1950-01-18-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^-'••-^v^^;''- •••••
:c'^;y%
I
a i •••(•
•1^1
mm
mmm
B r * " ' ' • • ' • ' 1
.Bl3i no isM)as:
# « ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ s , tāds
Ko tu UZ
madana, tāpat
stundām paliekas
citā-
TreSdien, 1930. g. 18. janvāri.
L A T V I J A
«UU^IU§mJui^ (8)
rnerikāņi bija sagatavojušies militārai pretdarbībai
"nē. Kā krievi diskutēja komandantūras sēdēs
Čūe pie sevis aUsina
Itdviesu BpeMaāua
IZCEĻOT VARĒS ARi NO ANGLUAS, BEĻĢIJAS, ZVIEDRIJAS un
DANUAS
Liktenīgais lūzums sākās ap pL 11
itai^ kad komandantūras sSde
Ija Jau Ilgusi 13 stundas. Angļu
k^Ibieš komandants ģen. Herberts
^JlĒi rjBdzaitii noskaities un ar visa
ŗaru mēģināja: no ģen. Kotikova iz-
Iļināt *aidras atbildes. Rakstu-
Igfi saruna risinājās iādi:
Ģen. Bierberts: „Jau trešo reizi
«anakam kopā, ua mums nav iz-
^ atrisināt nevienu jautājumu,
'agad m|fi spriežam 13 stundas, kā-kri^
vl neļauj uz .Berlīni sūtīt
% «aiņigus. Es vīlētos zināt, vai
ļimju delegācija ievēro noHgu-ifii
kopējo B^llnes pārvaldi
S l . ;Man i ^ divi Jautājumi, bet
^ ^ lōdzu^ atbildēt ar skāid-i
J a vai ris." ^' '
< ^ ļ8Wtkovs: ,;7ai Jū6 būtu Uk
W tūBti^^ Jautāju-
|m, Es atbildēšu uz abiem reizē.''
Ģen. Herberts: ,iMan jau tik bieži
Jis jāpiedzļvo, ka, minot vairākus
utājumus, es nesaņemu nekādas
caidras atbildes, tā kā lūdzu atbilst
tjz pirmo» Ja mans krievu kol-i
a 16 nevar, tad ari šis fakts mūsu
Mr^lzejā situācijā būs ļoU no2^-
< ļ f ^ K . : «Es lūdzu ģen. Herbertu
aukties par to, kas būs vai
Ģs, bet'minēt o^u jautājumu.
H^rfcterts, acīm' redzot, nav uz-sijjies
manus. ieptiekšē-s
paskaidtojumus.''
Ģ«El. H.: „Ģ^. Kotikovs atsakās
la^ii ali^dēt Uil atsaucas uz kādu
vti;i!ļi;^iekšēju^skaidrojui^ Tā
^ l i ^ k ļ^
Ģ«)U fci „Eš būtu labprāt atkārojis,
ko teicu iepriekš, bet pēc šl
Herbeirta ultimāta man tas
nav iespējams. Varbūt mans
v(jfx kollēga zina, ka padomju de-
^gSoijas nekādu ultimātu priekšā
Ģ ^ H.: „Te nav runa par kādu
lUmātu. Es tikai vēlos no ģene-
•ļļa KotOcova paša mutes dzirdēt,
kādu savu i^ekšējo paskaidro-m
viņš tagad atsaucas."
Ģeļi K . : ^ , S I valoda atļauj man
iviļ M i J ^ i d ^ Tas
" lai uz i samedroto
ier lerHriesr pārvaldi p^
leābldii^ Šajā!jautājuma Visiem ir
^}nav zfiiSms, eži toējti sSvū
Ijunbu. Es prasu skaidru ijS vai
l i Ja ģenerālis Kotikovs neatbil-lltu
angļu tiesā, viņu sodītu par iz-
;idr%dnoš teiki
Ģ ^ K,: V,.Ē^ nekā nezinu par
mgļu tiesu .tradīcijām. Runāsim
)ar ļfesta sateitSie^
Ģ«ļ. S.: j,fis nevllos, ka ar maiil
apejas kā ar mazu puiku. Mums nav
no^maes runāt par pasta satolšlem,
kamēr krievi skaidri neasāka, vai
viņi ievēro nolīgumus vai tos Iff-notē."
Tā tas gāja stundām. Nfekur nebija
iespējams krievus piespiest pie
sienas. Man beidzot apnika un es,
atstādams savu vietnieku plkv. Beb-koku,
lūdzu sēdes vadltājani franču
ģen. Ganevalam aiļauju telpu atstāt
Nav tiesa, ka es aizejot būtu ar lielu
troksni aizcirtis durvis, kā to vēlāk
apgalvoja krievL Durvis bija
mazliet iebriedušas un ķērās. Kas
notika pēc manas aiziešanas, par to
nākamajā dienā stāstīja ģeh. Kleijs:
„Jūs esat izdarījuši kaut ko pavisam
briesmīgu." Es klusēju. Kleijs gaidīja
mazliet un tad piebilda: „Un
man šķiet, ka jūs to pat nenožēlojat."
T
«Patiesi nē," es atbildēju.
