tad, ja tā jau rīt Ma^avas piedāvāto lī-g\ unu parakstītu. Lange savā atbildes notā Maskavai paziņbja, ka Atlantika pakts nekādā gadījumā nav pret Padomju Savienību vērsta mUitāralianse un pievienošanās tam nebūtu netiraudzīgs akts pret Uelo ziemeļu kaimiņu Tāpēc Norvēģij varētu mierīgi parakstīt abus līgumus — vienu Vašingtonā, otru Maskavā. I Pasaules presē Maskavas piedāvājums Norvē^jai tiek vienprātīgi vērtēts kā Izmisīgs Maskavas manevrs aizkavēt Atlantika pakta t a ^ Sanu. It īpaši franču lailcr^ta atļaujas ironisku toni un prasa, kāpēc tad taisni tagad Padomju Savienība atcerējusies, ka nav vēl paspējus koi^ otrā pasaules kara beigām dokumentēt savas draudzīgās un nuer-mīlīgās jūtas mazo fjordu zemi. Londonas pirmdienas izdevumi atgādina lasītājiem, kādi bijuši līdzšinējie praktiskie piedzīvojumi tām valstīm, kas pēdējos 20 gados ar Padomju Savienību parakstījuši drau-dzīb^ is, neuzbrukšanas un savstarpējās palīdzības līgumus. Polija, Baltijas valstis, Cechoslovakija im Dienvidslāvija ir šodien viņpus dzelzs ai2^caram un pret sarkanarmijals tanku masām un NKVD zilajām uniformām tām nelīdzēja nekādi līgumi ar Kremli. Kā Norvēģijā, tā ari ārzemēs neviens nešauibās, ka Maskavas piedāvājums sarunas Vašingtonā neietekmēs. Pēc Trumena norādījuma r u nāt ar Padomju Savienību par t i ^ valstu interesēm ārpus UN rāmjiem, šķiet, sācies visnār jauns posms abu ideoloģiju „aukštajā karā". Temīpe-rātūra liekas kritusi par vairākiem grādiem bez izredzēm tuvākajā l a i - .kā uz sala mazināšanos. .Cik vērojams no Vašingtonas un ^.ondoi*^ politiskajiem komentāriem, tiek im tiks darīts viss, lai jau pirms pavasara sākšanās Atlantika pakts būtu kļuvis īstenība. Tāpēc Maskavas pūles izlau2;t vienu no pirmajiem pamatakmeņiem — Norvēģijas pievienošanos šai sistēmai sola maz panā- Jisyffi)& BBC, St, SWR Kā „Herald Trib^ime" San^ajfi^s korespondents pirmdien ziņo, nacionālai Ķīnai joprojām skaitās:sava valdība, bet neviemr nezina, kur tās miteklis isiti atrodas. Kantonā joprojām i r liels skaits bJjušo Cang-kaišeka i e s ^ u , kurus prezidents ī i Cung Jens aicina nekavējoties doties \iz Nankingu. Ministru prezidents Sunfūl turiiretim pavēlēfjis ministru kabinetam doties uz Kafi-tomu. Sī pavēle nav atsaukta. Tā radījusi vēl jo lielāilcu sajukumu tāpēc, ka pats mlniitoi prezidents stūrgalvi^ sēž Šani;hajā. Līdzīgā stāvoklī Ir arī ārzemju diplon^tiskie pārstiivjL Tie joprojām atrodas Sanghajā un Nanktngā. Tikai Padomju Savienības vēstnieks N. V. Rošins ar visu lielo darbinieku kadru ieradies Kantonā. Arzem*' nieki, kas pārcēluši(5s uz jauno valdības m l t ^ žēloj?is, ka Kantonā esot neizturama clzīves dārdzība. Daudzi žurnālisti U3i ziņu aģentūru korespondenti Dien-^idilķīnas galvaspilsētu atstājuši naudas trūkuma dēļ un atgriezušies San^jhajā. Piecu vīru miera delegācija no Kantonas šai nedēļā dosies uz Pei- Lngu, k l sāktu ar komunistu vadī-u sarunas par ofensīvas pārtraukšanu pret Jangtsē i)ozlcljām. BBC ziņo, ka ministru prezidents Dr. Ņujorka dibinās lechoslov as nacionālo komiteju Ņujorkā ieradušies prominenti čechu polītiķi, lai veiktu priekšdarbus Cedioslovakijas