Bavarijas Latviesu vestnesis, January 18, 1950

              m^mmm
arī
to;
nolēmis
ļparlam^ts.
li
Irlle-
^ās aiz
-liela s1a:a-i
;1M2 šim do-
«itāšl valstis
īleci&MiSal-
S^esōna zi-
: komisijas
pliļOTiiieiijs preses
' , , k a komQ-
.Maotšetungs r e^
_ tiesības imaiz-
IpjŠumus. Savie-
_ J tāi% KcmneliļSŗ
i 1it demokrātiskas
pavairotos viios,
_.ā ārlietu ministrijas
ikdermots kategoriski
vicu ziņu aģentūras
Savienotās valstis
sarunām ar Padom-ifingtonji
i r ar mie-riedes
ar Ma^avu,'*
M sanmas nekādā
dSt niiera «n
i a tajās nepiedali-i.*
r Mekdermots
aš, it kā Savieno-parakstīt
divpu-
#adomiu savienību,
fcķavu nekāidā
Ltu r ^ J ^ '
LATVļA
Laivlao Neivspapet
JPVbUabed imdei G U C O M avU
p i ^ a l n DlvlrtoD Autbortaatlon
Kttmber UNDP 19$. Publiiher
«nd Sdltor: Vaiaeman Lam^
|«rgi. Bfil^gen/N.. Breita Str.
M . Prlnter; Ungeheuer &
KOmeiv
« r . X6. PubUahed twice weekly.
Circulatlon U.00O. USmm NEWSPAPEIt
Nr. S (U9)
USt. tm*
niMiift lftfliiliC«AtiW^
8?aitfti rJJMiilDdilit adNMi
imana vizītes nolūks — Zara un tas ogles
ai vajaazi
armija un tanki
jau 1950. godd
ģenerāļu
organizācija
i i i
;|EļiniXd^ Xd«EUiiieņ uztur eic^as
l i r l^lvi^^^^^ augstāko i|fMr|pi(^^ Bruder-jui
vad!-
^tļ^MM^naiitB^M^^ ton Man-iŗ
ģi^^ milicis
Pēb i^etntnētf^ kores-mi4^
nta iiiloniiSi^as, kas esot ne-irablfei
|Arbiii»cttta un droSa» biju-lils
filfl^ Mantd"
I i i liif l a l v ^ pi^Utams kS
taidui brigādes komandieris
īpašas frontē un kas vēlāk va-
^ ^11 tiiertankus pēdēji Ardenu
ofonsivā, |au izstrādājis Rietumvād-
J l i remilitSHzleiJas plānus. Tie pa-l
«|sr ka Jft^ 1950. g.
1 ^ jSnodroUnās ar 3 kājnieku di­žajām
» gadam kaujas
ftftr^ aH vismas vi^am
i^^^i^^ informācija, ko
:plfmafs Ķ i ^ ^ Herald
Ti^bime pagājtišfijā sestffl^ Rie-tuttwā€
ijas p a r l a i )^ Bonnā
radIjuM bimības spŗād^ena ietekmL
^ il^ir^ zlņōjiimiii k^^
i C p p l - m i l i t ā r a s
""•^"^^^ifej ar biju&ajiem vācu ģeņe-
, bet iiiesSmēja, ka Dona Kok-
^ i l J ^ J ^ gan esot „dzirkstellte
tiešām
• • S s ^ :lŅ;«p?i^d^ ar fon ManteifeUi
I^. M v; i l r i ^ ^ ^ ; ^ ^ viņa uzskatiem, ka
; j i ! » , vi<lwn vajadzētu iz-l
i l j i d t t l ^ det^mes armijas ko-im
Šidz 1951. gadam ari tanku
iied$|&s sākumā vairēkos ār- dtt ISļdevumos, kā ar! NBC rai-a^;
ķ&entāros publicēti galve-
Iftb^^ Ad«iauera un Man-teifela
Bii^tumvācijas remilitārizāci-programinas.