Izrādījās, ka Jeļizarovs tūlīt pēc
manas aiziešanas bija uzlēcis kājās
un kliedzisi ka ģenerāļa Haulija huligānisms
iet pāri par mēru uņ ka
viņš sēdē n e l i k s . Krievu delegācija
bija piecēlusies, un kbmandan-tūras
dienas ar to pašu bija skaitītas.
Es mierināju Kleiju, teikdams,
ka, krievi šo ieganstu ilgi neizmantos,
jo mana aiziešana savā būtībā
bija pārāk niecīga un nenozīmīga.
Tā arī notika. Kad dažas dienas
vēlāk mēs pasludinājām valūtas reformu
un slepeni atvedām 10 lidmašīnu
kravas ar jaimajām naudas zīmēm,
Jeļizarovs un Maksimovs mai^
nlja taktiku un paziņoja, ka uzskata
Berlīnes kopējo pārvaldi par lauztu
vienpusīgās naudas reformas dēļ.
23. jūnijs bija viskritiskākā diena.
Krievi Berlīni hermētiski noslēdza
no visām pusēm, un mēsļ pēkšņi j u tām,
ka esam vientuļa, pamesta sala
160 km'dziļi padomju territorijā.
Blokāde bija viens no necilvēcīgākajiem
darbiem, jo tā nozīmēja drošu
bada nāvi miljoniem cilvēku tikai
tādēļ, lai krievu politika varētu uzvarēt
tur, kur brīvas vēlēšanas ^ to
bija sakāvušas. Smagus pārbaudī-jUmus/
Maskava uzlika ari berllnie-šu
nerviem Sokolovskis teica kareivīgas
runas, un sarkanarmija
žvadzināja zobenus vācietēm pie
pa^a deguna» • Komū^^^ aģenti i n - mmMmm^ ^ ^ izplatīja, bau^
« i a i ^ A - B ^ ieradīšoties taežo-h
i l l ^ ^ M i ' p M ^ Pāri b i e d r o to
sektoru' robežām braukāja tanki un
soļoja sarkanarmieši.
Sokolovskis bija pārliecināts, ka
mums ir pārtikas tikai divi nedēļām
un paziņoja; ka krievi ēdamvielas
izdalīs vienīgi savā sektorā. Padomju
licencētie laikraksti Ievietoja norādījumus,
ka arī amerikāņu ģimenes
„tiks paturētas iepazīstināšanai
ar sevišķu režīmu pēc^ tam, kad
krievi pārņems visu B e r M ."
Man šķiet, k a krievi nezināja, tāpat
kā to nezināja pārējā pasaule,
ka mēs toreiz Berlīnē l^jām saga^
tavojuSies „Operādjai pretsitiens".
Tas Mja plāns par Berlīnes aizstāvēšanu
ar visām konsekvencēm. Sos
plānus es izstrādāju jau 25. martā,
paredzot, kas l i o ^ s , kad krievi blo-j^
ēs Berlīm. Kad vislielākā slepenībā
es savus plānus pailidiju kādā
privātā sanāksmē angļu un Iranēu
komandantam, viņu reakcijas, bija
pilnīgi pretējas. Ģen. Ganevals negribēja
ticēt, kfi krievi uzsāks, „šādu
nežēlīgu akciju'*, bet piebilda, ka
viņš i r lain^s, zinot, ka am^^āņi
šādai varbūtībai sagatavojušies. A n gļu
komandieris ģ^. Herberts bijA
pesimists: „Es domāju, ka krievi
blokādi nļeuzsfiks," viņš sacīja, „bet
ja viņi to darīs, mēs B a l i n i pazaudēsim.
Krievi mūs izbadinās jau
līdz 1. oktobrim." (Turpmāk beigas).
• • • • • •' , '
•povipi laulmittM
EsUngeni, nelieli Startēt 9l«virtei
pili€tiņa, pavasŖiT, ptredzuns, pleddvoi
pirmšķirīgu sporta notikumu; bokii ciņu
starp divretsljo DIfo Lulsf^ iitaicini-tāju,
ASV nēģeri X>&o Vdlķotu un Vācijas
smagi svara meistaru Heiau ten
Hofu. VoUcots Jau Ugmam plekritip,
prasot pie tam par ciņu samēri masu
Eummu — 8.000 dolārus, un ari ten
Hofs atbildējis labvēUši. Lai Ealinģenas
pilsēta, varētu samaksfit visus Ar lielo
cīnu saistitps itdevumui, saeendbu Jfi-apmalē
vismaz SOlOOO ticatltējiem.
VI ttarptautiskaji ciemu sporta nedēts,
kas no Ž0.--29. Janvirim notiks
Garmišā, savu Udzdalību pieteikufti Jau
6 liSciju sportisti, to vidū ari. somu
slēpotsji. Slēpošanas paaaules meistarsa-d
k l u laikfi Leikplatfdfi, ASV, Starpa
tautiski slēpoSanas savienība lems ari
par Vficijas un Japānas uzņemšanu.