nacionālās komitejas dibmāšanai. Viņu vidū atrodas vairāki agrākie ministri un parlamentārieši Pret naf''»*^o komiteju dibināšanu kā Savienotās Valstis, tā Lielbritānija 'grāk izturējās noraidīji. Acini , , ^ o t , stāvoildis tagad' mainījies. Cechoslovakiļas nacionālā komiteja varētu būt labs prece- A^v^itif citām valstīm, kas atrodas aiz dzelzs aldiara. Bijušais čechu ārējās tirdzn]:ecības ministrs Ribka preses pārstāvjiem -izteicās, ka pārtikas stāv')kiis Čedio- Slovākijā tagad ir*daudz ļaunāks nekā vācu okupācijas laikā. BBC Sunlū esot noraidījis beznotelkumu kapitulāciju. Nekas nealOikSot, kā cīnīties ,4īdz rūgtajam galam". No Peipingas savukārt ziņo, ka iepriekšējām 7 prasībām komūnis;^ i^evie-nojuii arī astoto un devīto: iwdot tiem nacionālās Ķīnas floti un Fcxp-možas salu. Komunistu sauklis esot un paliekoit — Visu vai neko! Can^caiŠeka jaunākais dēls Cang-vei Kuo ar dažān^ izlasītām vienībām esot ieradies Sanghajas aizstāvēšanai. Nacionālistu karaspēks sestdien atkal apšaudīja ar a r t i l ^ u ļšengas pilsētu 45 km no Nankingas kiu* nedēļas sākumā ielauzās k(Mnū-nisti. Prezidentam L i Cung Jenām uzticīgās Kvangsī provinces divīzl* jas jau esot paspējušas ierakties un nocietināties ap Nanklngu. Sīs vienības komandē nacionālās Ķīnas prezidente personīgs draugs ģenerālis Cangkans. Komunistu armija pašreiz lielā steigā būvē HeUalvas. Izlūki ziņo, ka Kajū ezera piekrastē sagatavojot 500 liellaivu un milzīgus plostus Jangtsē upes pāriešanai BBC, NYHT as būtu apliecināts ar viņa paša pa-ral< stu, Mincenti tiesā paskaidroja, ka viņš šo vēstuli rakstījis, īsti „ne-zlnādams daudzas lietas, kas tagad kļuvušas skaidras". Ievadot savu apsūdzības runu, prokurors vispirms griezās pie žurnālistiem zālē un uzaicināja viņus apliecināt, ka tiesas gaita rislnāju-siesvlikumīgl un ka kardināla ārējais izskats neliecina par kādiem spaidiem vai narkotiku. Tad viņš deklarēja, ka tiesā pierādījusies Mincenti, vaina. Kardinālis nav nosēdināts uz apsūdzēto sola kā katoļu baznīcas galva, bet gan kā Ungārijas pavalstnieks, kas atbildīgs l i kuma priekšā, Mincenti vaina, pēc prokurora apgalvojuma, vēl lielāka esot tāpēc, ka valsts „nav baznīcas ienaidniece". Maldīgi domājot tie, kas šo procesu iizskatot par politisku. Apsūdzības beigās proikurors pieprasīja kardlnālim Mincenti augstāko soda mēru par brīdinājumu **vi8iem nodevējiem un visām reakcionārām aprindām** "Ungārijā. nesas ieceltais aizstāvis Dr. Ptič-kovs sākum| deklarēja, ka viņa darbu ,,valdība nav traucējusi**. Mincenti esot saVas naivitāteš un nepareizas audzināšanas upuris. lev^o- Jot šos apstākļus, viņš lūdza tiesu mīkstināt sodu. Aizstāvja runa klausītājos radīja aukstu iespaidu. Brīžiem smfnē}^ ari t i ^m priekšsēde. K a r d i i ^ IW?)ii5e«ti pSdējā vārdā teica; „Etf heesr^ Ungārijas ienaidnieks, es neesmu airī u n ^ u zemnieku un strādnieku ienaidnieks, no kuriem esmu pat^ cēlies. Kad Ungārijā sāka sadaltt lielos zemes īpašumus, mēs lūdzām Dievu, lai šī zeme vienmēr paUotu zemnieku Spa* ^ šumā. Dažā ziņā es esmu sadūries ar likumu. Ja mana rīcība radījusi valstij kādus zaudējumus, es esmu ar mieiru tos atlīdzināt.