Izstrādātā plfeia
Ibvadā tdkts. k a Vācijas drošību ga-lantēt
var tikai pašu vācu bruņotie
(Turpinājums 8. Ipp.)*
^tķartoti prasa dot
rijas
pilsoņa tiesības
siei
Francijos o r l b t u ministrs apspriežas a r
vocu politiķieiii un apmelcIS Berlīni
Bonna (D). ^ Koi« pMUuSās piektdienas ofldiB apudOlJumi
UetumvādJā uzturas FnMueUas ārlietu ministe Boberts Sfimans. Piekt*
dienas rītā speci|l?ilGienā viņš ioadās Maincā, bet plevaksarē devis uz
vācu fedeiļtivās valsts galvM^ Bonnu. Sestdi^ Fnndjas lilietii
ministrs ilgāku laiku apspriedis ar ministru prteidentu Dr. J l d e n a u ^
imdās vizītē Pie vateto p i f i ^ d i ^ ^ Heisa, pānrunija aktuālās j^blēmas
air SP0 p r i d O ^ Br. Sii|»ac|beru un viO^rā'^piedailJSs plc^eoifa^ ko
viņatti par godu i^OEOJa vācu taldiba. Apspiedes ar Br^ Sdi^ianehi tinrpi«
nājās ari Svētdien f i ^ u Augsti komisāra mitilcņ E m i i ^ pin pie Re-piag^
as. Samana ai^neklēJuma nolfiks un visas a p i p r i i ^ UJa veltie
tas g^veņokirt Zāras pinobiēmai im Rfiras ogļu baseina kcititroleL Parībiē
Francijas ārlietu mlpiste viadti Bietumviciji dēvē v i ^ i ^ par Jnfor-mātilvu
c^lojumu^ Svētdienas pievakarē Stmans spediivilcieni devās
tālāk uz Berlini
i , ' • V f
5
ifi^iiOlnM (JJ).^^ -^^ Pazīstamais
iNSttei profesors W Nermans
l ^ t p j i s žumā^^^^ S v ^ s k Tidsķrift
lA^U rakstu par baltiešu beg}u pa-
V^aWW tiesībām. Pēc prof.
lialtiešiem, kas
• f i ^ ^ vismaz 5 ga-
. :!;({hil»n piešķirt Zviedrijas
iļīl^if^tai^ to vēlētos.
Sit auto^ sabiedrības uz^
iu uz baltiešu nozīmīgo H d z -
Zvledrijas saimnieciskajā dzir
I ve^ it īpaši mezfeopībā/laii^^
I cibā un rūpniecībā, ļcā arī uz bal-i
j S u zihātaieku sasniegumiem ,da-
Zā|ļu Zviedrijas, pētniecības institūtu
ācftibā. Prof. Nermans norāda, ka
tei ar katru gadu vairāk iegūst
edru sabiedrības cieņu un ka
k\4tūfālā ziņā.iie neapšaubāmi pie­der
rietuinļi pasaulei Tāpat viņš
' atzīmē, ka Zviedrijas pavalstniecība
aizsargātu balļiešus no nepārtrauk­tajām
padomjit vajāšanām uni ap­draudējumiem.
Saskaņā ar pašreizējiem notiku-pifm,
vienīgi sk^ndinavieši (nor­vēģi,
dāņi, somi un islandieši) pēc 5
gadu^ nepārtrauktas nodzivošanas
Zviedrijā var pieprasīt šīs zemes
pilšoņr tiesības, kamēr pārējo zem­ju
pavalstniekiem jānodzīvo Zvied­ra
vismaz 8 gadi. Kā zināms, jau
pag. g, martā zviedru tautas parti­ja^
vadītājs profr^Olins pieprasīja
ŗjksdagā pielīdzināt baltiešus šai
ziņā skandinaviešiem. Noteiktu lē-mijmu
toreiz tomēr nepieņēma.