Trīs ansltt futbola tIesneiL kas nesen
devusies uz BražUiJu vadīt kādu turie*
nes klubu kaasa izcīnu, saitapuāies ar
tUc temperamentiRu publiku, ka lau pēc
pirmSs spēles tiesnešu apsardzībai nozīmēti
divi ar mašīnpistolēm apbruņoti
poUcistL Visi trīs UesneSi saņēmuii
draudu vēstules, parasti no zaudētāju
klubu locekļiem. Ari ikvienam brazīliešu
llnijuesnesim katrā spēlē bijis iklāt
revolveris. Nevērojot apsardzību, ttes-neslm
Dandasam reiz tomēr uzbrucis
pūlis un to Randrlz nolinčojis. <J)
IIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIMIIIIIlllllllllfl
Edgars Laipeaieks, mOsu Iseilais vl«
dēJo distanēu skrēJiJs, kas tāfid Jau
vairāku ndiaairbaiMCIli par vieglatlēta
trenētāju, redakcijai itņo, ka
paviniia IeapIlBš ut Oli iicaiot latvis-iu
sportlsttem. X. Ulpāniēks nksta, ka
decembra betfii v h m bljMsI f<rikā
apsprieda ar Cllaa apotta vatfttāln ģtau
Pudno, spoite va^ItāJs aa valsts saaē*
mis Itelākaa siimmas, kas partdsētas a -
tes sporta dilvei irti^puiit visās nozarēs,
Māitt famciisla iāņa staiMia-nieka
licUla paatkiOBl, Iriaņa Hāl*
iteina sasniegtie resnlOtt mi B. Lalpē-nieka
darbs trenētāja amatā €Ilet apor-to
vadītājiem nostiprinājia aakatm ka»
alelBOi pie sevis U&lm skatta Utv^s,
igamjas aa Lietavas sporUsm, mn
sporta dSIVi ftts Jaura Impalsa» Sttani
$XBNDZBBnEKA
lALBANĀS DOD tHUSL
OZTABU
Cnes-Arģentinaa vilsta sacīkstē vleg*
aUētikā, kas šoreiz notika Santiago. a-leš
krāsas aizstāvēja ail Jānis Stendze-nieks.
Sasniegti vairāki IzdU reiultāU,
kaa Uecina. ka Dienvidamerikas valstts
turpmāk starpuutiskā vieglattētikas
sportā varis līdzi nmāt Msamu vārdu.
Kopvērtējumā uzvarēja Cne ar 180 p.,
Argentīna p. Interesanti attfmēt, ka
abu valstu vieglatiētus trenējuši divi
latviešu sporUstt CUes izlasi sagatavojis
^I. LaipeiUeks, bet Argentīnu vtegl-auēti
uz ianuago bija atbraukuši mUsu
kādreizējā rekordisU Staņislava PeUcē*
vica aizgādībā.
Šķēpa mešanā uzvarēja Sttndzenieks,
sasniedzot 68,S7 m. Lodi rlainājto Uva
dņa starp igauni MālSteinu un arģenti*'
nleU KOnertu. fēdljā gājienā atientl-nietis
sasniedu I4,is un Hālšteins ar
14,14 bija raiests amnittlnāties ar s. v.
soo m skrējienā Sfittis MUtini veica
difttand 1:62,6, usnledzot Jaunu Dlen-vidamerUču
rekordu, bet 400 m Kisten-madiersi,
ac 4S,S Jaunu Arģentfnu rekordu.
Xist«nmadiers uzvulja ari SOO
m 11,6. Atzīmējams^ ka Kistenmachers
ir ArģenUnu daudzsološais desmitdņ-nieks.
)cu tagad Jau spedāU ads gatavoties
nākošajām oUmpiskaJām ^pē*
lēm. 100 m skrējienā 8 pirmaJSs vietās
ierindojās ēmešl ar 10,7, I0.t un 10,6.
ar S. Laipenleku, ģen. PucUU solījis ie-celoianat
visu sagādi vIsUelāko pre-tTmnākfann
un sporta vaaiiu gādlbm
piemirou darba atrašanā. CDa lel&tert-vņtBst
balUeSa sporttatvs» kia aa*
likta ami^eŗu rindās an altstāvka
tupmāk Cnu krāsas starnIiMillskoi |a-rtkoJUsos.
aiem noriMrai i a Vlai
ģlaokmi locekļiem ēoša spotta vailba
rtdāta plemitote n o d u M m . Bts lim
cne to&ritt «iņ«nta baltliia tabākoi
sportistu, k u turpmāk daiMu Iril
atalgolt trenētāji, .
Sarmiā ar ģ S . Pnelno I. LalMalēki
minējis masa peldēšanu rekoiStI «M-Janu
PUimir basketbolista Solea, vlegl*
austos MUlera. Bakell, iul. Le|ttiiL
upeņleko, Asari, minot aif šo apw|lii3
laanlattM resoltātos. HUluam sa>
1% vieta vlimā Bo l l i l f t a j l M i CM
meisaimnitelbām. B, LaIpealS tHHi
raksta, ka viņam kā vlttlitlItMi aav
bUis Iespējams miBēi d k K i S S i ' oa
vtodos par ctta nosara noitlsiūi, btt
Cnu sporta vadttājs bljEi lētateresMi
nsņtmt ari battft^olbtas, fnlMIslBl»
bi^MitāJns, pelditājfu «n • elt« Mgani
sportistus. K, La^^eks tādi| ar r m -
elju starpniecība airiaa visis lalvltla
iportlsias, ku vēlilot IscaH^ n CItt.