** Tad kardinālis vēlreiz atsauca apgalvojumu, ka viņā būtu vēlējies gāzt Ungārijas valdību varas līdzd^em. „£s lildssu Dievu,** beigās teica Mincenti, „lai spriedums būtu tāds, kas izlīdzLnātu ' nesai^aņas valsts un baznīcas starpā.** Ungārijas laikrakstos un radiofonā jau uzsākta kampaņa par MizH centi notiesāSaniL Visādās variācijās viņu sauc par valsts nodevēju, spiegu un spekulantu. Baksti parasti beidzas ar prasību pēc „taisrdga augstākā soda mēra**. Ārzemju laikrakstu pārstāvji ziņo, ka ungāru k a toļi netic sava baznīcas galvas vai* nai un pārliecināti, k a pz;āva inscenēta un no Mincenti atzīšanās izspiesta varas līdzdcļiem. No Homas :dņo, ka Vatikāna raidītāju sisrt^ēma- (Beigas 9.^lpp.) Ģenerāļa Markosa zvaigzne noriet Brīvās Grieķijas raidītājs piektdien p?iziņoja, ka ģenerālis Markoss atcelts no amata, jo „viņš nevarējis veikt lazticētos pienākumus neveselības dēļ**. Sestdien raidītājs šo ziņu par jaunu atkārtoja. Informētas aprindas izsakās, ka Markoss īsti slims nekad nav bijis. Grieķu komunistu partijas' centrālkomitejai bijuši pavisam d t i iemesli, kāpēc tā Markosu pēkšņi atcēlusL Viņš nekad nav atklāti nostājies pret maršalu Tito, kā vēlējās kominforms, aiz pateicības par to palīdzību, ko grieķu nemiernieki saņēmuši no Dienvidslāvijas. Bez tara Markoss bijis pārāk nacionāls un tāpēc Maskavai nepieņemams. BBC domā, ka šī atcelšana nozīmē šķelšanos grieķu komunistu partijā. Bijušais grieķu nemiernieku armijas vadītājs savas dzīves lielāko dalu pavadījis cietumos un Jconcent-rādjas nometnēs. Par pretvalstisku darbību Markoss Vafiadess vismaz divpadsmit reižu tiesāts. Pirmoreiz ar tiesu viņam iznāca darīšana 1929. g. kā armijas kavaleristam, bet pēdējoreiz 1941. g., kad vācieši okupēja Grieķiju. Trīsreiz Markoss bēdzis no ieslodzījumiem. Visu savu ddvi viņš vienmēr kādu ienīdis: vispirms turkus, kas 1923. g. Mar-kosu ģimeni padzina no Mazāzijas, tad Soloniku turīgās aprindas, vēlāk vāciešus un visļpēdī^ Atēnu valdību. Solonikos Markoss strādājis dažādākos darbus: pārdevis apelsīnus, mūrējis krāsnis, skaldījis akmeņus, apkalpojis citus restorānā un pagatavojis cigaretes tabakas fabrikā. Te viņš iepazinās ar Mārksa mācību im komūnli^na idejām, kļūdams par dedzīgu propagandistu. Pēc izbēgšanas no koncentrācijas nometnes, kas atradās uz kādas nelielas salas Atēnu tuvumā, 1942. gadā Markoss pievienojās t)rivības cīnītājiem Maķedonijā im karoja pret vāciešiem. Pēc Hitlera spēku padzīšanas kādu laiku Markoss bija. neaprobežots valdnieks Solonikos, līdz Atēnu karaspēks viņu no turienes padzina, izsludinādams 20 miljonu dradimu lielu atiīdzību par; tā galvu. Nacionālajai valdībai neizdevās Markosu dabūt rokā. Tagad viņa karjerai darījusi galu tā pati komunistu partija, kuras dēļ Markoss tik ilgi sēdējis dažādos Grieķijas cietumos. BBC, L
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 8, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-02-08 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490208 |
Description
Title | 1949-02-08-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Mnais Beļģijgj
VilSTDUB NO
un Amsterdama/* *^ ^ c i n g ,.