nerims,
i e lm toMja i n ^ ollail biivo, vai nelnis viAs
neviena^ l(os uAos sp^ taret i e ^
Lai gan politikās japrindas Fran­cijā
izturas pret Ridftovādju ār^^^
namu rezenā,/Parī£e tomēr netaupa
pūles, lai nodibinātu ciešākas atti^kr
smes im labāku saprašanos^ ar savu
kādr^ējo ienaidnieku. Raut arī
četru gadu pēc Vācijas, kapitulācijas
bijis par niaz, lai franči sadiiedētu
savas dvēsdes brūces, praktistā dzī­ve
tpniēr ari viņus spiež ife-H^ēi līdz­šinējo
stāvokli Sūmana «^meklē­jumam,
pēc Šveices preses Informā-,
cijas, bijuši vairāki i e n ^ l : viens
no tiem ir Zāras jautājums, otrs kara
stāvokļa izbeigšana ar Vādju, kā arī
vācu federālās valsts un Zāras uz­ņemšana
Eiropas ūnijā,
Pēc pēdējām sarunām ar Dr. Ade-naueru,
kas ilga vairākas stundas,
Francijas ārlietu ministrs teicamā
vācu valodā preses pārstāvjiem pa­skaidroja,
ka Zāras problēmas pil­nīga
atrisināšana jāatliek līdz tam
laikam, kad notiks apspriedes par
miera līgumu ar Vāciju. „Manu līdz­šinējo
apspriežu mērķis ar vācu po-
Mtiļ^em bija mazināt saspīlējumu,
kāds pastliv Francijas ^ un Vādjaš
is.
Tālāk viijS p a i ^ i & i^
jais statuss Zārā paiiks^
miera līguma parakstīšanai! Fraiici-
Jas ārlieīu mtnistrsi ps^visām atklāti
deklarēja, ka šo statūtu franču val­dība
jc^tīsies paturēt ari turpmāk.
Konferences beigās Sūmans runāja
arī par Vācijas apbruņošanu. Viņš
pasl&aidroja, ka rietumu valstis ga­rantē
Vācijas federālās valsts dro­šību,
kāpēc Parīze iestāsies pret jeb
kādu remililarizāciju.
Zāras problēma jau kcipš ilgāka
laika ir to sa^īlējumu iegansts,
kādi pastāv Francijas un Vācijas
starpā. Pēc otra pasaules kara bei­gām
sabiedrotie Zāras apgabalam
izstrādāja īpašu statūtu, kas to saim­nieciski
iekļāva Francijā. Politiski
franču uzraudzībā Zāru pārvalda tu­rienes
iedzīvotāju ievēlēts parla­ments
un valdība. Par maksāšanas
Kdzekli noteikts franks. Vācu poli­tiķi
un jaunā vācu federālā valdība
allaž pasvītrojusi, ka Zāra kā et­niski,
tā vēsturiski i r Vādjas sastāv­daļa.
Netieši to pateica arī valsts
prezidents Dr. Heiss Maincā teiktajā
runā, kas radīja li^lu saviļņojumu
un satraukumu Parizē.
Otrs svarīgs jautājums, par ko se­višķi
ieinteresēta JFtahdja, i r Zāras
ogles. Līdz šim uz Franciju ekspor­tēja
5 milj. tonnu gadā «šo vērtīgo
izrakteņu. Pašreiz «starp Parizi un
25ārbrikenu notiek sarunas par ogļ-raktuvju
iznomāšann frančiem uz 99
gadiem. Pilnīgi dabiski, ka tam pre­tojas
Bonnas valdība.
Lai gan Parīzē Sūmaņa vizīti Vā­cijā
dēvē vienīgi par informatīvu ce-ļojumfu,
sava noame tai tomēr būs.
Pirmkārt, Francijas ārlietu ministrs
varēja nodibināt personīgu kontaktu
ar Vācijas politiķiem un valstsvī­riem
' Otrkārt, Sūmans, viesojo­ties
Bonnā, varēja bez starpnie­cības
iepazīties ari ar vācu politiķu
domām un uzskatiem par svarīgāka­jiem
Rietumeiropas JautāJ^miem.
Miris Eiropas un Pa-cifika
bombardētais
Vašingtona (E). — Sestdien Kali-fomijā
ar sirdstrieku miris 63 gadus
vecais amerikāņu ģenerālis Hairijs
Arnolds. Otra pasaules kara laikā
viņš bija ASV aviācijas virspavēl­nieks
uh vadīja Eiropas un Klusā
okeāna frontes bombardēšanu. Lidot
ģenerāli Arnoldu iemācīja brāļi Rai­ti
1911. g. Kopš tā laika viņš ne­pārtraukti
atradās amerikāņu armi­jas
dienestā. Arnolds bija v i ^ s no
četriem ASV ģenerāļiem, kura uz­plečus
greznoja piecas zvaigznes.