steldUgi pa galu puto Mitit vlaam
līkas ilņu par savtai spoita gfeltiat
lasalegamlemt darba piasmi, iMMkiL
tāpat ifl^dalašaBU dalos. laiaMi M |
pledņfgajiem. k u gribēta a i ^ m
Bes reizē ar sportistiem. Hiv COu
InflgricUu Botelkomlem, • " " "
pu mātt. Jāmla ari .
vārdi. Cnei sporta vaHtāls
|is. ka latvieša sportisti
na ^ t ao Tietju oa tMtilia,
ari tie. k u tagad dtfva S^^driJI, I
''•A«'Wā,^Ao«ttJā « r ^ S ^
idģara Laipialeka iaruat^iiMp
tos LēOBMi, aaattliie^ Ciaiai
katrā lielumā un katram mbdellm
ātri un par s a m ē r ī g ām cenām
izgatavo
Piegrieztņu parauga veikals
MARTA FRICKE
EsUngenā, PUensau Idā 9, Iepretī
Helnrlcha apava veikalanĻ
XRENS MAINA KIiVBUS
MOsu,futbola Iriases vienību aizurgs
KfirUaArens ar Jauno gadu atstājis savu
līdzšinējo klubu !ladng Oub pAl^Un
p i r g i ju ntrā Ugu vienJtbU C. A. Paris
rindās. Pirmajā spēlē, 4arbodamlu par
uzbruc^u, Arens tomēr nav attalmojis
uz sevi ljyictāā cerības.-Jo nav spējis pa-rSdlt
īstu uzbrucēja miperamentu. Nākamajā
«)ēia Arēna Iedalīts par pus-sargu,
kur« domājams, atkal ^;>ēi parādīt
uvu veco k l u i.
Aldcsandrs Vanags kopi novembra
atkal šjiHIlē savā pirmajā klubā Stras-burgā.
Pē^UUā sp«ē pussarga poateni
Vanags nodemonstrējis izlases spēlētāja
; klatd, un nfikamaJāļMCenrib|<> I t l i l boi
• uzbruiHIjir:-rindik^ Jēļte vētvar-vien
sargā iCrasbtniim vārtos; i>^dza<
majā sacīkstē viņu M pirms spēļu bei^
gām savainoja, un pēdējās 8 mļn. viņu
aizstāja Vanags.
Drošs balsts uvai vienībai Lenģ v i -
ifis spēlēa biju Jānis GaiUs, kas vienīgais
xm iztrūcis nevienā svarigākā sa-cenalbā.
Labus panākumus Parizē gtļst latviešu
'^clkstonU Ivara Māriinsons. k u pauu-
Ies meistara titula dēl brivā amerikāņu
cīņā ucentlsiu ar amerikāni Franku
Seksttnu. Kn. A .
KRBFEUML Z A I i^
Pagājuši nad«ā KrēMl notika ava^
riga Mcenailbā VI
ma izdņi ledunho
rā var Jau liš|i
Pagijuši gada m.
uzvarija Preussen
0:0). Savu vlen^
noricamiu 9.006 „
drOzmijis stadiona
kojot ciņu gaitai .
Ji reportiāi^ SoreI
k u ieprt^tiējoa ~
daudzis sta
dzīvoja nē||ri4l«li
Die Ncue M f i i ^ i l l ^ r i ^ IdlMJt
moments fisēmua ^tovaral bijusi X ^
ņecka noraidīšana no laņkuma spilu
otraji tKšdali; s p M t a n i i vk««r M«
Jusi ioti m
ka^SeeSTuflis
, b ^ v i r t u m J
. ir ēiohu DP. :
Kriiildu iarlatt
bim sekmēm sp^,
Koņeekis un Veidi^
14 ucentfbis guvusi
spēļu beiģiMs n
divi IsauNĪ^ml.
AM^mOsu hokeJUti patfddim ab V i *
c i j u vēl nedomi izceļot, bet lalH MdTt
tojušiu Krēfeldi. fiozitm Jtoņuklm a^
veidi bOs izdevība v i l valrik rūdīto
daudzis starptautiskii uctasibU. Jo
lanvirf un februiri Krēfeldi vlupslM
Zviedrijas un Sveicu h<*ejlstl un^|^«
da ari Kanādas vienību, k u i^edallriu
pasauļu melstamosaukuma ise&MI Lon«
doni. Krēfeidleši aidniti uz viesu spē*
lēm ari ZviedrUi un Sveici.
Pēc ilgu iUmībai 1950. ig, z. Janv. HeUbronnas tbc unato-rlja
no drivu šķlrU^ ;
Gustavs Villerts
dzimr 1891^ g. S. 5. ApglabSts 1950. g. 5. 1. HeUbronnas pilsētas
kapos.
Par viņu sēro dēU un dzīves biedre dzimtenē.
' ' • \ Heilbronnu sanat, latvieši.
\ ,
1949, g. 14. decembri SķtrSs no mums mūsu rapigais un visu
cienītais
ief ārsts
Drt Harijs Lecmanis
Apbedīts 1949. g. 17. decembri Vircbuŗgfi.
' Aizgājēju mHā piemiņā paturēs
Ambergu IRO sanatorijas
latviešu slimnieka , kopa on komiteja.