VScila bija t a l s n i l n ^ : ^ J J f i b a i ^ l i*
Žjt iiiiņcm
Āiid^ esmu ^,
_ J9ķ^i Seit tie$ām labs/ »
l i g i M vienība sasSJaiih
I t ^ vēl nevienu nebih ^ ^ S ^ »Pfi§^ f ^
jPrieļp ir « u ; manas
*i^".rļ^em,^*cai žēl, ka s t a m a i P ^ I
Sertftē, janvāra beigās.
y) ••. •
ķi'ģ::!-,:-:
LATVU
LatviaD Newspaper
Poblisbed tfflder EUCOM CivO
Affairt Division Aatborisatioo
Nuoiber UNDP 1^. Pablisber
and fiditor: Kfirli» Rabācs.
OP Canip K(eink6t2 near
Canzbnrg/D Printeri ,^bwfib.
Volktbl.' Gfinzburs/D.. Bgm.-
l.andm.-Pl. 7. CircaIaHon 4(M)0.
Poblisbed three rime« wee1dy.
Editorial otfice: Oflnzbnrg/Do.
Oon^inikus-Ziminjrma'm-Str. 2 lATVIAN NEWSPAreR
Nr. 15 (239)
Otrdien, 1949; %. 8. febr.
Iznāk trīs reiiea nedē}S. Izde«
vējs: TatvieSo prtset darbinie*
ko sadarbības kopa; kopas vecākais
M. M i t u . Galvenais
redaktors K. SabScs (Šobrīd
darbā neatfeduh gahr. r«dak«
tora vietn. NU Cotttis. Redaktori:
L. BērsiņL B.
ĶlseUs. A. Liepa, H/MindcA-bergs,
A. Smits. Adress;
Giinzbarg-Do.; red.: Domioi*
bnsZimmermannstr. 2 (tālr. 50).
apg : Marktpl. 25 (t M).
•jisA Stendzeniektt par I94g
Idhi.sportistu: izraudzījusi laikroVo. Ii^
^ « saaiciimta U b S T j ^ S ^ » !
istu un sporta darbinieku k o n r S ^ ^ I P "^
t^idātiem, par kuriem S^'^1^^^
Stešdiepieks dabūfa & punS^^
hokejists, Ēriks Koņeckis §0TN \ .''^1^
0- \ nreiis -01 p. Tālākās vietāQ n?^
vēirtēuma ļerindoti šaS!''!*^
Jfefllgirfi8,^vieĶlatlēt6 Zinaīda ^.S^^^^^^^^
Anšons, basketbolists Jānis Zeb^ii* »
lēt^^Radolfs Circenis NoSs K
|K»ll?ts Jānis BebHs. cīkstorurAu!^^i'«^PW
Slēpotais; V^^^^^ 3krastiņS ^ l^SM''
W Graudiņš un Valdis T«eris ^
-HtUtt^Obunam latv. sp.