Kad notiks vācu problēmu tāllOcā ri­sināšanā,
Sūmans savus personīgos
pieredzējumus varēs likt Uetā, Gik
var spriest no informācijas vācu
īSresē, Francijas ārlietu ministra v i ­zītei
tūlītēju reālu panākumu diez
vai būs. Tā, piem, SPD priekšsēdis
Dr. Sūmachers A P pātstāvim d^ā-rēja:
„Es pateicu Sūmanan^ ka sant-nām
par Zām Jānotiek nevis Parizes
tm Z^brikenas, bet gan Parizes un
Bonnas starpā.".
Berlīnē Sūmai^ pirmdienas priekš­pusdienā
pieņēma Bletumberlīnes
politiķus- un apmeklēja pilsētas liel^*
vecāko Reuteru. Vēlāk franču ār­lietu
ministrs veltīja vienu stundu
B^ļīnes apskates braucienam uri
iegriezās 'arī padomju toņā. Pie-ņemš^
ra. ko i^mdienaš vļBtķai^ Ro­bertam
Sūmanam par go(}u sarīkoja
franču koinandants Berl&iē ģenerā­las
Ganevals Pad. savienību pārstā­vēja
viņu BerHnes pilsētai komJtti-dants
ģenerālis Kotlkovs, Ipiadomju
ķontrplkomisijas i^ekšsēdis armijas
ģenerālis Cuikovs Un i|ūtnis Semjo-novs
lūguši sevi aizbildtoSt
" T i • ļji''tļ^ii)ļiiipjlh!Ji in ' i j "ļiii'^Vii'ii iļii'ļi
Nesen gu^tfzim lart^^
mm liMeiu psHMh
un uMuķomii un tiņo-
Junu ptr t i ^ i ^ . ta­gadējo
laUvoiiltt sas^
ttvu n «oskiugtoj
So zl9«|m a i l c i^
ptnim iiimifist lirti futm
W 0 ^ gaņemtu UOikn
Intm^mUi pur pirti-sitttt
diriinm un apstSk-pem
(Umidiē.
^ pateicos Jums
par krietno stāju!
Nākotne no Jums
prasīs smagus pār­baudījumus
un upu­rus.
Neaprdbinieties
na lētas slavas solī­jumiem!
Tā plūktie
lauri drīz novītis, bet
sirdī paliks tukSums
un aptraipīts l a t v i^
gods. Palieciet stip­ri
un cīnieties! Mēs
aiziesim « - paliksit
Jūs! Atvadoties es
paņemu līdz to dziļo
tēvzemes mn^tību, kas mirdz Jūsu
acīs, un to ticību, kas m!t jūsu sir­dīs,
un tas būs mans stiprinājumi^
nezinfimās gaitās.*'
Tā teica L. K. O, K. pulkvedis V.
pēdējā U2arunā saviem kitŗavlriein
1940. g., klāt esot padomju polītru-kem.
Tagad saņemta zujia. pulkve­dis
V. 1948. g. Krievijā mitis, Sie
V. vārdi latviešu partizānos ļoti po­pulāri,
un tos uzskata imr testa­mentu.