TAUTIEBIEM ANGUJĀ
izsūta no krājuma un nēc pasOtinijuma
. ki nesaistošus paraugus
Adas. t
1950. g. 4. janvāri Ambergas sanatorijā pēc Ugām un grūtām
ciešanām šķirās no mums
Irma Ķeras
drimusi 1908. g. 14. maijā Ventspili, apbedīta 1950, g. 7. Janvāri
Ambergā, Sv. Katrinas kapos.
Aizgājēju mīlā piemiņā paturēs
Ambergu ntO sanatoriju
latviešu slimnieka kopa o n komiteja.
ler
ļlHilllHliillillpIlilPIliPiiiilliiii
ED. PAEGLES
La!irju rakstu ābecite
1-) un KRĀJA (PM 1.- pastmar-satur
vairāk nekā 300 orlģinālzimē-u
pēc etnograf. mateiāliem, kas
_ izšuviuhiem, audumiem ādas, koka,
etalla u. c. rokdarbiem. No atsauksim:
„AbecIte briniSķlgi padevusies,
fi bUtu jāiegādājas ikvienam aizjūras
raucējam." — „A charmlng little
k". - Izsūtu uz visām valstīm.
(17a) Karlsruhe, Forstner-Kueme.
(51)
iliiiiiiiiiiililliiiiillliiiiiilliitiliiliiiilillliiillilliiilliliiiii^
SIENAS KALENDĀRS — DM 1.—
ītJjŗ krita papīra, divkrāsainā iespiedumā,
ar dzimtenes skatu ilustrācijām.
SARĀTAS KALENDĀRS — DM 2.—
Linu audekla vākos, ar visām trimdiniekam
nepieciešamām ziņām.
Krājumā: Turkinas Latvlski-angllska
i^dnlca, Aņdr. E^iSa Dievs. Tava ze-
[.me deg u. C. grāmatas. Skolām uzdevu-
\mu un šķērslīnija barinicu. Pieprasīt:
Arv, EgHtis.
(24) Gees^acht/Elbe, Postfach. (81)
Tautietes!
Iespēja pasūtināt etnogrāfiski pareizi
darinātus tautu tērpus ar saktām un
citām nepieciešamām^ sikdaļām. Tērpus
darinu pēc uzdotā mēra tieši Jūsu augumam,
pilnīgi gatavus lietošanai.
Gatavoju ari atsevišķu Jūsu tērpam
trūkstošās daļas; Bārtas-NIcu vaiņagus
un sievu cepures; Zemgales un Alšvan-gas
bronzas vainagus; Vidzemes novadu
vainagus un sievu cepures; visu novadu
villaines, tautas kreklus. Jostas un ņieburus:
Kurzemes un Zemgales novadu
brunčus: Alšvangas zilās m g e n u bronzas
vijiņu un pakariņu rotājumā.
Iespēju robežās izsūtu ari uz ār-zemēm.
Krājumā tautisku lelles, izšūti latviski
spilveni, cimdi un tērpu saktu.
Pieprasiet tuvākus paskaidrojumus,
pievienojot pastmarkas atbildei, uz ārzemēm
- starptautiskos pasta kuponus.
Erna Pūriņa,
(13b) Augsburg. Richthofenstr. 48-1.
(0'/
Relnliolda Beltliio ^
mz 1949. g. 8. VI! strādājis 8716..tab.
Serv. Co.) sakarā ar izceļošanu ^ e * ^;
ml lūdz pieteikties Hanavu Contjol
Center 20. ist.
. 100-180 šiL
. 80-100
45
Portf^us
Dāmu rokas somas •
Vēstuļu Jnapes, Uelās . . . »
Vēstuļu mapes, mAzSs • • • 35
Foto albumus . . . . • « 30
Kabatas portfeļus, 3 dal. • • 34
Kabatu portfeļus, 2 dal. • • 24
Kungu naudu maciņus • • 18
Banknošu maciņus^ . • • • 10
Dāmu naudas maciņus . • • 6—12
Kabatas piezimnicas . • • . 15—18
Adrešu grāmatiņas . . . • 15—20
Grāmatu alzsargvākus • • • 10—16 „
Izstrādājumus pēc vēlēšanās grezno
arī ar valsts ģerboi;wi un Brīvības
pieminekļa attēliem zeltā.
Valdemārs Coka,
60. Percival Str., Peterborough,
Northants. (56)
t i
tt
II
II
>»
»i
II
II
II
II
Kanādas tautleSu ievēribai
Pieņemam lalknJulian LAJTVUA abonementa vācējus Kanadi
Maksājam pienācīgo rabatu. Interesentus lūdzam rakstīt mūiu
laikraksta apgādam, fosUngen/N^ Breite Str. 6, Germanr.
LCK apiids LATVUA
mmm
LtJūZV AtSAUKTIESs
Kāru Steinbergu, Alfrēdu Akmeni, Frici
Drieku, vm Indriksonu, KārU Paegli.
Meklē: 2anis Ozoliņš, A. E. C. Hostel,
The Grange Horam, East Sx«, England.
(54)
IZNĀKUSI
LATVUAS KARTE
Mērogs l:«0.000, form. 85X116 em. Saturā ap 6000
Iespiesta 8 krāsās uz laba papīra, ielodu vākos.
vietu nosaukumu.