b^^rijā. sacentās šaohā ar vietēi>;
ritbit>p«ēja K. Gilvainis (S E
^ - ^ - ^ i (l),.R.fizelme (KTSa/^*^: •
J ļ ^ ^ h ē t i e n s O ^ T
, Ju^s (0). E. .Jleinis iil^t liepā ,4-iesW* Saclīā un galda tL ^ ^ ^
^ • ^ ^ ^nmas v S ^ S ^ t e
pedejo Sachā^3--2 un galda teJSo^PP
^alti^tt sastādītā b a s k e t Ž l a S^te^'
lļ| 40-38 uzvarēia KopeSl2en^,!Jii»^^^
-šlāflto^ vienību. Baltie s aS
Ico-siUecumu r^Iļa latvietis jJnSpB-'
|tiņi%:PpW Basketbols D ^ r r jN
.^ģ»^^ P^^P^^^^ Šoziem 3 ķ S
$e«r^denas VMCAs galda tenisisti 4 ? ^
Ilclcis,^, Nagainis, Kažotnieks, Jankēvi(S.Ste
'^^n!??"*®^?^^ ^centās drmidzlbās Mcto^^^^^^^^^
^•'•^t, fP^^^^ \ latv&i tops a «kai • 5-4. Iepriecināja l i g; v. K^felf
Norvēģu delegācija tomēr sak a
Vašingtonā
Pēdējā bndi pirms Norvēģijas ārlietu ministra Halvarda Langes izlidošanas
uz Vašingtonu Padomju Savienība sestdien iesniedza karaļa
Haiiona valdiUai jaunu prielišlikumu paral^stīt ar Masīvu neuz-brulcšanas
līgumu. Arī šis pēdējais mēģinājums aizlsavēt Norvēģijas iz-
Sļķiršanos pievienoties Atlantika paktam nedeva oe^itos panākumus,
īpaša delegācija ārlietu ministra Langes vadībā tomēr vēl tad pašā dienā
pēc iepazīšanās ar krievu notas saturu izlidoja uz Vašingtonu^ ķur
ieradās svētdienas rītā un paliks 5 dienas. Kā pēdējās telegrammtas
vēstī, Lange jau šāds apspriedes ar Dinu Ecesonu, un jaukta amerikā-pļ
— norvēģu komisija stāsies nedēļas sākumā pie technisko Jautājumu
apspriešanas, kas saistīti ar Norvēģijas pievienošanos pasaules lielākai
aiisardzības sistēmai.
ļltei, «nfegums, - Ķs- pieveica savu' prttt
[iņ.spēlē un, kopā ar BedeicluzvareklP'-'-
ibuUsjpēiē. 0 ' • ' •
:Ho|ftiidietis' Brckmans, liekas, būs virs, faiKM-'
Htfeai fapw ledus celiņa Mdniekiem^ ^1^; /
gien!i; sagadās Eiropas un pasaoles meisaj •
%stēs ātrslidošana un, iespējams, m'^-
vienu otru ^rekordu. Pēdējo nedēla & ''
,wjalbis viņfi. pierādījies par sevišķi „c!{j.v'
i ^ h i ^ ' garajās distancēs un sacīkstes Oii ^'
ilo iidistanču, kopvērtējumā ieguvis \. #1/'
^Istāļot aiz sevis tādus spēka vīrus 1^5 l i ^<
Lttndbergtii Agi Jofiansenu un P4H ,'
"^-^ PŠC'SOmft Tunberga un musu smalf
; Bērziņa tiluii 21 g. v. B r e i ^ ,
». trešais ātrslidotājs, kas pārspgjijtp"^ i
^;viņu;paStt mājās. Sekstes-liltbpSK
t'l amerikānis Kens Henriis 500 nn^|. '
tabākajā laikā 42,8 set P
R«W^da9 sprioters Viliems Dvtijenti: ; latfis telpās Ņujorkā ar 6,1 sek. ^m&ŗ'^
init pasaules rekordu 60 jarda skržjialljtiil ?