5
,,Man laikam nebūs lemts ; vairs
atgriezties Jūsu vidū, bet man ķ
viegli iobridt zinot, ka mūsu dņa
nerims, i^ām mūsu drimtene būs
atical briva, vid neķūs vairs nevie­na,
kas rokās spēj turēt ieročus.'*
Tie ir IMviešu virsleitnanta Zfill-
Sa atvadvārdi saviem keŗavlriem ^
partizāniem pēc smaga ievainojuma
Zalves silā pie Clģānu Isabiņa. Virs­leitnants
Z. miris.
Baltijas un Ukrainas eīnfttiji
vienojas vļļenā
īteizē ar
Maskava (D). — PagāJuSās nedē­ļas
beigās Padomju savienībā atkal
atjaunots nāves sods^ Maskavas ra­dio
paziņoja, ka pēc «^arodbiedrību,
zemnieku organizāciju un kultūras
vadītāju ierosinājuma valdība ar
nāvi sodīs valsts nodevējus, liegus
im sabotiejTis". Nāves sodu krievi
atcēla 1948. gada 5. maijā un aiz­stāja
to ar ieslodzījumu spaidu dar­bos
uz 25 gadiem Tagadējais ār­lietu
ministrs Višinskis toreiz lepni
paziņoja, ka ,J^adomju savienība kā
visprogresīvākā valsts pasaulē vairs
neatzīst nāves sodu^un ka padomju
LOZARAITI GAIDA IERODAMIES
ARi VĀCUĀ
Lietuvas diplomātijas šefs S. Lo-zaraitis
apmeklējis arī ASV ārlietu
ministriju, Baltijas nodaļas vadītāju
F. K. Salteru uc, sastapies ar ASV
bij. sūtni Maskavā V. C. Bullitu, Brī­vās
Eiropas komitejas loc. B. Lani,
mūsu pārstāvi Feldmani un Igauni­jas
charge d'affaires J . Kaivu. Ziem-svētkos
Lozaraitis sūtniecības pie
Svētā Krēsla vārdā ar Vatikāna rai­dītāja
starpniecību teica garāku uz­runu.
Sai sakaribā UP atzīmē, ka
Lietuvai kā vienīgai zemei, kas at­rodas
aiz dzelzs priekškara, pie Svē­tā
Krēsla vēl pastāv sava sūtniecība.
Atceļā Lozaraitis apmeklēšot vēl
Ix)ndonu tm, iespējams, ari Vāciju.
destiok]»ti)a tik tālu
ka krieviem vairs im viijidzlbas to
piemest e i l v ē ^ ^ To pduņdi-stija
ari ^odbiedrību^ organš Trūd»
seidsķi pasvītrojot, Ica „vald&)a pa^
klausījusi strādnieku prarilitol".
Tagadējais Staļina lēmums laikam
tomēr nozīmē, ka piimnju diiiaakni-tija
tik stipra nemiK na^» Ja atical
kļuvis nepieciešams iāvienspakausl.
Tas, ka nāves sods s^ttiedhfims vie­nīgi
uz „valsts nodevēji^ sabotie^
)riem un spiegiem*' pcsācti^ nozimē
ļoti maz. Paristot tonūnistu inraksL
var iedomāties, dk viegli šos ^ t ē ­tus
NKVD var attiecināt uz kuru
katru padotbju pilsoni PoHtii^e
novērotāji rietumos domā, ka nāves
soda atjaunolana nos&nē Jaunas prik-vas,
kas Jau tuviķl itOcotnē gaidā­mas
Pad(HnJu savie^lNL
Nāves sodu KrUiiJi INl^UiiiJa
1928. gadā izdotais i i fo
gan marksistu iļssitM-'M BoHeSt
„Aug8tākais soSHladi sods"
pēc likuma ^Ja f|i|ŗlryauiti v i ­sām
tiim personbdt lii^4arboJas
pret valsti vai pānnflil% tātad po­litiskajiem
noziedznieltlem, kamēr
kriminālistus sodīja tikai ar spaidu
darbiem Praksē to varēja iztulkot
tā, ka šāvienu pakausī dabūj* kol-boznleks,
kas bija piesavinājies mēs­lu
dakšas (valsts īpašums), Isamēr
slepkava nosēdēja tikai 10 gadu cie­tumā.
paredslts fia&tdl
apiAdi un ittoit Ii«
b o i ^ darlnlaiļi;
Visu minēto «iiti^
pi^fHļiS^^ siMlaiMiii
Cits dtam
dami ar atftfļlļļ^iir^
mUf ziņu
utC SidiiMbi 'ilii^
tiek ir! tdcandUii
un fpali
nogidāiaal
daeltt aizkaram* w
pvttdbiu vfdbtt kfip^
mūnisti tom<^ ar lail^ pamani^ uļķ
ar to izskaidrojama ari daudzu ivlad^^
ru ' kuģu aizturēiant PoUji m
zviedru jūrni^ M C M ^ ^
PēdUā laikibet^i^MMJu^^^i^^^
draudētajiem, p a c t i M i f i ^ l M i i l i d ^
Jas ari saricananntiil teilvlii Ik
struktori un vizsniekt. m prtl « H »
dis par savu droitbUt irti ir
komūniettskl noikgņoti. fmnķtH.