KARTE PAStTINAMA PIE PĀRSTĀVJIEM:
Vācijā: Apgādam ,4^IDUM8", (}ee8thacht/Elbe. Spakenberg m. Cena
DM 8.-.
AngUjā! Mrs. M. Ozols, Utvian Hostel. UghtcUfie. HaUfax: D. V. F. grāmatnīcā,
44 Hans Place, London, SW 1. Cena 8d. 12/—.
ASV: galvenais pārstāvis Helmārs Rudzttls. 6643. Bergen Place, Brook-lyn
20, New York; pārstāvis Ed. Dobelis, 503^ 2nd Street N. W.. Wa-verly,
lowa: Arvīds Lūsis, Rt S Coldwater,> Miss.; Otto KroUs, Red
Creek. N. Y Cena % 1.50.
AustrāUjā! A. Medenis. Migrants Centrē (Staff). Block S. Bathurst, N.S.W.
Cena Sd. 16/-.
Kanādā: Valters Ziediņš, 220. Lisgar str. Toronto, Otit Cena t 1.80.
Brazīlijā: 2. Leimanis. Av. Atlantica, 156, apt 101, Rio de Janeiro. Cena
11 1.80.
Zviedrijā: Daugavas apgāds, Ga^vargatan U , Stockholm K.; L. P. K. grāmatnīca,
Box 701., S t o c ^ lm L Cena Kr. 7.50.
Vēl neUelā skala atrodas krājamā
PASAULES ATLANTS
82 karšu lapas satur apmēram 11.000 vietu nosaukumu. Atsevišķas ASV \m
Kanādas, BraziUJas, Argentīnas. Clles. AustrāUJas kartes.
Atlanta cena: Vācijā DM 8.-, AngUJfi - Šd. 3/6, Zviedrijā Kr. 2JO. ASV
un Kanādā f 0.75, Beļģijā Fr. 25. Austrālijā Sd. 4/7.
Kartes un aUanta pasūtinājumus var iesūtīt ari tieši apgādam Beļģijā
iemaksas var izdarīt pasta tekošā rēķinā. (62)
R MANTNIEKA KARTOGRAFUAS INSTITOTS,
6L rue d*Arlon, BmseUes. Belgiaue; elieqae post. Ko 7I4.28.
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS
DIENESIS^ AR0L8ENĀ,
MEKLĒ:
Kārii A s m u s u , apm. 46 g. v,. dsim.
Iršu kolonijā, Latvijā, dziv. Baldonē,
1944. g. jūnijā deport. uz Vāciju; Olgu
G r 0 m 0 V u, dz. Rūtenbergu, d«. SSSi.
25. 12. Jelgavā, pēd. driv. V. Batumā,
PSRS; Rūdolfu K a l n i ņ u , ds. 1916. g.
Latvijā, driv. VaUtā, pēd. ». no V U bt
denes pils. sUmnIcu; Elsu Rozāliju
K r i e v i ņ u . drim. 1909. sĻ 6. 9., ī t i i
bijusi koncentr. nom. V i c i j i ; ievu
K u n g u , apm. 60 g. v.; Frici K u n g u ,
apm. 60 g. V.; Jini K u n g u , apm. fO
g. V., pēd. uzturēšanās vieta Pampāļu
pag. Llelezeri; Mordchaju L e v e a s o*
nu, dzim, 1910. g. 21. 10. Kuldīgā, pēd.
driv. V. Liepājā, Zivju ieU 12/19. domā«
Jams, ka deportēto uz Vāciju: Richardu
M a l i n o v s k i , apm, 67 g. v., dzim.
Daugavpili, pēd. z. 1929. g. no Elzasas-
Lotringijas; Edīti Z i v i (vai Ziffu), dz.
1934. g. augustā, pēd. driVes v. Rīgā,
Skolas ielā 12-20.
106 (60)
,,LATYI)AS''
o b o n e m e n t s ,
pasūtinot Uikrakstu pa atsev
eksemplāriem (līdz 3 kk§. ieskaitot),
maksā DM ^ - mēn
T)M 0.50 par piesūtīšanu:
pasūtinot kollekUvl vairāk
par 8 eks. DM 8.- mēnesi
par eksemplāru; pasūtinot uz
ārzemēm un maksājot Vādjš
DM 8.- mēn. + DM IJO par
piesūtīšanu. Sludinājumi mak.
sā DM 0.90 par vienslejlgas
nonpareiUe iespiedrindas aizņemto
telpu*. Darba meklēšanas
sludinājumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi
un korespondence adresējama
..Latvijai". (14a) Essllngea'N..
Brclte Str. 6.
..-V
'-li
'-i
•li
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 18, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-01-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500118 |
Description
| Title | 1950-01-18-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
^-'••-^v^^;''- •••••
:c'^;y%
I
a i •••(•
•1^1
mm
mmm
B r * " ' ' • • ' • ' 1
.Bl3i no isM)as:
# « ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ s , tāds
Ko tu UZ
madana, tāpat
stundām paliekas
citā-
TreSdien, 1930. g. 18. janvāri.