l,|..vbariērsk uzvarēja Dilards f/
tikai 0,1 sek. &iz sava paiiilnh'
:ordiu 2. j . skrējienā lieliska 8 B ^ P : .
uzvairēja beļ^s Gastons Reifs. |^.;;'
lielākā bagātība
ir mūsu grāmata!
1111.l..i..i...i.
v^T^'jiims:piedāvā- ' ķļ$B
• ^ DAUGAVAS VANAGU
CfltSMATNlCA,
a3a) Ntofeerg 2,
A/C Valka. liii-
• Sestdien iesnieg1:ā nota ir krietni
gara m satur vēl kategoriskākus
ap^vojumus 2iekā pirmais Padomju
Savienības pieprasījums Norvēģijai
Aitjantika pakta jautājumā.
K ŗ ^ l s , aizrāda, ka ar pievienošanos
Atlantika paktam Norvēģlija tikšot
iesaistīta sistēmā, kuras mērķis
sagatavot agresiju pret Padomju
Savienību. No juanges atbildes nevarot
spriest, vai Norvēģija domājot
vai nedomājot nodot kādai lielvalstij
• savā tei^ritorijā flotes un aviā^
cijas atbalsta punktus. Bez tam A t -
lailtika paktā esot paredzēta tādu
valstu militāra ūnija, ko Padomju
Savienība nevarot atzīt par mieru
mīlētājām varām. Ja ari Norvēģija
pievienotos Atlantika paktam, tā no
agresijas vēl nebūšot pasargāta. Bet
lai darītu galu visām šauibām un neuzticībai,
tad Maskava .Norvēģijai
piedāvājot savstanpēj-u neuzbrukšana
līgumu.
Padomju Savienības lielā dedzība
ietekmēt Norvēģijas ārpolitiku Oslo
izraisījusi majiāmu neirvozitāti, Pēe
ļoti, iļoteiktās'ārlietu ministra.Langes
atbildes -notas Maskavai pagājušā
nedēļā neviens negaidīja, ka
Kremlis tik drīz mēģinās tuvoties
maz^ai Skandināvijas valstij. Acīm
redzot; MolotoTS tomēr Norvēģlias
politisko nozīmi pašreizējā stāyokli
vērtē ļoti augstu un par katru cenu
negrib pieļaut tās' pilnīgu izsaldēšanu
no Padomju Savienilbas politiskās
ietekmes.
Politiskās aprindas Oslo aizrāda,
ka uztraukumam nav nekāda reāla
pamata. Maskavas draudzības piedāvā
jimis pēc Langes vēsās un ļoti
noteiktās atbildes Atlantika pakta
3v
III llllllli
^iilčSds iGo zinātu par b. kar. M
BRUNO ^OAttl- ^ J i
• ,.«^,^,dz-'ld2i. g.,,.pēd. 2. !!;.^1R
lanv., md; rakstīt vecakjm.
IKti «ir^o «liejrt ziņas par K ^ Ml
" ^ ^ l U , 1922. g. 28. nov. Ogg
. ...4l)cnftos? , Pēd. v&t. «lv
Itor^as im g. J»ovembri. R f ^ ^^
V Forost Town. Mmefs H»|^'..
I, Nott^ England. _ _ _ Ji
Staļ^ speķa ari
sabiedroto
idd,
Mfttiifil tm bfāH PAVĒiU i» m
te24. g, SUentis pag;. Pēd. dzīves Jje*-
| l ^^DaiigavpiE. Ziņas Wdz
i3aļ B a m b c r g , Baltie Camp,
.ŠtrādāloSa todze- latviete^.
ltJU3>AngUjfi nodarbinātiem lfttvi€8ivi>.
kuram nav neviena tuvinieka tmj«g
Stab]zwinģerweg 25.