kanafmijas dezartisfi I«f0tt^ i i it
^u bunkurosi tur viļus kMu 1 ^
n^amanīti nov|)^;i^tt^W^
nieki, un tik«ilipi| aiodii 1 ^
bas par vii»» iS
partizfinu hiltjŅiiļ^^
nokārt saimnlilIlili^Hll^^
zināms* ka
vada tuvs
mejors ,j;4sIca'V
Decembra beigit
ras Jotiia ui d t e t r i ^ ^
a|N% 18'lem
VAI TIKAI IDEOLOĢIJAS BIEDRI?
Ķīnas komunistu vadcmis Maotšetungs, maršals Bulgānins un Stafins
savās 70^ j^adujnriMbis Maskavā ap: to^^ vispasaules retoludjas uzvani
116 l i
' VIHrtiprifliiyum^ u
a t A ^ i a t i s t o i »^
rtli uz a purvā
mitnēmu
īiūsu ieguvums: 8 mtffnptstohiļ
mifilicpistoles ^ miuto JEriiaik|i
Zfezda^ 6 gū8tdqsi, lo vidū
nieks, u4 2 krituBe toiaidnidm BugL
Mūsu pgmetumi: 8 moM», t o m
2. vada k<»nfmdieris kiln. I
ievaiiiotieb no tiem 1 invliķi iistgĻ
Materiālu pametumu nav.
Gūstekņa vicnMct i^fkiti gstu \
dzens iat mazu rid;»bā akmentiņu uii^^
masīvs adta tošUbui gredMos. Vlīt»
nldcs ptskaii^ ka Hs lietas vteaaa
Hdzl no K r i e v i ^ 1 » ka viņi Mhi
ieguvis itens 14 gadiem. Greda«ut
pārbaude^ izriaig, k i Icdlbas gr#<.
dzena iddķmsē iegravēu latiļļu bur^
tiem: JLūdJa, 1942. g.^ vSSa^
ierakstu, krievu virsnieks ^muiM ua
pēdlitf aMrtas, ka gredsemi 2 i g a f f^
ymU!^ pMt loturvielfaĻ pt#«
IMSi&i fle pMJietn KUMN:
^ % kilmtis puitaMI:
«.Kdomsulu^. mdnba dnieitt ^
vija ar btmisku gravējumu X XL
sudraba pūderkārbiņa un ao iievkH
šu lūpu zīmuļa ietvara gatavota
garešu iemute. Sakarā ar pierādīta
laupīšanu, partizānu laulca tiesa se^
dlja visus gūstekņus ar augstOso so^-
da mēru...
' * •
Pēdējā laikā plašākā mērogi tto«
tikušas apcietināšanas skolu jMMit*
nes vidū. Vissmagāk idccija iUtedl
4 vārdā nemkiētas Rļgas viduKlNH
1as, Aizkraukles-Skrivtftt zoMiadi<»
nikumu, Uvānu un CMu ģimaisi-*
Jas, Viesīte 2 - ^ g. dzelzceļu tech«
nikumu. Par pārējām *olām o b j * -
tivu ziņu trūkst. Apcietināto skol«
nieku skaits katrā no minēUJfim
skolām ir 10-17. Apcietināšanas
(Turpinājums 4. Ipp.).
Triimens cer, ka ļauno DP
likumu pieņems
Vašingtona (F). - Sestdien prezi­dents
Trumens runāja amerikāņu
emigrantu palīdzības organizācijā.
Vķfi izteica cerību, k a kongress pie­ņems
likumu, kas ļaus vēl Uelākam
skaitam DP ieceļot Savlraotajfii
valstīs. ,J'ārvietotās personas E l -
r^ā,** teica prezidents Trumens,
nSagādā rūpes katrai valstij, kas mīl
mieru. Mēs nedrīkstam pamest DP
savam liktenim Vācijā."
m