L A T V I J A
«UU^IU§mJui^ (8)
rnerikāņi bija sagatavojušies militārai pretdarbībai
"nē. Kā krievi diskutēja komandantūras sēdēs
Čūe pie sevis aUsina
Itdviesu BpeMaāua
IZCEĻOT VARĒS ARi NO ANGLUAS, BEĻĢIJAS, ZVIEDRIJAS un
DANUAS
Liktenīgais lūzums sākās ap pL 11
itai^ kad komandantūras sSde
Ija Jau Ilgusi 13 stundas. Angļu
k^Ibieš komandants ģen. Herberts
^JlĒi rjBdzaitii noskaities un ar visa
ŗaru mēģināja: no ģen. Kotikova iz-
Iļināt *aidras atbildes. Rakstu-
Igfi saruna risinājās iādi:
Ģen. Bierberts: „Jau trešo reizi
«anakam kopā, ua mums nav iz-
^ atrisināt nevienu jautājumu,
'agad m|fi spriežam 13 stundas, kā-kri^
vl neļauj uz .Berlīni sūtīt
% «aiņigus. Es vīlētos zināt, vai
ļimju delegācija ievēro noHgu-ifii
kopējo B^llnes pārvaldi
S l . ;Man i ^ divi Jautājumi, bet
^ ^ lōdzu^ atbildēt ar skāid-i
J a vai ris." ^' '
< ^ ļ8Wtkovs: ,;7ai Jū6 būtu Uk
W tūBti^^ Jautāju-
|m, Es atbildēšu uz abiem reizē.''
Ģen. Herberts: ,iMan jau tik bieži
Jis jāpiedzļvo, ka, minot vairākus
utājumus, es nesaņemu nekādas
caidras atbildes, tā kā lūdzu atbilst
tjz pirmo» Ja mans krievu kol-i
a 16 nevar, tad ari šis fakts mūsu
Mr^lzejā situācijā būs ļoU no2^-
< ļ f ^ K . : «Es lūdzu ģen. Herbertu
aukties par to, kas būs vai
Ģs, bet'minēt o^u jautājumu.
H^rfcterts, acīm' redzot, nav uz-sijjies
manus. ieptiekšē-s
paskaidtojumus.''
Ģ«El. H.: „Ģ^. Kotikovs atsakās
la^ii ali^dēt Uil atsaucas uz kādu
vti;i!ļi;^iekšēju^skaidrojui^ Tā
^ l i ^ k ļ^
Ģ«)U fci „Eš būtu labprāt atkārojis,
ko teicu iepriekš, bet pēc šl
Herbeirta ultimāta man tas
nav iespējams. Varbūt mans
v(jfx kollēga zina, ka padomju de-
^gSoijas nekādu ultimātu priekšā
Ģ ^ H.: „Te nav runa par kādu
lUmātu. Es tikai vēlos no ģene-
•ļļa KotOcova paša mutes dzirdēt,
kādu savu i^ekšējo paskaidro-m
viņš tagad atsaucas."
Ģeļi K . : ^ , S I valoda atļauj man
iviļ M i J ^ i d ^ Tas
" lai uz i samedroto
ier lerHriesr pārvaldi p^
leābldii^ Šajā!jautājuma Visiem ir
^}nav zfiiSms, eži toējti sSvū
Ijunbu. Es prasu skaidru ijS vai
l i Ja ģenerālis Kotikovs neatbil-lltu
angļu tiesā, viņu sodītu par iz-
;idr%dnoš teiki
Ģ ^ K,: V,.Ē^ nekā nezinu par
mgļu tiesu .tradīcijām. Runāsim
)ar ļfesta sateitSie^
Ģ«ļ. S.: j,fis nevllos, ka ar maiil
apejas kā ar mazu puiku. Mums nav
no^maes runāt par pasta satolšlem,
kamēr krievi skaidri neasāka, vai
viņi ievēro nolīgumus vai tos Iff-notē."
Tā tas gāja stundām. Nfekur nebija
iespējams krievus piespiest pie
sienas. Man beidzot apnika un es,
atstādams savu vietnieku plkv. Beb-koku,
lūdzu sēdes vadltājani franču
ģen. Ganevalam aiļauju telpu atstāt
Nav tiesa, ka es aizejot būtu ar lielu
troksni aizcirtis durvis, kā to vēlāk
apgalvoja krievL Durvis bija
mazliet iebriedušas un ķērās. Kas
notika pēc manas aiziešanas, par to
nākamajā dienā stāstīja ģeh. Kleijs:
„Jūs esat izdarījuši kaut ko pavisam
briesmīgu." Es klusēju. Kleijs gaidīja
mazliet un tad piebilda: „Un
man šķiet, ka jūs to pat nenožēlojat."
T
«Patiesi nē," es atbildēju.
Izrādījās, ka Jeļizarovs tūlīt pēc
manas aiziešanas bija uzlēcis kājās
un kliedzisi ka ģenerāļa Haulija huligānisms
iet pāri par mēru uņ ka
viņš sēdē n e l i k s . Krievu delegācija
bija piecēlusies, un kbmandan-tūras
dienas ar to pašu bija skaitītas.
Es mierināju Kleiju, teikdams,
ka, krievi šo ieganstu ilgi neizmantos,
jo mana aiziešana savā būtībā
bija pārāk niecīga un nenozīmīga.