Ištrriarku
mm
I te Smū Izmaiņas, pa^^a^^Sļjf*^ w g^īmatu apmaiņas kinoaj
vienreiz, publ.. vai b) Spžc.
\ - • • reveit.
hit «Imanacha sastādīSanaj jgmeg). g ,
ļfeesu maiņas paziņoļums uz a«^
\H valūtā! Naudu personīgi, caur
^-^jpilnvarotie pārstāvji:
-^.^bouse, Glos, Ēngland.
l ^ ^ ^ i e g a d i . 14,. Postgirokon^
' Postcheckkonto 46541 des P^^' ^
m
Vācijā
35 32 33 Sto^^^^^
Dānijā
, DKr. 4 , - DM
" DKr. 2^- DM
DKf. 3,- DM
t DKr. 0,75 DM
resējama vienīgi
STOCKHOLM
ļum riedakcijā Sverig«'
5,-
2, -
3, -
1 -
KōpS pirmdienas pusnakts pārtraukta
jebkāda preču transitsatik-sm^
caur ap^vienoto joslu uz padomju
joslu Vai' Austrumeiropas valstīm.
Pasažieru satiksmi jaunais rīkojums
neskar^ tāpat viņu rokas bagāžu.
Par preču sūtījumu aizliegumu i n formēta
Frandja, Beneluksa valstis,
Dānija un ' Šveice. Sabiedrotie So
aizliegumu tedevuSi īpadomju blokādes
dēļ. Infoīrmetas saimniecības
alMindas Izsakās, ka tranšdtsa-tiksmes
aizUegums bez paSas Padomju
Savienības seviSķi sāpīgi
skars Poliju un Cedioslovakiju,
Britu okpuācijas Iestādes izsaka
Šaubās, vai Austrumvācijaa būs riiaz
iespējams realizēt savu divgades
plānu. Izejvielu produkcija padomju
joslā sasniedz tikai ^5*Vo no
paredzētās. Ķīmiskā rūpniecība vienīgi
trīs krievu kontrolētajās fabrikās
varēija veikt 194S. gada plānu,
kamēr Zaksijas tekstilrūpniecība
ražojusi tikai pusi pare^dzēto
preču.
Sabiedroto pretblokāde pašā Berlīne,
kas stājās Sīpēkā pagdjiušajā
otrdienā, izrādījusies visai ietiarbi-ga.
Vācu policija'apķīlājusi Melus
daudzums preču, dzedzs un 7 auto,
kp bez atļaujām mēģināja ievest
krievu sektorā.
Sakarā ar preču transitsatilcsmes
aizliegšanu, Hesenes apgabalā vācu
policijas uzrauArī Latvijai; ļgaiunljai un Lietuvai
bijā drauckibas un neuzbrukšana
līgumi ar lielo austrumu kaimiņti
Kas ar šīm valstīm 1940. gadā notika,
to visa pasaule tagad zina ļo!ti
labi. Baltijas un d tu veii^u piedzivo-iumi
ar Padomju Savienību nav aizmirsti
arī Norvēģijā."
Skandināvijas vai-gatavojas
sarunas
atkal atjaunot
Norvēģijas strauja izšķiršaius un
Padomju Savienība» atkārtotā spiediena
neievērošana nav palikusi ari
bez ietekmes uz tās kaimiiņa Zviedriju.
Ziņai par Zviedrijas sūtņa apmeklējumu
pie Ans;lijas ārlietu m i nistra
Bevina tagati seko Reutera
informācija, ka tuvāka laikā atjaunošot
Skandināvijaji valstu sarunas
par kopēju ^aizsardzības paktu«
Apspriedes par Atlantika > paktu
pavirzījušās manāmi uz priekšu, saka
BBC. Ariietu ministrs Dīns Eče-sons
pieņēmis senāta ārlietu komisd-jas
priekšsēdi Tomu Koneliju un b i jušo
priekšsēdi senatoru Vandenber-gu,
ar kuriem apspriedies par pakta
izveidošanu BBC Vašingtonas ko-re^
ipondents izsakās, ka visai drīz
var sagaidīt pirmo komunikē par
pakta veidošanos.
Padomju Savlenr):)as prese un r a dio
turpina visasākā veidā uzbrukt
Atlantika paktam. Vašingtonas aktivitāte
^ot pierādījums tam, ka
ASV visiem līdzekļiem grib izolēt
Padomju SavlenBju. Pazīstamā teze
par, ,ykapltālisti3ko ielankiunu" tiek
alicārtota visās iesļpējamās variācijas.
Maskavas radio svētdien At-lantikas
paktu apzīmēja par pierādījumu
ASV nolūkiem izraisīit trešo
pasaules karu pret ICrieviju. Tru-mens
esot noraldījlis StaļJija miera
piedāvājumu visnej)lekiājīgāka veidā,
un tagad ^ a ārlietu ministrs
gatavojot pirmo cēlienu drāmai, ko
inscenēģot imperiāJiistlskie kapitālisti.
BBC, M , St
Visa pasaule aizlūdz par
kardināli Mincenti
Spriedumu pasludinās otrdien
.Sestdien Budi^eštā beidzās prāva pret kardināli MIncrati. IHesas
priekšsēdis pieprasīja viņam augstāko soda mēm par bri^ājumu visā^
„reakcionārām aprindām Ungārijā^ I^oenU pēdējā vārdā apsolījās
atlīdzināt valstij zaudējumus, kādi būtu radušies viņa nepareizās rīcības
dēĻ ,JSs lūdzu Dievu.** teica kardinālis, „lai spriedums izlīdzināta
nesaskaņas valsts un baznīcas starpā/' Svētdien visā pasaulē notika
aizlūgumi par Akcenti. Spriedumu pasludinās otrdienas Htā. No Va«
tikāna ziņo, ka gaidāma pāvesta Pij& XII oficiāla deklarācija.
J
Sestdi^ Budapeštā beidzās prāva,
kam pasaule sekoja ar vislielāko
uzmanību. Lai gan ungāru komunistiskā
valdība bija solījusi, ka tajā
varēs piedalīties ārzemju laikrakstu
pārstāvj^, atļaujas patiesībā saņēma
tikai nedaudzi žurnālisti. Tiesas sēdē
kā novērotājs nedrīkstēja Ierasties
ne Lielbrlteinijas, ne Savienoto
Valstu sūtniecības pārstāvis, par ko
ungāru valdībai iesniegt^? protests.
Tie nedaudzie preses pārsrt;āvji, kas
noklausījušies prāvu, publicēja oficiālu
paskaidrojumu, ka savu imfor-māclju
la&rakstlem un ziņu aģentūrām
viņi varējuši nosūtīt bez cenzūras.
Piektdiena un sestdiena prāvas
gaitā deva maz ko jaunu. Firsts Es-terhazl
atzinās, ka viņš bijis monar-chlsits
un nodarbojies ar valūtas operācijām
melnajā tirgū. Tas tomēr
nav noticis pēc Mincenti rīkojiuna.
Lielāku sensāciju radīja atkal kardināla
paša paziņojums, ka vi2^ atsauc
agrāk imgāru bīskapiem publicēto
vēstuli neticēt, ja tas atzītos
vai atkāptos no sava amata, kaut
i gatavojas'forsēt Jangtse
NEVIENS NEZI^Ai, KUB ATEODAS NA^ONSUlS ĶiNAS VALDĪBA
No ^oas turiEiiiia pieiu^ n^iddras un mtrunigas slņas» kps, lietņa
par vi$p$rēJiii «ajiikiaiiii un iia |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-08-01