Tā arī notika. Kad dažas dienas
vēlāk mēs pasludinājām valūtas reformu
un slepeni atvedām 10 lidmašīnu
kravas ar jaimajām naudas zīmēm,
Jeļizarovs un Maksimovs mai^
nlja taktiku un paziņoja, ka uzskata
Berlīnes kopējo pārvaldi par lauztu
vienpusīgās naudas reformas dēļ.
23. jūnijs bija viskritiskākā diena.
Krievi Berlīni hermētiski noslēdza
no visām pusēm, un mēsļ pēkšņi j u tām,
ka esam vientuļa, pamesta sala
160 km'dziļi padomju territorijā.
Blokāde bija viens no necilvēcīgākajiem
darbiem, jo tā nozīmēja drošu
bada nāvi miljoniem cilvēku tikai
tādēļ, lai krievu politika varētu uzvarēt
tur, kur brīvas vēlēšanas ^ to
bija sakāvušas. Smagus pārbaudī-jUmus/
Maskava uzlika ari berllnie-šu
nerviem Sokolovskis teica kareivīgas
runas, un sarkanarmija
žvadzināja zobenus vācietēm pie
pa^a deguna» • Komū^^^ aģenti i n - mmMmm^ ^ ^ izplatīja, bau^
« i a i ^ A - B ^ ieradīšoties taežo-h
i l l ^ ^ M i ' p M ^ Pāri b i e d r o to
sektoru' robežām braukāja tanki un
soļoja sarkanarmieši.
Sokolovskis bija pārliecināts, ka
mums ir pārtikas tikai divi nedēļām
un paziņoja; ka krievi ēdamvielas
izdalīs vienīgi savā sektorā. Padomju
licencētie laikraksti Ievietoja norādījumus,
ka arī amerikāņu ģimenes
„tiks paturētas iepazīstināšanai
ar sevišķu režīmu pēc^ tam, kad
krievi pārņems visu B e r M ."
Man šķiet, k a krievi nezināja, tāpat
kā to nezināja pārējā pasaule,
ka mēs toreiz Berlīnē l^jām saga^
tavojuSies „Operādjai pretsitiens".
Tas Mja plāns par Berlīnes aizstāvēšanu
ar visām konsekvencēm. Sos
plānus es izstrādāju jau 25. martā,
paredzot, kas l i o ^ s , kad krievi blo-j^
ēs Berlīm. Kad vislielākā slepenībā
es savus plānus pailidiju kādā
privātā sanāksmē angļu un Iranēu
komandantam, viņu reakcijas, bija
pilnīgi pretējas. Ģen. Ganevals negribēja
ticēt, kfi krievi uzsāks, „šādu
nežēlīgu akciju'*, bet piebilda, ka
viņš i r lain^s, zinot, ka am^^āņi
šādai varbūtībai sagatavojušies. A n gļu
komandieris ģ^. Herberts bijA
pesimists: „Es domāju, ka krievi
blokādi nļeuzsfiks," viņš sacīja, „bet
ja viņi to darīs, mēs B a l i n i pazaudēsim.
Krievi mūs izbadinās jau
līdz 1. oktobrim." (Turpmāk beigas).
• • • • • •' , '
•povipi laulmittM
EsUngeni, nelieli Startēt 9l«virtei
pili€tiņa, pavasŖiT, ptredzuns, pleddvoi
pirmšķirīgu sporta notikumu; bokii ciņu
starp divretsljo DIfo Lulsf^ iitaicini-tāju,
ASV nēģeri X>&o Vdlķotu un Vācijas
smagi svara meistaru Heiau ten
Hofu. VoUcots Jau Ugmam plekritip,
prasot pie tam par ciņu samēri masu
Eummu — 8.000 dolārus, un ari ten
Hofs atbildējis labvēUši. Lai Ealinģenas
pilsēta, varētu samaksfit visus Ar lielo
cīnu saistitps itdevumui, saeendbu Jfi-apmalē
vismaz SOlOOO ticatltējiem.
VI ttarptautiskaji ciemu sporta nedēts,
kas no Ž0.--29. Janvirim notiks
Garmišā, savu Udzdalību pieteikufti Jau
6 liSciju sportisti, to vidū ari. somu
slēpotsji. Slēpošanas paaaules meistarsa-d
k l u laikfi Leikplatfdfi, ASV, Starpa
tautiski slēpoSanas savienība lems ari
par Vficijas un Japānas uzņemšanu.
Trīs ansltt futbola tIesneiL kas nesen
devusies uz BražUiJu vadīt kādu turie*
nes klubu kaasa izcīnu, saitapuāies ar
tUc temperamentiRu publiku, ka lau pēc
pirmSs spēles tiesnešu apsardzībai nozīmēti
divi ar mašīnpistolēm apbruņoti
poUcistL Visi trīs UesneSi saņēmuii
draudu vēstules, parasti no zaudētāju
klubu locekļiem. Ari ikvienam brazīliešu
llnijuesnesim katrā spēlē bijis iklāt
revolveris. Nevērojot apsardzību, ttes-neslm
Dandasam reiz tomēr uzbrucis
pūlis un to Randrlz nolinčojis. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-18-07
